Anotācija (ex-ante)

23-TA-2123: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana" 2.2.2.1. pasākuma "Atkritumu šķirošana, pārstrāde un reģenerācija" projektu iesniegumu pirmās atlases kārtas īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Lai veicinātu ilgtspējīgas investīcijas atkritumu apsaimniekošanas jomā, atbalstot atkritumu pārstrādes iekārtu izveidi Latvijā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (turpmāk - MK) noteikumus par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam specifiskā atbalsta mērķa 2.2.2.  “Pārejas uz aprites ekonomikas veicināšana” (turpmāk – SAM 2.2.2.) 2.2.2.1. pasākuma “Atkritumu šķirošana, pārstrāde un reģenerācija” (turpmāk - Pasākums) projektu iesniegumu atlases pirmās kārtas īstenošanas nosacījumiem (turpmāk - MK noteikumu projekts).

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Tiesību akta mērķis ir izstrādāt Pasākuma pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas nosacījumus, lai varētu tikt atbalstīta jaunu atkritumu pārstrādes iekārtu izveide, kas tādējādi veicina pāreju uz aprites ekonomiku.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Pārdomāta un ilgtspējīga resursu apsaimniekošana ir solis virzībā ne tikai uz vides kvalitātes uzlabošanu, bet arī klimata pārmaiņu mazināšanu. Aprites ekonomikas politika ir viens no instrumentiem, lai nodrošinātu progresu un rīcību Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības mērķu programmas, Parīzes nolīguma un Eiropas Zaļā kursa īstenošanā. Aprites ekonomika spēj nodrošināt tādus labumus kā darbavietu radīšana, ekonomiskā izaugsme, vides piesārņojuma samazināšana un dabas aizsardzība. Atkritumu pārstrāde samazina nepieciešamību izgatavot jaunas preces no neapstrādātām (primārām) izejvielām. Ievērojot atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas noteiktās prioritātes un jo sevišķi secībā, kas ir videi labākā iespēja, vienlaikus ņemot vērā tehniskās iespējas un ekonomisko lietderību, atkritumu pārstrāde ir uzskatāma par efektīvu resursu izmantošanu.

Neskatoties jau uz veiktajiem ieguldījumiem un normatīvās bāzes attīstību, Latvijā joprojām nav pienācīgi attīstīts atkritumu pārstrādes tirgus. 2021.gadā sadzīves atkritumu pārstrādes rādītājs Latvijā sasniedza 47.49% (Eurostat dati), bet Latvijai kā Eiropas Savienības (turpmāk - ES) dalībvalstij saistoši ir ES līmenī tiesību aktos (regulās un direktīvās) noteiktie sadzīves atkritumu pārstrādes mērķi: pārstrādātie sadzīves atkritumu daudzumi (% no radītā) 2025.gadā jānodrošina 55% apmērā, 2030.gadā – 60% apmērā, kas liecina par nepieciešamību kāpināt pārstrādes apjomus.

Eiropas Komisijas dienestu dokuments “Vides politikas īstenošanas 2022. gada pārskats. Ziņojums par Latviju” (2022. gada 8. septembris, SWD(2022) 276 final) par 2022. gada prioritāro darbību aprites ekonomikas jomā izvirzīja veikt pasākumus, lai uzlabotu apritīgi izmantotu materiālu īpatsvaru. Lai atkritumus būtu iespējams pārvērst resursos, ir jānovērš atkritumu novirzīšana uz poligoniem un jāpārtrauc tādu materiālu apglabāšana poligonos, kas ir pārstrādājami. Tātad tas nozīmē arvien plašāk attīstīt atkritumu pārstrādes jaudas. Jo īpaši tas attiecas uz tādu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, kuriem ES tiesību aktos ir noteikti obligāti pārstrādes mērķrādītāji (piemēram, plastmasa, stikls, papīrs un kartons, šo materiālu iepakojums).

Eiropas Komisijas dienestu dokumentā “Agrīnās brīdināšanas ziņojums par Latviju” (2023. gada 8. jūnijs, SWD(2023) 187 final) norādīts, ka Latvijai ir risks nesasniegt 2025. gada mērķrādītāju 55% attiecībā uz sadzīves atkritumu sagatavošanu un pārstrādi, kā arī mērķrādītāju, kas paredz, ka 2025.gadā 50% plastmasas iepakojuma tiek pārstrādāti. Ieviešot depozīta sistēmu un attīstot atkritumu dalītu vākšanu, uzlabojas pārstrādei pieejamo materiālu daudzums un kvalitāte. Tas rada pamatu veidot atkritumu pārstrādes jaudas Latvijā uz vietas, nevis eksportēt pārstrādei citur ES vai ārpus tās.

2020. gadā SIA “Geo Consultants” veiktais pētījums “Investīciju vajadzību izvērtējums Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021. – 2028. gadam izstrādei” uzrāda, ka esošo pārstrādes jaudu nodrošinājums ir pietiekams tikai koka, koka iepakojuma un plastmasas atkritumu pārstrādei. Secinājums par jaudu pietiekamību izdarīts, balstoties uz pieņēmumu, ja tajā tiek pārstrādāti tikai Latvijā radītie attiecīgie atkritumu veidi. Tomēr daļā pārstrādes iekārtu tiek veikta ārpus Latvijas radītu atkritumu pārstrāde, kas nozīmē, ka ne visa iekārtas jauda ierēķināma vietējā tirgus nodrošināšanā. Līdz ar to var pieņemt, ka jaudu iztrūkums konstatējams arī plastmasas atkritumu sektorā.  Problemātiskāka ir situācija ar stikla atkritumiem – šim materiālu veidam tirgus ir ļoti ierobežots, tādēļ arī vietējo pārstrādes jaudu neesamība var negatīvi ietekmēt pārstrādes mērķu sasniegšanu. Kā norādīts pētījumā, atkritumos esošu materiālu sekmīgas pārstrādes priekšnoteikums ir ne tikai pārstrādes jaudu pieejamība, bet arī atbilstoša atkritumu savākšanas sistēma – lai sagatavotu kvalitatīvu un pārstrādei derīgu materiālu, obligāts priekšnoteikums ir dalītās vākšanas sistēmas attīstība. Tam arī plānots Kohēzijas fonda atbalsts specifiskā atbalsta mērķa 2.2.2. "Pārejas uz aprites ekonomikas veicināšana ietvarā", atbalstot plaša spektra dalītās vākšanas konteineru iegādi.

Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021. – 2028. gadam iezīmē investīciju vajadzību atkritumu pārstrādes veicināšanai. Tādējādi jaunas pārstrādes jaudas radīs kumulatīvu efektu, jo veicinās papildu atkritumu apjoma atdalīšanu no apglabājamo atkritumu plūsmas. Plāns rekomendē, ka prioritāri atbalstāmas ir tādu materiālu pārstrādes iekārtas, kuru tirgus un eksporta iespējas ir ierobežotas. Tomēr, ņemot vērā vispārēju pieeju par atkritumu kā materiālu izmantošanu, Pasākuma pirmā projektu iesniegumu atlases kārtā netiks ierobežots pārstrādājamo atkritumu veids, ļaujot atbalstam pieteikt visu veidu atkritumu pārstrādes iekārtu izveidi. Rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam ir akcentēti jautājumi saistībā ar otrreizējām izejvielām, kam aprites ekonomikā jāaizvieto primārie resursi. Pasākuma pirmā projektu iesniegumu atlases kārta dos ieguldījumu šīs problēmas risināšanā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nav izstrādāti nosacījumi par Pasākuma īstenošanu, kas paredzētu Kohēzijas fonda finansējuma atbalstu darbību īstenošanai.
Risinājuma apraksts
Pasākuma īstenošanai kā piemērotākais Kohēzijas fonda atbalsta piešķiršanas mehānisms izvēlēta Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regula (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – regula Nr. 651/2014). Regulas Nr. 651/2014 47. pants ļauj atbalstīt ieguldījumus resursefektivitātē un pārejā uz aprites ekonomiku.  

Saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 47. pantu MK noteikumu projektā iekļauti šādi nosacījumi:
- atbalsts paredzēts trešo personu radīto atkritumu pārstrādei. Tādējādi Pasākuma ietvaros nav atļauta atbalsta saņēmēja radīto atkritumu pārstrāde (tiesību normas ievērošanu regulē MK noteikumu projekta punkts par komersanta darbības atbilstību Saimniecisko darbību statistiskajai klasifikācijai);
- pārstrādes iekārtas izveide nedrīkst veicināt atkritumu rašanos, tamdēļ izvirzīta prasība projekta iesniegumam pievienot pārstrādājamo atkritumu pieejamības un pastāvīgas plūsmas nodrošinājuma aprakstu. Tajā jānorāda atkritumu izcelsme un avoti un jāsniedz izvērtējums par attiecīgā atkritumu veida pieejamību projekta dzīves ciklā (15 gadi);
- atbalsta pretendenta pienākums pierādīt, ka pārstrādes iekārta netiktu veidota, ja Kohēzijas fonda atbalsts netiktu piešķirts;
- atbalsta intensitāte un tās paaugstināšanas iespējas. Regulas Nr. 651/2014 47. panta 9. punktā noteikts, ka atbalsta intensitāti var paaugstināt par 15% ieguldījumiem tādos atbalstāmos apgabalos, kas atbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem. Latvijas gadījumā minētie apgabali noteikti Ministru kabineta 2021. gada 2. novembra noteikumos Nr.729 “Noteikumi par reģionālās attīstības atbalstu Latvijas Republikā līdz 2027. gadam”, un tie ir Rīga, Pierīga, Kurzeme, Zemgale, Vidzeme un Latgale. Savukārt Regulas Nr. 651/2014 47. panta 8. punktā noteikts, ka maziem uzņēmumiem atbalsta intensitāti var palielināt par 20%, savukārt vidējiem uzņēmumiem – par 10%. Tādējādi maksimālās atbalsta intensitātes atkarībā no komersanta lieluma ir šādas:
     - lielajiem komersantiem 55%;
     - vidējiem komersantiem 65%;
     - mazajiem komersantiem 75%.
- izmaksu attiecināmība noteikta no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas sadarbības iestādē, lai nodrošinātu komercdarbības atbalsta stimulējošas ietekmes prasību izpildi. Izmaksas par būvprojekta izstrādi var tikt attiecinātas no 2023. gada 1. jūlija, jo darbības, kas uzskatāmas par atļauju saņemšanu vai priekšizpēti, komercdarbības atbalsta regulējuma izpratnē nepārkāpj stimulējošas ietekmes prasības. Finanšu plūsmu, ja attiecināms, pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas nodrošina projekta iesniedzējs.

Pasākuma pirmajai projektu iesniegumu atlases kārtai piemēroti tādi iznākuma un rezultāta rādītāji, kādi tie paredzēti Pasākumam Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021. - 2027. gadam (turpmāk - Programma). Specifiskā atbalsta mērķa 2.2.2. “Pārejas uz aprites ekonomikas veicināšana” līmenī noteiktie rādītāji, kas attiecināmi uz Pasākumu un to dalījums pa pasākumiem un kārtām ir šāds:

- iznākuma rādītājs – papildu jauda atkritumu pārstrādei. Iznākuma rādītāja vērtība tiek sasniegta SAM 2.2.2. līmenī, ja veikti ieguldījumi atkritumu pārstrādes iekārtu izveidē, nodrošinot atkritumu pārstrādes iekārtu jaudu 80 000 t/gadā. Pasākuma pirmajā atlases kārtā jāsasniedz vismaz 30 000 t/gadā, otrajā kārtā – vismaz 50 000 t/gadā.

- iznākuma rādītājs – atbalstītie uzņēmumi (tai skaitā mazi, vidēji un lieli uzņēmumi). Iznākuma rādītāja vērtība tiek sasniegta SAM 2.2.2. līmenī, ja veikti ieguldījumi atkritumu pārstrādes iekārtu izveidē, nodrošinot atbalstu vismaz 25 uzņēmumiem. Pasākuma pirmajā atlases kārtā tiek atbalstīti vismaz 3 uzņēmumi, Pasākuma otrajā kārtā – vismaz 5 uzņēmumi, 2.2.2.2.pasākumā “Atkritumu dalītā vākšana” – 4 uzņēmumi, 2.2.2.3. pasākumā “Notekūdeņu dūņu pārstrāde” – 3 uzņēmumi, 2.2.2.4. pasākumā “Aprites ekonomikas principu ieviešana” – 10 uzņēmumi.

- rezultāta rādītājs – pārstrādāto atkritumu apjoms. Rezultāta rādītāja vērtība tiek sasniegta SAM 2.2.2. līmenī, ja pārstrādāto atkritumu apjoms tiek sasniegts 273 000 t/gadā (ņemot vērā 2014. – 2020. gada plānošanas perioda projektu ietekmi, kas rada bāzes vērtību 193 000 t/gadā, summējot iznākuma rādītāju par papildu jaudu atkritumu pārstrādei no 2021. – 2027. gada plānošanas perioda ieguldījumiem Pasākuma pirmajā un otrajā atlases kārtā). Attiecībā uz Pasākuma pirmo atlases kārtu sasniedzamais rezultāta rādītājs ir 223 000 t/gadā.

Iznākuma rādītājs par papildu jaudu atkritumu pārstrādei tiek sasniegts, kad atbalstītajā projektā pārstrādes iekārta ir nodota ekspluatācijā. Tas nozīmē, ka finansējuma saņēmējiem jāplāno pietiekami daudz laika, lai iekārtu nodotu ekspluatācijā un līdz noslēguma maksājuma iesniegšanai saņemtu attiecīgu piesārņojošas darbības atļauju vai veiktu grozījumus esošajā atļaujā, ja tāda pirms tam izsniegta. Pēcuzraudzības periodā finansējuma saņēmējam ir jānodrošina, ka iekārtā tiek veikta atkritumu pārstrāde un ne vēlāk kā pēdējā projekta pēcuzraudzības gadā nodrošina, ka tiek pārstrādāti atkritumi vismaz projekta iesniegumā plānotajā apjomā atbilstoši iekārtas jaudai. Tas nozīmē, ka pirmajos četros pēcuzraudzības gados iekārta var netikt darbināta ar maksimālo jaudu, tomēr šajā gadījumā finansējuma saņēmējam ir jāinformē sadarbības iestāde par šādas darbības iemesliem. Ir pieļaujams, ka iestājas situācija, ka vienā gadā iekārtā ir iespējams pārstrādāt vairāk atkritumu kā plānots (ir pieejams augstākas kvalitātes materiāls, tiek pārplānots darbības režīms u.c. iemesli) – šis jaudas “pārpalikums” var tikt pierēķināts cita gada jaudas “iztrūkumam”. Pārstrādāto atkritumu apjoma faktu pārbauda ne tikai saskaņā ar pēcuzraudzības pārskatos sniegto informāciju, bet arī pārliecinās par to Valsts statistisko pārskatu "3-Atkritumi" publiskajā pieejā (http://parissrv.lvgmc.lv/#viewType=home_view). Projektā sasniegto rezultātu un rādītāju ilgtspēja un uzturēšana nodrošināma no finansējuma saņēmēja līdzekļiem. 

Pasākuma pirmās atlases kārtas īstenošanai paredzēts Kohēzijas fonda atbalsts 20 000 000 euro, līdzfinansējot projektus ar privāto līdzfinansējumu. Tā kā iepriekš jau norādīts, ka projektos atkarībā no uzņēmuma lieluma (mazs, vidējs, liels) variē arī maksimālā Kohēzijas fonda atbalsta likme, kas ietekmē arī minimāli nepieciešamo projekta iesniedzēja līdzfinansējumu. Atbalsta likmei ir fiksēta augšējā robeža, precīzu Kohēzijas fonda atbalsta likmi noteiks Projektam obligāti pievienojamā izmaksu un ieguvumu analīze.

Projektu iesniegumu atlase plānota kā atklāts konkurss, kas nodrošina vienlīdzīgas iespējas pretendēt uz atbalstu visiem projektu iesniedzējiem. To plānots rīkot divos uzsaukumos, ievērojot līdzšinējo pieredzi, kad ne visi interesenti iesniedz projektu iesniegumu, līdzko atlases kārta tiek izsludināta. Potenciālie finansējuma saņēmēji norādījuši uz laiku, kas nepieciešams, lai nodrošinātu projekta gatavības stadiju, piemēram, īpašumtiesību nokārtošanai, piemērota zemesgabala iegādei. Ja tie noslēdzas ar Kohēzijas fonda finansējuma atlikumu, to novirza uz Pasākuma projektu iesniegumu otro atlases kārtu. Tas ļauj atbalstīt plašāka spektra aprites ekonomiku veicinošu darbību atkritumu apsaimniekošanas reģionālajos centros, kā arī var palīdzēt samazināt apglabājamo atkritumu daudzumu poligonos. 

Pasākuma projektu iesniegumu pirmās atlases kārtas ietvaros nav paredzēta elastības finansējuma izmantošana, jo tas pārcelts uz 2.2.2.3. pasākuma "Notekūdeņu dūņu pārstrāde" otro atlases kārtu, ko pilnā apmērā plānots finansēt no elastības finansējuma.

Noteikumos nav paredzētas vienkāršotās izmaksas, jo Pasākuma īstenošanā tiek piemērots komercdarbības atbalsta regulējums, kā arī atkritumu pārstrādes iekārtu izveides izmaksas ir lielākas par 200 000 euro.

Atbalstīta tiek jaunu atkritumu pārstrādes iekārtu izveide. Tā var atrasties jau esošu iekārtu kompleksā. Projekta iesniedzējs iesniegumam pievieno detalizētu iekārtas darbības aprakstu, kā rezultātā var gūt pārliecību, ka atkritumi patiešām tiks pārstrādāti (nevis, piemēram, tikai reģenerēti). Ir pieļaujams, ka iekārtā tiek pārstrādāti līdz 50% (neieskaitot) ārpus Latvijas radīti atkritumi. Tas saistīts ar ierobežotu atsevišķu pārstrādājamu atkritumu veidu pieejamību Latvijā.

Attiecināmas ir ne tikai ar būvniecību un iekārtu piegādi un uzstādīšanu saistītās izmaksas, bet arī publicitātes izmaksas. Obligāti ir īstenojami papildu sabiedrības informēšanas un vides apziņas celšanas pasākumi, kas jāīsteno projekta īstenošanas laikā. Izmaksas par tiem (tāpat kā par obligāto ES fondu publicitāti) ir sedzamas, izmantojot de minimis atbalstu. Šīs izmaksas pilnā apmērā (100%) sedz, piemērojot de minimis atbalstu vai privāto līdzfinansējumu. Šāds nosacījums iekļauts, ievērojot nepilnīgu sabiedrības informētību par atkritumu pārstrādes nozīmīgumu, kā arī aprites ekonomikas ieguvumiem. Projekta iesniegumā būs jāiekļauj sabiedrības izglītošanas pasākumu plāns, kurā ietvertas dažāda veida darbības, piemēram, informatīvā kampaņa dažādām mērķauditorijām par atkritumu pareizas apsaimniekošanas nozīmi, patērētāju kultūras ietekmi uz apkārtējo vidi, izdales materiāli pašvaldībām par iespējām veicināt atkritumu rašanās novēršanu, ilgtspējīgu produktu izvēli, atkritumu dalītas vākšanas un šķirošanas nozīmi un to, kā tas kopumā ietekmē atkritumu pārstrādes efektivitāti un pārstrādes produktu, tiešsaistes informatīvie materiāli izvietošanai finansējuma saņēmēja, pašvaldību, atkritumu apsaimniekotāju vietnēs par projekta būtību un tā pozitīvo ietekmi, iespējām veikt atkritumu pārstrādi uz vietas Latvijā, ievērojot “pašpietiekamības un tuvuma” principu u.c.

Kā attiecināmās izmaksas noteiktas arī transportlīdzekļu iegādes izmaksas, jo tie nodrošina pilnvērtīgu iekārtas darbināšanu (iekraujamā materiāla pārvietošanu, iekraušanu u.c.).

Noteikumu projekts paredz projekta iesniedzējam izvērtēt zaļa, sociāla vai inovatīva iepirkuma procedūras piemērošanu, izpildot tiesību aktos noteiktās obligātās prasības.

Projektos nav iekļaujamas neattiecināmās izmaksas. Tamdēļ MK noteikumu projektā iekļauta prasība, ka ārpus projekta netiek īstenotas darbības, kas tiešā veidā nodrošina projekta mērķa sasniegšanu, lai novērstu gadījumus, kad, piemēram, iekārtu pamatnes būvdarbi tiek īstenoti ārpus projekta un sadarbības iestādei nav iespējams veikt pilnvērtīgu uzraudzības darbu.

MK noteikumu projekts ļauj projektā plānot neparedzētos izdevumus līdz 5% apmērā no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, jo lielākā daļa izmaksu veidos iekārtu piegādes izmaksas un būvniecības izmaksu projektā var nebūt vispār, ja, piemēram, iekārtu iespējams uzstādīt jau esošās telpās. Neparedzēto izdevumu rašanos pamato finansējuma saņēmēja skaidrojumi un dokumenti.

Pasākuma projektu iesniegumu pirmajai atlases kārtai ir tieša ietekme uz Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam, jo paredzētās darbības veicina stratēģiskā mērķa “Glābt jūru” sasniegšanu.

Projektam noteikti horizontālo principu (turpmāk - HP) "Klimatdrošināšana", "Nenodarīt būtisku kaitējumu" un "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" kritēriji, darbības un ietekme.

Attiecībā uz HP "Klimatdrošināšana" Pasākumam ir noteikta tieša ietekme, paredzot projekta iesniegumā vērtēt klimatiskās ietekmes faktorus, lai tiktu veidota tāda infrastruktūra, kas ir noturīga pret šo faktoru izpausmi. Tāpat kā obligātais projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijs ir siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) ietekmes vērtējums, nosakot SEG ietaupījuma apjomu pret situāciju, ja projekts netiktu īstenots un projektā plānotais pārstrādāto atkritumu daudzums, rēķinot viena gada izteiksmē, tiktu apglabāts.

Pasākuma pirmajā atlases kārtā HP "Energoefektivitāte pirmajā vietā" ir netieša ietekme, jo atbalsts paredzēts jaunu iekārtu izveidei, kas jau šobrīd tiek ražotas ar augstu izmaksu, tehnisko un funkcionālo efektivitāti. Pasākuma tiešā darbība ir samazināt primāro resursu izmantošanu, nevis enerģijas patēriņa samazināšana vai energoefektivitātes uzlabošana. Līdz ar to Pasākuma pirmajā atlases kārtā netiek piemērots šis HP, neizvirzot projektu vērtēšanas kritēriju vai citus nosacījumus.

Attiecībā uz HP "Nenodarīt būtisku kaitējumu" Pasākuma pirmajai atlases kārtai noteikta tieša ietekme, līdz ar to noteikta virkne nosacījumu šī HP īstenošanai:
zaļā publiskā iepirkuma organizēšana ir obligāta darbībām, kas noteiktas Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumu Nr. 353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” 1. pielikumā, savukārt fakultatīvi 2. pielikumā noteiktajos gadījumos, kur tas attiecināms un iespējams, vai, sniedzot pamatojumu, ja tas nav iespējams;
Projektā plānotās darbības atbilst pašvaldības teritorijas plānojumam – prasība noteikta, lai gūtu pārliecību, ka projektā paredzētās darbības ļauts īstenot saskaņā ar projekta īstenošanas vietai piekritīgo spēkā esošu pašvaldības teritorijas plānojumu atbilstoši teritorijas izmantošanas veidam. Ja projekta īstenošanas laikā paredzams, ka stāsies spēkā jauns teritorijas plānojums, projekta iesniedzējam būs jāpievieno izdruka no teritorijas plānojuma projekta, kurā redzams plānotais attiecīgā zemesgabala zonējums. Ja projekts tiks apstiprināts, finansējuma saņēmējam būs izvirzīta prasība projekta īstenošanas laikā iesniegt dokumentus, kas apliecina darbības īstenošanas atbilstību jaunajam teritorijas plānojumam.

Projekta darbībām ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums vai sākotnējais izvērtējums – projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji paredz veikt ietekmes uz vidi novērtējumu vai sākotnējo izvērtējumu jau agrīnā projekta plānošanas fāzē. Tas ļauj jau laikus identificēt ar projekta īstenošanu saistītus uzraudzības pasākumus gan būvniecības, gan ekspluatācijas fāzē.

Lai brīdī, kad atkritumu pārstrādes iekārta tiek nodota ekspluatācijā un var tikt attiecināmas ar iekārtas izveidi veiktās izmaksas, noteikta prasība projekta iesniegumā norādīt informāciju par spēkā esošu A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļauju, kas ietver projektā paredzētās darbības vai arī pievienot apliecinājumu, ka atbilstoša piesārņojošas darbības atļauja tiks iegūta projekta īstenošanas laikā līdz noslēguma maksājuma iesniegšanai. Nosacījums izpilda tiesību aktos noteiktās prasības piesārņojuma uzraudzībā.

Īpaši tiek izceltas divas vides kvalitāti un dabas aizsardzību ietekmējošas prasības – veikt trokšņu, putekļu un piesārņojuma emisiju samazināšanu, kā arī citu labāko pieejamo tehnisko paņēmienu nodrošināšana objekta izbūves laikā, kā arī ievērot prasības par ciršanas aizliegumu putnu ligzdošanas periodā. Nosacījumi izvirzīti, ņemot vērā biežo šo prasību pārkāpšanu un negatīvo publicitāti.

Attiecībā uz HP "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" noteikts, ka Pasākuma pirmajai atlases kārtai nav ietekmes uz šo HP (projektu mērķis ir tehniska rakstura, ieguldījumi nav saistīti ar cilvēkresursu attīstību vai publisko būvju un ārtelpas izveidi), kas nozīmē, ka projektā būs jāiekļauj viena vispārīga šī principa darbība, kas attiecas uz publicitāti, personālu vai publiskajiem iepirkumiem.
 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Ir izvērtēts piemērot citu komercdarbības atbalsta regulējumu – Eiropas Komisijas Reģionālā valsts atbalsta pamatnostādnes (2021/C 153/01). Tomēr no ieviešanas mehānisma skatupunkta pamatnostādnes ir ar lielāku administratīvo slogu gan atbalsta regulējuma plānošanas, gan sniegšanas fāzē. Arī maksimālās atbalsta intensitātes, kas ir nozīmīgs faktors atbalsta programmas sekmībā, izpildot regulas Nr.651/2014 prasības, ir augstākas, kā arī ļauj veikt ieguldījumus Rīgas un Pierīgas reģionā.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Projekta iesniedzējam tiks izvirzīta prasība veikt izmaksu un ieguvumu analīzi (finanšu un ekonomisko analīzi), ievērojot prasības, ka projekta ekonomiskā ienesīguma normai ir jābūt lielākai par sociāla diskonta likmi; projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli. Aprēķinos jāņem vērā, ka projekta dzīves cikls ir 15 gadi.

Izpildot izmaksu un ieguvumu analīzes prasības, projektam jāspēj uzrādīt spēju ģenerēt ienākumus, kuri ir lielāki par gaidāmajām izmaksām un riskiem. Tātad projekts varētu palielināt kopējo ekonomikas labklājību vai iegūt pozitīvus sociālos efektus. Līdz ar to tiktu nodrošināts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas
  • mazie uzņēmumi
  • vidējie uzņēmumi
  • lielie uzņēmumi
Ietekmes apraksts
MK noteikumu projekts ietekmē atsevišķu nozari – atkritumu apsaimniekošanu, veicinot labvēlīgus apstākļus atkritumu pārstrādes iekārtu izveidei, kas ļautu tuvināties ES noteikto mērķu virzienā un veicinātu resursefektivitāti. Regulas Nr.651/2014 nosacījumi atbalsta piešķiršanai nodrošina samērīgu valsts atbalstu, piešķirot publiskos līdzekļus tādu projektu īstenošanai, kas pozitīvi ietekmē sabiedrību, vidi un ekonomiku. Atklāta projektu iesniegumu atlase veicina publiskā atbalsta pārredzamību, jo to piešķir, pamatojoties uz iepriekš apstiprinātiem projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un nosacījumiem, kas iekļauti MK noteikumu projektā. Šo nosacījumu izpildi uzrauga ES fondu vadībā iesaistītās iestādes, veicinot sabiedrības un komersantu uzticību.
Nozare
Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija
Nozaru ietekmes apraksts
MK noteikumu projekts ietekmē atsevišķu nozari – atkritumu apsaimniekošanu, veicinot labvēlīgus apstākļus atkritumu pārstrādes iekārtu izveidei, kas ļautu tuvināties ES noteikto mērķu virzienā un veicinātu resursefektivitāti. Pasākuma pirmajā atlases kārtā pieejamais Kohēzijas fonda finansējums ir 20 000 000 euro, kas kopā ar komersantu līdzfinansējumu rada nozīmīgu pozitīvu ietekmi uz nozares attīstību.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

Ietekmes apraksts
MK noteikumu projekts paredz vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem Pasākuma pirmās atlases kārtas dalībniekiem, ievērojot arī īpašu atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem maksimālo atbalsta likmju kontekstā, ko pieļauj regula Nr.651/2014. Tā kā atbalsts tiek sniegts saskaņā ar regulas Nr.651/2014 nosacījumiem, var uzskatīt, ka ieguldījumu atbalsts resursefektivitātei un apritīgumam ir saderīgs ar ES iekšējo tirgu, jo nodrošina godīgu konkurenci iekšējā tirgū un veicina ekonomikas izaugsmi, samazina administratīvo slogu un izmaksas.

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
MK noteikumu projekts vērsts tikai uz komersantiem, tādā veidā pozitīvi ietekmējot uzņēmējdarbības vidi gan vispārīgi, gan specifiski tieši atkritumu apsaimniekošanas nozarē. Kohēzijas fonda finansējums var veicināt uzņēmējdarbības attīstību, sniedzot ieguldījumus modernās un efektīvās atkritumu pārstrādes tehnoloģijās. Tas stimulē uzņēmumu inovāciju un attīstību, kas var radīt jaunas iespējas un palielināt konkurētspēju.

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Ietekmes apraksts
MK noteikumu projekts paredz labvēlīgus nosacījumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, jo tiem saskaņā ar regulas Nr.651/2014 nosacījumiem iespējams piešķirt komercdarbības atbalstu ar paaugstinātām likmēm – mazajiem uzņēmumiem Kohēzijas fonda līdzfinansējums var sasniegt pat 75%, savukārt vidējiem uzņēmumiem – 65%.

2.2.5. uz konkurenci:

Ietekmes apraksts
MK noteikumu projekts paredz vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem Pasākuma pirmās atlases kārtas dalībniekiem, ievērojot arī īpašu atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem maksimālo atbalsta likmju kontekstā. Kohēzijas fonda finansējuma apmērs ir ierobežots. 2014. – 2020. gada plānošanas perioda pieredze liecina, ka privātā komercdarbības sektorā vienam atkritumu pārstrādes projektam pieprasītais Kohēzijas fonda finansējuma apmērs ir līdz 2 000 000 euro, tādējādi maz iespējama situācija, kad viens uzņēmums varētu pieprasīt lielāko daļu Pasākuma pirmajā atlases kārtā pieejamo Kohēzijas fonda finansējumu. Līdz ar to netiek radīts pārmērīgs pārstrādes pakalpojuma piedāvājums, nozares darbība ir efektīva.

2.2.6. uz nodarbinātību:

Ietekmes apraksts
Katras jaunas atkritumu pārstrādes iekārtas izveide rada ~10 jaunas tiešās darbavietas (tie ir gan iekārtu apkalpes speciālisti, gan tehniskā nodrošinājuma izpildītāji, specializēto transportlīdzekļu vadītāji u.c.). Tāpat netieši tiek radīts pieprasījums pēc loģistikas pakalpojumiem, jo atkritumu pārstrādes iekārtās tiek ražotas arī otrreizējās izejvielas un produkti, kas tiek izmantoti Latvijas tautsaimniecībā un eksportēti uz citām valstīm.

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
2 626 500
5 253 000
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
2 626 500
5 253 000
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
2 626 500
5 253 000
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
2 626 500
5 253 000
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Plānotais valsts budžets kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta finansējums norādīts saskaņā ar VARAM 2023. gada 23. janvārī sagatavotajām budžeta izdevuma prognozēm ES fondu 2021. - 2027. gada plānošanas periodā (indikatīvi), kas paredz:
2025. gadā atmaksas 2 626 500 euro
2026. gadā atmaksas 5 253 000 euro.
2028. un 2029. gadā plānoti atmaksu maksimumi.

Budžeta ieņēmumi plānoti kā Kohēzijas fonda finansējuma atmaksas, savukārt izdevumi - projektā plānotais Kohēzijas fonda finansējums. 

2023. un 2024. gadā budžeta izdevumi nav plānoti, jo līdzšinējā atkritumu pārstrādes iekārtu izveide 2014. – 2020. gada plānošanas periodā liecina, ka no līguma apstiprināšanas brīdim līdz pirmajam avansa vai starpposma maksājumam nepieciešami ~18 mēneši.

Investīcijas plānotas zem šādiem intervences kodiem:
67 - sadzīves atkritumu apsaimniekošana: rašanās novēršanas, apjoma samazināšanas, šķirošanas, atkārtotas izmantošanas, reciklēšanas pasākumi – KF 15 600 000 euro;
69 - komerciālo, rūpniecisko atkritumu apsaimniekošana: rašanās novēršanas, apjoma samazināšanas, šķirošanas, atkārtotas izmantošanas, reciklēšanas pasākumi – KF 2 800 000 euro;
72 - reciklētu materiālu kā izejvielu izmantošana, kas atbilst efektivitātes kritērijiem (ja pasākuma mērķis ir vismaz 50 % no dalīti savākto pārstrādāto nebīstamo atkritumu svara pārvērst otrreizējās izejvielās) – KF 1 600 000 euro.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Ieņēmumi plānoti kā Kohēzijas fonda finansējuma daļa
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Izdevumi plānoti kā Kohēzijas fonda finansējuma daļa
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Noteikumu projekts neietekmē amata vietu skaita izmaiņas
Cita informācija
Finansējuma saņēmējam noteikta iespēja saņemt avansa maksājumus, kas nepārsniedz 30% no projektam piešķirtā Kohēzijas fonda finansējuma. Nosacījums ir saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtību Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021. – 2027. gada plānošanas periodā. Avanss nepieciešams, lai nodrošinātu finanšu plūsmu būvdarbu un iekārtu piegādes izpildei.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R1060
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32018R1046
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32014R0651
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2014 ( 2014. gada 17. jūnijs ), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu
Apraksts
Tiks aizpildīts, nododot projektu starpinstitūciju saskaņošanā
ES tiesību akta CELEX numurs
32013R1407
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam
Apraksts
Tiks aizpildīts, nododot projektu starpinstitūciju saskaņošanā

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
47. pants
35.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
50. pants
35.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Nav nepieciešams
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
61. pants
35.11. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Nav nepieciešams
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2014 ( 2014. gada 17. jūnijs ), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
-
-
-
-
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
VARAM 20 darbdienu laikā no šo noteikumu stāšanās spēkā, izmantojot Komisijas elektroniskās paziņošanas sistēmu (SANI2), nosūtīs Eiropas Komisijai kopsavilkuma informāciju par šo atbalsta programmu
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Skaidrojums
-

6.4. Cita informācija

MK noteikumu projekta pasākuma projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji tiks apstiprināti Eiropas Savienības fondu 2021. - 2027. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejā, kuras sastāvā ir iekļauti arī sadarbības, sociālie, nevalstiskā sektora un reģionālie partneri. 

Noteikumu projektu izstrādā VARAM, tas tiks saskaņots ar Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju, Labklājības ministriju, Klimata un enerģētikas ministriju un citām institūcijām (ja nepieciešams) atbilstoši MK 2021. gada 7. septembra noteikumos Nr.606 “Ministru kabineta kārtības rullis” noteiktajai kārtībai. Plānota MK noteikumu projekta un projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju prezentācija Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijai, kas aptver ~90% no kopējā Latvijas tirgus apjoma, tādējādi nodrošinot nozares nevalstiskā sektora jēgpilnu iesaisti.

Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējam jānodrošina informācijas un publicitātes pasākumi, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai un normatīvajos aktos par Eiropas Savienības fondu publicitātes un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanu, tādējādi sniedzot informāciju sabiedrībai par projekta mērķi, veiktajiem ieguldījumiem u.c.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

Vērtējot projektu īstenošanas ietekmi uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām, nav identificēts administratīvā sloga palielinājums potenciālajiem finansējuma saņēmējiem - projekta iesnieguma izstrādē un projektu īstenošanā tiek īstenota līdzīga pieeja kā iepriekšējos plānošanas periodos.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Projekta darbības tieši ietekmē Nacionālā attīstības plāna rādītāju Nr.275 “Sadzīves atkritumu pārstrādes līmenis”, jo paredzēts, ka daļa projektu aptvers tieši sadzīves atkritumu pārstrādes iekārtu izveidi.

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Projektiem izvirzīta prasība pārstrādes iekārtas izveidot saskaņā ar projekta īstenošanas vietai piekritīgo spēkā esošu pašvaldības teritorijas plānojumu atbilstoši teritorijas izmantošanas veidam.

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
MK noteikumu projekts tiešā veidā ietekmē vides prasības, ko nodrošina gan prasība iegūt atbilstošu A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļauju, veikt ietekmes uz vidi novērtējumu vai sākotnējo izvērtējumu, kā arī horizontālā principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” darbības, piemēram, projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji veicina izmantot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus.

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Pasākuma pirmajai atlases kārtai ir noteikta tieša ietekme attiecībā uz HP "Klimatdrošināšana", paredzot projekta iesniegumā vērtēt klimatiskās ietekmes faktorus, lai tiktu veidota tāda infrastruktūra, kas ir noturīga pret šo faktoru izpausmi. Tāpat kā obligātais projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijs ir SEG ietekmes vērtējums, nosakot SEG ietaupījuma apjomu pret situāciju, ja projekts netiktu īstenots un vienlaikus projektā plānotais pārstrādāto atkritumu daudzums, rēķinot viena gada izteiksmē, tiktu apglabāts.

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Netieša ietekme, jo tiek veicināta normatīviem aktiem atbilstoša atkritumu apsaimniekošana, ievērojot ierobežojumus, ko nosaka piesārņojošas darbības atļauja.

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

Projektā ir jāiekļauj vismaz viena vispārīga HP "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" darbība, kas attiecas uz publicitāti, personālu vai publiskajiem iepirkumiem. Projektā ieteicams iekļaut, piemēram, šādas vispārīgas darbības:
a) projekta vai finansējuma saņēmēja tīmekļvietnē tiks izveidota sadaļa “Viegli lasīt”, kurā iekļauta īsa aprakstoša informācija par projektu un citu lasītājiem nepieciešamu informāciju vieglajā valodā, lai plašākai sabiedrībai nodrošinātu iespēju uzzināt par ES fondu ieguldījumiem;
b) īstenojot projekta komunikācijas aktivitātes, tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju (skat. metodisko materiālu “Ieteikumi diskrimināciju un stereotipus mazinošai komunikācijai ar sabiedrību” https://www.lm.gov.lv/lv/media/18838/download , https://www.lm.gov.lv/lv/metodiskie-materiali).
Projektā var būt iekļautas arī citas vispārīgas darbības, kas izriet no projekta satura un paredz vienlīdzības, iekļaušanas, nediskriminācijas un pamattiesību ievērošanu un vienlīdz efektīvi nodrošina attiecīgo mērķu sasniegšanu.

Projekta iesniegumā ir jānorāda projekta budžeta izmaksu pozīcijas, kuras veicina šo HP. Tā kā projekta vadības izmaksas sedz finansējuma saņēmējs, projekta iesniegumā nav nepieciešams norādīt informāciju par projekta vadības un īstenošanas personālu dalījumā pēc dzimuma u.c. pazīmes, kā arī nav nepieciešams skaidrot, kā projektu vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm.
Pielikumi