Anotācija (ex-ante)

Noteikumu Nr.301 2. punktā nav noteikts konkrēts atbalsta periods, kas rada neskaidrības atbalsta pretendentiem.
Zemkopības ministrija arvien lielāku uzmanību velta lauksaimniecības un pārtikas tirgus ilgtspējas jautājumiem. Jau šobrīd tiek īstenoti pasākumi, kas veicina ilgtspējīgu produktu tirgus attīstību, kā arī plānoti pasākumi nākotnē. Būtu lietderīgi apvienot šos pasākumus. Tādēļ papildus 2026. gadā ir nepieciešams ieviest jaunu atbalsta pasākumu - ilgtspējīgu pārtikas produktu veicināšanu. Viens no pasākumiem izriet no  Ministru kabineta 2025. gada 26. augusta sēdes protokola Nr. 33, 52. § 11. punktā dotā uzdevuma Zemkopības ministrijai uzsākt veidot kompetences centra funkciju pārtikas piegāžu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem, kas balstītos uz ilgtspējīgu pārtikas produktu iepirkumu sistēmas attīstību.
Kā arī šobrīd Ministru kabineta 2025. gada 25. februāra noteikumu Nr. 126 "Kārtība, kādā piešķir valsts atbalstu lauksaimniecībai" 163.1. un 163.2. apakšpunktos ir iekļauti tirgus veicināšanas pasākumi kvalitātes shēmu produktiem, kas ir ilgtspējīgi produkti.
Papildus nepieciešams pievienot atbalsta pasākumu Pasaules Dzīvnieku Veselības organizācijas reģionālās konferences organizēšanai, ko 2026. gadā organizē Latvija un kurā uzsvars tiks likts uz lauksaimniecības produktu ilgtspējas faktoriem - dzīvnieku labturība, vides aspekti, droša un kvalitatīva pārtika. 

Noteikumu Nr. 301 2. punktā nepieciešams precizēt, ka atbalsts paredzēts konkrētam gadam, kā arī precizēt pasākumus un summas, pievienojot 2.5. apakšpunktu ar jaunu pasākumu - ilgtspējīgu pārtikas produktu tirgus veicināšanu un tajā iekļautām aktivitātēm:
1. ilgtspējīgas pārtikas un ēdināšanas iepirkumu kompetenču centra izveidei – 318 500 euro;
2. ilgtspējīgu pārtikas produktu, izņemot bioloģiskās lauksaimniecības shēmas produktu, atpazīstamības veicināšanai – 82 000 euro;
3. bioloģiskās lauksaimniecības shēmas un produktu atpazīstamības veicināšanai – 50 000 euro;
4. Pasaules Dzīvnieku Veselības organizācijas reģionālās konferences organizēšanai – 91 200 euro.
Papildus nepieciešams papildināt noteikumus ar ar jaunu nodaļu (noteikumu projekta 16. punkts), kas nosaka atbalsta piešķiršanas kārtību ilgtspējīgu pārtikas produktu tirgus veicināšanas pasākumiem – atbalstāmos pasākumus, attiecināmās izmaksas, atbalsta saņēmējus, iesniegumu un gala pārskata iesniegšanas kārtību.
Noteikumu projekta 16. punktā izteiktajā noteikumu Nr.301 58.¹ punktā tiek noteiktas katrā pasākumā atbalstāmās izmaksas, kā arī noteikts, ka atbalsts ilgtspējīgu pārtikas produktu, izņemot bioloģiskās lauksaimniecības shēmas produktu, atpazīstamības veicināšanai un bioloģiskās lauksaimniecības shēmas un produktu atpazīstamības veicināšanai tiek piešķirts atbilstoši regulai Nr.2022/2472. 
Noteikumu projekta 16. punktā izteiktajā noteikumu Nr.301 58.² punktā tiek noteikts, ka ilgtspējīgas pārtikas un ēdināšanas iepirkumu kompetenču centra izveidei, kā arī ilgtspējīgu pārtikas produktu atpazīstamības veicināšanai atbalsta saņēmējs ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs".
Ilgtspējīgas pārtikas un ēdināšanas iepirkumu kompetenču centra pienākumus, kā arī ilgtspējīgu pārtikas produktu atpazīstamības veicināšanu plānots uzticēt SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” (turpmāk – LLKC), ņemot vērā šādus apsvērumus:
1. 2025. gada 12. septembra Ministru kabineta rīkojumā Nr. 571 "Par rīcības plānu skolēnu ēdināšanas sistēmas pilnveidošanai Latvijā 2025.–2027. gadam" LLKC ir uzdota virkne būtisku uzdevumu, kas ir saistīti ar pārtikas un ēdināšanas iepirkumu jomas sakārtošanu.
2. LLKC ir visaptverošs nacionāla līmeņa tīkls, kas darbojas visā Latvijas teritorijā, nodrošinot pakalpojumu pieejamību un īstenojot komercsabiedrībai izvirzītos mērķus ar 26 reģionālo biroju starpniecību. LLKC darbības pamatā ir valsts pārvaldes uzdevumu deleģējums, kas saistīts ar lauksaimniecības nozares attīstības veicināšanu, kā arī komercdarbību tajās jomās, kurās tirgus pats nespēj nodrošināt sabiedrības interesēm atbilstošu pakalpojumu pieejamību un pastāv sistemātiska pakalpojumu nepietiekamība;
3. LLKC ir būtiska nozīme lauksaimniecības nozares attīstībā, nodrošinot LLKC deleģēto valsts pārvaldes funkciju nepārtrauktību, metodisko vadību un profesionālu atbalstu. LLKC sniegtie pakalpojumi un informācija ir nozīmīga lauksaimnieku, pārtikas ražotāju un lauku uzņēmēju konkurētspējas stiprināšanai;
4. LLKC ir izveidojis virtuālo katalogu un nacionālo zīmolu "Novada garša", lai veicinātu Latvijā ražotu pārtikas produktu atpazīstamību, pieejamību un izsekojamību;
5. LLKC uztur un nodrošina platformas “Novada garša”/”Mans Lauks” darbību, balstoties uz savu profesionālo kompetenci, reģionālo pārklājumu, ciešo sadarbību ar lauksaimniekiem un ražotājiem un spēju nodrošināt koordinētu atbalsta funkciju. LLKC veic nozīmīgu darbu informācijas apritē, apmācību organizēšanā, piegādes ķēžu stiprināšanā un sabiedrības informēšanā par vietējās pārtikas nozīmi;
6. LLKC ir uzkrāta būtiska pieredze pārtikas un ēdināšanas sistēmu, kā arī publisko iepirkumu  labo prakšu apzināšanā un analīzē, veicot sistemātisku datu apkopošanu un izvērtējot gan Latvijas, gan ārvalstu risinājumus. LLKC regulāri īsteno izglītījošus un informatīvus pasākumus, kuros tiek analizēti veiksmīgi īstenoti pārtikas iepirkumu un piegādes ķēžu modeļi;
7. LLKC pilda kopējās lauksaimniecības politikas valsts tīkla sekretariāta un valsts zivsaimniecības sadarbības tīkla pienākumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem un visā Latvijas teritorijā sniedz konsultācijas lauku attīstības, lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē;
 8. LLKC sadarbojas ar nozaru nevalstiskajām organizācijām, nodrošinot regulāru problēmu analīzi un priekšlikumu sagatavošanu publiskā sektora un privātās partnerības ietvaros;
9. LLKC ir kompetence nodrošināt integrētu atbalstu vietējās pārtikas iepirkumiem, apvienojot ražotāju datubāzi, reģionālo sasniedzamību, nozares zināšanas un tehnoloģiskās platformas. Nozarei nav cita subjekta ar līdzvērtīgu pārklājumu, deleģētām funkcijām un uzkrāto pieredzi valsts politikas ieviešanā pārtikas un lauksaimniecības jomā.
LLKC nodalīs ilgtspējīgas pārtikas un ēdināšanas iepirkumu kompetenču centra izveidei paredzētās izmaksas no savas komercdarbības izmaksu daļas un tā negūs labumu no finansējuma, kas paredzēts ilgtspējīgas pārtikas un ēdināšanas iepirkumu kompetenču centra izveidei. Plānotā pasākuma ietvaros publiskā finansējuma piešķiršana LLKC nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta pazīmēm. Kompetenču centra izveide nav saistīta ar saimniecisko darbību (preču un pakalpojumu piedāvāšanu tirgū), bet gan tas veiks valsts funkcijas izpildi, līdz ar to publisko līdzekļu piešķiršana tam nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts.
Šajā noteikumu projektā plānots sniegt finansējumu kompetences centra funkcijas izveidei, kas Zemkopības ministrijai ir uzdots atbilstoši  Ministru kabineta 2025. gada 26. augusta sēdes protokola Nr. 33, 52. § 11. punktā dotajam uzdevumam: “11. Zemkopības ministrijai uzsākt veidot kompetences centra funkciju pārtikas piegāžu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem esošā finansējuma ietvaros.”
Šajā noteikumu projektā netiek plānots deleģēt funkciju Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centram  un attiecīgie deleģējuma Ministru kabineta noteikumi atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam tiks izstrādāti pēc tam, kad tiks apstiprināti grozījumi Publisko iepirkumu likumā (Nr. 1035/Lp14), kas tostarp nosaka deleģējumu Ministru kabinetam veidot kompetences centrus iepirkumu jomā. Ir būtiski jau šobrīd sniegt atbalstu un sākt veidot kompetences centru pārtikas un ēdināšanas iepirkumu jomā, lai ātrāk virzītos uz ilgtspējas mērķiem nozarē un nodrošinātu raitu Publisko iepirkumu likuma grozījumu ieviešanu.
 Norādam, ka gadījumā, ja pašlaik virzītais likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr. 1035/Lp14), kas paredz deleģējumu Ministru kabinetam veidot kompetences centrus iepirkumu jomā, netiks pieņemts,  vai arī gadījumā, ja likumprojekta pieņemšana kavēsies vai tas netiks pieņemts attiecīgajā redakcijā, kā arī, ja uz jau pieņemtā likuma pamata izdoto Ministru kabineta noteikumu redakcija atšķirsies no iecerētās (piemēram, tiks noteikts cits subjekts kā kompetences centrs), tad  SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” turpinās īstenot Rīcības plānā skolēnu ēdināšanas sistēmas pilnveidošanai Latvijā 2025.–2027. gadam paredzētos pasākumus, kas lielā mērā sasaucas ar plānoto kompetences centra funkcijas deleģēšanu SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” ilgtspējīgas pārtikas un ēdināšanas iepirkumu jomā.
LLKC atbilstoši apstiprinātajam Rīcības plānam skolēnu ēdināšanas sistēmas pilnveidošanai Latvijā 2025.–2027. gadam jau pašlaik īsteno funkcijas, kas būtiski pārklājas ar plānotajām kompetences centra darbībām ilgtspējīgas pārtikas un ēdināšanas iepirkumu jomā. Rīcības plānā skolēnu ēdināšanas sistēmas pilnveidošanai Latvijā 2025.–2027. gadam noteiktie LLKC uzdevumi — metodiskais atbalsts, tirgus izpēte, iepirkumu kritēriju ieviešanas veicināšana, ražotāju iesaiste, apmācības, koordinācijas funkcijas un īso piegāžu platformas attīstība u.c.— saturiski atbilst kompetences centram paredzētajām funkcijām.
Tādējādi, ja Publisko iepirkumu likuma grozījumi netiks pieņemti vai to pieņemšana kavēsies, LLKC turpinās īstenot Rīcības plānā skolēnu ēdināšanas sistēmas pilnveidošanai Latvijā 2025.–2027. gadam noteiktos pasākumus, kas faktiski jau nodrošina kompetences centra funkciju izpildei nepieciešamo darbību kopumu.
Vienlaikus norādām, ka 2026.gada 26.februāra Saeimas sēdē tika atbalstīts iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr. 1035/Lp14) 2. lasījumam, tostarp tika atbalstīts priekšlikums, kas paredz deleģējumu Ministru kabinetam veidot kompetences centrus iepirkumu jomā. Līdz ar to nesaskatām pamatu bažām, ka Publisko iepirkumu likuma grozījumi netiks pieņemti vai to pieņemšana būtiski kavēsies. Ņemot vērā minēto, paredzētais deleģējums kompetences centra izveidei, tostarp funkciju uzticēšanai SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs”, ir vērtējams kā reāli īstenojams risinājums.

Noteikumu projekta 16. punktā izteiktajā noteikumu Nr.301 58.³ punktā noteikti kritēriji atbalsta saņēmējam par bioloģiskās lauksaimniecības shēmas un produktu atpazīstamības veicināšanas pasākumu. Jāņem vērā, ka atbalsta saņēmējs gan šajā pasākumā, gan noteikumu Nr. 301 2.5.2. apakšpunktā minētajā pasākumā tikai organizēs atbalsta pasākumus, bet gala labuma guvēji būs ražotāji, kas piedalīsies šajos pasākumos un saņems atbalstu subsidēta pakalpojuma veidā (noteikumu Nr.301 58.⁵ punkts).

Ilgtspējīgu produktu un bioloģisko produktu veicināšanas pasākumi tiek pārnesti no Ministru kabineta 2025. gada 25. februāra noteikumu Nr. 126 "Kārtība, kādā piešķir valsts atbalstu lauksaimniecībai" 163.1. un 163.2. apakšpunktā minētajiem pasākumiem (grozījumi apstiprināti MK 17.02.2026, 25-TA-2751), tādējādi apkopojot ilgtspējīgu pārtikas produktu tirgus veicināšanas pasākumus vienos noteikumos.  Attiecīgi arī visi atbalsta piešķiršanas un administrēšanas noteikumi, tai skaitā noteikumu Nr. 301 58.3 minētais atbalsta saņēmējs, tiek pārnesti no minētajiem noteikumiem, mainot tikai gala pārskata iesniegšanas datumu uz nākamā gada februāri, jo pēc iepriekšējo atbalsta periodu pieredzes par atsevišķām izmaksām samaksu apliecinošus dokumentus nevar paspēt iesniegt līdz 15. decembrim. Papildus tiek mainīts arī priekšapmaksas apmērs no 90 % uz 100 %. Ņemot vērā to, ka iepriekšējā regulējumā noteikumos Nr.126 gala pārskata iesniegšanas datums bija tā paša gada 15. decembrī, tad Lauku atbalsta dienests varēja paspēt izskatīt iesniegtos dokumentus un veikt gala maksājumu līdz 31. decembrim. Taču, mainot gala pārskata iesniegšanas datumu uz nākamā gada februāri, nav iespējams nodrošināt gala maksājuma veikšanu kārtējā gada ietvaros, tādēļ priekšapmaksas apmērs tiek noteikts uzreiz 100 procentu apmērā. Attiecībā uz nepamatoti izmaksātu finansējumu Lauku atbalsta dienestam ir noteikta kārtība šādiem gadījumiem, kas tiek veiksmīgi arī pielietota praksē.

Noteikumu projekta 16. punktā izteiktajā noteikumu Nr.301 58.⁴ punktā ir noteikts, ka atbalsta saņēmējs Pasaules Dzīvnieku Veselības organizācijas reģionālās konferences organizēšanai ir Pārtikas un veterinārais dienests, kas ir Pasaules Dzīvnieku Veselības organizācijas oficiālais biedrs un vienīgā atbildīgā iestāde par šīs konferences organizēšanu Latvijā.
WOAH reģionālās konferences (Pasaules Dzīvnieku Veselības organizācijas reģionālās konferences) ir oficiālas reģionālās sanāksmes, kuras notiek reizi divos gados katrā no WOAH pieciem reģioniem (Eiropa, Āzija un Klusais okeāns, Amerikas, Āfrika, Tuvo Austrumu). Konferenču mērķis ir apspriest aktuālos dzīvnieku veselības, dzīvnieku labturības un pārtikas drošības jautājumus reģionālā līmenī, izstrādāt ieteikumus, apmainīties ar pieredzi un sagatavot pozīcijas globālajai Ģenerālajai sesijai. Nākamā (32. Eiropas reģionālā konference) paredzēta 2026. gadā Latvijā un tās organizators ir Pārtikas un veterinārais dienests kā Pasaules Dzīvnieku Veselības organizācijas biedrs. Plānotā pasākuma ietvaros publiskā finansējuma piešķiršana Pārtikas un veterinārajam dienestam nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta pazīmēm. Konferences organizēšana nav saistīta ar saimniecisko darbību (preču un pakalpojumu piedāvāšanu tirgū), bet gan atbilst valsts funkcijas izpildei, līdz ar to publisko līdzekļu piešķiršana tam nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts.

Noteikumu projekta 16. punktā izteiktajos noteikumu Nr.301 58.⁶ - 58.⁹ punktā tiek noteikta pieteikšanās un gala pārskatu iesniegšanas kārtība un termiņi katram pasākumam. 

Noteikumu projekta 16. punktā izteiktajā noteikumu Nr.301 58.¹⁰ punktā tiek noteikta kārtība, kā Lauku atbalsta dienests izvērtē pieteikumus un piešķir atbalstu.

Ilgtspējīgi pārtikas produkti šo noteikumu izpratnē ir ir tādi produkti, kuru ražošanā ir sabalansēti ekonomiskie, vides un sociālie mērķi, veicinot ilgtspējīgu attīstību un sabiedrības labklājību ilgtermiņā. Tie varētu būt īsās piegādes ķēdes jeb tādas pārtikas piegādes ķēdes, kurā ir iesaistīts ne vairāk kā viens starpnieks starp lauksaimnieku un gala patērētāju, un vietējā tirgū ar īsu piegādes attālumu, produkti, nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas, bioloģiskās lauksaimniecības shēmas, aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmas produkti.

Šobrīd informāciju par plānotājām izstādēm institūts vairs nepublicē plašsaziņas līdzekļos, bet tikai tīmekļa vietnē, jo laika gaitā ir secināts, ka pietiek koncentrēt informāciju vienā vietā, jo uzņēmumi jau zina, kur to meklēt.

Noteikumu Nr.301 16. punktā nepieciešams svītrot plašsaziņas līdzekļu publicēšanas veidu (noteikumu projekta 3. punkts).

Nosacījums par produktu ražošanu un tirdzniecību var tikt pārprasts, jo atbalstam iepriekšējā periodā pieteicās arī pretendenti, kas bija tikai tirgotāji. Tomēr atbalsta mērķis ir atbalstīt ražotājus. 

Noteikumu Nr.301 20.1.2, 20.2., 37.1., 37.2. apakšpunktos nepieciešams svītrot nosacījumu par tirdzniecību, jo varam pieņemt, ka uz starptautiskām izstādēm nebrauks ražotāji, kas nenodarbojas ar tirdzniecību un nav ieienteresēti attīstīt savu eksportspēju (noteikumu projekta attiecīgi 4., 5., 8., 9. punkts). Papildus 20.1.2, 20.2. apakšpunktos nepieciešams norādīt, ka kopstendā piedalās  ar norādītajiem produktiem.

Atbalsta pretendenti mēdz pārprast izstāžu organizatoru noteiktās apdrošināšanas izmaksas un pieprasīt arī citas apdrošināšanas izmaksas. 

Nepieciešams precizēt noteikumu Nr. 301 36.1.¹ apakšpunktā, ka atbalstāmajās izmaksās iekļauj stenda apdrošināšanas izmaksas (noteikumu projekta 6.punkts).

Atbalsta pretendenti mēdz pārprast noteikumu Nr.301 36.6. apakšpunktā minētās transporta izmaksas, pieprasot atbalstu arī par stāvvietām, taksometriem un citām izmaksām.

Nepieciešams precizēt atbalstāmās transporta izmaksas noteikumu Nr.301 36.6. apakšpunktā (noteikumu projekta 7.punkts).

Noteikumu Nr.301 35. punktā noteiktie atbalsta termiņi jau iepriekš tika mainīti, tāpēc noteikumu Nr.301 38. un 39. punktā minētās atsauces uz 35. punktu nav aktuālas. Tomēr ir nepieciešams precizēt atbalsta saņemšanas nosacījumus attiecībā uz pretendentiem, kas vēlas saņemt atbalstu par izdevumiem, ka radušies pirms iesnieguma iesniegšanas. Šāds atbalsts ir iespējams tikai ar de minimis nosacījumiem. 

Noteikumu Nr.301 38. un 39. punktā nepieciešams  svītrot atsauci uz 35. punktu, kā arī noteikumu Nr.301 38.1. un 39.1. apakšpunktā ir nepieciešams norādīt, ka uz atbalstu var pretendēt par izmaksām, kas radušās pēc iesnieguma iesniegšanas (noteikumu projekta 10., 11. punkts). 
Nepieciešams papildināt noteikumus Nr.301 ar 39.¹ punktu, pieļaujot iespēju visiem pretendentiem saņemt atbalstu par izdevumiem, ka radušies pirms iesnieguma iesniegšanas (noteikumu projekta 12.punkts). Attiecīgi jāprecizē noteikumu Nr.301 40.1.7. un 40.2. apakšpunkti, paredzot šo jauno nosacījumu (noteikumu projekta 13. un 14. punkts).

3. jūnijs ir pārāk vēls termiņš piekrastes zvejniecības attīstības mārketinga programmas iesniegšanai, jo programma jāīsteno kārtējā gada laikā, tādējādi programmas īstenošanai nav pietiekami daudz laika.

Nepieciešams noteikt agrāku termiņu piekrastes zvejniecības attīstības mārketinga programmas iesniegšanai noteikumu Nr. 301 50. punktā (noteikumu projekta 15.punkts).