22-TA-3271: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 12. februāra noteikumos Nr. 72 "Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2019.gada 12. februāra noteikumos Nr. 72 “Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem”” (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāts atbilstoši 2022. gada 13. oktobrī Saeimā pieņemtajam likumam “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, ar kuru tiek pārņemta Padomes 2019. gada 19. decembra direktīva (ES) 2020/262, ar ko nosaka akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu (pārstrādāta redakcija), kas stāsies spēkā 2023. gada 13. februārī.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
1. Noteikumu projekts izstrādāts, lai noteiktu nodrošinājuma apmēru, nodrošinājuma apliecības saņemšanas, pārreģistrācijas un anulēšanas kārtību un citus nosacījumus par nodrošinājuma iesniedzējiem saskaņā ar likumu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, kas stāsies spēkā 2023.gada 13.februārī.
2. Novērst šo noteikumu piemērošanā konstatētās problēmas.
2. Novērst šo noteikumu piemērošanā konstatētās problēmas.
Spēkā stāšanās termiņš
13.02.2023.
Pamatojums
Ņemot vērā, ka Saeimā 2022. gada 13. oktobrī pieņemtais likums “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, ar kuru tiek pārņemta Padomes 2019. gada 19. decembra direktīva (ES) 2020/262, ar ko nosaka akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu (pārstrādāta redakcija), atbilstoši kuram izstrādāts noteikumu projekts, stāsies spēkā 2023. gada 13. februārī, noteikumu projektam jāstājas spēkā 2023. gada 13. februārī.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1. Saeima 2022. gada 13. oktobrī pieņēma likumu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, ar kuru tiek paredzēti jauni akcīzes nodokļa maksātāju subjekti, nosakot tiem arī prasības saistībā ar patēriņam nodoto akcīzes preču pārvietošanu no vienas Eiropas Savienības dalībvalsts uz citu dalībvalsti, t.sk., arī uz nodrošinājuma iesniegšanu. Ievērojot minēto, jāprecizē Ministru kabineta 2019. gada 12. februāra noteikumus Nr. 72 "Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem" (turpmāk – noteikumi), nosakot šiem subjektiem nodrošinājuma apmēru, nodrošinājuma apliecības saņemšanas, pārreģistrācijas un anulēšanas kārtību un citus nosacījumus.
Papildus nepieciešams novērst praksē konstatētās nepilnības šo noteikumu piemērošanā.
2. Noteikumu spēkā esošā redakcija ir attiecināma uz nodrošinājuma iesniedzējiem – apstiprinātu noliktavas turētāju, reģistrētu saņēmēju, īslaicīgi reģistrētu saņēmēju un reģistrētu nosūtītāju.
3. Noteikumu 5. punkta spēkā esošā redakcija ir sarežģīta un grūti uztverama mazajām alkoholisko dzērienu darītavām.
4. Šobrīd noteikumu 17.1. apakšpunkts nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) var apturēt vispārējā nodrošinājuma apliecības darbību uz laiku līdz 90 dienām, uzliekot nodrošinājuma iesniedzējam pienākumu novērst konstatētos pārkāpumus, ja minētajai personai ir VID administrēto nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 euro (izņemot gadījumus, ja attiecīgo maksājumu samaksas termiņi nodokļus reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pagarināti vai ja pieņemts lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi un persona iepriekš minētās nodokļu parāda saistības pilda).
5. Pašreizējā noteikumu redakcija neparedz iespēju VID anulēt vispārējā nodrošinājuma apliecību, ja nodrošinājuma iesniedzējs pēc atkārtota uzaicinājuma neiesniedz pieprasītos dokumentus vai informāciju.
6. Šobrīd noteikumu 24. punkts nosaka, ka pēc atbilstošas speciālās atļaujas (licences) spēka zaudēšanas iesniegto nodrošinājumu pārreģistrē citas personas darbībai uz laiku līdz 45 dienām.
7. Pašreiz noteikumu 30. punktā noteikts, ka komersantam, izņemot reģistrētu saņēmēju, reģistrētu nosūtītāju un apstiprinātu noliktavas turētāju, kuram piešķirts atzītā uzņēmēja statuss muitas jomā vai Padziļinātās sadarbības programmas sudraba vai zelta līmeņa dalībnieka statuss, ir tiesības saņemt iesniedzamā vispārējā nodrošinājuma samazinājumu.
8. Šobrīd noteikumu 32. punkts nosaka iesniedzamā vispārējā nodrošinājuma minimālo lielumu.
9. Šobrīd noteikumu 49.2. apakšpunkts nosaka, ka VID anulē vienreizējā nodrošinājuma apliecību arī gadījumos, ja vienreizējā nodrošinājuma lielums pārsniedz 100 procentus no iespējamā nodokļa parāda.
10. Pašreizējā noteikumu 52. punkta redakcija nosaka – ja nodrošinājumam iemaksāto drošības naudu turpmāk nav paredzēts izmantot kā nodrošinājumu un ar nodrošinājumu uzņemtās saistības ir izpildītas, VID 10 darbdienu laikā pēc nodrošinājuma iesniedzēja iesnieguma saņemšanas pārskaita vienreizējā nodrošinājuma apliecības saņemšanai iemaksāto drošības naudu – 52.3. citu nodokļu vai valsts nodevu maksājumu parādu segšanai un 52.4. turpmākajiem nodokļa maksājumiem.
11. Šobrīd noteikumi nosaka VID darbības ar vienreizējam nodrošinājumam iemaksāto drošības naudu tikai gadījumā, ja vienreizējā nodrošinājuma apliecība zaudējusi spēku un saņemts nodrošinājuma iesniedzēja iesniegums.
12. Pašreizējā noteikumu 61. punkta redakcija nosaka, ka kredītiestādes un apdrošinātāji galvojumus un apdrošināšanas polises izsniedz elektroniska dokumenta veidā.
13. Noteikumu spēkā esošā redakcija nenosaka iespēju ar iemaksāto drošības naudu pārņemt iepriekšējā nodrošinājuma – saistību izpildes polises vai kredītiestādes galvojuma – saistības.
14. Pašreiz noteikumu 4. pielikums ir iesnieguma forma akcīzes nodokļa vienreizējā nodrošinājuma apliecības saņemšanai, pārreģistrācijai vai anulēšanai īslaicīgi reģistrētam saņēmējam.
Papildus nepieciešams novērst praksē konstatētās nepilnības šo noteikumu piemērošanā.
2. Noteikumu spēkā esošā redakcija ir attiecināma uz nodrošinājuma iesniedzējiem – apstiprinātu noliktavas turētāju, reģistrētu saņēmēju, īslaicīgi reģistrētu saņēmēju un reģistrētu nosūtītāju.
3. Noteikumu 5. punkta spēkā esošā redakcija ir sarežģīta un grūti uztverama mazajām alkoholisko dzērienu darītavām.
4. Šobrīd noteikumu 17.1. apakšpunkts nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) var apturēt vispārējā nodrošinājuma apliecības darbību uz laiku līdz 90 dienām, uzliekot nodrošinājuma iesniedzējam pienākumu novērst konstatētos pārkāpumus, ja minētajai personai ir VID administrēto nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 euro (izņemot gadījumus, ja attiecīgo maksājumu samaksas termiņi nodokļus reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pagarināti vai ja pieņemts lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi un persona iepriekš minētās nodokļu parāda saistības pilda).
5. Pašreizējā noteikumu redakcija neparedz iespēju VID anulēt vispārējā nodrošinājuma apliecību, ja nodrošinājuma iesniedzējs pēc atkārtota uzaicinājuma neiesniedz pieprasītos dokumentus vai informāciju.
6. Šobrīd noteikumu 24. punkts nosaka, ka pēc atbilstošas speciālās atļaujas (licences) spēka zaudēšanas iesniegto nodrošinājumu pārreģistrē citas personas darbībai uz laiku līdz 45 dienām.
7. Pašreiz noteikumu 30. punktā noteikts, ka komersantam, izņemot reģistrētu saņēmēju, reģistrētu nosūtītāju un apstiprinātu noliktavas turētāju, kuram piešķirts atzītā uzņēmēja statuss muitas jomā vai Padziļinātās sadarbības programmas sudraba vai zelta līmeņa dalībnieka statuss, ir tiesības saņemt iesniedzamā vispārējā nodrošinājuma samazinājumu.
8. Šobrīd noteikumu 32. punkts nosaka iesniedzamā vispārējā nodrošinājuma minimālo lielumu.
9. Šobrīd noteikumu 49.2. apakšpunkts nosaka, ka VID anulē vienreizējā nodrošinājuma apliecību arī gadījumos, ja vienreizējā nodrošinājuma lielums pārsniedz 100 procentus no iespējamā nodokļa parāda.
10. Pašreizējā noteikumu 52. punkta redakcija nosaka – ja nodrošinājumam iemaksāto drošības naudu turpmāk nav paredzēts izmantot kā nodrošinājumu un ar nodrošinājumu uzņemtās saistības ir izpildītas, VID 10 darbdienu laikā pēc nodrošinājuma iesniedzēja iesnieguma saņemšanas pārskaita vienreizējā nodrošinājuma apliecības saņemšanai iemaksāto drošības naudu – 52.3. citu nodokļu vai valsts nodevu maksājumu parādu segšanai un 52.4. turpmākajiem nodokļa maksājumiem.
11. Šobrīd noteikumi nosaka VID darbības ar vienreizējam nodrošinājumam iemaksāto drošības naudu tikai gadījumā, ja vienreizējā nodrošinājuma apliecība zaudējusi spēku un saņemts nodrošinājuma iesniedzēja iesniegums.
12. Pašreizējā noteikumu 61. punkta redakcija nosaka, ka kredītiestādes un apdrošinātāji galvojumus un apdrošināšanas polises izsniedz elektroniska dokumenta veidā.
13. Noteikumu spēkā esošā redakcija nenosaka iespēju ar iemaksāto drošības naudu pārņemt iepriekšējā nodrošinājuma – saistību izpildes polises vai kredītiestādes galvojuma – saistības.
14. Pašreiz noteikumu 4. pielikums ir iesnieguma forma akcīzes nodokļa vienreizējā nodrošinājuma apliecības saņemšanai, pārreģistrācijai vai anulēšanai īslaicīgi reģistrētam saņēmējam.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Šobrīd noteikumi ir attiecināmi uz nodrošinājuma iesniedzējiem – apstiprinātu noliktavas turētāju, reģistrētu saņēmēju, īslaicīgi reģistrētu saņēmēju un reģistrētu nosūtītāju, tāpēc ir nepieciešams noteikt nodrošinājuma apmēru, nodrošinājuma apliecības saņemšanas, pārreģistrācijas un anulēšanas kārtību, un citus nosacījumus jaunajiem akcīzes nodokļa maksātājiem – sertificētam saņēmējam, īslaicīgi sertificētam saņēmējam, citas dalībvalsts nosūtītājam tālpārdošanā un nodokļa maksātāja pārstāvim.
Risinājuma apraksts
1. Noteikumu projekts paredz:
1) papildināt noteikumu 4. punktu, nosakot, ka nodrošinājumu iesniedz un reģistrē atsevišķi sertificēts saņēmējs, īslaicīgi sertificēts saņēmējs, citas dalībvalsts nosūtītājs tālpārdošanā, nodokļa maksātāja pārstāvis un likuma 26. panta desmitajā daļā noteiktā persona;
2) papildināt noteikumus ar 4.1 punktu, kas paredz, ka persona, kas akcīzes preces saņem, lai tās izmantotu savām vajadzībām, prezentācijai vai izstādē saskaņā ar likuma 9.3 panta otrās daļas 3. punktu, iesniedz vienreizēju nodrošinājumu īslaicīgi sertificēta saņēmēja darbībai;
3) papildināt noteikumus ar 12.1 un 12.2 punktu, nosakot, ka sertificēts saņēmējs, citas dalībvalsts nosūtītājs tālpārdošanā un nodokļa maksātāja pārstāvis vispārējā nodrošinājuma apliecības saņemšanai, pārreģistrēšanai vai anulēšanai iesniedz iesniegumu un noteikt, ka gadījumā, ja sertificēts saņēmējs, nodokļa maksātāja pārstāvis par nodrošinājumu iesniedz saistību izpildes apdrošināšanas polisi vai kredītiestādes galvojumu, attiecīgo polisi vai galvojumu iesniedz VID;
4) papildināt noteikumu 16.4. apakšpunktu un papildināt noteikumus ar 16.5. apakšpunktu, nosakot gadījumus, kādos VID neizsniedz vai nepārreģistrē vispārējā nodrošinājuma apliecību sertificētam saņēmējam, citas dalībvalsts nosūtītājam tālpārdošanā vai nodokļa maksātāja pārstāvim;
5) papildināt noteikumus ar 27.1 punktu, nosakot, ka vispārējā nodrošinājuma apmērs sertificētam saņēmējam, citas dalībvalsts nosūtītājam tālpārdošanā un nodokļa maksātāja pārstāvim ir 100 procentu no iespējamā nodokļa parāda, kas var rasties taksācijas periodā;
6) papildināt noteikumus ar 29.2 punktu, kas nosaka vispārējā nodrošinājuma aprēķināšanas kārtību sertificēta saņēmēja darbībai;
7) papildināt noteikumus ar 44.1 punktu, nosakot, ka īslaicīgi sertificēts saņēmējs vienreizējā nodrošinājuma apliecības saņemšanai, pārreģistrēšanai vai anulēšanai iesniedz iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumu un gadījumā, ja nav zināms citas dalībvalsts nosūtītājs, sertificēta nosūtītāja akcīzes identifikācijas numuru paziņo VID tiklīdz tas kļūst zināms;
8) papildināt noteikumu 46. punktu, nosakot, ka arī īslaicīgi sertificēta saņēmēja darbībai paredzētais nodrošinājums ir dzēšams pēc tam, kad nodrošinājuma iesniedzējs ir iesniedzis nodokļa deklarāciju un samaksājis nodokli.
1) papildināt noteikumu 4. punktu, nosakot, ka nodrošinājumu iesniedz un reģistrē atsevišķi sertificēts saņēmējs, īslaicīgi sertificēts saņēmējs, citas dalībvalsts nosūtītājs tālpārdošanā, nodokļa maksātāja pārstāvis un likuma 26. panta desmitajā daļā noteiktā persona;
2) papildināt noteikumus ar 4.1 punktu, kas paredz, ka persona, kas akcīzes preces saņem, lai tās izmantotu savām vajadzībām, prezentācijai vai izstādē saskaņā ar likuma 9.3 panta otrās daļas 3. punktu, iesniedz vienreizēju nodrošinājumu īslaicīgi sertificēta saņēmēja darbībai;
3) papildināt noteikumus ar 12.1 un 12.2 punktu, nosakot, ka sertificēts saņēmējs, citas dalībvalsts nosūtītājs tālpārdošanā un nodokļa maksātāja pārstāvis vispārējā nodrošinājuma apliecības saņemšanai, pārreģistrēšanai vai anulēšanai iesniedz iesniegumu un noteikt, ka gadījumā, ja sertificēts saņēmējs, nodokļa maksātāja pārstāvis par nodrošinājumu iesniedz saistību izpildes apdrošināšanas polisi vai kredītiestādes galvojumu, attiecīgo polisi vai galvojumu iesniedz VID;
4) papildināt noteikumu 16.4. apakšpunktu un papildināt noteikumus ar 16.5. apakšpunktu, nosakot gadījumus, kādos VID neizsniedz vai nepārreģistrē vispārējā nodrošinājuma apliecību sertificētam saņēmējam, citas dalībvalsts nosūtītājam tālpārdošanā vai nodokļa maksātāja pārstāvim;
5) papildināt noteikumus ar 27.1 punktu, nosakot, ka vispārējā nodrošinājuma apmērs sertificētam saņēmējam, citas dalībvalsts nosūtītājam tālpārdošanā un nodokļa maksātāja pārstāvim ir 100 procentu no iespējamā nodokļa parāda, kas var rasties taksācijas periodā;
6) papildināt noteikumus ar 29.2 punktu, kas nosaka vispārējā nodrošinājuma aprēķināšanas kārtību sertificēta saņēmēja darbībai;
7) papildināt noteikumus ar 44.1 punktu, nosakot, ka īslaicīgi sertificēts saņēmējs vienreizējā nodrošinājuma apliecības saņemšanai, pārreģistrēšanai vai anulēšanai iesniedz iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumu un gadījumā, ja nav zināms citas dalībvalsts nosūtītājs, sertificēta nosūtītāja akcīzes identifikācijas numuru paziņo VID tiklīdz tas kļūst zināms;
8) papildināt noteikumu 46. punktu, nosakot, ka arī īslaicīgi sertificēta saņēmēja darbībai paredzētais nodrošinājums ir dzēšams pēc tam, kad nodrošinājuma iesniedzējs ir iesniedzis nodokļa deklarāciju un samaksājis nodokli.
Problēmas apraksts
2. Vispārējā nodrošinājuma aprēķināšanas kārtību šobrīd nosaka noteikumu 29. punkts. Ņemot vērā, ka ir nākuši klāt jauni nodrošinājuma iesniedzēji, kuriem nodrošinājuma aprēķināšanas nosacījumi ir atšķirīgi, nepieciešams atsevišķi izdalīt nodrošinājuma aprēķināšanas kārtību katram nodrošinājuma iesniedzējam.
Risinājuma apraksts
2. Noteikumu projekts paredz precizēt noteikumu 29. punktu, nosakot vispārējā nodrošinājuma aprēķināšanas kārību apstiprinātam noliktavas turētājam, papildināt noteikumus ar 29.1 un 29.2 punktu, nosakot vispārējā nodrošinājuma aprēķināšanas kārtību reģistrētam saņēmējam un sertificētam saņēmējam.
Problēmas apraksts
3. Šobrīd noteikumu 5. punkta redakcija ir grūti uztverama. Alkoholisko dzērienu aprites likuma 1. panta otrajā daļā ir mazās alkoholisko dzērienu darītavas definīcija, tāpēc noteikumu 5. punkta redakcija ir vienkāršojama.
Risinājuma apraksts
3. Noteikumu projekts paredz izteikt 5. punktu jaunā vienkāršotā redakcijā, nemainot tā būtību.
Problēmas apraksts
4. Pašreiz noteikumu 17.1. apakšpunkts nosaka, ka VID var apturēt vispārējā nodrošinājuma apliecības darbību uz laiku līdz 90 dienām, uzliekot nodrošinājuma iesniedzējam pienākumu novērst konstatētos pārkāpumus, ja minētajai personai ir Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 euro (izņemot gadījumus, ja attiecīgo maksājumu samaksas termiņi nodokļus reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pagarināti vai ja pieņemts lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi un persona iepriekš minētās nodokļu parāda saistības pilda).
Šobrīd šī norma nav samērīga, jo, izsniedzot vai pārreģistrējot akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma apliecību, netiek vērtēts, vai nodrošinājuma iesniedzējam ir citu nodokļu parāds, bet gan tiek vērtēts 15.1. apakšpunkts, t.i. vai nodrošinājuma iesniedzējam nav akcīzes nodokļa parāds, kas pārsniedz 150 euro (izņemot gadījumus, ja attiecīgo maksājumu samaksas termiņi nodokļus reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pagarināti vai ja pieņemts lēmums par nokavēto nodokļa maksājumu labprātīgu izpildi un persona iepriekš minētās nodokļa parāda saistības pilda), tāpēc nepieciešams precizēt 17.1. apakšpunktu, attiecinot to uz akcīzes nodokļa parādu.
Šobrīd šī norma nav samērīga, jo, izsniedzot vai pārreģistrējot akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma apliecību, netiek vērtēts, vai nodrošinājuma iesniedzējam ir citu nodokļu parāds, bet gan tiek vērtēts 15.1. apakšpunkts, t.i. vai nodrošinājuma iesniedzējam nav akcīzes nodokļa parāds, kas pārsniedz 150 euro (izņemot gadījumus, ja attiecīgo maksājumu samaksas termiņi nodokļus reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pagarināti vai ja pieņemts lēmums par nokavēto nodokļa maksājumu labprātīgu izpildi un persona iepriekš minētās nodokļa parāda saistības pilda), tāpēc nepieciešams precizēt 17.1. apakšpunktu, attiecinot to uz akcīzes nodokļa parādu.
Risinājuma apraksts
4. Noteikumu projekts paredz precizēt 17.1. apakšpunktu, nosakot, ka VID var apturēt vispārējā nodrošinājuma apliecības darbību, ja personai ir akcīzes nodokļa parāds, kas pārsniedz 150 euro.
Problēmas apraksts
5. Gadījumā, kad VID rīcībā nav informācijas par nodrošinājuma izlietojumu, VID amatpersonas to pieprasa nodrošinājuma iesniedzējam. Ja nodrošinājuma iesniedzējs pieprasīto informāciju neiesniedz, pastāv risks, ka nodrošinājums ir pārsniegts, un var rasties akcīzes nodokļa parāds. Lai novērstu šādu situāciju, nepieciešams precizēt noteikumu 22.2 apakšpunktu.
Risinājuma apraksts
5. Noteikumu projekts paredz precizēt 22.2. apakšpunktu, nosakot, ka VID var anulēt vispārējā nodrošinājuma apliecību arī gadījumos, ja nodrošinājuma iesniedzējs pēc atkārtota uzaicinājuma neiesniedz pieprasītos dokumentus vai informāciju.
Problēmas apraksts
6. Šī brīža noteikumu 24. punkta redakcija, kas nosaka, ka pēc atbilstošas speciālās atļaujas (licences) spēka zaudēšanas iesniegto nodrošinājumu pārreģistrē citas personas darbībai uz laiku līdz 45 dienām, neatbilst likuma 23. panta septiņpadsmitā daļā noteiktajam, proti, ka personai, kurai speciālā atļauja (licence) ir zaudējusi spēku vai anulēta, ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 23. datumam pēc taksācijas perioda beigām, kurā attiecīgā speciālā atļauja (licence) ir zaudējusi spēku, par attiecīgajiem akcīzes preču atlikumiem samaksā nodokli valsts budžetā vai izmanto nodrošinājumu, un preces pārvieto, tāpēc noteikumu 24. punkts ir precizējams.
Risinājuma apraksts
6. Noteikumu projekts paredz precizēt 24. punkta redakciju, paredzot, ka iesniegto vispārējo nodrošinājumu pārreģistrē personas darbībai uz laiku līdz nākamā mēneša 23. datumam pēc taksācijas perioda beigām, kurā atbilstošā speciālā atļauja (licence) ir zaudējusi spēku vai anulēta.
Problēmas apraksts
7.1. Tā kā noteikumu projekts paredz papildināt noteikumus ar jauniem subjektiem, kuriem ir pienākums iesniegt vispārējo nodrošinājumu, bet tiem nav paredzēts piešķirt nodrošinājuma samazinājumu, šī norma ir precizējama.
7.2. Nodrošinājums nav jāiesniedz komersantiem, kuri veic darbības ar akcīzes precēm, kuras nav harmonizētas (piemēram, kafija, bezalkoholiskie dzērieni, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamie šķidrumi, tā sagatavošanas sastāvdaļas un tabakas aizstājējprodukti). Lai nepieļautu, ka iesniedzamā vispārējā nodrošinājuma samazinājumu varētu saņemt tāds apstiprināts noliktavas turētājs, kuram pirms iesnieguma iesniegšanas ir bijusi speciālā atļauja (licence) darbībām tikai ar tādām akcīzes precēm, uz kurām neattiecas nosacījumi par vispārējo nodrošinājumu, un kurš noteiktu laiku nav darbojies ar alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un naftas produktiem atliktās akcīzes nodokļa maksāšanas režīmā, izmantojot nodrošinājumu, ir jāprecizē 30.2. un 30.3. apakšpunkti.
7.3. Šobrīd noteikumi neparedz iespēju iesniedzamā vispārējā nodrošinājuma samazinājumu saņemt tādam komersantam, kuram pirms speciālās atļaujas (licences) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai saņemšanas, noteiktu laiku ir bijusi speciālā atļauja (licence) reģistrēta saņēmēja darbībai, un tas ir veicis attiecīgas darbības licences ietvaros, piemērojot atliktās akcīzes nodokļa maksāšanas režīmu, izmantojot nodrošinājumu. Tādējādi arī reģistrētam saņēmējam būtu jāparedz tiesības uz iesniedzamā nodrošinājuma samazinājumu, attiecīgi noteikumu projekts jāpapildina ar atbilstošu normu.
7.2. Nodrošinājums nav jāiesniedz komersantiem, kuri veic darbības ar akcīzes precēm, kuras nav harmonizētas (piemēram, kafija, bezalkoholiskie dzērieni, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamie šķidrumi, tā sagatavošanas sastāvdaļas un tabakas aizstājējprodukti). Lai nepieļautu, ka iesniedzamā vispārējā nodrošinājuma samazinājumu varētu saņemt tāds apstiprināts noliktavas turētājs, kuram pirms iesnieguma iesniegšanas ir bijusi speciālā atļauja (licence) darbībām tikai ar tādām akcīzes precēm, uz kurām neattiecas nosacījumi par vispārējo nodrošinājumu, un kurš noteiktu laiku nav darbojies ar alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un naftas produktiem atliktās akcīzes nodokļa maksāšanas režīmā, izmantojot nodrošinājumu, ir jāprecizē 30.2. un 30.3. apakšpunkti.
7.3. Šobrīd noteikumi neparedz iespēju iesniedzamā vispārējā nodrošinājuma samazinājumu saņemt tādam komersantam, kuram pirms speciālās atļaujas (licences) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai saņemšanas, noteiktu laiku ir bijusi speciālā atļauja (licence) reģistrēta saņēmēja darbībai, un tas ir veicis attiecīgas darbības licences ietvaros, piemērojot atliktās akcīzes nodokļa maksāšanas režīmu, izmantojot nodrošinājumu. Tādējādi arī reģistrētam saņēmējam būtu jāparedz tiesības uz iesniedzamā nodrošinājuma samazinājumu, attiecīgi noteikumu projekts jāpapildina ar atbilstošu normu.
Risinājuma apraksts
7. 1. Ar noteikumu projeku ir paredzēts precizēt noteikumu 30. punktu, nosakot, ka iesniedzamā nodrošinājuma samazinājumu ir tiesības saņemt apstiprinātam noliktavas turētājam, izņemot mazai alkoholisko dzērienu darītavai un apstiprinātam noliktavas turētājam, kuram piešķirts atzītā uzņēmēja statuss muitas jomā vai Padziļinātās sadarbības programmas sudraba vai zelta līmeņa dalībnieka statuss. Izņēmumā minētajām personām arī turpmāk būs piemērojams vispārējā nodrošinājuma samazinājums 100 procentu apmērā.
7.2. Vienlaikus ar noteikumu projektu precizēts noteikumu 30.2. un 30.3. apakšpunkts, kas nosaka, ka nodrošinājuma samazinājumu var saņemt tāds apstiprināts noliktavas turētājs, kuram iepriekš ir bijusi speciālā atļauja (licence) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai ar alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem vai naftas produktiem, un kurš ir veicis darbības ar minētajām precēm.
7.3. Noteikumu projekts paredz papildināt noteikumu 30.2. un 30.3. apakšpunktu ar nosacījumu, ka iesniedzamā vispārējā nodrošinājuma samazinājumu ir tiesīgs saņemt arī komersants, kuram vismaz divus gadus pēc kārtas pirms speciālās atļaujas (licences) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai saņemšanas, ir bijusi speciālā atļauja (licence) reģistrēta saņēmēja darbībai, un kurš ir veicis darbības ar alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem vai naftas produktiem.
7.2. Vienlaikus ar noteikumu projektu precizēts noteikumu 30.2. un 30.3. apakšpunkts, kas nosaka, ka nodrošinājuma samazinājumu var saņemt tāds apstiprināts noliktavas turētājs, kuram iepriekš ir bijusi speciālā atļauja (licence) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai ar alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem vai naftas produktiem, un kurš ir veicis darbības ar minētajām precēm.
7.3. Noteikumu projekts paredz papildināt noteikumu 30.2. un 30.3. apakšpunktu ar nosacījumu, ka iesniedzamā vispārējā nodrošinājuma samazinājumu ir tiesīgs saņemt arī komersants, kuram vismaz divus gadus pēc kārtas pirms speciālās atļaujas (licences) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai saņemšanas, ir bijusi speciālā atļauja (licence) reģistrēta saņēmēja darbībai, un kurš ir veicis darbības ar alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem vai naftas produktiem.
Problēmas apraksts
8. Noteikumu 32. punkts nosaka iesniedzamā vispārējā nodrošinājuma minimālo lielumu. Lai būtu nepārprotami saprotams, ka 32. punktā noteiktais iesniedzamā vispārējā nodrošinājuma minimālais lielums neattiecas uz jaunajiem akcīzes nodokļa maksātājiem – sertificētu saņēmēju, citas dalībvalsts nosūtītāju tālpārdošanā un nodokļa maksātāja pārstāvi, bet tikai uz apstiprinātu noliktavas turētāju, nepieciešams precizēt noteikumu 32. punkta redakciju.
Risinājuma apraksts
8. Noteikumu projekts precizē noteikumu 32. punkta redakciju, nosakot, ka iesniedzamā vispārējā nodrošinājuma minimālais lielums attiecas uz apstiprinātu noliktavas turētāju.
Problēmas apraksts
9. VID anulē vienreizējā nodrošinājuma apliecību arī gadījumos, ja vienreizējā nodrošinājuma lielums pārsniedz 100 procentus no iespējamā nodokļa parāda. Praksē šādu faktu var konstatēt tikai pēc preču saņemšanas, tāpēc šādas normas piemērošana nav iespējama, un attiecīgi 49.2. apakšpunkts ir svītrojams. Vienlaicīgi jāprecizē 49. punkta ievaddaļa, jo iesniegums saskaņā ar noteikumu 4. pielikuma 4. punktu ir jāiesniedz tikai īslaicīgi reģistrētam saņēmējam.
Risinājuma apraksts
9. Noteikumu projekts paredz attiecināt noteikumu 49. punktu uz īslaicīgi reģistrētu saņēmēju, kā arī svītrot noteikumu 49.2. apakšpunktu.
Problēmas apraksts
10. Līdz ar vienotā konta ieviešanu nav iespējams nodalīt tajā veiktos maksājumus sadalījumā pa nodokļu veidiem, kā arī – ja komersants savā iesniegumā norāda, ka vēlas, lai iemaksātā drošības nauda tiek pārskaitīta kādam valsts nodevas maksājumam, tas norāda kontu, uz kuru pārskaitāma valsts nodeva, līdz ar to tiek piemērots noteikumu 52.5. apakšpunkts. Ievērojot minēto ir precizējams noteikumu 52.3 un 52.4. apakšpunkts.
Risinājuma apraksts
10. Noteikumu projekts paredz precizēt 52.3. apakšpunktu, nosakot, ka drošības nauda pārskaitāma citu nodokļu parādu segšanai un 52.4. apakšpunktu, nosakot, ka drošības nauda pārskaitāma turpmākajiem nodokļu maksājumiem.
Problēmas apraksts
11. Šobrīd noteikumi neparedz VID darbības ar vienreizējam nodrošinājumam iemaksāto drošības naudu gadījumā, ja vienreizējā nodrošinājuma apliecība zaudējusi spēku un nav saņemts nodrošinājuma iesniedzēja iesniegums par drošības naudas atmaksu vai pārskaitīšanu.
Risinājuma apraksts
11. Noteikumu projekts paredz precizēt 56. punktu, nosakot, ka nosacījums par drošības naudas pārskatīšanu vai ieskaitīšanu valsts budžeta kontā gada laikā pēc nodrošinājuma dzēšanas vai nodrošinājuma apliecības spēka zaudēšanas, ja nav saņemts nodrošinājuma iesniedzēja iesniegums, attiecas uz jebkuru nodrošinājumu (gan vispārējo, gan vienreizējo).
Lai nodrošinājuma iesniedzējiem atvieglotu Valsts kases depozītkontā "Drošības nauda – akcīzes precēm" iemaksāto līdzekļu pārraudzību, mazinātu administratīvo slogu, katru gadu salīdzinot depozītkonta atlikumus, kā arī lai neradītu negatīvu ietekmi vienreizējā nodrošinājuma iesniedzējam, 2023. gada sākumā ir plānots nodrošināt, ka informācija par iemaksāto drošības naudu nodokļu maksātājiem būs pieejama VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.
Lai nodrošinājuma iesniedzējiem atvieglotu Valsts kases depozītkontā "Drošības nauda – akcīzes precēm" iemaksāto līdzekļu pārraudzību, mazinātu administratīvo slogu, katru gadu salīdzinot depozītkonta atlikumus, kā arī lai neradītu negatīvu ietekmi vienreizējā nodrošinājuma iesniedzējam, 2023. gada sākumā ir plānots nodrošināt, ka informācija par iemaksāto drošības naudu nodokļu maksātājiem būs pieejama VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.
Problēmas apraksts
12. Noteikumu 61. punkts, nosaka, ka kredītiestādes un apdrošinātāji galvojumus un apdrošināšanas polises izsniedz elektroniska dokumenta veidā. Lai būtu nepārprotami skaidrs, ka nodrošinātājiem galvojumi un apdrošināšanas polises jāizsniedz elektroniska dokumenta oriģināla veidā, un nodrošinājuma iesniedzējam šāds oriģināls jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam, precizējamas noteikumu 12., 44. un 61. punktu redakcijas, kā arī noteikumu 6., 7., 8. un 9. pielikumi.
Risinājuma apraksts
12. Atbilstoši precizētas noteikumu 12., 44. un 61. punktu redakcijas, kā arī noteikumu 6., 7., 8. un 9. pielikumi.
Problēmas apraksts
13. Šobrīd noteikumi nosaka, ka tikai nodrošinātājs var pārņemt cita nodrošinājuma saistības. Lai nodrošinājuma iesniedzējam mazinātu finansiālo slogu, noteikumos nepieciešams iekļaut regulējumu, kas pieļauj ar nodrošinājuma iesniedzēja iemaksāto drošības naudu pārņemt cita nodrošinātāja ar kredītiestādes galvojumu vai apdrošināšanas polisi uzņemtās akcīzes nodokļa saistības.
Risinājuma apraksts
13. Noteikumu projektā paredzēts papildināt noteikumus ar 62.1 punktu, nosakot, ka ar iemaksāto drošības naudu nodrošinājuma iesniedzējs var pārņemt kredītiestādes galvojuma vai apdrošināšanas polises saistības, par to informējot VID, kā arī precizēts noteikumu 63. punkts, ka VID piecu darbdienu laikā pēc minēto saistību pārņemšanas dzēš iepriekšējo nodrošinājumu saistību izpildes apdrošināšanas polisē vai kredītiestādes galvojumā norādītajā apjomā, par to informējot nodrošinātāju.
Problēmas apraksts
14. Lai nebūtu jāpapildina noteikumi ar jaunu pielikumu, un esošo 4. pielikumu vienreizējā nodrošinājuma apliecības saņemšanai varētu iesniegt arī īslaicīgi sertificēts saņēmējs, nepieciešami grozījumi šajā pielikumā.
Risinājuma apraksts
14. Noteikumu projekts paredz precizēt noteikumu 4. pielikumu:
1) svītrot 2. punktā vārdus iekavās “(Eiropas Savienībā apstiprinātam akcīzes preču noliktavas turētājam)”;
2) papildināt 2. punktā aiz vārda “numurs” atsauci un papildināt piezīmes ar paskaidrojošu tekstu: “Īslaicīgi reģistrētam saņēmējam – Eiropas Savienībā apstiprināta akcīzes preču noliktavas turētāja numurs, īslaicīgi sertificētam saņēmējam – Eiropas Savienībā sertificēta nosūtītāja numurs)”;
3) papildināt 4. punktu aiz vārda “apliecības” ar vārdiem “īslaicīgi reģistrēta saņēmēja darbībai”;
4) labot atsauci “Alkoholisko dzērienu stiprums”, svītrojot no attiecīgās piezīmes vārdu "starpproduktiem".
1) svītrot 2. punktā vārdus iekavās “(Eiropas Savienībā apstiprinātam akcīzes preču noliktavas turētājam)”;
2) papildināt 2. punktā aiz vārda “numurs” atsauci un papildināt piezīmes ar paskaidrojošu tekstu: “Īslaicīgi reģistrētam saņēmējam – Eiropas Savienībā apstiprināta akcīzes preču noliktavas turētāja numurs, īslaicīgi sertificētam saņēmējam – Eiropas Savienībā sertificēta nosūtītāja numurs)”;
3) papildināt 4. punktu aiz vārda “apliecības” ar vārdiem “īslaicīgi reģistrēta saņēmēja darbībai”;
4) labot atsauci “Alkoholisko dzērienu stiprums”, svītrojot no attiecīgās piezīmes vārdu "starpproduktiem".
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Alternatīvu risinājumu nav
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Personas, kas saņem akcīzes preces personīgām vajadzībām kā īslaicīgi sertificēts saņēmējs.
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts attiecas uz fiziskām personām, kuras, reģistrējoties kā īslaicīgi sertificēts saņēmējs, no citas dalībvalsts sertificēta nosūtītāja vai īslaicīgi sertificēta nosūtītāja saņem alkoholiskos dzērienus personīgam patēriņam vai savas privātās alkoholisko dzērienu kolekcijas papildināšanai saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" 9.3 panta trešo daļu.
Juridiskās personas
- Personas, kas veic darbības ar akcīzes precēm.
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts attiecas uz personām:
1) kuras akcīzes preces, kas nodotas patēriņam vienas ES dalībvalsts teritorijā, saņem Latvijā;
2) kuras veic alkoholisko dzērienu tālpārdošanu no citas ES dalībvalsts.
1) kuras akcīzes preces, kas nodotas patēriņam vienas ES dalībvalsts teritorijā, saņem Latvijā;
2) kuras veic alkoholisko dzērienu tālpārdošanu no citas ES dalībvalsts.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, Valsts ieņēmumu dienestsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Publiskā apspriešana (mk.gov.lv)
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Iebildumi un priekšlikumi par projektu nav saņemti
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts ieņēmumu dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Paplašināsies to nodokļu maksātāju skaits, kuriem būs jāizsniedz akcīzes nodokļa nodrošinājuma apliecības un jākontrolē nodrošinājuma izlietojums.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Jā
Veiktas izmaiņas Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās.
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi