Anotācija (ex-ante)

1. Uzsākot 9.2.2.1.pasākuma projektu īstenošanu, sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana pašvaldībās deinstitucionalizācijas (turpmāk -DI) mērķa grupas personām pamatā tika balstīta uz pašvaldību sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras attīstības risinājumiem, kas tika iekļauti plānošanas reģionu DI plānos. Pārsvarā ESF finansētu pakalpojumu sniegšana mērķa grupas personām tika ieplānota pēc attiecīgas pakalpojumu infrastruktūras izveides pašvaldībās.
Ņemot vērā, ka daudzu pašvaldību sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide ir iekavējusies, kā rezultātā 9.2.2.1.pasākuma projektu ietvaros nav bijusi iespēja finansēt pakalpojumu sniegšanu mērķa grupas personām sākotnēji plānotajā apmērā, kā arī ņemot vērā Covid-19 pandēmiju, kas 2020. un 2021.gadā ievērojami ierobežoja iespējas DI mērķa grupas personām saņem tām nepieciešamos pakalpojumus klātienē, divi no pieciem plānošanas reģioniem ir konstatējuši risku nesasniegt uzraudzības rādītāju plānotajā apmērā attiecībā uz personām ar GRT, kuras saņem ESF finansētus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus pašvaldībā.
Izvērtējot šī brīža 9.2.2.1.pasākuma projektu īstenošanas progresu un analizējot reģionu plānotās finansējuma un uzraudzības rādītāju izpildes plūsmas (detālos plānus), tika secināts, ka:
- Rīgas plānošanas reģiona projektā tiks nodrošināta sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana par 127 personām ar GRT mazāk, kā sākotnēji projektā plānots. Papildus pakalpojumu infrastruktūras trūkumam un Covid-19 ietekmei problēmu projektā iesaistīt plānoto personu ar GRT skaitu ietekmē arī tas, ka projektā nepiedalās Rīgas valstspilsēta, kurā ir koncentrēts lielākais personu ar GRT skaits Latvijā. Savukārt pārējo Rīgas plānošanas reģionu pašvaldību redzeslokā esošais personu ar GRT skaits ir mazāks, kā sākotnēji projektā plānots. Attiecīgi Rīgas plānošanas reģiona projektā ir konstatēts arī attiecināmā finansējuma atlikums 1 280 249 euro apmērā, kuru projekta ietvaros nebūs iespējams investēt, ņemot vērā mazāku personu ar GRT skaitu, kurām projektā tiks sniegti sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi;
- Kurzemes plānošanas reģiona projektā tiks nodrošināta sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana par 78 personām ar GRT mazāk, kā sākotnēji projektā plānots. Tas pamatā saistīts ar to, ka atsevišķas pašvaldībās pakalpojumu infrastruktūras izveide ir iekavējusies un izveides pabeigšana atsevišķos gadījumos tiek plānota tikai 2023.gadā, kā arī tas, ka COVID-19 pandēmijas ierobežošanai noteikto ierobežojumu ietvaros nav bijis iespējas sniegt pakalpojumus klātienē tajās pašvaldībās, kurās ir pieejamas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas. Attiecīgi Kurzemes plānošanas reģiona projektā ir konstatēts arī attiecināmā finansējuma atlikums 587 272 euro apmērā, kuru projekta ietvaros nebūs iespējams investēt, ņemot vērā mazāku personu ar GRT skaitu, kurām projektā tiks sniegti sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi;
-Latgales plānošanas reģiona projektā Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteikto ierobežojumu dēļ nav bijis iespējas sniegt pakalpojumus plānotajā apmērā mērķa grupas personām ar GRT, ņemot vērā, ka pakalpojumu sniegšana klātienē uz laiku nebija iespējama. Attiecīgi projektā visdrīzāk tiks iesaistītas par 90 personām ar GRT mazāk, kā sākotnēji plānots, un projektā veidojas finansējuma atlikums 1 000 000 euro apmērā.

2. Šobrīd Ministru kabineta 2015. gada 16. jūnija noteikumiem Nr. 313 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.2.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem" 9.2.2.1.pasākuma "Deinstitucionalizācija" īstenošanas noteikumi" (turpmāk  - MK noteikumi Nr. 313) 42.3.1.apakšpunktā minēts, ka bērniem ar FT tiek nodrošināti individuālo vajadzību izvērtēšana un individuālo sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plānā (turpmāk - atbalsta plānā) noteiktie sociālās rehabilitācijas pakalpojumi ne vairāk kā 100 reizes visā DI projekta īstenošanas laikā. Savukārt MK noteikumu Nr.313 42.3.2.apakšpunktā minēts, ka bērnu ar FT likumiskajiem pārstāvjiem vai audžuģimenēm tiek nodrošināti ne vairāk kā 40 pakalpojuma sniegšanas reizes par vienu bērnu ar FT visā projekta īstenošanas laikā. Arī attiecībā uz šo mērķa grupu ir saņemta gan DI projektu finansējuma saņēmēju - plānošanas reģionu, gan Latvijas Pašvaldību savienības, arī NVO “CitādsEs” vēstule, elektroniskā sarakste un telefonu zvani ar aicinājumu izvērtēt pakalpojumu ierobežojumus, jo ne vienmēr bērnam ar FT tiek nodrošināti visi pakalpojumi vai pakalpojumu sniegšanas reizes, kas ietvertas atbalsta plānā Papildus tam daudzās pašvaldībās bērni ar FT ir jau pieraduši pie izvēlētā pakalpojuma sniedzēja sniegtā atbalsta veida un pieejas, un tādējādi nebūtu lietderīgi pārtraukt vai ierobežot to, ja tas pozitīvi veicina bērna funkcionēšanas spēju attīstību vai uzturēšanu optimālā līmenī .Vienlaikus ir saņemts arī plānošanas reģionu priekšlikums atcelt ierobežojumus arī dienas aprūpes centra (turpmāk – DAC) pakalpojuma sniegšanā (šobrīd ir noteikts, ka pakalpojumu bērniem ar FT var sniegt līdz 250 dienām gadā). Tāpat Covid-19 ierobežojumu rezultātā būtiski pieaug individuāli vai mazās grupas sniegtā atbalsta loma personām ar GRT. Lai gan šobrīd ir tikai atsevišķi gadījumi, kad personas ar GRT ir izmantojušas maksimāli noteikto individuālā atbalsta apjomu (100 reizes), tuvākajā nākotnē šis nosacījums var ierobežot personai nepieciešamā atbalsta sniegšanas iespējas. Apstākļos, kad minētais atbalsts kompensē citu atbalsta veidu ierobežotu pieejamību, iepriekš noteikto atbalsta apjoma ierobežojumu saglabāšanai nav pamata.

3. Atbilstoši MK 2017. gada 13. jūnija noteikumiem Nr.338 “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem” DAC un specializētā darbnīca ir pilnas dienas sociālais pakalpojums, attiecīgi Labklājības ministrija, izstrādājot 9.2.2.1.pasākuma sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu vienības izmaksu aprēķina un piemērošanas metodiku (turpmāk - VVIM), noteica DAC un specializētās darbnīcas kompensācijas likmi par dienu (nevis stundu). Līdz ar to neatkarīgi no personas ar GRT uzturēšanās laika šajās pakalpojumu sniegšanas vietās (2, 4 vai 8 stundas), pašvaldībai par pakalpojumu sniegšanu tiek kompensēta VVIM noteiktā pilnas dienas likme. Ņemot vērā iepriekšminēto, nav pamatota aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanas izmaksu kompensēšana pašvaldībai vienlaikus par aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu un DAC vai specializētās darbnīcas pakalpojumu sniegšanu to darba laika ietvaros neatkarīgi no stundu skaita, ko persona ir pavadījusi pakalpojuma sniegšanas vietā.

4. 2022.gada 12.martā spēkā stājās grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju likumā, kas paredz, ka sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus ES politiku instrumentu pasākumu ietvaros Ukrainas civiliedzīvotājiem sniedz, nepiemērojot normatīvajos aktos par deinstitucionalizācijas pasākuma īstenošanu noteikto individuālo vajadzību izvērtēšanas un individuālo sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plānu izstrādes kārtību (noteikta MK noteikumos Nr.313). Minētajā gadījumā individuālo vajadzību izvērtēšanu un individuālo sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plānu izstrādi nodrošina tā pašvaldība, kurā ir personas dzīvesvieta. Lai pašvaldība sniegtu  sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus ES politiku instrumentu pasākumu ietvaros Ukrainas civiliedzīvotājiem, sociālo pakalpojumu piešķiršanu veic, ņemot vērā Ministru kabineta noteikumos Nr.138 “Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu” noteikto, un piemērojot Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteiktos izņēmumus.

1.Lai risinātu iepriekšminēto problēmu un konstatēto risku uzraudzības rādītāja attiecībā uz personām ar GRT, kuras saņem ESF finansētus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus, nesasniegšanai, noteikumu projekts paredz samazināt un pārdalīt 9.2.2.1.pasākuma finansējuma atlikumu 1 867 521 euro apmērā un uzraudzības rādītāju attiecībā uz personām ar GRT, kuras saņem ESF finansētus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus dzīvesvietā (205 personas), 9.2.2.3.pasākuma trešās atklātu projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanai, vienlaikus paplašinot arī 9.2.2.3.pasākuma mērķa grupu ar personām ar GRT, kā arī pārdalīt finansējuma atlikumu 1 000 000 euro apmērā[1] 9.1.4.4.pasākumam atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem. Attiecīgi noteikumu projekts paredz noteikt, ka 9.2.2.1. pasākuma kopējais attiecināmais finansējums ir 46 812 430 euro, tai skaitā ESF finansējums –39 790 565 euro un valsts budžeta finansējums – 7 021 865 euro, bet sasniedzamā uzraudzības rādītāja “personu ar GRT skaits, kuras saņem ESF atbalstītos sociālās aprūpes pakalpojumus dzīvesvietā (arī sociālās rehabilitācijas pakalpojumus)” sasniedzamā vērtība ir 1 895 personas.

2. Noteikumu projekts paredz: a) atcelt nosacījumu par maksimāli noteiktu sociālās rehabilitācijas reižu skaitu, ko bērniem ar FT ir iespējams saņemt līdz 9.2.2.1.pasākuma projektu īstenošanas beigām. Ierobežojumu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu reižu skaita atcelšanai ir vairāki pamatojumi un pierādījumi, piemēram, saskaņā ar LR Tiesībsarga veikto pētījumu “Bērnu ar invaliditāti rehabilitācijas efektivitāte Latvijā: sociālā darba aspekts”  piekļuve un iespēja saņemt sociālo rehabilitāciju var samazināt slimības vai traumas sekas, uzlabot veselību, dzīves kvalitāti un samazināt veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanu. Sociālā rehabilitācija ir nepārtraukts process un tā sākas ar diagnozes uzstādīšanas brīdi. Tādējādi ir būtiski, lai šī iespēja netiktu atņemta tajā brīdī, kad rehabilitācijas pārtraukšana var radīt negatīvu ietekmi uz bērna veselības stāvokli, radot varbūtību tam atkal pasliktināties. Tādējādi sociālās rehabilitācijas pakalpojumi bērniem ar FT ir jānodrošina tādā intensitātē un apmērā un ar tādu regularitāti, kas balstīta uz bērna individuālām vajadzībām un sniedz vispozitīvāko ieguldījumu bērna sociālo prasmju un funkcionēšanas spēju uzturēšanā un uzlabošanā (dažiem bērniem pietiekamas ir 50 vai 100 pakalpojuma reizes, citiem 200 vai 300, bet ir arī bērni, kuriem 500 un vairāk pakalpojuma sniegšanas reizes nesniegs pilnvērtīgu atbalstu sociālo prasmju un funkcionēšanas spēju uzturēšanā). Izvērtējot gan pieejamo informāciju katra bērna atbalsta plānā, gan izmantojot iespēju sociālajam dienestam pie pakalpojumu piešķiršanas pieprasīt ģimenes (vai ārstējošā) ārsta izziņu par kontrindikācijām,  ir iespējams noteikt atbalsta apmēru , tai skaitā nepieciešamo sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas reižu skaitu bērniem, kas būtu piešķirams 9.2.2.1.pasākuma projektu ietvaros. No minētā secināms, ka sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamība tādā intensitātē un apmērā un ar tādu regularitāti, kas balstīta uz bērna individuālām vajadzībām, var sniegt vispozitīvāko ieguldījumu bērna sociālo prasmju un funkcionēšanas spēju uzturēšanā un uzlabošanā, un vienlaikus veicinot šo pakalpojumu piedāvājumu un pieejamību arī 9.2.2.1.pasākuma ietvaros visā Latvijā. Izvērtējot aktuālo progresa informāciju 9.2.2.1.pasākuma projektu ietvaros uz 2021.gada 31.decembri, secināms, ka no 1 428 bērniem ar FT, kas saņēmuši sociālās rehabilitāciju pakalpojumus, aptuveni 15 % no tiem  ir izmantojuši pakalpojumu sniegšanas reizes tuvu šobrīd maksimāli noteiktajām, t.i. vidēji 80 – 100 reizes. No minētā ir secināms, ka pieprasījums pēc sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem saglabājas un tas ir nepieciešams. Vienlaikus tas neradīs lielu finansiālo slogu 9.2.2.1.pasākuma projektu finansējuma saņēmējiem, kā arī  pakalpojumu sniegšana 9.2.2.1.pasākuma projektu ietvaros ir iespējama  līdz 2023.gada 3.ceturksnim. Indikatīvais aprēķins nepieciešamajai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas reižu palielināšanai (jeb atcelšanai): 2 000 bērni (līdz 2021.gada beigām ir izstrādāti 2709 atbalsta plāni un vidēji 70 % bērni varētu saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus)  ar FT x 30 euro (vidējā vienas pakalpojuma sniegšanas reizes cena) x 100 reizes (100 reizes aprēķinos balstīts uz pieņēmumu, ka daļa bērnu ar FT ir jau saņēmušas visas 100 pakalpojumu sniegšanas reizes, savukārt daļa bērnu nav izmantojušas maksimālo pakalpojumu sniegšanas reižu skaitu un līdz 2023.gada 30.septembrim varētu izmantot sev nepieciešamo pakalpojumu reižu skaitu. Papildus tam pieņēmums balstīts arī uz to, ka vidēji 8 reizes mēnesī, t.i., 2 reizes nedēļā ir optimāls apjoms bērnam ar FT saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, attiecīgi neveidojot pārāk liela noslodze) indikatīvi veido  6 000 000 euro. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamais finansējums ir pieejams 9.2.2.1.pasākuma projektu esošā finansējumu ietvaros;  b) atcelt nosacījumu par maksimāli noteiktu sociālās rehabilitācijas reižu skaitu arī bērnu ar FT likumiskajiem pārstāvjiem. Gan vairāki pētījumi, gan informācija sociālos tīklos liecina par to, ka atbalsts mērķa grupas bērnu vecākiem ir ļoti  nepieciešams veselīgai un pilnvērtīgai ģimenes sociālajai funkcionēšanai, kuras ļoti bieži ir pakļautas ilgstošam sociālās atstumtības riskam. Tādējādi, neierobežojot sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas iespējas, tiktu līdzsvarotas arī viņu pašu vajadzības pēc sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem. Saskaņā ar jau esošo praksi, bērnu ar FT likumisko pārstāvju vai audžuģimenes nepieciešamība saņemt kādu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu būtu iekļaujama bērna izstrādātajā vai aktualizētajā atbalsta plānā, kā arī par pamatu pakalpojuma piešķiršanai noder gan ģimenes, gan ārstējošā ārsta izziņa vai paša likumiskā pārstāvja vai audžuģimenes iesniegumā minētais par noteikta sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nepieciešamību. Atbalsta plāns ir palīgs arī pašvaldību sociālajam dienestam, kas nodrošina sociālā gadījuma vadību un atbilstoši nozares regulējumam, reizi gadā atbalsta plānu aktualizē. Līdz ar to arī sociālās rehabilitācijas pakalpojumi bērna ar FT likumiskajam pārstāvim, kurš veic vistiešāko bērna aprūpi, būs sasniedzami un neierobežoti,  sniedzot nepieciešamo atbalstu un  ieguldījumu viņu garīgās labklājības un veselības uzlabošanai visā Latvijā. Sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas nosacījumu izmaiņas sniegs lielāku atbalstu visām ģimenēm, kurās ir bērni ar FT, tai skaitā arī vecākiem, kuru ģimenēs ir vairāki bērni ar FT un dažādām diagnozēm . Līdz ar ierosinātajām izmaiņām tiktu palielināta atbilstoša pieeja bērnu ar FT likumisko pārstāvju vai audžuģimenes  veselības, labklājības un sociālas iekļaušanas jēgpilnam atbalstam, neierobežojot viņu pašu vajadzības pēc sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem. Izvērtējot aktuālo progresa informāciju 9.2.2.1.pasākuma projektu ietvaros uz 2021.gada 31.decembri, 748 bērnu ar FT likumiskie pārstāvji ir saņēmuši sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Indikatīvā finansējuma, kas papildu būtu nepieciešams sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem bērnu ar FT likumiskajiem pārstāvjiem vai audžuģimenēm, aprēķinam tiek pieņemts, ka vidējā viena sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanas reizes izmaksu summa ir 25 – 35 euro (vidēji 30 euro) par vienu pakalpojuma reizi. Aprēķins, palielinot sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas reizes veidojas šādi: 748 bērnu ar FT likumiskie pārstāvji vai audžuģimenes x 40 reizes (pieņemot, ka līdz 2023.gada 30.septembrim bērnu likumiskie pārstāvji saņems vēl tikpat reizes, cik izmantojuši līdz 2021.gada 31.decemebrim) x 30 euro = 897 600 euro. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamais finansējums ir pieejams 9.2.2.1.pasākuma projektu esošā finansējumu ietvaros; c) kompensācijas apmēra par DAC saņemšanu svītrošanu, nenosakot DAC pakalpojuma maksimālās kompensācijas apmēra izmaksas. Minētās izmaiņas ir pamatojamas ar vairākiem apsvērumiem un pieņēmumiem. Tā, piemēram, bērni ar FT lielāko dienas daļu atrodas izglītības iestādēs vai ņem dalību mācību procesā, tādējādi DAC pakalpojumu bērni saņem salīdzinoši maz stundu dienā un šis pakalpojums nav finansiāli ļoti ietilpīgs pakalpojums. Otrkārt, tiks vienādoti nosacījumi ar DAC saņemšanas nosacījumiem personām ar GRT 9.2.2.1.pasākuma projektu ietvaros, attiecībā uz kuriem nav noteikts ierobežojums pakalpojuma saņemšanai un to var izmantot līdz 9.2.2.1.pasākuma projektu īstenošanas beigām. Papildus tam Latvijā šobrīd ir vērojama būtisks cenu pieaugums jeb inflācija, attiecīgi vairākas telpu uzturēšanas izmaksu pozīcijas ir palielinājušās (piemēram. dažādu energoresursu cenu pieaugums, minimālās darba algas palielinājums u.c.).  Svītrojot kompensācijas apmēra ierobežojumus DAC pakalpojumam, tiks sniegts lielāks atbalsts sociālo pakalpojumu sniedzējiem pašvaldībās, tai skaitā arī 9.3.1.1.pasākuma ietvaros izveidotās DAC infrastruktūrās. DAC pakalpojuma bērniem ar FT apmeklējuma laiks nav ierobežots un to var izmantot ne tikai savu likumisko pārstāvju vai audžuģimenes prombūtnē (piem., darba laiks, ikdienas pasākumi), bet arī citā laikā, kas ir atkarīgs no katras ģimenes nepieciešamības un vajadzībām, tādējādi arī DAC telpu uzturēšanas un speciālistu atalgojuma izmaksām nebūtu jābūt piesaistītam pie konkrētas telpu noslodzes. Līdz ar to, izslēdzot noteiktos  kompensācijas apmēra un sniegšanas apjoma nosacījumus, DAC pakalpojumu sniedzējs netiks ierobežots atbalsta sniegšanai DI projektu ietvaros visā Latvijā. Izvērtējot aktuālo progresa informāciju 9.2.2.1.pasākuma projektu ietvaros uz 2021.gada 31.decembri DAC pakalpojumus ir saņēmuši 85 bērni ar FT. Indikatīvais finansējums, kas papildu būtu nepieciešams neierobežotam DAC pakalpojumam, aprēķinam tiek balstīts uz pieņēmumu, ka 85 bērni ar FT x 3 750 euro (18 mēneši jeb 1,5 gadi no noteikumu projekta spēkā stāšanās līdz 2023.gada 30.septembrim un balstoties uz līdzīgu aprēķinu, kad DAC pakalpojumu bērns ar FT izmanto 9.2.2.3.pasākuma ietvaros 1 gadu un tā izmaksas veido 2 500 eur/gadā) = 318 750 euro. DAC pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamais finansējums ir pieejams 9.2.2.1.pasākuma projektu esošā finansējumu ietvaros; d) atcelt individuālā un grupu atbalsta apjoma ierobežojumus personām ar GRT. Atceļot no projekta kompensējamo individuālā un grupu atbalsta apjoma ierobežojumus personām ar GRT, tiks vismaz daļēji kompensētas Covid-19 ierobežojumu rezultātā būtiski ierobežotās iespējas saņemt nepieciešamos atbalsta pakalpojumus DAC un specializētajās darbnīcās. Ierobežojumu atcelšana neradīs finansiālas sekas 9.2.2.1.pasākuma projektiem, jo jau šobrīd projektos ir ieplānots lielāks finansējums individuālā un grupu atbalsta pakalpojumu nodrošināšanai kā tas faktiski tiek izmantots Covid-19 pandēmijas ietekmē.

3. Noteikumu projekts paredz noteikt, ka 9.2.2.1.pasākuma projektu ietvaros Aprūpes mājās pakalpojumu personas ar GRT nevar saņemt vienlaikus ar DAC un specializēto darbnīcu pakalpojumiem. Nosakot nepārprotami skaidru ierobežojumu no projekta kompensēt aprūpes mājās pakalpojuma izmaksas, ja tā saņemta vienlaikus ar DAC vai specializētās darbnīcas pakalpojumu to darba laikā, tiks novērstas dažādas interpretācijas iespējas un neattiecināmu izmaksu risks. Aprūpes mājās pakalpojumu tajā pašā dienā, kad persona ar GRT DAC vai specializēto darbnīcu pamatotas nepieciešamības gadījumā var sniegt pirms vai pēc minēto pakalpojumu sniegšanas darba laika.

4. Noteikumu projekts paredz noteikt, ka 9.2.2.1. pasākuma projektos var sniegt atbalstu arī mērķa grupas personām, kuras ir Ukrainas civiliedzīvotāji un viņu ģimenes locekļi, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ šā bruņotā konflikta norises laikā. Šādā gadījumā 9.2.2.1.pasākuma projektu ietvaros šīm personām nodrošina sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu atbilstoši normatīvajam regulējumam par atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem un tajā noteiktajiem izņēmumiem (Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums un arī citi ar to saistītie normatīvie akti, kādi nākotnē varētu tikt izstrādāti atbalsta nodrošināšanai). Vienlaikus MK noteikumos Nr.313 tiek noteikts pienākums 9.2.2.1.pasākuma finansējuma saņēmējiem – plānošanas reģioniem uzkrāt informāciju par projekta ietvaros sniegto atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri projekta ietvaros saņem atbalstu. Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri atbilst 9.2.2.1. pasākuma mērķa grupas pazīmēm un saņems atbalstu 9.2.2.1.pasākuma projektu ietvaros, tiks ieskaitīti MK noteikumu Nr.313 4.2.4. un 4.2.5. apakšpunktos norādītajos iznākuma rādītājos, un par šīm personām ir uzkrājama MK noteikumu Nr.313 63.punktā norādītā informācija (līdzīgi kā par mērķa grupas personām – Latvijas iedzīvotājiem). Šobrīd, pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās, 9.2.2.1.pasākuma projektu ietvaros piemērojami tikai Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 7.panta pirmās daļas 6.punktā noteiktie izņēmumi, kas paredz   nepiemērot normatīvajos aktos par deinstitucionalizācijas īstenošanu noteikto personas individuālo vajadzību izvērtēšanas un individuālās sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plāna izstrādes kārtību. Šādā gadījumā individuālo vajadzību izvērtēšanu un individuālā sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plāna izstrādi nodrošina tā pašvaldība, kurā ir personas uzturēšanās vieta, pieņemot attiecīgu lēmumu par nepieciešamā pakalpojuma piešķiršanu. Savukārt citi izņēmumi, kas nākotnē varētu tikt pieņemti attiecībā uz sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas nosacījumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, 9.2.2.1.pasākuma projektos būs piemērojami no attiecīgo izmaiņu normatīvajā regulējumā par atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem spēkā stāšanās.

[1] Latgales plānošanas reģiona projektā šobrīd netiek samazināts uzraudzības rādītājs par 90 personām ar GRT, ņemot vērā, ka finansējuma ietaupījums netiek novirzīts tā paša SAM 9.2.2.3.pasākuma trešās atlases kārtas īstenošanai. Latgales plānošanas reģiona projektā iznākuma rādītājs tiks samazināts pēc LM ierosinātā iznākuma rādītāja samazinājuma ar grozījumiem Nr.8 darbības programmā “Izaugsme un nodarbinātība”.