Anotācija (ex-ante)

MK noteikumi Nr. 323 47.¹ punkts nosaka, ka, lai atbalsts projekta īstenošanai netiktu kvalificēts kā komercdarbības atbalsts, specifiskā atbalsta projektu īstenošanas rezultātā attīstītajā infrastruktūrā (tai skaitā sporta infrastruktūrā, dienesta viesnīcās) papildinošas saimnieciskās darbības veikšana pieļaujama ne vairāk kā 20 procentu apmērā no attiecīgās infrastruktūras gada jaudas platības vai laika, vai finanšu izteiksmē. Taču MK noteikumos Nr.323 nav noteikta iespēja modernizētajā infrastruktūrā sniegt papildpakalpojumus, kā arī nav skaidrota papildinošas saimnieciskās darbības un attiecīgi arī papildpakalpojumu jēdzienu saturiskā nozīme.
Ar Ministru kabineta 2020. gada 18. augusta noteikumiem Nr. 534 „Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 24. maija noteikumos Nr. 323 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi" īstenošanas noteikumi" tika noteikts, ka specifiskā atbalsta mērķa projektu īstenošanā ir attiecināmas sporta zāles būvniecības izmaksas, kuras būvniecība ir nepieciešama gadījumos, kad specifiskā atbalsta projekta ietvaros tiek veikta jaunas vispārējās izglītība iestādes ēkas būvniecība. Pretējā gadījumā, iztrūkstot sporta zālei, nav iespējama pilnvērtīga mācību priekšmeta „Sports” apguve. Taču atšķirībā no jaunas vispārējās izglītības ēkas būvniecības, MK noteikumi Nr. 323 neparedz apkārtnes labiekārtošanas izmaksas kā attiecināmas izmaksas pēc šādu būvdarbu pabeigšanas.  

Ņemot vērā, ka vispārējās izglītības iestādēs tiek sniegti arī papildpakalpojumi (piemēram, pastāvīgi atsevišķas izglītības iestādes ēkas telpas tiek izmantotas ēdināšanas pakalpojuma sniegšanai izglītojamajiem un izglītības iestādes darbiniekiem), lai šāda specifiskā atbalsta projektu īstenošanas rezultātā attīstītā infrastruktūra saglabātu savu nesaimniecisko raksturu, sekmējot tiesisko noteiktību un vienotu normu interpretāciju, MK noteikumu projekts paredz precizēt nosacījumus attiecībā uz pieļaujamo saimniecisko darbību, izsakot MK noteikumu Nr. 323 47.¹ punktu jaunā redakcijā. Tas paredz, ka šādā infrastruktūrā pieļaujama ne tikai papildinošās saimnieciskās darbības veikšana, nepārsniedzot 20 procentus no infrastruktūras kopējās gada jaudas platības, laika vai finanšu izteiksmē, bet arī papildpakalpojumu sniegšana, vienlaikus skaidrojot papildinošās saimnieciskās darbības un papildpakalpojumu jēdzienu saturisko nozīmi (sk. skaidrojumu Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) 207.punktu).

Pamatlīdzekļu un ilgtermiņa ieguldījumu amortizācijas periods – projekta ietvaros modernizēto aktīvu lietderīgās lietošanas laiks, kuru nosaka:
- atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumu Nr. 87 „Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs” 2. pielikumā „Pamatlīdzekļu kategorijas, grupas un apakšgrupas nolietojuma normu noteikšanai” noteiktajam laikam (lietderīgās lietošanas laiks tehnoloģiskām iekārtām, mēraparatūrai, regulēšanas ierīcēm, laboratoriju un medicīnas iekārtām – 10 gadi, datortehnikai – 5 gadi);
- atbilstoši Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, I pielikumam (ievērojot, ka izglītības (vispārējās) nozare minētajā pielikumā nav noteikta, tad specifiskā atbalsta projektu ietvaros veiktajiem būvdarbiem tiek piemērota citām nozarēm noteiktais projekta dzīves cikla periods - 15 gadi).
Metodiku papildinošas saimnieciskās darbības uzraudzīšanai projekta infrastruktūras amortizācijas periodā sadarbības iestādei izstrādās Izglītības un zinātnes ministrija kā Eiropas Savienības struktūrfondu atbildīgā iestāde.
Specifiskā atbalsta finansējuma saņēmējam ir jānodrošina, ka katru gadu papildinošai saimnieciskai darbībai iedalītā kapacitāte platības, laika vai finanšu izteiksmē nepārsniedz 20 procentus no infrastruktūras kopējās gada kapacitātes platības, laika vai finanšu izteiksmē, nosakot visam modernizētās infrastruktūras amortizācijas periodam izvēlēto kapacitātes aprēķina metodi platības, laika vai finanšu izteiksmē un ir jānodrošina ar apliecinošiem dokumentiem pierādāma uzskaite par papildinošās saimnieciskās darbības ierobežojuma ievērošanu. Finansējuma saņēmējam ir pienākums glabāt projekta iesnieguma atvasinājumu un ar projekta īstenošanu un darbībām infrastruktūras amortizācijas periodā saistīto dokumentu oriģinālus vai normatīvajos aktos par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu noteiktajā kārtībā apliecinātas to kopijas visu infrastruktūras amortizācijas periodu.

Ievērojot grozījumus Komercdarbības atbalsta kontroles likumā, kur precizētas nelikumīga komercdarbības atbalsta normas, jaunā redakcijā tiek izteikts arī MK noteikumu Nr. 323 47.³ punkts.

Ņemot vērā, ka ar noteikumu projektu tiek precizēts specifiskā atbalsta ietvaros modernizētās infrastruktūras amortizācijas periods (no 20 gadiem uz 15 gadiem), tad noteikumu projekts rada izmaiņas uz starp Centrālo finanšu un līgumu aģentūru kā Eiropas Savienības fondu sadarbības iestādi un specifiskā atbalsta finansējuma saņēmējiem slēgtajām vienošanām, precizējot vienošanās vispārīgajos noteikumos noteikto infrastruktūras amortizācijas periodu.

Vienlaikus, ņemot vērā, ka MK noteikumi Nr.323 paredz, ka jaunas vispārējās izglītības iestādes ēkas būvniecības gadījumā ir attiecināmas labiekārtošanas izmaksas, šādas izmaksas ir nepieciešams noteikt arī jaunu vispārējās izglītības iestādes sporta zāļu būvniecības gadījumā, lai tādējādi veicinātu izglītojamajiem  drošas un labiekārtotas apkārtējās vides nodrošināšanu.
Minētās izmaiņas ir attiecināmas uz īstenošanā esošajiem projektiem, ievērojot MK noteikumos Nr.323 noteikto izmaksu attiecināmības periodu, tai skaitā, ja jaunbūvētas izglītības iestādes sporta zāles labiekārtošanas izmaksas ir jau segtas no finansējuma saņēmēja budžeta līdzekļiem. Šāds grozījums nav uzskatāms par būtisku, jo nodrošina līdzīga regulējuma noteikšanu, kāds jau ir noteikts MK noteikumos Nr. 323 attiecībā uz vispārējās izglītības iestādes jaunas ēkas būvniecību (tai skaitā ēkas piebūves) un ēkas pilna apjoma pārbūvi. Šāds grozījums būtiski neietekmē specifiskā atbalsta projektu mērķu sasniegšanu (izglītības infrastruktūras attīstība, lai sekmētu plānoto kompetenču pieejā balstītā vispārējās izglītības satura pakāpenisku ieviešanu), taču kā minēts iepriekš, veicina izglītojamajiem drošas un labiekārtotas apkārtējās vides nodrošināšanu.