Anotācija (ex-ante)

Kursa īstenošanas procesā konstatēts, ka, integrējot vēstures, ekonomikas un sociālo zinātņu saturu vienā kursā, vēstures saturs nav pietiekami konkrēti definēts un skaidri nenosaka vēstures procesus un notikumus, kuros izglītojamam jāorientējas. Lai īstenotu kursa mērķus, esošajā stundu skaitā jāaplūko dažādas jomas, līdz ar to katra no tām tiek aplūkota virspusēji, neveidojot izpratni par noteiktiem procesiem, to cēloņsakarībām un kopsakarībām.

Ekonomikas, sociālo zinātņu mācību metodika būtiski atšķiras no vēstures mācību metodikas, līdz ar to kursa īstenošana integrēti pedagogam ir sarežģīti īstenojams uzdevums.

Vēsturē, ekonomikā un sociālās zinātnēs tiek pielietotas atšķirīgas metodes satura apguvei. Apgūstot vēsturi, izglītojamam jāspēj analizēt vēstures avotus, noteikt un skaidrot procesu cēloņsakarības, veidot spriedumus par likumsakarībām vēstures notikumos, savukārt ekonomikā un sociālās zinātnēs izglītojamiem jāspēj orientēties ekonomiskajos un politiskajos procesos, veikt datu analīzi, iesaistīties un izstrādāt ieteikumus pilsoniskās un politiskās līdzdalības aktivitātēs, analizēt normatīvo aktu saturu, konstruēt gadījumu risinājumus u.c., kas pārsvarā paredz orientēšanos šī brīža aktuālajos procesos. Tipoloģijas, vēstures salīdzinošas metodes, ģenētiskās metodes u.c. metožu uzdevums ir rekonstruēt vēsturisko situāciju un parādīt pagātnes notikumu cēloņsakarības. To galvenais instruments ir vēstures naratīvs, atšķirībā no sociālajām zinātnēm, kur dominē citas pētījuma metodes.

Kursa sadalīšana divos atsevišķos pamatkursos nodrošinātu pārdomātāku sistemātisku pieeju abu pamatkursu apguvei, veicinot izglītojamo izpratni gan par vēstures, gan par ekonomikas un sociālo zinātņu procesiem un likumsakarībām. Abu pamatkursu apgūšanas rezultātā tiktu nodrošināta iespēja izglītojamiem apgūt un spēt pielietot piemērotas metodes, analizējot vēstures avotus, statistikas datus u.c., kuras ir ļoti būtiskas, apgūstot padziļinātos kursus “Vēsture II” un “Sociālās zinātnes II”.

Šobrīd, apgūstot integrēto kursu, izglītojamiem neveidojas pietiekoša izpratne gan par vēstures notikumiem, procesiem un likumsakarībām, gan arī trūkst prasmes pielietot atbilstošas metodes, kuru rezultātā ir apgrūtināta mācību kursa “Vēsture II” un “Sociālās zinātnes II” apguve, kā arī izglītojamo zināšanas vēsturē un sociālajās zinātnes var būt fragmentāras.

Lai risinātu esošo problēmu, sagatavoti grozījumi noteikumu Nr. 416 9., 11. un 12. pielikumā, Sociālās un pilsoniskās mācību jomas kursu aizstājot ar diviem atsevišķiem vidējā izglītībā obligāti apgūstamajiem pamatkursiem "Vēsture I" un "Sociālās zinātnes I".

Šāda pieeja paplašinās un nostiprinās izglītojamam pamatizglītības posmā iegūtās zināšanas par politiskajiem, ekonomiskajiem un sabiedriskajiem procesiem, radīs vienotu izpratni par Latvijas, Eiropas un pasaules vēstures procesiem, sniedzot būtisku ieguvumu - attīstot izglītojamā personisko, nacionālo, valstisko un eiropeisko identitāti, kā arī nodrošinās zināšanas par Latvijas (īpaši 20.gadsimta), Eiropas un pasaules vēsturisko attīstību, veidojot demokrātiski tolerantu un valstiski lojāli domājošu personību.

Lai veicinātu izglītojamo pilsoniskās apziņas izpratni un valstspiederības veidošanos, izglītojamam ir nepieciešams dot iespēju veikt tādus uzdevumus, kuri nodrošinātu spēju orientēties svarīgos vēstures procesos, notikumos un likumsakarībās, pētīt un analizēt informācijas un vēstures avotus, patstāvīgi meklēt un atrast izpētei atbilstošus piemērus, tādejādi pilnveidojot cēloņsakarību un mijiedarbības noteikšanu, balstoties uz avotu dažādību, attīstot spēju kritiski tos izvērtēt.

Pilnveidojot prasmes vēstures avotu, literatūras, kartogrāfisko un statistisko datu analīzē, izglītojamie attīstīs prasmes patstāvīgi un faktos balstīti argumentēti skaidrot vēstures norisi, meklēt un pielietot zināšanas par attiecībām starp pagātni un nākotni. Izglītojamie mācīsies novērtēt kultūras mantojuma nozīmīgumu, piedaloties dažādās aktivitātēs, kas vērstas uz tā izzināšanu, kopšanu un saglabāšanu, tādejādi sniedzot iespēju gan procesu novērot, gan piedāvāt savus risinājumus. Vēstures notikumu un procesu analīze nodrošinās spēju izprast šodienas problēmas ģeopolitiskajos konfliktos, kuru pamatā ir vēstures attīstības ceļi dažādās valstīs, kopienās un ideoloģijās.

Apgūstot ekonomikas un sociālo zinātņu procesus un likumsakarības, izglītojamam tiks attīstītas spējas pieņemt lēmumus, kuri ietekmētu viņa labklājību gan individuālā līmenī, gan kā sabiedrības daļai, gan sabiedrībai kopumā.

Projekts paredz, ka grozījumi stāsies spēkā ar 2024. gada 1. septembri, vienlaikus paredzot pārejas periodu līdz 2025. gada 31. augustam, lai nodrošinātu kursa pilnu apguvi izglītojamiem, kuri uzsākuši kursa apguvi līdz grozījumu spēkā stāšanās termiņam.

Lai nodrošinātu minēto grozījumu ieviešanu, Valsts izglītības satura centrs sadarbībā ar Vēstures un Sociālo zinību skolotāju biedrību ir izstrādājis mācību programmu paraugus kursam “Vēsture I” un “Sociālās zinātnes I”, kā arī sākot ar 2024. gada augustu nodrošinās pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi sekmīgai grozījumu un atbilstīgi divu jaunu kursu ieviešanai.