25-TA-1018: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par likumā "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" noteiktajiem Veselības ministrijas kapitālsabiedrību kopējo personāla izmaksu ierobežojumiem" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par likumā “Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam” noteiktajiem Veselības ministrijas kapitālsabiedrību kopējo personāla izmaksu ierobežojumiem” (turpmāk – Rīkojuma projekts) izdots saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” 82. pantā noteikto personāla izmaksu ierobežojumu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekta mērķis ir noteikt diferencētu personāla izmaksu pieaugumu kapitālsabiedrībās, kurās Veselības ministrija (turpmāk – Ministrija) ir valsts kapitāla daļu turētāja.
Šāds regulējums nodrošinās kapitālsabiedrībām iespēju paaugstināt personāla izmaksas, ņemot vērā darba tirgus attīstības tendences un veselības aprūpes nozares specifiku. Tādējādi tiks veicināta konkurētspējīga atalgojuma sistēmas izveide medicīnas personālam, stiprināta veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un kvalitāte, kā arī uzlaboti pacientu veselības aprūpes rezultāti.
Šāds regulējums nodrošinās kapitālsabiedrībām iespēju paaugstināt personāla izmaksas, ņemot vērā darba tirgus attīstības tendences un veselības aprūpes nozares specifiku. Tādējādi tiks veicināta konkurētspējīga atalgojuma sistēmas izveide medicīnas personālam, stiprināta veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un kvalitāte, kā arī uzlaboti pacientu veselības aprūpes rezultāti.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saeima 2024. gada 6. decembrī ir pieņēmusi likumu “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” (turpmāk – Likums). Likuma 82. pantā noteikts, ka publiskas personas kapitālsabiedrības un tās atkarīgās kapitālsabiedrības, publiski privātās kapitālsabiedrības un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulce vai padome (ja tāda ir izveidota), izņemot gadījumus, kad ir pieņemts publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas (Ministru kabineta par valsts kapitālsabiedrībām, pašvaldības domes par pašvaldības kapitālsabiedrībām) atsevišķs lēmums, nodrošina, ka 2025. gadā kopējās personāla izmaksas kapitālsabiedrībā var tikt palielinātas ne vairāk kā par 2,6 procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu. Saeima ir paredzējusi iespēju piemērot izņēmuma tiesības Likuma 82.panta piemērošanai, ja par to ir pieņemts atsevišķs Ministru kabineta lēmums.
Anotācijā iekļauti skaidrojumi par kopējo personāla izmaksu pieauguma pamatojumu, kas izriet no kapitālsabiedrībās plānotā budžeta 2025. gadā. Informāciju, kas ietver sabiedrības komercnoslēpumu un ir saistīta ar īstenojamiem projektiem, komercdarbības plāniem un amatu atlīdzību konkurētspēju var noteikt kā ierobežotas pieejamības informāciju un pievienot anotācijas pielikumā.
Veselības ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja 14 kapitālsabiedrībās, kurās kopumā nodarbināti vairāk nekā 16,7 tūkstoši darbinieku. Lielāko daļu no tiem veido ārstniecības personas, kā arī pacientu aprūpes un atbalsta personāls.
Veselības ministrija vērš uzmanību uz vairākiem būtiskiem izaicinājumiem, ar kuriem ikdienas darbībā saskaras valsts veselības aprūpes nozarē strādājošās kapitālsabiedrības:
Ārstniecības personāla trūkums, ko būtiski ietekmē ierobežotās finanšu iespējas nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu valsts ārstniecības iestādēs, salīdzinājumā ar privāto sektoru vai ārvalstu darba tirgu;
Kvalificētā darbaspēka aizplūšana, īpaši uz privātajām medicīnas iestādēm Latvijā, kā arī uz ārstniecības iestādēm citās valstīs, kur tiek piedāvāti labāki darba un atalgojuma nosacījumi;
Personāla novecošanās un ilgtermiņa resursu trūkums, kas apgrūtina veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktību un kvalitātes nodrošināšanu;
Darba tirgus dinamika un augošās prasības ārstniecības personu profesionālajai kvalifikācijai un darba apstākļiem.
Minētie faktori negatīvi ietekmē veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un sistēmas ilgtspēju, kas ilgtermiņā var pasliktināt sabiedrības veselības rādītājus.
Pēc Ministrijas novērtējuma veselības aprūpes (tai skaitā neatliekamā medicīniskās palīdzības) izdevumi uz vienu iedzīvotāju 2024. gadā Latvijā bija 945 EUR, savukārt Igaunijā – 1 685 EUR un Lietuvā – 1 211 EUR. Turklāt, Latvijā slimnīcu uzturēšanas izdevumi pēdējos piecos gados ir pieauguši par vairāk nekā 20%, bet valsts finansējums nav proporcionāli palielinājies, kas apgrūtina ārstniecības iestāžu darbību un rada nepietiekamu kapacitāti pakalpojumu sniegšanā.
Saskaņā ar statistiskajiem datiem, 2023. gadā ārstniecības personu skaits uz 1 000 iedzīvotājiem Latvijā bija 3.2, kas ir zemāks nekā Eiropas Savienības (ES) vidējais rādītājs 3.8. Praktizējošo ārstu nodrošinājums uz 1 000 iedzīvotājiem OECD valstīs vidēji ir 3.7, kamēr Latvijā – 3.4. Savukārt, māsu skaits uz 10 000 iedzīvotājiem ir uz pusi mazāks kā OECD valstīs vidēji (OECD – 9.2, LV – 4.2 uz 1 000 iedzīvotājiem). Situāciju vēl kritiskāku iezīmē fakts, ka pie tā jau trūkstošā veselības aprūpes cilvēkresursu trūkuma, ir ļoti strauja mediķu novecošanās, gandrīz puse 46% (ES vidēji 35%) ārstu un 40 % (ES vidēji 24%) māsu ir vecumā virs 55 gadiem. Arī slimnīcās strādājošā ārstniecības personāla nodrošinājuma rādītājs uz 1000 iedzīvotājiem Latvijā ir viens no zemākajiem OECD valstīs un zemākais Baltijas valstīs – Latvijā 11.45, OECD valstīs vidēji – 14.8 (Lietuvā – 15.32, Igaunijā – 12.4). Tajā pašā laikā slimnīcu noslodze turpina pieaugt, un rindas uz speciālistu konsultācijām var sasniegt pat 6-9 mēnešus. Latvijā trūkst vismaz 1 984 ārstu un 4 898 māsas, lai sasniegtu ES vidējo līmeni.
Pieaugošs pieprasījums pēc veselības aprūpes pakalpojumiem sabiedrības novecošanās un hronisko saslimšanu izplatības dēļ, ko apliecina Centrālās statistikas pārvaldes dati - iedzīvotāju skaits vecuma grupā virs 65 gadiem ir pieaudzis par 5,2% pēdējo 10 gadu laikā, un šobrīd veido aptuveni 21% no kopējā iedzīvotāju skaita. Vienlaikus hronisku slimību, piemēram, diabēta un sirds un asinsvadu slimību, pacientu skaits ir pieaudzis par 25% pēdējo piecu gadu laikā, būtiski palielinot pieprasījumu pēc ilgtermiņa veselības aprūpes pakalpojumiem.
Anotācijā iekļauti skaidrojumi par kopējo personāla izmaksu pieauguma pamatojumu, kas izriet no kapitālsabiedrībās plānotā budžeta 2025. gadā. Informāciju, kas ietver sabiedrības komercnoslēpumu un ir saistīta ar īstenojamiem projektiem, komercdarbības plāniem un amatu atlīdzību konkurētspēju var noteikt kā ierobežotas pieejamības informāciju un pievienot anotācijas pielikumā.
Veselības ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja 14 kapitālsabiedrībās, kurās kopumā nodarbināti vairāk nekā 16,7 tūkstoši darbinieku. Lielāko daļu no tiem veido ārstniecības personas, kā arī pacientu aprūpes un atbalsta personāls.
Veselības ministrija vērš uzmanību uz vairākiem būtiskiem izaicinājumiem, ar kuriem ikdienas darbībā saskaras valsts veselības aprūpes nozarē strādājošās kapitālsabiedrības:
Ārstniecības personāla trūkums, ko būtiski ietekmē ierobežotās finanšu iespējas nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu valsts ārstniecības iestādēs, salīdzinājumā ar privāto sektoru vai ārvalstu darba tirgu;
Kvalificētā darbaspēka aizplūšana, īpaši uz privātajām medicīnas iestādēm Latvijā, kā arī uz ārstniecības iestādēm citās valstīs, kur tiek piedāvāti labāki darba un atalgojuma nosacījumi;
Personāla novecošanās un ilgtermiņa resursu trūkums, kas apgrūtina veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktību un kvalitātes nodrošināšanu;
Darba tirgus dinamika un augošās prasības ārstniecības personu profesionālajai kvalifikācijai un darba apstākļiem.
Minētie faktori negatīvi ietekmē veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un sistēmas ilgtspēju, kas ilgtermiņā var pasliktināt sabiedrības veselības rādītājus.
Pēc Ministrijas novērtējuma veselības aprūpes (tai skaitā neatliekamā medicīniskās palīdzības) izdevumi uz vienu iedzīvotāju 2024. gadā Latvijā bija 945 EUR, savukārt Igaunijā – 1 685 EUR un Lietuvā – 1 211 EUR. Turklāt, Latvijā slimnīcu uzturēšanas izdevumi pēdējos piecos gados ir pieauguši par vairāk nekā 20%, bet valsts finansējums nav proporcionāli palielinājies, kas apgrūtina ārstniecības iestāžu darbību un rada nepietiekamu kapacitāti pakalpojumu sniegšanā.
Saskaņā ar statistiskajiem datiem, 2023. gadā ārstniecības personu skaits uz 1 000 iedzīvotājiem Latvijā bija 3.2, kas ir zemāks nekā Eiropas Savienības (ES) vidējais rādītājs 3.8. Praktizējošo ārstu nodrošinājums uz 1 000 iedzīvotājiem OECD valstīs vidēji ir 3.7, kamēr Latvijā – 3.4. Savukārt, māsu skaits uz 10 000 iedzīvotājiem ir uz pusi mazāks kā OECD valstīs vidēji (OECD – 9.2, LV – 4.2 uz 1 000 iedzīvotājiem). Situāciju vēl kritiskāku iezīmē fakts, ka pie tā jau trūkstošā veselības aprūpes cilvēkresursu trūkuma, ir ļoti strauja mediķu novecošanās, gandrīz puse 46% (ES vidēji 35%) ārstu un 40 % (ES vidēji 24%) māsu ir vecumā virs 55 gadiem. Arī slimnīcās strādājošā ārstniecības personāla nodrošinājuma rādītājs uz 1000 iedzīvotājiem Latvijā ir viens no zemākajiem OECD valstīs un zemākais Baltijas valstīs – Latvijā 11.45, OECD valstīs vidēji – 14.8 (Lietuvā – 15.32, Igaunijā – 12.4). Tajā pašā laikā slimnīcu noslodze turpina pieaugt, un rindas uz speciālistu konsultācijām var sasniegt pat 6-9 mēnešus. Latvijā trūkst vismaz 1 984 ārstu un 4 898 māsas, lai sasniegtu ES vidējo līmeni.
Pieaugošs pieprasījums pēc veselības aprūpes pakalpojumiem sabiedrības novecošanās un hronisko saslimšanu izplatības dēļ, ko apliecina Centrālās statistikas pārvaldes dati - iedzīvotāju skaits vecuma grupā virs 65 gadiem ir pieaudzis par 5,2% pēdējo 10 gadu laikā, un šobrīd veido aptuveni 21% no kopējā iedzīvotāju skaita. Vienlaikus hronisku slimību, piemēram, diabēta un sirds un asinsvadu slimību, pacientu skaits ir pieaudzis par 25% pēdējo piecu gadu laikā, būtiski palielinot pieprasījumu pēc ilgtermiņa veselības aprūpes pakalpojumiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lielākajai daļai Veselības ministrijas kapitālsabiedrību normatīvajos aktos noteiktais personāla izmaksu pieauguma ierobežojums 2,6% apmērā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nav pietiekams, lai nodrošinātu atalgojuma pieaugumu atbilstoši nozares un darba tirgus tendencēm.
Latvijas veselības aprūpes darbinieku vidējais atalgojums ir ievērojami zemāks salīdzinājumā ar citām ES valstīm, un, pieaugot pieprasījumam pēc ārstniecības personām, tas neveicina jaunu speciālistu piesaisti un esošo darbinieku noturēšanu. Veselības ministrija vērš uzmanību, ka māsu, kuras strādā valsts vai pašvaldību veselības aprūpes iestādēs un nodrošina valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, zemākā mēnešalgas likme ir 1 189 EUR, kas veido vien 71% no valstī noteiktās vidējās algas – 1 685 EUR.
Savukārt māsu palīgu zemākā mēnešalgas likme ir 863 EUR, kas atbilst tikai 51% no vidējās algas un ir vien par 17% jeb 123 EUR augstāka nekā valstī noteiktā minimālā mēnešalga. Šāda atlīdzības sistēma ir nesamērīga, ņemot vērā, ka gan māsa, gan māsas palīgs ir profesionāli veselības aprūpes darbinieki, kas ikdienā veic pacientu aprūpi, uzņemoties atbildību savas profesionālās kompetences ietvaros, un kam ir pienākums regulāri pilnveidot gan savas teorētiskās zināšanas, gan praktiskās iemaņas.
Vērtējot Likumā noteikto ierobežojumu piemērošanu, jāņem vērā arī virkne būtisku faktoru, kas ietekmē kopējās personāla izmaksas. Tostarp – esošo un jauno Eiropas Savienības fondu projektu, kā arī ārvalstu finanšu palīdzības programmu īstenošana, kuru sekmīgai realizācijai ir nepieciešama papildu cilvēkresursu piesaiste un piemaksu nodrošināšana esošajiem darbiniekiem par dalību projektos. Piemērojot Likumā noteiktos ierobežojumus, pastāv risks būtiski apgrūtināt minēto projektu īstenošanu.
Desmit no četrpadsmit Ministrijas kapitālsabiedrībām ir informējušas, ka 2025. gadā nebūs iespējams nodrošināt personāla izmaksu pieauguma ierobežojumu 2,6% apmērā, kā to paredz Likuma 82. pants. Attiecīgi Ministrija lūdz piemērot atšķirīgu personāla izmaksu pieaugumu sekojošām kapitālsabiedrībām:
VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”
VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”
VSIA “Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca”
VSIA “Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari””
VSIA “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca”
VSIA “Slimnīca “Ģintermuiža””VSIA “Piejūras slimnīca”
VSIA “Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca “Ainaži””
SIA “Latvijas digitālās veselības centrs”
“Nacionālais psihiskās veselības centrs”, Valsts SIA (pievienota papildus)
Detalizēta informācija par katras kapitālsabiedrības plānotajiem ieņēmumiem 2025. gadā, izmaiņām salīdzinājumā ar 2024. gada izpildi, atlīdzībām plānoto finansējumu, sadalījumu pa amatu grupām iekļauta anotācijas 1. pielikumā (sastāv no desmit darblapām).
Turpmāk šī Rīkojuma anotācijā ir sniegts pamatojums atšķirīga personāla izmaksu pieauguma noteikšanai katrai no kapitālsabiedrībām.
Vispārīgie normatīvie dokumenti un grozījumi, kas ietekmē atlīdzības noteikšanu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem:
- 2018. gada 18. decembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 851 “ Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem” - izmaiņas ārstniecības personu amatu kvalifikācijas kategorijā no reģistrētu ārstniecības personu amata uz sertificētu ārstniecības personas amatu, pieaug zemākā mēnešalgas likme, kā arī speciālā piemaksa ārstniecības personai par darbu, kas saistīts ar īpašu risku. Kapitālsabiedrībās ik gadu daļa sanitāru iegūst profesiju Māsas palīgs, kļūstot par 6.kategorijas ārstniecības personu;
- Darba likums – atbilstoši kapitālsabiedrībās noteiktajam ārstniecības personāla diennakts posteņu skaitam, nodrošinot darba nepārtrauktību, sniedzot veselības aprūpes pakalpojumus stacionārā, ir izmaiņas, nosakot piemaksu par nakts darbu, virsstundu darbu vai darbu svētku dienās, piemaksu par papildus darbu, aizvietojot prombūtnē esošu darbinieku, kā arī jebkuras darba samaksas izmaiņas, kas ietekmē vidējās izpeļņas aprēķinu, Kapitālsabiedrībām uzteicot darba līgumu darbiniekam 101.panta pirmās daļas 6.,7.,8.,9.,10. vai 11. punktā noteiktajos gadījumos un izmaksājot darbiniekam atlaišanas pabalstu 112.pantā noteiktajā apmērā.
- Likums “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” – izmaiņas, kas saistītas ar 36.pantu par darba devēja pienākumiem darbinieka darbnespējas gadījumos, izmaksājot slimības naudu.
- 2015. gada 24. novembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu”– izmaiņas no 2025. gada janvāra minimālās mēneša darba algas apmērā, palielinot darbiniekiem mēnešalgu no 700 euro uz 740 euro.
- 2011. gada 30. augusta Ministru kabineta noteikumi Nr. 685 “Rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtība” – izmaiņas atbilstoši 19.4. un 19.4.1.punktam, ja mainās rezidentūras gads no otrā uz trešo un pieaug rezidentam noteiktā atlīdzība.
- 2022. gada 13. decembra Ministru kabineta rīkojums Nr. Nr.939 “Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plāns 2023.-2025.gadam”, kurā noteikti jauni rīcības virzieni un pasākumi, attīstot psihiatriskās un narkoloģiskās veselības aprūpes pakalpojumu programmas.
VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” (turpmāk – PSKUS)
PSKUS prognozētais personāla izmaksu pieaugums 2025. gadā salīdzinot ar operatīvajiem 2024. gada datiem ir 5,4%. Atlīdzības palielinājums saistīts ar izmaksu pieaugumu, ko ietekmē normatīvajos aktos noteikto obligāto prasību un regulējumu izpilde, kā arī veiktais amatu atalgojuma palielinājums 2024. gada otrajā ceturksnī.
PSKUS 2025. gada budžeta plānā ir iekļauta darbinieku veselības apdrošināšana, kas tika ieviesta tikai sākot ar 2025. gadu. Bez tam, dati par 2024. gadu noradīti ņemot vērā veiktu algu kapitalizāciju 442 553 EUR apmērā. Algu kapitalizācija neattiecas uz algu aprēķinu, bet uz izdevumu attiecināšanu uz pārskata periodiem, kas nav saistīts ar atalgojuma palielinājuma jēdzienu. Neiekļaujot augstāk minētās pozīcijas aprēķinā, atalgojuma palielinājums ir 3,9%.
Savukārt, analizējot šo atalgojuma pieaugumu, būtiski ņemt vērā, ka ievērojama daļa no šī palielinājuma faktiski nepalielina PSKUS izdevumus, jo to kompensē atbilstoši ieņēmumi, un tieši:
Projektu izdevumi - 1 457 532 EUR;
Rezidentu apmācību izdevumi - 505 001 EUR;
No pašu ieņēmumiem finansētie atalgojuma izdevumi - 114 845 EUR.
Būtiski arī uzsvērt, ka 2024. gada atalgojums administratīvajam un pārējam personālam tika palielināts sākot ar 2. ceturksni. Saskaņā ar veiktām aplēsēm, atlīdzības palielinājums, atskaitot visu iepriekš minēto, nepārsniedz 2.6%.
Atlīdzības pieaugums, tostarp tas, kas izriet no normatīvajos aktos noteikto prasību izpildes, ir tieši saistīts ar kapitālsabiedrības vidēja termiņa stratēģijas mērķu īstenošanu. Šo mērķu pamatā ir valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana sabiedrībai, un to izpilde iespējama tikai ar kvalificētu ārstniecības personu iesaisti. Ņemot vērā normatīvajos aktos ārstniecības iestādēm noteikto pienākumu nodrošināt konkrētu pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, tai skaitā diennakts medicīniskās aprūpes nodrošināšanu, kapitālsabiedrībai jānodrošina atbilstošs atlīdzības līmenis šiem darbiniekiem. Līdz ar to atlīdzības palielināšana konkrētajā gadījumā ir saistīta gan ar vidēja termiņa darbības stratēģijā noteikto mērķu izpildi, gan normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildi.
VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” (turpmāk – BKUS)
BKUS prognozētais personāla izmaksu pieaugums 2025. gadā salīdzinot ar operatīvajiem 2024. gada datiem ir 5,2%. Pārsniegums saistīts galvenokārt ar Eiropas Savienības un citas ārvalstu finanšu palīdzības ietvaros īstenotajiem projektiem, tostarp Šveices - Latvijas sadarbības programmas "Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā" iepriekš noteiktā projekta "Bērnu vēža aprūpes attīstība Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā" un Eiropas Savienības Apvārsnis Eiropa (Horizon Europe) projekta “Izcilības centrs precīzijas medicīnā pediatrijā” uzsākšanu.
Personāla izmaksu pieauguma finansējuma avoti:
Projektu izdevumi – 2 104 169 EUR;
Valsts budžeta līdzekļi – 669 863 EUR;
Pašvaldības budžeta līdzekļi – 17 374 EUR;
No pašu ieņēmumiem finansētie atalgojuma izdevumi – 8 339 EUR.
Papildus BKUS norāda, ka pašu budžetu ietekmē 2024. gadā pieņemtie lēmumi (t.sk. Metodiskās vadības institūcijas izveide pediatrijā un bērnu psihiatrijā), kā arī 2025. gadā plānots aizpildīt daļu no vakancēm, kas šobrīd rada slodzes palielinājumu esošajam personālam, tostarp virsstundās. Vakanču līmenis saglabājas augsts – 31.12.2024. vakanti 9,2% no plānotajām slodzēm. Plānotais atlīdzības budžeta pieaugums bez projektiem ir 0,7%.
Metodiskās vadības institūcijas izveide pediatrijā un bērnu psihiatrijā stiprina ārstniecības procesa kvalitāti un vienotu pieeju valstī. Savukārt vakanču līmeņa mazināšana un virsstundu slodzes samazināšana ir būtiska, lai nodrošinātu ne tikai cilvēkresursu ilgtspēju un ārstniecības pakalpojumu pieejamību, kas ir stratēģiski definēti iestādes attīstības mērķi, bet arī, lai nodrošinātu virsstundu apmaksu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Vidēja termiņa darbības stratēģija 2020.-2025.gadam pieejama kapitālsabiedrības mājas lapā https://www.bkus.lv/slimnicas-strategija.
VSIA “Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca” (turpmāk – TOS)
TOS prognozētais personāla izmaksu pieaugums 2025. gadā salīdzinot ar operatīvajiem 2024. gada datiem ir 4,0%. Pārsniegums saistīts ar atlīdzības palielināšana darbiniekiem 2024. gadā un vakanto amata vietu aizpildīšana, radot ietekmi uz kapitālsabiedrības 2025. gada budžetu kopumā 732 741 euro apmērā.
Ārstniecības personu personāla izmaksu (tai skaitā darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) pieaugums 2025. gadā plānots 486 278 euro jeb 4,1% apmērā salīdzinot ar 2024. gada izpildi, pārējā personāla (tai skaitā sanitāri) personāla izmaksu pieaugums 199 659 euro jeb 4% apmērā un administrācijas personāla izmaksu pieaugums – 46 804 euro jeb 4% apmērā (detalizēti skatīt Anotācijas pielikumā).
Atlīdzības pieaugums, tostarp tas, kas izriet no normatīvajos aktos noteikto prasību izpildes, ir tieši saistīts ar kapitālsabiedrības vidēja termiņa stratēģijas 2024.–2026. gadam mērķu īstenošanu. Stratēģijā īpašs uzsvars likts uz kvalificēta, motivēta un profesionāli noturīga personāla nodrošināšanu, ārstniecības kvalitātes pilnveidi un mūsdienīgu diagnostikas procesu attīstību. TOS vidēja termiņa darbības stratēģija pieejama kapitālsabiedrības mājas lapā tos.lv/22/dokumentacija/84.
Personāla izmaksu pieauguma finansējuma avoti:
Valsts budžeta līdzekļi – 728 570 EUR;
No pašu ieņēmumiem finansētie atalgojuma izdevumi – 4 171 EUR.
VSIA “Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari”” (turpmāk – NRC Vaivari)
NRC Vaivari prognozētais personāla izmaksu pieaugums 2025. gadā salīdzinot ar operatīvajiem 2024. gada datiem ir 3,3%. Pārsniegums galvenokārt saistīts ar personāla izmaksu pieaugumu projektu ietvaros. 2025. gadā NRC Vaivari pabeigs jaunās Mulifunkcionālās ambulatorās ēkas būvniecību un veiks aprīkojuma iegādi, tāpat plānots veikt stacionāra nodaļu remontdarbus no Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem, kur izdevumu pozīcijās ir ietvertas arī personāla izdevumu pozīcijas, līdz ar to palielinot kapitālsabiedrības kopējo personāla izmaksu apjomu.
Vienlaikus NRC Vaivari atlīdzības fonda pieaugumu 2025. gadā ietekmē atlīdzības palielināšana darbiniekiem Tehnisko palīglīdzekļu centra funkciju nodrošināšanai, radot ietekmi uz NRC Vaivari 2025. gada budžetu 183 200 euro apmērā.
Ņemot vērā kapitālsabiedrības valdes locekļu mainību pēdējo gadu laikā, izveidojās situācija, ka NRC Vaivari vidēja termiņa darbības stratēģija jaunajam plānošanas periodam nav izstrādāta. Tomēr, kapitāla daļu turētājs mērķus sabiedrībai nosaka gada griezumā, tos apstiprinot dalībnieku sapulcē. Šāda pieeja nodrošina īstermiņa pārvaldību atbilstoši kapitālsabiedrības vispārējam stratēģiskajam mērķim līdz vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādei un attiecīgi apstiprināšanai dalībnieku sapulcē.
NRC Vaivari nefinanšu un finanšu mērķi 2025.gadam apstiprināti sabiedrības dalībnieku sapulcē 2025.gada 13.jūnijā.
Personāla izmaksu pieauguma finansējuma avoti:
Projektu izdevumi – 367 558 EUR;
Valsts budžeta līdzekļi – 183 200 EUR.
VSIA “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca” (turpmāk – Strenču PNS)
Strenču PNS prognozētais personāla izmaksu pieaugums 2025. gadā salīdzinot ar operatīvajiem 2024. gada datiem ir 3,3%. Strenču PNS galvenie iemesli skaidrojami ar atlīdzības palielināšanu darbiniekiem 2024.gada 2.pusgadā, minimālā atalgojuma pieaugums sākot ar š.g. 1. janvāri, un vakanto amata vietu aizpildīšana.
Strenču PNS 2024. gadā ir veikusi personālsastāva optimizācijas pasākumus, samazinot darbinieku un štata vienību skaitu. Vienlaikus, lai nodrošinātu pilnvērtīgus, kvalitatīvus un reģiona iedzīvotājiem pieejamus medicīniskos pakalpojumus, 2024. gada pēdējos 2 mēnešos un 2025. gada janvārī darbā ir pieņemti medicīnas darbinieki tādos amatos, kas līdz šim kapitālsabiedrībā nav bijuši vai bijuši nepietiekami, proti, 4 ārsta palīgi, 1 fizioterapeits, 1 ergoterapeits, 1 psihiatrijas rezidents, 1 ārsts, 1 uztura speciālists, kā arī izsludināta vakance uz audiologopēda amatu. Personālsastāva izmaiņu dēļ 2025. gadā tiek paredzēti papildus izdevumi atlaišanas pabalstiem, atalgojuma pieaugums (t.sk. likumdošanā noteiktās piemaksas) medicīnas personālam (jaunajiem amatiem), kā arī saistībā ar minimālās algas pieaugumu par 5,7%, tika paaugstināts atalgojums darbiniekiem ar zemākajām algām.
Papildus Strenču PNS atlīdzības fonda pieaugumu 2025. gadā ietekmē atlīdzības izmaksas kapitālsabiedrības īstenoto ES struktūrfondu un ārvalstu finanšu palīdzības projektu ietvaros.
Personāla izmaksu pieauguma finansējuma avoti:
Valsts budžeta līdzekļi – 221 043 EUR;
Projektu izdevumi – 42 590 EUR.
VSIA “Slimnīca “Ģintermuiža”” (turpmāk – Ģintermuiža)
Ģintermuiža prognozētais personāla izmaksu pieaugums 2025. gadā salīdzinot ar operatīvajiem 2024. gada datiem ir 4,0%. Pamatojums pārsniegumam ir atlīdzības palielināšana darbiniekiem 2024. gadā atbilstoši grozījumiem normatīvajos aktos, tai skaitā minimālā atalgojuma palielināšanos no š.g. 1. janvāra, vakanto amata vietu aizpildīšana, kas kopumā rada 449 062 euro pieaugumu 2025. gadā salīdzinot ar 2024. gada faktisko izpildi.
Kapitālsabiedrībā uz 2025. gada 1. janvāri ir vakantas ārstu amata vietas: 4 slodzes stacionārā, 3,3 slodzes uzņemšanas nodaļā, kā arī citu speciālistu amata vietas: 1,25 slodzes psihoterapeits, 1,6 psihologs, 0,5 slodzes atkarību profilakses speciālists, 0,5 slodzes audiologopēds. Kapitālsabiedrībai šo amatu vietu aizpildīšana ir ļoti būtiska, lai nodrošinātu kvalitatīvu un efektīvu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu psihiatrijā un narkoloģijā. Ilgstoši papildus noslogojot esošo personālu vakanto amatu vietā, pastāv risks darbinieku pārslodzei. Papildus amata vietu pieaugumu ietekmē arī Ministru kabineta 2022. gada 13. decembra rīkojums Nr.939 “Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plāns 2023.-2025.gadam”, kurā noteikti jauni rīcības virzieni un pasākumi, attīstot psihiatriskās un narkoloģiskās veselības aprūpes pakalpojumu programmas.
Ģintermuiža atlīdzības fonda pieaugumu 2025. gadā ietekmē finansējuma pieaugums rezidentu apmācības programmai, kuras ietvaros jānodrošina atalgojuma pieaugumu gan rezidentiem, gan arī apmācīttiesīgām personām.
Ņemot vērā Plānotās pārvaldības struktūras izmaiņas valsts psihiatriskajās ārstniecības iestādēs (25-TA-1452) paredzēta VSIA “Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca”, VSIA “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca”, VSIA “Piejūras slimnīca”, VSIA “Slimnīca “Ģintermuiža”” , VSIA “Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca “Ainaži”” apvienošana, tās pievienojot Nacionālajam psihiskās veselības centram.
Tādējādi šobrīd nav mērķtiecīgi izstrādāt atsevišķas vidēja termiņa darbības stratēģijas katrai psihiatriskā profila kapitālsabiedrībai. Kapitālsabiedrību apvienošanas rezultātā stratēģiskie attīstības virzieni tiks noteikti jau apvienotai struktūrai – “Nacionālais psihiskās veselības centrs”, Valsts SIA.
Pārejas periodā kapitāla daļu turētājs mērķus katrai sabiedrībai nosaka gada griezumā, tos apstiprinot dalībnieku sapulcē. Šāda pieeja nodrošina īstermiņa pārvaldību atbilstoši kapitālsabiedrības vispārējam stratēģiskajam mērķim līdz pārmaiņu procesa noslēgumam.
Ģintermuiža darbība 2025. gadā tiek īstenota, ievērojot kapitāla daļu turētāja 2025. gada 29. aprīlī dalībnieku sapulcē apstiprinātos finanšu un nefinanšu mērķus, kas kalpo par pagaidu stratēģisko ietvaru līdz vienotas stratēģijas izstrādei visām psihiatriskā profila slimnīcām vienkopus.
Minētie mērķi nosūtīti Valsts kancelejai ar Veselības ministrijas 2025. gada 5. jūnija vēstuli Nr. 01-12.1/2792.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka visām valsts kapitālsabiedrībām, tostarp Ģintermuiža, ir noteikti vispārējie stratēģiskie mērķi Ministru kabineta rīkojuma līmenī.
Attiecīgi Ministru kabineta 2024. gada 18. jūnija rīkojumā Nr. 497 "Par valsts līdzdalības saglabāšanu valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Slimnīca "Ģintermuiža""” noteikts, ka sabiedrības vispārējais stratēģiskais mērķis ir saglabāt, uzlabot un atjaunot iedzīvotāju psihisko veselību, nodrošinot kvalitatīvu, efektīvu, uz pacientiem vērstu psihiatrijas un narkoloģijas pakalpojumu sniegšanu Zemgales un Kurzemes reģiona iedzīvotājiem, tai skaitā bērniem.
Minētais rīkojums apliecina, ka arī pārejas posmā, kad vēl nav apstiprināta vidēja termiņa darbības stratēģija, sabiedrības darbības virzieni un attīstības mērķi ir noteikti valsts līmenī, nodrošinot pārvaldības pēctecību, sabiedrības interešu ievērošanu un iespēju leģitīmi pamatot īstermiņa mērķus, tostarp nepieciešamību piesaistīt papildu cilvēkresursus stratēģiskā mērķa īstenošanai.
Personāla izmaksu pieauguma finansējuma avoti:
Valsts budžeta līdzekļi – 400 373 EUR;
Rezidentu apmācību izdevumi - 26 902 EUR;
Projektu izdevumi – 9 201 EUR;
Pašu ieņēmumi – 12 586 EUR.
VSIA “Piejūras slimnīca” (turpmāk – Piejūras slimnīca).
Piejūras slimnīca prognozētais personāla izmaksu pieaugums 2025. gadā, salīdzinot ar operatīvajiem 2024. gada datiem ir 10,5%. Personāla izmaksu pieaugums saistīts ar jaunu pakalpojumu attīstību, esošo pakalpojumu apjomu palielināšanu un projektu ieviešanu, ja personāla izmaksas tiek segtas no projekta finansējuma.
Vakanto amata vietu aizpildīšana 2024. un 2025. gadā skaidrojama ar iepriekšējos periodos plānotām un uzsāktām darbībām veselības pakalpojumu attīstībai, pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai un pakalpojumu kvalitātes celšanai.
Ministrija vērš uzmanību, ka Piejūras slimnīca no 2025. gada 1. janvāra nodrošina narkoloģijas profila pakalpojumus, kas pārņemti no SIA “Liepājas reģionālā slimnīcas”. Minēto pakalpojumu nodrošināšanai papildus tiek nodarbinātas 22 personas, kas aizpilda 20,75 amata vienības (slodzes).
Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 18. jūnija noteikumiem Nr. 392 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība"" Piejūras slimnīcai deleģēta narkoloģijas pakalpojumu sniegšana, iekļaujot to kā valsts apmaksātu pakalpojumu saskaņā ar līgumu ar Nacionālo veselības dienestu.
Vienlaikus atlīdzības fonda pieaugumu 2025. gadā ietekmē arī Piejūras slimnīca dalība ārvalstu finanšu palīdzības projektos:
- INTERREG VI-A Latvijas – Lietuvas programmas 2021. - 2027. gadam projekts “LL-00120 Innovative psychosocial and physical rehabilitation methods for vulnerable people stress overcome towards better social inclusion (INO INCLUSION)”, kura rezultātā tiek izveidota Runas un komunikācijas terapijas infrastruktūra psihiskās veselības pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai.
- INTERREG VI-A Latvijas – Lietuvas programmas 2021.-2027. gadam projektu “ LL-00270 Speed up the rehabilitation through digitalisation as a mean of social inclusion (SPEED UP)”, kas paredz papildus personāla resursus, tai skaitā, projekta finansējumu personāla izmaksām.
- Piejūras slimnīca 2025.gadā uzsāks projekta īstenošanu Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna investīcijas 4.1.1.2.i. ietvaros, izveidojot infrastruktūru Jauniešu narkoloģiskās motivācijas programmas ieviešanai.
Papildus 2025.gadā Piejūras slimnīca un citas psihiatriskā profila slimnīcas plāno realizēt sadarbību ar VSIA “Nacionālais psihiskās veselības centrs” par pilotprojekta “Triažēšanas sistēmas (PsyLo) ieviešana ambulatoro pakalpojumu prioritizēšanas nodrošināšanā cilvēkiem ar psihiatriskām sūdzībām” ieviešanu, kas paredz papildus darba spēka resursu nodrošināšanu.
Ņemot vērā Plānotās pārvaldības struktūras izmaiņas valsts psihiatriskajās ārstniecības iestādēs (25-TA-1452) šobrīd nav mērķtiecīgi izstrādāt atsevišķas vidēja termiņa darbības stratēģijas katrai psihiatriskā profila kapitālsabiedrībai.
Pārejas periodā kapitāla daļu turētājs mērķus katrai sabiedrībai nosaka gada griezumā, tos apstiprinot dalībnieku sapulcē. Piejūras slimnīcas darbība 2025. gadā tiek īstenota, ievērojot kapitāla daļu turētāja 2025. gada 15. maijā dalībnieku sapulcē apstiprinātos finanšu un nefinanšu mērķus, kas kalpo par pagaidu stratēģisko ietvaru līdz vienotas stratēģijas izstrādei visām psihiatriskā profila slimnīcām vienkopus.
Minētie mērķi nosūtīti Valsts kancelejai ar Veselības ministrijas 2025. gada 5. jūnija vēstuli Nr. 01-12.1/2792.
Ministru kabineta 2020. gada 16. aprīļa rīkojumā Nr. 191 “Par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Piejūras slimnīca" stratēģisko mērķi” noteikts, ka sabiedrības vispārējo stratēģisko mērķis ir saglabāt, uzlabot un atjaunot iedzīvotāju psihisko veselību, nodrošinot kvalitatīvu, efektīvu, uz pacientu vērstu psihiatrijas pakalpojumu sniegšanu Kurzemes reģiona iedzīvotājiem.
Minētais rīkojums apliecina, ka arī pārejas posmā, kad vēl nav apstiprināta vidēja termiņa darbības stratēģija, sabiedrības darbības virzieni un attīstības mērķi ir noteikti valsts līmenī, nodrošinot pārvaldības pēctecību, sabiedrības interešu ievērošanu un iespēju leģitīmi pamatot īstermiņa mērķus, tostarp nepieciešamību piesaistīt papildu cilvēkresursus stratēģiskā mērķa īstenošanai.
Personāla izmaksu pieauguma finansējuma avoti:
Valsts budžeta līdzekļi – 395 760 EUR;
Projektu izdevumi – 99 058 EUR.
VSIA “Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca “Ainaži”” (turpmāk – BPNS Ainaži)
BPNS Ainaži prognozētais personāla izmaksu pieaugums 2025. gadā, salīdzinot ar operatīvajiem 2024. gada datiem ir 3,5%. BPNS Ainaži pieauguma pārsniegums ir saistīts ar cilvēkresursu kapacitātes papildināšanu (vakanto vietu aizpildīsānu), lai izpildītu obligātās prasības, kas noteiktas Ministru kabineta 2009. gada 20. janvāra noteikumos Nr. 60 “Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām”.
Ņemot vērā LR tiesībsarga aktā par bērnu tiesību ievērošanu BPNS Ainaži norādītajām nepilnībām kapitālsabiedrības darbībā, proti kapitālsabiedrība nenodrošina ārsta diennakts dežūras atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 20. janvāra noteikumu Nr. 60 “Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām” 119. punktā noteiktajam, kapitālsabiedrībai, lai nodrošinātu ārsta dežūru visu diennakti nepieciešami papildus cilvēkresursi, jo ar esošiem resursiem to nav iespējams nodrošināt.
Ņemot vērā Plānotās pārvaldības struktūras izmaiņas valsts psihiatriskajās ārstniecības iestādēs (25-TA-1452)i šobrīd nav mērķtiecīgi izstrādāt atsevišķas vidēja termiņa darbības stratēģijas katrai psihiatriskā profila kapitālsabiedrībai.
Pārejas periodā kapitāla daļu turētājs mērķus katrai sabiedrībai nosaka gada griezumā, tos apstiprinot dalībnieku sapulcē. Šāda pieeja nodrošina īstermiņa pārvaldību atbilstoši kapitālsabiedrības vispārējam stratēģiskajam mērķim līdz pārmaiņu procesa noslēgumam.
BPNS Ainaži darbība 2025. gadā tiek īstenota, ievērojot kapitāla daļu turētāja 2025. gada 13. maijā dalībnieku sapulcē apstiprinātos finanšu un nefinanšu mērķus, kas kalpo par pagaidu stratēģisko ietvaru līdz vienotas stratēģijas izstrādei visām psihiatriskā profila slimnīcām vienkopus.
Minētie mērķi nosūtīti Valsts kancelejai ar Veselības ministrijas 2025. gada 5. jūnija vēstuli Nr. 01-12.1/2792.
Ministru kabineta 2019. gada 17. jūlija rīkojumā Nr. 372 “Par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca "Ainaži"" vispārējo stratēģisko mērķi” noteikts, ka BPNS Ainaži vispārējais stratēģiskais mērķis ir saglabāt, uzlabot un atjaunot bērnu un jauniešu psihisko veselību, nodrošinot kvalitatīvu, efektīvu, uz pacientu vērstu psihiatrijas pakalpojumu sniegšanu ilgstoši slimojošiem Latvijas bērniem un jauniešiem.
Minētais rīkojums apliecina, ka arī pārejas posmā, kad vēl nav apstiprināta vidēja termiņa darbības stratēģija, sabiedrības darbības virzieni un attīstības mērķi ir noteikti valsts līmenī, nodrošinot pārvaldības pēctecību, sabiedrības interešu ievērošanu un iespēju leģitīmi pamatot īstermiņa mērķus, tostarp nepieciešamību piesaistīt papildu cilvēkresursus stratēģiskā mērķa īstenošanai.
Personāla izmaksu pieauguma finansējuma avoti:
Pašu ieņēmumi – 61 105 EUR.
SIA “Latvijas digitālās veselības centrs” (turpmāk – LDVC)
Līdz 2024. gada beigām kapitālsabiedrībā tika veikti tikai saimnieciski organizatoriski pasākumi kapitālsabiedrības darbības uzsākšanai, t.sk., darba tiesisko attiecību nodibināšanas piedāvājumu izteikšana un darba tiesisko attiecību nodibināšana ar darbiniekiem, kuru funkciju izpilde Nacionālajā veselības dienestā (turpmāk - Dienests), bija tieši saistīta ar kapitālsabiedrībai deleģēto funkciju izpildi.
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2024. gada 28. jūlija rīkojuma Nr.623 “Par Veselības ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes – Nacionālā veselības dienesta – reorganizāciju” 2.punktu tika uzdots nododot kapitālsabiedrībai ar 2025. gada 1. janvāri Dienesta tiesības, saistības, finanšu līdzekļus, mantu un lietvedību attiecībā uz funkciju – īstenot e-veselības politiku – un šādiem valsts pārvaldes uzdevumiem:
pārzināt, veidot un uzturēt valsts informācijas sistēmu “Vienotā veselības nozares elektroniskā informācijas sistēma” (e-veselības sistēma);
atbilstoši kompetencei nodrošināt e-pakalpojumus ārstniecības iestādēm un iedzīvotājiem;
atbilstoši kompetencei sadarboties ar citu valstu iestādēm un starptautiskajām organizācijām un pārstāvēt valsts intereses starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās, piedalīties starptautiskajos sadarbības projektos un citos starptautiskajos pasākumos, kā arī nodrošināt informācijas apmaiņu jomā, kas saistīta ar pamatdarbību;
nodrošināt nacionālā e-veselības kontaktpunkta darbību un funkciju īstenošanu;
atbilstoši kompetencei organizēt un koordinēt datu apmaiņu starp veselības nozares informācijas sistēmām, kā arī ar nacionālā e-veselības kontaktpunkta starpniecību nodrošināt datu pārrobežu apmaiņu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, LDVC šobrīd nodrošina funkcijas nepārtrauktību, vienlaikus plānojot un pakāpeniski veicot pasākumus savas kapacitātes stiprināšanai.
Atbilstoši veiktajiem grozījumiem 2024. gada novembrī Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumos Nr. 134 “Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu”, kapitālsabiedrība ir veselības informācijas sistēmas (turpmāk - e-veselība) pārzinis, kuras pienākumos, t.sk. ietilpst noteikt standartus un procedūras datu apmaiņai e-veselībā (arī drošības), nodrošināt medicīnisko dokumentu uzglabāšanu un to pieejamību, kā arī pildīt e-veselības kontaktpunkta darbību atbildīgās iestādes pienākumus, kas atbild arī par datu integritātes, pieejamības, konfidencialitātes, auditācijas un izsekojamības nodrošināšanu pacienta datu pārrobežu apmaiņas procesā. Iepriekš minētais ietver virkni jaunu procesu izstrādāšanu, kas veicinātu visas veselības nozares digitālo risinājumu koordinētu un standartizētu darbību un efektīvu pārvaldību, ļaujot sistēmiski plānot un prioritizēt to attīstību.
Jāatzīmē arī, ka e-veselība ir valsts kritiskā infrastruktūra un atbilstoši Nacionālā drošības likuma 22.2 pantam “kritiskā infrastruktūra ir Latvijas Republikā izvietoti objekti, sistēmas vai to daļas un pakalpojumi, kuri ir būtiski svarīgu sabiedrības funkciju īstenošanas, kā arī cilvēku veselības aizsardzības (…) nodrošināšanai”. Līdz ar to e-veselības darbības pārrāvumi var ietekmēt valsts un sabiedrības būtiskas intereses.
LDVC, uzsākot darbu, 2025. gadā 10. janvārī tika noslēgts Līgums par digitālās veselības politikas īstenošanu, Vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas uzturēšanu un darbības nodrošināšanu (turpmāk - Deleģēšanas līgums), kas noslēgts starp Ministriju, Dienestu un LDVC, kapitālsabiedrībai ir uzdots īstenot valsts politiku digitālās veselības jomā (Deleģēšanas līguma 2.1. līdz 2.4.punkts) un veikt Deleģēšanas līgumā noteiktos uzdevumus (Deleģēšanas līguma 3.1. līdz 3.20.punkts). Atbilstoši Deleģēšanas līgumam kapitālsabiedrībai 2025. gadā prioritāri nodrošina šī līguma 3.7.punktā noteiktā uzdevuma un Dienesta uzsākto e-veselības sistēmas attīstības projektu un aktivitāšu īstenošanu, bet vienlaikus kapitālsabiedrība plāno jaunas attīstības aktivitātes, uzdevumus, to indikatīvās izmaksas, t.sk. 2025. gadam apkopo Ministrijas padotības iestāžu vajadzības digitālās veselības politikas jomā un saskaņo ar Ministriju. Tāpat, turpmāk atbilstoši Ministrijas sadarbībā ar tās padotības iestādēm izstrādātam iekšējam informācijas un komunikācijas tehnoloģiju reorganizācijas plānam, tiks nodrošināta Ministrijas padotības iestāžu pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu un datubāžu pārņemšana un turpmāka uzturēšana, un koordinēta attīstība.
LDVC darbības ilgtermiņa mērķi ir nodrošināt veselības nozares digitālo attīstību, pilnveidotu vienotu digitālo pārvaldību un pakalpojumus, novērstu identificētās problēmas veselības nozares digitalizācijas jomā, nodrošinātu pietiekamu kapacitāti resora digitālo projektu pārvaldībai un īstenošanai un ilgtermiņā uzkrātu kapacitāti un zināšanas jomas attīstībai, nepieciešami papildu resursi, kas ilgtermiņā veidos resursu ekonomiju un mazinās attīstības procesu sadrumstalotību starp resora iestādēm. Personāla izmaksu pieaugums 2025. gadā un turpmākajos gados ir saistīts ar kapitālsabiedrības darbības paplašināšanos un izaugsmi.
Ņemot vērā iepriekš minēto, LDVC 2025. gadā nav iespējams samazināt izmaksas atbilstoši Likuma 82. pantā noteiktajiem ierobežojumiem, jo:
1. nav objektīva salīdzinājuma ar 2024. gadu – kapitālsabiedrība pilnvērtīgi uzsāka darbu tikai 2025. gada 1. janvārī, pārņemot Dienesta funkcijas. Līdz ar to nav objektīvi piemērot izmaksu salīdzinājumu ar iepriekšējo periodu;
2. reorganizācijas un paplašināšanās posms – kapitālsabiedrība šobrīd atrodas izaugsmes fāzē, kas saistīta ar būtisku funkciju paplašināšanu un valsts digitālās veselības stratēģijas ieviešanu. Nepieciešamais personāla un tehniskās kapacitātes pieaugums ir kritiski svarīgs, lai nodrošinātu uzdevumu izpildi un ilgtspējīgu attīstību;
3. e-veselības sistēmas uzturēšanas un attīstības nozīmīgums – ņemot vērā, ka e-veselība ir atzīta par valsts kritisko infrastruktūru, jebkādi resursu samazinājumi var būtiski apdraudēt veselības nozares pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību un drošību;
4. juridiskās saistības un deleģētie uzdevumi – saskaņā ar noslēgto Deleģēšanas līgumu, LDVC 2025. gadā ir jānodrošina ne tikai esošo uzdevumu izpilde, bet arī jaunu digitālo risinājumu plānošana un pakāpeniska izstrāde un ieviešana, kas prasa papildus cilvēkresursus un tehnisko kapacitāti.
Atbilstoši LDVC 2024. gada pārskata datiem, vidējais darbinieku skaits minētajā gadā bija viens darbinieks, jo līdz 2024. gada beigām tika veikti tikai organizatoriski pasākumi, tai skaitā darba tiesisko attiecību nodibināšanas procesi. Sākot ar 2025. gada 1. janvāri, faktiski uzsākot deleģēto funkciju izpildi, darbību LDVC ietvaros uzsāka jau 22 darbinieki, kuri iepriekš pildīja šīs funkcijas Nacionālajā veselības dienestā un pārgāja kapitālsabiedrības sastāvā (NVD ierēdņi, kuri izbeidza civildienestu un uzsāka darba tiesiskās attiecības ar kapitālsabiedrību). Saskaņā ar 2025. gada budžeta plānu, darbinieku skaitu plānots pakāpeniski palielināt līdz 50, lai nodrošinātu kapitālsabiedrībai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi, sistēmas nepārtrauktību un e-veselības ilgtermiņa attīstību.
Ministrija Rīkojuma projektā iekļāvusi punktu, kas atļauj LDVC 2025.gadā palielināt kopējās personāla izmaksas salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu par vairāk nekā 2,6%.
Nacionālais psihiskās veselības centrs, Valsts SIA (turpmāk – NPVC) - IEKĻAUTS PAPILDUS
NPVC prognozētais personāla izmaksu pieaugums 2025. gadā salīdzinot ar 2024. gada pārskata datiem ir 3,4%. Pārsniegums galvenokārt saistīts ar pilotprojekta “Finansēšanas modeļa maiņa uz ārstēšanas rezultātā un kvalitātē balstītu finansēšanas modeli psihiatriskās veselības aprūpē”, ko līdz 2025. gada beigām īstenos NPVC, piesaistot esošos cilvēkresursus un ekspertus, kuri, ņemot vērā pašreizējo finansējumu psihiatrijas jomai un nodrošināto pakalpojumu apjomu, veiks jauna finanšu modeļa izstrādi un testēšanu, kā arī metodiskās vadības institūcijas psihiatrijas jomā darbības nodrošināšanā finansējuma piešķiršana. NPVC papildus piedalās Eiropas Savienības (ES) ietvaros īstenotā projekta EU4H-2023-JA-2-IBA koordinēšanā un par Atveseļošanas fonda projekta ieviešanu finansētā pilotprojektā “Triažēšanas sistēmas (PsyLo) ieviešana ambulatoro pakalpojumu prioritizēšanas nodrošināšanā cilvēkiem ar psihiatriskām sūdzībām”.
Personāla izmaksu pieauguma finansējuma avoti:
ES projekta izdevumi – 168 339 EUR;
Valsts budžeta līdzekļi – 702 088 EUR;
No pašu ieņēmumiem finansētie atalgojuma izdevumi – 3 000 EUR.
Papildus NPVC norāda, ka pašu budžetu ietekmē 2024. gadā pieņemtie lēmumi (t.sk. Metodiskās vadības institūcijas izveide psihiatrijā), kā arī 2025. gadā plānots aizpildīt daļu no vakancēm, kas šobrīd rada slodzes palielinājumu esošajam personālam.
NPVC vidēja termiņa darbības stratēģija atrodama mājas lapā https://npvc.lv/rpnc-videja-termina-darbibas-strategija-2023-2026/
Ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci.
VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”, VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”, VSIA “Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca”, VSIA “Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari””, VSIA “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca”, VSIA “Slimnīca “Ģintermuiža””, VSIA “Piejūras slimnīca”, VSIA “Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca “Ainaži””, SIA “Latvijas digitālās veselības centrs” un “Nacionālais psihiskās veselības centrs’, Valsts SIA ir vispārējās valdības sektorā iekļautās kapitālsabiedrības, kuras ar savu saimniecisko darbību ietekmē vispārējās valdības budžeta deficītu un parādu.
Ministrija ir izvērtējusi Rīkojuma projektā iekļauto valsts kapitālsabiedrību plānoto kopējo personāla izmaksu izmaiņu iespējamo ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci 2025. gadā.
Pamatojoties uz iesniegtajiem datiem par valsts kapitālsabiedrību ieņēmumu, izdevumu un neto aizdevumu/aizņēmumu prognozēm 2025. gadam, secināms, ka kopējā izdevumu kopsumma 2025. gadam atbilstoši vasarā sniegtajiem datiem ir mazāka salīdzinot ar pavasarī sniegtajiem datiem. Līdzīga tendence vērojama arī kopējo ieņēmumu sadaļā – aktualizētā ieņēmumu prognoze ir mazāki nekā tika prognozēts pavasarī.
Neraugoties uz samazinājumu abos rādītājos, kapitālsabiedrības plāno savu darbību un personāla izmaksas esošo budžeta iespēju ietvaros. Finansējuma plānošana tiek veikta, ņemot vērā līgumsaistības un faktiskās iespējas, ko nosaka Nacionālā veselības dienesta pieejamais finansējums attiecīgajam periodam.
Līdz ar to, ja Ministru kabinets saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” 82. pantu lems par iespēju noteiktām kapitālsabiedrībām atļaut kopējo personāla izmaksu pieaugumu virs 2,6 %, šāds lēmums tiks īstenots tikai pie nosacījuma, ka tas tiek segts no iekšēji nozarē pārdalītiem vai iestāžu rīcībā esošiem resursiem.
Ņemot vērā ierobežoto fiskālo telpu, Veselības ministrija vērš uzmanību, ka kapitālsabiedrības turpina sniegt pakalpojumus, balstoties uz pieejamajiem resursiem un līgumsaistībām, taču ilgtermiņā tas var radīt izaicinājumus, nodrošinot pakalpojumu apjomu līdzšinējā apmērā. Jāuzsver, ka, plānojot budžetu un personāla izmaksas, jau ir veikti visi iespējamie pasākumi, lai maksimāli ierobežotu ietekmi uz fiskālo telpu, tostarp rūpīgi pārskatot iekšējo resursu sadalījumu un izmaksu efektivitāti.
Nozare jau šobrīd nodrošina veselības aprūpes pakalpojumus, strādājot esošo finanšu līdzekļu ietvaros un balstoties uz pieejamo resursu ietilpību. Vienlaikus ir būtiski uzsvērt, ka pakalpojumu apjoma pieaugums tieši ietekmē nepieciešamību nodrošināt atbilstošu personāla kapacitāti šo pakalpojumu sniegšanai. Ņemot vērā ierobežoto finansējumu un fiskālās telpas nosacījumus, lai turpinātu nodrošināt ilgtspējīgu nozares darbību un vienlaikus mazinātu fiskālo ietekmi uz valsts budžetu, var rasties nepieciešamība pakāpeniski pārskatīt pakalpojumu apjomu .Šāds lēmums būtu vērtējams kā situācijas diktēts risinājums, nevis apzināta izvēle, un tas var kļūt nepieciešams, lai mazinātu ietekmi uz vispārējās valdības budžetu.
Attiecībā uz valdes un padomes locekļu atlīdzību ir ievērotas normatīvā akta prasības par valdes un padomes locekļu atlīdzības iesaldēšanu 2025. un 2026. gadā.
Latvijas veselības aprūpes darbinieku vidējais atalgojums ir ievērojami zemāks salīdzinājumā ar citām ES valstīm, un, pieaugot pieprasījumam pēc ārstniecības personām, tas neveicina jaunu speciālistu piesaisti un esošo darbinieku noturēšanu. Veselības ministrija vērš uzmanību, ka māsu, kuras strādā valsts vai pašvaldību veselības aprūpes iestādēs un nodrošina valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, zemākā mēnešalgas likme ir 1 189 EUR, kas veido vien 71% no valstī noteiktās vidējās algas – 1 685 EUR.
Savukārt māsu palīgu zemākā mēnešalgas likme ir 863 EUR, kas atbilst tikai 51% no vidējās algas un ir vien par 17% jeb 123 EUR augstāka nekā valstī noteiktā minimālā mēnešalga. Šāda atlīdzības sistēma ir nesamērīga, ņemot vērā, ka gan māsa, gan māsas palīgs ir profesionāli veselības aprūpes darbinieki, kas ikdienā veic pacientu aprūpi, uzņemoties atbildību savas profesionālās kompetences ietvaros, un kam ir pienākums regulāri pilnveidot gan savas teorētiskās zināšanas, gan praktiskās iemaņas.
Vērtējot Likumā noteikto ierobežojumu piemērošanu, jāņem vērā arī virkne būtisku faktoru, kas ietekmē kopējās personāla izmaksas. Tostarp – esošo un jauno Eiropas Savienības fondu projektu, kā arī ārvalstu finanšu palīdzības programmu īstenošana, kuru sekmīgai realizācijai ir nepieciešama papildu cilvēkresursu piesaiste un piemaksu nodrošināšana esošajiem darbiniekiem par dalību projektos. Piemērojot Likumā noteiktos ierobežojumus, pastāv risks būtiski apgrūtināt minēto projektu īstenošanu.
Desmit no četrpadsmit Ministrijas kapitālsabiedrībām ir informējušas, ka 2025. gadā nebūs iespējams nodrošināt personāla izmaksu pieauguma ierobežojumu 2,6% apmērā, kā to paredz Likuma 82. pants. Attiecīgi Ministrija lūdz piemērot atšķirīgu personāla izmaksu pieaugumu sekojošām kapitālsabiedrībām:
VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”
VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”
VSIA “Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca”
VSIA “Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari””
VSIA “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca”
VSIA “Slimnīca “Ģintermuiža””VSIA “Piejūras slimnīca”
VSIA “Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca “Ainaži””
SIA “Latvijas digitālās veselības centrs”
“Nacionālais psihiskās veselības centrs”, Valsts SIA (pievienota papildus)
Detalizēta informācija par katras kapitālsabiedrības plānotajiem ieņēmumiem 2025. gadā, izmaiņām salīdzinājumā ar 2024. gada izpildi, atlīdzībām plānoto finansējumu, sadalījumu pa amatu grupām iekļauta anotācijas 1. pielikumā (sastāv no desmit darblapām).
Turpmāk šī Rīkojuma anotācijā ir sniegts pamatojums atšķirīga personāla izmaksu pieauguma noteikšanai katrai no kapitālsabiedrībām.
Vispārīgie normatīvie dokumenti un grozījumi, kas ietekmē atlīdzības noteikšanu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem:
- 2018. gada 18. decembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 851 “ Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem” - izmaiņas ārstniecības personu amatu kvalifikācijas kategorijā no reģistrētu ārstniecības personu amata uz sertificētu ārstniecības personas amatu, pieaug zemākā mēnešalgas likme, kā arī speciālā piemaksa ārstniecības personai par darbu, kas saistīts ar īpašu risku. Kapitālsabiedrībās ik gadu daļa sanitāru iegūst profesiju Māsas palīgs, kļūstot par 6.kategorijas ārstniecības personu;
- Darba likums – atbilstoši kapitālsabiedrībās noteiktajam ārstniecības personāla diennakts posteņu skaitam, nodrošinot darba nepārtrauktību, sniedzot veselības aprūpes pakalpojumus stacionārā, ir izmaiņas, nosakot piemaksu par nakts darbu, virsstundu darbu vai darbu svētku dienās, piemaksu par papildus darbu, aizvietojot prombūtnē esošu darbinieku, kā arī jebkuras darba samaksas izmaiņas, kas ietekmē vidējās izpeļņas aprēķinu, Kapitālsabiedrībām uzteicot darba līgumu darbiniekam 101.panta pirmās daļas 6.,7.,8.,9.,10. vai 11. punktā noteiktajos gadījumos un izmaksājot darbiniekam atlaišanas pabalstu 112.pantā noteiktajā apmērā.
- Likums “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” – izmaiņas, kas saistītas ar 36.pantu par darba devēja pienākumiem darbinieka darbnespējas gadījumos, izmaksājot slimības naudu.
- 2015. gada 24. novembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu”– izmaiņas no 2025. gada janvāra minimālās mēneša darba algas apmērā, palielinot darbiniekiem mēnešalgu no 700 euro uz 740 euro.
- 2011. gada 30. augusta Ministru kabineta noteikumi Nr. 685 “Rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtība” – izmaiņas atbilstoši 19.4. un 19.4.1.punktam, ja mainās rezidentūras gads no otrā uz trešo un pieaug rezidentam noteiktā atlīdzība.
- 2022. gada 13. decembra Ministru kabineta rīkojums Nr. Nr.939 “Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plāns 2023.-2025.gadam”, kurā noteikti jauni rīcības virzieni un pasākumi, attīstot psihiatriskās un narkoloģiskās veselības aprūpes pakalpojumu programmas.
VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” (turpmāk – PSKUS)
PSKUS prognozētais personāla izmaksu pieaugums 2025. gadā salīdzinot ar operatīvajiem 2024. gada datiem ir 5,4%. Atlīdzības palielinājums saistīts ar izmaksu pieaugumu, ko ietekmē normatīvajos aktos noteikto obligāto prasību un regulējumu izpilde, kā arī veiktais amatu atalgojuma palielinājums 2024. gada otrajā ceturksnī.
PSKUS 2025. gada budžeta plānā ir iekļauta darbinieku veselības apdrošināšana, kas tika ieviesta tikai sākot ar 2025. gadu. Bez tam, dati par 2024. gadu noradīti ņemot vērā veiktu algu kapitalizāciju 442 553 EUR apmērā. Algu kapitalizācija neattiecas uz algu aprēķinu, bet uz izdevumu attiecināšanu uz pārskata periodiem, kas nav saistīts ar atalgojuma palielinājuma jēdzienu. Neiekļaujot augstāk minētās pozīcijas aprēķinā, atalgojuma palielinājums ir 3,9%.
Savukārt, analizējot šo atalgojuma pieaugumu, būtiski ņemt vērā, ka ievērojama daļa no šī palielinājuma faktiski nepalielina PSKUS izdevumus, jo to kompensē atbilstoši ieņēmumi, un tieši:
Projektu izdevumi - 1 457 532 EUR;
Rezidentu apmācību izdevumi - 505 001 EUR;
No pašu ieņēmumiem finansētie atalgojuma izdevumi - 114 845 EUR.
Būtiski arī uzsvērt, ka 2024. gada atalgojums administratīvajam un pārējam personālam tika palielināts sākot ar 2. ceturksni. Saskaņā ar veiktām aplēsēm, atlīdzības palielinājums, atskaitot visu iepriekš minēto, nepārsniedz 2.6%.
Atlīdzības pieaugums, tostarp tas, kas izriet no normatīvajos aktos noteikto prasību izpildes, ir tieši saistīts ar kapitālsabiedrības vidēja termiņa stratēģijas mērķu īstenošanu. Šo mērķu pamatā ir valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana sabiedrībai, un to izpilde iespējama tikai ar kvalificētu ārstniecības personu iesaisti. Ņemot vērā normatīvajos aktos ārstniecības iestādēm noteikto pienākumu nodrošināt konkrētu pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, tai skaitā diennakts medicīniskās aprūpes nodrošināšanu, kapitālsabiedrībai jānodrošina atbilstošs atlīdzības līmenis šiem darbiniekiem. Līdz ar to atlīdzības palielināšana konkrētajā gadījumā ir saistīta gan ar vidēja termiņa darbības stratēģijā noteikto mērķu izpildi, gan normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildi.
VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” (turpmāk – BKUS)
BKUS prognozētais personāla izmaksu pieaugums 2025. gadā salīdzinot ar operatīvajiem 2024. gada datiem ir 5,2%. Pārsniegums saistīts galvenokārt ar Eiropas Savienības un citas ārvalstu finanšu palīdzības ietvaros īstenotajiem projektiem, tostarp Šveices - Latvijas sadarbības programmas "Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā" iepriekš noteiktā projekta "Bērnu vēža aprūpes attīstība Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā" un Eiropas Savienības Apvārsnis Eiropa (Horizon Europe) projekta “Izcilības centrs precīzijas medicīnā pediatrijā” uzsākšanu.
Personāla izmaksu pieauguma finansējuma avoti:
Projektu izdevumi – 2 104 169 EUR;
Valsts budžeta līdzekļi – 669 863 EUR;
Pašvaldības budžeta līdzekļi – 17 374 EUR;
No pašu ieņēmumiem finansētie atalgojuma izdevumi – 8 339 EUR.
Papildus BKUS norāda, ka pašu budžetu ietekmē 2024. gadā pieņemtie lēmumi (t.sk. Metodiskās vadības institūcijas izveide pediatrijā un bērnu psihiatrijā), kā arī 2025. gadā plānots aizpildīt daļu no vakancēm, kas šobrīd rada slodzes palielinājumu esošajam personālam, tostarp virsstundās. Vakanču līmenis saglabājas augsts – 31.12.2024. vakanti 9,2% no plānotajām slodzēm. Plānotais atlīdzības budžeta pieaugums bez projektiem ir 0,7%.
Metodiskās vadības institūcijas izveide pediatrijā un bērnu psihiatrijā stiprina ārstniecības procesa kvalitāti un vienotu pieeju valstī. Savukārt vakanču līmeņa mazināšana un virsstundu slodzes samazināšana ir būtiska, lai nodrošinātu ne tikai cilvēkresursu ilgtspēju un ārstniecības pakalpojumu pieejamību, kas ir stratēģiski definēti iestādes attīstības mērķi, bet arī, lai nodrošinātu virsstundu apmaksu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Vidēja termiņa darbības stratēģija 2020.-2025.gadam pieejama kapitālsabiedrības mājas lapā https://www.bkus.lv/slimnicas-strategija.
VSIA “Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca” (turpmāk – TOS)
TOS prognozētais personāla izmaksu pieaugums 2025. gadā salīdzinot ar operatīvajiem 2024. gada datiem ir 4,0%. Pārsniegums saistīts ar atlīdzības palielināšana darbiniekiem 2024. gadā un vakanto amata vietu aizpildīšana, radot ietekmi uz kapitālsabiedrības 2025. gada budžetu kopumā 732 741 euro apmērā.
Ārstniecības personu personāla izmaksu (tai skaitā darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) pieaugums 2025. gadā plānots 486 278 euro jeb 4,1% apmērā salīdzinot ar 2024. gada izpildi, pārējā personāla (tai skaitā sanitāri) personāla izmaksu pieaugums 199 659 euro jeb 4% apmērā un administrācijas personāla izmaksu pieaugums – 46 804 euro jeb 4% apmērā (detalizēti skatīt Anotācijas pielikumā).
Atlīdzības pieaugums, tostarp tas, kas izriet no normatīvajos aktos noteikto prasību izpildes, ir tieši saistīts ar kapitālsabiedrības vidēja termiņa stratēģijas 2024.–2026. gadam mērķu īstenošanu. Stratēģijā īpašs uzsvars likts uz kvalificēta, motivēta un profesionāli noturīga personāla nodrošināšanu, ārstniecības kvalitātes pilnveidi un mūsdienīgu diagnostikas procesu attīstību. TOS vidēja termiņa darbības stratēģija pieejama kapitālsabiedrības mājas lapā tos.lv/22/dokumentacija/84.
Personāla izmaksu pieauguma finansējuma avoti:
Valsts budžeta līdzekļi – 728 570 EUR;
No pašu ieņēmumiem finansētie atalgojuma izdevumi – 4 171 EUR.
VSIA “Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari”” (turpmāk – NRC Vaivari)
NRC Vaivari prognozētais personāla izmaksu pieaugums 2025. gadā salīdzinot ar operatīvajiem 2024. gada datiem ir 3,3%. Pārsniegums galvenokārt saistīts ar personāla izmaksu pieaugumu projektu ietvaros. 2025. gadā NRC Vaivari pabeigs jaunās Mulifunkcionālās ambulatorās ēkas būvniecību un veiks aprīkojuma iegādi, tāpat plānots veikt stacionāra nodaļu remontdarbus no Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem, kur izdevumu pozīcijās ir ietvertas arī personāla izdevumu pozīcijas, līdz ar to palielinot kapitālsabiedrības kopējo personāla izmaksu apjomu.
Vienlaikus NRC Vaivari atlīdzības fonda pieaugumu 2025. gadā ietekmē atlīdzības palielināšana darbiniekiem Tehnisko palīglīdzekļu centra funkciju nodrošināšanai, radot ietekmi uz NRC Vaivari 2025. gada budžetu 183 200 euro apmērā.
Ņemot vērā kapitālsabiedrības valdes locekļu mainību pēdējo gadu laikā, izveidojās situācija, ka NRC Vaivari vidēja termiņa darbības stratēģija jaunajam plānošanas periodam nav izstrādāta. Tomēr, kapitāla daļu turētājs mērķus sabiedrībai nosaka gada griezumā, tos apstiprinot dalībnieku sapulcē. Šāda pieeja nodrošina īstermiņa pārvaldību atbilstoši kapitālsabiedrības vispārējam stratēģiskajam mērķim līdz vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādei un attiecīgi apstiprināšanai dalībnieku sapulcē.
NRC Vaivari nefinanšu un finanšu mērķi 2025.gadam apstiprināti sabiedrības dalībnieku sapulcē 2025.gada 13.jūnijā.
Personāla izmaksu pieauguma finansējuma avoti:
Projektu izdevumi – 367 558 EUR;
Valsts budžeta līdzekļi – 183 200 EUR.
VSIA “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca” (turpmāk – Strenču PNS)
Strenču PNS prognozētais personāla izmaksu pieaugums 2025. gadā salīdzinot ar operatīvajiem 2024. gada datiem ir 3,3%. Strenču PNS galvenie iemesli skaidrojami ar atlīdzības palielināšanu darbiniekiem 2024.gada 2.pusgadā, minimālā atalgojuma pieaugums sākot ar š.g. 1. janvāri, un vakanto amata vietu aizpildīšana.
Strenču PNS 2024. gadā ir veikusi personālsastāva optimizācijas pasākumus, samazinot darbinieku un štata vienību skaitu. Vienlaikus, lai nodrošinātu pilnvērtīgus, kvalitatīvus un reģiona iedzīvotājiem pieejamus medicīniskos pakalpojumus, 2024. gada pēdējos 2 mēnešos un 2025. gada janvārī darbā ir pieņemti medicīnas darbinieki tādos amatos, kas līdz šim kapitālsabiedrībā nav bijuši vai bijuši nepietiekami, proti, 4 ārsta palīgi, 1 fizioterapeits, 1 ergoterapeits, 1 psihiatrijas rezidents, 1 ārsts, 1 uztura speciālists, kā arī izsludināta vakance uz audiologopēda amatu. Personālsastāva izmaiņu dēļ 2025. gadā tiek paredzēti papildus izdevumi atlaišanas pabalstiem, atalgojuma pieaugums (t.sk. likumdošanā noteiktās piemaksas) medicīnas personālam (jaunajiem amatiem), kā arī saistībā ar minimālās algas pieaugumu par 5,7%, tika paaugstināts atalgojums darbiniekiem ar zemākajām algām.
Papildus Strenču PNS atlīdzības fonda pieaugumu 2025. gadā ietekmē atlīdzības izmaksas kapitālsabiedrības īstenoto ES struktūrfondu un ārvalstu finanšu palīdzības projektu ietvaros.
Personāla izmaksu pieauguma finansējuma avoti:
Valsts budžeta līdzekļi – 221 043 EUR;
Projektu izdevumi – 42 590 EUR.
VSIA “Slimnīca “Ģintermuiža”” (turpmāk – Ģintermuiža)
Ģintermuiža prognozētais personāla izmaksu pieaugums 2025. gadā salīdzinot ar operatīvajiem 2024. gada datiem ir 4,0%. Pamatojums pārsniegumam ir atlīdzības palielināšana darbiniekiem 2024. gadā atbilstoši grozījumiem normatīvajos aktos, tai skaitā minimālā atalgojuma palielināšanos no š.g. 1. janvāra, vakanto amata vietu aizpildīšana, kas kopumā rada 449 062 euro pieaugumu 2025. gadā salīdzinot ar 2024. gada faktisko izpildi.
Kapitālsabiedrībā uz 2025. gada 1. janvāri ir vakantas ārstu amata vietas: 4 slodzes stacionārā, 3,3 slodzes uzņemšanas nodaļā, kā arī citu speciālistu amata vietas: 1,25 slodzes psihoterapeits, 1,6 psihologs, 0,5 slodzes atkarību profilakses speciālists, 0,5 slodzes audiologopēds. Kapitālsabiedrībai šo amatu vietu aizpildīšana ir ļoti būtiska, lai nodrošinātu kvalitatīvu un efektīvu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu psihiatrijā un narkoloģijā. Ilgstoši papildus noslogojot esošo personālu vakanto amatu vietā, pastāv risks darbinieku pārslodzei. Papildus amata vietu pieaugumu ietekmē arī Ministru kabineta 2022. gada 13. decembra rīkojums Nr.939 “Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plāns 2023.-2025.gadam”, kurā noteikti jauni rīcības virzieni un pasākumi, attīstot psihiatriskās un narkoloģiskās veselības aprūpes pakalpojumu programmas.
Ģintermuiža atlīdzības fonda pieaugumu 2025. gadā ietekmē finansējuma pieaugums rezidentu apmācības programmai, kuras ietvaros jānodrošina atalgojuma pieaugumu gan rezidentiem, gan arī apmācīttiesīgām personām.
Ņemot vērā Plānotās pārvaldības struktūras izmaiņas valsts psihiatriskajās ārstniecības iestādēs (25-TA-1452) paredzēta VSIA “Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca”, VSIA “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca”, VSIA “Piejūras slimnīca”, VSIA “Slimnīca “Ģintermuiža”” , VSIA “Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca “Ainaži”” apvienošana, tās pievienojot Nacionālajam psihiskās veselības centram.
Tādējādi šobrīd nav mērķtiecīgi izstrādāt atsevišķas vidēja termiņa darbības stratēģijas katrai psihiatriskā profila kapitālsabiedrībai. Kapitālsabiedrību apvienošanas rezultātā stratēģiskie attīstības virzieni tiks noteikti jau apvienotai struktūrai – “Nacionālais psihiskās veselības centrs”, Valsts SIA.
Pārejas periodā kapitāla daļu turētājs mērķus katrai sabiedrībai nosaka gada griezumā, tos apstiprinot dalībnieku sapulcē. Šāda pieeja nodrošina īstermiņa pārvaldību atbilstoši kapitālsabiedrības vispārējam stratēģiskajam mērķim līdz pārmaiņu procesa noslēgumam.
Ģintermuiža darbība 2025. gadā tiek īstenota, ievērojot kapitāla daļu turētāja 2025. gada 29. aprīlī dalībnieku sapulcē apstiprinātos finanšu un nefinanšu mērķus, kas kalpo par pagaidu stratēģisko ietvaru līdz vienotas stratēģijas izstrādei visām psihiatriskā profila slimnīcām vienkopus.
Minētie mērķi nosūtīti Valsts kancelejai ar Veselības ministrijas 2025. gada 5. jūnija vēstuli Nr. 01-12.1/2792.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka visām valsts kapitālsabiedrībām, tostarp Ģintermuiža, ir noteikti vispārējie stratēģiskie mērķi Ministru kabineta rīkojuma līmenī.
Attiecīgi Ministru kabineta 2024. gada 18. jūnija rīkojumā Nr. 497 "Par valsts līdzdalības saglabāšanu valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Slimnīca "Ģintermuiža""” noteikts, ka sabiedrības vispārējais stratēģiskais mērķis ir saglabāt, uzlabot un atjaunot iedzīvotāju psihisko veselību, nodrošinot kvalitatīvu, efektīvu, uz pacientiem vērstu psihiatrijas un narkoloģijas pakalpojumu sniegšanu Zemgales un Kurzemes reģiona iedzīvotājiem, tai skaitā bērniem.
Minētais rīkojums apliecina, ka arī pārejas posmā, kad vēl nav apstiprināta vidēja termiņa darbības stratēģija, sabiedrības darbības virzieni un attīstības mērķi ir noteikti valsts līmenī, nodrošinot pārvaldības pēctecību, sabiedrības interešu ievērošanu un iespēju leģitīmi pamatot īstermiņa mērķus, tostarp nepieciešamību piesaistīt papildu cilvēkresursus stratēģiskā mērķa īstenošanai.
Personāla izmaksu pieauguma finansējuma avoti:
Valsts budžeta līdzekļi – 400 373 EUR;
Rezidentu apmācību izdevumi - 26 902 EUR;
Projektu izdevumi – 9 201 EUR;
Pašu ieņēmumi – 12 586 EUR.
VSIA “Piejūras slimnīca” (turpmāk – Piejūras slimnīca).
Piejūras slimnīca prognozētais personāla izmaksu pieaugums 2025. gadā, salīdzinot ar operatīvajiem 2024. gada datiem ir 10,5%. Personāla izmaksu pieaugums saistīts ar jaunu pakalpojumu attīstību, esošo pakalpojumu apjomu palielināšanu un projektu ieviešanu, ja personāla izmaksas tiek segtas no projekta finansējuma.
Vakanto amata vietu aizpildīšana 2024. un 2025. gadā skaidrojama ar iepriekšējos periodos plānotām un uzsāktām darbībām veselības pakalpojumu attīstībai, pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai un pakalpojumu kvalitātes celšanai.
Ministrija vērš uzmanību, ka Piejūras slimnīca no 2025. gada 1. janvāra nodrošina narkoloģijas profila pakalpojumus, kas pārņemti no SIA “Liepājas reģionālā slimnīcas”. Minēto pakalpojumu nodrošināšanai papildus tiek nodarbinātas 22 personas, kas aizpilda 20,75 amata vienības (slodzes).
Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 18. jūnija noteikumiem Nr. 392 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība"" Piejūras slimnīcai deleģēta narkoloģijas pakalpojumu sniegšana, iekļaujot to kā valsts apmaksātu pakalpojumu saskaņā ar līgumu ar Nacionālo veselības dienestu.
Vienlaikus atlīdzības fonda pieaugumu 2025. gadā ietekmē arī Piejūras slimnīca dalība ārvalstu finanšu palīdzības projektos:
- INTERREG VI-A Latvijas – Lietuvas programmas 2021. - 2027. gadam projekts “LL-00120 Innovative psychosocial and physical rehabilitation methods for vulnerable people stress overcome towards better social inclusion (INO INCLUSION)”, kura rezultātā tiek izveidota Runas un komunikācijas terapijas infrastruktūra psihiskās veselības pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai.
- INTERREG VI-A Latvijas – Lietuvas programmas 2021.-2027. gadam projektu “ LL-00270 Speed up the rehabilitation through digitalisation as a mean of social inclusion (SPEED UP)”, kas paredz papildus personāla resursus, tai skaitā, projekta finansējumu personāla izmaksām.
- Piejūras slimnīca 2025.gadā uzsāks projekta īstenošanu Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna investīcijas 4.1.1.2.i. ietvaros, izveidojot infrastruktūru Jauniešu narkoloģiskās motivācijas programmas ieviešanai.
Papildus 2025.gadā Piejūras slimnīca un citas psihiatriskā profila slimnīcas plāno realizēt sadarbību ar VSIA “Nacionālais psihiskās veselības centrs” par pilotprojekta “Triažēšanas sistēmas (PsyLo) ieviešana ambulatoro pakalpojumu prioritizēšanas nodrošināšanā cilvēkiem ar psihiatriskām sūdzībām” ieviešanu, kas paredz papildus darba spēka resursu nodrošināšanu.
Ņemot vērā Plānotās pārvaldības struktūras izmaiņas valsts psihiatriskajās ārstniecības iestādēs (25-TA-1452) šobrīd nav mērķtiecīgi izstrādāt atsevišķas vidēja termiņa darbības stratēģijas katrai psihiatriskā profila kapitālsabiedrībai.
Pārejas periodā kapitāla daļu turētājs mērķus katrai sabiedrībai nosaka gada griezumā, tos apstiprinot dalībnieku sapulcē. Piejūras slimnīcas darbība 2025. gadā tiek īstenota, ievērojot kapitāla daļu turētāja 2025. gada 15. maijā dalībnieku sapulcē apstiprinātos finanšu un nefinanšu mērķus, kas kalpo par pagaidu stratēģisko ietvaru līdz vienotas stratēģijas izstrādei visām psihiatriskā profila slimnīcām vienkopus.
Minētie mērķi nosūtīti Valsts kancelejai ar Veselības ministrijas 2025. gada 5. jūnija vēstuli Nr. 01-12.1/2792.
Ministru kabineta 2020. gada 16. aprīļa rīkojumā Nr. 191 “Par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Piejūras slimnīca" stratēģisko mērķi” noteikts, ka sabiedrības vispārējo stratēģisko mērķis ir saglabāt, uzlabot un atjaunot iedzīvotāju psihisko veselību, nodrošinot kvalitatīvu, efektīvu, uz pacientu vērstu psihiatrijas pakalpojumu sniegšanu Kurzemes reģiona iedzīvotājiem.
Minētais rīkojums apliecina, ka arī pārejas posmā, kad vēl nav apstiprināta vidēja termiņa darbības stratēģija, sabiedrības darbības virzieni un attīstības mērķi ir noteikti valsts līmenī, nodrošinot pārvaldības pēctecību, sabiedrības interešu ievērošanu un iespēju leģitīmi pamatot īstermiņa mērķus, tostarp nepieciešamību piesaistīt papildu cilvēkresursus stratēģiskā mērķa īstenošanai.
Personāla izmaksu pieauguma finansējuma avoti:
Valsts budžeta līdzekļi – 395 760 EUR;
Projektu izdevumi – 99 058 EUR.
VSIA “Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca “Ainaži”” (turpmāk – BPNS Ainaži)
BPNS Ainaži prognozētais personāla izmaksu pieaugums 2025. gadā, salīdzinot ar operatīvajiem 2024. gada datiem ir 3,5%. BPNS Ainaži pieauguma pārsniegums ir saistīts ar cilvēkresursu kapacitātes papildināšanu (vakanto vietu aizpildīsānu), lai izpildītu obligātās prasības, kas noteiktas Ministru kabineta 2009. gada 20. janvāra noteikumos Nr. 60 “Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām”.
Ņemot vērā LR tiesībsarga aktā par bērnu tiesību ievērošanu BPNS Ainaži norādītajām nepilnībām kapitālsabiedrības darbībā, proti kapitālsabiedrība nenodrošina ārsta diennakts dežūras atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 20. janvāra noteikumu Nr. 60 “Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām” 119. punktā noteiktajam, kapitālsabiedrībai, lai nodrošinātu ārsta dežūru visu diennakti nepieciešami papildus cilvēkresursi, jo ar esošiem resursiem to nav iespējams nodrošināt.
Ņemot vērā Plānotās pārvaldības struktūras izmaiņas valsts psihiatriskajās ārstniecības iestādēs (25-TA-1452)i šobrīd nav mērķtiecīgi izstrādāt atsevišķas vidēja termiņa darbības stratēģijas katrai psihiatriskā profila kapitālsabiedrībai.
Pārejas periodā kapitāla daļu turētājs mērķus katrai sabiedrībai nosaka gada griezumā, tos apstiprinot dalībnieku sapulcē. Šāda pieeja nodrošina īstermiņa pārvaldību atbilstoši kapitālsabiedrības vispārējam stratēģiskajam mērķim līdz pārmaiņu procesa noslēgumam.
BPNS Ainaži darbība 2025. gadā tiek īstenota, ievērojot kapitāla daļu turētāja 2025. gada 13. maijā dalībnieku sapulcē apstiprinātos finanšu un nefinanšu mērķus, kas kalpo par pagaidu stratēģisko ietvaru līdz vienotas stratēģijas izstrādei visām psihiatriskā profila slimnīcām vienkopus.
Minētie mērķi nosūtīti Valsts kancelejai ar Veselības ministrijas 2025. gada 5. jūnija vēstuli Nr. 01-12.1/2792.
Ministru kabineta 2019. gada 17. jūlija rīkojumā Nr. 372 “Par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca "Ainaži"" vispārējo stratēģisko mērķi” noteikts, ka BPNS Ainaži vispārējais stratēģiskais mērķis ir saglabāt, uzlabot un atjaunot bērnu un jauniešu psihisko veselību, nodrošinot kvalitatīvu, efektīvu, uz pacientu vērstu psihiatrijas pakalpojumu sniegšanu ilgstoši slimojošiem Latvijas bērniem un jauniešiem.
Minētais rīkojums apliecina, ka arī pārejas posmā, kad vēl nav apstiprināta vidēja termiņa darbības stratēģija, sabiedrības darbības virzieni un attīstības mērķi ir noteikti valsts līmenī, nodrošinot pārvaldības pēctecību, sabiedrības interešu ievērošanu un iespēju leģitīmi pamatot īstermiņa mērķus, tostarp nepieciešamību piesaistīt papildu cilvēkresursus stratēģiskā mērķa īstenošanai.
Personāla izmaksu pieauguma finansējuma avoti:
Pašu ieņēmumi – 61 105 EUR.
SIA “Latvijas digitālās veselības centrs” (turpmāk – LDVC)
Līdz 2024. gada beigām kapitālsabiedrībā tika veikti tikai saimnieciski organizatoriski pasākumi kapitālsabiedrības darbības uzsākšanai, t.sk., darba tiesisko attiecību nodibināšanas piedāvājumu izteikšana un darba tiesisko attiecību nodibināšana ar darbiniekiem, kuru funkciju izpilde Nacionālajā veselības dienestā (turpmāk - Dienests), bija tieši saistīta ar kapitālsabiedrībai deleģēto funkciju izpildi.
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2024. gada 28. jūlija rīkojuma Nr.623 “Par Veselības ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes – Nacionālā veselības dienesta – reorganizāciju” 2.punktu tika uzdots nododot kapitālsabiedrībai ar 2025. gada 1. janvāri Dienesta tiesības, saistības, finanšu līdzekļus, mantu un lietvedību attiecībā uz funkciju – īstenot e-veselības politiku – un šādiem valsts pārvaldes uzdevumiem:
pārzināt, veidot un uzturēt valsts informācijas sistēmu “Vienotā veselības nozares elektroniskā informācijas sistēma” (e-veselības sistēma);
atbilstoši kompetencei nodrošināt e-pakalpojumus ārstniecības iestādēm un iedzīvotājiem;
atbilstoši kompetencei sadarboties ar citu valstu iestādēm un starptautiskajām organizācijām un pārstāvēt valsts intereses starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās, piedalīties starptautiskajos sadarbības projektos un citos starptautiskajos pasākumos, kā arī nodrošināt informācijas apmaiņu jomā, kas saistīta ar pamatdarbību;
nodrošināt nacionālā e-veselības kontaktpunkta darbību un funkciju īstenošanu;
atbilstoši kompetencei organizēt un koordinēt datu apmaiņu starp veselības nozares informācijas sistēmām, kā arī ar nacionālā e-veselības kontaktpunkta starpniecību nodrošināt datu pārrobežu apmaiņu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, LDVC šobrīd nodrošina funkcijas nepārtrauktību, vienlaikus plānojot un pakāpeniski veicot pasākumus savas kapacitātes stiprināšanai.
Atbilstoši veiktajiem grozījumiem 2024. gada novembrī Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumos Nr. 134 “Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu”, kapitālsabiedrība ir veselības informācijas sistēmas (turpmāk - e-veselība) pārzinis, kuras pienākumos, t.sk. ietilpst noteikt standartus un procedūras datu apmaiņai e-veselībā (arī drošības), nodrošināt medicīnisko dokumentu uzglabāšanu un to pieejamību, kā arī pildīt e-veselības kontaktpunkta darbību atbildīgās iestādes pienākumus, kas atbild arī par datu integritātes, pieejamības, konfidencialitātes, auditācijas un izsekojamības nodrošināšanu pacienta datu pārrobežu apmaiņas procesā. Iepriekš minētais ietver virkni jaunu procesu izstrādāšanu, kas veicinātu visas veselības nozares digitālo risinājumu koordinētu un standartizētu darbību un efektīvu pārvaldību, ļaujot sistēmiski plānot un prioritizēt to attīstību.
Jāatzīmē arī, ka e-veselība ir valsts kritiskā infrastruktūra un atbilstoši Nacionālā drošības likuma 22.2 pantam “kritiskā infrastruktūra ir Latvijas Republikā izvietoti objekti, sistēmas vai to daļas un pakalpojumi, kuri ir būtiski svarīgu sabiedrības funkciju īstenošanas, kā arī cilvēku veselības aizsardzības (…) nodrošināšanai”. Līdz ar to e-veselības darbības pārrāvumi var ietekmēt valsts un sabiedrības būtiskas intereses.
LDVC, uzsākot darbu, 2025. gadā 10. janvārī tika noslēgts Līgums par digitālās veselības politikas īstenošanu, Vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas uzturēšanu un darbības nodrošināšanu (turpmāk - Deleģēšanas līgums), kas noslēgts starp Ministriju, Dienestu un LDVC, kapitālsabiedrībai ir uzdots īstenot valsts politiku digitālās veselības jomā (Deleģēšanas līguma 2.1. līdz 2.4.punkts) un veikt Deleģēšanas līgumā noteiktos uzdevumus (Deleģēšanas līguma 3.1. līdz 3.20.punkts). Atbilstoši Deleģēšanas līgumam kapitālsabiedrībai 2025. gadā prioritāri nodrošina šī līguma 3.7.punktā noteiktā uzdevuma un Dienesta uzsākto e-veselības sistēmas attīstības projektu un aktivitāšu īstenošanu, bet vienlaikus kapitālsabiedrība plāno jaunas attīstības aktivitātes, uzdevumus, to indikatīvās izmaksas, t.sk. 2025. gadam apkopo Ministrijas padotības iestāžu vajadzības digitālās veselības politikas jomā un saskaņo ar Ministriju. Tāpat, turpmāk atbilstoši Ministrijas sadarbībā ar tās padotības iestādēm izstrādātam iekšējam informācijas un komunikācijas tehnoloģiju reorganizācijas plānam, tiks nodrošināta Ministrijas padotības iestāžu pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu un datubāžu pārņemšana un turpmāka uzturēšana, un koordinēta attīstība.
LDVC darbības ilgtermiņa mērķi ir nodrošināt veselības nozares digitālo attīstību, pilnveidotu vienotu digitālo pārvaldību un pakalpojumus, novērstu identificētās problēmas veselības nozares digitalizācijas jomā, nodrošinātu pietiekamu kapacitāti resora digitālo projektu pārvaldībai un īstenošanai un ilgtermiņā uzkrātu kapacitāti un zināšanas jomas attīstībai, nepieciešami papildu resursi, kas ilgtermiņā veidos resursu ekonomiju un mazinās attīstības procesu sadrumstalotību starp resora iestādēm. Personāla izmaksu pieaugums 2025. gadā un turpmākajos gados ir saistīts ar kapitālsabiedrības darbības paplašināšanos un izaugsmi.
Ņemot vērā iepriekš minēto, LDVC 2025. gadā nav iespējams samazināt izmaksas atbilstoši Likuma 82. pantā noteiktajiem ierobežojumiem, jo:
1. nav objektīva salīdzinājuma ar 2024. gadu – kapitālsabiedrība pilnvērtīgi uzsāka darbu tikai 2025. gada 1. janvārī, pārņemot Dienesta funkcijas. Līdz ar to nav objektīvi piemērot izmaksu salīdzinājumu ar iepriekšējo periodu;
2. reorganizācijas un paplašināšanās posms – kapitālsabiedrība šobrīd atrodas izaugsmes fāzē, kas saistīta ar būtisku funkciju paplašināšanu un valsts digitālās veselības stratēģijas ieviešanu. Nepieciešamais personāla un tehniskās kapacitātes pieaugums ir kritiski svarīgs, lai nodrošinātu uzdevumu izpildi un ilgtspējīgu attīstību;
3. e-veselības sistēmas uzturēšanas un attīstības nozīmīgums – ņemot vērā, ka e-veselība ir atzīta par valsts kritisko infrastruktūru, jebkādi resursu samazinājumi var būtiski apdraudēt veselības nozares pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību un drošību;
4. juridiskās saistības un deleģētie uzdevumi – saskaņā ar noslēgto Deleģēšanas līgumu, LDVC 2025. gadā ir jānodrošina ne tikai esošo uzdevumu izpilde, bet arī jaunu digitālo risinājumu plānošana un pakāpeniska izstrāde un ieviešana, kas prasa papildus cilvēkresursus un tehnisko kapacitāti.
Atbilstoši LDVC 2024. gada pārskata datiem, vidējais darbinieku skaits minētajā gadā bija viens darbinieks, jo līdz 2024. gada beigām tika veikti tikai organizatoriski pasākumi, tai skaitā darba tiesisko attiecību nodibināšanas procesi. Sākot ar 2025. gada 1. janvāri, faktiski uzsākot deleģēto funkciju izpildi, darbību LDVC ietvaros uzsāka jau 22 darbinieki, kuri iepriekš pildīja šīs funkcijas Nacionālajā veselības dienestā un pārgāja kapitālsabiedrības sastāvā (NVD ierēdņi, kuri izbeidza civildienestu un uzsāka darba tiesiskās attiecības ar kapitālsabiedrību). Saskaņā ar 2025. gada budžeta plānu, darbinieku skaitu plānots pakāpeniski palielināt līdz 50, lai nodrošinātu kapitālsabiedrībai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi, sistēmas nepārtrauktību un e-veselības ilgtermiņa attīstību.
Ministrija Rīkojuma projektā iekļāvusi punktu, kas atļauj LDVC 2025.gadā palielināt kopējās personāla izmaksas salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu par vairāk nekā 2,6%.
Nacionālais psihiskās veselības centrs, Valsts SIA (turpmāk – NPVC) - IEKĻAUTS PAPILDUS
NPVC prognozētais personāla izmaksu pieaugums 2025. gadā salīdzinot ar 2024. gada pārskata datiem ir 3,4%. Pārsniegums galvenokārt saistīts ar pilotprojekta “Finansēšanas modeļa maiņa uz ārstēšanas rezultātā un kvalitātē balstītu finansēšanas modeli psihiatriskās veselības aprūpē”, ko līdz 2025. gada beigām īstenos NPVC, piesaistot esošos cilvēkresursus un ekspertus, kuri, ņemot vērā pašreizējo finansējumu psihiatrijas jomai un nodrošināto pakalpojumu apjomu, veiks jauna finanšu modeļa izstrādi un testēšanu, kā arī metodiskās vadības institūcijas psihiatrijas jomā darbības nodrošināšanā finansējuma piešķiršana. NPVC papildus piedalās Eiropas Savienības (ES) ietvaros īstenotā projekta EU4H-2023-JA-2-IBA koordinēšanā un par Atveseļošanas fonda projekta ieviešanu finansētā pilotprojektā “Triažēšanas sistēmas (PsyLo) ieviešana ambulatoro pakalpojumu prioritizēšanas nodrošināšanā cilvēkiem ar psihiatriskām sūdzībām”.
Personāla izmaksu pieauguma finansējuma avoti:
ES projekta izdevumi – 168 339 EUR;
Valsts budžeta līdzekļi – 702 088 EUR;
No pašu ieņēmumiem finansētie atalgojuma izdevumi – 3 000 EUR.
Papildus NPVC norāda, ka pašu budžetu ietekmē 2024. gadā pieņemtie lēmumi (t.sk. Metodiskās vadības institūcijas izveide psihiatrijā), kā arī 2025. gadā plānots aizpildīt daļu no vakancēm, kas šobrīd rada slodzes palielinājumu esošajam personālam.
NPVC vidēja termiņa darbības stratēģija atrodama mājas lapā https://npvc.lv/rpnc-videja-termina-darbibas-strategija-2023-2026/
Ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci.
VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”, VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”, VSIA “Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca”, VSIA “Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari””, VSIA “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca”, VSIA “Slimnīca “Ģintermuiža””, VSIA “Piejūras slimnīca”, VSIA “Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca “Ainaži””, SIA “Latvijas digitālās veselības centrs” un “Nacionālais psihiskās veselības centrs’, Valsts SIA ir vispārējās valdības sektorā iekļautās kapitālsabiedrības, kuras ar savu saimniecisko darbību ietekmē vispārējās valdības budžeta deficītu un parādu.
Ministrija ir izvērtējusi Rīkojuma projektā iekļauto valsts kapitālsabiedrību plānoto kopējo personāla izmaksu izmaiņu iespējamo ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci 2025. gadā.
Pamatojoties uz iesniegtajiem datiem par valsts kapitālsabiedrību ieņēmumu, izdevumu un neto aizdevumu/aizņēmumu prognozēm 2025. gadam, secināms, ka kopējā izdevumu kopsumma 2025. gadam atbilstoši vasarā sniegtajiem datiem ir mazāka salīdzinot ar pavasarī sniegtajiem datiem. Līdzīga tendence vērojama arī kopējo ieņēmumu sadaļā – aktualizētā ieņēmumu prognoze ir mazāki nekā tika prognozēts pavasarī.
| B.9 Neto aizdevumi (+)/neto aizņēmumi (-) (12)=(10)-(11) | Ieņēmumi (10)=(1) | Izdevumi (11)=((1)-(2.1)-(5))+((9)-(9.1)) | ||||
| 2025.gada vasara | 2025.gada pavasaris | 2025.gada vasara | 2025.gada pavasaris | 2025.gada vasara | 2025.gada pavasaris | |
| TOS | -1 230 410 | -294 870 | 30 182 155 | 30 219 613 | 31 362 565 | 31 549 483 |
| PSKUS | -6 894 936 | -2 038 646 | 201 991 071 | 207 230 955 | 212 987 910 | 212 224 855 |
| AinažuPNS | 8 850 | 3 831 | 2 195 163 | 2 195 163 | 2 186 313 | 2 191 332 |
| NPVC | 0 | 0 | 32 663 733 | 32 663 733 | 32 663 733 | 32 663 733 |
| Piejūra | 152 092 | 25 500 | 6 315 678 | 6 310 488 | 6 163 586 | 6 284 988 |
| Ģintermuiža | 9 480 | 10 465 | 13 976 165 | 13 976 165 | 13 966 685 | 13 965 700 |
| StrenčuPNS | -720 061 | 40 149 | 11 015 707 | 12 204 686 | 11 735 768 | 12 164 537 |
| Vaivari | -2 220 996 | -3 156 408 | 27 016 563 | 27 016 563 | 29 237 559 | 30 172 971 |
| BKUS | 628 104 | 628 104 | 82 997 502 | 82 997 502 | 85 163 135 | 85 163 135 |
| LDVC | 0 | 0 | 7 176 968 | 6 934 241 | 7 176 968 | 6 934 241 |
| kopā | -10 267 877 | -4 781 875 | 415 530 705 | 421 749 109 | 432 644 222 | 433 314 975 |
Neraugoties uz samazinājumu abos rādītājos, kapitālsabiedrības plāno savu darbību un personāla izmaksas esošo budžeta iespēju ietvaros. Finansējuma plānošana tiek veikta, ņemot vērā līgumsaistības un faktiskās iespējas, ko nosaka Nacionālā veselības dienesta pieejamais finansējums attiecīgajam periodam.
Līdz ar to, ja Ministru kabinets saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” 82. pantu lems par iespēju noteiktām kapitālsabiedrībām atļaut kopējo personāla izmaksu pieaugumu virs 2,6 %, šāds lēmums tiks īstenots tikai pie nosacījuma, ka tas tiek segts no iekšēji nozarē pārdalītiem vai iestāžu rīcībā esošiem resursiem.
Ņemot vērā ierobežoto fiskālo telpu, Veselības ministrija vērš uzmanību, ka kapitālsabiedrības turpina sniegt pakalpojumus, balstoties uz pieejamajiem resursiem un līgumsaistībām, taču ilgtermiņā tas var radīt izaicinājumus, nodrošinot pakalpojumu apjomu līdzšinējā apmērā. Jāuzsver, ka, plānojot budžetu un personāla izmaksas, jau ir veikti visi iespējamie pasākumi, lai maksimāli ierobežotu ietekmi uz fiskālo telpu, tostarp rūpīgi pārskatot iekšējo resursu sadalījumu un izmaksu efektivitāti.
Nozare jau šobrīd nodrošina veselības aprūpes pakalpojumus, strādājot esošo finanšu līdzekļu ietvaros un balstoties uz pieejamo resursu ietilpību. Vienlaikus ir būtiski uzsvērt, ka pakalpojumu apjoma pieaugums tieši ietekmē nepieciešamību nodrošināt atbilstošu personāla kapacitāti šo pakalpojumu sniegšanai. Ņemot vērā ierobežoto finansējumu un fiskālās telpas nosacījumus, lai turpinātu nodrošināt ilgtspējīgu nozares darbību un vienlaikus mazinātu fiskālo ietekmi uz valsts budžetu, var rasties nepieciešamība pakāpeniski pārskatīt pakalpojumu apjomu .Šāds lēmums būtu vērtējams kā situācijas diktēts risinājums, nevis apzināta izvēle, un tas var kļūt nepieciešams, lai mazinātu ietekmi uz vispārējās valdības budžetu.
Attiecībā uz valdes un padomes locekļu atlīdzību ir ievērotas normatīvā akta prasības par valdes un padomes locekļu atlīdzības iesaldēšanu 2025. un 2026. gadā.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildi un atbalstītu pakalpojumu attīstību un konkurētspēju, Veselības ministrija ierosina nepiemērot Likuma 82. pantā noteikto personāla izmaksu pieauguma ierobežojumu sekojošām kapitālsabiedrībām:
– VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”;
– VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”;
– VSIA “Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca”;
– VSIA “Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari””;
– VSIA “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca”;
– VSIA “Slimnīca “Ģintermuiža””;
– VSIA “Piejūras slimnīca”;
– VSIA “Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca “Ainaži””;
– SIA “Latvijas digitālās veselības centrs”.
- "Nacionālais psihiskās veselības centrs", Valsts SIA
– VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”;
– VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”;
– VSIA “Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca”;
– VSIA “Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari””;
– VSIA “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca”;
– VSIA “Slimnīca “Ģintermuiža””;
– VSIA “Piejūras slimnīca”;
– VSIA “Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca “Ainaži””;
– SIA “Latvijas digitālās veselības centrs”.
- "Nacionālais psihiskās veselības centrs", Valsts SIA
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
-Nevalstiskās organizācijas
-Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Veselības ministrija
- VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca"
- VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”
- VSIA “Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca”
- VSIA “Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari””
- VSIA “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca”
- VSIA “Slimnīca “Ģintermuiža””
- VSIA “Piejūras slimnīca”
- VSIA “Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca “Ainaži””
- SIA “Latvijas Digitālās veselības centrs"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
-
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
-
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
Pielikums
Ierobežota pieejamība
Jā
Nosaukums
Kapitālsabiedrību datu apkopojums