Anotācija (ex-ante)

Ierobežotas pieļaujamās darbības aizsargājamā koka teritorijā.

MK noteikumu Nr. 264 44.1. apakšpunkta otrais teikums noteic – ja aizsargājamais koks atrodas pilsētā vai apdzīvotā vietā, ir pieļaujama infrastruktūras vai inženierkomunikāciju izbūve vai atjaunošana, kā arī ēku rekonstrukcija. Norma nekonkretizē, kāda infrastruktūras vai inženierkomunikāciju izbūve ir pieļaujama. MK noteikumu Nr. 264 44.1. apakšpunkts pieļauj infrastruktūras izbūvi vai atjaunošanu aizsargājamā koka teritorijā tikai gadījumā, ja aizsargājamais koks atrodas pilsētā vai apdzīvotā vietā, tomēr var būt gadījumi, kad to nepieciešams izbūvēt arī ārpus apdzīvotām vietām. Kā jau tas iepriekš norādīts, Rail Baltica projektētā dzelzceļa trase šķērso visu Latvijas Republikas teritoriju, līdz ar ko aizsargājamie koki var atrasties arī ārpus apdzīvotajām vietām, bet šobrīd spēkā esošais regulējums ierobežo dzelzceļa infrastruktūras attīstību aizsargājamā koka, kas atrodas ārpus pilsētas vai apdzīvotas vietas, teritorijā.

Lai rastu risinājumu problēmai, bet vienlaikus nepamatoti nepaplašinātu esošā MK noteikumu Nr. 264 44.1. apakšpunkta tvērumu, noteikumu noslēgumu jautājumos jāparedz iespēja minēto normu neattiecināt uz RB projektu kā nacionālo interešu objektu, vienlaikus paredzot nepieciešamību saņemt pozitīvu rakstisku kokkopja (arborista) atzinumu, kura nepieciešamību noteiktu DAP, un rakstisku DAP atļauju. Tā kā rosinātā norma pēc būtības satur tikai pagaidu noregulējumu, nosakāms termiņš, līdz kuram tā būtu spēkā, t.i. līdz 2030. gada 31. decembrim. Vienlaikus kvalificēts koku jomas eksperts (arborists), kam ir padziļinātas zināšanas par koku kopšanu un tiem piemērotiem augšanas apstākļiem, gadījumos, kad DAP par to uzskatītu nepieciešamu, sniegtu atzinumu par paredzēto darbību aizsargājamā koka teritorijā, kā rezultātā tiktu mazināta negatīvā ietekme uz koka augtspēju kopumā (tātad arborista atzinums nav obligāts priekšnoteikums tam, lai DAP varētu izsniegt nepieciešamo atļauju). Nosakot šādu risinājumu, tiktu rasts līdzsvars starp būvniecības ieceri un labvēlīgas dabas vides saglabāšanu, kā arī netiktu nesamērīgi paplašināts pieļaujamo darbību loks, tādējādi negatīvi ietekmējot aizsargājamo koku teritorijas.

Jāatrod līdzsvars starp aizsargājamo koku nociršanu un nacionālo interešu objekta īstenošanas nodrošināšanu.

Šobrīd nepastāv cits tiesiskais pamats, kā tikai MK noteikumu Nr. 264 46. punkts, kas ļautu DAP saskaņot aizsargājamo koku ciršanu, t.i. tikai gadījumā, ja koks kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamu situāciju. Tomēr var veidoties situācijas, kad aizsargājamā koka nociršanas aizliegums rada būtisku citu sabiedrībai nozīmīgu interešu aizskārumu, tostarp gadījumos, kad tiek īstenota paredzēta darbība nacionālā interešu objekta izveidei, kas nepieciešams sabiedrības interešu nodrošināšanai. Atsevišķos gadījumos alternatīvs paredzētās darbības (būves) izvietojuma variants, kas ļautu saglabāt aizsargājamo koku, var radīt lielāku kaitējumu citam īpaši aizsargājamam biotopam vai īpaši aizsargājamai sugu dzīvotnei. Piemēram, ja, īstenojot dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica izbūves projektu, tiek veiktas izmaiņas paredzētajā dzelzceļa trases novietojumā tādējādi, lai tas neskartu kādu no identificētajiem aizsargājamajiem kokiem, atsevišķos gadījumos tiktu skarta lielāka īpaši aizsargājama biotopa platība vai radīta būtiski lielāka summārā ietekme (biotopa sadalīšana vai mitruma režīma izmaiņas u.c.), nekā nocērtot aizsargājamo koku. Turklāt izmaiņas trases novietojumā, kas nav pamatotas ar projekta īstenošanas tehniskajām vajadzībām, var neatbilst RB projekta projektēšanas vadlīnijām, radot trases ekspluatācijas drošības riskus.
Gandrīz visos RB projekta dzelzceļa trases, t.i. nacionālo interešu objekta, projektēšanas posmos ir nepieciešams nocirst vairākus aizsargājamos kokus, lai varētu izbūvēt dzelzceļa infrastruktūru atbilstoši RB projektam izvirzītajām tehniskajām prasībām. Paredzams, ka nocirsto aizsargājamo koku skaits varētu būt 62 aizsargājamie koki jeb 0,5% no kopējā aizsargājamo koku skaita Latvijas Republikas teritorijā, tomēr skaits var nedaudz mainīties nākotnē, jo apstāklis, ka aizsargājamais koks ir identificēts, nenozīmē, ka tas tiks arī nocirsts nākotnē. Šajā sakarā būtiski ņemt vērā RB projekta specifiku, proti, trases projektēšana ir sadalīta vairākos posmos un šobrīd visos posmos notiek aktīvi projektēšanas darbi, tomēr ne visos ir sasniegts vienāds būvprojekta detalizācijas līmenis. Projektēšanas darbu ietvaros ir ne tikai jāsaņem un jāizpilda trešo personu tehniskajos noteikumos ietvertās prasības, jāņem vērā Eiropas reglamentētās prasības dzelzceļa savstarpējās savietojamības jomā, bet arī jāparedz dažādu dzelzceļa infrastruktūras elementu izvietošana, piemēram, dzelzceļa signalizācijas, dzelzceļa elektroapgādes gaisvadu un kabeļu līniju, kontakttīklu izvietošana, transformatoru un vilces apakšstaciju novietojums, kā arī piekļuves ceļi, aizsargbarjeras, trokšņu barjeras, speciālā infrastruktūra. Tāpat arī jāņem vērā, ka dzelzceļa infrastruktūrai nosakāma dzelzceļa ekspluatācijas un drošības aizsargjoslas saskaņā ar Aizsargjoslu likumu un citiem speciālajiem normatīvajiem aktiem. Ievērojot, ka projektēšanas darbus būtībā paredzēts noslēgt tikai 2023. gadā, konkrētu nocērtamo aizsargājamo koku skaitu šobrīd nav iespējams noteikt.
Lielākajā vairumā gadījumu, īstenojot RB projekta dzelzceļa trases būvniecību, neizpildās neviens no MK noteikumu Nr. 264 priekšnoteikumiem, kas ļautu DAP saskaņot šo koku nociršanu plānotajā dzelzceļa trases koridorā. Arī Vides pārraudzības valsts birojs jau 2016. gada 3. maija atzinumā Nr. 5 "Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu" konstatējis īpaša regulējuma trūkumu valstiski nozīmīgu projektu gadījumā, kas vērsti uz sabiedrībai nozīmīgu interešu realizāciju, un varētu būt uzlūkojama daļēji kā tiesību sistēmas nepilnība, jo, piemēram, pat Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju (Natura 2000) aizskāruma gadījumā ir paredzēta kārtība un nosacījumi negatīvas ietekmes iespējamai pieļaujamībai (sk. atzinuma 6.5.9.8. punktu, 89. lpp.).
Vienlaikus, lai nekavētu būvprojekta saskaņošanu tajos projektēšanas posmos, kur tas tuvākajā laikā būs iespējams, jau šobrīd ir jāveic grozījumi, lai nacionālo interešu objekta īstenošanas nodrošināšanai paredzētu izņēmumu no vispārīgā regulējuma.
Ministru kabinets jau iepriekš ir lēmis par nepieciešamību samērot aizsargājamo koku nociršanu ar sabiedrības interešu nodrošināšanu, paredzot izņēmuma gadījumus no vispārīgā regulējuma (sk. Ministru kabineta 2019. gada 17. decembra noteikumu Nr. 671 "Dabas lieguma "Zebrus un Svētes ezers" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" 31. punktu, 2021. gada 8. aprīļa noteikumu Nr. 221 "Aizsargājamo ainavu apvidus "Augšzeme" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" 55. punktu), kas liecina par iespēju noteikt speciālu regulējumu arī RB projekta kā nacionālo interešu objekta izveidei, ietverot izņēmuma regulējumu MK noteikumu Nr. 264 9. nodaļā "Noslēguma jautājumi".

Jāparedz iespēja, ka RB projekta kā nacionālo interešu objekta izveides gadījumā ir iespējami izņēmumi no vispārējās aizsargājamo koku nociršanas kārtības, kas noteikta MK noteikumos Nr. 264. Ar Projektu tiek rosināta iespēja DAP saskaņot aizsargājamo koku nociršanu, lai nodrošinātu Rail Baltica projekta kā nacionālā interešu objekta realizēšanu.

Līdz ar ko Projekts paredz papildināt MK noteikumus Nr. 264 9. nodaļu “Noslēguma jautājumi” ar 56. punktu šādā redakcijā: "Līdz 2030. gada 31. decembrim nacionālo interešu objekta Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica un ar tās būvniecību saistīto būvju teritorijā var veikt aizsargājamo koku nociršanu (novākšanu), neievērojot šo noteikumu 44.1. apakšpunktā un 46. punktā noteiktos ierobežojumus, ja ir saņemts pozitīvs rakstisks kokkopja (arborista) atzinums, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde, un saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja.".

Šādā gadījumā RB projekta ieviesējiem joprojām saglabājas pienākums saņemt DAP rakstisku atļauju, tādējādi netiks zaudēta kontrole pār nepamatotu aizsargājamo koku nociršanu. Turklāt vēršama uzmanība, ka aizsargājamo koku nociršana arī turpmāk būs galējais līdzeklis, ja nav citu alternatīvo variantu, saņemot izsvērtu katra gadījuma izvērtējumu.