Anotācija (ex-ante)

Ņemot vērā to, ka turpmākajos gados plānots  uzsākt MilMed I kursa apmācība māsām, ārsta palīgiem u.c. topošajām ārstniecības personām, nepieciešams uzlabot un pilnveidot materiāltehnisko apmācību bāzi – apmācību vajadzībām iegādāties asiņošanas apturēšanas līdzekļus un ierīces, imobilizācijas ierīces, klīnisko prasmju simulatorus un manekenus u.c. Šie iegādātie materiāltehniskie līdzekļi tiks izmantoti militārās medicīnas prasmju apmācībai studējošajiem un militārās medicīnas apmācības tālākajai attīstībai.
Nacionālās drošības likuma 23.⁵ pants definē visaptverošās valsts aizsardzības principus un mērķus, t.i., lai kara, militāra iebrukuma vai okupācijas gadījumā īstenotu visaptverošu valsts aizsardzību līdz brīdim, kamēr tiek pilnībā atjaunotas likumīgās valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijas, Nacionālie bruņotie spēki, valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas, kā arī fiziskās un juridiskās personas veic pasākumus valsts militārai un civilai aizsardzībai.  Lai sekmīgi nodrošinātu pretošanos, ir nepieciešams sabiedrības atbalsts un visaptverošās valsts aizsardzības ietvaros veicamie sagatavošanās priekšdarbi jāplāno jau miera laikā. Lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku funkcijas un sabiedrības pamatvajadzības kara laikā, jāveido ciešāka pastāvīgā sadarbība ar civilajām institūcijām un savlaicīga gatavība rīkoties krīzes un kara situācijās dažādos sabiedrības līmeņos, ieskaitot individuālo pilsonisko gatavību.
2023. gada 5. oktobrī Saeima apstiprināja Valsts aizsardzības koncepciju, kas nosaka valsts militārās aizsardzības stratēģiskos pamatprincipus, prioritātes un pasākumus miera, valsts apdraudējuma un kara laikā. Valsts aizsardzības koncepcija ietver divus galvenos valsts aizsardzības stratēģiskos darbības virzienus – atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšana, kā arī noturības, rīcībspējas stiprināšana. Katrai nozarei un valsts pārvaldes iestādei ir sava loma un pienākumi kara laikā. Valsts aizsardzības koncepcijas 62. punktā noteikts, lai veicinātu izpratni par valsts pārvaldes institūciju lomu un rīcību valsts apdraudējuma gadījumā, nepieciešams turpināt visaptverošu mācību organizēšanu, iesaistot visas valsts  institūcijas, pašvaldības, komersantus un nevalstiskās organizācijas.
Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 236 “Aizsardzības ministrijas nolikums” 4.4.apakšpunkts nosaka tiesības organizēt un koordinēt valsts politikas īstenošanu militārās izglītības un zinātnes jomā, bet 7.2. apakšpunkts nosaka tiesības iesaistīt nozares politikas jautājumu risināšanā  ministriju,  valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību un citu institūciju pārstāvjus. Pildot nolikumā noteiktos uzdevumus, apzinoties nepieciešamību pēc apmācīta un sagatavota medicīnas personāla bruņota konflikta laikā, Aizsardzības ministrija atbalsta militārās medicīnas attīstību Latvijā sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti, kas sagatavo topošos ārstus un citas ārstniecības personas.

Izstrādāt rīkojuma projektu "Par finansējuma piešķiršanu Rīgas Stradiņa universitātē studējošo militārās medicīnas apmācības attīstībai", kur paredzēts piešķirt  RSU no Aizsardzības ministrijas budžeta apakšprogrammas 22.12.00 "Nacionālo bruņoto spēku uzturēšana" 2023. gadā finansējumu 295 665.00 euro apmērā studējošo militārās medicīnas apmācībai nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu iegādei.
AR RSU tiks noslēgta  vienošanās, lai nodrošinātu finanšu līdzekļu izmantošanu noteiktā mērķa sasniegšanai, un paredzētu piešķirto finanšu līdzekļu izlietojuma uzraudzības kārtību, kā arī noteiktu, ka par grāmatvedības datu pareizību un finanšu līdzekļu izlietojumu atbilstoši noteiktajam mērķim ir atbildīga RSU.