22-TA-3653: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reorganizāciju un Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
1. 2022. gada decembrī Latvijas Republikas Saeima veica grozījumus Ministru kabineta iekārtas likuma 5.pantā, to papildinot ar jaunu Ministru kabineta locekli - klimata un enerģētikas ministru. Ministra darbības nodrošināšanai ir jāizveido jauna ministrija.
2. Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15.panta pirmajai daļai un trešajai daļai Ministru kabinets izveido un reorganizē tiešās pārvaldes iestādi, pamatojoties uz likumu.
2. Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15.panta pirmajai daļai un trešajai daļai Ministru kabinets izveido un reorganizē tiešās pārvaldes iestādi, pamatojoties uz likumu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekta mērķis ir izveidot Klimata un enerģētikas ministriju un reorganizēt Ekonomikas ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, nododot Klimata un enerģētikas ministrijai enerģētikas politikas funkciju un klimata politikas funkciju.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Likumprojekta “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” anotācijā ir norādīts, ka valsts pārvaldes principi demokrātiskā valsts iekārtā prasa valsts pārvaldības sistēmas institucionālās sistēmas pilnveidošanu un modernizāciju, ja tiek konstatēta nepilnība vai nepieciešamība pēc uzlabojumiem tās darbībā. Ministru kabinets ir atbildīgs par valsts izvirzītā politiskā kursa sekmīgu realizāciju, kā arī tam ir pienākums reaģēt uz pārmaiņām, kas raksturīgas Eiropas sabiedrībai.
Enerģētikas politika kā atsevišķa joma, kurā sekmīga politikas īstenošana ir kritiska visai sabiedrībai, ir sevišķi būtiska pēc Krievijas Federācijas agresijas uzsākšanas pret Ukrainu un tam sekojošām sankcijām un enerģijas piegāžu uz Eiropu pārtraukšanai. Tuvākajos gados nepieciešams veltīt īpašu uzmanību Latvijas enerģētiskās drošības stiprināšanai un tam, lai atteiktos no fosilajiem energoresursiem, vienlaikus dažādojot fosilo energoresursu piegāžu ceļus. Pašlaik par enerģētikas politiku atbild ekonomikas ministrs un Ekonomikas ministrija, kura līdz ar enerģētikas politiku ir noteikta atbildība par ārējo ekonomisko politiku, būvniecības politiku, iekšējo tirgus politiku, inovāciju attīstības politiku, komercdarbības attīstības politiku, mājokļu politiku, patērētāju aizsardzības politiku, privatizācijas politiku, rūpniecības politiku, standartizācijas politiku, tautsaimniecības struktūrpolitiku un tūrisma politiku.
Klimata politika ir izveidojusies kā jauna politikas joma, kas aptver plašus sabiedrības dzīves aspektus. Lielākais siltumnīcefekta gāzu emisiju radītājs Latvijā ir enerģētikas sektors, kam seko transports, lauksaimniecība, rūpniecība un citi sektori. Līdzšinējā Latvijas valsts pārvaldes darba organizācija klimata politikas jomā ir pierādījusies kā saskaldīta un nav pietiekami efektīva, lai nosegtu Eiropas sabiedrībai raksturīgu politikas jomu un sasniegtu izvirzītos mērķus. Politiskā atbildība par klimatu patreizējā Ministru kabineta struktūrā ir noteikta vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kura atbild tostarp arī par digitālo transformāciju, vides aizsardzību, reģionālo attīstību, pašvaldību attīstību un pārraudzību, teritorijas attīstības plānošanu un zemes pārvaldību.
Šāds atbildības apjoms ekonomikas ministram un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram un ministrijām neļauj vienlīdz veiksmīgi īstenot enerģētikas politikas un klimata politikas funkcijas.
Enerģētikas politika kā atsevišķa joma, kurā sekmīga politikas īstenošana ir kritiska visai sabiedrībai, ir sevišķi būtiska pēc Krievijas Federācijas agresijas uzsākšanas pret Ukrainu un tam sekojošām sankcijām un enerģijas piegāžu uz Eiropu pārtraukšanai. Tuvākajos gados nepieciešams veltīt īpašu uzmanību Latvijas enerģētiskās drošības stiprināšanai un tam, lai atteiktos no fosilajiem energoresursiem, vienlaikus dažādojot fosilo energoresursu piegāžu ceļus. Pašlaik par enerģētikas politiku atbild ekonomikas ministrs un Ekonomikas ministrija, kura līdz ar enerģētikas politiku ir noteikta atbildība par ārējo ekonomisko politiku, būvniecības politiku, iekšējo tirgus politiku, inovāciju attīstības politiku, komercdarbības attīstības politiku, mājokļu politiku, patērētāju aizsardzības politiku, privatizācijas politiku, rūpniecības politiku, standartizācijas politiku, tautsaimniecības struktūrpolitiku un tūrisma politiku.
Klimata politika ir izveidojusies kā jauna politikas joma, kas aptver plašus sabiedrības dzīves aspektus. Lielākais siltumnīcefekta gāzu emisiju radītājs Latvijā ir enerģētikas sektors, kam seko transports, lauksaimniecība, rūpniecība un citi sektori. Līdzšinējā Latvijas valsts pārvaldes darba organizācija klimata politikas jomā ir pierādījusies kā saskaldīta un nav pietiekami efektīva, lai nosegtu Eiropas sabiedrībai raksturīgu politikas jomu un sasniegtu izvirzītos mērķus. Politiskā atbildība par klimatu patreizējā Ministru kabineta struktūrā ir noteikta vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kura atbild tostarp arī par digitālo transformāciju, vides aizsardzību, reģionālo attīstību, pašvaldību attīstību un pārraudzību, teritorijas attīstības plānošanu un zemes pārvaldību.
Šāds atbildības apjoms ekonomikas ministram un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram un ministrijām neļauj vienlīdz veiksmīgi īstenot enerģētikas politikas un klimata politikas funkcijas.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai pilnveidotu un uzsvērtu klimata un enerģētikas politiku nozīmīgumu, kā arī sekmētu to savstarpējo koordināciju, ir nepieciešams izveidot jaunu Klimata un enerģētikas ministriju.
Risinājuma apraksts
Rīkojuma projekts paredz izveidot Klimata un enerģētikas ministriju un reorganizēt Ekonomikas ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, nododot Klimata un enerģētikas ministrijai enerģētikas politikas funkciju un klimata politikas funkciju. Klimata un enerģētikas ministrija būs Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārvaldes uzdevumu, tiesību, saistību, mantas, lietvedības un arhīva pārņēmēja attiecībā uz iepriekšminētajām funkcijām. No Ekonomikas ministrijas uz Klimata un enerģētikas ministriju tiks pārceltas 25 amata vietas, tai skaitā Enerģijas tirgus un infrastruktūras departaments un Ilgtspējīgas enerģētikas politikas departaments, valsts sekretāra vietnieka enerģētikas politikas jomā amata vieta un divas tehniskās palīdzības amata vietas. No Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uz Klimata un enerģētikas ministriju tiks pārceltas 23,5 amata vietas, tai skaitā Klimata pārmaiņu departaments, valsts sekretāra vietnieka klimata pārmaiņu jautājumos amata vieta, divas terminētas projekta amata vietas un 0,5 nozares padomnieka amata vieta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstītības ministrija (VARAM) nodrošinās Klimata un enerģētikas ministrijas nepieciešamās atbalsta funkcijas (finanšu pārvaldība, personāla pārvaldība, informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju nodrošinājums, iepirkumu nodrošinājums, lietvedība, juridiskais nodrošinājums, kvalitātes pārvaldība un iekšējais audits, Eiropas Savienības un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jautājumu koordinācija), par to noslēdzot atsevišķu vienošanos. Reorganizācijas izdevumus plāno segt attiecīgi no Ekonomikas ministrijas (EM) attiecīgas budžeta programmas vai apakšprogrammas līdzekļiem un no VARAM budžeta apakšprogrammas 33.01.00 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta administrācija" līdzekļiem. Izdevumus atbalsta funkciju sniegšanai plānots finansēt no Klimata un enerģētikas ministrijas budžeta apakšprogrammas 33.01.00 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta administrācija" paredzētajiem līdzekļiem. Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) tiks veidota budžeta programma 33.00.00 "Emisijas kvotu izsolīšanas instruments", tai skaitā budžeta apakšprogramma 33.01.00 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta administrācija", lai mazinātu administratīvo slogu un minimizētu VARAM esošo iekšējo kārtību, procedūru un līgumu grozījumu veikšanu atbalsta sniegšanai. Plānojot KEM budžetu likumprojektā "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” KEM budžeta apakšprogrammā 33.01.00 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta administrācija" tiks paredzēti transferti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai atbalsta funkciju finansēšanai KEM. Attiecīgi VARAM budžeta apakšprogrammā 33.01.00 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta administrācija" tiks plānoti transfertu ieņēmumi no KEM un izdevumi atbalsta sniegšanai KEM. Līdz likuma "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” (likums) spēkā stāšanos VARAM atbalsta funkciju sniegšanu finansēs no VARAM budžeta apakšprogrammas 33.01.00 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta administrācija" līdzekļiem. Ņemot vērā, ka Ministru kabineta 2022.gada 18.oktobra sēdē tika sadalīta ministriju atbildība par Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada investīcijām, tad nav plānots mainīt atbildīgo iestāžu atbildības sadalījumu, kā arī nav plānots veidot jaunas atbildīgās iestādes. Rīkojuma projekts uzdod Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju vienoties par finansējuma un amata vietu pārdali Klimata un enerģētikas ministrijai. Papildus rīkojuma projekts paredz izveidot komisiju, kas nodrošinās tiesību, saistību, uzkrājumu, mantas, lietvedības un arhīva nodošanu Klimata un enerģētikas ministrijai. Klimata un enerģētikas ministrijai tiks nodotas turējumā sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Vides investīciju fonds” valstij piederošās daļas, jo sabiedrība veic Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta un Emisiju kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu īstenošanas uzraudzību.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Finansējums Klimata un enerģētikas ministrijai tiks veidots likumprojekta "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam" sagatavošanas procesā. Par pārdalāmo finansējumu Klimata un enerģētikas ministrijai no Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas plānots vienoties likumprojekta “Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam” sagatavošanas procesā, bet ne vēlāk, ka līdz 2023.gada 13.janvārim. Piemēram, no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžeta tiks pārdalīta budžeta programma 33.00.00. "Emisijas kvotu izsolīšanas instruments". Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) tiks veidota budžeta programma 33.00.00 "Emisijas kvotu izsolīšanas instruments", tai skaitā budžeta apakšprogramma 33.01.00 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta administrācija", lai mazinātu administratīvo slogu un minimizētu VARAM esošo iekšējo kārtību, procedūru un līgumu grozījumu veikšanu atbalsta sniegšanai. Plānojot KEM budžetu likumprojektā "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” KEM budžeta apakšprogrammā 33.01.00 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta administrācija" tiks paredzēti transferti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai atbalsta funkciju finansēšanai KEM. Attiecīgi VARAM budžeta apakšprogrammā 33.01.00 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta administrācija" tiks plānoti transfertu ieņēmumi no KEM un izdevumi atbalsta sniegšanai KEM. Līdz likuma "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” (likums) spēkā stāšanos VARAM atbalsta funkciju sniegšanu finansēs no VARAM budžeta apakšprogrammas 33.01.00 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta administrācija" līdzekļiem. Ministriem atlīdzību paredz un izmaksā Valsts kanceleja no resora "03.Ministru kabinets"paredzētiem līdzekļiem.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Apakšprogrammas 33.01.00. “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta administrācija” finansējumu veido ieņēmumi no emisijas kvotu izsolīšanas atbilstoši likuma “Par piesārņojumu” 32.2 panta nosacījumiem.
Likuma “Par piesārņojumu” 32.2 panta (44) daļa paredz, ka izsoļu ieņēmumus izmanto:
lai mazinātu klimata pārmaiņas un nodrošinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām, tai skaitā projektu un finanšu instrumentu finansēšanai siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai vai ierobežošanai, kā arī iespēju pielāgoties klimata pārmaiņām palielināšanai;
ANO Vispārējās konvencijas par Klimata pārmaiņām un tās Kioto protokola saistību, kā arī citu starptautisko saistību izpildei siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas jomā;
Latvijas dalībai ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, arī emisijas kvotu izsolīšanas procesa nodrošināšanas administratīvo izmaksu segšanai.
Apakšprogrammas ietvaros pieejamo finansējumu izmanto augstāk minēto funkciju izpildei, t.sk. Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (turpmāk – EKII) vadības un īstenošanas nodrošināšanai,:
nodrošinot Latvijas dalību ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) kopējās izsolēs;
nodrošinot EKII ietvaros apstiprināto projektu konkursu organizēšanu, t.sk. īstenoto projektu monitoringu;
sagatavojot, noslēdzot un īstenojot deleģēšanas līgumus ar SIA “Vides investīciju fonds”, Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava”, valsts zinātnisko institūtu “Fizikālās enerģētikas institūts”, valsts SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”;
sagatavojot normatīvos aktus un informatīvos ziņojumus;
nodrošinot Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām un tās Kioto protokola saistību, kā arī citu starptautisko saistību izpildi klimata politikas jomā, t.sk. sagatavojot ziņojumus, kas saistīti ar siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas un SEG prognozēm.
Lai nodrošinātu likumā “Par piesārņojumu” noteikto funkciju izpildi, apakšprogrammas 33.01.00. “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta administrācija” ietvaros tiek segtas izmaksas saistībā ar darbinieku atlīdzību un darba vietas nodrošināšanu, dalību atbilstošos vietējos un starptautiskos semināros (piemēram, darbs OECD), konferencēs (piemēram, COP) un darba grupās (piemēram, Eiropas Komisijas ekspertu darba grupas, Eiropas Padomes darba grupas), kā arī nepieciešamie publiskie iepirkumi (piem., saistībā ar ETS operatoru ziņojumu auditu, tulkošanas pakalpojumi, sabiedrības informēšanas pasākumiem un tml.). Savukārt, lai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Klimata pārmaiņu departaments arī turpmāk spētu efektīvi nodrošināt minētās funkcijas ir nepieciešamas citu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas struktūrvienību (Juridiskais departaments, Nodrošinājuma departaments, Koordinācijas departaments, Budžeta un finanšu departaments, Personālvadības nodaļa) atbalsts, t.sk. jaunajā Klimata un enerģētikas ministrijā.
Ņemot vērā likumā “Par piesāŗnojumu” noteiktās plašās izsoļu ieņēmumu izmantošanas jomas un ierobežoto finansējuma apjomu, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs 2021.gada 7.jūnijā apstiprināja Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta darbības stratēģiju (https://www.varam.gov.lv/lv/media/26458/download?attachment), kuras mērķis ir apzināt EKII darbības iespējas un noteikt prioritāros virzienus izsoļu ieņēmumu izmantošanai gan klimata pārmaiņu mazināšanai, gan pielāgošanās klimata pārmaiņām, gan uz klimata politikas radīto pozitīvo pārmaiņu izmantošanai.
Minētā stratēģija paredz izsoļu ieņēmumu izmantošanu divām komponentēm:
Klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām projektu īstenošana;
Institucionālās rīcībspējas nodrošināšana darbam ar klimata pārmaiņu jautājumiem.
2.komponentes ietvaros ikgadēji tiks nodrošināta finansējuma pieejamība Likuma 32.2 panta 4.4 daļā paredzētajām vajadzībām. Finansējums administratīvās kapacitātes nodrošināšanai darbam ar klimata pārmaiņu jautājumiem veikšanai nepieciešams, lai:
• nodrošinātu Latvijas dalību ES ETS kopējās izsolēs, t.sk. individuālās emisijas kvotu pārdošanas organizēšanā;
• nodrošinātu MK noteikumu projektu izstrādi par atklāto projektu iesniegumu konkursiem (t.sk. veicot priekšizpētes) un ar tiem saistīto tiesību aktu (vadlīniju, rīkojumu) sagatavošanu; • nodrošinātu projektu iesniegumu iesniegšanas organizēšanu, izskatīšanu un apstiprināšanu, projektu īstenošanas uzraudzību un projektu finansējuma izlietojuma pareizības kontroli, kā arī projektu rezultātu monitoringu;
• nodrošinātu EKII darbības auditu;
• nodrošinātu Konvencijas un tās Kioto protokola saistību, kā arī citu starptautisko saistību izpildi klimata politikas jomā, t.sk. pārstāvēt Latvijas intereses starptautiskās un ES klimata politikas attīstīšanā, kā arī sagatavot saistību izpildei nepieciešamos pētījumus, ziņojumus, vadlīnijas, novērtējumus un metodikas;
• sniegtu Latvijas ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās jomā attīstības valstīm (atbilstoši Parīzes nolīguma 9. panta paredzētajam), galvenokārt orientējoties uz Austrumeiropas un Centrālāzijas valstīm, sniedzot ieguldījumu šo valstu kapacitātes paaugstināšanā klimata politikas izstrādē un praktisku risinājumu ieviešanā, kā arī iespēju robežās nodrošinātu 24 finansējumu attīstības valstīm izmantojot multilateriālos kanālus, t.sk. iemaksas klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanas jomā darbojošos starptautiskajos fondos, piemēram, Klimata pārmaiņu mazināšanas fonds (Green Climate Fund);
• nodrošinātu sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanu par klimata pārmaiņu un pielāgošanās jautājumiem, organizējot komunikācijas kampaņas, attīstot VIF kapacitāti, tostarp klimata komunikācijā un plašāk izmantojot digitālos komunikācijas risinājumus;
• nodrošinātu Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 434 “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums” un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas struktūrvienību reglamentos noteikto funkciju īstenošanu klimata politikas izstrādāšanas, ieviešanas un koordinācijas jomā;
• nodrošinātu klimata politikas īstenošanu, veicot materiāli tehniskās bāzes uzlabošanu klimata pārmaiņu risku novērtēšanai, datu analīzei u.c., Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs un valsts kapitālsabiedrībās, kurās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja. Līdz ar to likuma “Par piesārņojumu” 32.2 panta 4.4 visa daļa atbilst iepriekš minēto izdevumu segšanai.
VARAM 2022.gadā ir iesniegusi apropriācijas pārdales pieprasījumu, paredzot pārdales rezultātā iegūto finansējumu novirzīt dažādu priekšdarbu veikšanai jaunās ministrijas izveidei, izdevumus plānojot veikt no VARAM budžeta programmas 97.00.00 “Nozaru vadība un politikas plānošana”.
Likuma “Par piesārņojumu” 32.2 panta (44) daļa paredz, ka izsoļu ieņēmumus izmanto:
lai mazinātu klimata pārmaiņas un nodrošinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām, tai skaitā projektu un finanšu instrumentu finansēšanai siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai vai ierobežošanai, kā arī iespēju pielāgoties klimata pārmaiņām palielināšanai;
ANO Vispārējās konvencijas par Klimata pārmaiņām un tās Kioto protokola saistību, kā arī citu starptautisko saistību izpildei siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas jomā;
Latvijas dalībai ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, arī emisijas kvotu izsolīšanas procesa nodrošināšanas administratīvo izmaksu segšanai.
Apakšprogrammas ietvaros pieejamo finansējumu izmanto augstāk minēto funkciju izpildei, t.sk. Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (turpmāk – EKII) vadības un īstenošanas nodrošināšanai,:
nodrošinot Latvijas dalību ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) kopējās izsolēs;
nodrošinot EKII ietvaros apstiprināto projektu konkursu organizēšanu, t.sk. īstenoto projektu monitoringu;
sagatavojot, noslēdzot un īstenojot deleģēšanas līgumus ar SIA “Vides investīciju fonds”, Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava”, valsts zinātnisko institūtu “Fizikālās enerģētikas institūts”, valsts SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”;
sagatavojot normatīvos aktus un informatīvos ziņojumus;
nodrošinot Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām un tās Kioto protokola saistību, kā arī citu starptautisko saistību izpildi klimata politikas jomā, t.sk. sagatavojot ziņojumus, kas saistīti ar siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas un SEG prognozēm.
Lai nodrošinātu likumā “Par piesārņojumu” noteikto funkciju izpildi, apakšprogrammas 33.01.00. “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta administrācija” ietvaros tiek segtas izmaksas saistībā ar darbinieku atlīdzību un darba vietas nodrošināšanu, dalību atbilstošos vietējos un starptautiskos semināros (piemēram, darbs OECD), konferencēs (piemēram, COP) un darba grupās (piemēram, Eiropas Komisijas ekspertu darba grupas, Eiropas Padomes darba grupas), kā arī nepieciešamie publiskie iepirkumi (piem., saistībā ar ETS operatoru ziņojumu auditu, tulkošanas pakalpojumi, sabiedrības informēšanas pasākumiem un tml.). Savukārt, lai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Klimata pārmaiņu departaments arī turpmāk spētu efektīvi nodrošināt minētās funkcijas ir nepieciešamas citu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas struktūrvienību (Juridiskais departaments, Nodrošinājuma departaments, Koordinācijas departaments, Budžeta un finanšu departaments, Personālvadības nodaļa) atbalsts, t.sk. jaunajā Klimata un enerģētikas ministrijā.
Ņemot vērā likumā “Par piesāŗnojumu” noteiktās plašās izsoļu ieņēmumu izmantošanas jomas un ierobežoto finansējuma apjomu, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs 2021.gada 7.jūnijā apstiprināja Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta darbības stratēģiju (https://www.varam.gov.lv/lv/media/26458/download?attachment), kuras mērķis ir apzināt EKII darbības iespējas un noteikt prioritāros virzienus izsoļu ieņēmumu izmantošanai gan klimata pārmaiņu mazināšanai, gan pielāgošanās klimata pārmaiņām, gan uz klimata politikas radīto pozitīvo pārmaiņu izmantošanai.
Minētā stratēģija paredz izsoļu ieņēmumu izmantošanu divām komponentēm:
Klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām projektu īstenošana;
Institucionālās rīcībspējas nodrošināšana darbam ar klimata pārmaiņu jautājumiem.
2.komponentes ietvaros ikgadēji tiks nodrošināta finansējuma pieejamība Likuma 32.2 panta 4.4 daļā paredzētajām vajadzībām. Finansējums administratīvās kapacitātes nodrošināšanai darbam ar klimata pārmaiņu jautājumiem veikšanai nepieciešams, lai:
• nodrošinātu Latvijas dalību ES ETS kopējās izsolēs, t.sk. individuālās emisijas kvotu pārdošanas organizēšanā;
• nodrošinātu MK noteikumu projektu izstrādi par atklāto projektu iesniegumu konkursiem (t.sk. veicot priekšizpētes) un ar tiem saistīto tiesību aktu (vadlīniju, rīkojumu) sagatavošanu; • nodrošinātu projektu iesniegumu iesniegšanas organizēšanu, izskatīšanu un apstiprināšanu, projektu īstenošanas uzraudzību un projektu finansējuma izlietojuma pareizības kontroli, kā arī projektu rezultātu monitoringu;
• nodrošinātu EKII darbības auditu;
• nodrošinātu Konvencijas un tās Kioto protokola saistību, kā arī citu starptautisko saistību izpildi klimata politikas jomā, t.sk. pārstāvēt Latvijas intereses starptautiskās un ES klimata politikas attīstīšanā, kā arī sagatavot saistību izpildei nepieciešamos pētījumus, ziņojumus, vadlīnijas, novērtējumus un metodikas;
• sniegtu Latvijas ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās jomā attīstības valstīm (atbilstoši Parīzes nolīguma 9. panta paredzētajam), galvenokārt orientējoties uz Austrumeiropas un Centrālāzijas valstīm, sniedzot ieguldījumu šo valstu kapacitātes paaugstināšanā klimata politikas izstrādē un praktisku risinājumu ieviešanā, kā arī iespēju robežās nodrošinātu 24 finansējumu attīstības valstīm izmantojot multilateriālos kanālus, t.sk. iemaksas klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanas jomā darbojošos starptautiskajos fondos, piemēram, Klimata pārmaiņu mazināšanas fonds (Green Climate Fund);
• nodrošinātu sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanu par klimata pārmaiņu un pielāgošanās jautājumiem, organizējot komunikācijas kampaņas, attīstot VIF kapacitāti, tostarp klimata komunikācijā un plašāk izmantojot digitālos komunikācijas risinājumus;
• nodrošinātu Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 434 “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums” un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas struktūrvienību reglamentos noteikto funkciju īstenošanu klimata politikas izstrādāšanas, ieviešanas un koordinācijas jomā;
• nodrošinātu klimata politikas īstenošanu, veicot materiāli tehniskās bāzes uzlabošanu klimata pārmaiņu risku novērtēšanai, datu analīzei u.c., Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs un valsts kapitālsabiedrībās, kurās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja. Līdz ar to likuma “Par piesārņojumu” 32.2 panta 4.4 visa daļa atbilst iepriekš minēto izdevumu segšanai.
VARAM 2022.gadā ir iesniegusi apropriācijas pārdales pieprasījumu, paredzot pārdales rezultātā iegūto finansējumu novirzīt dažādu priekšdarbu veikšanai jaunās ministrijas izveidei, izdevumus plānojot veikt no VARAM budžeta programmas 97.00.00 “Nozaru vadība un politikas plānošana”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2022.gada 14.jūlija noteikumi Nr. 434 “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums”
Pamatojums un apraksts
Jāsvītro normas, kas attiecas uz klimata politiku un tās jāietver Klimata un enerģētikas ministrijas nolikumā.
Atbildīgā institūcija
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
4.1.2. Ministru kabineta 2020.gada 22.septembra noteikumi Nr. 588 “Ekonomikas ministrijas nolikums”
Pamatojums un apraksts
Jāsvītro normas, kas attiecas uz enerģētikas politiku un tās jāietver Klimata un enerģētikas ministrijas nolikumā.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.2. Cita informācija
Klimata un enerģētikas ministrijai ir jāizstrādā Klimata un enerģētikas ministrijas nolikums. Papildus nepieciešams izvērtēt grozījumu nepieciešamību normatīvajos aktos, kas paredz deleģēt valsts pārvaldes uzdevumus sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Vides investīciju fonds”, kuru ietvaros Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir augstākā iestāde.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
- Ekonomikas ministrija
- Valsts kanceleja
- Klimata un enerģētikas ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Jā
Tiks izveidota Klimata un enerģētikas ministrija
2. Tiks likvidēta institūcija
-
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Jā
Tiks veikta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Ekonomikas ministrijas reorganizācija, nododot enerģētikas politikas un klimata politikas funkcijas Klimata un enerģētikas lietu ministrijai.
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
-
8. Cita informācija
-
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi