Anotācija (ex-ante)

1. Problēmas apraksts
Šobrīd  HIV un AIDS ierobežošanas pasākumus regulē vairāki normatīvie akti, kas izdoti saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likumu un Seksuālās un reproduktīvās veselības likumu:
-Kontaktpersonu noteikšanas, primārās medicīniskās pārbaudes, laboratoriskās pārbaudes un medicīniskās novērošanas kārtība,
-Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība,
-Iedzīvotāju informēšana par epidemioloģisko situāciju un izglītošanu infekcijas slimību profilakses jautājumos,
- HIV un AIDS izplatības ierobežošanas un ar HIV inficētu personu un AIDS slimnieku ārstēšanas organizatoriskā kārtība.
Šobrīd HIV izplatības ierobežošanas un ar HIV inficētu personu un AIDS slimnieku ārstēšanas organizatorisko kārtību regulē uz Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma 5. panta pilnvarojuma izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr. 628 "Cilvēka imūndeficīta vīrusa infekcijas (HIV) un AIDS izplatības ierobežošanas un ar HIV inficētu personu un AIDS slimnieku ārstēšanas organizatoriskā kārtība" (turpmāk – MK noteikumi Nr.628), kas ir pieņemti 2003. gadā un ietver normas, kas mūsdienās ir novecojušas un nenodrošina nosacījumus efektīvai HIV infekcijas izplatības ierobežošanai.
Līdz ar to ir nepieciešams noteikt šodienas situācijai atbilstošus  epidemioloģiskās drošības pasākumus HIV un AIDS izplatības ierobežošanai: HIV infekcijas noteikšana; HIV inficēšanās apstākļu izmeklēšana, kontaktpersonu informēšanas un izmeklēšanas kārtība; HIV infekcijas pēcekspozīcijas profilakses organizēšana; HIV un AIDS slimnieku ārstēšanas organizatoriskā kārtība. Ir nepieciešams paredzēt nosacījumus HIV eksprestestu veikšanai, nosacījumus paštestu izplatīšanai, personu pirmstesta un pēctesta konsultēšanai, kā arī paredzēt nosacījumus pēcekspozīcijas terapijai. Kā arī noteikumu projekts paredz procedūras HIV inficēto personu un personu ar diagnozi AIDS veselības aprūpei, tai skaitā paredzot ģimenes ārsta lomu šo pacientu aprūpē.

 

Ir izstrādāts jauns Ministru kabineta noteikumu projekts  „ Noteikumi par epidemioloģiskās drošības pasākumiem cilvēka imūndeficīta vīrusa infekcijas (HIV) un AIDS izplatības ierobežošanai” (turpmāk – projekts), kas  paredz kārtību vairāku epidemioloģiskās drošības pasākumu nodrošināšanai HIV profilaksei un izplatības ierobežošanai, lai novērstu inficēšanos un slimības gadījumu rašanos, un novērstu infekcijas izplatīšanos sabiedrībā.

 

2. Problēmas apraksts
Informētībai par savu HIV statusu ir izšķiroša nozīme, lai cilvēki savlaicīgi izmantotu HIV profilakses, ārstniecības, veselības aprūpes un sociālā atbalsta pakalpojumus.  Pasaules Veselības organizācijas (turpmāk - PVO) vadlīnijas HIV testēšanā  un  Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (turpmāk - ECDC) publicētās sabiedrības veselības vadlīnijas  par integrētu pieeju HIV, B hepatīta vīrusa (turpmāk - HBV) un C hepatīta vīrusa (turpmāk - HCV) testēšanā norāda, ka agrīna diagnostika ir jāuzlabo, jo joprojām viens no diviem HIV inficētajiem ir novēloti diagnosticēts. HIV testēšanai jābūt vairāk pielāgotai risku grupu aizsniegšanai, specifiskāk nodrošinot šo grupu vajadzības, kā arī pielāgojot profilaksi, ārstēšanu un veselības aprūpi, lai sasniegtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Kopējās HIV/AIDS apkarošanas programmas (turpmāk - UNAIDS) mērķi 95–95–95 (vismaz 95% no HIV inficētajiem zina savu statusu;  vismaz 95% no HIV inficētajiem saņem ārstēšanu; vismaz 95% no HIV inficētajiem ārstēšana ir efektīva).
Visi HIV testēšanas pakalpojumi jāturpina sniegt saskaņā ar PVO pamatnostādnēm: piekrišana, konfidencialitāte, konsultācijas, pareizi testa rezultāti un sasaiste ar profilaksi, veselības aprūpi un ārstēšanu. HIV testēšanas pakalpojumiem vienmēr jābūt brīvprātīgiem, ievērojot konfidencialitāti. Labvēlīga vide, kas novērš šķēršļus kā: aizspriedumus, diskrimināciju, kriminalizāciju un nepilngadīgo personu ierobežošanu - ir svarīga, lai palielinātu piekļuvi HIV testēšanas pakalpojumu izmantošanai, it īpaši riska grupās. Šo mērķu sasniegšanai efektīvākais līdzeklis ir sabiedrībā balstīti pakalpojumi, kuru sniegšanā var iesaistīties arī nevalstiskās organizācijas, kas var piedāvāt zema sliekšņa pakalpojumus – eksprestestu veikšanu, konsultēšanu u.c. Lai nodrošinātu minēto pakalpojumu kvalitāti, Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk – Centrs), nodrošina šo pakalpojumu metodisko vadību, kā arī apgādā ar ekprestestiem un citiem pakalpojumu sniegšanai nepieciešamajiem materiāliem, savukārt darbinieku darba samaksu un telpu uzturēšanas izmaksas nodrošina pašvaldības vai nevalstiskās organizācijas. Šobrīd SPKC ir sadarbības līgumi ar 19 HIV profilakses punktiem (turpmāk - HPP), kas sniedz minētos pakalpojumus. Informācija par pieejamiem HPP ir pieejama Centra tīmekļvietnē (https://www.spkc.gov.lv/lv/hiv-profilakses-punkti).
Ļoti nozīmīgas metodes savlaicīgai HIV infekcijas atklāšanai HIV inficēšanās riskam pakļautās iedzīvotāju grupās, kā arī sabiedrībā kopumā ir kapilāro asiņu un siekalu HIV eksprestesti. Minētie testi ir lēti, vienkārši un, tos veicot, var nodrošināt personas anonimitāti, tādēļ minēto testu pēc iespējas plašāku izmantošanu rekomendē gan PVO, gan ECDC, gan arī citas starptautiskās organizācijas. Šie testi nenodrošina HIV infekcijas diagnozes noteikšanu un apstiprināšanu, bet dod iespēju identificēt aizdomas par inficēšanos ar HIV vīrusu un sniegt personai nepieciešamās konsultācijas. Minēto testu precizitāte ir vairāk kā 90%. Šie testi nav uzskatāmi par ārstniecības manipulāciju, un tos var veikt ārpus ārstniecības iestādes. Minētos testus var veikt arī personas, kas nav ārstniecības personas, bet ir apmācītas to veikšanai un klientu konsultēšanai par HIV infekcijas jautājumiem.
Lai nodrošinātu to, ka persona, kurai ir pozitīvs ekprestests, pēc iespējas ātrāk saņem nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus, saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumiem Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" (turpmāk – MK noteikumi Nr.555), personai, kurai HPP veikts eksprestests iespējamās HIV infekcijas diagnostikai un ir identificētas aizdomas par HIV infekciju, tiek nodrošināta iespēja bez nosūtījuma apmeklēt infektologu turpmākai diagnozes apstiprināšanai un ārstēšanas uzsākšanai. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, lai nodrošinātu vienotas prasības minēto pakalpojumu sniegšanai, nepieciešams regulējums MK noteikumos.

 

MK noteikumu projektā ir noteikts, ka eksprestestus var izmantot iespējamās HIV infekcijas noteikšanai. Tas nozīmē, ka ar eksprestestu netiek noteikta diagnoze, bet pamatotas aizdomas par inficēšanos ar HIV. Lai ekprestests sniegtu pēc iespējas precīzāku rezultātu, jāizmanto kvalitatīvi testi, testu jāveic apmācītai personai, kas var arī sniegt kompetentu pirmstesta un pēctesta konsultēšanu, lai klients saņemtu visu nepieciešamo informāciju rīcībai negatīva vai pozitīva testa gadījumā. Lai nodrošinātu minēto, Centrs koordinē un metodiski vada minēto eksprestestu pakalpojumu sniedzējus, apmācot darbiniekus un nodrošinot nepieciešamos materiālus eksprestestu veikšanai. Tādēļ noteikumi paredz to, ka eksprestestus iespējamās HIV infekcijas noteikšanai veic personas sadarbības vai līdzdalības līguma ietvaros ar Centru (tās var būt pašvaldību iestādes vai nevalstiskās organizācijas).
Tāpat arī eksprestestu pēc savas iniciatīvas var veikt, piemēram, ģimenes ārsts, lai operatīvi uz vietas apstiprinātu aizdomas par pacienta iespējamu inficēšanos ar HIV un pieņemtu lēmumu par pacienta nosūtīšanu konsultācijai pie infektologa.
Ļoti svarīga ir informācija, kas cilvēkam tiek sniegta pirms HIV eksprestesta veikšanas un pēctesta veikšanas. Cilvēkam ir jāpaskaidro testa jēga, testa jutību u.tml., jāsniedz atbalsts pozitīva testa gadījumā, kā arī jāsniedz rekomendācijas doties pie infektologa pozitīva testa gadījumā vai arī rekomendācija veikt atkārtotu testu pēc noteikta laika negatīva testa gadījumā, kā arī sniegt skaidrojumu, ka negatīvs tests nav garantija tam, ka cilvēks nav inficējies. HIV konsultācijām un pārbaudēm vienmēr jābūt brīvprātīgām, tās nedrīkst veikt piespiedu kārtā, un šāds pasākums ir daļa no visaptverošas profilakses, aprūpes un ārstēšanas programmas. Ir svarīgi, lai tiem, kuriem testi uzrāda pozitīvu rezultātu, pēc testēšanas tiktu nodrošināta sasaiste ar HIV ārstēšanu un aprūpes pakalpojumiem, savukārt tiem, kuru testi uzrāda negatīvu rezultātu, tiktu nodrošināti profilakses pakalpojumi.
Pirmstesta konsultācija ir konfidenciāls dialogs starp klientu un konsultantu, kuras mērķis ir sniegt precīzu informāciju par testu un pozitīva vai negatīva rezultāta sekām, lai ļautu personai, kura vēlas veikt testēšanu, izdarīt apzinātu izvēli, lai pieņemtu atbildīgus lēmumus par testu. Pēctesta konsultācijai vienmēr ir jābūt neatņemamai HIV  testēšanas procesa sastāvdaļai, jo ikviens eksprestesta veicējs ir jākonsultē par testa rezultātiem neatkarīgi no rezultāta, jo konsultācijas mērķis ir ne tikai palīdzēt klientam saprast un tikt galā ar testa rezultātiem, bet arī sniegt klientam nepieciešamo papildus informāciju un, ja nepieciešams, novirzīt klientu citu pakalpojumu saņemšanai.
Tādēļ pirmstesta un pēctesta HIV testa konsultēšanai jābūt pēc vienotiem kvalitātes standartiem. To var nodrošināt, ja konsultēšana tiek veikta atbilstoši Centra mājaslapā publicētajām rekomendācijām.  
Papildus minētajam arī noteikumu projekts paredz mehānismu, lai cilvēki, kuriem eksprestests ir uzrādījis pamatotas aizdomas par inficēšanos ar HIV nonāktu pie speciālista, apstiprinātu diagnozi un uzsāktu ārstēšanu. Noteikumu projekts paredz, ka, ja personai, veicot  eksprestestu HPP, tiek konstatēta iespējamā HIV infekcija, tad persona, kas veikusi testu - HPP darbinieks, klientu  var nosūtīt pie infektologa diagnozes apstiprināšanai, izmantojot šo noteikumu 1.pielikumā esošo veidlapu, kura tiek aizpildīta pozitīva HIV eksprestesta gadījumā un  kalpo kā klienta ceļvedis pie infektologa.
Tāpat atbilstoši MK noteikumu projektam eksprestestu varēs veikt arī ārstniecības iestādē, piemēram, pie  ģimenes ārsta, tādēļ apstiprinātas iespējamās HIV infekcijas gadījumā ārstniecības persona klienta nosūtīšanai pie infektologa izmantos vispārpieņemto kārtību, izmantojot veidlapu Nr. 027/u "Izraksts no stacionārā/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes". Lai veicinātu agrīnu HIV infekcijas atklāšanu, ārsts  nozīmē izmeklējumus HIV infekcijas diagnostikai konkrētām cilvēku grupām, kam ir paaugstināts risks inficēties ar HIV vai par kuriem ir aizdomas, ka viņi ir inficējušies. Kritēriji šo personu identificēšanai tiks publicēti Centra tīmekļa vietnē. Ārstniecības iestādei  HIV infekcijas noteikšanai jānodrošina laboratoriskos izmeklējumus  atbilstoši Centra tīmekļvietnē publicētajiem nosacījumiem HIV infekcijas diagnostikai (https://www.spkc.gov.lv/lv/registretas-2014gada/5322e625e2a511.pdf).
Ņemot vērā  iepriekšminēto, personai pozitīva eksprestesta gadījumā neatkarīgi no tā, vai tests tika veikts HPP vai ārstniecības iestādē, infektologs tiks nodrošināts kā tiešās pieejamības speciālists.
            HIV infekcijas noteikšanai asinis izmeklēšanai uz HIV var nodot arī jebkurā laboratorijā ar ģimenes ārsta nosūtījumu, maksājot pacienta iemaksu, vai bez ārsta nosūtījuma, maksājot par pakalpojumu.

 

3. Problēmas aprakts
Šobrīd tirgū ir pieejami arī HIV paštesti, kas var tikt izmantoti  paškontrolei,  īpaši situācijās, ja radušās aizdomas par iespējamu inficēšanos ar HIV. Šādi paštesti dod iespēju cilvēkam ātri uzzināt par iespējamo inficēšanos ar HIV un pieņemt lēmumu par pareizu rīcību - doties pie speciālista, lai  uzsāktu ārstēšanu un nepakļautu inficēšanās riskam savus partnerus. Lai paštests nodrošinātu pēc iespējas kvalitatīvāku rezultātu, tas ir jāveic pareizi. PVO ir izveidojusi vadlīnijas paštestu veikšanai :
(https://apps.who.int/iris/bitstream/handle/10665/251655/9789241549868-eng.pdf) .
 

Lai nodrošinātu paštestu rezultāta kvalitāti, noteikumu projekts ietver prasību, ka izplatot paštestus HIV infekcijas noteikšanai, ir arī jānodrošina kvalitatīva pirmstesta un pēctesta konsultēšana, tādēļ paštestam jāpievieno informācija, kas atbilst  Centra mājaslapā publicētajām rekomendācijām pirmstesta un pēctesta konsultācijai.
 

4. Problēmas apraksts
Viens no HIV infekcijas izplatības ierobežošanas pasākumiem ir inficēšanās agrīna atklāšana un ārstēšana. Tādēļ ir svarīgi, lai arī ārstniecības personas, tai skaitā ģimenes ārsti, novērtētu personas riskus inficēties ar HIV un pacientu savlaicīgi nosūtītu uz laboratoriskajiem izmeklējumiem HIV diagnostikai.

 

Lai nodrošinātu to, ka ārstniecības personas atbilstoši novērtētu sava pacienta riskus inficēties ar HIV un atbilstoši labai praksei pacientu nosūtītu uz izmeklējumiem HIV diagnostikai, noteikumu projektā ir ietverts nosacījums, ka Centra mājaslapā ir publicēti nosacījumi (riska faktori, kas jāņem vērā, kā arī slimības un sindromi), lai ārsts apsvērtu nepieciešamību nozīmēt pacientam izmeklējumus HIV diagnostikai. Noteikumi arī paredz pienākumu ārstniecības iestādēm nodrošināt pacientam laboratoriskos izmeklējumus, kam pastāv Centra mājaslapā minētie riski, kas var veicināt inficēšanos ar HIV, vai arī pacienta veselības stāvoklis atbilst Centra mājaslapā publicētajām pazīmēm, kas liecina par iespējamu inficēšanos ar HIV.

 

5. Problēmas apraksts
HIV infekcijas gadījumā ir ļoti svarīga pacienta līdzestība ārsta noteiktajām rekomendācijām, tādēļ ir ļoti svarīgi, lai pacients saņemtu precīzu un saprotamu informāciju ne tikai par diagnostikas gaitu un ārstēšanu, bet arī  par HIV izplatīšanās riskiem, inficēšanās ceļiem, kā arī pasākumiem infekcijas tālākas pārnešanas novēršanai. Tādejādi pacientam tiek dota iespēja pieņemt informētu lēmumu par dzimumattiecībām ar citiem cilvēkiem, intravenozo narkotiku lietošanu u.tml., lai novērstu infekcijas tālāku nodošanu. Grūtniecības gadījumā sievietei ir jāsaņem saprotama informācija par nepieciešamo HIV ārstēšanu, un rīcību (tai skaitā iespēju saņemt valsts apmaksātus mākslīgā piena maisījumus bērna ēdināšanai), lai novērstu infekcijas nodošanu bērnam.
 

Lai nodrošinātu atbilstošu cilvēka ar HIV infekciju informēšanu, noteikumu projekts paredz pienākumu ārstam, kurš pirmais ir diagnosticējis HIV infekciju, nodrošināt HIV inficētās personas informēšanu par HIV infekcijas izplatīšanās ceļiem, individuālajiem profilakses pasākumiem un atbildību pret savu un citu cilvēku veselību, kā arī pienākumu informēt personu (kontaktpersonu), kurai bijis risks inficēties saskarē (dzimumkontakta ceļā vai lietojot intravenozās narkotikas) ar konkrēto HIV infekcijas pacientu, tajā pat laikā rekomendējot kontaktpersonai apmeklēt ārstu un veikt HIV infekcijas profilaktisko izmeklēšanu.

 

6. Problēmas apraksts
Situācijās, kad inficēšanās ar HIV notikusi darba pienākumu pildīšanas laikā vai esot asiņu vai cita biomateriāla recipientam, ir jāveic nopietna epidemioloģiskā izmeklēšana, lai noskaidrotu inficēto cilvēku, kas ir bijis inficēšanās avots konkrētā situācijā. Tas ir svarīgi tādēļ, ka šādās  situācijās inficēšanās riskam ir pakļauti daudzi cilvēki, un risks ir vēl augstāks, ja cilvēks, kas inficējis pārējos, nezin par to, ka ir inficēts. Vairāk kā pēdējo 10 gadu laikā Latvijā šādi inficēšanās gadījumi nav konstatēti un, ņemot vērā augstos drošības standartus gan asins donoru, gan transplantāta materiālu izmantošanai, gan arī veicot darba pienākumus, kuru laikā nonāk ciešā saskarē ar asinīm vai gļotādām, ir minimāls risks, ka inficēšanās šādā veidā Latvijā būtu iespējama. Šādos gadījumus ir iespējams arī izmantot pēcekspozīcijas profilaksi, kas novērš risku, ka pēc saskares ar inficētu cilvēku varētu notikt inficēšanās.
Tāpat ir svarīgi detalizēti izvērtēt ikvienu HIV inficēšanās gadījumu bērnam, ja ir aizdomas, ka inficēšanās notikusi grūtniecības vai zīdīšanas laikā no mātes. Latvijā katru gadu tiek konstatēts viens vai vairāki vertikālās transmisijas gadījumi, kad bērns ir inficējies no mātes grūtniecības vai zīdīšanas laikā. Mūsdienās ir pieejamas ļoti efektīvas metodes, lai novērstu infekcijas nodošanu no mātes bērnam, tādēļ ir nepieciešams panākt, lai šādu gadījumu iespējamība praktiski nebūtu iespējama. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai katrs HIV  vertikālās transmisijas gadījums tiktu detalizēti epidemioloģiski izmeklēts, apzinot inficēšanās apstākļus un identificējot pasākumus inficēšanās novēršanai.
 

Tādēļ noteikumu projekts paredz to, ka situācijās, kad ir augsts sabiedrības veselības apdraudējums, kad konstatēta persona, kas iespējams ir inficējusies ar HIV, saņemot invazīvus pakalpojumus, esot recipientam vai arī saskaroties ar HIV inficētā cilvēka asinīm, gļotādām vai citu biomateriālu  profesionālo darba pienākumu pildīšanas laikā (piemēram, policists, ārstniecības persona, ieslodzījumu vietas pārvaldes darbinieks u.c.), Centrs nodrošina inficēšanās apstākļu apzināšanu, infekcijas avota identificēšanu, tai skaitā inficēto personu, no kuras HIV infekcija ir pārnesta ar asinīm, gļotādām vai citu biomateriālu. Tāpat arī MK noteikumu projekts paredz pienākumu Centram noskaidrot inficēšanās apstākļus gadījumos, ja bērnam tiek konstatēta HIV infekcija un ir aizdomas, ka tā ir iegūta no mātes grūtniecības vai dzemdību laikā, zīdīšanas laikā.
 

7. Problēmas aprakts
HIV inficēto personu kontaktpersonu apzināšanas un izmeklēšanas kārtība šobrīd ir noteikta  Ministru kabineta noteikumos Nr. 744 "Kontaktpersonu noteikšanas, primārās medicīniskās pārbaudes, laboratoriskās pārbaudes un medicīniskās novērošanas kārtība" (turpmāk – MK noteikumi Nr.744), bet ir nepieciešams noteikt nosacījumus kontaktpersonu izmeklēšanai  atbilstoši šodienas reālajai situācijai un iespējām, un lai nodrošinātu to, ka visi pasākumi HIV infekcijas izplatības ierobežošanai ir noteikti vienuviet.
HIV inficētai personai, izvērtējot iespējamās savas  kontaktpersonas, jāizprot, ka  HIV var pārnest, apmainoties ar dažādiem inficētu cilvēku ķermeņa šķidrumiem, piemēram, asinīm, mātes pienu, spermu un maksts sekrētiem. HIV var pārnest arī no mātes bērnam grūtniecības un dzemdību laikā. Personas nevar inficēties parastā ikdienas kontaktā, piemēram, skūpstoties, apskaujoties, paspiežot rokas vai daloties ar personīgiem priekšmetiem, pārtiku vai ūdeni.  HIV inficētas personas kontaktpersonām ir nepieciešama pēc iespējas ātrāka diagnostika, profilakse un  ārstēšana, lai novērstu infekcijas pārnešanu tālāk. Ir svarīgi atzīmēt, ka cilvēki ar HIV, kuri lieto antiretrovirālo terapiju (turpmāk – ART) un vīruss ir nomākts, neveicina infekcijas pārnešanu citiem cilvēkiem.

 

Lai nodrošinātu vienotu procedūru attiecībā uz darbu ar HIV inficēto personu un tās kontaktpersonām, nosacījumi HIV inficētā cilvēka kontaktpersonu medicīniskajai novērošanai tiek pārnesti no MK noteikumiem Nr.744 uz šo MK noteikumu projektu, paredzot to, ka apzinātās HIV inficētās personas kontaktpersonas  vēršas pie ģimenes ārsta, infektologa, pneimonologa vai uzturēšanās vietas ārstniecības personas, lai saņemtu primāro medicīnisko pārbaudi, medicīnisko novērošanu un veiktu nepieciešamos laboratoriskos izmeklējumus. Kontaktpersonai pirmajā pārbaudē  pēc  6 nedēļām (no iespējamā inficēšanās notikuma) var noteikt iespējamu agrīnu HIV infekciju. Ja tests ir pozitīvs, agrīnas noteikšanas priekšrocības ir iespēja uzsākt HIV ārstēšanu pēc iespējas ātrāk pēc inficēšanās. Negatīvs testa rezultāts pēc 6 nedēļām pilnībā neizslēdz HIV infekciju, jo var būt  “loga periods”. Otrais tests  12. nedēļā aptver “loga periodu”. Ja šis tests ir negatīvs, tad medicīniskā novērošana ir pabeigta.
HIV inficētām grūtniecēm dzimušo bērnu novērošanu veic dzemdību palīdzības ietvarā, tādēļ grūtnieču un bērnu izmeklēšanu un novērošanu veic atbilstoši šo jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem.

 

8.  Problēmas apraksts
Pēcekspozīcijas profilakse (turpmāk - PEP) ir specifiska īstermiņa HIV infekcijas antiretrovirālā terapija, ko uzreiz pēc negadījuma veic cilvēkiem, kuru organismā iekļuvušas ar HIV inficētas asinis vai citi infekciozi organisma šķidrumi. Pildot darba pienākumus, riskam visbiežāk pakļauti medicīnas darbinieki un operatīvo dienestu darbinieki (policisti, ugunsdzēsēji, glābēji). Nepieciešamības gadījumā PEP jāuzsāk ne vēlāk kā 48 stundas pēc negadījuma. Izšķiroši svarīgi maksimāli ātri veikt profesionālo riska izvērtējumu un, ja nepieciešams, uzsākt PEP.
PEP terapijas ilgums ir 30 dienas un novērošana ilgst 6 mēnešus. PEP terapijā izmanto ļoti toksiskus medikamentus, tādēļ katrā individuālajā gadījumā tiek pilnībā izanalizēts inficēšanās risks, un tikai tad pieņemts lēmums par terapijas nozīmēšanu. Drošības pasākumi, kas jāievēro personai PEP terapijas laikā: Nedrīkst būt donors; Jebkuru dzimumkontaktu laikā jālieto prezervatīvs; Sievietēm jāatsakās no bērna zīdīšanas.  PEP terapiju saņēmušai personai ir nepieciešama infektologa konsultācijas, laboratoriska diagnostika, medicīniskā novērošana un atbilstoša ārstēšana.
Saskaņā ar šobrīd spēkā esošajiem MK noteikumiem 628 PEP nodrošina “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” (turpmāk - SIA “RAKUS”) Stacionārs „Latvijas Infektoloģijas centrs” (turpmāk - LIC). Tomēr jāņem vērā, ka nelaimes gadījums, kura laikā iespējama inficēšanās ar HIV, var notikt jebkurā Latvijas reģionā un tādejādi ir apgrūtināta personas nokļūšana SIA “RAKUS”, lai savlaicīgi uzsāktu pēcekspozīcijas terapiju. Vairākas ārstniecības iestādes ir paudušas vēlēšanos nodrošināt PEP, vismaz savu darbinieku aizsardzībai.
 

Tādēļ projekts paredz, ka HIV infekcijas specifisku īstermiņa ārstēšanu  nodrošina SIA “RAKUS”, kā arī jebkura cita ārstniecības iestāde, kurai noslēgts līgums ar Nacionālo veselības dienestu (turpmāk - Dienests) par PEP pakalpojuma sniegšanu. Ārstniecības iestādēm jāvadās pēc Centra tīmekļvietnē publicētajiem  nosacījumiem HIV infekcijas PEP (https://www.spkc.gov.lv/lv/hiv-infekcijas-profilakse-pec-saskares-ar-inficetam-asinim/hiv_profilakse_pec_saskares_ar_asinim1.pdf). Lai pārliecinātos par PEP efektivitāti, ārstniecības iestādei, kurā tiek veikts PEP, jānodrošina arī turpmāku PEP saņēmušās personas medicīnisko novērošanu un jāsniedz  infektologa konsultācijas, laboratorisko diagnostiku un ārstēšanas pakalpojumus. Projekts paredz arī attiecīgajai ārstniecības iestādei uzglabāt pēcekspozīcijas profilaksei paredzēto zāļu krājumus, lai nepieciešamības gadījumā nodrošinātu pirmās zāļu devas pieejamību pacientam, un netiku nokavēta PEP specifiskās terapijas nodrošināšana pacientam.
Ņemot vērā minēto, noteikumu projekts paredz to, ka ārstniecības iestādes var brīvprātīgi izvēlēties sniegt vai nesniegt PEP terapijas pakalpojumus, savukārt SIA “RAKUS” šis pakalpojums ir jānodrošina obligāti, jo šai slimnīcai ir pieejami nepieciešamie resursi PEP pakalpojumu sniegšanai un slimnīcas speciālistiem ir ilgu gadu pieredze šajā jomā.

 

9. Problēmas apraksts
Atbilstoši jaunākajiem zinātniskajiem atklājumiem HIV diagnostikā, ārstēšanā un  arī profilaksē, tiek ieviestas aizvien jaunas metodes. Jaunāku diagnostikas un ārstēšanas metožu izmantošana veicina HIV inficēto cilvēku līdzestību ārstēšanai, izmaksu efektīvāku HIV gadījumu vadīšanu, ilgākus veselīgi nodzīvotos gadus u.tml. Tādēļ ir svarīgi, lai jaunākās pieredzes un labākās prakses piemēri pēc iespējas ātrāk arī tiktu ieviesti Latvijā.
 

SIA “RAKUS” ilgu gadu garumā ir izveidota atbilstoša infrastruktūra HIV pacientu aprūpei, slimnīca nodrošina HIV inficētajiem pacientiem gan ambulatoro, gan stacionāra aprūpi. SIA “RAKUS” struktūrā arī tiek uzturēts līdzestības kabinets HIV inficēto cilvēku iesaistīšanai ārstēšanas procesā, šeit arī tiek nodrošināta gan grūtnieču ar HIV infekciju, gan bērnu aprūpe. SIA “RAKUS” nodrošina lielākās daļas no HIV inficētajiem aprūpi. Ņemot vērā minēto, noteikumu projekts nosaka, ka SIA “RAKUS” nodrošina HIV inficēto pacientu medicīniskās aprūpes metodisko vadību, konsultējot citus speciālistus, nodrošinot konsīlijus sarežģītāko gadījumu izskatīšanai, kā arī nodrošina visus pakalpojumus un infrastruktūru HIV PEP terapijai, diagnostikai, ārstēšanai un pacientu līdzestībai.
Tāpat arī noteikumi paredz, ka HIV laboratorisko diagnozi apstiprina SIA “RAKUS” Nacionālā references laboratorija.
Savukārt, lai nodrošinātu to, ka veselības aprūpes pakalpojumi HIV inficētajiem cilvēkiem ir pieejamāki, HIV inficēto pacientu aprūpi veic jebkurš infektologs. HIV diagnozi, tai skaitā -  ir vai nav AIDS stadija, nosaka infektologs. Infektologs arī nosaka HIV inficētā pacienta ārstēšanas režīmu un medicīniskās novērošanas plānu. Lai pacientam, kuram norit HIV infekcija ar  komplikācijām, pavadošām slimībām vai citiem sarežģījumiem, tiku nodrošināta pēc iespējas labākā iespējamā tālākā ārstēšana, ārstējošais ārsts var lemt par ārstu konsīlija iesaisti pacienta slimības gadījuma izskatīšanā. Atbilstoši Ārstniecības likumam, ārstu konsīlijs ir ne mazāk kā trīs ārstu speciālistu apspriede, lai noteiktu diagnozi un turpmāko ārstēšanas gaitu. Šāds pieredzējušu ārstu konsīlijs HIV infekcijas gadījumu izskatīšanai ir pieejams SIA “RAKUS” un Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā (turpmāk – PSKUS).
Savukārt, ja HIV inficētā pacienta veselības stāvoklis ir apmierinošs, pacients labi panes ārstēšanu un ir līdzestīgs, pacienta ambulatoro veselības aprūpi un medicīnisko novērošanu var veikt pacienta ģimenes ārsts tuvāk pacienta dzīvesvietai, piemēram, izrakstīt pacienta ārstēšanai nepieciešamās zāles atbilstoši infektologa rekomendācijām. Tāpat pacienta aprūpi atbilstoši infektologa rekomendācijām var veikt ieslodzījuma vietu ārsts vai pneimonologs, kura aprūpē ir HIV inficētais ar akūtu tuberkulozi.
Tā kā saskaņā ar MK noteikumiem Nr.555 HIV inficētiem cilvēkiem infektologs ir tiešas pieejamības speciālists, HIV inficētajam ir iespēja jebkurā laikā saņemt arī nepieciešamo infektologa konsultāciju, un šim cilvēkam ir izvēles iespējas veikt HIV ārstēšanu pie infektologa vai sava ģimenes ārsta.
 

10. Problēmas apraksts
Latvijā joprojām tiek konstatēta inficēšanās  HIV vertikālās transmisijas ceļā (no mātes bērnam). Neskatoties uz progresu vertikālās transmisijas gadījumu skaita mazināšanā, bērni turpina iegūt HIV. Perinatālā transmisija joprojām notiek zīdaiņiem, kas dzimuši sievietēm ar diagnosticētu HIV grūtniecības vai dzemdību laikā. Zīdaiņiem ir arī risks iegūt HIV zīdīšanas laikā, aptuveni puse no visiem nesen inficētajiem bērniem HIV iegūst zīdīšanas laikā, līdz ar to ir svarīgi HIV pozitīvas mātes zīdaini kopš pašas dzimšanas nodrošināt ar mākslīgā piena maisījumu un tālāk ar mākslīgo papildus ēdināšanas maisījumu bērniem līdz gada vecumam (turpmāk – mākslīgie maisījumi). Saikne starp pirmsdzemdību aprūpes kvalitāti un grūtniecības iznākumu ir pārliecinoši  noteikta, pētījums parādīja, ka grūtnieces ar HIV, saņemot atbilstošu aprūpi, ir uzņēmīgas pret tiem pašiem faktoriem, kas ietekmē grūtniecības iznākumu sievietēm, kuras nav inficētas ar HIV. Kad tiek veikti šie atbilstošie pasākumi, HIV pārnešanas līmenis no mātes bērnam kļūst gandrīz nulle (https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4085844/#B21).
Lai nodrošinātu ilgtspējīgu sistēmu HIV inficēto sieviešu nodrošināšanai ar mākslīgajiem maisījumiem zīdaiņu un bērna ēdināšanai, nepieciešams noteikt vienotu procedūru šo maisījumu iegādei un sadalei.
 

MK noteikumu projektā ir ietverta kārtība par mākslīgo maisījumu nodrošināšanu HIV inficēto māšu bērniem līdz viena gada vecumam. Noteikumu projekts paredz, ka Dienests plāno un organizē mākslīgo  maisījumu zīdaiņiem un bērniem līdz gada vecumam iepirkumu, nodrošinot piegādes ārstniecības iestādēm. 2021.gada februārī Dienests izsludināja atklātu konkursu par mākslīgo piena maisījumu zīdaiņiem un mākslīgo papildus ēdināšanas maisījumu iegādi bērniem, kuri dzimuši HIV inficētām mātēm, un līgums ir spēkā līdz 2022.gada 31.decembrim vai līdz līguma saistību pilnīgai izpildei.
       Sākotnēji HIV inficētām mātēm dzimušiem zīdaiņiem mākslīgo maisījumu nodrošina attiecīgā dzemdību nodaļa, kur notikušas dzemdības. SIA “Rīgas Dzemdību nams” (turpmāk - RDN) un PSKUS dzemdību nodaļa pasūta un uztur noteiktos mākslīgo maisījumu zīdaiņiem krājumus, lai nodrošinātu HIV inficēto dzemdētāju jaundzimušos ar maisījumiem kopš jaundzimušā 1.dzīves dienas, savukārt reģionu slimnīcu dzemdību nodaļām, kur plānotas HIV inficētās sievietes dzemdības - pirmajām ēdienreizēm mākslīgo maisījumu zīdaiņiem pēc iepriekšējā pasūtījuma un vienošanās izsniedz LIC. Turpmāk bērnam līdz viena gada vecumam mākslīgo maisījumu izsniedz LIC pēc HIV pozitīvās mātes un viņas bērna pēcekspozīcijas vizītes pie bērnu infektologa, kurš strādā tikai LIC. Šāda veida sistēma izveidota, lai HIV pozitīvām mātēm un viņu bērniem nodrošinātu atbalstu un speciālistu pilnvērtīgu novērošanu.
       Dienests sadarbībā ar LIC un RDN speciālistiem plāno mākslīgo maisījumu zīdaiņiem un bērniem līdz gada vecumam apjomu ārstniecības iestādēm līguma periodam. Ārstniecības iestādes, kurām ir noslēgts līgums ar Dienestu, katra mēneša 16. - 20.datumā pasūta savā aprūpē esošajām HIV inficētām mātēm dzimušo bērnu  ēdināšanai nepieciešamo mākslīgo maisījumu zīdaiņiem un mākslīgo maisījumu bērniem līdz gada vecumam apjomu, elektroniski informējot Dienestu un  iepirkuma rezultātā izvēlēto mākslīgā  maisījumu piegādātāju.
      Dienests veic arī mākslīgo maisījumu izlietojuma uzskaiti, apkopojot informāciju no ārstniecības iestādēm, kuru ārstniecības iestādes līdz katra mēneša 5.datumam iesniedz Dienestam katru mēnesi, izmantojot  norādīto izlietojuma pārskata veidlapu līguma pielikumā par mākslīgo maisījumu zīdaiņiem un mākslīgo papildus ēdināšanas maisījumu iegādi bērniem, kuri dzimuši HIV inficētām mātēm.
     Finanšu izlietojuma uzskaite notiek pēc mākslīgo maisījumu zīdaiņiem un mākslīgo papildu ēdināšanas maisījumu bērniem piegādes zīdaiņiem, kuri dzimuši HIV inficētām mātēm, piegādātāja izsniegtajām un Dienesta apmaksātajām pavadzīmēm.