24-TA-876: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par 2.1.2.1.i. investīcijas "Centralizētās platformas un sistēmas" nolūka "Pašvaldību pakalpojumu digitālā transformācija un pašvaldību atbalsta procesu modernizācija un centralizācija, t. sk. sadarbībā ar valsts pārvaldes institūcijām" projekta "Labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" izstrāde un ieviešana" pases un centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojuma attīstības plāna apstiprināšanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts sagatavots, pamatojoties uz Ministru kabineta (turpmāk - MK) 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" un MK 2024. gada 12. marta noteikumu Nr. 167 “Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi”” prasībām.
Investīcijas 2.1.2.1.i. projekts “Labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas “DigiSoc” izstrāde un ieviešana” (turpmāk – projekts).
Investīcijas 2.1.2.1.i. projekts “Labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas “DigiSoc” izstrāde un ieviešana” (turpmāk – projekts).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir nodrošināt sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanas digitālo instrumentu savietojamību pašvaldību sociālo dienestu darbības efektivitātes celšanai un darbības produktivitātes paaugstināšanai, kā arī izstrādāt labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformu “DigiSoc” (turpmāk - platforma “DigiSoc”).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanas atbalsta un uzskaites joma
Šobrīd sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanas atbalsta un uzskaites vajadzībām pašvaldību sociālie dienesti un dažādi sociālo pakalpojumu sniedzēji izmanto privāto komersantu izstrādātu informācijas sistēmu - Pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammu (turpmāk - SOPA), no kuras MK 2014. gada 30. septembra noteikumu Nr. 587 “Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas noteikumi” 2. pantā definētā informācija tiek nodota tālāk uz Labklājības ministrijas (turpmāk - LM) Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmu (turpmāk - informācijas sistēma SPOLIS), jo LM ir tiesības no valsts un pašvaldību institūcijām saņemt un apstrādāt to personu personas datus, kuras pieprasījušas sociālo palīdzību, sociālās aprūpes, sociālās vai profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus, tehniskos palīglīdzekļus vai pakalpojumus neatkarīgas dzīves nodrošināšanai, kā arī datus par šo personu pieprasītajiem un tām piešķirtajiem sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums 14. panta pirmās daļas 5. punktā noteikts, ka informācijas sistēma SPOLIS izmantojama šā panta pirmās daļas 1. punktā (izstrādāt valsts politiku sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā, kā arī organizēt un koordinēt tās īstenošanu), 2. punktā (tiesības saņemt no pašvaldībām datus) un 4. punktā (tiesības neinformēt datu subjektu par personas datu apstrādi) noteikto uzdevumu veikšanai. Tādējādi informācijas sistēmā SPOLIS esošie dati ir svarīgi, lai korekti prognozētu un izstrādātu valsts politiku sociālās aizsardzības jomā. Tomēr informācijas sistēmā SPOLIS nav iespējams saņemt kvalitatīvus un ticamus datus par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņēmējiem, ja attiecīgie dati netiek pilnvērtīgi ievadīti un apkopoti pašvaldību sociālajos dienestos, jo, piemēram, pašvaldību sociālajiem dienestiem katru gadu jāiesniedz LM aizpildītu MK 2017. gada 13. jūnija noteikumu Nr. 324 “Noteikumi par oficiālās statistikas veidlapu paraugiem sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā un veidlapu aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību” 4. pielikumu “Pārskats par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu no prettiesiskām darbībām cietušām personām ____. gadā." (turpmāk - sociālās rehabilitācijas pakalpojumu statistikas pārskats), kas ir apjomīgs pārskats, kuram visa informācija tiek sagatavota manuāli.
Bērnu aizsardzības joma
MK 2021. gada 18. februāra sēdē apstiprinātajā LM informatīvajā ziņojumā “Par bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidi” (protokols Nr. 18 39. §) un Valsts kontroles revīzijas ziņojumā “Atņemtā bērnība. Ikvienam bērnam ir tiesības uzaugt ģimenē” (apstiprināts ar Valsts kontroles 2020. gada 29. marta lēmumu Nr. 2.4.1-9/2018) norādītie trūkumi bērnu tiesību aizsardzības sistēmas kvalitātē un efektivitātē akcentē nepieciešamību stiprināt bērnu tiesību aizsardzībā iesaistīto speciālistu profesionālo kompetenci un paaugstināt darba efektivitāti.
Speciālistu, kuru profesionālā darbība saistīta ar bērnu tiesību un tiesisko interešu aizsardzības nodrošināšanu, sniegto pakalpojumu kvalitātē nozīmīga loma ir profesionālajai kvalifikācijai, kas atspoguļo profesionālās darbības veikšanai nepieciešamo zināšanu, prasmju un atbildības kopumu, un profesionālās kompetences pilnveidei, kas ietver iespēju papildināt profesionālās zināšanas un prasmes bērnu tiesību aizsardzības jautājumos. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.1. panta pirmajā daļā ir noteikti bērnu tiesību aizsardzības subjekti, kuriem, veicot dažāda veida darba pienākumus, ir jāapgūst speciālas zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, bet vienkopus informācija par kvalificētajiem speciālistiem nav pieejama.
Šobrīd sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanas atbalsta un uzskaites vajadzībām pašvaldību sociālie dienesti un dažādi sociālo pakalpojumu sniedzēji izmanto privāto komersantu izstrādātu informācijas sistēmu - Pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammu (turpmāk - SOPA), no kuras MK 2014. gada 30. septembra noteikumu Nr. 587 “Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas noteikumi” 2. pantā definētā informācija tiek nodota tālāk uz Labklājības ministrijas (turpmāk - LM) Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmu (turpmāk - informācijas sistēma SPOLIS), jo LM ir tiesības no valsts un pašvaldību institūcijām saņemt un apstrādāt to personu personas datus, kuras pieprasījušas sociālo palīdzību, sociālās aprūpes, sociālās vai profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus, tehniskos palīglīdzekļus vai pakalpojumus neatkarīgas dzīves nodrošināšanai, kā arī datus par šo personu pieprasītajiem un tām piešķirtajiem sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums 14. panta pirmās daļas 5. punktā noteikts, ka informācijas sistēma SPOLIS izmantojama šā panta pirmās daļas 1. punktā (izstrādāt valsts politiku sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā, kā arī organizēt un koordinēt tās īstenošanu), 2. punktā (tiesības saņemt no pašvaldībām datus) un 4. punktā (tiesības neinformēt datu subjektu par personas datu apstrādi) noteikto uzdevumu veikšanai. Tādējādi informācijas sistēmā SPOLIS esošie dati ir svarīgi, lai korekti prognozētu un izstrādātu valsts politiku sociālās aizsardzības jomā. Tomēr informācijas sistēmā SPOLIS nav iespējams saņemt kvalitatīvus un ticamus datus par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņēmējiem, ja attiecīgie dati netiek pilnvērtīgi ievadīti un apkopoti pašvaldību sociālajos dienestos, jo, piemēram, pašvaldību sociālajiem dienestiem katru gadu jāiesniedz LM aizpildītu MK 2017. gada 13. jūnija noteikumu Nr. 324 “Noteikumi par oficiālās statistikas veidlapu paraugiem sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā un veidlapu aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību” 4. pielikumu “Pārskats par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu no prettiesiskām darbībām cietušām personām ____. gadā." (turpmāk - sociālās rehabilitācijas pakalpojumu statistikas pārskats), kas ir apjomīgs pārskats, kuram visa informācija tiek sagatavota manuāli.
Bērnu aizsardzības joma
MK 2021. gada 18. februāra sēdē apstiprinātajā LM informatīvajā ziņojumā “Par bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidi” (protokols Nr. 18 39. §) un Valsts kontroles revīzijas ziņojumā “Atņemtā bērnība. Ikvienam bērnam ir tiesības uzaugt ģimenē” (apstiprināts ar Valsts kontroles 2020. gada 29. marta lēmumu Nr. 2.4.1-9/2018) norādītie trūkumi bērnu tiesību aizsardzības sistēmas kvalitātē un efektivitātē akcentē nepieciešamību stiprināt bērnu tiesību aizsardzībā iesaistīto speciālistu profesionālo kompetenci un paaugstināt darba efektivitāti.
Speciālistu, kuru profesionālā darbība saistīta ar bērnu tiesību un tiesisko interešu aizsardzības nodrošināšanu, sniegto pakalpojumu kvalitātē nozīmīga loma ir profesionālajai kvalifikācijai, kas atspoguļo profesionālās darbības veikšanai nepieciešamo zināšanu, prasmju un atbildības kopumu, un profesionālās kompetences pilnveidei, kas ietver iespēju papildināt profesionālās zināšanas un prasmes bērnu tiesību aizsardzības jautājumos. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.1. panta pirmajā daļā ir noteikti bērnu tiesību aizsardzības subjekti, kuriem, veicot dažāda veida darba pienākumus, ir jāapgūst speciālas zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, bet vienkopus informācija par kvalificētajiem speciālistiem nav pieejama.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanas atbalsta un uzskaites joma
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanas atbalsta un uzskaites vajadzībām pašvaldību sociālie dienesti un dažādi sociālo pakalpojumu sniedzēji izmanto privāto komersantu izstrādātas informācijas sistēmas. Šobrīd nav izveidota vienota valsts nozīmes informācijas sistēma sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības, un citu sociālo datu uzskaitei. Esošo informācijas sistēmu funkcionalitāte nav pietiekama, lai pilnvērtīgi nodrošinātu datu pārraidi starp pašvaldībām un sociālo pakalpojumu sniedzējiem, lai panāktu savlaicīgu nepieciešamās informācijas nodošanu pēctecīgai un efektīvai sociālo pakalpojumu plānošanai un nodrošināšanai. Arī datu atlase un nodošana sociālās politikas plānošanas vajadzībām (informācijas sistēmā SPOLIS) ir laikietilpīga, reizēm arī apgrūtināta nepietiekamas funkcionalitātes dēļ.
Šobrīd esošās informācijas sistēmas - SOPA - funkcionalitāte nenodrošina sociālo dienestu iespēju automātiski ģenerēt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu statistikas pārskatus. Lai varētu sagatavot sociālās rehabilitācijas pakalpojumu statistikas pārskatu, visa informācija tiek sagatavota manuāli. Tā kā visi dati tiek apkopoti un ievadīti manuāli, tas var radīt problēmas ar datu kvalitāti. Turklāt šāda informācijas apkopošana ir laikietilpīga un rada pašvaldību sociālajiem dienestiem ļoti lielu administratīvo slogu.
LM, veicot izmaiņas normatīvajos regulējumos, bieži ir jāparedz izmaiņas arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk - IKT) risinājumos, tai skaitā SOPA un informācijas sistēmā SPOLIS. Tā kā SOPA ir komersanta īpašumā esošs IKT risinājums, tad nav iespējams investēt valsts vai Eiropas Savienības fondu līdzekļus SOPA attīstībā. Līdz ar to valstij un pašvaldībām svarīgu sociālās politikas izmaiņu iniciētos uzlabojumus SOPA jāfinansē pašvaldībām vai no citiem finanšu resursiem.
Bērnu aizsardzības joma
Esošajā situācijā valsts līmenī vienkopus nav pieejama informācija par speciālistiem, kuri ir apguvuši mācības un pilnveidojuši profesionālo kompetenci bērnu tiesību aizsardzības jomā. Jaunas vai pielāgotas informācijas sistēmas izstrāde un uzturēšana, aizstājot manuālu informācijas apstrādi, ļautu veiksmīgāk īstenot programmas, plānot, organizēt un uzraudzīt speciālistu mācību procesu, lai ikvienam speciālistam būtu atbilstošas zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā. Tāpat informācijas sistēmai būtu jānodrošina publiski ticamas informācijas pieejamību, kas ļautu pārliecināties par speciālista atbilstību pienākumu pildīšanai ar bērna tiesību un interešu aizsardzību saistītos gadījumos.
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanas atbalsta un uzskaites vajadzībām pašvaldību sociālie dienesti un dažādi sociālo pakalpojumu sniedzēji izmanto privāto komersantu izstrādātas informācijas sistēmas. Šobrīd nav izveidota vienota valsts nozīmes informācijas sistēma sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības, un citu sociālo datu uzskaitei. Esošo informācijas sistēmu funkcionalitāte nav pietiekama, lai pilnvērtīgi nodrošinātu datu pārraidi starp pašvaldībām un sociālo pakalpojumu sniedzējiem, lai panāktu savlaicīgu nepieciešamās informācijas nodošanu pēctecīgai un efektīvai sociālo pakalpojumu plānošanai un nodrošināšanai. Arī datu atlase un nodošana sociālās politikas plānošanas vajadzībām (informācijas sistēmā SPOLIS) ir laikietilpīga, reizēm arī apgrūtināta nepietiekamas funkcionalitātes dēļ.
Šobrīd esošās informācijas sistēmas - SOPA - funkcionalitāte nenodrošina sociālo dienestu iespēju automātiski ģenerēt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu statistikas pārskatus. Lai varētu sagatavot sociālās rehabilitācijas pakalpojumu statistikas pārskatu, visa informācija tiek sagatavota manuāli. Tā kā visi dati tiek apkopoti un ievadīti manuāli, tas var radīt problēmas ar datu kvalitāti. Turklāt šāda informācijas apkopošana ir laikietilpīga un rada pašvaldību sociālajiem dienestiem ļoti lielu administratīvo slogu.
LM, veicot izmaiņas normatīvajos regulējumos, bieži ir jāparedz izmaiņas arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk - IKT) risinājumos, tai skaitā SOPA un informācijas sistēmā SPOLIS. Tā kā SOPA ir komersanta īpašumā esošs IKT risinājums, tad nav iespējams investēt valsts vai Eiropas Savienības fondu līdzekļus SOPA attīstībā. Līdz ar to valstij un pašvaldībām svarīgu sociālās politikas izmaiņu iniciētos uzlabojumus SOPA jāfinansē pašvaldībām vai no citiem finanšu resursiem.
Bērnu aizsardzības joma
Esošajā situācijā valsts līmenī vienkopus nav pieejama informācija par speciālistiem, kuri ir apguvuši mācības un pilnveidojuši profesionālo kompetenci bērnu tiesību aizsardzības jomā. Jaunas vai pielāgotas informācijas sistēmas izstrāde un uzturēšana, aizstājot manuālu informācijas apstrādi, ļautu veiksmīgāk īstenot programmas, plānot, organizēt un uzraudzīt speciālistu mācību procesu, lai ikvienam speciālistam būtu atbilstošas zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā. Tāpat informācijas sistēmai būtu jānodrošina publiski ticamas informācijas pieejamību, kas ļautu pārliecināties par speciālista atbilstību pienākumu pildīšanai ar bērna tiesību un interešu aizsardzību saistītos gadījumos.
Risinājuma apraksts
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanas atbalsta un uzskaites joma
Sadarbībā ar pašvaldībām, izstrādājot un ieviešot LM jaunu IKT risinājumu - platformu “DigiSoc”, tiks fundamentāli atrisināta sociālās sfēras datu uzkrāšanas un apstrādes vajadzība visā valstī - gan pašvaldību, gan valsts resoru līmenī.
Atbilstoši projekta aktivitāšu plānam un laika grafikam ir paredzēts izstrādāt platformas “DigiSoc” arhitektūru, pamata funkcionalitāti, drošības un lietotāju pārvaldību. Tā kā SOPA arhitektūra sastāv no trīs pīlāriem - sociālā palīdzība, mājsaimniecības statuss un sociālie pakalpojumi, tad ierobežotā laika dēļ nav iespējams pārņemt visu SOPA funkcionalitāti. Līdz ar to platformas “DigiSoc” ieviešana plānota divās kārtās - šī projekta ietvaros tiks nodrošināta pilna cikla datu apstrāde par pašvaldību sociālajiem pakalpojumiem, bet nākamajā kārtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā projektā ir plānots turpināt SOPA funkcionalitātes pārcelšanu uz platformu “DigiSoc”, izstrādājot sociālās palīdzības un mājsaimniecības statusa blokus.
Projekta ietvaros izstrādātā platforma “DigiSoc” pašvaldībām nodrošinās ne tikai nepieciešamo IKT funkcionalitāti, bet arī tiks digitāli uzlaboti šādi pašvaldību koplietošanas pakalpojumi:
1. Izveidota vienota sociālo pakalpojumu administrēšanas funkcionalitāte. Funkcionalitāte ietvers konfigurējamu sociālo pakalpojumu notikumu pārvaldības procesu no pakalpojuma pieprasījuma apstrādes līdz pakalpojuma saņemšanai un pakalpojuma norēķinu uzskaitei. Funkcionalitāte ietvers kā pašvaldību sociālo dienestu sniegto pakalpojumu uzskaiti, tā arī vardarbībā cietušo personu sociālās rehabilitācijas pakalpojuma datu uzskaiti. Pakalpojumu konfigurēšanas funkcionalitāte ļaus platformā nodrošināt arī citu sociālo pakalpojumu sniedzēju sniegto pakalpojumu uzskaiti. Platformas izstrādē tiks pielietota Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (turpmāk - DAGR) vai valsts nozīmes sistēmu un reģistru datu saskarnes API Pārvaldnieka un Datu izplatīšanas tīkla (DIT) tehniskajos risinājumos un, izmantojot API saskarnes, būs iespējama sociālo pakalpojumu nodrošinātāju vai sociālo pakalpojumu sniedzēju informācijas sistēmu integrācija ar platformu “DigiSoc”.
2. Izveidota sociālās palīdzības saņēmēju elektroniskās lietas funkcionalitāte, nodrošinot dokumentu elektronisku apstrādi un apriti. Funkcionalitāte ietvers klientu izvērtējumu, rehabilitācijas plānus, pierakstus, žurnālus un citus sociālās palīdzības dokumentus. Palīdzības saņēmēju elektroniskās lietas nodrošinās iespēju dažādām pakalpojumu organizēšanā, sniegšanā un kontrolē iesaistītajām pusēm piekļūt nepieciešamajai informācijai atbilstoši veicamajiem uzdevumiem.
3. Izveidota funkcionalitāte sociālo pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo datu saņemšanai no valsts nozīmes reģistriem un ārējām sistēmām, tai skaitā no Latvijas Bērnu fonda (turpmāk - LBF) par vardarbībā cietušo bērnu sociālo rehabilitāciju. Datu saņemšana pamatā organizējama, izmantojot DAGR funkcionalitāti. Tai skaitā tiks nodrošināta sociālo dienestu piekļuve komercbanku klientu kontu datiem, kā arī paredzēta datu saņemšana par pašvaldību piešķirtajiem sociālajiem statusiem un veiktajām sociālo pabalstu izmaksām.
4. Izveidota funkcionalitāte datu nodošanai LM informācijas sistēmai SPOLIS un citiem informācijas izmantotājiem. Pilnveidota sociālo dienestu un citu sociālo pakalpojumu statistikas datu nodošana LM informācijas sistēmai SPOLIS, nodrošinot kvalitatīvāku un ātrāku statistikas datu sagatavošanu un nodošanu.
5. Izveidota sociālo pakalpojumu datu analīzes funkcionalitāte, kas nodrošinās platformā uzkrāto datu analīzes funkcionalitāti sniegto pakalpojumu datu analīzei un datos balstītu lēmumu pieņemšanai.
6. Bērnu aizsardzības centra (turpmāk – BAC) informācijas sistēmas funkcionalitāte tiks papildināta ar bāriņtiesu elektronisko lietu izguves funkcionalitāti, kas nodrošinās bāriņtiesu lietu datu izgūšanu no bāriņtiesu informācijas sistēmām un šo datu pieejamību BAC informācijas sistēmā, tā nodrošinot daudz efektīvāku bāriņtiesu darba uzraudzību no BAC puses.
Bērnu aizsardzības joma
Tiks izstrādāta bērnu aizsardzības jomā kvalificēto speciālistu vienota uzskaite, nodrošinot funkcionalitāti vienotas bērna interešu aizsardzības uzskaites nodrošināšanai.
Sadarbībā ar pašvaldībām, izstrādājot un ieviešot LM jaunu IKT risinājumu - platformu “DigiSoc”, tiks fundamentāli atrisināta sociālās sfēras datu uzkrāšanas un apstrādes vajadzība visā valstī - gan pašvaldību, gan valsts resoru līmenī.
Atbilstoši projekta aktivitāšu plānam un laika grafikam ir paredzēts izstrādāt platformas “DigiSoc” arhitektūru, pamata funkcionalitāti, drošības un lietotāju pārvaldību. Tā kā SOPA arhitektūra sastāv no trīs pīlāriem - sociālā palīdzība, mājsaimniecības statuss un sociālie pakalpojumi, tad ierobežotā laika dēļ nav iespējams pārņemt visu SOPA funkcionalitāti. Līdz ar to platformas “DigiSoc” ieviešana plānota divās kārtās - šī projekta ietvaros tiks nodrošināta pilna cikla datu apstrāde par pašvaldību sociālajiem pakalpojumiem, bet nākamajā kārtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā projektā ir plānots turpināt SOPA funkcionalitātes pārcelšanu uz platformu “DigiSoc”, izstrādājot sociālās palīdzības un mājsaimniecības statusa blokus.
Projekta ietvaros izstrādātā platforma “DigiSoc” pašvaldībām nodrošinās ne tikai nepieciešamo IKT funkcionalitāti, bet arī tiks digitāli uzlaboti šādi pašvaldību koplietošanas pakalpojumi:
1. Izveidota vienota sociālo pakalpojumu administrēšanas funkcionalitāte. Funkcionalitāte ietvers konfigurējamu sociālo pakalpojumu notikumu pārvaldības procesu no pakalpojuma pieprasījuma apstrādes līdz pakalpojuma saņemšanai un pakalpojuma norēķinu uzskaitei. Funkcionalitāte ietvers kā pašvaldību sociālo dienestu sniegto pakalpojumu uzskaiti, tā arī vardarbībā cietušo personu sociālās rehabilitācijas pakalpojuma datu uzskaiti. Pakalpojumu konfigurēšanas funkcionalitāte ļaus platformā nodrošināt arī citu sociālo pakalpojumu sniedzēju sniegto pakalpojumu uzskaiti. Platformas izstrādē tiks pielietota Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (turpmāk - DAGR) vai valsts nozīmes sistēmu un reģistru datu saskarnes API Pārvaldnieka un Datu izplatīšanas tīkla (DIT) tehniskajos risinājumos un, izmantojot API saskarnes, būs iespējama sociālo pakalpojumu nodrošinātāju vai sociālo pakalpojumu sniedzēju informācijas sistēmu integrācija ar platformu “DigiSoc”.
2. Izveidota sociālās palīdzības saņēmēju elektroniskās lietas funkcionalitāte, nodrošinot dokumentu elektronisku apstrādi un apriti. Funkcionalitāte ietvers klientu izvērtējumu, rehabilitācijas plānus, pierakstus, žurnālus un citus sociālās palīdzības dokumentus. Palīdzības saņēmēju elektroniskās lietas nodrošinās iespēju dažādām pakalpojumu organizēšanā, sniegšanā un kontrolē iesaistītajām pusēm piekļūt nepieciešamajai informācijai atbilstoši veicamajiem uzdevumiem.
3. Izveidota funkcionalitāte sociālo pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo datu saņemšanai no valsts nozīmes reģistriem un ārējām sistēmām, tai skaitā no Latvijas Bērnu fonda (turpmāk - LBF) par vardarbībā cietušo bērnu sociālo rehabilitāciju. Datu saņemšana pamatā organizējama, izmantojot DAGR funkcionalitāti. Tai skaitā tiks nodrošināta sociālo dienestu piekļuve komercbanku klientu kontu datiem, kā arī paredzēta datu saņemšana par pašvaldību piešķirtajiem sociālajiem statusiem un veiktajām sociālo pabalstu izmaksām.
4. Izveidota funkcionalitāte datu nodošanai LM informācijas sistēmai SPOLIS un citiem informācijas izmantotājiem. Pilnveidota sociālo dienestu un citu sociālo pakalpojumu statistikas datu nodošana LM informācijas sistēmai SPOLIS, nodrošinot kvalitatīvāku un ātrāku statistikas datu sagatavošanu un nodošanu.
5. Izveidota sociālo pakalpojumu datu analīzes funkcionalitāte, kas nodrošinās platformā uzkrāto datu analīzes funkcionalitāti sniegto pakalpojumu datu analīzei un datos balstītu lēmumu pieņemšanai.
6. Bērnu aizsardzības centra (turpmāk – BAC) informācijas sistēmas funkcionalitāte tiks papildināta ar bāriņtiesu elektronisko lietu izguves funkcionalitāti, kas nodrošinās bāriņtiesu lietu datu izgūšanu no bāriņtiesu informācijas sistēmām un šo datu pieejamību BAC informācijas sistēmā, tā nodrošinot daudz efektīvāku bāriņtiesu darba uzraudzību no BAC puses.
Bērnu aizsardzības joma
Tiks izstrādāta bērnu aizsardzības jomā kvalificēto speciālistu vienota uzskaite, nodrošinot funkcionalitāti vienotas bērna interešu aizsardzības uzskaites nodrošināšanai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projektam ir pievienots 1. pielikums "Projekta pase", kurā veikta projekta izmaksu un ieguvumu analīze, akcentējot kvalitatīvos rādītājus.
Prognozējami šādi kvalitatīvie rādītāji:
1. Tiks nodrošināta vienkopus datu uzkrāšana par sociālajiem pakalpojumiem sociālās politikas izstrādei.
2. Pašvaldību sociālajiem dienestiem tiks uzlabots darba process gan mājsaimniecību izvērtēšanā, gan nepieciešamo datu ieguvē un to apstrādē, gan datu uzkrāšanā un saglabāšanā.
3. LM un tās padotības iestādēm, LBF, pašvaldību sociālajiem dienestiem tiks nodrošināta vienota platforma informācijas apmaiņai par vardarbībā cietušo personu sociālo rehabilitāciju. LBF tiks nodrošināti nepieciešami dati par sociālo rehabilitāciju saņēmušajiem bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām, lai izpildītu Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52. panta 1.3. daļā noteikto pienākumu valstij atgūt izdevumu no personas, kuras izdarītā noziedzīgā nodarījuma dēļ bērns ir cietis, par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu.
4. LM un tās padotības iestādēm tiks nodrošināta piekļuve elektroniskajām klientu lietām darba pienākumu veikšanai.
5. Ieviešot sociālo dienestu klientu elektroniskās lietas, tiks modernizēts sociālo dienestu darbinieku darbs un paaugstināta darba efektivitāte un kvalitāte, kā arī tiks nodrošināta klientu elektronisko lietu pieejamība visām sociālo pakalpojumu sniegšanas procesā iesaistītajām pusēm.
6. Tiks uzkrāti dati par sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību. Izmantojot datu analītikas risinājumus, visām iesaistītajām pusēm tiks nodrošināti efektīvi datu analīzes risinājumi. Datu analīzes funkcionalitāte nodrošinās kā pašvaldībām, tā LM informāciju datos balstītu lēmumu pieņemšanai, piemēram, ar datu analīzes rīkiem būs iespējams veikt nākotnes tendenču analīzi, kas ir ļoti būtiska sociālās palīdzības politikas plānošanā.
7. Pašvaldību sociālo dienestu darbiniekiem tiks atslogota administratīvā kapacitāte valsts statistikas pārskatu izstrādē, kā arī tiks uzlabota informācijas aprite, izslēgta datu manuāla ievade sistēmās, nodrošināta informācijas attiecināmības pārbaude.
8. Bērnu aizsardzības jomā kvalificēto speciālistu reģistrs ļaus centralizēti valsts līmenī apkopot un uzkrāt datus par speciālistiem, kas ir apguvuši mācības bērnu tiesību aizsardzības jomā, nodrošinot valsts un pašvaldību institūcijas ar datiem savu funkciju izpildei, kā arī nodrošināta uzkrāto datu pieejamību datu atkalizmantošanai.
9. Bērnu aizsardzības jomā kvalificēto speciālistu reģistrs sniegs atbalstu BAC darbiniekiem speciālistu mācību procesa uzraudzībai, kā arī nodrošinās datus mācību pieprasījuma plānošanai valsts līmenī.
Lai nodrošinātu koplietošanas pakalpojumu darbināšanu digitālajā vidē un informācijas sistēmu uzturēšanu, ir nepieciešams piesaistīt personālu. Optimālai sistēmas uzturēšanai ir nepieciešams divu līmeņu atbalsta personāls, kopā 4 amata vietas - 2 amata vietas informācijas sistēmu uzturētājiem lietotāju atbalstam pirmajā līmenī un 2 informācijas sistēmu sistēmanalītiķa amata vietas. Līdz ar to projekta ilgtspējas nodrošināšanai, sākot ar 2026. gada 1. jūniju LM apakšprogrammā 97.02.00 "Nozares centralizēto funkciju izpilde" nepieciešamās 4 amata vietas tiks nodrošinātas, pārveidojot sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta apakšprogrammas 04.05.00 "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets" ilgstoši neaizpildītās vakantās amata vietas, kopumā neveidojot jaunas amata vietas valsts pārvaldē.
Projekta investīcijas veido 6 000 000 euro (bez pievienotās vērtības nodokļa), valsts budžeta finansējums pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai nepārsniedz 1 050 000 euro.
Veiktie indikatīvie ieguvumu un izmaksu analīzes aprēķini liecina par projekta sociālo nozīmīgumu un tā ekonomisko lietderību. Kopējais projekta lietderīgums 10 gadu pārskata periodā aprēķināts no projekta ieguvumiem kopsummā vidēji no 15 803 096 euro līdz 15 865 472 euro, atņemot investīcijas 6 000 000 euro un pievienotās vērtības nodokli 1 050 000 euro, un provizoriskās uzturēšanas izmaksas 10 gadu periodā 7 525 560 euro, iegūstot kopējo projekta provizorisko lietderīgumu no 1 227 536 euro līdz 1 289 912 euro.
Prognozējami šādi kvalitatīvie rādītāji:
1. Tiks nodrošināta vienkopus datu uzkrāšana par sociālajiem pakalpojumiem sociālās politikas izstrādei.
2. Pašvaldību sociālajiem dienestiem tiks uzlabots darba process gan mājsaimniecību izvērtēšanā, gan nepieciešamo datu ieguvē un to apstrādē, gan datu uzkrāšanā un saglabāšanā.
3. LM un tās padotības iestādēm, LBF, pašvaldību sociālajiem dienestiem tiks nodrošināta vienota platforma informācijas apmaiņai par vardarbībā cietušo personu sociālo rehabilitāciju. LBF tiks nodrošināti nepieciešami dati par sociālo rehabilitāciju saņēmušajiem bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām, lai izpildītu Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52. panta 1.3. daļā noteikto pienākumu valstij atgūt izdevumu no personas, kuras izdarītā noziedzīgā nodarījuma dēļ bērns ir cietis, par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu.
4. LM un tās padotības iestādēm tiks nodrošināta piekļuve elektroniskajām klientu lietām darba pienākumu veikšanai.
5. Ieviešot sociālo dienestu klientu elektroniskās lietas, tiks modernizēts sociālo dienestu darbinieku darbs un paaugstināta darba efektivitāte un kvalitāte, kā arī tiks nodrošināta klientu elektronisko lietu pieejamība visām sociālo pakalpojumu sniegšanas procesā iesaistītajām pusēm.
6. Tiks uzkrāti dati par sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību. Izmantojot datu analītikas risinājumus, visām iesaistītajām pusēm tiks nodrošināti efektīvi datu analīzes risinājumi. Datu analīzes funkcionalitāte nodrošinās kā pašvaldībām, tā LM informāciju datos balstītu lēmumu pieņemšanai, piemēram, ar datu analīzes rīkiem būs iespējams veikt nākotnes tendenču analīzi, kas ir ļoti būtiska sociālās palīdzības politikas plānošanā.
7. Pašvaldību sociālo dienestu darbiniekiem tiks atslogota administratīvā kapacitāte valsts statistikas pārskatu izstrādē, kā arī tiks uzlabota informācijas aprite, izslēgta datu manuāla ievade sistēmās, nodrošināta informācijas attiecināmības pārbaude.
8. Bērnu aizsardzības jomā kvalificēto speciālistu reģistrs ļaus centralizēti valsts līmenī apkopot un uzkrāt datus par speciālistiem, kas ir apguvuši mācības bērnu tiesību aizsardzības jomā, nodrošinot valsts un pašvaldību institūcijas ar datiem savu funkciju izpildei, kā arī nodrošināta uzkrāto datu pieejamību datu atkalizmantošanai.
9. Bērnu aizsardzības jomā kvalificēto speciālistu reģistrs sniegs atbalstu BAC darbiniekiem speciālistu mācību procesa uzraudzībai, kā arī nodrošinās datus mācību pieprasījuma plānošanai valsts līmenī.
Lai nodrošinātu koplietošanas pakalpojumu darbināšanu digitālajā vidē un informācijas sistēmu uzturēšanu, ir nepieciešams piesaistīt personālu. Optimālai sistēmas uzturēšanai ir nepieciešams divu līmeņu atbalsta personāls, kopā 4 amata vietas - 2 amata vietas informācijas sistēmu uzturētājiem lietotāju atbalstam pirmajā līmenī un 2 informācijas sistēmu sistēmanalītiķa amata vietas. Līdz ar to projekta ilgtspējas nodrošināšanai, sākot ar 2026. gada 1. jūniju LM apakšprogrammā 97.02.00 "Nozares centralizēto funkciju izpilde" nepieciešamās 4 amata vietas tiks nodrošinātas, pārveidojot sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta apakšprogrammas 04.05.00 "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets" ilgstoši neaizpildītās vakantās amata vietas, kopumā neveidojot jaunas amata vietas valsts pārvaldē.
Projekta investīcijas veido 6 000 000 euro (bez pievienotās vērtības nodokļa), valsts budžeta finansējums pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai nepārsniedz 1 050 000 euro.
Veiktie indikatīvie ieguvumu un izmaksu analīzes aprēķini liecina par projekta sociālo nozīmīgumu un tā ekonomisko lietderību. Kopējais projekta lietderīgums 10 gadu pārskata periodā aprēķināts no projekta ieguvumiem kopsummā vidēji no 15 803 096 euro līdz 15 865 472 euro, atņemot investīcijas 6 000 000 euro un pievienotās vērtības nodokli 1 050 000 euro, un provizoriskās uzturēšanas izmaksas 10 gadu periodā 7 525 560 euro, iegūstot kopējo projekta provizorisko lietderīgumu no 1 227 536 euro līdz 1 289 912 euro.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
LM apliecina, ka atbilstoši MK 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" 13.9.3. apakšpunktam, projekta ietvaros komercdarbības atbalsts nav plānots un netiks sniegts.
Atbilstoši MK 2024. gada 30. aprīļa sēdē apstiprinātajā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk - VARAM) informatīvajā ziņojumā “Par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" projektu progresu” (protokols Nr. 18 47. §) iekļautajai informācijai investīcijas 2.1.2.1.i. “Centralizētās platformas un sistēmas” nolūka "Pašvaldību pakalpojumu digitālā transformācija un pašvaldību atbalsta procesu modernizācija un centralizācija, t. sk. sadarbībā ar valsts pārvaldes institūcijām" visu projektu finansējums sadalās šādi:
Atbilstoši MK 2024. gada 30. aprīļa sēdē apstiprinātajā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk - VARAM) informatīvajā ziņojumā “Par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" projektu progresu” (protokols Nr. 18 47. §) iekļautajai informācijai investīcijas 2.1.2.1.i. “Centralizētās platformas un sistēmas” nolūka "Pašvaldību pakalpojumu digitālā transformācija un pašvaldību atbalsta procesu modernizācija un centralizācija, t. sk. sadarbībā ar valsts pārvaldes institūcijām" visu projektu finansējums sadalās šādi:
| Nr. p. k. | Projekta īstenotājs | Projekts | Summa milj. euro (bez PVN) |
| 1. | Izglītības un zinātnes ministrija | Izglītības jomas informācijas sistēmu vienotā arhitektūra un pieteikumu izglītības iestādēs vadības risinājums | 4 |
| 2. | Izglītības un zinātnes ministrija | Izglītību apliecinošo dokumentu reģistrs | 3,5 |
| 3. | LM | Labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas “DigiSoc” izstrāde un ieviešana | 6 |
| 4. | Valsts reģionālās attīstības aģentūra | Atvieglojumu pārvaldības pakalpojuma pilnveide un ieviešanas atbalsts | 2,45 |
| 5. | Valsts reģionālās attīstības aģentūra | Pašvaldību vēlēšanu un referendumu IS funkcionalitātes pilnveide | 1, 583 92 |
| 6. | Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs | Vienotā kontaktu centra platformas (112) un Elektronisko notikumu žurnālu valsts un pašvaldību līmenī integrācija | 3 |
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Esošie un/vai potenciālie sociālo dienestu klienti
Ietekmes apraksts
Tiesību akta projekts labvēlīgi ietekmēs fiziskās personas - esošos un/vai potenciālos sociālo dienestu klientus - sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu sniegšanas procesā, jo ienākumu izvērtēšanai personām vairs nebūs nepieciešams ieguldīt līdzekļus un laika resursus kontu pārskatu sagatavošanai, kā arī tiks samazināts administratīvais slogs.
Juridiskās personas
- Sociālie dienesti, bankas.
Ietekmes apraksts
1. Nodrošinot funkciju izpildei nepieciešamo datu vienotu un centralizētu izgūšanu no valsts nozīmes sistēmām un reģistriem, un citām informācijas sistēmām, tiks labvēlīgi ietekmēts sociālo dienestu darbs un samazināts administratīvais slogs.
2. Tiks samazināts administratīvais slogs pašvaldību sociālajiem dienestiem, sagatavojot MK 2017. gada 13. jūnija noteikumu Nr. 324 “Noteikumi par oficiālās statistikas veidlapu paraugiem sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā un veidlapu aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību” 4. pielikumu - sociālās rehabilitācijas pakalpojumu statistikas pārskatus.
3. Tiks mazināts administratīvais slogs banku sektoram, samazinoties klientu skaitam, kuri vēršas bankās pēc kontu pārskatu saņemšanas.
2. Tiks samazināts administratīvais slogs pašvaldību sociālajiem dienestiem, sagatavojot MK 2017. gada 13. jūnija noteikumu Nr. 324 “Noteikumi par oficiālās statistikas veidlapu paraugiem sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā un veidlapu aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību” 4. pielikumu - sociālās rehabilitācijas pakalpojumu statistikas pārskatus.
3. Tiks mazināts administratīvais slogs banku sektoram, samazinoties klientu skaitam, kuri vēršas bankās pēc kontu pārskatu saņemšanas.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Tiks mazināts administratīvais slogs banku sektoram, samazinoties klientu skaitam, kuri vēršas bankās pēc kontu pārskatu saņemšanas.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
870 494
0
3 213 221
0
1 916 285
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
870 494
0
3 213 221
0
1 916 285
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
1 006 994
0
3 773 921
0
2 656 570
787 723
2.1. valsts pamatbudžets
0
1 006 994
0
3 773 921
0
2 656 570
787 723
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-136 500
0
-560 700
0
-740 285
-787 723
3.1. valsts pamatbudžets
0
-136 500
0
-560 700
0
-740 285
-787 723
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-136 500
-560 700
-740 285
-787 723
5.1. valsts pamatbudžets
-136 500
-560 700
-740 285
-787 723
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Investīciju projektu plānots īstenot no 2024. gada 1. maija līdz 2026. gada 31. maijam (25 mēneši). Investīcijas projekta īstenošanas izdevumu sadalījums pa gadiem norādīts 1. tabulā zemāk:
1. tabula
Koplietošanas pakalpojumu darbināšanai digitālajā vidē un informācijas sistēmu uzturēšanai, personāla atalgojumam, datu izvietošanai Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (turpmāk - LVRTC) datu centrā, licenču nomai, ja tāda būs nepieciešama, pēc projekta pabeigšanas papildu finansējums nepieciešams 2026. gadā ne vairāk kā 387 485 euro, 2027. gadā ne vairāk kā 787 723 euro un 2028. gadā un turpmāk ik gadu ne vairāk kā 793 794 euro gadā. Pēc projekta uzturēšanas izmaksas tiks pieprasītas no valsts budžeta līdzekļiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Detalizēts aprēķins atspoguļots 2. tabulā zemāk un 7. punktā.
2. tabula
1. tabula
| Finansējuma avots | 2024. gads | 2025. gads | 2026. gads | Kopā |
| Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējums, EUR | 870 494 | 3 213 221 | 1 916 285 | 6 000 000 |
| Valsts budžeta finansējums pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai, EUR |
136 500 |
560 700 | 352 800 | 1 050 000 |
| Kopā, EUR | 1 006 994 | 3 773 921 | 2 269 085 | 7 050 000 |
Koplietošanas pakalpojumu darbināšanai digitālajā vidē un informācijas sistēmu uzturēšanai, personāla atalgojumam, datu izvietošanai Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (turpmāk - LVRTC) datu centrā, licenču nomai, ja tāda būs nepieciešama, pēc projekta pabeigšanas papildu finansējums nepieciešams 2026. gadā ne vairāk kā 387 485 euro, 2027. gadā ne vairāk kā 787 723 euro un 2028. gadā un turpmāk ik gadu ne vairāk kā 793 794 euro gadā. Pēc projekta uzturēšanas izmaksas tiks pieprasītas no valsts budžeta līdzekļiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Detalizēts aprēķins atspoguļots 2. tabulā zemāk un 7. punktā.
2. tabula
| Informācijas sistēma un lietotāju atbalsts | 2026. gads | 2027. gads | 2028. gads | 2029. gads un turpmāk |
| Datu uzglabāšanas izmaksas | 9 000 | 18 000 | 18 000 | 18 000 |
| Drošības audits | 0 | 6 000 | 6 000 | 6 000 |
| Sistēmas uzturēšanas izmaksas (platformai "DigiSoc" un BAC informācijas sistēmai, un Bērnu aizsardzības jomā kvalificēto speciālistu uzskaitei, un informācijas sistēmas SPOLIS izmaiņu uzturēšanai, t.sk.: | 288 585 | 577 170 | 577 170 | 577 170 |
| platformas “DigiSoc” | 229 900 | 459 800 | 459 800 | 459 800 |
| BAC informācijas sistēmas | 28 435 | 56 870 | 56 870 | 56 870 |
| informācijas sistēmas SPOLIS uzturēšanai | 30 250 | 60 500 | 60 500 | 60 500 |
| Atbalsta personāls sistēmu uzturēšanai | 89 900 | 186 553 | 192 624 | 192 624 |
| Kopā | 387 485 | 787 723 | 793 794 | 793 794 |
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Detalizēts ieņēmumu aprēķins:
| Atveseļošanas fonda plāna finansējums (kopā) | ANM, EUR | ANM, EUR | ANM, EUR |
| 6 000 000 | 2024. gads | 2025. gads | 2026. gads |
| Projekta ietvaros veicamo darbību un būtiskāko indikatīvo izmaksu veidu raksturojošs apzīmējums | |||
| 1. Platformas “DigiSoc” izstrāde, tai skaitā: | 550 000 | 2 310 000 | 1 440 000 |
| Platformas “DigiSoc” izstrāde | 500 000 | 2 010 000 | 1 290 000 |
| Informācijas sistēmas SPOLIS izmaiņas | 50 000 | 300 000 | 150 000 |
| 2. BAC informācijas sistēma un Bāriņtiesu informācijas sistēmas (turpmāk - BARIS) pārlūks, Bērnu aizsardzības jomā kvalificēto speciālistu reģistrs | 0 | 300 000 | 170 000 |
| 3. Tehniskā specifikācija, autoruzraudzība, domēna arhitektūra, drošības un veiktspējas auditi | 90 000 | 40 000 | 60 000 |
| 4. Komunikācijas izmaksas | 10 000 | 20 000 | 10 000 |
| 5. Projekta vadības un administrēšanas, t.sk. vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas | 220 494 | 543 221 | 236 285 |
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Detalizēts izdevumu aprēķins:
Platforma “DigiSoc” ir modulāra daudzlietotāju sistēma, un tās datu bāzes datu apjoms uzglabāšanai LVRTC datu centrā gadā provizoriski pielīdzināms informācijas sistēmas SPOLIS izvietošanas LVRTC izmaksām – 18 000 euro gadā.
Papildus nepieciešamas finansējums:
Drošības audita veikšanai vienu reizi 2 gados 12 000 euro jeb vidēji 6 000 euro gadā;
Atbalsta personāla izmaksas (4 amata vietām) – 2026. gadā – 89 900 euro, 2027. gadā – 186 553 euro un 2028. gadā un turpmāk 192 624 euro. Detalizēts personāla aprēķins atspoguļots 7. punktā;
Lai nodrošinātu ilgtspējību, projekta ietvaros izstrādātiem un ieviestiem IKT risinājumiem pēc projekta pabeigšanas, tas ir, sākot ar 2026. gada II pusgadu, ir plānots, ka sistēmu uzturēšanas izmaksas ir 10 % no izstrādes izmaksām (vidēji statistiski valstī 5 – 20% gadā), tas ir, 459 800 euro gadā platformas “DigiSoc” uzturēšanai un 56 870 euro gadā BAC informācijas sistēmas un Bērnu aizsardzības jomā kvalificēto speciālistu reģistram un 60 500 euro gadā informācijas sistēmas SPOLIS uzturēšanai.
Programmatūras uzturēšanas pakalpojums ietvers šādus uzdevumus:
- informācijas sistēmu darbības kļūdu novēršana, kas neattiecas uz garantijas laiku, un pilnveidojumi, kuru nepieciešamība tiks identificēta informācijas sistēmu ekspluatācijas pirmos divos gados pēc tās ieviešanas;
- lietotāju atbalsts un datu kļūdu novēršana;
- personas datu aizsardzības pasākumi un informācijas atlase pēc subjekta pieprasījuma;
- datu apmaiņas servisu funkcionalitātes atjauninājumi un uzturēšanas darbi;
- informācijas sistēmu pilnveidojumi saistībā ar biznesa procesu un normatīvo aktu izmaiņām;
- informācijas sistēmas izmaiņu pieprasījumi saistībā ar tās pielāgošanu un konfigurēšanu nozares datu centra attīstības risinājumiem, operētājsistēmu un pārlūku atjauninājumiem un citām infrastruktūras izmaiņām,
tai skaitā:
- LM informācijas sistēmas SPOLIS vardarbībā cietušo bērnu sociālās rehabilitācijas pakalpojuma moduļa un šī pakalpojuma statistikas pārskatu uzturēšanai 60 500 euro (69,444 cilvēkstundas mēnesī* x 60,00 euro/h** x 12 mēneši x 21% PVN = 60 499,61 euro gadā (noapaļojot 60 500 euro gadā));
- platformas DigiSoc uzturēšanai ir nepieciešams papildu finansējums 459 800 euro apmērā (527,777 cilvēkstundas mēnesī* x 60,00 euro/h** x 12 mēneši x 21% PVN = 459 779,32 euro gadā (noapaļojot 459 800 euro gadā));
- BAC informācijas sistēmas un Bērnu aizsardzības jomā kvalificēto speciālistu reģistra uzturēšanai nepieciešams finansējums 56 870 euro apmērā (65,277 cilvēkstundas mēnesī* x 60,00 euro/h** x 12 mēneši x 21% PVN = 56 869,32 euro gadā (noapaļojot 56 870 euro gadā)).
Pēc projekta pabeigšanas 2026. gada 31. maijā tiks uzsākta intensīva jaunizveidoto un uzlaboto IKT risinājumu lietošana un tāpēc ir nepieciešams paredzēt finansējumu uzturēšanai arī 2026. gada II pusgadā (6 mēnešiem), attiecīgi:
- LM informācijas sistēmas SPOLIS vardarbībā cietušo bērnu sociālās rehabilitācijas pakalpojuma moduļa un šī pakalpojuma statistikas pārskatu uzturēšanai 30 250 euro;
- platformas "DigiSoc" uzturēšanai 229 900 euro;
- BAC informācijas sistēmas un Bērnu aizsardzības jomā kvalificēto speciālistu reģistra uzturēšanai 28 435 euro.
* Cilvēkstundu skaits, atbilstoši vidējiem/indikatīvajiem rādītājiem informācijas sistēmas uzturēšanai.
** Cilvēkstundas cena, atbilstoši spēkā esošajam cenrādim EIS par informācijas sistēmas SOPA uzturēšanu.
| Plānotais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apmērs (kopā) | Valsts budžets, EUR | Valsts budžets, EUR | Valsts budžets, EUR |
| 1 050 000 | 2024. gads | 2025. gads | 2026. gads |
| Projekta ietvaros veicamo darbību un būtiskāko indikatīvo izmaksu veidu raksturojošs apzīmējums | |||
| 1. Platformas “DigiSoc” izstrāde, tai skaitā: | 115 500 | 485 100 | 302 400 |
| Platformas “DigiSoc” izstrāde | 105 000 | 422 100 | 270 900 |
| Informācijas sistēmas SPOLIS izmaiņas | 10 500 | 63 000 | 31 500 |
| 2. BAC informācijas sistēma un BARIS pārlūks, Bērnu aizsardzības jomā kvalificēto speciālistu reģistrs | 0 | 63 000 | 35 700 |
| 3.Tehniskā specifikācija, autoruzraudzība, domēna arhitektūra, drošības un veiktspējas auditi | 18 900 | 8 400 | 12 600 |
| 4. Komunikācijas izmaksas | 2 100 | 4 200 | 2 100 |
| 5. Projekta vadības un administrēšanas, t.sk. vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas | 0 | 0 | 0 |
Platforma “DigiSoc” ir modulāra daudzlietotāju sistēma, un tās datu bāzes datu apjoms uzglabāšanai LVRTC datu centrā gadā provizoriski pielīdzināms informācijas sistēmas SPOLIS izvietošanas LVRTC izmaksām – 18 000 euro gadā.
Papildus nepieciešamas finansējums:
Drošības audita veikšanai vienu reizi 2 gados 12 000 euro jeb vidēji 6 000 euro gadā;
Atbalsta personāla izmaksas (4 amata vietām) – 2026. gadā – 89 900 euro, 2027. gadā – 186 553 euro un 2028. gadā un turpmāk 192 624 euro. Detalizēts personāla aprēķins atspoguļots 7. punktā;
Lai nodrošinātu ilgtspējību, projekta ietvaros izstrādātiem un ieviestiem IKT risinājumiem pēc projekta pabeigšanas, tas ir, sākot ar 2026. gada II pusgadu, ir plānots, ka sistēmu uzturēšanas izmaksas ir 10 % no izstrādes izmaksām (vidēji statistiski valstī 5 – 20% gadā), tas ir, 459 800 euro gadā platformas “DigiSoc” uzturēšanai un 56 870 euro gadā BAC informācijas sistēmas un Bērnu aizsardzības jomā kvalificēto speciālistu reģistram un 60 500 euro gadā informācijas sistēmas SPOLIS uzturēšanai.
Programmatūras uzturēšanas pakalpojums ietvers šādus uzdevumus:
- informācijas sistēmu darbības kļūdu novēršana, kas neattiecas uz garantijas laiku, un pilnveidojumi, kuru nepieciešamība tiks identificēta informācijas sistēmu ekspluatācijas pirmos divos gados pēc tās ieviešanas;
- lietotāju atbalsts un datu kļūdu novēršana;
- personas datu aizsardzības pasākumi un informācijas atlase pēc subjekta pieprasījuma;
- datu apmaiņas servisu funkcionalitātes atjauninājumi un uzturēšanas darbi;
- informācijas sistēmu pilnveidojumi saistībā ar biznesa procesu un normatīvo aktu izmaiņām;
- informācijas sistēmas izmaiņu pieprasījumi saistībā ar tās pielāgošanu un konfigurēšanu nozares datu centra attīstības risinājumiem, operētājsistēmu un pārlūku atjauninājumiem un citām infrastruktūras izmaiņām,
tai skaitā:
- LM informācijas sistēmas SPOLIS vardarbībā cietušo bērnu sociālās rehabilitācijas pakalpojuma moduļa un šī pakalpojuma statistikas pārskatu uzturēšanai 60 500 euro (69,444 cilvēkstundas mēnesī* x 60,00 euro/h** x 12 mēneši x 21% PVN = 60 499,61 euro gadā (noapaļojot 60 500 euro gadā));
- platformas DigiSoc uzturēšanai ir nepieciešams papildu finansējums 459 800 euro apmērā (527,777 cilvēkstundas mēnesī* x 60,00 euro/h** x 12 mēneši x 21% PVN = 459 779,32 euro gadā (noapaļojot 459 800 euro gadā));
- BAC informācijas sistēmas un Bērnu aizsardzības jomā kvalificēto speciālistu reģistra uzturēšanai nepieciešams finansējums 56 870 euro apmērā (65,277 cilvēkstundas mēnesī* x 60,00 euro/h** x 12 mēneši x 21% PVN = 56 869,32 euro gadā (noapaļojot 56 870 euro gadā)).
Pēc projekta pabeigšanas 2026. gada 31. maijā tiks uzsākta intensīva jaunizveidoto un uzlaboto IKT risinājumu lietošana un tāpēc ir nepieciešams paredzēt finansējumu uzturēšanai arī 2026. gada II pusgadā (6 mēnešiem), attiecīgi:
- LM informācijas sistēmas SPOLIS vardarbībā cietušo bērnu sociālās rehabilitācijas pakalpojuma moduļa un šī pakalpojuma statistikas pārskatu uzturēšanai 30 250 euro;
- platformas "DigiSoc" uzturēšanai 229 900 euro;
- BAC informācijas sistēmas un Bērnu aizsardzības jomā kvalificēto speciālistu reģistra uzturēšanai 28 435 euro.
* Cilvēkstundu skaits, atbilstoši vidējiem/indikatīvajiem rādītājiem informācijas sistēmas uzturēšanai.
** Cilvēkstundas cena, atbilstoši spēkā esošajam cenrādim EIS par informācijas sistēmas SOPA uzturēšanu.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Lai nodrošinātu koplietošanas pakalpojumu darbināšanu digitālajā vidē un informācijas sistēmu uzturēšanu, ir nepieciešams piesaistīt personālu. Optimālai sistēmas uzturēšanai ir nepieciešams divu līmeņu atbalsta personāls, kopā 4 amata vietas – 2 amata vietas informācijas sistēmu uzturētājiem lietotāju atbalstam pirmajā līmenī un 2 informācijas sistēmu sistēmanalītiķa amata vietas.
Detalizēti aprēķini 4 amata vietām norādīti 1., 2. un 3. tabulā zemāk.
1. tabula
Nepieciešamie izdevumi atlīdzībai 2026. gadā (6 mēnešiem no 2026. gada 1. jūnija līdz 31. decembrim)
*mēnešalga noteikta, atbilstoši Valsts kancelejas Vadlīnijām tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā, kas nosaka, ka jaunas amata vietas izveides gadījumā, veicot aprēķinus, izmantojama mēnešalga, kuras apmērs nedrīkst pārsniegt mēnešalgu skalas attiecīgās mēnešalgu grupas mēnešalgu intervāla viduspunktu. Informācija no Valsts kancelejas tīmekļa vietnes (https://www.mk.gov.lv/lv/dati-par-darba-samaksu-unnodarbinatajiem-valsts-parvalde); Provizoriskā bāzes alga un mēnešalgu skala 2026. gadam.
2. tabula
Nepieciešamie izdevumi atlīdzībai 2027. gadā
** mēnešalga noteikta, atbilstoši Valsts kancelejas Vadlīnijām tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā, kas nosaka, ka jaunas amata vietas izveides gadījumā, veicot aprēķinus, izmantojama mēnešalga, kuras apmērs nedrīkst pārsniegt mēnešalgu skalas attiecīgās mēnešalgu grupas mēnešalgu intervāla viduspunktu. Informācija no Valsts kancelejas tīmekļa vietnes (https://www.mk.gov.lv/lv/dati-par-darba-samaksu-un-nodarbinatajiem-valsts-parvalde); Provizoriskā bāzes alga un mēnešalgu skala 2027. gadam.
3. tabula
Nepieciešamie izdevumi atlīdzībai 2028. gadā un turpmāk
*** mēnešalga noteikta, atbilstoši Valsts kancelejas Vadlīnijām tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā, kas nosaka, ka jaunas amata vietas izveides gadījumā, veicot aprēķinus, izmantojama mēnešalga, kuras apmērs nedrīkst pārsniegt mēnešalgu skalas attiecīgās mēnešalgu grupas mēnešalgu intervāla viduspunktu. Informācija no Valsts kancelejas tīmekļa vietnes (https://www.mk.gov.lv/lv/dati-par-darba-samaksu-un-nodarbinatajiem-valsts-parvalde); Provizoriskā bāzes alga un mēnešalgu skala 2028. gadam.
4 amata vietas tiks nodrošinātas labklājības nozares ietvaros, veicot ilgstoši vakanto amata vietu pārdali no sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta apakšprogrammas 04.05.00 "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets" uz pamatbudžeta apakšprogrammu 97.02.00 "Nozares centralizēto funkciju izpilde", kopumā neveidojot jaunas amata vietas valsts pārvaldē, vienlaikus nepārdalot finansējumu un to novirzot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodarbināto atlīdzības palielināšanai.
Detalizēti aprēķini 4 amata vietām norādīti 1., 2. un 3. tabulā zemāk.
1. tabula
Nepieciešamie izdevumi atlīdzībai 2026. gadā (6 mēnešiem no 2026. gada 1. jūnija līdz 31. decembrim)
| Amata nosau-kums | Slodžu skaits | Profesi-ju kods | Saime (apakšsai-me) | Līmenis | Mēnešalgu grupa | Ama-ta vietai plānotā mē-neš-alga 1 slo-dzei* | Amata vietai plānotā mēneš-alga, ņemot vērā slodzes | Amata vietai plānotā alga, ņemot vērā slodzes, 6 mēnešos | Prēmijas un naudas balvas 10% | Vispārējā piemaksa, sociālās garan-tijas 5% | Valsts sociālās apdroši-nāšanas obligātās iemak-sas, 23.59% | Kopā 6 mēnešiem |
| 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9=8*6 mēn. | 10=9*10% | 11=9*5% | 12=(9+10+11)*23,59% | 13=9+10+11+12 |
| Informācijas sistēmu uzturētājs | 2 |
2522 04 |
21.6 | III | 10 | 2 344 | 4 688.00 | 28 128.00 | 2 812.80 | 1 406.40 | 7 630.70 | 39 977.90 |
| Vadošais IS sistēmanalītiķis | 2 | 2511 02 | 21.4 | III | 11 | 2 927 | 5 854.00 | 35 124.00 | 3 512.40 | 1 756.20 | 9 528.61 | 49 921.21 |
| Kopā | 4 | 10 542.00 | 63 252.00 | 6 325.20 | 3 162.60 | 17 159.32 | 89 899.12 | |||||
| Noapaļojot līdz pilniem euro | 89 900.00 | |||||||||||
2. tabula
Nepieciešamie izdevumi atlīdzībai 2027. gadā
| Amata nosau-kums | Slodžu skaits | Profesiju kods | Sai-me (apakš- sai-me) |
Līmenis | Mēnešalgu grupa | Ama-ta vietai plā-notā mē-neš-alga 1 slo-dzei** | Amata vietai plānotāmēnešalga, ņemot vērā slodzes | Amata vietai plānotā alga, ņemot vērā slodzes, gadā | Prēmijas un naudas balvas 10% | Vispārējā piemaksa, sociālās garanti-jas 5% | Valsts sociālās apdroši-nāšanas obligātās iemak-sas, 23.59% | Kopā 12 mēneši |
| 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9=8*12 mēn. | 10=9*10% | 11=9*5% | 12=(9+10+11)*23,59% |
13=9+10+11+12 |
| Informācijas sistēmu uzturētājs | 2 | 2522 04 | 21.6 | III | 10 | 2 432 | 4 864.00 | 58 368.00 | 5 836.80 | 2 918.40 |
15 834.36 | 82 957.56 |
| Vadošais IS sistēmanalītiķis | 2 | 2511 02 | 21.4 | III | 11 | 3 037 | 6 074.00 | 72 888.00 | 7 288.80 | 3 644.40 | 19 773.42 | 103 594.62 |
| Kopā | 4 | 10 938.00 | 131 256.00 | 13 125.60 |
6 562.80 |
35 607.78 | 186 552.18 | |||||
| Noapaļojot līdz pilniem euro | 186 553.00 | |||||||||||
3. tabula
Nepieciešamie izdevumi atlīdzībai 2028. gadā un turpmāk
| Amata nosaukums | Slodžu skaits |
Profesiju kods | Sai-me (apakšsaime) | Līmenis | Mēnešalgu grupa | Ama-ta vietai plāno-tā mē-neš-alga 1 slo-dzei*** | Amata vietai plānotāmēnešalga, ņemot vērā slodzes | Amata vietai plānotā alga, ņemot vērā slodzes, gadā | Prēmijas un naudas balvas 10% |
Vispārējā piemaksa, sociālās garanti-jas 5% | Valsts sociālās apdroši-nāšanas obligātās iemaksas, 23.59% | Kopā 12 mēneši |
| 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9=8*12 mēn. | 10=9*10% | 11=9*5% | 12=(9+10+11)*23,59% | 13=9+10+11+12 |
| Informācijas sistēmu uzturētājs |
2 | 2522 04 | 21.6 | III | 10 | 2 511 | 5 022.00 | 60 264.00 | 6 026.40 | 3 013.20 | 16 348.72 | 85 652.32 |
| Vadošais IS sistēmanalītiķis | 2 | 2511 02 | 21.4 | III | 11 | 3 136 | 6 272.00 | 75 264.00 | 7 526.40 | 3 763.20 | 20 417.99 | 106 971.59 |
| Kopā | 4 | 11 294.00 | 135 528.00 | 13 552.80 | 6 776.40 | 36 766.71 | 192 623.91 | |||||
| Noapaļojot līdz pilniem euro | 192 624.00 | |||||||||||
4 amata vietas tiks nodrošinātas labklājības nozares ietvaros, veicot ilgstoši vakanto amata vietu pārdali no sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta apakšprogrammas 04.05.00 "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets" uz pamatbudžeta apakšprogrammu 97.02.00 "Nozares centralizēto funkciju izpilde", kopumā neveidojot jaunas amata vietas valsts pārvaldē, vienlaikus nepārdalot finansējumu un to novirzot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodarbināto atlīdzības palielināšanai.
Cita informācija
Finansējums projekta īstenošanai tiks pieprasīts no 74. resora „Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas „Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” uz LM budžeta programmas 74.00.00 “Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) projektu un pasākumu īstenošana” apakšprogrammu 74.06.00 “Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) projekti un pasākumi”.
Pēc projekta pabeigšanas projekta uzturēšanas izdevumu segšanai nepieciešamais papildu finansējums tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Detalizēts aprēķins uzturēšanas izmaksu segšanai tiks sniegts pieprasīšanas brīdī. Papildu nepieciešamā finansējuma apmērs projekta uzturēšanai 2026. gadā, tiks nodrošināts, veicot pārdali no budžeta 74. resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 01.00.00 "Apropriācijas rezerve, savukārt 2027. gadam un turpmākajiem gadiem tiks pieprasīts bāzes izdevumu 2027., 2028. un 2029. gadam sagatavošanas procesā.
LM, iesniedzot Finanšu ministrijā pieprasījumu finansējuma palielināšanai projekta uzturēšanas izdevumu segšanai, pievienos VARAM atzinumu.
Pēc projekta pabeigšanas projekta uzturēšanas izdevumu segšanai nepieciešamais papildu finansējums tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Detalizēts aprēķins uzturēšanas izmaksu segšanai tiks sniegts pieprasīšanas brīdī. Papildu nepieciešamā finansējuma apmērs projekta uzturēšanai 2026. gadā, tiks nodrošināts, veicot pārdali no budžeta 74. resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 01.00.00 "Apropriācijas rezerve, savukārt 2027. gadam un turpmākajiem gadiem tiks pieprasīts bāzes izdevumu 2027., 2028. un 2029. gadam sagatavošanas procesā.
LM, iesniedzot Finanšu ministrijā pieprasījumu finansējuma palielināšanai projekta uzturēšanas izdevumu segšanai, pievienos VARAM atzinumu.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums
Pamatojums un apraksts
Projekta realizēšanai nepieciešami grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, nosakot pašvaldību tiesības saņemt informāciju par klientu no citu institūciju datu bāzēm, ja informācija nepaciešama sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības nodrošināšanai klientam, kā arī pienākumu ievadīt informāciju par klientam nodrošinātajiem sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību datu apmaiņas platformā “DigiSoc”. Nepieciešams papildināt likuma 12. pantu un noteikt, ka pašvaldības sociālajam dienestam ir tiesības pieprasīt un saņemt visu mājsaimniecībā esošo personu kredītiestāžu maksājumu kontu izrakstus par pēdējo trīs pilnu kalendāra mēnešu naudas līdzekļu kustību un konta atlikumu minētā perioda sākumā un beigās par personu, kura pieprasījusi sociālo palīdzību vai sociālos pakalpojumus, ienākumu un materiālā stāvokļa izvērtēšanai.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.1.2. Bērnu tiesību aizsardzības likums
Pamatojums un apraksts
Projekta realizēšanai Bērnu tiesību aizsardzības likumā jāveic grozījumi, papildinot ar informāciju par profesionālās kvalifikācijas pilnveidi bērnu tiesību aizsardzības jautājumos un bērnu likumisko pārstāvju atbildības stiprināšanu, iekļaujot informāciju par jaunizveidoto Bērnu aizsardzības jomā kvalificēto speciālistu reģistru.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.1.3. Kontu reģistra likums
Pamatojums un apraksts
Projekta realizēšanai Kontu reģistra likumā jāveic grozījumi 6. panta pirmās daļas 12. punktā, iekļaujot atrunu, ka pašvaldības var pieprasīt arī kontu izrakstus par personas pēdējo trīs pilnu kalendāra mēnešu naudas līdzekļu kustību un konta atlikumu minētā perioda sākumā un beigās.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.4. Kredītiestāžu likums
Pamatojums un apraksts
Kredītiestāžu likuma 63. pantā ir noteikts datu apjoms, ko sniedz valsts amatpersonai vai citai iestādei un amatpersonai. Projekta realizēšanai minēto pantu ir jāpapildina ar atļauju sniegt ziņas pašvaldības sociālajam dienestam – atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktajam par personu, kura pieprasījusi sociālo palīdzību vai sociālos pakalpojumus, ienākumu un materiālā stāvokļa izvērtēšanas procesā.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.5. MK 2014. gada 30. septembra noteikumi Nr. 587 “Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas noteikumi”
Pamatojums un apraksts
Projekta realizēšanai MK 2014. gada 30. septembra noteikumos Nr. 587 “Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas noteikumi” jāveic grozījumi, papildinot 2. pantā definēto informāciju ar informāciju par pašvaldību sociālo pakalpojumu datu avotiem.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.1.6. MK 2017. gada 28. marta noteikumi Nr. 186 “Kārtība, kādā kredītiestāde, krājaizdevu sabiedrība un maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz informāciju kontu reģistram un kontu reģistra informācijas lietotāji saņem kontu reģistra informāciju”
Pamatojums un apraksts
MK 2017. gada 28. marta noteikumos Nr. 186 “Kārtība, kādā kredītiestāde, krājaizdevu sabiedrība un maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz informāciju kontu reģistram un kontu reģistra informācijas lietotāji saņem kontu reģistra informāciju” noteikts, ka kontu reģistra pārzinis reģistrā iekļautās ziņas izsniedz Kontu reģistra likuma 6. panta pirmajā daļā minētajiem reģistra lietotājiem Kontu reģistra likuma 6. panta pirmajā daļā minētā mērķa sasniegšanai.
Projekta realizēšanai nepieciešams papildināt ziņu sniegšanas apjomu ar kontu izrakstiem par personas pēdējo trīs pilnu kalendāra mēnešu naudas līdzekļu kustību un konta atlikumu minētā perioda sākumā un beigās.
Projekta realizēšanai nepieciešams papildināt ziņu sniegšanas apjomu ar kontu izrakstiem par personas pēdējo trīs pilnu kalendāra mēnešu naudas līdzekļu kustību un konta atlikumu minētā perioda sākumā un beigās.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.7. MK 2021. gada 22. jūnija noteikumos Nr. 393 “Kārtība, kādā pieprasa un sniedz kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas, arī ziņas darījuma pārraudzības gadījumā”
Pamatojums un apraksts
Kredītiestāžu likumā ir noteikts, ka kārtību, kādā 63. panta pirmās daļas 4. un 6. punktā minētās institūcijas pieprasa un kredītiestāde sniedz tās rīcībā esošās neizpaužamās ziņas, arī ziņas darījuma pārraudzības gadījumā, šo ziņu sniegšanas termiņu, pieprasījuma veidlapas paraugu un mašīnlasāmo datu struktūru nosaka Ministru kabinets.
Ņemot vērā minēto, ir jāizvērtē vai MK 2021. gada 22. jūnija noteikumos Nr. 393 “Kārtība, kādā pieprasa un sniedz kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas, arī ziņas darījuma pārraudzības gadījumā” noteiktā kārtība nodrošinās kontu pārskatu datu nodošanu sociālajam dienestam.
Ņemot vērā minēto, ir jāizvērtē vai MK 2021. gada 22. jūnija noteikumos Nr. 393 “Kārtība, kādā pieprasa un sniedz kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas, arī ziņas darījuma pārraudzības gadījumā” noteiktā kārtība nodrošinās kontu pārskatu datu nodošanu sociālajam dienestam.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.2. Cita informācija
Atbilstoši Valsts informācijas sistēmu likuma 13. pantam LM reģistrēs jaunizveidoto platformu “DigiSoc” un Bērnu aizsardzības jomā kvalificēto speciālistu reģistru, kā arī izstrādās attiecīgos normatīvos regulējumus.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Tā kā rīkojuma projekts attiecas uz valsts pārvaldes iestāžu (labklājības nozares) un pašvaldību institūciju iekšējiem IKT uzlabojumiem un attīstību, tad sabiedrības iesaiste nav nepieciešama.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Labklājības ministrija
- Bērnu aizsardzības centrs
- Alūksnes novada pašvaldība Ādažu novada pašvaldība Cēsu novada pašvaldība Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestāde "Jelgavas digitālais centrs" Jēkabpils novada pašvaldība Liepājas valstspilsētas pašvaldība Mārupes novada pašvaldība Olaines novada pašvaldības aģentūra “Olaines sociālais dienests” Rīgas valstspilsētas pašvaldība Ropažu novada pašvaldība Tukuma novada pašvaldības iestāde "Tukuma novada sociālais dienests"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Projekta īstenošanas rezultātā, nodrošinot sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanas digitālo instrumentu savietojamību un platformas “DigiSoc” darbību, tiks celta pašvaldību sociālo dienestu darbības efektivitāte, kā arī paaugstināta darbības produktivitāte un kvalitāte.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Jā
Bērnu aizsardzības jomā kvalificēto speciālistu reģistra ieviešana aizstās manuālo reģistrāciju, pilnveidos datu kvalitāti un nodrošinās iegūto datu atkalizmantošanu pakalpojumu plānošanā, kā arī ļaus efektīvāk plānot, organizēt un uzraudzīt speciālistu mācību procesu bērnu aizsardzības jomā.
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Jā
Projekta īstenošanas ietvaros tiks efektivizētas, digitalizētas un optimizētas valsts un pašvaldības procesu normatīvajos aktos noteiktās pamatdarbības funkcijas un datu aprites procesi.
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Atbilstoši MK 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" 13.1.4.2. apakšpunktam pie MK rīkojuma projekta dokumentiem ir jāpievieno sadarbības partneru - valstspilsētu un novadu pašvaldību apliecinājumi par rīkojuma projekta satura saskaņošanu un projekta īstenošanas laikā izstrādāto un ieviesto koplietošanas risinājumu un koplietošanas pakalpojumu izmantošanu pēc projekta noslēguma.
LM projekta plānošanas laikā nosūtīja novadu pašvaldībām un valstspilsētu pašvaldībām informāciju par projektu ar lūgumu informēt LM par pašvaldības lēmumu līdz 2024. gada 8. aprīlim, iesniedzot parakstītu sadarbības partnera apliecinājumu. Saņemtie sadarbības partneru apliecinājumi tika pievienoti sadaļā "Papildu dokumenti". Tiesību akta saskaņošanas laikā LM saņēma vēl vairākus sadarbības partneru apliecinājumus, līdz ar to informācija par sadarbības partneriem papildināta, kopumā norādot 11 novadu pašvaldības, valstspilsētu pašvaldības un to iestādes kā sadarbības partnerus.
Projekts nerada administratīvās izmaksas. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanas atbalsta un uzskaites vajadzībām pašvaldības informāciju uzkrāj jau šobrīd, bet katra pašvaldība to nodrošina savā veidā/rīkā. Pašreiz nav izveidota vienota valsts nozīmes informācijas sistēma sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības, un citu sociālo datu uzskaitei. Izstrādājot platformu “DigiSoc”, plānots izveidot vienotu rīku, kurā visas pašvaldības pēc vienotiem principiem ievadīs informāciju. Sadrumstalota informācijas ievadīšana tiek aizstāta ar jaunu/vienotu informācijas sistēmu, un līdz ar to nav paredzama ietekme uz administratīvajām izmaksām.
LM projekta plānošanas laikā nosūtīja novadu pašvaldībām un valstspilsētu pašvaldībām informāciju par projektu ar lūgumu informēt LM par pašvaldības lēmumu līdz 2024. gada 8. aprīlim, iesniedzot parakstītu sadarbības partnera apliecinājumu. Saņemtie sadarbības partneru apliecinājumi tika pievienoti sadaļā "Papildu dokumenti". Tiesību akta saskaņošanas laikā LM saņēma vēl vairākus sadarbības partneru apliecinājumus, līdz ar to informācija par sadarbības partneriem papildināta, kopumā norādot 11 novadu pašvaldības, valstspilsētu pašvaldības un to iestādes kā sadarbības partnerus.
Projekts nerada administratīvās izmaksas. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanas atbalsta un uzskaites vajadzībām pašvaldības informāciju uzkrāj jau šobrīd, bet katra pašvaldība to nodrošina savā veidā/rīkā. Pašreiz nav izveidota vienota valsts nozīmes informācijas sistēma sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības, un citu sociālo datu uzskaitei. Izstrādājot platformu “DigiSoc”, plānots izveidot vienotu rīku, kurā visas pašvaldības pēc vienotiem principiem ievadīs informāciju. Sadrumstalota informācijas ievadīšana tiek aizstāta ar jaunu/vienotu informācijas sistēmu, un līdz ar to nav paredzama ietekme uz administratīvajām izmaksām.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projektā publiskie lietotāji plānoti Bērnu aizsardzības jomā kvalificēto speciālistu reģistram. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.1. panta pirmajā daļā ir noteikti bērnu tiesību aizsardzības subjekti, kuriem, veicot dažāda veida darba pienākumus, ir jāapgūst speciālas zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, piemēram, sociālā dienesta vadītājs, Bērnu aizsardzības centra amatpersona, pašvaldības sociālā dienesta sociālais darbinieks, kurš strādā ar bērniem un ģimenēm, prokurors, tiesu psiholoģijas eksperts, kurš veic bērnu psiholoģiskā stāvokļa izpēti. Attiecīgi Bērnu aizsardzības jomā kvalificēto speciālistu reģistra publisko datu lietotāji būs visas organizācijas vai uzņēmumi, kuri šādus speciālistus vēlas pieņemt darbā. Šajā reģistrā varēs operatīvi pārbaudīt, vai speciālistam ir izietas mācības.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta ietvaros tiks izveidota daudzpusēja sadarbības platforma – platforma “DigiSoc”, kuras mērķis ir nodrošināt pašvaldību sociālo pakalpojumu uzskaites procesa digitalizāciju un datu atkalizmantošanu. Sadarbībā ar pašvaldībām, izstrādājot un ieviešot LM jaunu IKT risinājumu - platformu “DigiSoc”, tiks fundamentāli atrisināta sociālās sfēras datu uzkrāšanas un apstrādes vajadzība visā valstī - gan pašvaldību, gan valsts resoru līmenī. Dati tiks uzglabāti drošā LVRTC datu centrā, būs pieejami jebkurai institūcijai savu funkciju veikšanai, kā arī nodrošinās datu kopas valsts oficiālajai statistikai un analītikai starpresoru vajadzībām.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.1. panta pirmajā daļā ir noteikti bērnu tiesību aizsardzības subjekti, kuriem, veicot dažāda veida darba pienākumus, ir jāapgūst speciālas zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā.
Bērnu aizsardzības jomā kvalificēto speciālistu reģistrs sniegs iespēju veikt bērnu aizsardzības jomā kvalificēto speciālistu vienotu uzskaiti, nodrošinot funkcionalitāti vienotas bērna interešu aizsardzības uzskaites nodrošināšanai.
Bērnu aizsardzības jomā kvalificēto speciālistu reģistrs sniegs iespēju veikt bērnu aizsardzības jomā kvalificēto speciālistu vienotu uzskaiti, nodrošinot funkcionalitāti vienotas bērna interešu aizsardzības uzskaites nodrošināšanai.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi