Anotācija

AMR ierobežošana
Lai īstenotu mērķtiecīgus pasākumus AMR ierobežošanai, ir nepieciešama sistemātiska noteiktu mikroorganismu izplatības uzraudzība, kā arī mikroorganismu padziļināta izmeklēšana. Noteikumi Nr.7 nosaka ārstniecības iestāžu un laboratoriju pienākumu ziņot par izolētajām baktērijām, norādot konkrētus gadījumus, kad izdalītais mikroorganisms, kā arī izmeklēšanas pārskats nosūtāms references laboratorijai. Tomēr pašreizējā kārtība nenodrošina, ka references laboratorija var veikt visus AMR uzraudzībai un mikroorganismu izmeklēšanai epidemioloģiskās uzraudzības nolūkā būtiskos izmeklējumus. Līdz ar to nav iespējams iegūt pilnvērtīgu, visaptverošu un objektīvu informāciju par slimību izraisītājiem, kā arī par AMR izplatību valstī, tādējādi samazinot iespēju ierobežot AMR izplatību, kā to paredz pamatnostādnes un AMR plāns.  Tāpat nav iespējama Latvijas pilnvērtīga līdzdalība starptautiskajos AMR uzraudzības tīklos. 

[1] references laboratorijas funkciju šobrīd veic Latvijas Infektoloģijas centra (Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca) laboratorija https://aslimnica.lv/laboratorijas/nacionala-mikrobiologijas-references-laboratorija-latvijas-infektologijas-centra/  

Ar grozījumiem noteikumos Nr.7 tiek papildināts to mikroorganismu saraksts, kuru gadījumā references laboratorija veic papildu izmeklējumus, no ārstniecības iestāžu laboratorijām saņemot mikroorganismu kultūru un testēšanas pārskatu par iepriekš veiktajiem izmeklējumiem. Vienlaikus tiek precizēti papildu izmeklējumu veidi (piemēram, antibakteriālās jutības noteikšana, tipēšana), kas nepieciešami epidemioloģiskai uzraudzībai, tostarp infekcijas slimību izplatības ierobežošanai, kā arī AMR izplatības mazināšanai. Veicamo izmeklējumu apjoms tiks saskaņots ar Slimību profilakses un kontroles centru, kā arī netiks atkārtoti veikti izmeklējumi, kas jau veikti ārstniecības iestādē. References laboratorija par iegūtajiem noteiktu baktēriju antibakteriālās jutības noteikšanas rezultātiem informē SPKC, ņemot vērā SPKC kompetencē esošo infekcijas slimību epidemioloģisko uzraudzību, monitoringu un izlūkošanu, kā arī infekcijas slimību profilakses un izplatības ierobežošanas pasākumu organizēšanu.

References laboratorijā izmeklējamo mikroorganismu uzskaitījums papildināts ar AMR plāna 1.1.2. punktā minētajiem patogēniem, kuriem šobrīd antibakteriālā jutība netiek noteikta, kā arī netiek veikta padziļināta izmeklēšana (piemēram, tipēšana) vai arī tā tiek veikta nepietiekami (Haemophilus influenzae, Streptococcus pneumoniae, Listeria monocitogenes, Salmonella, Campylobacter, STEC/VTEC, Neisseria meningitidis, Neisseria gonorrhoeae), kā arī, piemēram, ar Corynebacterium diphteriae, kam izmeklēšana veicama saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) vadlīnijām. 

Citas mikrobioloģijas laboratorijas turpinās veikt pacientu ārstēšanas gaitā nepieciešamos izmeklējumus, bet noteikumos Nr.7 uzskaitītajiem patogēniem AMR profila noteikšana un detalizēta izmeklēšana, kas ir svarīga epidemioloģiskajai uzraudzībai un AMR izplatības uzraudzībai, ir references laboratorijas kompetencē.

Papildinot noteikumu Nr.7 tekstu ar AMR uzraudzībai nepieciešamiem mikroorganismu izmeklējumiem, atbilstošas izmaiņas veiktas arī noteikumu Nr.7 3. un 4. pielikumā, precizējot izmeklējamos infekcijas slimības izraisītājus, pielietojamās izmeklēšanas metodes, kā arī izmeklējamo klīnisko materiālu. 

(projekta 11., 13., 16., 23., 24. punkts)

Infekcijas slimību gadījumu paziņošana
Ja tiek konstatēta infekcijas slimība vai rodas profesionāli pamatotas aizdomas par pacienta inficēšanos ar infekcijas slimību, ārstniecības persona noteikumos Nr.7 noteiktajos termiņos telefoniski un rakstiski ziņo SPKC, nosūtot aizpildītu veidlapu pa faksu, pa pastu, ar kurjeru vai elektroniski. Vienlaikus SPKC ir izveidots jauns infekcijas slimību reģistrācijas veids ārstiem un ārstniecības atbalsta personām, kas informāciju SPKC ļauj iesniegt, autorizējoties portālā eveseliba.gov.lv. Pilotprojekta ietvaros, laika posmā no 04.12.2023. līdz 02.04.2024., tiešsaistē portālā eveseliba.gov.lv tika reģistrēti 383 infekcijas slimību steidzamie paziņojumi no 166 ārstniecības iestādēm. Apkopotie dati liecina, ka ir tādas ārstniecības iestādes, kuras regulāri izmanto iespēju nosūtīt steidzamo paziņojumu elektroniski, jo uzskata to par efektīvāku, ātrāku un drošāku veidu, kā reģistrēt infekcijas slimības. 

Informācija, kuru ārstniecības iestāde par konstatēto inficēšanās gadījumu sniedz SPKC, noteikta Ministru kabineta 2006.gada 4.aprīļa noteikumu Nr.265 "Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība" 24. pielikumā "Steidzamais paziņojums par infekcijas slimību, infekcijas slimības izraisītāja konstatēšanu, rezistentu mikroorganismu izdalīšanu un vakcinācijas izraisītu komplikāciju (blakusparādību) (veidlapa Nr.058/u)".

Lai arī SPKC ir izveidota un ārstniecības iestādēs tiek izmantota iespēja infekcijas slimības reģistrēt tiešsaistē, šis informācijas iesniegšanas veids tiesību aktos nav paredzēts. Savukārt joprojām paredzēta iespēja informāciju iesniegt pa faksu, kaut arī ārstniecības iestādēm šis informācijas paziņošanas veids vairs nav aktuāls.

Noteikumos Nr.7 minētie infekcijas slimību reģistrēšanas veidi tiek precizēti, papildinot ar iespēju sniegt informāciju tiešsaistē, izmantojot SPKC izveidoto infekcijas slimību reģistrācijas veidu ārstiem un ārstniecības atbalsta personām, līdz ar to informāciju SPKC iespējams sniegt, autorizējoties portālā eveseliba.gov.lv (noteikumu tekstā - E-steidzamais paziņojums). 
Vienlaikus tiek svītrota iespēja reģistrēt infekcijas slimības, sniedzot informāciju pa faksu, bet tiek saglabāti citi pašreiz noteiktie informācijas sniegšanas veidi, nodrošinot ārstniecības iestādēm iespēju sniegt informāciju tām ērtākajā veidā, ievērojot informācijas sniegšanai noteiktos termiņus. 
Informācijas sniegšanas veida izvēle neietekmē informācijas sniegšanas gadījumu skaitu un sniedzamās informācijas apjomu. 

Informācija par visām ziņojumu iesniegšanas iespējām pieejama SPKC interneta vietnē https://www.spkc.gov.lv/lv/zinosanai-par-infekcijas-slimibu-gadijumiem.
(projekta 3., 4., 5., 6., 9., 17. punkts)

Ziņošana par grupāliem saslimšanas gadījumiem 
Noteikumi Nr.7 paredz iespēju par grupāliem saslimšanas gadījumiem ziņot telefoniski, elektroniski, vai arī tiešsaistē, ievadot informāciju EPID sistēmā, iestādes vadītājam jebkurā laikā pieslēdzoties EPID sistēmai ar Valsts pārvaldes pakalpojumu portāla Latvija.lv palīdzību un tiešsaistē aizpildot anketu par grupālu saslimšanas gadījumu. Faktiski anketa ir izveidota un tiek aizpildīta Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā, nevis EPID sistēmā, kā tas noteikumos noteikts līdz šim.

Ņemot vērā, ka informācija par grupāliem saslimšanas gadījumiem tiek sniegta, autorizējoties Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.lv un aizpildot šajā portālā izveidoto veidlapu, attiecīgi tiek redakcionāli precizēti noteikumi Nr.7. Ja iestādei nav iespēja informāciju ievadīt tiešsaistē, joprojām būs iespēja to nodot SPKC arī telefoniski vai e-pastā, ievērojot informācijas sniegšanai noteiktos termiņus.

Informācijas sniegšanas veida izvēle neietekmē informācijas sniegšanas gadījumu skaitu un sniedzamās informācijas apjomu. 
(projekta 8. punkts)

Ar e-veselības pārziņa maiņu saistītie grozījumi
Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 28. jūlija rīkojumu Nr. 623 "Par Veselības ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes – Nacionālā veselības dienesta – reorganizāciju" sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Digitālās veselības centrs" ar 2025. gada 1. janvāri ir Nacionālā veselības dienesta tiesību, saistību, finanšu līdzekļu, mantas un lietvedības pārņēmēja attiecībā uz funkciju – īstenot e-veselības politiku – un tādiem valsts pārvaldes uzdevumiem kā valsts informācijas sistēmas "Vienotā veselības nozares elektroniskā informācijas sistēma" (e-veselības sistēma) pārziņa funkcijas nodrošināšana, e-pakalpojumu nodrošināšana ārstniecības iestādēm un iedzīvotājiem, datu apmaiņas starp veselības nozares informācijas sistēmām organizēšana un koordinēšana.

Noteikumu Nr.7 pašreizējā redakcijā kā e-veselības pārzinis minēts Nacionālais veselības dienests, lai gan šo funkciju pārņēmis SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs".

Noteikumu Nr.7 1.3. un 23.1.5. apakšpunktā veikti grozījumi, pildot Ministru kabineta doto uzdevumu un aizstājot atsauci uz Nacionālo veselības dienestu ar atsauci uz SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs".
(projekta 1., 20. punkts) 

Citi precizējumi, kas nepieciešami AMR ierobežošanas un infekcijas slimību uzraudzības nodrošināšanai:

1. Noteikumu Nr. 7 10.punktā precizētas infekcijas slimību izraisītāju izmeklēšanas metodes, ņemot vērā, ka sekvencēšana ir mūsdienu laboratoriskās pārbaudes metode, kas ir īpaši svarīga no epidemioloģiskās drošības viedokļa: konstatējot izraisītāju radniecību, pastāv iespēja identificēt, izmeklēt un apturēt infekcijas slimību uzliesmojumus, veicot nepieciešamos pretepidēmijas pasākumus.  
(projekta 17. p.)

2. Noteikumu Nr.7 1.pielikumā uzskaitītas zoonozes (slimības, ar kurām slimo gan cilvēki, gan dzīvnieki), un šo slimību izplatības uzraudzība ir būtiska, jo skar gan sabiedrības veselības, gan veterinārijas jomu. Ņemot vērā, ka ar Rietumnīlas drudža izraisītāju var inficēties gan cilvēki, gan dzīvnieki, attiecīgi papildināts 1. pielikums.
(projekta 21. punkts)

2. Lai uzlabotu infekciju slimību gadījumu izmeklēšanu, kā arī AMR uzraudzību, nepieciešams precizēt noteikumus saskaņā ar aktuālajām mikroorganismu izmeklēšanas vadlīnijām.
2.1 Veikti grozījumi noteikumu Nr.7 3. pielikumā, kurā noteikti reģistrējamie laboratoriski konstatētie infekcijas slimību izraisītāji, kā arī to noteikšanas metodes un audu paraugu veidi, kas izmeklējami katras slimības gadījumā. Ar grozījumiem tiek aktualizētas mikroorganismu izmeklēšanas metodes atbilstoši
- Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) 2022. gada rekomendācijām: “Laboratory diagnosis and molecular surveillance of Bordetella pertussis”: https://www.ecdc.europa.eu/sites/default/files/documents/bordetella-pertussis-laboratory-diagnosis-molecular-surveillance.pdf;
- ECDC tīmekļa vietnē iekļautajām slimību gadījumu definīcijām: https://www.ecdc.europa.eu/en/all-topics/eu-case-definitions
(projekta 22. punkts)

2.2. Precizēts noteikumu Nr.7 4.pielikums "Ziņojums par izolēto S.aureus, S.pneumoniae, E.coli, K.pneumoniae, P.aeruginosa, E.faecium/faecalis, Acinetobacter spp./Acinetobacter baumannii mikroorganismu", ņemot vērā ECDC mikroorganismu antimikrobiālās rezistences ziņošanas protokolu (ziņojamā mikroorganisma jutība pret noteiktiem antibakteriālajiem līdzekļiem, izmantojot katram gadījumam atbilstošas metodes)
https://www.ecdc.europa.eu/sites/default/files/documents/AMR-reporting-protocol-2024.pdf
(projekta 23. punkts).

Vairākos noteikumu Nr.7 punktos kā informācijas saņēmējs norādīts SPKC attiecīgās reģionālās nodaļas epidemiologs. Tomēr ar Ministru kabineta noteikumiem nav jānosaka iestāžu iekšējā darba organizācija, tādēļ kā informācijas saņēmējs norādāms SPKC.

Visā noteikumu tekstā svītrota norāde uz SPKC reģionālās nodaļas epidemiologu.
(projekta 2., 4., 5., 7., 9., 10., 14., 15., 17., 22. punkts)

Redakcionāli precizējumi:

1. Precizēta atsauce uz Nacionālo mikrobioloģijas references laboratoriju.
(projekta 14., 18. punkts)

2. Precizēta terminoloģija atbilstoši tai, kuru SPKC lieto epidemioloģiskās uzraudzības ietvaros.
(projekta 12., 19. punkts)

Precizējums attiecībā uz personas datu uzglabāšanas termiņu EPID sistēmā

Noteikumu Nr.7 25. punkts nosaka EPID sistēmā iekļauto personas datu uzglabāšanas termiņu - pašreiz paredzēts, ka inficēto personu, kontaktpersonu un citu konkrētā gadījuma izmeklēšanā iesaistīto personu dati tiek glabāti līdz nākamā gada 31. decembrim. Tas nozīmē, ka pašreiz šo personu dati tiek uzglabāti ne ilgāk kā divus gadus. Šāds datu uzglabāšanas termiņš neļauj saglabāt datus, kas varētu būt nepieciešami pētījumiem gadījumos, kad pacientiem saglabājas sekas pēc pārslimotas Covid-19 infekcijas.

Pirmie Covid-19 gadījumi tika konstatēti 2019. gadā, bet par paliekošiem veselības traucējumiem pēc Covid-19 infekcijas (t.s. Long Covid vai garais Covid-19) sāka runāt pirmā pandēmijas viļņa laikā 2020.gadā. Lai arī kopš tā laika ir aprakstīti simptomi un apkopota informācija par garā Covid-19 norisi un sekām, joprojām ir daudz nezināmā, tostarp attiecībā uz garā Covid-19 ārstēšanu un simptomu mazināšanu. 

Garais Covid-19 ir stāvoklis, kad Covid-19 infekcijas simptomi saglabājas vai parādās no jauna vairāk nekā trīs mēnešus pēc sākotnējās saslimšanas, būtiski ietekmējot cilvēka veselību, darba spējas un dzīves kvalitāti. Garais Covid-19 var izpausties ar dažādiem simptomiem, tostarp, nogurums, elpas trūkums, sāpes, atmiņas un koncentrēšanās grūtības, sirdsklauves, reibonis u.c. Pētījumi liecina, ka šie simptomi var saglabāties mēnešiem vai pat gadiem pēc sākotnējās infekcijas. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācija (PVO) aplēsēm pirmajos trīs pandēmijas gados gandrīz 36 miljoni cilvēku Eiropas reģionā ir piedzīvojuši garo Covid-19. [1] Tas nozīmē, ka aptuveni viens no 30 eiropiešiem varētu būt saskāries ar šo stāvokli. 

Ņemot vērā garā Covid-19 simptomus un to norises ilgumu, tas ir uzskatāms par izaicinājumu gan katrai personai atsevišķi, gan sabiedrības veselībai kopumā, kā arī tautsaimniecībai. Pētījumi rāda, ka garais Covid-19 var radīt ievērojamu ekonomisko slogu, kas galvenokārt saistīts ar darba spēju zudumu. Piemēram, Apvienotajā Karalistē veiktā pētījumā konstatēts, ka produktivitātes zudumi vidēji sasniedz £931 (aptuveni 1080 eiro) uz pacientu mēnesī. [2]  Tas varētu nozīmēt miljardiem eiro zaudējumus ekonomikā katru gadu. Eiropas Komisija ir piešķīrusi papildu 2 miljonus eiro, lai veicinātu pētījumus un atbalstu pacientiem ar garo Covid-19. Šī iniciatīva ietver vienotas definīcijas izstrādi, sociālekonomisko seku novērtējumu un veselības aprūpes speciālistu apmācību. [3]

Zinātniskajā literatūrā jau pirms garā Covid-19 aprakstīta vīrusu infekciju saistība ar mialģiskā encefalīta/ hroniska noguruma sindroma (ME/HNS) gadījumiem (vīrusu infekcijas ir saistītas ar aptuveni 60–70% ME/HNS gadījumu). ME/HNS pacientiem ir pastāvīgi simptomi, kas līdzīgi tiem, kas novērojami garā Covid-19 pacientiem, tostarp nogurums, kognitīvi traucējumi, locītavu sāpes, miega traucējumi, kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumi un fiziskās slodzes nepanesība. Svarīgi, ka garā Covid-19 simptomi ne vienmēr ir saistīti ar sākotnējo akūto Covid-19 simptomu smagumu un var būt ļoti novājinoši, kā rezultātā ievērojami samazinās dzīves kvalitāte un darba spējas. Tomēr pašlaik nav vienprātības par garā Covid-19 diagnostikas kritērijiem, lai noteiktu, vai tā izraisītājs varētu būt viens no vīrusiem, kas identificēti kā ME/HNS izraisītāji.

Pilnīga atveseļošanās no ME/HNS ir reti sastopama, bet ar garo Covid-10 saistītā ME/HNS prognoze joprojām ir neskaidra. Līdz ar to, lai noteiktu atveseļošanās gaitu, ir svarīgi ilgtermiņa pētījumi. [4] Tā kā ievērojama daļa cilvēku ar ilgstošu Covid-19 slimību nevar atgriezties darbā, tas veicina darbaspēka trūkumu. Bet pašlaik nav apstiprinātas efektīvas ārstēšanas metodes, kas ļautu šo situāciju mainīt.[5]

Ņemot vērā minēto ietekmi, garais Covid-19 joprojām prasa pastiprinātu uzmanību, pētījumus un atbalstu gan no veselības aprūpes sistēmas, gan politikas veidotāju puses. Tādēļ ar Covid-19 inficēšanos saistīto personas datu uzglabāšana vienotajā digitālajā epidemioloģiskajā sistēmā EPID ilgāk par pašreiz noteikto termiņu (līdz nākamā gada 31. decembrim) ir visas sabiedrības un katras personas interesēs, jo EPID sistēma pašlaik ir vienīgais uzticamais informācijas avots par personas inficēšanos ar Covid-19. Tā kā Covid-19 infekcija ir relatīvi jauna un joprojām nav pietiekami pētīta, var rasties svarīgi medicīniski apsvērumi, lai veiktu Covid-19 slimnieku un ar Covid-19 inficēto personu datu detalizētāku analīzi, tostarp sekundāro datu analīzi sabiedrības veselības interesēs, kā arī nepieciešamības gadījumā identificētu riska grupu pacientus, kuriem būtu ieteicami īpaši profilakses un veselības aprūpes pasākumi. Par pirmajiem Covid-19 gadījumiem tika ziņots 2019.gada nogalē, bet garā Covid-19 gadījumus sāka aprakstīt vairākus gadus pēc Covid-19 parādīšanās. Uz doto brīdi vēl nav skaidru datu par garā Covid-19 izpausmes sākumu un norises ilgumu, tādēļ ir nepieciešams pietiekami ilgs laiks identificējami datu apstrādei, lai varētu nodrošināt pietiekamu pētniecības darbu šajā jomā. Ņemot vērā minēto speciālisti ir noteikuši, ka 10 gadu periods uz doto brīdi varētu būt optimāls personificētu datu izmantošanai garā Covid-19 pētniecībai. 

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 5. panta 1.punta e) apakšpunktu personas dati tiek glabāti veidā, kas pieļauj datu subjektu identifikāciju, ne ilgāk kā nepieciešams nolūkiem, kādos attiecīgos personas datus apstrādā. Šis pats punkts pieļauj personas datu ilgāku uzglabāšanu, ja datus paredzēts apstrādāt zinātniskās pētniecības nolūkos.

1. World Health Organization (WHO): www.who.int/europe/news/item/27-06-2023-statement---36-million-people-across-the-european-region-may-have-developed-long-covid-over-the-first-3-years-of-the-pandemic?utm_source=chatgpt.com
2. UCL: www.ucl.ac.uk/news/2024/nov/long-covid-could-cost-economy-billions-every-year?utm_source=chatgpt.com
3. euronews: www.euronews.com/health/2024/09/10/commission-to-step-up-action-against-long-covid?utm_source=chatgpt.com
4. The persistence of myalgic encephalomyelitis/chronic fatigue syndrome (ME/CFS) after SARS-CoV-2 infection: A systematic review and meta-analysis
Dehlia, Ankush et al., Journal of Infection, Volume 89, Issue 6, 106297
5. Long COVID: major findings, mechanisms and recommendations, Hannah E Davis, Lisa McCorkell, Julia Moore Vogel, Eric J Topol, https://doi.org/10.1038/s41579-022-00846-2 

Noteikumu Nr.7 25.punktā pašreiz noteiktais personas datu glabāšanas termiņš - līdz nākamā gada 31. decembrim - tiek aizstāts ar termiņu, kas ļauj EPID sistēmā ievietotos personas datus uzglabāt 10 gadus, tādējādi nodrošinot pētniecības iespējas saistībā ar garo Covid-19 un tā ietekmi uz konkrēto personu, gan sabiedrību kopumā.

Vienlaikus glabāšanas termiņš tiek noteikts arī 18.2.8. apakšpunktā minētajiem infekcijas skartā objekta atbildīgās personas datiem, kam līdz šim glabāšanas termiņš nebija noteikts.

(projekta 21.punkts)