Anotācija (ex-ante)

Nav izstrādāti nosacījumi par Pasākuma otrās atlases kārtas īstenošanu, kas paredzētu ERAF finansējuma atbalstu darbību īstenošanai.

Izstrādāt nosacījumus par Pasākuma otrās atlases kārtas īstenošanu, iekļaujot zemāk aprakstītos nosacījumus.

Ievērojot iepriekš minēto, Programmā tika izveidota Pasākuma otrās atlases kārta, lai veicinātu iepriekšējos ES fondu plānošanas periodos veikto investīciju secīgu turpināšanu un vienlaicīgi fokusēšanu uz jauniem, aizvien augstākiem mērķiem ūdenssaimniecības jomā, tādējādi sekmējot Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plānā 2021. – 2027. gadam identificēto prioritāro rīcību izpildi, kā arī nodrošinātu praktisku NAI gatavību augstākām notekūdeņu attīrīšanas kvalitātes un citām vides prasībām, vienlaikus mazinot šo darbību ietekmi uz pakalpojumu tarifiem un vidi. Ņemot vērā, ka pēdējo 10 gadu laikā investīcijas ir veiktas tikai aglomerācijās ar CE>2000, attiecīgi Noteikumu projekts paredz, ka Pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros ieguldījumi tiek veikti sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojuma sistēmā jeb blīvi apdzīvotā teritorijā, tādējādi radot arī iespēju atbalstīt pēc iespējas lielāku un iespējams līdz šim atbalstu energoefektivitātes uzlabošanā nekad nesaņēmušu sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sistēmu. Projekti savā starpā tiks salīdzināti pēc kvalitatīvajiem kritērijiem. Noteikumu projektā ir noteikts ERAF finansējuma ierobežojums vienam projektam.
Komunālo notekūdeņu direktīvas izpratnē "aglomerācija" nozīmē zonu, kur iedzīvotāju skaits un/vai ekonomiskās aktivitātes ir pietiekami koncentrētas, lai varētu savākt notekūdeņus un novadīt tos uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām vai uz to galīgās novadīšanas vietu vidē. "1 c.e. (cilvēka ekvivalents)" nozīmē bioloģiski attīrāmo notekūdeņu daudzumu, kas piecas dienas pēc kārtas bioķīmiski piesaista 60 g skābekļa dienā (BSP5).
Atbilstoši Ministru kabineta 2002. gada 22. janvāra noteikumu Nr. 34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī" 31.¹ punktam aglomerācija ir apdzīvota vieta vai tās robežās esoša atsevišķa teritorijas daļa, kur iedzīvotāju skaits, apdzīvotības blīvums un ekonomiskā aktivitāte ir pietiekami koncentrēta, lai būtu ekonomiski pamatoti veidot centralizētu kanalizācijas tīklu sistēmu notekūdeņu savākšanai un novadīšanai uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām vai uz to galīgās novadīšanas vietu vidē. Aglomerācijā radīto notekūdeņu piesārņojumu (slodzi), kurš nonāk attīrīšanas iekārtās, izsaka CE. Atbilstoši MK noteikumu Nr. 34 32. punktam, centralizētas kanalizācijas sistēmas ierīko visās aglomerācijās, kur CE ir lielāks vai vienāds ar 2000. Par centralizētu kanalizācijas sistēmu ierīkošanu atbild vietējā pašvaldība.
Šo Noteikumu projekta izpratnē notekūdeņu apsaimniekošanas aglomerācijas (turpmāk – aglomerācija) definīciju un robežas nosaka atbilstoši Ministru kabineta 2002. gada 22. janvāra noteikumiem Nr. 34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī".

Ņemot vērā, ka saskaņā ar 2002. gada 22. janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr. 34 “Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī” 31.2 un 31.3 apakšpunktiem pašvaldība līdz 2024. gada 30. jūnijam izvērtē tās administratīvajā teritorijā esošo aglomerāciju robežas un līdz 2025. gada 2. janvārim atbilstoši kompetencei iesniedz Klimata un enerģētikas ministrijai lēmumu par aglomerācijas robežu noteikšanu, tad sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas teritorijā spēkā esošā aglomerācijas robeža tiek noteikta uz dienu, kad sadarbības iestādē tiek iesniegts projekta iesniegums.

Īstenojot projektus tiks ietaupīti energoresursi, tādējādi samazinot izmaksas pašvaldību iestādēm un iedzīvotājiem, kuri saņem sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus.

Pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros līdz 2027. gada 31. decembrim sasniedzams Programmas iznākuma rādītājs – uzstādītā atjaunīgos energoresursus izmantojošo tehnoloģiju enerģijas papildu ražošanas jauda vismaz 2 MW apmērā. Rādītāja vērtību summē no Pasākuma otrās atlases kārtas projektu iesniegumos norādītājām vērtībām un rādītāju uzskata par sasniegtu projektu noslēguma maksājuma veikšanas dienā. Lai nodrošinātu enerģijas papildu ražošanas jaudas uzstādīšanu, Noteikumu projekts nosaka, ka Pasākuma otrās atlases kārtas projektā atjaunīgos energoresursus izmantojošo tehnoloģiju uzstādīšana ir obligāta.
Ar Projekta ietvaros uzstādāmās atjaunīgos energoresursus izmantojošo tehnoloģiju jaudu (neto maksimālo elektrisko jaudu), saprot Eurostat [5] noteikto definīciju “maksimālo aktīvo jaudu, ko nepārtraukti, visu iekārtu darbinot, var piegādāt izejas vietā (t.i., pēc strāvas padeves paņemšanas stacijas palīgiekārtām) un pieļaujot zaudējumus tajos transformatoros, kurus uzskata par neatņemamiem no stacijas)”, piemēram, saules paneļu gadījumā tas ir mazākais parametrs no saules paneļu kopējās nominālās jaudas vai invertora nominālās vai invertora iestatītās jaudas kW.
Lai nodrošinātu Pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros sasniegtā kopējā enerģijas galapatēriņa ietaupījuma uzskaiti, tādējādi sekmējot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2023/1791 (2023. gada 13. septembris) par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādāta redakcija) 8. pantā "Enerģijas ietaupījuma pienākums" noteiktā pienākuma, kas ir saistošs arī Latvijai, izpildi, kā nacionālais rādītājs Pasākuma otrajā atlases kārtā noteikts sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju kopējais sasniedzamais enerģijas galapatēriņa ietaupījums, kura sasniedzamā vērtība ir saistīta ar projektos paredzētajām darbībām, t.i. netiek noteikta nacionālā rādītāja sasniedzamā vērtība, jo tā tiks noteikta atbilstoši īstenojamo projektu iesniegumos norādītajām vērtībām un ir norādāma projekta iesniegumā. Nacionālais rādītājs ir attiecināms, ja projektā īsteno sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanā iesaistīto tehnoloģisko iekārtu un procesu energoefektivitātes uzlabošanu.

Galapatēriņa ietaupījumu aprēķinā ņem vērā 2022. gada 18. oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr. 660 “Energoefektivitātes monitoringa noteikumi” nosacījumus.
Primārās enerģijas samazinājumu aprēķina un sagatavoto ziņojumu apstiprina uzņēmumu energoauditors, kam jābūt akreditētam Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā (LATAK) vai sertificēts neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā, vai energopārvaldības sistēmas vai vides pārvaldības sistēmas atbildīgā persona. Uzņēmuma energoaudits vai tā papildinājums sagatavojams atbilstoši 2016.gada 26.jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr.487 "Uzņēmumu energoaudita noteikumi". Projekta ietvaros pasākumus pamatojoša dokumentācija energopārvaldības sistēmas ietvaros sagatavojama, ievērojot standartu LVS EN ISO 50001:2019 "Energopārvaldības sistēmas. Prasības un lietošanas norādījumi". Projekta ietvaros pasākumus pamatojoša dokumentācija vides pārvaldības sistēmas ietvaros sagatavojama, ievērojot standartu LVS EN ISO 14001:2015 "Vides pārvaldības sistēmas. Prasības vadlīniju lietošanai (ISO 14001:2015)". Piedāvātie dokumenti izvirzīti kā vispiemērotākie dokumenti atbilstoši Energoefektivitātes likuma noteiktajām prasībām un pienākumiem. Atbilstoši minētajai likumdošanai, lai projekta īstenošanas nodrošināšanai nebūtu nepieciešams izstrādāt atsevišķus dokumentus, minētie dokumenti apzināti, ietverot normatīvajos aktos jau noteiktos obligāti veicamos potenciālo projektu iesniedzēju pienākumus, kā arī ņemot vērā, ka šo dokumentu sastāvs spēj nodrošināt pasākuma izvērtēšanai nepieciešamās vajadzības. Projekta ietvarā primārās enerģijas samazinājumu pārbauda no esošā kopējās primārās enerģijas novērtējuma attiecīgajā ūdenssaimniecības pakalpojuma vai procesa ietvaros atņemot projekta iesnieguma veidlapā un pielikumā pievienotajos dokumentos norādīto paredzamo kopējo primārās enerģijas novērtējumu šī pakalpojuma vai procesa ietvaros pēc projekta īstenošanas.
Primārās enerģijas apjoma aprēķiniem piemēro 2021. gada 8. aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr. 222 “Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi” 6.pielikumā noteiktos primārās enerģijas svēruma faktoru vērtības, primārās enerģijas aprēķiniem piemērojot fPtot – kopējos primārās enerģijas faktorus. Primārās enerģijas aprēķinā var ņemt vērā īpatnējo primārās enerģijas samazinājumu uz saražotās produkcijas apjomu (piemēram, attīrītajam notekūdeņu apjomam un sagatavotā ūdens apjomam, ja ir paredzams saražotās produkcijas apjoma pieaugums).
Uzstādāmās atjaunīgos energoresursus izmantojošās elektroenerģiju ražojošas iekārtas ietvarā saražotās enerģijas daudzuma aprēķinu veic, izmantojot pārbaudāmu, publiski pieejamu vai ar detalizētu aprēķinu izsekojamu metodoloģiju, kas balstīta uz pārbaudāmiem un uzticamiem datu avotiem, piemēram, izmantojot publiski pieejamo Eiropas komisijas rīku https://re.jrc.ec.europa.eu/pvg_tools/en/#TMY, nosakot sistēmas zudumus 10% un izmantojot PVGIS SARAH2 datubāzi.
Saskaņā ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 1.pantu “sabiedriskie ūdenssaimniecības pakalpojumi — pakalpojumi ūdens ieguvē, uzkrāšanā un sagatavošanā lietošanai līdz padevei centralizētajā ūdensvada tīklā, pakalpojumi ūdens piegādē no padeves vietas centralizētajā ūdensvada tīklā līdz piederības robežai, kā arī notekūdeņu savākšanā centralizētajās kanalizācijas sistēmās no piederības robežas un novadīšanā līdz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, notekūdeņu attīrīšanā un novadīšanā vidē, tai skaitā virszemes ūdensobjektos, izņemot notekūdeņu savākšanu lietus kanalizācijas sistēmās”. Projekta ietvaros par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu uzskatāmi minētajā normatīvajā aktā nosaukti pakalpojumi, ja pieejama informācija par pakalpojuma sniegšanā nepieciešamo elektroenerģijas patēriņu. Ja nav pieejama atsevišķa elektroenerģijas uzskaite atsevišķa pakalpojuma līmenī, par atskaites lielumu izmanto vairāku saistīto pakalpojumu (piemēram, ūdens ieguve, uzkrāšana un sagatavošana lietošanai līdz padevei centralizētajā ūdensvada tīklā) elektroenerģijas patēriņu, kuriem ir kopēja elektroenerģijas uzskaite. 
Projektu ietvaros radīto rādītāju uzturēšana tiks nodrošināta finansējuma saņēmēja budžeta ietvaros. Finansējuma saņēmējs vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas projektā veiktās investīcijas un radītos pamatlīdzekļus izmanto projektā paredzētajam mērķim, kā arī nodrošina veikto investīciju ilgtspēju un uzturēšanu darba kārtībā. Šo nosacījumu izpildi uzrauga sadarbības iestāde – veicot projekta pēcuzraudzību piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas.

Kopumā Pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros plānotais ERAF finansējums ir 6 500 000 euro un nacionālais pašvaldību privātais līdzfinansējums – ne mazāks kā 3 500 000  euro. Privātais līdzfinansējums var būt saņēmis komercdarbības atbalstu (pašvaldības galvojums, aizdevums par pazeminātām procentlikmēm) – atbalsta kumulācija jānorāda projekta iesniegumā.
Pārkompensācijas uzraudzību veic funkcijas uzlicējs un, lai funkcijas uzlicējs varētu kvalitatīvi novērst pārkompensācijas riskus un izpildīt pienākumu par pārkompensācijas uzraudzību, ir ieteicams detalizētu pārkompensācijas kontroles mehānisma aprakstu iekļaut sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas līgumā. Minētais pārkompensācijas uzraudzības mehānisms tiek izvērtēts projekta iesnieguma vērtēšanas procesā.

Atbilstoši Ministru kabineta 2024.gada 30.aprīļa sēdes protokola Nr. 18 43. § 3.punktam (24-UZ-258) Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM), izstrādājot Noteikumu projektu Pasākuma otrās atlases kārtas īstenošanas nosacījumiem, palielina nacionālā līdzfinansējuma apmēru, lai nodrošinātu, ka netiek pārsniegta maksimālā ERAF finansējuma likme VARAM atbildībā esošajos Programmas 2.1. prioritātes "Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām” pasākumos, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 112. pantu noteikta 85% apmērā. Attiecīgi Pasākuma otrās atlases kārtas ERAF finansējuma atbalsta likme tiek noteikta līdz 65%. Šāds investīciju atbalsta procentuālais apjoms ir  noteikts arī, lai veicinātu privātā finansējuma piesaisti projektu aktivitātēm un atbalstu varētu saņemtu lielāks skaits potenciālo projektu iesniedzēju. Atbalsta intensitāte attiecināmo izmaksu kopsummai līdz 65% no kopējām attiecināmajām izmaksām noteikta, ņemot vērā iepriekš minētos jau veiktos būtiskos ES fondu ieguldījumus ūdenssaimniecības infrastruktūrā iepriekšējos gados un sākotnēji plānoto, ka atbalsts ūdenssaimniecības jomā varētu tiktu sniegts finanšu instrumentu veidā.
Projektu iesniegumu atlase plānota kā atklāts konkurss, kas nodrošina vienlīdzīgas iespējas pretendēt uz atbalstu visiem projektu iesniedzējiem.


Pieejams:
[1] https://dmsearch.cor.europa.eu/search/public?k=(documenttype:AC)(documentnumber:6179)(documentyear:2022)(documentlanguage:EN)
[2] https://www.sprk.gov.lv/content/nozares-raditaji-2
[3] https://www.varam.gov.lv/lv/media/37692/download?attachment
[4] https://www.varam.gov.lv/lv/notekudenu-apsaimniekosanas-investiciju-plans-2021-2027-gadam
[5] https://ec.europa.eu/eurostat/documents/38154/42195/RENEWABLES_instructions.pdf/aa771b73-93cf-4a52-b1dd-3be31bffac22
https://ec.europa.eu/eurostat/documents/3217494/11478276/KS-DK-20-001-EN-N.pdf

Prasības projekta iesniedzējam

Noteikumu projekts nosaka, ka projekta iesniedzējs, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs, var būt sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs - pašvaldība vai tās izveidota iestāde (tai skaitā aģentūra), vai kapitālsabiedrība, kurai ar pašvaldību ir noslēgts pakalpojuma līgums par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu. Pasākuma atlases kārtas ietvaros atbalsts tiek sniegts sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanas kvalitātes uzlabošanai notekūdeņu attīrīšanas un novadīšanas jomā. Par vienu sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas teritorijā esošu aglomerāciju un ar to saistīto centralizēto ūdensapgādes sistēmu var iesniegt vienu projekta iesniegumu. Ja sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas teritorijā ir vairākas aglomerācijas un ar to saistītās centralizētās ūdensapgādes sistēmas, tad projekta iesniedzējs var iesniegt vairākus projekta iesniegumus, t.i. par katru aglomerāciju iesniegt atsevišķu projekta iesniegumu. Ja atlases kārtas ietvaros pieejamais ERAF finansējums netiek izmantots, atlikušo ERAF finansējumu un tam piesaistīto iznākuma rādītāju, sadarbības iestādei, vienojoties ar VARAM par atlases nosacījumiem, novirza uz pasākuma trešo kārtu. Atbalsts grūtībās nonākušam sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam netiek piešķirts.

Noteikumu projekts paredz, ka projekta iesniegums tiek sagatavots atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un iesniegts sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu, tai skaitā apliecinot projekta iesniedzēja interešu konflikta neesamību.
Pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros tiek paredzētas šādas galvenās darbības:
- atjaunīgos energoresursus (saules enerģija, vēja enerģija, hidroenerģija un tml.) izmantojošu elektroenerģiju ražojošu iekārtu uzstādīšana, ja šādas darbības paredzētas uzņēmuma energoauditā, energopārvaldības sistēmas vai vides pārvaldības sistēmas dokumentācijā (obligāti ar jaudu, kas nav mazāka par 100,00 kW, ja projekta iesniegumā norādītā aglomerācija ir ar piesārņojuma slodzes apjomu CE lielāku par 10 000 2022. vai 2023.gadā vai 50 kW, ja projekta iesniegumā norādītā aglomerācija ir ar piesārņojuma slodzes apjomu CE mazāku par 10 000 2022. vai 2023.gadā) un, ja nepieciešams, lai lietderīgi izmantotu elektroenerģiju, kas saražota laikā, kad tās ražošanas apjoms ir lielāks nekā patēriņš un ievērotu nosacījumu, ka 100% no saražotās elektroenerģijas tiks izmantoti pašpatēriņam, šo iekārtu saražotās elektroenerģijas akumulējošas iekārtas uzstādīšana.
Vienlaikus, ja tas ir lietderīgi projekta ietvarā saražoto elektroenerģiju var nodot elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmā.
Lai novērtētu no elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas aizstājamo elektroenerģijas apjomu, projekta iesniegumā jāsniedz raksturojums par attiecīgajā ūdenssaimniecības pakalpojumu vai procesā iesaistītajām tehnoloģiskajām iekārtām, tostarp to jaudām un to patērēto elektroenerģijas apjomu gada griezumā.
Kopā ar projekta iesniegumu iesniedz informāciju par esošajām (ja attiecināms) finansējuma saņēmēja jau uzstādītajām atjaunīgos energoresursus izmantojošām elektroenerģiju ražojošām iekārtām.
Ja projekta ietvarā saražoto elektroenerģiju nodod elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmā, tad ievēro, ka 100% no saražotās enerģijas tiks izmantoti pašpatēriņam. Šī prasība uzskatāma par izpildītu, ja kalendāra gada griezumā ar uzstādītajām iekārtām saražotā enerģija finanšu izteiksmē (kopējā sadales tīklā nodotās elektroenerģijas ienākumu komponente) nenosedz attiecīgajā ūdenssaimniecības pakalpojuma vai procesā iesaistīto tehnoloģisko iekārtu un procesu elektroenerģijas patēriņu, kā arī elektroenerģijas norēķinu sistēmā nav izveidojies saražotās enerģijas pārpalikums (finanšu izteiksmē kalendārā gada griezumā).
Par pašpatēriņu šo noteikumu izpratnē neuzskata tā paša lietotāja citos ar projektu nesaistītos objektos patērēto elektroenerģiju, ja tās finanšu vērtība tiek segta daļēji vai pilnīgi, izmantojot norēķinu sistēmu atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 30.5 panta otrajai daļai. Šādā gadījumā finansējuma saņēmējam jānodrošina izsekojama uzskaite un aprēķini par elektroenerģijas un finanšu plūsmām, kas pierāda, ka ir nodrošināta šo Noteikumu projekta prasība par pašpatēriņu attiecīgajā gadā.
Uzstādīto atjaunīgo energoresursu enerģijas papildu ražošanas jaudu var summēt, t.i., ja dažādās zemes vienībās tiek uzstādītas atsevišķi dažādas atjaunīgo energoresursu ražojošas tehnoloģijas vai iekārtas, vai tehnoloģiski līdzīgas iekārtas (piemēram, trīs dažādās zemes vienībās tiek uzstādīti saules paneļi katrā zemes vienībā secīgi 20kW, 60kW un 40 kW, tādējādi kopējā projektā uzstādīto atjaunīgo energoresursu enerģijas papildu ražošanas jauda ir 120 kW), vienlaikus, ievērojot visus Noteikuma projekta nosacījumus, t.sk., ka kopējā uzstādīto atjaunīgo energoresursu enerģijas papildu ražošanas jauda nepārsniedz 999,99 kW;
- enerģijas patēriņa vadībai nepieciešamo viedo tehnoloģiju iegāde un uzstādīšana, ja šādas darbības paredzētas uzņēmuma energoauditā, energopārvaldības sistēmas vai vides pārvaldības sistēmas dokumentācijā;
- sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanā iesaistīto tehnoloģisko iekārtu un procesu energoefektivitātes uzlabošana, ja šādas darbības paredzētas uzņēmuma energoauditā, energopārvaldības sistēmas vai vides pārvaldības sistēmas dokumentācijā.

Finansējuma saņēmējs vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas sadarbības iestādei iesniedz pārskatu par enerģijas patēriņu (tai skaitā enerģijas galapatēriņa ietaupījumu).
Sadarbības iestāde finansējuma saņēmēja iesniegto informāciju apkopo un sniedz attiecīgajai iestādei (Būvniecības valsts kontroles birojam) kā kompetentai institūcijai par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/1791 (2023. gada 13. septembris) par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādāta redakcija) izvirzītā mērķa monitorēšanu.

Pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros ir atbalstāmas darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu, nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu.

Noteikumu projekts nosaka atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas. Projekta ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām, t.i., attiecināmas ir izmaksas atbalstāmo darbību īstenošanai (kas pamatā paredzētas kā iekārtu, mehānismu un inženiertehnisko risinājumu iegāde, uzstādīšana), kā arī saistītās nepieciešamās darbības šo procesu nodrošināšanai, projekta iesnieguma sagatavošanas izmaksas (SEG emisiju ietaupījuma aprēķina izmaksas, uzņēmuma energoaudita sagatavošanas vai papildināšanas izmaksas, energopārvaldības sistēmas vai vides pārvaldības sistēmas dokumentācijas vai to papildinājumu izstrādes izmaksas un c.), aizvietojamo iekārtu demontāžas izmaksas, projekta komunikācijas un vizuālās identitātes izmaksas, izmaksas horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" nodrošināšanai, pievienotās vērtības nodokļa izmaksas (kas tiešā veidā saistītas ar projektu). Normatīvo aktu prasību izpildei nepieciešamās izmaksas (piemēram, ietekmes uz vidi novērtējums vai grozījumu sagatavošana piesārņojošās darbības atļaujā), kas Noteikumu projektā nav noteiktas kā attiecināmas vai pārsniedz Noteikumu projektā noteiktos izmaksu ierobežojumus, jāsedz finansējuma saņēmējam par saviem līdzekļiem, ņemot vērā, ka ar atlases kārtā pieejamo finansējumu nepieciešams īstenot pēc iespējas vairāk praktiskus energoefektivitātes pasākumus.
Projekta iesniedzējs ar projekta iesniegumu arī iesniedz atbilstošās jomas sugu un (vai) biotopu eksperta atzinumu par to, ka projekta darbības mikroliegumos vai Eiropas Savienības nozīmes biotopu un sugu dzīvotnēs, nepasliktinās biotopu un sugu aizsardzības stāvokli (ja attiecināms). Savukārt, lai nodrošinātu, ka projektā  plānotas darbības nepieļauj vides stāvokļa pasliktināšanos, piemēram, valsts nozīmes dižkoku aizsardzības zonās, projekta iesniegumam tiek pievienots koku kopšanas tehniķa (arborista) atzinums par projektā plānoto darbību ietekmi uz aizsargājamā koka augšanu un dabisko attīstību. Ja ar minētajiem atzinumiem nevar nodrošināt pilnvērtīgas informācijas sagatavošanu, tad projekta iesniedzējs var iesniegt Dabas aizsardzības pārvaldes atzinumu.

Projektos nav iekļaujamas neattiecināmās izmaksas. Noteikumu projektā iekļauta prasība, ka ārpus projekta netiek īstenotas darbības, kas tiešā veidā nodrošina projekta mērķa sasniegšanu, lai novērstu gadījumus, kad, piemēram, iekārtu pamatnes būvdarbi tiek īstenoti ārpus projekta un sadarbības iestādei nav iespējams veikt pilnvērtīgu uzraudzību. Vienīgais izņēmums ir projekta izmaksu sadārdzinājums. Ja pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas, veicot būvdarbu vai iekārtu piegādes iepirkumu, tiek secināts, ka plānotās attiecināmās izmaksas ir lielākas nekā sākotnēji plānots, tas netiek uzskatīts par sadārdzinājumu (sadārdzinājums iespējams tikai jau spēkā esošos līgumos par būvniecību vai iekārtu piegādi). Attiecīgi finansējuma saņēmējam ir jāveic grozījumi līgumā par projekta īstenošanu, palielinot attiecināmās izmaksas, vienlaikus, nemainot tam piešķirto ERAF finansējuma apmēru, tiek palielināts privātais līdzfinansējums).

Nav attiecināmas tādas izmaksas, kas radušās uz darba līguma pamata, kā arī:
- centralizētās kanalizācijas tīklu sistēmas pārbūve vai atjaunošana;
- zemes vai būves iegāde;
- izmaksas par būvniecību, kas ir pieņemtas ekspluatācijā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas, kā arī izmaksas par precēm (piemēram, iekārtas, mehānismi u.c.) un pakalpojumiem (izņemot Noteikuma projektā noteiktos pakalpojuma veidus), par kurām pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir parakstīti preču vai pakalpojumu nodošanas un pieņemšanas akti;
- lietotu iekārtu iegāde;
- izmaksas par publicitātes nodrošināšanas darbībām, kas veiktas papildus obligātajām publicitātes prasībām, ko nosaka normatīvie akti par ES fondu līdzfinansēto projektu publicitātes un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanu;
- jebkāda veida pārvietojamās tehnikas un transportlīdzekļu iegādes izmaksas;
- esošo tehnoloģisko iekārtu atjaunošanai paredzēto ieguldījumu izmaksas, kas nerada primārās enerģijas ietaupījumus;
- koģenerācijas stacijas izmaksas;
- jebkādas būvdarbu, tai skaitā teritorijas labiekārtošanas izmaksas un ar to saistītajā infrastruktūrā, kas tiešā veidā nav saistītas ar atbalstāmo iekārtu ierīkošanu, izbūvi un uzstādīšanu;
- nodokļi un nodevu maksājumi, izņemot pievienotās vērtības nodokļa izmaksas, kas tiešā veidā saistītas ar projektu, ja tās nav atgūstamas atbilstoši nodokļu politiku reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajam;
- projekta izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta ietvaros veiktajām darbībām, nav izmērāmas, samērīgas, pamatotas ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem, un nav ievēroti saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principi.

Finansējuma saņēmējs izvērtē iespējas veikt sociāli atbildīgu publisko iepirkumu saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja sagatavoto informāciju par Sociāli atbildīgu publisko iepirkumu, kā arī Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas izstrādātajām “Vadlīnijām sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai”, ievērojot godīgas konkurences principu, nodrošinot konsultēšanos ar tirgus dalībniekiem caurskatāmā un atklātā veidā, — balstoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem. Sociāli atbildīga publiskā iepirkuma galvenie mērķi ir vairot nodarbinātības iespējas, veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, sociālo iekļaušanu, sabiedrisku pakalpojumu un ēku pieejamību, plašam lietotāju lokam paredzētu pakalpojumu un produktu izstrādi, ētisku tirdzniecību, kā arī paplašināt sociālo standartu ievērošanu. 

Izmaksas ir attiecināmas no 2024. gada 27. jūnija (Noteikumu projekta izsludināšanas sabiedriskajā apspriešanā datums), izņemot projekta pamatojošās un īstenošanas dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, kas ir attiecināmas, ja tās veiktas pēc 2021. gada 1. janvāra un, ja projekta pamatojošās un īstenošanas dokumentācijas sagatavošanas izmaksas sākotnēji tiek segtas no projekta iesniedzēja līdzekļiem, tai skaitā nodrošinot, ka izmaksas nav tikušas finansētas no citiem finanšu instrumentiem, tai skaitā no ES vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem. Projekta iesniegumā neiekļauj un finansējumu nepiešķir pabeigtām darbībām, izņemot Noteikumu projektā noteiktajām iesnieguma pamatojošajām un īstenošanas dokumentācijas izmaksām. Projekta iesnieguma sagatavošanas un veidnes aizpildīšanas Kohēzijas politikas vadības un informācijas sistēmā izmaksas nav uzskatāmas par projekta pamatojošo dokumentāciju un nav attiecināmas. Noteikumu projektā izmaksām, kas saistītas ar  pamatojošās dokumentācijas izstrādi, ir noteikts procentuāls ierobežojums, lai nodrošinātu, ka Pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros, kurā ir ierobežots pieejamais finansējums, investīcijas tiktu koncentrētas uz Pasākuma otrās atlases kārtas pamatmērķa – ūdenssaimniecības pakalpojumu energoefektivitātes uzlabošanas praktiskajiem pasākumiem.

Noteikumu projekta izstrādē tika vērtēta vienkāršoto izmaksu piemērošana, taču Noteikumu projekts neparedz vienkāršoto izmaksu piemērošanu attiecināmo izmaksu pozīcijām, ņemot vērā Pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros paredzēto izmaksu dažādību, nepieciešamie ieguldījumi un to apjomi konkrētā aglomerācijā un līdz ar to arī projektā var būtiski atšķirties atbilstoši katra sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja pakalpojumu sniegšanā iesaistīto iekārtu tehniskajam stāvoklim, jaudai, nepieciešamajiem uzlabojumiem, tehnoloģiskajām iespējām un šķēršļiem, kā arī esošajam energoefektivitātes līmenim. Jāņem vērā, ka vienkāršoto izmaksu piemērošana nebūtu efektīva arī no administratīvā viedokļa, jo nav pieejamu pietiekami reprezentatīvu datu no iepriekšējā plānošanas perioda par līdzvērtīgas aktivitātes ietvaros veiktiem iekārtu iepirkumiem, jo 2014. – 2020. gada plānošanas periodā uzsvars ūdenssaimniecības jomas investīcijās tika likts uz centralizētās kanalizācijas sistēmas tīklu paplašināšanu un iedzīvotāju pieslēgšanu tai. Minētie secinājumi ir atbilstoši Finanšu ministrijas iepirkuma Nr.FM 2021/25 “Izvērtējums “Vienkāršoto izmaksu piemērošanas iespējas 2021.-2027. gada ES fondu plānošanas periodā”” secinātajam, kur pasākuma 2.1.1.6. ietvaros netiek paredzēta augsta iespēja vienkāršoto izmaksu iespējas [6].  Ņemot vērā, ka pasākuma ietvaros tiek piešķirts valsts atbalsts un kopējā projekta summa var būt mazāka par 200 000 euro, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 53. panta 2. punktam var netikt piemērotas vienkāršoto izmaksu iespējas.

Noteikumu projekts paredz, ka attiecināmi ir arī neparedzētie izdevumi līdz piecu procentu apmērā no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Vienlaikus, tāpat kā līdzšinējā praksē, neparedzēto izmaksu faktiskai izmantošanai finansējuma saņēmējs sadarbības iestādē iesniegs pamatojumu, kuru sadarbības iestāde detalizēti izvērtēs. Neparedzētos izdevumus var izmantot ar projekta īstenošanu saistīto attiecināmo izmaksu segšanai. Ņemot vērā, ka Pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros tiks veiktas arī būvniecības darbības, Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs nepieciešamības gadījumā var izmantot vai nu neparedzēto izdevumu apjomu (līdz 5% apmērā no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām) vai rezerves izmaksu apjomu (līdz 10% apmērā no projekta attiecināmajām būvniecības izmaksām). Atbilstoši Vadlīnijām attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gada plānošanas periodā projektā var tikt plānotas vai nu rezerves izmaksas, vai nu neparedzētie izdevumi (nosaka finansējuma saņēmējs). Vienā projektā neplāno rezerves izmaksas un neparedzētos izdevumus.

Projekta īstenošanas nosacījumi.

Noteikumu projektā noteikti projekta īstenošanas nosacījumi, tostarp projekta īstenošanas termiņš un komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu nodrošināšanas nosacījumi.

Projekta īstenošanas vieta ir sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas teritorija, t.sk. ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanā iesaistīto iekārtu un iekārtu kompleksu (NAI, ūdens ieguves un sagatavošanas iekārtas u.c.) teritorija.  
Atjaunīgos energoresursus (saules enerģija, vēja enerģija, ģeotermālā enerģija un tml.)  izmantojošu elektroenerģiju ražojošu un to saražotās enerģijas akumulējošās iekārtas var uzstādīt visā sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas teritorijā gan vienkopus, gan dalīti projekta iesniedzēja īpašumā gan, ja ir projekta dzīves ciklā spēkā esošs nomas līgums vai līgums par apbūves tiesību uz zemes vienību, kurā veiktas darbības projekta ietvaros.  
Ja projektā tiek veikta tikai iekārtu uzstādīšana bez būvniecības (uz būvdarbu līguma pamata), tāpat attiecināmas iepriekš minētās prasības. Ja projekta iesniegumam pievienoto dokumentu darbības termiņš ir īsāks par projekta dzīves ciklu, tiek iesniegts apliecinājums par minēto prasību izpildi līdz pirmā maksājuma pieprasījuma iesniegšanai sadarbības iestādē. Minētās tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā ne vēlāk kā līdz pirmā maksājuma pieprasījuma iesniegšanai sadarbības iestādē.

Projekta dzīves cikls ir 15 gadi saules elektrostacijas uzstādīšanas gadījumā. Uzstādot citu atjaunīgos energoresursus izmantojošu elektroenerģiju ražojošu tehnoloģiju projekta dzīves cikls ir 25 gadi. Vienlaikus, ņemot vērā, ka var būt dažādas, t.sk., inovatīvas atjaunīgos energoresursus izmantojošu elektroenerģiju ražojošas tehnoloģijas, projekta iesniedzējs, iesniedzot pamatojošos dokumentus, ka iekārtu lietderīgās kalpošanas ilgums ir starp 15 un 25 gadiem, var paredzēt projekta dzīves ciklu, kas ir no 15 līdz 25 gadiem. Šajā gadījumā sadarbības iestāde veic projektā norādīto iekārtu lietderīgās kalpošanas ilguma izvērtējumu, ja nepieciešams, pieaicinot atbilstošas jomas ekspertu.
Demarkācija ar Programmas 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu ūdenssaimniecību” 2.2.1.1. pasākumu “Notekūdeņu un to dūņu apsaimniekošanas sistēmas attīstība piesārņojuma samazināšanai” (turpmāk – 2.2.1.1. pasākums) tiks nodrošināta, ņemot vērā, ka 2.2.1.1.pasākumā darbības vērstas uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības uzlabošanu un notekūdeņu dūņu apstrādes infrastruktūras izveidi, bet netiks atbalstītas darbības, kas specifiski vērstas uz ūdenssaimniecības pakalpojumā iesaistīto iekārtu energoefektivitātes paaugstināšanu, tāpat netiek atbalstīta  atjaunīgos energoresursus izmantojošu iekārtu uzstādīšana, kas paredzēta Pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros.

Demarkācija ar Programmas 2.2.2. specifiskā atbalsta mērķa “Pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana” 2.2.2.3. pasākumu “Notekūdeņu dūņu pārstrāde” (turpmāk – 2.2.2.3. pasākums) tiks nodrošināta, ņemot vērā to, ka 2.2.2.3. pasākumā tiks atbalstītas notekūdeņu dūņu pārstrādes iekārtu izveides vai atjaunošanas darbības, bet Pasākuma otrās atlases kārtā paredzēts atbalsts tikai sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanā iesaistīto atjaunīgos energoresursus izmantojošu elektroenerģiju ražojošu iekārtu uzstādīšana un tehnoloģisko iekārtu un procesu energoefektivitātes uzlabošana.
Demarkācija ar Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena "Energoefektivitātes uzlabošana" 1.2.1.2.i. investīcijas "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē un pētniecības un attīstības aktivitātes (t. sk. bioekonomikā))" 1.2.1.2.i.1. pasākuma "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē)" nodrošināta ar investīciju ieviešanas laika grafiku.

Projekta īstenošanas laikā finansējuma saņēmējs nodrošina, ka tiek novērsta iespējamā investīciju pārklāšanās, savstarpēji papildinošu investīciju gadījumā novēršot dubultā finansējuma risku.
Tāpat dubultfinansējuma riska kontrole projekta plānošanas un īstenošanas laikā tiks nodrošināta, izmantojot Finanšu ministrijas Demarkācijas kontroles matricu (pieejama esfondi.lv: https://www.esfondi.lv/profesionaliem/demarkacija).
Kopējā savstarpējā investīciju demarkācija ir nodrošināta, nodalot finansējuma saņēmēja grupas, un ar investīciju ieviešanas laika grafiku.

Noteikumu projektā tiek paredzēts, ka sadarbības iestāde var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu līdz 50% no projektam piešķirtā ERAF finansējuma pēc civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90% no projektam piešķirtā ERAF finansējuma. Šāds piešķiramā avansa apmērs noteikts kā optimālākais variants, kas nepieciešams projektu īstenošanai, lai tiktu nodrošināta naudas plūsma projektā iekļauto darbību ieviešanai, ņemot vērā, ka projektu iesniedzēji ir pašvaldība vai tās izveidota iestāde (tai skaitā aģentūra), vai kapitālsabiedrība, kurām ir ierobežotas budžeta iespējas ES fondu projektu priekšfinansēšanai, kā arī ņemot vērā, ka nepieciešams veicināt investīciju nonākšanu tautsaimniecībā un nodrošināt n+3 principa izpildi. Vienlaikus projektu iesniedzējiem tiek noteikta prasība reizē ar avansa pieprasījumu iesniegt pamatojumu par spēju avansu izlietot sešu mēnešu laikā. Avansa izlietošanas termiņš noteikts, ņemot vērā plānoto atlases laika grafiku un to, ka infrastruktūras būvniecība ir cieši saistīta ar sezonalitāti  - ziemas sezonā ir ierobežota būvdarbu veikšana ārtelpā, kad aktīvi būvdarbi nenotiek, tāpēc nepieciešams plānot ilgāku laiku avansa izlietošanai, iekļaujot arī aktīvās būvdarbu sezonas mēnešus, tādējādi veicinot ikgadējo budžeta izpildi.

Avanss finansējuma saņēmējam tiks izmaksāts tikai tad, ja norādītajā termiņā ir iespējams to apgūt, piemēram, projekta iesniedzējam ir pabeigts būvdarbu iepirkums (vai iepirkumu komisija ir pieņēmusi lēmumu par iepirkuma uzvarētāju) vai noslēgts būvdarbu līgums, pakalpojumu līgums un citos gadījumos atbilstoši sadarbības iestādes noteiktajām iekšējās kārtības procedūrām.

Finansējuma saņēmējs avansa pieprasījumu sagatavo tādā kārtībā un apjomā, lai tas atbilst šī Noteikumu projekta nosacījumiem.

Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma nodrošina interešu konflikta neesamību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 61. panta, kā arī sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumus regulējošo normatīvo aktu prasībām.

Finansējuma saņēmējs izstrādā nosacījumus, kā tas pārliecinās par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas risku neesamību, tostarp identificē apstākļus, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu un krāpšanas un korupcijas riskus, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projekta īstenošanā, nosaka veicamos pasākumus un izstrādā darbības plānu interešu konflikta un krāpšanas un korupcijas risku preventīvai novēršanai un gadījumiem, kad interešu konflikts, krāpšana vai korupcija ir atklāta.

Projekta ilgtspējas periods ir atbilstošs Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 65. pantā noteiktajam, t.sk. finansējuma saņēmējs ievēro 65. panta pirmās daļas b) un c) apakšpunktā minētās prasības, pretējā gadījumā veic saņemtā finansējuma atmaksāšanu 65. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.

Komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumi tiks nodrošināti gan saskaņā ar Regulas 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 47. pantu un 50. pantu un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā, gan arī tiks ievērotas Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas.

Citi nosacījumi.

Pasākuma otrās atlases kārtā iekļauti horizontālā principa “Klimatdrošināšana” specifiskie atbilstības kritēriji, paredzot projekta iesniegumā vērtēt klimatiskās ietekmes faktorus, lai tiktu veidota tāda infrastruktūra, kas ir noturīga pret šo faktoru izpausmi un veikt SEG emisiju ietaupījuma aprēķinu, ņemot vērā, ka atlases kārtai ir tieša ietekme uz šo horizontālo principu. Pasākuma otrajai atlases kārtai ir tieša ietekme uz horizontālo principu “Energoefektivitāte pirmajā vietā” (attiecīgi ir noteikts specifiskais atbilstības kritērijs, ka projektā ir iekļautas darbības, kas paredz enerģijas ietaupījumu vai pasākumus, kas kopumā vai daļēji ir aizstājami ar izmaksefektīviem, tehniski, ekonomiski un videi nekaitīgiem alternatīviem pasākumiem, un vienlīdz efektīvi nodrošina attiecīgo mērķu sasniegšanu), taču nav ietekmes uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”.

Attiecībā uz projektu ietekmi uz horizontālo principu īstenošanu, finansējuma saņēmējs uzkrāj datus atbilstoši projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos un to piemērošanas metodikā sniegtajam skaidrojumam, piemēram, par projekta ietekmi uz horizontālo principu “Klimatdrošināšana” – uzkrāj datus par SEG emisiju ietaupījumu un infrastruktūrai veikto klimatiskās ietekmes faktoru izvērtējumu (un darbībām, kas veiktas, lai padarītu infrastruktūru noturīgu pret šo faktoru izpausmēm, ja attiecināms), bet attiecībā uz horizontālo principu "Energoefektivitāte pirmajā vietā" - uzkrāj datus par ar projekta īstenošanu sasniegto primārās enerģijas ietaupījumu un projekta ietvaros uzstādītajām iekārtām saražotās, patērētās un ietaupītās (ja attiecināms) enerģijas datus.

Atbilstoši Eiropas Komisijas paskaidrojuma rakstam par principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu kohēzijas politikā (2021. gada 27. septembris) [7], Noteikumu projektam nav tieša negatīva ietekme uz principu “Nenodarīt būtisku kaitējumu”, tai skaitā uz šādiem vides mērķiem:

1) klimata pārmaiņu mazināšana;
2) pielāgošanas klimata pārmaiņām;
3) ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība;
4) aprites ekonomika, tostarp atkritumu rašanās novēršana un pārstrāde;
5) piesārņojuma novēršana un to kontrole gaisā, ūdenī vai zemē;
6) bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana.

Atlases kārtas ietvaros plānotās darbības neizraisīs negatīvu ietekmi un būs vērstas uz SEG emisiju samazināšanu, kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu. Plānotās darbības iekļauj SEG emisiju samazinājumu, un darbības, kas vērstas uz kopējo ūdenssaimniecības pakalpojumu energoefektivitāti.

Horizontālā principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējumā iekļautā informācija tiks vērtēta, balstoties uz projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un to piemērošanas metodikā sniegto skaidrojumu, nodrošinot, ka tiek novērsta vai mazināta Pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros atbalstāmo darbību ietekme uz vidi. Projekta iesniegumā ir sniegta informācija vai projektā ir paredzētas darbības, kurām saskaņā ar vides jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem ir nepieciešams veikt ietekmes uz vidi novērtējumu vai sākotnējo izvērtējumu. Noteikumu projekts paredz, ka projekta iesniedzējs par saviem līdzekļiem, veic ietekmes uz vidi novērtējumu vai sākotnējo izvērtējumu (ja attiecināms). Projekta iesniegšanas brīdī var nebūt pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums vai sākotnējais izvērtējums. Tādā gadījumā līgumā par projekta īstenošanu iekļauj nosacījumu, ka novērtējums vai izvērtējums jāpabeidz līdz projektā paredzētās darbības uzsākšanai (ja attiecināms), informējot sadarbības iestādi tiklīdz novērtējums vai sākotnējais izvērtējums ir pabeigts, kas ļauj īstenot projektā plānotās darbības.

Projektu iesniedzējiem jānodrošina, ka projektā tiek paredzēts zaļais publiskais iepirkums preču un pakalpojumu grupām, kurām obligāti piemērojams zaļais publiskais iepirkums saskaņā ar MK 2017. gada 20. jūnija noteikumiem Nr. 353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 353), tādējādi ilgtermiņā mazinot ietekmi uz klimata pārmaiņām, koncentrējoties uz otrreizējo būvmateriālu un materiālu izmantošanu, tāpat priekšroka dodama videi draudzīgākiem materiāliem, kas satur mazāk kaitīgo vielu.

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvā 2018/851/ES, ar ko groza Direktīvu 2008/98 par atkritumiem noteiktos mērķus, projektu iesniedzējiem kopā ar projekta iesniegumu nepieciešams iesniegt apliecinājumus par to, ka tiks ievērotas MK 2021. gada 26. oktobra noteikumos Nr. 712 “Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi” 6. punktā un MK noteikumu Nr. 353 2. pielikumā noteiktās prasības, tostarp, ka nebīstamos būvgružus un ēku nojaukšanas atkritumus, kas būvlaukumā radušies būvniecības laikā, saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju atkārtoti izmanto būvniecības objektā uz vietas (tostarp aizbēršanas darbībām, kurās atkritumus izmanto citu materiālu aizstāšanai) vai tos nodos sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai reģenerācijai uzņēmumiem, kas saņēmuši atbilstošas piesārņojošās darbības atļaujas.

Ja projekta ietvaros tiek plānots nojaukt  būves, kurās ir azbestu saturoši materiāli, azbestu saturošie izstrādājumi tiks apstrādāti un transportēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām darbā ar azbestu, tajā skaitā nepieļaujot azbesta šķiedru vai putekļu nokļūšanu vidē. Prasība ir pārņemta nacionālajos normatīvajos aktos,  uzraudzību saskaņā MK  2011. gada 19. aprīļa noteikumos Nr. 301 "Noteikumi par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto vides piesārņojumu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu" un saskaņā ar MK 2004. gada 12. oktobra noteikumos Nr. 852 "Darba aizsardzības prasības darbā ar azbestu" noteikto veic Valsts vides dienests un Veselības inspekcija.
 
[6] http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/title_file/Izv%C4%93rt%C4%93juma%20zi%C5%86ojums_vienk%C4%81r%C5%A1otas%20izmaksas.docx
[7] https://www.anpal.gov.it/documents/552016/1098881/06_EGESIF_21-0025-00_DNSH_expl_note.pdf/23bd2ac2-a422-a570-599e-e976c7eb33d5?t=1634727397571