25-TA-87: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
2024. gada 12.decembrī Saeima pieņēma likumu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā", atbilstoši kuram ir nepieciešams pilnveidot Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumus Nr. 17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 17).
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Lai pielāgotos esošajai situācijai, pēc nevalstiskā sektora iniciatīvas ir pilnveidojama lietoto mantu, mākslas darbu, kolekciju priekšmetu un senlietu uzskaites kārtība, kā arī atrunājama pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) piemērošana psihologa konsultācijai sociālā pakalpojuma ietvaros.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai"" (turpmāk - noteikumu projekts) mērķis ir pilnveidot PVN maksātāju reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) PVN maksātāju reģistrā, lietoto mantu, mākslas darbu, kolekciju priekšmetu un senlietu uzskaites kārtību, kā arī atrunāt PVN piemērošanu psihologa konsultācijai sociālā pakalpojuma ietvaros.
Spēkā stāšanās termiņš
01.07.2025.
Pamatojums
Noteikumu projektu regulējumam, kas attiecas uz īpašo reģistrācijas kārtību VID PVN maksātāju reģistrā, jāstājas spēkā 2025.gada 1.jūlijā vienlaicīgi ar 2024. gada 12.decembrī pieņemtajiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā (turpmāk - PVN likums) attiecībā uz minēto īpašo reģistrācijas kārtību. Lai PVN maksātājiem un VID būtu ērtāka noteikumu projekta piemērošana arī pārējām tiesību normām spēkā stāšanās datums ir noteikts 2025.gada 1.jūlijs, tādā veidā mazinot iespēju kļūdīties, tai skaitā arī atskaišu sagatavošanas procesā.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1. Iesniegumi reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā
Saeima 2024.gada 12.decembrī pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, ar kuriem ir pārņemta Padomes 2020.gada 18.februāra Direktīva (ES) 2020/285, ar ko Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz īpašo režīmu mazajiem uzņēmumiem un Regulu (ES) Nr. 904/2010 groza attiecībā uz administratīvu sadarbību un informācijas apmaiņu nolūkā uzraudzīt mazajiem uzņēmumiem paredzētā īpašā režīma pareizu piemērošanu (turpmāk – Direktīva 2020/285). Ar Direktīvu 2020/285 ir paredzēts palīdzēt izveidot vidi, kas veicina mazo un vidējo uzņēmumu (turpmāk - MVU) izaugsmi, samazinot MVU PVN saistību izpildes izmaksas un konkurences kropļojumus. Atbilstoši Direktīvas 2020/285 būtībai Eiropas Savienības (turpmāk - ES) dalībvalstīm, kuras nolemj ieviest MVU PVN atbrīvojumu, ir iespēja nacionālo PVN atbrīvojuma slieksni noteikt tādā līmenī, kas vislabāk atbilst to ekonomiskajiem un politiskajiem apstākļiem. Šādus MVU ES dalībvalstis var atbrīvot no PVN maksāšanas un citu PVN saistību izpildes. Latvijā PVN reģistrācijas slieksnis ir noteikts 50 000 euro apmērā.
Ar minētajiem grozījumiem ir ieviests arī tā saucamais pārejas periods attiecībā uz MVU, kas izmanto MVU atbrīvojumu un kuru kalendāra gada apgrozījums pārsniedz PVN reģistrācijas slieksni. Šādiem MVU tiek atļauts turpināt piemērot MVU atbrīvojumu līdz kalendāra gada beigām, ja to apgrozījums attiecīgajā kalendāra gadā nepārsniedz PVN reģistrācijas slieksni par vairāk kā 10%. Latvijā tie ir 5000 euro. Ja MVU kalendāra gada laikā pārsniedz 50 000 euro PVN reģistrācijas slieksni, bet nepārsniedz 55 000 euro vērtību, tas ir tiesīgs reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā un maksāt PVN tikai no nākamā kalendāra gada 1.janvāra. Tādā gadījumā MVU iesniedz reģistrācijas iesniegumu reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā līdz kalendāra gada 30.novembrim. Gadījumā, ja PVN reģistrācijas slieksnis tiek pārsniegts decembrī, MVU ir iespēja reģistrācijas iesniegumu iesniegt līdz 31.decembrim.
Saskaņā ar PVN likuma 66.panta astotajā daļā noteikto pilnvarojumu reģistrācijas iesniegumu veidlapu paraugus, to aizpildīšanas, parakstīšanas un iesniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
2. Īpašā reģistrācijas kārtība VID PVN maksātāju reģistrā
Ar 2024.gada 12.decembrī pieņemtajiem grozījumiem PVN likumā ir ieviesta īpaša kārtība reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā (turpmāk - īpašā reģistrācijas kārtība) PVN maksātājiem, kas saņem pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar PVN likuma 19. panta pirmo daļu vai veic preču iegādi ES teritorijā. Minētais regulējums stājas spēkā 2025.gada 1.jūlijā.
Saskaņā ar īpašo reģistrācijas kārtību MVU, kas nav sasnieguši PVN reģistrācijas slieksni, bet saņem pakalpojumus no citu ES dalībvalstu vai trešo valstu, teritoriju PVN maksātājiem, tiek piešķirts PVN reģistrācijas numurs, kurš ir izmantojams tikai un vienīgi PVN nomaksai par saņemtajiem pakalpojumiem no citu ES dalībvalstu vai trešo valstu, teritoriju PVN maksātājiem, vai veiktai preču iegādei ES teritorijā, kas pārsniedz 10 000 euro. Šiem uzņēmumiem nav pienākuma maksāt PVN par saviem iekšzemē veiktajiem ar PVN apliekamajiem darījumiem līdz brīdim, kad tie reģistrēsies VID PVN maksātāju reģistrā atbilstoši vispārīgai kārtībai. Jāņem vērā, ka īpašajā kārtībā reģistrētie PVN maksātāji nevarēs atskaitīt priekšnodokli par iegādātām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai. VID publiskojamo datu bāzē šiem PVN maksātajiem būs īpašā atzīme, ka tie ir reģistrēti VID PVN maksātāju reģistrā atbilstoši PVN likuma 139.2 pantā noteiktajai īpašajai kārtībai.
Atbilstoši PVN likumam PVN maksātāju reģistrē VID PVN maksātāju reģistrā (arī atbilstoši īpašajai reģistrācijas kārtībai), pamatojoties uz reģistrācijas iesniegumu.
Saskaņā ar PVN likuma 66.panta astotajā daļā noteikto pilnvarojumu reģistrācijas iesniegumu veidlapu paraugus, to aizpildīšanas, parakstīšanas un iesniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
3. Lietoto mantu, mākslas darbu, kolekciju priekšmetu un senlietu uzskaites kārtība un uzskaites nodrošināšanai nepieciešamie dokumenti
PVN likuma 138.pantā ir noteikts īpašais PVN piemērošanas režīms darījumos ar lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām. Piemērojot minēto īpašo PVN piemērošanas režīmu, ar PVN apliek starpību starp pārdošanas vērtību (naudas summu), ko tirgotājs ir saņēmis par pircējam piegādātajām lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem vai senlietām, un iepirkuma vērtību, samazinot šo starpību par aprēķinātā PVN vērtību. MK noteikumos Nr.17 ir atrunāta lietoto mantu, mākslas darbu, kolekciju priekšmetu un senlietu uzskaites kārtība un uzskaites nodrošināšanai nepieciešamie dokumenti. Atbilstoši MK noteikumu Nr.17 190.punktam tirgotājs, pārdodot preces, izsniedz noformētu kases čeku, kurā norādīts iepirkuma akta numurs vai ar pārdevēju noslēgtā aizdevuma līguma numurs. Ja preču pārdošanai piemēro PVN saskaņā ar PVN likuma 138.pantā noteikto īpašo PVN piemērošanas režīmu, kases čekā norāda preces pārdošanas vērtību, kurā ietverts atbilstoši PVN likuma 138.panta desmitajai vai vienpadsmitajai daļai aprēķinātais PVN. PVN vērtību kases čekā nenorāda. Savukārt MK noteikumu Nr. 17 191. un 192. punktā ir noteikts, ka darba dienas beigās vai pēc katra kases čeka izdrukāšanas tirgotājs aizpilda uzskaites reģistru. Katrā preču tirdzniecības vietā tirgotājs kārto darījumu uzskaites reģistru īpašā PVN piemērošanas režīma un vispārīgās PVN piemērošanas kārtības uzskaitei.
4. Psihologa konsultācija sociālā pakalpojuma ietvaros
Sākot ar 2018.gada 1.janvāri, kad stājās spēkā Psihologu likums, psihologi, kuri nodrošina sociālās rehabilitācijas pakalpojumus iedzīvotājiem, vairs netiek reģistrēti sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, bet psihologu reģistrā. Tādējādi praksē ir radušās neskaidrības par PVN piemērošanu psihologa konsultācijai sociālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros, pamatojoties uz PVN likuma 52.panta pirmās daļas 9.punktu, kas paredz, ka ar PVN neapliek sociālās aprūpes, profesionālās un sociālās rehabilitācijas, sociālās palīdzības un sociālā darba pakalpojumus, ko iedzīvotājiem sniedz personas, kuras reģistrētas sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā.
Saeima 2024.gada 12.decembrī pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, ar kuriem ir pārņemta Padomes 2020.gada 18.februāra Direktīva (ES) 2020/285, ar ko Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz īpašo režīmu mazajiem uzņēmumiem un Regulu (ES) Nr. 904/2010 groza attiecībā uz administratīvu sadarbību un informācijas apmaiņu nolūkā uzraudzīt mazajiem uzņēmumiem paredzētā īpašā režīma pareizu piemērošanu (turpmāk – Direktīva 2020/285). Ar Direktīvu 2020/285 ir paredzēts palīdzēt izveidot vidi, kas veicina mazo un vidējo uzņēmumu (turpmāk - MVU) izaugsmi, samazinot MVU PVN saistību izpildes izmaksas un konkurences kropļojumus. Atbilstoši Direktīvas 2020/285 būtībai Eiropas Savienības (turpmāk - ES) dalībvalstīm, kuras nolemj ieviest MVU PVN atbrīvojumu, ir iespēja nacionālo PVN atbrīvojuma slieksni noteikt tādā līmenī, kas vislabāk atbilst to ekonomiskajiem un politiskajiem apstākļiem. Šādus MVU ES dalībvalstis var atbrīvot no PVN maksāšanas un citu PVN saistību izpildes. Latvijā PVN reģistrācijas slieksnis ir noteikts 50 000 euro apmērā.
Ar minētajiem grozījumiem ir ieviests arī tā saucamais pārejas periods attiecībā uz MVU, kas izmanto MVU atbrīvojumu un kuru kalendāra gada apgrozījums pārsniedz PVN reģistrācijas slieksni. Šādiem MVU tiek atļauts turpināt piemērot MVU atbrīvojumu līdz kalendāra gada beigām, ja to apgrozījums attiecīgajā kalendāra gadā nepārsniedz PVN reģistrācijas slieksni par vairāk kā 10%. Latvijā tie ir 5000 euro. Ja MVU kalendāra gada laikā pārsniedz 50 000 euro PVN reģistrācijas slieksni, bet nepārsniedz 55 000 euro vērtību, tas ir tiesīgs reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā un maksāt PVN tikai no nākamā kalendāra gada 1.janvāra. Tādā gadījumā MVU iesniedz reģistrācijas iesniegumu reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā līdz kalendāra gada 30.novembrim. Gadījumā, ja PVN reģistrācijas slieksnis tiek pārsniegts decembrī, MVU ir iespēja reģistrācijas iesniegumu iesniegt līdz 31.decembrim.
Saskaņā ar PVN likuma 66.panta astotajā daļā noteikto pilnvarojumu reģistrācijas iesniegumu veidlapu paraugus, to aizpildīšanas, parakstīšanas un iesniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
2. Īpašā reģistrācijas kārtība VID PVN maksātāju reģistrā
Ar 2024.gada 12.decembrī pieņemtajiem grozījumiem PVN likumā ir ieviesta īpaša kārtība reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā (turpmāk - īpašā reģistrācijas kārtība) PVN maksātājiem, kas saņem pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar PVN likuma 19. panta pirmo daļu vai veic preču iegādi ES teritorijā. Minētais regulējums stājas spēkā 2025.gada 1.jūlijā.
Saskaņā ar īpašo reģistrācijas kārtību MVU, kas nav sasnieguši PVN reģistrācijas slieksni, bet saņem pakalpojumus no citu ES dalībvalstu vai trešo valstu, teritoriju PVN maksātājiem, tiek piešķirts PVN reģistrācijas numurs, kurš ir izmantojams tikai un vienīgi PVN nomaksai par saņemtajiem pakalpojumiem no citu ES dalībvalstu vai trešo valstu, teritoriju PVN maksātājiem, vai veiktai preču iegādei ES teritorijā, kas pārsniedz 10 000 euro. Šiem uzņēmumiem nav pienākuma maksāt PVN par saviem iekšzemē veiktajiem ar PVN apliekamajiem darījumiem līdz brīdim, kad tie reģistrēsies VID PVN maksātāju reģistrā atbilstoši vispārīgai kārtībai. Jāņem vērā, ka īpašajā kārtībā reģistrētie PVN maksātāji nevarēs atskaitīt priekšnodokli par iegādātām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai. VID publiskojamo datu bāzē šiem PVN maksātajiem būs īpašā atzīme, ka tie ir reģistrēti VID PVN maksātāju reģistrā atbilstoši PVN likuma 139.2 pantā noteiktajai īpašajai kārtībai.
Atbilstoši PVN likumam PVN maksātāju reģistrē VID PVN maksātāju reģistrā (arī atbilstoši īpašajai reģistrācijas kārtībai), pamatojoties uz reģistrācijas iesniegumu.
Saskaņā ar PVN likuma 66.panta astotajā daļā noteikto pilnvarojumu reģistrācijas iesniegumu veidlapu paraugus, to aizpildīšanas, parakstīšanas un iesniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
3. Lietoto mantu, mākslas darbu, kolekciju priekšmetu un senlietu uzskaites kārtība un uzskaites nodrošināšanai nepieciešamie dokumenti
PVN likuma 138.pantā ir noteikts īpašais PVN piemērošanas režīms darījumos ar lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām. Piemērojot minēto īpašo PVN piemērošanas režīmu, ar PVN apliek starpību starp pārdošanas vērtību (naudas summu), ko tirgotājs ir saņēmis par pircējam piegādātajām lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem vai senlietām, un iepirkuma vērtību, samazinot šo starpību par aprēķinātā PVN vērtību. MK noteikumos Nr.17 ir atrunāta lietoto mantu, mākslas darbu, kolekciju priekšmetu un senlietu uzskaites kārtība un uzskaites nodrošināšanai nepieciešamie dokumenti. Atbilstoši MK noteikumu Nr.17 190.punktam tirgotājs, pārdodot preces, izsniedz noformētu kases čeku, kurā norādīts iepirkuma akta numurs vai ar pārdevēju noslēgtā aizdevuma līguma numurs. Ja preču pārdošanai piemēro PVN saskaņā ar PVN likuma 138.pantā noteikto īpašo PVN piemērošanas režīmu, kases čekā norāda preces pārdošanas vērtību, kurā ietverts atbilstoši PVN likuma 138.panta desmitajai vai vienpadsmitajai daļai aprēķinātais PVN. PVN vērtību kases čekā nenorāda. Savukārt MK noteikumu Nr. 17 191. un 192. punktā ir noteikts, ka darba dienas beigās vai pēc katra kases čeka izdrukāšanas tirgotājs aizpilda uzskaites reģistru. Katrā preču tirdzniecības vietā tirgotājs kārto darījumu uzskaites reģistru īpašā PVN piemērošanas režīma un vispārīgās PVN piemērošanas kārtības uzskaitei.
4. Psihologa konsultācija sociālā pakalpojuma ietvaros
Sākot ar 2018.gada 1.janvāri, kad stājās spēkā Psihologu likums, psihologi, kuri nodrošina sociālās rehabilitācijas pakalpojumus iedzīvotājiem, vairs netiek reģistrēti sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, bet psihologu reģistrā. Tādējādi praksē ir radušās neskaidrības par PVN piemērošanu psihologa konsultācijai sociālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros, pamatojoties uz PVN likuma 52.panta pirmās daļas 9.punktu, kas paredz, ka ar PVN neapliek sociālās aprūpes, profesionālās un sociālās rehabilitācijas, sociālās palīdzības un sociālā darba pakalpojumus, ko iedzīvotājiem sniedz personas, kuras reģistrētas sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Iesniegumi reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā vispārīgā kārtībā
MK noteikumos Nr.17 ir noteikti atsevišķi veidlapu paraugi reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā gan iekšzemes PVN maksātājiem, gan citas ES dalībvalsts PVN maksātājiem. Ņemot vērā, ka 2024.gada 12.decembrī ir pieņemti grozījumi PVN likumā, iesniegumu veidlapu paraugus ir nepieciešams papildināt ar informāciju attiecībā uz gadījumiem, kad PVN maksātājs kalendāra gada laikā sasniedz 50 000 euro PVN reģistrācijas slieksni un izmanto tiesības nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā līdz nākamā kalendāra gada 1.janvārim, un pielāgot citiem grozījumiem PVN likumā.
Reģistrācijas veidlapās ir jāvērš PVN maksātāju uzmanība, ka, arī reģistrējoties VID PVN maksātāju reģistrā uz noteiktu laiku, ir jāievēro PVN likuma 59. panta desmitā daļa, proti, ja iepriekšējā kalendāra gadā ir pārsniegts PVN reģistrācijas slieksnis, kārtējā kalendāra gadā PVN maksātājs nevar reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā arī uz noteiktu laiku.
MK noteikumos Nr.17 ir noteikti atsevišķi veidlapu paraugi reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā gan iekšzemes PVN maksātājiem, gan citas ES dalībvalsts PVN maksātājiem. Ņemot vērā, ka 2024.gada 12.decembrī ir pieņemti grozījumi PVN likumā, iesniegumu veidlapu paraugus ir nepieciešams papildināt ar informāciju attiecībā uz gadījumiem, kad PVN maksātājs kalendāra gada laikā sasniedz 50 000 euro PVN reģistrācijas slieksni un izmanto tiesības nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā līdz nākamā kalendāra gada 1.janvārim, un pielāgot citiem grozījumiem PVN likumā.
Reģistrācijas veidlapās ir jāvērš PVN maksātāju uzmanība, ka, arī reģistrējoties VID PVN maksātāju reģistrā uz noteiktu laiku, ir jāievēro PVN likuma 59. panta desmitā daļa, proti, ja iepriekšējā kalendāra gadā ir pārsniegts PVN reģistrācijas slieksnis, kārtējā kalendāra gadā PVN maksātājs nevar reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā arī uz noteiktu laiku.
Risinājuma apraksts
Ir precizēts MK noteikumu Nr.17 2. un 3.pielikums, pielāgojot tajā esošās reģistrācijas iesniegumu veidlapas 2024.gada 12.decembrī pieņemtajiem grozījumiem PVN likumā.
Problēmas apraksts
2. Īpašā reģistrācijas kārtība VID PVN maksātāju reģistrā
2.1. Atbilstoši PVN likumam PVN maksātāju reģistrē VID PVN maksātāju reģistrā (arī atbilstoši īpašajai reģistrācijas kārtībai), pamatojoties uz reģistrācijas iesniegumu. Saskaņā ar PVN likuma 66.panta astotajā daļā noteikto pilnvarojumu reģistrācijas iesniegumu veidlapu paraugus, to aizpildīšanas, parakstīšanas un iesniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Ņemot vērā minēto, MK noteikumus Nr. 17 ir nepieciešams papildināt ar iesnieguma veidlapas paraugu reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā īpašajā kārtībā.
2.2. Ņemot vērā, ka īpašās reģistrācijas kārtības mērķis ir PVN nomaksa par saņemtajiem pakalpojumiem no citu ES dalībvalstu vai trešo valstu, teritoriju PVN maksātājiem vai veikto preču iegādi ES teritorijā, kas pārsniedz 10 000 euro, arī reģistrācijas procesam ir jābūt vienkāršākam nekā reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā vispārīgā kārtībā, jo reģistrācijai īpašajā kārtībā ir minimāli PVN krāpšanas riski. Tomēr, ja īpašajā kārtībā reģistrēts PVN maksātājs sasniedz PVN reģistrācijas slieksni 50 000 euro apmērā vai vēlas reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā vispārīgā kārtībā, tādā gadījumā VID ir iesniedzams reģistrācijas iesniegums atbilstoši MK noteikumu Nr.17. 2. vai 3.pielikumam. Skaidrības labad minētais būtu atrunājams MK noteikumos Nr. 17.
2.3. PVN likuma 93.pantā ir noteiktas tiesības atskaitīt priekšnodokli par iegādātām precēm, saņemtajiem pakalpojumiem un importētajām precēm pirms personas reģistrācijas VID PVN maksātāju reģistrā. Šo pantu nepiemēro, ja PVN maksātājs ir reģistrēts VID PVN maksātāju reģistrā saskaņā ar īpašo reģistrācijas kārtību, jo īpašajā kārtībā reģistrētiem PVN maksātājiem nav tiesību atskaitīt priekšnodokli par iegādātām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Savukārt gadījumā, ja īpašajā kārtībā reģistrēts PVN maksātājs reģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā atbilstoši vispārējai kārtībai, tam atbilstoši PVN likuma 93. pantā noteiktajai kārtībai ir tiesības atskaitīt priekšnodokli arī par laika periodu, kad tas bija reģistrēts VID PVN maksātāju reģistrā saskaņā ar īpašo reģistrācijas kārtību. Lai nerastos interpretācijas iespējas, minēto būtu nepieciešams skaidrot MK noteikumos Nr. 17.
2.1. Atbilstoši PVN likumam PVN maksātāju reģistrē VID PVN maksātāju reģistrā (arī atbilstoši īpašajai reģistrācijas kārtībai), pamatojoties uz reģistrācijas iesniegumu. Saskaņā ar PVN likuma 66.panta astotajā daļā noteikto pilnvarojumu reģistrācijas iesniegumu veidlapu paraugus, to aizpildīšanas, parakstīšanas un iesniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Ņemot vērā minēto, MK noteikumus Nr. 17 ir nepieciešams papildināt ar iesnieguma veidlapas paraugu reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā īpašajā kārtībā.
2.2. Ņemot vērā, ka īpašās reģistrācijas kārtības mērķis ir PVN nomaksa par saņemtajiem pakalpojumiem no citu ES dalībvalstu vai trešo valstu, teritoriju PVN maksātājiem vai veikto preču iegādi ES teritorijā, kas pārsniedz 10 000 euro, arī reģistrācijas procesam ir jābūt vienkāršākam nekā reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā vispārīgā kārtībā, jo reģistrācijai īpašajā kārtībā ir minimāli PVN krāpšanas riski. Tomēr, ja īpašajā kārtībā reģistrēts PVN maksātājs sasniedz PVN reģistrācijas slieksni 50 000 euro apmērā vai vēlas reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā vispārīgā kārtībā, tādā gadījumā VID ir iesniedzams reģistrācijas iesniegums atbilstoši MK noteikumu Nr.17. 2. vai 3.pielikumam. Skaidrības labad minētais būtu atrunājams MK noteikumos Nr. 17.
2.3. PVN likuma 93.pantā ir noteiktas tiesības atskaitīt priekšnodokli par iegādātām precēm, saņemtajiem pakalpojumiem un importētajām precēm pirms personas reģistrācijas VID PVN maksātāju reģistrā. Šo pantu nepiemēro, ja PVN maksātājs ir reģistrēts VID PVN maksātāju reģistrā saskaņā ar īpašo reģistrācijas kārtību, jo īpašajā kārtībā reģistrētiem PVN maksātājiem nav tiesību atskaitīt priekšnodokli par iegādātām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Savukārt gadījumā, ja īpašajā kārtībā reģistrēts PVN maksātājs reģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā atbilstoši vispārējai kārtībai, tam atbilstoši PVN likuma 93. pantā noteiktajai kārtībai ir tiesības atskaitīt priekšnodokli arī par laika periodu, kad tas bija reģistrēts VID PVN maksātāju reģistrā saskaņā ar īpašo reģistrācijas kārtību. Lai nerastos interpretācijas iespējas, minēto būtu nepieciešams skaidrot MK noteikumos Nr. 17.
Risinājuma apraksts
2.1. MK noteikumi Nr. 17 ir papildināti ar 3.1 pielikumu, kurā ir veidlapas paraugs reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā īpašajā reģistrācijas kārtībā. Minētajā veidlapas paraugā PVN maksātājs izsaka vēlmi reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā atbilstoši īpašajai reģistrācijas kārtībai un apstiprina, ka ir informēts, ka piešķirtais PVN reģistrācijas numurs ir izmantojams tikai tādu pakalpojumu saņemšanai, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar PVN likuma 19.panta pirmo daļu un kuri saņemti no citas dalībvalsts nodokļa maksātāja vai trešās valsts, trešās teritorijas PVN maksātāja, vai preču iegādei ES teritorijā. Savukārt MK noteikumu Nr.17 113.1 punktā ir paskaidrots, ka, lai reģistrētos īpašajā kārtībā PVN maksātājam ir jāiesniedz iesniegums saskaņā ar MK noteikumu Nr.17 3.1 pielikumu.
2.2. MK noteikumi Nr.17 ir papildināti ar 112.1 punktu, kur ir paskaidrots, ka gadījumos, kad īpašajā kārtībā reģistrēts PVN maksātājs vēlas vai tam ir pienākums reģistrēties vispārīgā kārtībā, tas iesniedz VID reģistrācijas iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu 2. vai 3.pielikumu, proti, tādu pašu reģistrācijas iesnieguma veidlapu kā nereģistrētie PVN maksātāji.
2.3. MK noteikumi Nr.17 ir papildināti ar 164.1 punktu, kur ir noteikts, ka saskaņā ar PVN likuma 93.panta nosacījumiem vispārīgā kārtībā reģistrētam PVN maksātājam ir tiesības atskaitīt priekšnodokli par iegādātām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai par laika periodu, kad tas bija reģistrēts VID PVN maksātāju reģistrā īpašajā kārtībā.
2.2. MK noteikumi Nr.17 ir papildināti ar 112.1 punktu, kur ir paskaidrots, ka gadījumos, kad īpašajā kārtībā reģistrēts PVN maksātājs vēlas vai tam ir pienākums reģistrēties vispārīgā kārtībā, tas iesniedz VID reģistrācijas iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu 2. vai 3.pielikumu, proti, tādu pašu reģistrācijas iesnieguma veidlapu kā nereģistrētie PVN maksātāji.
2.3. MK noteikumi Nr.17 ir papildināti ar 164.1 punktu, kur ir noteikts, ka saskaņā ar PVN likuma 93.panta nosacījumiem vispārīgā kārtībā reģistrētam PVN maksātājam ir tiesības atskaitīt priekšnodokli par iegādātām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai par laika periodu, kad tas bija reģistrēts VID PVN maksātāju reģistrā īpašajā kārtībā.
Problēmas apraksts
3. Lietoto mantu, mākslas darbu, kolekciju priekšmetu un senlietu uzskaites kārtība un uzskaites nodrošināšanai nepieciešamie dokumenti
Saskaņā ar MK noteikumu Nr.17 190.punktu tirgotājs, pārdodot preces, izsniedz noformētu kases čeku, kurā norādīts iepirkuma akta numurs vai ar pārdevēju noslēgtā aizdevuma līguma numurs. Atbilstoši PVN maksātāju sniegtajai informācijai atsevišķi tirgotāji, kas preces pārdod īpašajā PVN maksāšanas režīmā nenorāda darījuma dokumentā (kases čekā) nekādu atsauci uz šīs preces iepirkuma akta numuru, jo šāda prasība rada apgrūtinājumu tirgotājiem. Savukārt darījumu izsekojamību var nodrošināt ar MK noteikumos Nr. 17 192.punktā minēto darījumu uzskaites reģistru. Ņemot vērā minētu, no MK noteikumu Nr.17 190.punkta būtu svītrojama prasība tirgotājam, pārdodot preces un izsniedzot noformētu attaisnojuma dokumentu, tajā norādīt iepirkuma akta numuru vai ar pārdevēju noslēgtā aizdevuma līguma numuru.
Vēsturiski MK noteikumos Nr. 17 izstrādātā lietoto mantu, mākslas darbu, kolekciju priekšmetu un senlietu uzskaites kārtība balstās uz situāciju, kad pārdošanas darījumi notiek, pircējam norēķinoties par precēm tirdzniecības vietā. Tādējādi kā pārdošanas darījuma attaisnojuma dokuments ir minēts kases čeks. Tomēr praksē ne visi pārdošanas darījumi īpašajā PVN maksāšanas režīmā notiek pircējam norēķinoties tirdzniecības vietā ar skaidru naudu, kur par darījumu tiek izsniegts kases čeks, bet arī bezskaidrā naudā, veicot pārskaitījumu bankas kontā. Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams precizēt MK noteikumus Nr.17 atbilstoši reālai situācijai, pieļaujot arī citus attaisnojuma dokumentu veidus, ne tikai kases čeku.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr.17 190.punktu tirgotājs, pārdodot preces, izsniedz noformētu kases čeku, kurā norādīts iepirkuma akta numurs vai ar pārdevēju noslēgtā aizdevuma līguma numurs. Atbilstoši PVN maksātāju sniegtajai informācijai atsevišķi tirgotāji, kas preces pārdod īpašajā PVN maksāšanas režīmā nenorāda darījuma dokumentā (kases čekā) nekādu atsauci uz šīs preces iepirkuma akta numuru, jo šāda prasība rada apgrūtinājumu tirgotājiem. Savukārt darījumu izsekojamību var nodrošināt ar MK noteikumos Nr. 17 192.punktā minēto darījumu uzskaites reģistru. Ņemot vērā minētu, no MK noteikumu Nr.17 190.punkta būtu svītrojama prasība tirgotājam, pārdodot preces un izsniedzot noformētu attaisnojuma dokumentu, tajā norādīt iepirkuma akta numuru vai ar pārdevēju noslēgtā aizdevuma līguma numuru.
Vēsturiski MK noteikumos Nr. 17 izstrādātā lietoto mantu, mākslas darbu, kolekciju priekšmetu un senlietu uzskaites kārtība balstās uz situāciju, kad pārdošanas darījumi notiek, pircējam norēķinoties par precēm tirdzniecības vietā. Tādējādi kā pārdošanas darījuma attaisnojuma dokuments ir minēts kases čeks. Tomēr praksē ne visi pārdošanas darījumi īpašajā PVN maksāšanas režīmā notiek pircējam norēķinoties tirdzniecības vietā ar skaidru naudu, kur par darījumu tiek izsniegts kases čeks, bet arī bezskaidrā naudā, veicot pārskaitījumu bankas kontā. Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams precizēt MK noteikumus Nr.17 atbilstoši reālai situācijai, pieļaujot arī citus attaisnojuma dokumentu veidus, ne tikai kases čeku.
Risinājuma apraksts
No MK noteikumu Nr.17 punkta ir svītrota atsauce, ka tirgotājam, pārdodot preces uz izsniegtā kases čeka ir jānorāda iepirkuma akta numurs vai ar pārdevēju noslēgtā aizdevuma līguma numurs.
Precizēti MK noteikumu Nr.17 190., 191.punkti un 193.7.2., 193.8.2., 194.2. apakšpunkti, aizstājot vārdus "kases čeks" ar vārdiem "attaisnojuma dokuments". Tādā veidā tiek paplašināts darījumu apliecinošu dokumentu veids, ko preču pārdevējs izsniedz pircējam.
Precizēti MK noteikumu Nr.17 190., 191.punkti un 193.7.2., 193.8.2., 194.2. apakšpunkti, aizstājot vārdus "kases čeks" ar vārdiem "attaisnojuma dokuments". Tādā veidā tiek paplašināts darījumu apliecinošu dokumentu veids, ko preču pārdevējs izsniedz pircējam.
Problēmas apraksts
4. Psihologa konsultācija sociālā pakalpojuma ietvaros
Saskaņā ar PVN likuma 52.panta pirmās daļas 9.punktu personas, kura ir reģistrētas sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, ir tiesīgas nepiemērot PVN, sniedzot sociālās rehabilitācijas pakalpojumus iedzīvotājiem.
Tādējādi psihologi, kuri līdz 2017.gada 31.decembrim sniedza konsultāciju, lai nodrošinātu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu iedzīvotājiem un bija reģistrēti sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, šai sniegtajai konsultācijai nepiemēroja PVN, pamatojoties uz PVN likuma 52.panta pirmās daļas 9.punktu. Labklājības ministrija ir skaidrojusi, ka līdz 2018. gada 1. janvārim sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā tika reģistrēti tādi psihologa pakalpojuma sniedzēji, kuri izteica vēlmi tikt reģistrētiem šajā reģistrā un kuru sniegtais psihologa pakalpojums bija kā patstāvīgs sociālais pakalpojums, piemēram, sociālās rehabilitācijas pakalpojums no prettiesiskām darbībām cietušiem bērniem viņu dzīvesvietā. Minētais pakalpojums un tā būtība kopš 2010. gada, kad tika uzsākta sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas organizēšana vardarbībā cietušiem bērniem (gan institūcijā, gan dzīvesvietā), nav mainījies.
Savukārt ar 2018.gada 1.janvāri stājās spēkā Psihologu likums. Saskaņā ar Psihologu likuma 3. un 5.panta nosacījumiem, lai psihologs varētu sniegt savu pakalpojumu, tam ir jābūt reģistrētam psihologu reģistrā. Tādējādi līdz ar psihologu profesionālās darbības normatīvo regulējumu ieviešanu, sākot ar 2018.gada 1.janvāri, psihologi, kuri nodrošina sociālās rehabilitācijas pakalpojumus iedzīvotājiem, vairs netiek reģistrēti sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā. Atbilstoši Psihologu likuma 7.panta pirmajā daļā noteiktajam, Psihologu sertifikācijas padome ir izglītības un zinātnes ministra izveidota psihologu profesionālās darbības izvērtēšanas un uzraudzības institūcija. Šī padome informē, ka psihologa sniegts sociālās rehabilitācijas pakalpojums ir psiholoģiskā konsultēšana, kas atbilstoši Psihologu likumā noteiktajam, ir viens no psihologa profesionālās darbības veidiem.
Tāpat Labklājības ministrija skaidro, ka no PVN nomaksas ir atbrīvojami tie subjekti, kuri ne tikai paši sniedz kādu no sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētajiem sociālajiem pakalpojumiem, bet arī sociālā atbalsta sniegšanā uz līguma pamata piesaistītie subjekti, kuri nodrošina pakalpojumus sociālo pakalpojumu sniedzēja klientam (faktiski nodrošina sociālā pakalpojuma mērķa sasniegšanu). Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 1.panta 24.punktu sociālo pakalpojumu sniedzējs ir persona, kas sniedz sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas, profesionālās rehabilitācijas un sociālā darba pakalpojumus. Saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumu Nr. 338 “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem” III. nodaļu “Prasības sociālā darba pakalpojuma sniedzējiem (pašvaldību sociālajiem dienestiem)” sociālā darba pakalpojumu sniedzējs ir pašvaldības sociālais dienests, tai skaitā saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālas palīdzības likuma 12.panta pirmo daļu sociālā dienesta pienākums ir sniegt personai psihosociālu vai materiālu vai psihosociālu un materiālu palīdzību, lai sekmētu krīzes situācijas pārvarēšanu un veicinātu šīs personas iekļaušanos sabiedrībā. Tādējādi ar sociālā dienesta starpniecību tiek nodrošināti ne tikai Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā definētie sociālie pakalpojumi, bet arī atbalsta pakalpojumi, kuri ir definēti Invaliditātes likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā vai pašvaldības saistošajos noteikumos.
Saskaņā ar PVN likuma 52.panta pirmās daļas 9.punktu personas, kura ir reģistrētas sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, ir tiesīgas nepiemērot PVN, sniedzot sociālās rehabilitācijas pakalpojumus iedzīvotājiem.
Tādējādi psihologi, kuri līdz 2017.gada 31.decembrim sniedza konsultāciju, lai nodrošinātu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu iedzīvotājiem un bija reģistrēti sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, šai sniegtajai konsultācijai nepiemēroja PVN, pamatojoties uz PVN likuma 52.panta pirmās daļas 9.punktu. Labklājības ministrija ir skaidrojusi, ka līdz 2018. gada 1. janvārim sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā tika reģistrēti tādi psihologa pakalpojuma sniedzēji, kuri izteica vēlmi tikt reģistrētiem šajā reģistrā un kuru sniegtais psihologa pakalpojums bija kā patstāvīgs sociālais pakalpojums, piemēram, sociālās rehabilitācijas pakalpojums no prettiesiskām darbībām cietušiem bērniem viņu dzīvesvietā. Minētais pakalpojums un tā būtība kopš 2010. gada, kad tika uzsākta sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas organizēšana vardarbībā cietušiem bērniem (gan institūcijā, gan dzīvesvietā), nav mainījies.
Savukārt ar 2018.gada 1.janvāri stājās spēkā Psihologu likums. Saskaņā ar Psihologu likuma 3. un 5.panta nosacījumiem, lai psihologs varētu sniegt savu pakalpojumu, tam ir jābūt reģistrētam psihologu reģistrā. Tādējādi līdz ar psihologu profesionālās darbības normatīvo regulējumu ieviešanu, sākot ar 2018.gada 1.janvāri, psihologi, kuri nodrošina sociālās rehabilitācijas pakalpojumus iedzīvotājiem, vairs netiek reģistrēti sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā. Atbilstoši Psihologu likuma 7.panta pirmajā daļā noteiktajam, Psihologu sertifikācijas padome ir izglītības un zinātnes ministra izveidota psihologu profesionālās darbības izvērtēšanas un uzraudzības institūcija. Šī padome informē, ka psihologa sniegts sociālās rehabilitācijas pakalpojums ir psiholoģiskā konsultēšana, kas atbilstoši Psihologu likumā noteiktajam, ir viens no psihologa profesionālās darbības veidiem.
Tāpat Labklājības ministrija skaidro, ka no PVN nomaksas ir atbrīvojami tie subjekti, kuri ne tikai paši sniedz kādu no sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētajiem sociālajiem pakalpojumiem, bet arī sociālā atbalsta sniegšanā uz līguma pamata piesaistītie subjekti, kuri nodrošina pakalpojumus sociālo pakalpojumu sniedzēja klientam (faktiski nodrošina sociālā pakalpojuma mērķa sasniegšanu). Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 1.panta 24.punktu sociālo pakalpojumu sniedzējs ir persona, kas sniedz sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas, profesionālās rehabilitācijas un sociālā darba pakalpojumus. Saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumu Nr. 338 “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem” III. nodaļu “Prasības sociālā darba pakalpojuma sniedzējiem (pašvaldību sociālajiem dienestiem)” sociālā darba pakalpojumu sniedzējs ir pašvaldības sociālais dienests, tai skaitā saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālas palīdzības likuma 12.panta pirmo daļu sociālā dienesta pienākums ir sniegt personai psihosociālu vai materiālu vai psihosociālu un materiālu palīdzību, lai sekmētu krīzes situācijas pārvarēšanu un veicinātu šīs personas iekļaušanos sabiedrībā. Tādējādi ar sociālā dienesta starpniecību tiek nodrošināti ne tikai Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā definētie sociālie pakalpojumi, bet arī atbalsta pakalpojumi, kuri ir definēti Invaliditātes likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā vai pašvaldības saistošajos noteikumos.
Risinājuma apraksts
Lai psihologs, kas sniedz konsultāciju sociālā pakalpojuma ietvaros, varētu nepiemērot PVN šai sniegtajai konsultācijai, ar noteikumu projektu ir paredzēts papildināt MK noteikumus Nr. 17 ar 22.3 punktu, kas paredz, ka ar PVN neapliek psihologa konsultāciju, ja tā sniegta PVN likuma 52.panta pirmās daļas 9.punktā minētā pakalpojuma ietvaros un nodrošināta sadarbībā ar sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētu sociālo pakalpojumu sniedzēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Personas, kas saņem psihologa konsultāciju PVN likuma 52.panta pirmās daļas 9.punktā minētā pakalpojuma ietvaros un tā nodrošināta sadarbībā ar sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētu sociālo pakalpojumu sniedzēju
- Psihologi, kas sniedz konsultāciju PVN likuma 52.panta pirmās daļas 9.punktā minētā pakalpojuma ietvaros un tā nodrošināta sadarbībā ar sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētu sociālo pakalpojumu sniedzēju
Ietekmes apraksts
Psihologa konsultācija netiek aplikta ar PVN, ievērojot konkrētos nosacījumus.
Juridiskās personas
- Saskaņā ar PVN likuma 139.2 pantā noteikto īpašo reģistrācijas kārtību reģistrēti PVN maksātāji, kam jāreģistrējas vai kas vēlas reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā vispārīgā kārtībā
- Iekšzemes PVN maksātāji vai citas dalībvalsts PVN maksātāji, kas vēlas reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā PVN likuma 139.2 pantā noteiktajā īpašajā reģistrācijas kārtībā
- Lietotu mantu, mākslas darbu, kolekciju priekšmetu un senlietu pārdevēji, kas piemēro īpašo PVN piemērošanas režīmu
- PVN maksātāji, kam jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā, sasniedzot PVN reģistrācijas slieksni
Ietekmes apraksts
Lai novērstu tiesību normu interpretācijas iespējas, iekšzemes PVN maksātājiem vai citas dalībvalsts PVN maksātājiem, kas reģistrēti vai vēlas reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā atbilstoši PVN likuma 139.2 pantā noteiktajai īpašajai reģistrācijas kārtībai, ar noteikumu projektu ir atrunāta reģistrācijas kārtība VID PVN maksātāju reģistrā un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtība. Ar noteikumu projekta regulējumu netiek ietekmēts administratīvais slogs.
PVN maksātājiem, kas sasniedzot PVN reģistrācijas slieksni un kas vēlas atlikt reģistrāciju VID PVN maksātāju reģistrā līdz nākamā kalendāra gada 1.janvārim, ir pilnveidotas reģistrācijas iesniegumu veidlapas.
Lietotu mantu, mākslas darbu, kolekciju priekšmetu un senlietu pārdevējiem ir vienkāršotas prasības attaisnojuma dokumentu sagatavošanas un uzskaites kārtībā.
PVN maksātājiem, kas sasniedzot PVN reģistrācijas slieksni un kas vēlas atlikt reģistrāciju VID PVN maksātāju reģistrā līdz nākamā kalendāra gada 1.janvārim, ir pilnveidotas reģistrācijas iesniegumu veidlapas.
Lietotu mantu, mākslas darbu, kolekciju priekšmetu un senlietu pārdevējiem ir vienkāršotas prasības attaisnojuma dokumentu sagatavošanas un uzskaites kārtībā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Nepieciešamais finansējums izmaiņu ieviešanai VID informācijas sistēmās 2025.gadā 41 564 euro apmērā tiks nodrošināts Finanšu ministrijas budžeta programmas 33.00.00 “Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana” piešķirto līdzekļu ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts ieņēmumu dienests, Labklājības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/fa36df37-1b93-451c-b086-d24b54e5cb21
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Iebildumi un priekšlikumi nav saņemti.
6.4. Cita informācija
Attiecībā uz grozījumiem par īpaša PVN piemērošanas režīmu darījumos ar lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām tika saņemti komersantu priekšlikumi, kas ir iekļauti noteikumu projektā.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts ieņēmumu dienests
- Labklājības ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi