Anotācija (ex-ante)

Saskaņā ar  Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumu Nr.421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas" 41. punktu  līdzekļus no programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķir valstiski īpaši nozīmīgiem pasākumiem, valsts pamatbudžeta apropriācijās neparedzētiem izdevumiem katastrofu un dabas stihiju seku novēršanai un to radīto zaudējumu kompensēšanai un citiem neparedzētiem gadījumiem. Līdzekļu piešķiršanu valstiski īpaši nozīmīgiem pasākumiem paredz arī Likuma par budžetu un finanšu vadību 12. panta pirmā daļa. Izvērtējot LOK, IZM kapitālsabiedrību, LHF un LBS finanšu pieprasījumus, IZM ieskatā tos var klasificēt kā valstiski īpaši nozīmīgu pasākumu, ko apliecina (1) Olimpiskās un Paralimpiskās spēles ir augstākā līmeņa sporta sacensības, kas plaši tiek translētas visā pasaulē un aptver ļoti plašu auditoriju; (2) Latvijas Nacionālās sporta padomes 2021. gada 12. augusta (prot Nr.2) un 2021. gada 20. augusta (prot. Nr.3) sēdē nolemtais. Tāpat ir norādāms, ka LOK, LHF un LBS ir valstiski nozīmīgas sporta organizācijas, kas nodrošina tām Sporta likumā noteikto uzdevumu izpildi. Arī IZM kapitālsabiedrības ir nozīmīgas organizācijas, jo pārvalda valsts īpašumā esošās nacionālās sporta bāzes. Tomēr galīgo lēmumu par to var pieņemt tikai Ministru kabinets.

IZM ir veikusi sākotnējo izvērtējumu par finansējuma piešķiršanas sportistu sagatavošanai un dalībai olimpiskajās un paralimpiskajās spēlēs, kā arī citās minētajās sporta sacensībās atbilstību komercdarbības atbalsta kontroles regulējumam.
Lai kādu pasākumu varētu klasificēt kā komercdarbības atbalstu, tam vienlaikus jāatbilst visām četrām kumulatīvām pazīmēm [1]:
1. pazīme: Atbalsts tiek sniegts no publiskiem resursiem;
2. pazīme: Atbalsta saņēmējs veic saimniecisku darbību un attiecībā uz to gūst ekonomiskas priekšrocības, kādas tas nevarētu gūt normālos komercdarbības veikšanas apstākļos;
3. pazīme: Pasākums ir selektīvs pēc sava rakstura;
4. pazīme: Atbalsts ietekmē konkurenci un tirdzniecību Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
Konstatējams, ka atbalsta sniegšana valsts izlašu sportistu sagatavošanai un dalībai oficiālās valsts izlašu sporta sacensībās (šajā gadījumā – olimpiskajās un paralimpiskajās spēlēs, kā arī citās minētajās sporta sacensībās) nav uzskatāma par komercdarbības atbalstu un komercdarbības atbalstu regulējošās tiesību normas nav jāpiemēro. Minētais pamatojams ar faktu, ka  nevalstiskās sporta organizācijas (biedrības) darbojas to statūtos noteikto sabiedriskā labuma mērķu (konkrētā sporta veida attīstības veicināšana Latvijā) sasniegšanai un to darbībai pamatā ir vietēja ietekme, proti, to pamata mērķauditorija ir attiecīgā sporta veida bērnu un jaunatnes un tautas sporta attīstīšana vietējā līmenī un tikai salīdzinoši neliela daļa augstas klases sportistu (Latvijas izlases sportistu) darbība ir saistīta ar sporta attīstību starptautiskā līmenī. Sporta federācijas biedri ir tikai Latvijā reģistrētas juridiskas personas (sporta klubi), kas apvieno Latvijas iedzīvotājus, vai arī Latvijā reģistrētas sporta izglītības iestādes. Papildus akcentējams, ka atbalsta sniegšana nevalstisko sporta organizāciju darbībai, kā arī sportistu sagatavošanai un dalībai starptautiskās sporta sacensībās tiešā veidā ir saistīta ar valsts politikas īstenošanu sporta nozarē.

Atbalsts, kas saistīts ar sportistu un komandu sagatavošanu dalībai 2022. gada Ziemas Olimpiskajās un Paralimpiskajās spēlēs Pekinā (Ķīna) (Rīkojuma projekta 1. un 4. punkts) nav komercdarbības atbalsts, jo valsts dalība starptautiskās sacensībās ir ārpus komercdarbības atbalsta normu tvēruma.

Tāpat komercdarbības atbalsts nav atbalsts, kas saistīts ar Latvijas vīriešu hokeja izlases spēlētāju sagatavošanu un dalību 2021. gada pasaules čempionātā hokejā un 2022. gada Ziemas Olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā hokejā (konkrētā gadījumā – ar spēlētāju apdrošināšanu saistīto izmaksu segšanu), kā arī atbalsts, kas saistīts ar Latvijas 3x3 basketbola izlases sacensību sezonas turpināšanu (Rīkojuma projekta 3. un 5. punkts), jo minētie izdevumi tiešā veidā ir saistīti ar valsts (Latvijas izlases) dalību starptautiskajās sacensībās, kas ir ārpus komercdarbības atbalsta normu tvēruma. Minētais atbalsts nav kvalificējams kā atbalsts profesionālajam sportam, jo atbalsts tiek sniegts Latvijas izlases sportistu sagatavošanai un dalībai tieši Latvijas izlases sastāvā.
         
Atsevišķi IZM ir veikusi sākotnējo izvērtējumu par finansējuma piešķiršanas sporta nozares valsts kapitālsabiedrībām. IZM vērtējumā minētā atbalsta sniegšana nerada konkurences kropļojumu Eiropas Savienības līmenī, ņemot vērā plānoto atbalstu saņemošo sporta bāzu darbības izteikti lokālo raksturu, t.i., darbība nav vērsta uz ārvalstu apmeklētāju piesaistīšanu. Tāpat uzsverams, ka VSIA „Kultūras un sporta centrs „Daugavas stadions””, SIA „Sporta centrs „Mežaparks”” un SIA „Tenisa centrs „Lielupe”” 100% kapitāla daļu turētāja ir valsts (IZM), kā rezultātā nodrošināt sporta bāzu kā nekustamā īpašuma uzturēšanu ir valsts (IZM) pienākums. Visas minētās sporta bāzes pamatā tiek izmantotas mācību-treniņu procesam un vietēju (nacionāla līmeņa) sporta sacensību organizēšanai, kā arī dažādu ar sportu saistītu atbalsta procesu nodrošināšanai. Šajās sporta bāzēs var norisināties arī starptautiska līmeņa sacensības, bet pēdējos gados to skaits ir bijis salīdzinoši neliels. Minēto sporta bāzu darbība un attīstība ir saistīta ar valsts funkciju izpildi sporta nozarē, t.i. valsts nozīmes sporta infrastruktūras uzturēšanu Latvijas iedzīvotāju (it īpaši bērnu un jauniešu) fizisko aktivitāšu līmeņa paaugstināšanai, tostarp arī izglītības iestāžu un sporta klubu audzēkņu, fizisko aktivitāšu nodrošināšanai, kā arī Latvijas sportistu (tai skaitā Latvijas izlases sportistu) treniņu procesa nodrošināšanai. Jāņem vērā arī fakts, ka šo sporta bāzu plānotā tvēruma zona ir lokāla, tā atrodas tālu no tuvākās robežas, netiek plānots popularizēt bāzes mērķauditorijām ārvalstīs, kā arī nav plānots būtisks tvēruma zonas paplašinājums. Papildus uzsverams, ka šīs sporta bāzes, veicot saimniecisko darbību (nodrošinot sporta centru darbību), visus ieņēmumus iegulda sporta centru uzturēšanai (peļņu negūst). Iepriekšminētā rezultātā secināms, ka papildus finansējuma  piešķiršana  sporta nozares valsts kapitālsabiedrībām, lai stabilizētu finanšu situāciju tajās, vienlaikus neatbilst visām Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā noteiktajām pazīmēm un attiecīgi minētais atbalsts nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu.

Veicot padziļinātu izvērtēšanu, attiecībā uz atbalsta sniegšanu SIA „Bobsleja un kamaniņu trase „Sigulda””, konstatējams, ka:
Finansējums SIA „Bobsleja un kamaniņu trase „Sigulda”” tiek piešķirts 2021.gada tekošo izdevumu segšanai, t.i. darba samaksas, t.sk. nodokļu, komunālo maksājumu, apkopes un uzturēšanas izdevumiem un citu ar saimniecisko darbību saistīto tekošos izdevumu segšanai.
Šobrīd, saistībā ar Covid-19 noteiktajiem ierobežojumiem, SIA „Bobsleja un kamaniņu trase „Sigulda”” darbība ir ar izteikti lokālo raksturu, t.i., darbība nav vērsta uz ārvalstu apmeklētāju piesaistīšanu. SIA „Bobsleja un kamaniņu trase „Sigulda”” klienti 89,04 % apmērā ir Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji.
SIA „Bobsleja un kamaniņu trase „Sigulda”” 100% kapitāla daļu turētāja ir valsts (IZM), kā rezultātā nodrošināt sporta bāzu kā nekustamā īpašuma uzturēšanu ir valsts (IZM) pienākums. Trase pamatā tiek izmantotas mācību-treniņu procesam, kā arī atsevišķu sporta sacensību norises nodrošināšanai. Trases darbība un attīstība ir saistīta ar valsts funkciju izpildi sporta nozarē, t.i. valsts nozīmes sporta infrastruktūras uzturēšanu Latvijas iedzīvotāju fizisko aktivitāšu līmeņa paaugstināšanai, tostarp arī izglītības iestāžu (piemēram, Murjāņu sporta ģimnāzijas, kā arī Bērnu un jaunatnes kamaniņu sporta skolas) audzēkņu fizisko aktivitāšu nodrošināšanai, kā arī Latvijas sportistu (tai skaitā Latvijas izlases sportistu) treniņu procesa nodrošināšanai.
Papildus uzsverams, ka trase, veicot saimniecisko darbību (nodrošinot sporta centra darbību), visus ieņēmumus iegulda sporta centra uzturēšanai (peļņu negūst).
Ievērojot to, ka papildus finansējums tiek piešķirts sporta nozares valsts kapitālsabiedrībai (šajā gadījumā – SIA „Bobsleja un kamaniņu trase „Sigulda””), lai stabilizētu finanšu situāciju tajā, kā arī tas neatbilst visām Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā noteiktajām pazīmēm, t.i., neizpildās 4. pazīme, attiecīgi minētais atbalsts nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu.

Veicot padziļinātu izvērtēšanu, attiecībā uz atbalsta sniegšanu VSIA „Kultūras un sporta centrs „Daugavas stadions””, konstatējams, ka:
Finansējums VSIA „Kultūras un sporta centrs „Daugavas stadions”” tiek piešķirts 2021. gada tekošo izdevumu segšanai, t.i., darba samaksas, t.sk. nodokļu, komunālo maksājumu, apkopes un uzturēšanas izdevumiem un citu ar saimniecisko darbību saistīto tekošos izdevumu segšanai un vienlaicīgi ar šo rīkojumu piešķirtais finansējums nav saistīts ar Eiropas Komisijas lēmumu lietā State aid SA.43575 (2015/N) – Latvia – Aid for the construction of cultural and sport center „Daugavas stadions” un citiem publiskā finansējuma piešķīrumiem ar Komisijas regulu Nr.651/2014 (t.i., netiek skartas attiecīgās izmaksas un aprēķinātie funding gaps).
Šobrīd, saistībā ar Covid-19 noteiktajiem ierobežojumiem, VSIA „Kultūras un sporta centrs „Daugavas stadions”” darbība ir ar izteikti lokālo raksturu, t.i., darbība nav vērsta uz ārvalstu apmeklētāju piesaistīšanu. VSIA „Kultūras un sporta centrs „Daugavas stadions”” klienti 100% apmērā ir Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji.  
VSIA „Kultūras un sporta centrs „Daugavas stadions”” 100% kapitāla daļu turētāja ir valsts (IZM), kā rezultātā nodrošināt sporta bāzu kā nekustamā īpašuma uzturēšanu ir valsts (IZM) pienākums. Daugavas stadiona infrastruktūra pamatā tiek izmantotas mācību – treniņu procesam, kā arī ar sportu saistītu atbalsta procesu nodrošināšanai. Minētās sporta bāzes darbība un attīstība ir saistīta ar valsts funkciju izpildi sporta nozarē, t.i. valsts nozīmes sporta infrastruktūras uzturēšanu Latvijas iedzīvotāju (it īpaši bērnu un jauniešu) fizisko aktivitāšu līmeņa paaugstināšanai, tostarp arī izglītības iestāžu un sporta klubu audzēkņu, fizisko aktivitāšu nodrošināšanai, kā arī Latvijas sportistu (tai skaitā Latvijas izlases sportistu) treniņu procesa nodrošināšanai.
Papildus uzsverams, ka stadions, veicot saimniecisko darbību (nodrošinot sporta centra darbību), visus ieņēmumus iegulda sporta centra uzturēšanai (peļņu negūst).
Ievērojot to, ka papildus finansējums tiek piešķirts sporta nozares valsts kapitālsabiedrībai (šajā gadījumā – VSIA „Kultūras un sporta centrs „Daugavas stadions””), lai stabilizētu finanšu situāciju tajā, kā arī tas neatbilst visām Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā noteiktajām pazīmēm, t.i. neizpildās 4. pazīme, attiecīgi minētais atbalsts nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu.

[1] Skatīt Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. pantu un Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantu.

-

-

-