Anotācija

Mērķis ir veikt ES fondu finansējuma pārdali, vienlaikus nosakot 5.1.1.1. pasākuma "Infrastruktūra uzņēmējdarbības atbalstam" (turpmāk – 5.1.1.1. pasākums) finansējuma saņēmējiem labvēlīgākas prasības attiecībā uz projektā sasniedzamajām rezultāta rādītāju minimālajām vērtībām 5.1.1.1. pasākuma projektu iesniegumu trešajā atlases kārtā, kā arī administratīvā sloga mazināšanas nolūkā tiek samazināti ierobežojumi projektu dokumentācijai un projektos paredzamajām attiecināmajām izmaksām.

Vispārējā kārtība

1. Ministru kabineta 2024. gada 16. janvāra noteikumos Nr. 55 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" 5.1.1.1. pasākuma "Infrastruktūra uzņēmējdarbības atbalstam" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 55) ir noteikts 5.1.1.1. pasākuma ietvaros plānotais kopējais finansējums (t.sk. elastības finansējums), ko veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums un nacionālais līdzfinansējums (MK noteikumu Nr. 55 12. punkts), kas ir sadalīts starp trīs projektu iesniegumu atlases kārtām (turpmāk – atlases kārta) (MK noteikumu Nr. 55 14. punkts). 2024. gada 21. februārī tika izsludināta 5.1.1.1. pasākuma otrā atlases kārta (atklāta projektu iesniegumu atlase, turpmāk – APIA) ar projektu iesniegumu iesniegšanas gala termiņu 2024. gada 21. jūnijs, savukārt 2024. gada 9. maijā tika izsludināta 5.1.1.1. pasākuma pirmā atlases kārta (ierobežota projektu iesniegumu atlase, turpmāk - IPIA) ar projektu iesniegumu iesniegšanas gala termiņu 2024. gada 30. decembris. Tā kā 5.1.1.1. pasākuma otrajā atlases kārtā netika iesniegti projektu iesniegumi par visu pieejamo ERAF finansējuma apmēru, 2024. gada 27. septembrī tika izsludināts 5.1.1.1. pasākuma otrās atlases kārtas otrais uzsaukums ar projektu iesniegumu iesniegšanas gala termiņu 2025. gada 28. februāris. Pamatojoties uz MK noteikumu Nr. 55 19. punktu, 2025. gada 28. janvārī izsludinātajā 5.1.1.1. pasākuma otrās atlases kārtas otrā uzsaukuma nolikumā tika veikti grozījumi, novirzot to pirmās atlases kārtas attiecīgā plānošanas reģiona ERAF finansējuma atlikumu (ERAF 3,56 milj. euro), kas pirmajā atlases kārtā netika piesaistīts, vienlaikus neveicot grozījumus par ERAF finansējuma pārdali starp 5.1.1.1. pasākuma atlases kārtām MK noteikumu Nr. 55 14.1. un 14.2. apakšpunktā.

Finanšu ministrija ir izstrādājusi un MK 2025. gada 27. maija sēdē ir apstiprinājis grozījumus Nr. 3 ES kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam (MK 2025. gada 29. maija rīkojums Nr. 314 "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra rīkojumā Nr. 841 "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam"") (turpmāk – Programmas grozījumi Nr.3) un MK 2025. gada 7. oktobra sēdē ir apstiprinājis grozījumus Nr. 4 ES kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam (MK 2025. gada 13. oktobra rīkojums Nr. 650 "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra rīkojumā Nr. 841 "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam"") (turpmāk – Programmas grozījumi Nr.4). Kontekstā ar vidusposma novērtējumu un elastības finansējuma pārskatīšanu un ievērojot 2024. gada 31. oktobra un 2025. gada 28. augusta ES fondu tematiskās komitejas sēdē panākto konceptuālo vienošanos par vidusposma pārdaļu scenāriju reģionālajai attīstībai, t.i., uz 5.1.1.1. pasākumu pārdalot 3.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt ilgtspējīgu, pret klimatu izturīgu, inteliģentu, drošu un vairākveidu TEN–T infrastruktūru" 3.1.1.8. pasākumā "Robežšķērsošanas punktu attīstība" (turpmāk – 3.1.1.8. pasākums) (3 990 490 euro), 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, mācību un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp veicinot noturību izglītošanā un mācībās attālinātā un tiešsaistes režīmā" 4.2.1.7. pasākumā "Pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstība" (turpmāk 4.2.1.7. pasākums) (5 000 000 euro Latgales plānošanas reģionam) un 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" 5.1.1.3. pasākumā "Publiskās ārtelpas attīstība" (turpmāk – 5.1.1.3. pasākums) (210 348 euro) radušos ES fondu finansējuma ietaupījumus, ar Programmas grozījumiem Nr. 3 un Programmas grozījumiem Nr. 4 tiek palielināts 5.1.1.1. pasākumam pieejamais ERAF finansējums par 9 200 838 euro, t.i., no 130 037 695 euro uz 139 238 533 euro. 

Ievērojot ar noteikumu projektu veiktās pārdales, turpmāk:
a) 3.1.1.8. pasākuma  kopējais finansējums ir 37 739 501 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 32 078 574 euro un valsts budžeta finansējums – 5 660 927 euro;
b) 5.1.1.3. pasākuma kopējais finansējums ir 31 207 009 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 26 525 957 euro un nacionālais finansējums (pašvaldību finansējums) – 4 681 052 euro;
c) 4.2.1.7. pasākuma kopējais finansējums ir 45 641 300 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 38 795 105 euro un nacionālais finansējums (pašvaldību finansējums) – 6 846 195 euro. Ar šo noteikuma projektu, nosakot turpmāko 4.2.1.7.  pasākuma finansējumu, ir ņemts vērā MK 2025. gada 27.  maija sēdes protokola Nr. 21. 42. § "Rīkojuma projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra rīkojumā Nr. 841 "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam"""  7.4.apakšpunkts.

Vienlaikus 5.1.1.1. pasākuma pirmās un otrās atlases kārtas ietvaros plānošanas reģioniem ir izveidojies ERAF finansējuma atlikums (19,79 milj. euro), kurš pirmajā un otrajā atlases kārtā nav piesaistīts un jauns 5.1.1.1. pasākuma otrās atlases kārtas uzsaukums nav plānots.

2. MK noteikumu Nr. 55 9. punktā ir noteikti 5.1.1.1. pasākuma sasniedzamie rezultāta rādītāji un to vērtības, t.i. komersanti, kas gūst labumu no attīstītās publiskās infrastruktūras (turpmāk – komersanti), darba algu fonda pieaugums privātajos komersantos (turpmāk – darba algu fonda pieaugums) un privātās nefinanšu investīcijas nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos (turpmāk – nefinanšu investīcijas). Savukārt MK noteikumu Nr. 55 11. punkts ietver nosacījumus attiecībā uz darba algu fonda pieaugumu (jāsasniedz vismaz viena puse darba algu fonda pieaugums pret projektā piešķirto ERAF finansējumu) un nefinanšu investīcijām (jāpiesaista vismaz divu trešdaļu apmērā pret projektā piešķirto ERAF finansējumu), kuri ir jāievēro katra individuāla projekta līmenī.

2025. gada 29. maijā Eiropas Komisijā iesniegti Programmas grozījumi Nr. 3, paredzot atvieglotus nosacījumus rādītāju sasniegšanai. Aktuālie statistikas dati un secinājumi par Latvijas ekonomikas attīstību, t.sk. Eiropas Komisijas, Eiropas Investīciju bankas, Starptautiskā Valūtas fonda, Latvijas bankas, Ārvalstu investoru padomes Latvijā secinājumi, Finanšu ministrijas makroekonomiskās prognozes, kā arī tas, ka līdzšinējie rādītāji balstīti datos pirms izmaiņām ģeopolitiskajā situācijā un pirms Covid-19 infekcijas pandēmijas izraisītajiem izaicinājumiem (atsauces un datu avotus skat. Programmas grozījumu Nr. 3 pielikumā rādītāju metodoloģijas aprakstā) liecina, ka Latvija saskaras ar pastiprinātu ģeopolitisko spriedzi, kas kavē ekonomisko izaugsmi, negatīvi ietekmējot ne tikai iekšzemes kopprodukta (turpmāk – IKP) izaugsmi un tirdzniecības apjomus, bet arī kopējo investīciju piesaisti, eksportu un tūrismu, ko papildus pasliktina arī tāds faktors kā ierobežota piekļuve finansējumam, kas kavē uzņēmējdarbību un investīcijas. Secināms, ka investoru zemāka aktivitāte un augstāka piesardzība mazina jaunu uzņēmējdarbības vietu veidošanos, attiecīgi darba vietu izveidi, kas tiešā veidā ietekmē arī darba algu fonda pieaugumu. Nenoteiktība pasaulē saglabājas augstā līmenī, pasliktinās Latvijas konkurētspēja vāja ārējā pieprasījuma apstākļos, ģeopolitiskie riski joprojām saglabājas augsti, kavējot privāto investoru plānus un saglabājas augsta privāto investoru piesardzība. Investoru aptaujās ģeopolitiskā situācija ir galvenais interesi mazinošais faktors, kas divkārt pārsniedz citus aptaujās norādītos aspektus. Ārvalstu investoru padome Latvijā norāda, ka ģeopolitiskā situācija ir mainījusi situāciju mūsu reģionā, attiecīgi investīciju klimata pievilcība Latvijā laikā no 2021. gada līdz 2023. gadam ir samazinājusies par 34 procentiem. Finanšu ministrijas publicētās makroekonomiskās prognozes liecina par būtisku samazinājumu IKP prognozēs, salīdzinot 2022.gada IKP prognozi uz 2025.gadu ar 2025. gada aprīlī prognozēto 2025. gada IKP prognozi, vērojams prognozētās vērtības kritums par 35 procentiem. Arī Eiropas Komisijas 2025. gada ziņojuma projektā par Latviju (Draft 2025 Country Report), secināts, ka 2024. gadā Latvijas ekonomika saskārās ar recesiju (-0,4 procenti), ko galvenokārt ietekmēja ģeopolitiskie riski, radot nenoteiktību mājsaimniecību un uzņēmumu darbībā, tostarp ģeopolitisko risku radītas investoru piesaistes problēmas, kā arī privāto investīciju kavējumus augsto procentu likmju dēļ. Ziņojumā norādīts, ka minēto problēmu risināšanai nepieciešams, tai skaitā, atvieglot uzņēmumu pieeju finansējumam, mazināt reģionālo nevienlīdzību, veicināt ES finansējuma piesaisti ilgtermiņa izaugsmei.

Izmaiņas rādītāja plānotajā vērtībā, ņemot vērā augstāk minētos ekonomiskos izaicinājumus ģeopolitiskās situācijas rezultātā, dotu stimulējošu ietekmi projektu īstenošanai un ekonomikās aktivitātes veicināšanai, pretstatā situācijai, ja pārāk augstu rādītāju prasību dēļ projekti netiktu īstenoti pilnībā. 

Vienlaikus saglabājoties sacensības (konkursa) elementam, joprojām tiktu atlasīti rādītāju un ekonomiskās atdeves ziņā efektīvākie projekti, kas, galvenokārt, ir projekti publiskajā infrastruktūrā, nevis tieši ieguldījumi komersanta pamatdarbībā un vienlaikus var būt saistīti ar drošībai un aizsardzībai svarīgu infrastruktūru (pievedceļi, komunikāciju tīklu pieslēgumi, ēku infrastruktūra).

5.1.1.1. pasākumam līdzīga satura uzņēmējdarbības publiskās infrastruktūras programmas Eiropas Savienības fondu 2014.— 2020. gada plānošanas periodā bija 3.3.1. specifiskā atbalsta mērķis "Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām" (turpmāk – 3.3.1. SAM), 5.6.2. specifiskā atbalsta mērķis "Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām"  (turpmāk – 5.6.2. SAM) un 13.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi vides un reģionālās attīstības jomā" 13.1.3.3. pasākums "Teritoriju revitalizācija uzņēmējdarbības veicināšanai pašvaldībās" (turpmāk - 13.1.3.3. pasākums). Šajās programmās atbalstāmo darbību (piemēram, komercdarbības veicināšanai nepieciešamās satiksmes infrastruktūras būvniecības, pārbūves vai atjaunošanas, komercdarbības mērķiem paredzēto ēku būvniecības un pārbūves, industriālo pieslēgumu izbūves vai jaudas palielināšanas u.c.) rezultātā tika paredzēts sasniegt tādus rādītājus kā komersantu izveidotās darba vietas un komersantu piesaistītās nefinanšu investīcijas pašu nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos. Lai gan 3.3.1. SAM,  5.6.2. SAM un 13.1.3.3. pasākuma rādītāju sasniegšana turpinās līdz 2028. gadam, uz 2025. gada 11. novembri jau ir radītas 5 333 jaunas darba vietas (102,01% no MK noteikumos par šo pasākumu īstenošanu plānotajām 5 228 darba vietām) un piesaistītas komersantu nefinanšu investīcijas 419,63 milj. euro apmērā (134,14% no MK noteikumos par šo pasākumu īstenošanu plānotajiem 312,82 milj. euro), kas kopumā veicina ekonomisko aktivitāti reģionos. Saskaņā ar aktuālo Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (turpmāk – CFLA) sniegto informāciju no 227 projektiem 3.3.1. SAM,  5.6.2. SAM un 13.1.3.3. pasākuma ietvaros kopumā ir 64 projekti, kuros piemērojami komercdarbības atbalsta nosacījumi saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 56. pantu (nomas infrastruktūra – ēkas vai teritorijas), no kuriem tikai četros projektos līdz šim nav izdevies atrast nevienu nomnieku (līdz šim rīkotās nomas tiesību izsoles ir beigušās bez rezultātiem galvenokārt ģeopolitiskās situācijas ietekmētu apstākļu dēļ), kas sastāda 1,7% no kopējā projektu skaita un 6,25% no projektu skaita, kuriem tika piemēroti  regulas Nr. 651/2014 56. panta nosacījumi. Ņemot vērā, ka rādītāju sasniegšana vēl turpinās līdz 2028. gadam, finansējuma saņēmēji turpinās meklēt nomniekus projektu ietvaros attīstītajiem objektiem.
Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “LATIO” nekustamo īpašumu eksperti prognozē, ka 2025. gadā varētu palielināties pieprasījums pēc komerciālo platību iegādes, ko sevišķi veicina kaimiņvalstu uzņēmumu attīstības plāni paplašināt savu darbību Latvijā. Tomēr atsevišķi industriāli segmenti augsto cenu dēļ var stagnēt un ierobežotais ražošanas telpu piedāvājums rada šķēršļus uzņēmumu izaugsmei. Eksperti norāda, ka  ļoti būtiska ir lokācija ar labi attīstītu infrastruktūru, tostarp sabiedriskā transporta savienojumiem. Uzņēmēji aizvien dod priekšroku nomai platībām biroju un industriālajā segmentā – tas samazina ilgtermiņa saistības un sniedz lielāku elastību biznesa attīstībā (https://latio.lv/lv/Ka_komercipasumu_tirgus_reage_uz_ekonomiskaja#). OECD savās rekomendācijās norāda, ka lielāka uzmanība būtu jāpievērš tam, lai, nodrošinot labu infrastruktūru, piemēram, ceļus un elektroenerģiju, tiktu izveidots spēcīgs pamats uzņēmumu uzplaukumam (OECD. Reģionu pievilcības pārskatīšana Latgales reģionā, Latvijā. 2024. Pieejams: https://www.oecd.org/content/dam/oecd/en/about/programmes/cfe/rethinking-regional-attractiveness/rethinking-regional-attractiveness-in-the-region-of-latgale-latvia-lv.pdf).
VARAM 2025. gada augustā veica aptauju ar mērķi noskaidrot pašvaldību interesi par 5.1.1.1. pasākuma trešo atlases kārtu. Latvijas Lielo pilsētu asociācijas un biedrības "Reģionālo attīstības centru un novadu apvienības" sniegtie dati uzrādīja, ka pašvaldības 5.1.1.1. pasākumā plāno iesniegt indikatīvi 42 projektus par ERAF finansējuma apmēru 98,51 milj. euro, kas būtiski pārsniedz (175%) pieejamo 5.1.1.1. pasākuma trešās atlases kārtas ERAF finansējumu, kas ir 56,23 euro, par kuru plānots izsludināt 5.1.1.1. pasākuma trešo atlases kārtu, ar projektu iesniegšanas termiņu 2026.gada II ceturksnī. Atšķirībā no iepriekšējā plānošanas perioda, ES fondu 2021.— 2027. gada plānošanas periodā ir izrādīta lielāka interese no komersantiem uzņēmējdarbības pasākumu ietvaros veidot mērķorientētu infrastruktūru, t.i., tādu infrastruktūru, kas ir pielāgota konkrētā komersanta vajadzībām atbilstoši regulas Nr. 651/2014 14. panta nosacījumiem. Arī 5.1.1.1. pasākuma trešās atlases kārtas ietvaros ir sagaidāmi vairāki pašvaldību projekti, kuri tiks īstenoti sadarbībā ar komersantiem.

3. MK noteikumu Nr. 55 51.1. apakšpunkts paredz, ka gadījumos, ja projektu ir plānots īstenot atbilstoši Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – regula Nr. 651/2014) 14. panta nosacījumiem, t.i., projekta ietvaros ir plānots veidot mērķorientētu infrastruktūru un komersants projektā tiek piesaistīts kā sadarbības partneris, projektā kā tiešās attiecināmās izmaksas var paredzēt ar elektroenerģiju darbināmu bezemisiju transportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras izbūvi uzņēmējdarbības teritorijā ar izejas jaudu vismaz 150 kW, kas nozīmē, ka katra uzlādes punkta (iekārtas) pieslēgvietas izejas jauda var būt lielāka par 150 kW, bet nedrīkst būt mazāka par 150 kW. Ja projektā tika plānoti uzlādes punkti ar mazāku izejas jaudu par 150 kW, tie 5.1.1.1. pasākuma pirmajā un otrajā atlases kārtā netika attiecināti no 5.1.1.1. pasākuma attiecināmajām izmaksām, t.sk., netika attiecināta ar šiem uzlādes punktiem saistītas elektroapgādes infrastruktūras izbūve.

4. MK noteikumu Nr. 55 36.3.1. apakšpunkts paredz, ka 5.1.1.1. pasākuma ietvaros ir attiecināma satiksmes infrastruktūras būvniecība ar grants segumu tikai gadījumos, ja tiek būvēti jauni ceļi vai ielas. 5.1.1.1. pasākuma pirmās un otrās atlases kārtas laikā tika konstatēts, ka tiesiskās skaidrības nodrošināšanai ir nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr. 55 36.3.1. apakšpunktā ietverto nosacījumu par 5.1.1.1. pasākuma ietvaros attiecināmo satiksmes infrastruktūras būvniecības seguma veidu, ja projekta ietvaros tiek būvēti jauni ceļi vai ielas.

5. MK noteikumu Nr. 55 32. punkts paredz visiem 5.1.1.1. pasākumā iesniegtajiem projektu iesniegumiem veikt izmaksu un ieguvumu analīzi (finanšu analīzi un ekonomisko analīzi), ievērojot, ka projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi un projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli. 5.1.1.1. pasākums ir pasākums, kurā tiek iesniegti uzņēmējdarbībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras projekti un daļā no projektiem ir paredzētas projekta darbības, kas ir saistītas ar satiksmes infrastruktūras būvniecību, pārbūvi vai attīstību un industriālo pieslēgumu (komunikāciju tīklu) infrastruktūras attīstību. Satiksmes infrastruktūras projekti nav peļņu nesoši projekti, un to ieguvumi ir saistīti ar sociālekonomiskajiem ieguvumiem, piemēram, braukšanas laika izmaksu ietaupījumu, satiksmes negadījumu skaita samazināšanos, ieguvumiem no IKP pieauguma pateicoties jaunradītajām darbavietām, apkārt esošo uzņēmumu konkurētspējas pieaugumu u.c. Vienlaikus Latvijas valdība šī gada 21. februārī noteica "Valdības uzrāviena 4x4 prioritātes 2025. gadam", kur vienai no prioritātēm "Birokrātijas mazināšana par 20%" apakšprioritāte ir samazināt birokrātiju ES fondu finansējuma iegūšanai un izmantošanai.

6. MK noteikumu Nr. 55 21. punkts nosaka, ka projekta iesnieguma maksimālais attiecināmais ERAF finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta iesnieguma attiecināmo izmaksu summas. Savukārt MK noteikumu Nr. 55 22. punkts nosaka, ka nacionālais finansējums var būt mazāks par 15 procentiem no projekta iesnieguma attiecināmo izmaksu summas, ja projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas tiek finansētas ar de minimis atbalstu (Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulu (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – regula Nr. 2023/2831)), kas nozīmē, ka var būt atsevišķi gadījumi, kad ERAF finansējuma apmērs pārsniedz 85 procentus no projekta iesnieguma attiecināmo izmaksu summas. Līdzīgu ietekmi uz ERAF finansējuma un nacionālā finansējuma apmēru var radīt, ja projektā ir plānotas darbības remediācijai un sanācijai atbilstoši regulas Nr. 651/2014 45. panta nosacījumiem (MK noteikumu Nr. 55 54.5. apakšpunkts).

7. Atsevišķos 5.1.1.1. pasākuma pirmās un otrajā atlases kārtas projektu iesniegumos projekta iesniedzēji vēlējās no 5.1.1.1. pasākuma izmaksām attiecināt satiksmes infrastruktūras (ielu, ceļu) ikdienas uzturēšanas darbus un seguma atjaunošanu atbilstoši MK 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 633 "Autoceļu un ielu būvnoteikumi" 64.7. apakšpunktam, t.i., veikt ceļa vai ielas "lāpīšanas" darbus bez būvniecības ieceres dokumentiem, kā rezultātā šādi darbi netika atbalstīti no 5.1.1.1. pasākuma.

8. MK noteikumu Nr. 55 36.5. apakšpunkts paredz attiecināmajās izmaksās iekļaut virszemes un pazemes komunikāciju infrastruktūras pārbūves izmaksas, nepalielinot tās apkalpes jaudu raksturojošos tehniskos parametrus, ja, veicot projektā plānotās satiksmes pārvadu, ielu, ceļu vai dzelzceļa pieslēgumu infrastruktūras būvniecības, teritorijas labiekārtošanas, remediācijas vai sanācijas darbības, saskaņā ar sertificēta būvinženiera ekspertīzes atzinumu pastāv sabiedriskā pakalpojuma sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras bojāšanas risks vai nav iespējams izvairīties no virszemes vai pazemes komunikāciju infrastruktūras pārbūves vietās, kurās nav papildu pieprasījuma pēc sabiedriskajiem pakalpojumiem un elektroapgādes pakalpojumiem, kā arī nodrošinot, ka investīcijas nerada priekšrocības inženiertīklu īpašniekam un atbilst nosacījumiem par komercdarbības atbalsta sniegšanu. Piemērojot šo regulējumu praksē, ir identificētas situācijas, kurās, piemēram, veicot satiksmes infrastruktūras pārbūvi, izmainās slodze uz esošajiem elektronisko sakaru tīkliem, līdz ar to radot risku iespējamiem esošo elektronisko sakaru tīklu bojājumiem, tomēr no projektu attiecināmajām izmaksām elektronisko sakaru tīklu aizsardzības izmaksas ir jāizslēdz, tādejādi samazinot projektā no ES fondu līdzekļiem plānoto projekta finansējumu un palielinot projekta iesniedzēja līdzfinansējuma daļu.

9. MK noteikumu Nr. 55 39.1. apakšpunkts nosaka, ka ieguldījumus infrastruktūrā projekta ietvaros finansējuma saņēmējs (publiska persona) un sadarbības partneris (publiska persona), tajos gadījumos, kad ieguldījumi ir plānoti tādām darbībām, kur nav piemērojami komercdarbības atbalsta nosacījumi, var veikt savā vai citas publiskas personas īpašumā. Šādas situācijas rodas, piemēram, satiksmes infrastruktūras projektos, kur pašvaldības īpašumā esošā satiksmes infrastruktūrai ir jānodrošina pieslēgšanās citas publiskas personas valdījumā esošajai satiksmes infrastruktūrai. Īstenojot 5.1.1.1. pasākuma pirmās un otrās atlases kārtas projektus, secināts, ka minētā punkta redakcija nav viennozīmīgi saprotama attiecībā uz ieguldījumiem tādas publiskas personas īpašumā, kura nav projekta iesniedzējs vai projekta sadarbības partneris, radot administratīvo slogu projektu īstenošanā un uzraudzībā iesaistītajām pusēm.   

10. MK noteikumu Nr. 55 40. punkts nosaka, ka projekta iesniedzējam un projekta sadarbības partnerim (ja tāds projektā ir paredzēts) tiesības, kas ietver īpašuma un valdījuma tiesības atbilstoši MK noteikumu Nr. 55 39. punktā noteiktajam, ir nepieciešams nostiprināt zemesgrāmatās, pieļaujot izņēmumu, kas paredz, ja pašvaldības īpašums uz normatīvā akta, līguma vai pašvaldības lēmuma pamata ir nodots pašvaldības iestādes – projekta iesniedzēja – pārvaldīšanā, tad šajā gadījumā tiesības, kas ļauj veikt ieguldījumus, zemesgrāmatās nav jānostiprina. Līdzšinējā MK noteikumu Nr. 55 40. punkta redakcija neaptver nosacījumus par apgrūtinājumu reģistrēšanu Valsts kadastra informācijas sistēmā, lai gan projektu īstenošanas gaitā rodas situācijas, kurās nepieciešams veikt apgrūtinājumu reģistrēšanu piemērojamo normatīvo aktu kārtībā. Vienlaikus nepieciešams tehniski precizēt MK noteikumu Nr. 55 40. punkta redakciju attiecībā uz atbalstāmajiem ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, kas ir zemes vienības un būves.
 
11. Atbilstoši Finanšu ministrijas 2025. gada 17. jūlija vadlīniju Nr. 1.4. "Vadlīnijas Ministru kabineta noteikumu par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu izstrādei Eiropas Savienības fondu 2021.— 2027. gada plānošanas periodā" 29. punktā noteiktajam MK noteikumu Nr. 55 76.7. apakšpunktā ietvertie nosacījumi būtu piemērojami tikai tādiem projektiem, kuru ietvaros finansējuma saņēmējam projekta īstenošanā paredzēts sniegt atbalstu gala labuma guvējam. Tā kā MK noteikumi Nr. 55 neparedz, ka finansējuma saņēmējs atlases kārtībā projektu sadarbības partneriem vai komersantiem, kas gūst labumu no projekta ietvaros attīstītās infrastruktūras, nesniedz finansiālu atbalstu, tad MK noteikumu Nr. 55 76.7. apakšpunkts ir svītrojams.

12. MK noteikumu Nr. 55 76.2. apakšpunkts nosaka finansējuma saņēmēja pienākumu, īstenojot 5.1.1.1. pasākuma projektu, ievērot horizontālo principu (turpmāk – HP) "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" (turpmāk –VINPI) un uzkrāt datus par projekta ietekmi uz HP rādītājiem. 5.1.1.1. pasākuma līdzšinējās atlases kārtās viena vai abu rādītāju noteikšana projektā bija obligāta, lai nodrošinātu minimālās prasības projektu iesniegumos (atbilstoši atlases nolikumam pirmajā atlases kārtā, kas bija IPIA, bija jānodrošina divi rādītāji, bet otrajā atlases kārtā, kas bija APIA, lai izpildītu minimālās prasības projektos, bija jānodrošina vismaz viens rādītājs). Attiecīgi atbilstoši MK noteikumu Nr. 55 76.4. apakšpunktam, paredzēta HP VINPI rādītāju datu ziņošana.

Plānojot 5.1.1.1. pasākuma investīcijas komersantiem nepieciešamajā publiskajā infrastruktūrā un pieļaujot attiecināmās izmaksas, t.sk, ielu apgaismojumam, MK noteikumu Nr. 55 76.3.2. apakšpunktā tika noteiktas prasības, ievērot HP principu "Energoefektivitāte pirmajā vietā". Ņemot vērā, ka 5.1.1.1. pasākuma tiešais mērķis nav energoefektivitātes uzlabošana, bet mērķis ir attīstīt uzņēmējdarbības publisko infrastruktūru un palielināt privāto investīciju apjomu pilsētu funkcionālajās teritorijās, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmām, tika pieteikti arī tādi projekti, kur attiecināmajās izmaksās iekļautām komponentēm nav iespējams piemērot energoefektivitātes nosacījumus. Līdz ar to MK noteikumu Nr. 55 76.3.2. un 76.4. apakšpunktā ietverto prasību nav nepieciešams noteikt kā obligātu visiem 5.1.1.1. pasākuma projektiem.  

MK noteikumu Nr. 55 76.5. apakšpunktā noteikta prasība, ka projekta ietvaros, veicot ieguldījumus apgaismojuma sistēmas renovācijā, ēku pārbūvē vai atjaunošanā, finansējuma saņēmējam pēc projekta īstenošanas trīs gadus ir jāiesniedz sadarbības iestādē informācija par ikgadējo enerģijas patēriņu. Tomēr, ņemot vērā sadarbības iestādes sniegto informāciju par pieredzi līdzšinējo projektu īstenošanā, secināms, ka samērīga prasība būtu finansējuma saņēmējam par enerģijas patēriņu ziņot vienu reizi par pilno kalendāra gadu pēc projekta beigām. Prasība par enerģijas patēriņa ziņošanu noteikta atbilstoši Energoefektivitātes likuma 15. panta ceturtajai daļai, kur cita starpā norādīts izņēmums, paredzot, ka finansējuma saņēmēja un iestādes, kura ir atbildīga par finansējuma piešķiršanu, līgumā var būt noteikts cits ziņošanas periods.

13. MK noteikumu Nr. 55 62.3., 62.4. un 62.5. apakšpunkts nosaka, ka komercdarbības atbalstu saskaņā ar regulu Nr. 651/2014 projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim nepiešķir, ja uz saņēmēju attiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums saskaņā ar iepriekšēju Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu (Regulu Nr. 651/2014 1.panta 4.punkta "a" apakšpunkts), ja saņēmējs ir grūtībās nonācis uzņēmums, kas atbilst vismaz vienai no regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktā paredzētajām situācijām un ja individuālais atbalsts nepārsniedz Regulu Nr. 651/2014  4. panta 1. punkta "a", "s" un "cc" apakšpunktā noteiktās paziņošanas robežvērtības. Ņemot vērā, ka šie nosacījumi, kas attiecas uz uzņēmumu, ir jāvērtē/jāpiemēro uzņēmuma grupas līmenī, ir nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr. 55 62.3., 62.4. un 62.5. apakšpunktu.

14. MK noteikumu Nr. 55 10. punkts nosaka, kādos gadījumos ir attiecināmas rezultāta rādītāju vērtības (darba algu fonda pieaugums, nefinanšu investīcijas, komersanti). Ņemot vērā nepieciešamību veicināt militārās ražošanas attīstību Latvijā, MK noteikumu Nr. 55 10. punkts tiek papildināts ar jaunu apakšpunktu, kas paredz jaunu nosacījumu, kādā gadījumā vēl var attiecināt 5.1.1.1. pasākuma rezultāta rādītāju vērtības.

15. MK noteikumu Nr. 55 34.3. apakšpunkts un 36.4. apakšpunkts nosaka, ka no 2025. gada 1. janvāra 5.1.1.1. pasākuma ietvaros nav atbalstāmas uzņēmējdarbības mērķiem paredzēto ēku un ar tām saistītās infrastruktūras attīstīšana, kas darbojas šādās tautsaimniecības nozarēs: ēkas, kurās paredzēta izmitināšana (NACE 2.1. red. I sadaļas 55. nodaļa), dienas SPA, saunu un tvaika pirts darbība (NACE 2.1. red. T sadaļas 96.23 klase), sporta nodarbības, izklaides un atpūtas darbība (NACE 2.1. red. S sadaļas 93. nodaļa) un izglītības pakalpojumi (NACE 2.1. red. Q sadaļa). Pēc Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras iniciatīvas ar noteikumu projektu tiek paplašināts atbalstāmo tautsaimniecības nozaru loks, kurās 5.1.1.1. pasākuma ietvaros ir atbalstāma uzņēmējdarbības mērķiem paredzēto ēku un ar tām saistītās infrastruktūras attīstīšana.

16. MK noteikumu Nr. 55 66.8. apakšpunkts paredz pienākumu projekta iesniedzējam iesniegt sadarbības iestādē vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicēja apliecinājumu par atlīdzības (kompensācijas) maksājumu kontroli un pārskatīšanu, kā arī minēto maksājumu pārmaksas novēršanu un atgūšanu, ievērojot ES līmenī noteikto pārbaužu regularitāti, bet ne retāk kā reizi trijos gados un pilnvarojuma akta darbības perioda beigās, vai apliecinājumu par sabiedriskajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem paredzēto kopējo maksājumu kontroli un pārskatīšanu, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanu un atgūšanu, ievērojot ES līmenī noteikto pārbaužu regularitāti, bet ne retāk kā reizi trijos gados un pilnvarojuma akta darbības perioda beigās. Atbilstoši Finanšu ministrijas un CFLA izteiktajai iniciatīvai administratīvā sloga mazināšanas ietvaros turpmāk nepieprasīt projekta iesniedzējam iesniegt  sadarbības iestādē vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicēja apliecinājumu par atlīdzības (kompensācijas) maksājumu kontroli un pārskatīšanu, ar noteikumu projektu šis MK noteikumu Nr. 55 66.8. apakšpunkts tiek svītrots.

17. Atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 346. panta 1.daļas (b) apakšpunktā noteiktajam, pasākumiem, kas saistīti tikai ar aizsardzības mērķi, komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumus nav jāpiemēro, ja publiskā finansējuma piešķiršana (jebkādā formā) saimnieciskās darbības veicējiem ir paredzēta to īstenotajām darbībām vienīgi militārajā jomā, attiecīgi "īstenojot valsts varu" un nodrošinot valsts drošības intereses, šāda publiskā finansējuma piešķiršana (jebkādā formā) nekvalificējas kā atbalsts tā saimnieciskajai darbībai un tādējādi nav jāpiemēro komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumi (skatīt Komisijas paziņojuma par Līguma ar Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) 17.punktu).

Militārās jomas komersantam, kurš savu saimniecisko darbību veic vienīgi militārajā jomā, ir iespēja pieteikt projektu saskaņā ar Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) izstrādātajiem un MK 2025. gada 11. novembrī apstiprinātajiem noteikumiem "Noteikumi par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi lielo investīciju projektu atbalstam" (25-TA-1241), kas arī cita starpā nosaka, ka: 1) finansējums, kas tiek piešķirts investīciju projektiem tikai militārā jomā, nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 346.panta 1.daļas (b) apakšpunktā noteikto, ja ir saņemts Aizsardzības ministrijas atzinums par investīciju projekta atbilstību būtiskām drošības interesēm saistībā ar ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma ražošanu; 2) komersantam visā amortizācijas periodā atbilstoši normatīvajiem aktiem grāmatvedības jomā ir pienākums nodrošināt darbības vai izmaksu nošķiršanu, lai no saņemtā atbalsta labumu gūst tikai militārās jomas investīciju projekts. Ja komersants visā amortizācijas periodā atbilstoši normatīvajiem aktiem grāmatvedības jomā uzsāk darbības, kurām sniegtais atbalsts kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, izmantojot ar aizdevumu līdzfinansētā investīciju projekta ietvaros iegādātos vai izveidotos materiālos vai nemateriālos aktīvus, saņemtais atbalsts kvalificējams kā nelikumīgs komercdarbības atbalsts, kurš saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu jāatmaksā sabiedrībai "Altum" no komersanta finansējuma, par ko nav saņemts nekāds komercdarbības atbalsts. Papildus, saskaņošanas noslēgumā ir arī EM izstrādātais MK noteikumu projekts "Noteikumi par atbalstu projektiem rūpniecisko spēju uzlabošanai" (25-TA-1652), kuru mērķis ir nodrošināt finansējuma pieejamību gala saņēmēju attīstībai Latvijā, sniedzot atbalstu militāru vai divējāda lietojuma produktu ieviešanai un komercializācijai, tostarp atbalstot ar šo produktu ieviešanu saistīto jaunu ēku, tai skaitā ražošanas ēku un ražošanai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi, iekārtu iegādi.

Vienlaikus, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju reģionā un ievērojot Latvijas valdības prioritātes, tai skaitā Ministru prezidentes 2025. gada 11. marta rezolūciju Nr. 2025-1.1.1./9-9, kas paredz aizsardzības industrijas projektus noteikt par prioritāriem, ar mērķi veicināt aizsardzības industrijas attīstību Latvijā un veicināt Latvijas konkurētspēju aizsardzības investīciju piesaistes jomā, arī MK noteikumos Nr. 55 ir nepieciešams paredzēt regulējumu, ka 5.1.1.1. pasākuma trešajā atlases kārtā ERAF finansējums, kas MK noteikumu Nr. 55 ietvaros tiek piešķirts MK noteikumu Nr. 55 27.1. apakšpunktā minētajam projekta sadarbības partnerim tā īstenotajām darbībām vienīgi militārajā jomā, nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, ja ir saņemts Aizsardzības ministrijas atzinums par 5.1.1.1. pasākuma trešās atlases kārtas projekta atbilstību būtiskām Latvijas valsts drošības un aizsardzības interesēm saistībā ar ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma ražošanu vai tirdzniecību.
 

Nē

Nē

Noteikumu projekts paredz pozitīvu ietekmi uz 5.1.1.1. pasākuma projektu iesniedzējiem un sadarbības partneriem, jo paredz labvēlīgākus nosacījumus projektu iesniegšanai un izmaksu attiecināšanai. 
 

Jā

Nē

Nē

Nē

-