Anotācija (ex-ante)

Informācija par to, cik lielā mērā pierādījumos balstīta vielu lietošanas profilakse ir izplatīta Latvijā, ir fragmentāra un nepietiekama. Tas lielākoties skaidrojams ar to, ka profilakses aktivitātes īsteno pašvaldības, valsts pārvaldes institūcijas, nevalstiskās organizācijas un nav viena institūcija, kas uzraudzītu vai koordinētu visas Latvijā notiekošās aktivitātes. Atsevišķu pētījumu rezultāti norāda, ka pierādījumos balstīta profilakse nav izplatīta. Piemēram, pēc Veselības ministrijas pasūtījuma veiktajā 2022. gada pētījumā “Atkarību izraisošo vielu profilakse Latvijas vispārizglītojošās izglītības iestādēs” (Ķīvīte - Urtāne, A. et al., 2022)³ secināts, ka lietotās metodes atkarību profilakses jautājumu apguvei izglītības iestādēs lielākoties atbilst tām, kuras ir zinātniski pierādītas kā efektīvas. Tomēr Latvijas skolās tiek izmantotas arī mazefektīvās pieejas. Kopumā ārpusstundu pasākumu klāstā dominē metodes, kuras ir atzītas par neefektīvām – reidi skolās ar dienesta suņiem, policijas pieaicināšana, kā arī atkarību tēmu aplūkošana lekciju formātā. Tāpat secināts, ka intervijas ar pedagogiem caurvij informētības trūkums par starptautiski zinātniski pierādītu profilaksi. Savukārt, Slimību profilakses un kontroles centra 2017. gada ziņojumā “Atkarību izraisošo vielu profilakse Latvijā 2017. gadā” (Zavadskis, A. et al., 2017)⁴ eksperti uzsver, ka nepieciešams sistemātiski stiprināt labo prakšu īstenošanu Latvijā.
Kā atsevišķus pozitīvus piemērus, kur redzama pierādījumos balstīta pieeja, var minēt standartizētu programmu īstenošanu, piemēram, “KiVa”, “STOP 4-7”, “PreVenture”. Programmas “KiVa”, “STOP 4-7”  ievieš un plāno ieviest Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departaments saskaņā ar Labklājības ministrijas Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēs 2022. – 2025. gadam⁵  noteikto īstenošanas plānu. Latvijā tika pilotēta arī universālās profilakses programma “Unplugged” (Ķīvīte - Urtāne, A. et al., 2023)⁶. Lai arī “Unplugged” programmas ieviešanas pilotprojekta novērtējums neuzrādīja ievērojamu efektivitāti, jo pilotprojekts tika īstenots Covid - 19 pandēmijas apstākļos daļēji attālinātā režīmā, bet programmas efektivitāte ir pierādīta klātienes režīmā, tomēr tā ir starptautiskos pētījumos balstīta intervence, kuras ieviešanā Latvijā ir būtiska sadarbība ar izglītības sektoru.
Tāpat nav pieejami dati par to, cik lielā mērā profilakses aktivitāšu īstenotāji izmanto kvalitātes standartus, plānojot un īstenojot profilakses aktivitātes.

³ Pētījums tika realizēts Veselības ministrijas īstenotā ESF projekta "Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi" ietvaros (Nr.9.2.4.1./16/I/001): https://www.esparveselibu.lv/sites/default/files/2023-04/Zinojums_0.pdf
⁴ https://www.spkc.gov.lv/lv/zinojumi/atkaribu-izraisoso-vielu-profilakse-latvija-2017.-gada-gala-zinojums.pdf
⁵ https://likumi.lv/ta/id/338304-par-bernu-jaunatnes-un-gimenes-attistibas-pamatnostadnem-20222027gadam
⁶  https://www.esparveselibu.lv/apkopoti-skolu-atkaribas-profilakses-programmas-unplugged-pilotesanas-rezultati
 

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā tiks īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem veselības aprūpes, veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, uzlabojot veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un izturētspēju" (turpmāk – SAM 4.1.2.) 4.1.2.4. pasākums "Pierādījumos balstītu narkotiku lietošanas profilakses programmu īstenošana un profilakses kvalitātes standartu ieviešana" (turpmāk – 4.1.2.4. pasākums).

Kopējais 4.1.2.4. pasākuma mērķis ir veicināt pierādījumos balstītu atkarību izraisošo vielu lietošanas profilaksi Latvijā, ar jēdzienu “profilakse” saprotot pasākumus, kuru mērķis ir “atturēt cilvēkus no atkarību izraisošo vielu lietošanas uzsākšanas un palīdzēt novērst potenciālās problēmas tiem, kuri jau ir uzsākuši to lietošanu”. Ar jēdzienu “pierādījumos balstīta prakse” tiek saprasts “sistemātiska tādu lēmumu pieņemšanas kārtība vai tādu pakalpojumu sniegšana, kam ir zinātniski pierādāmi, ka to ieviešana un īstenošana sniedz pastāvīgus, izmērāmus ieguvumus klientiem.⁷ Savukārt, 4.1.2.4. pasākuma nosaukumā ietvertā atsauce uz profilakses kvalitātes standartiem ir attiecināma uz 2015. gadā pieņemtajiem Padomes secinājumu par ES Narkomānijas apkarošanas rīcības plāna 2013.–2016. gadam īstenošanu attiecībā uz minimālajiem kvalitātes standartiem narkotiku pieprasījuma samazināšanā Eiropas Savienībā, kā arī uz Eiropas kvalitātes standartiem narkotiku lietošanas profilakses jomā (EDPQS)⁸. Jānorāda, ka minētie standarti ir izstrādāti, pamatojoties uz zinātniskiem pētījumiem un ietver visus posmus, ko jāīsteno pierādījumos balstītā profilaksē. Profilakse ir jāīsteno dažādos bērna attīstības vecuma posmos tam piemērotā veidā, piemēram, pirmsskolas vecumā svarīgākas būs intervences ģimenei, sākumskolai piemērotākās būs intervences gan izglītības iestādē, gan ģimenē, vecākos posmos intervences mērķa grupa būs cieši saistīta ar vidi, kas var ietvert gan vienaudžus, gan skolu, gan ģimeni. Mazu bērnu un sākumskolas vecuma bērniem profilakses pasākumus ir jāpasniedz vecumam atbilstošā veidā, kas nozīmē, ka šī vecuma grupa nav jāinformē par atkarību izraisošām vielām, bet jāmazina riska faktori, kas vēlākos gados var veicināt vielu lietošanu.

4.1.2.4. pasākuma ietvaros īstenotās darbības veicinās pierādījumos balstītu profilaksi Latvijas iedzīvotājiem, tādējādi uzlabojot atkarību profilakses pasākumu kvalitāti. 
4.1.2.4. pasākums tiks īstenots saskaņā ar:
• Eiropas Savienības stratēģijas pret narkotikām 2021. – 2025. gadam 5.1., 5.2. un 5.4. pasākumiem;
• Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2021. - 2027. gadam 1.3.7. un 1.3.9. pasākumu. 
Projekts ir saistīts ar  Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021. – 2027. gadam rīcības virzienu “Psiholoģiskā un emocionālā labklājība” un veicinās progresa rādītāju Nr. 78 “Potenciāli zaudētie mūža gadi uz 100 000 iedzīvotāju līdz 64 gadu vecumam”; Nr. 80 “Pēdējā gada laikā pārmērīgi alkoholu lietojušo īpatsvars darbspējas vecumā”; Nr. 81 “Ikdienas smēķēšanas paraduma izplatība cilvēkiem darbspējas vecumā” un Nr. 82 “Skolēni, kuri cietuši no skolasbiedru ņirgāšanās” sasniegšanu.

Lai uzlabotu situāciju un noteiktu stratēģiskos rīcības virzienus, ir izstrādātas Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021. - 2027. gadam, kuru izstrādē veikta esošā veselības aprūpes sistēmas analīze. Sabiedrības veselības politikas mērķis ir uzlabot Latvijas iedzīvotāju veselību, pagarinot labā veselībā nodzīvoto mūžu, novēršot priekšlaicīgu mirstību un mazinot nevienlīdzību veselības jomā. Pamatnostādnes paredz pasākumu kopumu, kas vērsti uz to, lai nodrošinātu kvalitatīvus un efektīvus veselības aprūpes pakalpojumus, to sniegšanai nepieciešamos cilvēkresursus un infrastruktūru, attiecīgi nosakot 5 stratēģiskos rīcības virzienus:
1) Veselīgs un aktīvs dzīvesveids;
2) Infekcijas izplatības mazināšana;
3) Veselības aprūpes pakalpojumi (ambulatori, stacionāri, tarifi, zāles);
4) Cilvēkresursi;
5) Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izmantošana.
Pamatnostādņu virziena "Veselīgs un aktīvs dzīvesveids" sasniegšanai Veselības ministrija īstenos nacionālā līmeņa pasākumus (4.1.2. SAM 4.1.2.1. pasākums “Nacionāla mēroga veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi”), savukārt 4.1.2. SAM 4.1.2.2. pasākuma "Veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu īstenošana vietējai sabiedrībai" ietvaros pašvaldības nodrošinās lokālā līmeņa veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus vietējā sabiedrībā, Finanšu ministrijas 4.1.2. SAM 4.1.2.3. pasākuma "Pasākumi atkarīgo personu resocializācijai un atgriešanai darba tirgū, kā arī preventīvie pasākumi jauniešiem" ietvaros tiks veikti pētījumi, pamatojoties uz kuru rezultātiem tiks veiktas izmaiņas normatīvo regulējumu saturā. Kopā ar 4.1.2.4. pasākumu tie sekmēs kopējā SAM 4.1.2. rezultāta sasniegšanu un radīs ietekmi uz Sabiedrības veselības plānā noteiktajiem mērķiem un rādītājiem, piemēram, tiks uzlabots rādītājs "potenciāli zaudētie mūža gadi uz 100 000 iedzīvotājiem līdz 69 gadu vecumam (vīriešiem/sievietēm)" un rādītājs "veselīgi nodzīvotie mūža gadi vīriešiem un sievietēm", pagarinot veselīgi nodzīvotos dzīves gadus par diviem gadiem un samazinot potenciāli zaudētos mūža gadus uz 100 000 iedzīvotājiem no 6 762 (2019. gadā) līdz 5 700 (2027. gadā) jeb par 15,7%.
Tas attiecīgi palīdzēs uzlabot iedzīvotāju veselību, sekmēs savlaicīgu slimību risku mazināšanu, darbspēju saglabāšanu, tādejādi pagarinot veselīgo mūža ilgumu un nākotnē atslogojot ārstniecības iestāžu darbu.

Pasākuma ietvaros plānotais kopējais finansējums ir 522 000 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus (turpmāk – ESF+) finansējums – 443 700 euro  un valsts budžeta finansējums – 78 300 euro.

Atbilstoši ES Savienības Kohēzijas politikas programmai 2021.–2027. gadam 4.1.2.4. pasākuma finansējuma sadalījums pa intervences kodiem ir sekojošs:
- intervences kategorijā “Intervences laukums”
Nr. 134 “Pasākumi nodarbinātības pieejamības uzlabošanai” – ESF+ finansējums 443 700 euro;
- intervences kategorijā “Finansējuma veids”
Nr. 1 “Dotācija” - ESF+ finansējums 443 700 euro;
- intervences kategorijā “Teritoriālie sasniegšanas mehānismi”
Nr. 33 “Bez teritoriālā mērķa” - ESF+ finansējums 443 700 euro;
- intervences kategorijā “ESF+ sekundārās tēmas”
Nr. 10 “Eiropas pusgadā apzināto problēmu risināšana” - ESF+ finansējums 443 700 euro;
- intervences kategorijā “Dzimumu līdztiesība”
Nr. 2 “Dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana” - ESF+ finansējums 443 700 euro.

Valsts atbalsta ietekme uz konkurenci un tirdzniecību – kopumā 4.1.2.4. pasākuma atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, jo tiks piešķirts finansējuma saņēmējam – Iekšlietu ministrijai valsts deleģētas funkcijas veikšanai atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 22. septembra noteikumos Nr. 589 “Iekšlietu ministrijas nolikums” noteiktajām funkcijām un uzdevumiem un ņemot vērā iepriekš minētos normatīvos aktus, atbalsts tiek sniegts pasākumam bez ekonomiskās aktivitātes, kas nesniedz ekonomiskas priekšrocības citu komersantu starpā.
Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka atbalstāmo darbību īstenošanai nepieciešamie iepirkumi tiek veikti sociāli atbildīgi un atbilstoši Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu procedūru.

Saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 18. un 86. pantā noteikto SAM 4.1.2. elastības finansējums tiek noteikts 4.1.2.1. pasākuma “Nacionālā mēroga veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” (turpmāk - 4.1.2.1. pasākums) un 4.1.2.6. “Uzlabot izglītības iespējas ārstniecības personām, t.sk. uzlabojot tālākizglītības pieejamību” (turpmāk – 4.1.2.6. pasākums) ietvaros. Attiecīgi 4.1.2.1. un 4.1.2.6. pasākumam ir noteikts pieejamais un plānotais finansējums. Atbildīgā iestāde, pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskata, var ierosināt palielināt 4.1.2.1. un 4.1.2.6. pasākumam pieejamo kopējo finansējumu līdz plānotajam kopējam finansējuma apmēram.

4.1.2.4. pasākuma ietvaros projekta iesniedzējs un finansējuma saņēmējs ir vadošā valsts pārvaldes iestāde iekšlietu (valsts drošības un sabiedriskās kārtības un drošības) nozarē - Iekšlietu ministrija.

Finansējuma saņēmējs, iesaistoties projekta īstenošanā, sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši projekta iesniegumu atlases nolikumam un iesniedz to sadarbības iestādē (Centrālā finanšu un līgumu aģentūra) izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu, kā arī nodrošina, lai funkcijas, kuras tas pilda projekta īstenošanā, tiktu nodalītas no pamatfunkciju izpildes.

4.1.2.4. pasākuma mērķis ir veicināt pierādījumos balstītas pieejas ieviešanu atkarību izraisošo  vielu lietošanas profilaksē.

4.1.2.4. pasākuma mērķa grupa ir sākumskolas skolēni vecumā no 6 līdz 11 gadiem, sākumskolu pedagogi, atkarību izraisošu vielu lietošanas profilaksē iesaistītie speciālisti.

Sasniedzamie iznākuma un rezultāta rādītāji:

4.1.2.4. pasākuma rezultāta rādītājs ir veikto narkotiku profilakses pasākumu īpatsvars, kas ir pielāgoti narkotiku profilakses kvalitātes standartiem (EDPQS, PVO⁹/UNODC¹⁰ vai valsts standartiem), nodrošinot, ka līdz 2029. gada 31. decembrim tiks sasniegta rādītāja vērtība 40 procenti.

4.1.2.4. pasākuma iznākuma rādītājs ir nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmušas atbalstu, līdz 2029. gada 31. decembrim nodrošinot, ka atbalstu būs saņēmusi vismaz viena iestāde (tas ir - Iekšlietu ministrija). Darbības programmas rādītājs EECO18, tiks uzskatīts par sasniegtu, kad tiks noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu.

Specifiskā atbalsta mērķa rezultāta rādītājs ir iedzīvotāju skaits, kuri pēdējā gada laikā veselības apsvērumu dēļ ESF + veselības veicināšanas pasākumu ietekmē ir mainījuši uztura un citus dzīvesveida paradumus, nodrošinot, ka uz 2029. gada 31.decembri sasniegta rādītāja vērtība ir 50 000 iedzīvotāji. Programmas rādītājs r.4.1.2.a tiks uzskatīts par sasniegtu pēc 4.1.2.1. pasākuma, 4.1.2.2. pasākuma “Veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu īstenošana vietējai sabiedrībai”, 4.1.2.3. pasākuma “Pasākumi atkarīgo personu resocializācijai un atgriešanai darba tirgū, kā arī preventīvie pasākumi jauniešiem” un 4.1.2.4. pasākuma pabeigšanas vai īstenošanas. Dati tiks iegūti no Latvijas iedzīvotāju un veselības ietekmējošo paradumu pētījumiem. Iegūtie dati tiks attiecināti uz populāciju (aprēķinus veiks Slimību profilakses un kontroles centrs), lai iegūtu rezultāta rādītāja vērtību.
4.1.2.4. pasākums veicinās SAM 4.1.2. kopējā specifiskā rezultāta rādītāja "iedzīvotāju skaits, kuri pēdējā gada laikā veselības apsvērumu dēļ Eiropas Sociāla fonda Plus veselības veicināšanas pasākumu ietekmē ir mainījuši uztura un citus dzīvesveida paradumus", sasniegšanu, nodrošinot, ka līdz 2029. gada 31. decembrim SAM 4.1.2. vairāku pasākumu ietvaros būs sasniegta vērtība - 50 000 iedzīvotāji.

4.1.2.4. pasākumā paredzētās atbalstāmās darbības (standartizētas profilakses programmas licences iegāde, īstenošana un ietekmes izvērtēšana; apmācību organizēšana atkarību izraisošu vielu lietošanas profilaksē iesaistītajiem speciālistiem;
pētījumu veikšana par atkarību izraisošo vielu lietošanas profilakses aktivitātēm Latvijā un profilakses standartu izmantošanu) tiešā veidā nepārklājas ar ES un citiem atbalsta instrumentiem.
Kaut arī 4.1.2.1. un 4.1.2.2. pasākumu ietvaros plānotas ar atkarību izraisošo vielu profilaksi saistītas aktivitātes, tajos nav plānots ieviest standartizētu profilakses programmu “Labas uzvedības spēle” vai apmācīt profilaksē iesaistītos speciālistus par profilakses standartiem, kā arī veikt pētījumus par atkarību izraisošo vielu lietošanas profilakses aktivitātēm Latvijā un profilakses standartu izmantošanu.
Tā kā 4.1.2.3. pasākuma ietvaros  plānots veikt pētījumus par dažādām ar azartspēļu jomu saistītām tēmām, pārklāšanās ar 4.1.2.4. pasākumu nav konstatējama.

Ministru kabineta 2023. gada 21. novembra noteikumu Nr. 676 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju" 4.3.6.5. pasākuma "Atbalsta pasākumi bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām un to ģimenēm" īstenošanas noteikumi”” 14.1. apakšpunktā minētā atbalstāmā darbība paredz ģimenēm ar bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām vai to attīstības risku, kā arī bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām vai to attīstības risku, pieejamās atbalsta sistēmas un pakalpojumu izvērtēšanu, tostarp, veikt izvērtējumu par starptautiskās prakses aktualitātēm atbalsta un pakalpojumu sniegšanā un analizēt Latvijā un ārvalstīs esošos pakalpojumus, kuri būtu adaptējami Latvijas situācijā. Īstenojot šo MK noteikumu projekta 18.4. apakšpunktā noteikto atbalstāmo darbību, tiks nodrošināta demarkācija ar Bērnu aizsardzības centra īstenoto 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju” 4.3.6.5. pasākumu “Atbalsta pasākumi bērniem ar uzvedības un atkarību problēmām un to ģimenēm”.

Specifiskā atbalsta projektu iesniegumu atlasi īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā. Sadarbības iestāde pasākuma ietvaros organizē ierobežotu projektu iesniegumu atlasi vienu reizi pasākuma īstenošanas periodā.

Specifiskā atbalsta ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Veselības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).

Specifiskā atbalsta ietvaros sadarbības iestādes funkcijas pilda un slēdz vienošanos par projekta īstenošanu sadarbības iestāde.

Pasākuma ietvaros ir atbalstāmas šādas atbalstāmās darbības:
projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana;
standartizētas profilakses programmas licences iegāde, īstenošana un ietekmes izvērtēšana;
apmācību organizēšana atkarību izraisošu vielu lietošanas profilaksē iesaistītajiem speciālistiem;
pētījumu veikšana par atkarību izraisošo vielu lietošanas profilakses aktivitātēm Latvijā un profilakses standartu izmantošanu;
komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšana. 

“Projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana” – administratīvā sloga mazināšanai projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksu nodrošināšanai tiek piemērota personāla izmaksu likme 13 procentu apmērā no šo noteikumu 22.2 apakšpunktā minētajām pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kurās neiekļauj šo noteikumu 22.1. apakšpunktā minētās tiešās attiecināmās vadības un īstenošanas personāla izmaksas, saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 55. panta 1. punktu.

Vienotās personāla izmaksu likmes aprēķins ir balstīts uz šādiem principiem:
1) tas ir taisnīgs – personāla izmaksu likmes apmērs tiks piemērots vienoti projekta ietvaros;
2) tas ir objektīvs - piemērojot 4.1.2.4.pasākuma plānotajām amata slodzēm valsts pārvaldē nodarbinātajiem noteikto 2024. gada mēnešalgu intervāla viduspunktu attiecīgajā mēnešalgu grupā, pasākuma tiešajām personāla izmaksām tiek piemērota vienotā likme 13 procentu apmērā;
3) tas ir pārbaudāms – vienotās personāla izmaksu likmes aprēķins ir dokumentāli pierādāms un pārbaudāms, aprēķini ir pieejami Veselības ministrijas Investīciju un Eiropas Savienības fondu uzraudzības departamentā, kā arī Finanšu ministrijai kā vadošajai iestādei ir iesniegts vienotās likmes detalizētāks aprēķins par šādām pasākuma amata slodzēm: 1) projekta vadītājs, kuram piemērota 39.1. amatu saime (apakšsaime), IVA līmenis un 11.mēnešalgu grupa; 2) projekta vadītāja vietnieks, kuram piemērota 39.1. amatu saime (apakšsaime), III līmenis un 10. mēnešalgu grupu; 3) iepirkuma speciālists, kuram piemērota 2. amatu saime (apakšsaime), V līmenis un 10. mēnešalgu grupa;
4) tas ir iepriekš noteikts – vienotās personāla izmaksu likmes piemērošanas nosacījumi ir noteikti noteikumu projekta 19. punktā.

Pasākuma vadības un īstenošanas personāla izmaksas, kurām ir piemērota vienotā likme, ietver šādas izmaksas:
finansējuma saņēmēja atlīdzības izmaksas par aktivitāšu koordinēšanu, projekta vadīšanu un uzraudzību, t.sk. līgumu uzraudzību, atskaišu sagatavošanu, dalībnieku datu apkopošanu, pasākumu laika grafiku sagatavošanu, grāmatvedības uzskaiti, komunikācijas ar uzraugošajām iestādēm nodrošināšanu, projekta darbību (“Labas uzvedības spēles”, apmācību, pētījumu) iepirkumu tehnisko specifikāciju sagatavošanu, piedāvājumu izvērtēšanu, līgumu izpildes un nodevumu vērtēšanu.
Projektā paredzētās darbības personālam tiks nodalītas, lai tās nepārklātos, veicot darba laika un veikto funkciju uzskaiti, kā arī finansējuma saņēmējam ir pienākums nodalīt personāla pamatpienākumus no projektā paredzētajām darbībām. Atalgojumu par vienu un to pašu veikto darbību nevar saņemt no valsts budžeta, cita projekta līdzekļiem un projektam paredzētā finansējuma.
Pasākuma pārējās tiešās attiecināmās izmaksas, no kurām rēķina personāla izmaksu vienoto likmi, ir izmaksas, kas radušās, ievērojot publisko iepirkumu jomu regulējošos normatīvos aktus:
ar atbalstāmo darbību “Standartizētas profilakses programmas licences iegāde, īstenošana un ietekmes izvērtēšana” saistītās izmaksas, ar apmācību organizēšanu saistītās izmaksas; visas ar pētījumu īstenošanu un informācijas izplatīšanu par pētījumiem saistītās izmaksas; komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas izmaksas.

Šo noteikumu 18. punktā minēto darbību īstenošanai ir attiecināmas projekta netiešās attiecināmās izmaksas, ko projekta iesniegumā plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi septiņu procentu apmērā no šo noteikumu 22. punktā minētajām tiešajām attiecināmajām izmaksām.

Pasākuma parējām atbalstāmajām darbībām plašāka vienkāršoto izmaksu piemērošana, uzsākot pasākuma īstenošanu, nav paredzēta, tomēr projekta īstenošanas laikā var tikt atkārtoti izskatīta šāda iespēja.

Pierādījumos balstītas pieejas un kvalitātes standartu ieviešanai praksē var izmantot gan no augšas uz leju (top - down), gan no apakšas uz augšu (bottom - up) vērstu pieeju. Šī pasākuma ietvaros ir izvēlēta no apakšas uz augšu vērsta pieeja, sākotnēji paredzot praktisku programmas ieviešanu atbilstoši standartiem, kā arī apmācības speciālistiem par pierādījumos balstītu profilaksi, kas ietver arī sadaļu par kvalitātes standartiem.

Pasākums kopumā ir iedalīts trīs galvenajos virzienos:
1. Pierādījumos balstītas programmas “Labas uzvedības spēle” (angl. Good Behaviour game¹¹) pilotprojekta ieviešana Latvijā. Programma ir standartizēta un izstrādāta atbilstoši kvalitātes standartiem. Ieviešot programmu, sagaidāmi divi ieguvumi. Pirmkārt, tā kalpo kā profilakses programma sākumskolas vecuma bērniem, lai mazinātu riska faktorus, kas vēlāk var veicināt atkarību izraisošo vielu pamēģināšanu un lietošanas uzsākšanu. Otrkārt, praktiskā ieviešana spēcinās visu iesaistīto pušu izpratni par pierādījumos balstītām programmām un to, kādus elementus (faktiski standartus) šādas programmas ietver.
2. Otra pasākuma daļa tiks veltīta pierādījumos balstītas profilakses popularizēšanai, apmācot speciālistus par pierādījumos balstītu profilaksi pēc Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra izstrādātas Eiropas profilakses programmas (EUPC). Šādas mācības pašvaldību speciālistiem iepriekš 2021. gadā ir organizējusi Iekšlietu ministrija (apmācīti 15 speciālisti), bet 2022. gadā Slimību profilakses un kontroles centrs (apmācīts 21 speciālists). 
3. Trešā pasākuma daļa ir pētījuma veikšana definētā rādītāja r.4.1.2.b “Veikto narkotiku profilakses pasākumu īpatsvars, kas ir pielāgoti narkotiku profilakses kvalitātes standartiem (EDPQS, PVO/UNODC vai valsts standartiem) – 40%” mērīšanai.

Atbalstāmā darbība “Standartizētas profilakses programmas licences iegāde, īstenošana un ietekmes izvērtēšana” ietver šādas attiecināmo izmaksu pozīcijas –  
• “Labas uzvedības spēles” licences iegādes izmaksas, kas ietver visu materiālu iegādi un atbalstu no programmas izstrādātājiem;
• programmas ieviešanai apmācāmo Latvijas treneru un iesaistīto pedagogu apmācību izmaksas;
• ceļa un izmitināšanas izmaksas treneru un pedagogu apmācībām;
• programmas pielāgošanas, kas ietver materiālu tulkošanu un adaptāciju atbilstoši Latvijas situācijai, izmaksas;
• programmas pilotprojekta ieviešanas koordinācijas izmaksas;
• iekšzemes komandējumu izmaksas projekta vadības, treneriem un apmācību dalībniekiem;
• programmas pilotēšanas un izvērtējuma izmaksas.

Plānots, ka lielākā daļa izmaksu, tai skaitā ar apmācību nodrošināšanu saistītās izmaksas, ceļa un izmitināšanas, kā arī programmas pilotprojekta ieviešanas koordinācijas izmaksas tiks iekļautas pakalpojuma sniedzēja līguma izmaksās. Finansējuma saņēmējs (Iekšlietu ministrija) nodrošinās licences iegādi, kā arī atbalstošu un uzraugošu funkciju par projekta ieviešanu.

“Labas uzvedības spēle” ir ASV izstrādāta standartizēta programma, ko jau ir pārņēmušas vairākas Eiropas Savienības valstis. Programma savu efektivitāti ir pierādījusi citās valstīs un profilakses programmu reģistrā Xchange  efektivitātes pierādījumu jomā tā ir novērtēta kā “beneficial” jeb tāda, kas sniedz ieguvumu. Igaunijā veiktā izvērtējuma rezultāti parāda, ka programmai ir bijusi pozitīva ietekme augsta riska skolēnu sociālajā uzvedībā, kā arī pedagogu spējām vadīt uzvedību klasē. To skolēnu vecāki, kuru bērni piedalījās programmā arī norādīja, ka bērniem biežāk vērojama prosociāla uzvedība un emocionālā labsajūta. Programmas izvēlē ir ņemta vērā pieejamā informācija par programmas efektivitāti dažādās valstīs, tai skaitā arī gadījumi, kad programma nav bijusi efektīva kādā no komponentēm, piemēram, Nīderlandē programma neuzrādīja statistiski būtiskas izmaiņas pedagogu vērtējumā par klases pārvaldību, savukārt Igaunijā, programmas ieviešanas sākumā ir bijis nepieciešams lielāks treneru/ mentoru atbalsts pedagogiem.¹² Jāņem vērā, ka katrā valstī programmas ieviešana var atšķirties, jo atšķiras institucionālais ietvars un tā dēvētā profilakses kultūra.
Citās valstīs gūtā pieredze tiks ņemta vērā projekta izstrādē un pilotēšanā, piemēram, projekta izstrādi sagatavojot, izmantojot profilakses kvalitātes standartus (EDPQS) un attiecīgi programmas iepirkuma tehniskajā specifikācijā paredzot prasības, kas mazinātu citās valstīs konstatētos programmas ieviešanas trūkumus.    
“Labas uzvedības spēle” ir klasē balstīta uzvedības pārvaldības stratēģija sākumskolai, ko pedagogi izmanto līdztekus mācību programmai. Spēlē iekļauj visu klasi, lai socializētu bērnus un samazinātu agresīvu, traucējošu uzvedību klasē, kas ir riska faktors pusaudžu un pieaugušo nelegālo narkotiku un alkohola lietošanai, smēķēšanai antisociālas uzvedības ietekmes gadījumā. Pedagogs klasēs visus bērnus iedala komandās pēc dzimuma un sadala grupās: agresīva, traucējoša uzvedība un kautrīga, sociāli izolēta uzvedība. Tiek parādīti un pārskatīti skolēnu uzvedības pamatnoteikumi klasē.
Intervences pirmajās nedēļās spēli izspēlē trīs reizes nedēļā pa 10 minūtēm katru reizi, tajos dienas periodos, kad klases vide ir mazāk strukturēta un skolēni strādā neatkarīgi no skolotāja. Spēļu periodi tiek palielināti garumā un biežumā ar regulāriem intervāliem. Līdz gada vidum spēli var spēlēt katru dienu. Sākumā skolotājs paziņo par spēles perioda sākumu un spēles beigās piešķir balvas. Vēlāk skolotājs atliek balvas līdz mācību dienas vai nedēļas beigām. Laika gaitā spēle tiek izspēlēta dažādos dienas laikos, dažādu aktivitāšu laikā un dažādās vietās. Spēle attīstās no ļoti paredzama laika un notikuma, pakāpeniski to integrējot arī negaidītos brīžos, tādējādi veicinot, ka uzvedību klasē pastāvīgi ir atbilstoša. 
Programmas ieviešanu ir jāsaskaņo ar programmas izstrādātāju un ir jāiegādājas licence, kas ietver programmas izstrādāju uzraudzību programmas plānošanai, uzsākšanai un īstenošanai. Licences summa ir atkarīga no tā, cik liels skaits būs Latvijā apmācāmo programmas treneru un pedagogu, kas iesaistās programmā, jo licence tiek piešķirta personai. Tādējādi, sākotnēji programmas izstrādātāji apmāca noteiktu skaitu treneru Latvijā, kuri pēc tam apmāca programmā iesaistītos pedagogus un nodrošina arī atbalstu programmas īstenošanas laikā. Trenerim un pedagogam piešķirtā licence jeb sertifikāts ir beztermiņa, kas ir svarīgi ilgtspējas kontekstā, lai programma varētu darboties arī pēc projekta beigām. Programmas materiāli un izvērtējuma metodoloģija ir iekļauta jau programmas licencē. Katra programma jau sākotnēji tiek pielāgota katrai valstij, tātad arī Latvijā pirms programmas ieviešanas tiks veikta sākotnējā vajadzību apzināšana, kas ļauj programmu veidot atbilstošāku Latvijas situācijai.
Provizoriski programmas pilotēšanas laikā plānots sasniegt līdz 800 skolēnu, kas ir rekomendējamais skaits (aptuveni 10 procenti no Latvijas sākumskolu skolēnu skaita¹³) izvērtējuma veikšanai.
Izglītības iestāžu atlasei plānoti šādi kritēriji:
• izglītības process notiek latviešu valodā;
• īsteno vispārējās izglītības standartu;
• mācības īsteno klātienē;
• katrā mērķa grupas klasē ir vismaz 10 izglītojamie;
• Izglītības iestādes atrodas dažādos reģionos, pilsētās un lauku apvidos.

Līdztekus jānorāda, ka programmas pilotēšanā plānots iesaistīt tos pedagogus un izglītības iestādes, kas vēlēsies iesaistīties programmas ieviešanā, tāpēc  projekta sekmīgas īstenošanas nodrošināšanai ir ieplānoti līdzekļi pedagogu un izglītības iestāžu motivācijai iesaistīties programmā, piemēram, tikšanās ar pedagogiem un izglītības iestāžu vadību, atbalsta/konsultāciju sniegšana programmas ieviešanas laikā. Bez tam plānots, ka iepirkuma par programmas īstenošanu tehniskajā specifikācijā tiks noteikts, ka pakalpojuma sniedzējam sadarbībā ar finansējuma saņēmēju jāizstrādā pedagogu atlases kārtība un motivācijas sistēma, lai nodrošinātu motivētāko pedagogu atlasi un motivācijas veicināšanu programmas pilotēšanas nodrošināšanas ietvarā.

Kopumā plānots, ka programmas pilotēšanas aktīvais periods būs trīs gadi.
“Labas uzvedības spēle” mērķa grupas:
• Sākumskolas skolēni vecumā no 6 līdz 11 gadiem -  tiešā programmas īstenošanas mērķa grupa. Provizoriski programmas pilotēšanas laikā plānots sasniegt līdz 800 skolēnu, kas ir nepieciešamais skaits izvērtējuma veikšanai.
 
• Sākumskolas izglītības iestāžu pedagogi ir programmas tiešā mērķa grupa, jo pedagogi ar treneru atbalstu īsteno šo programmu savās klasēs, stundu laikā, klases stundās vai pagarinātajās grupās. Kopā pilotēšanas laikā plānots sasniegt aptuveni 50 klases un 50 pedagogus visā Latvijā dažāda mēroga vispārējās izglītības iestādēs (sākumskola). 

Pēc programmas pilotēšanas noslēguma, visi pedagogi un treneri, kuri būs ieguvuši licenci, varēs turpināt programmas īstenošanu. Programmas turpināšana un plašāka ieviešana arī citās Latvijas izglītības iestādēs tiks balstīta uz programmas efektivitātes un ietekmes izvērtējumu. Respektīvi, ja programma uzrādīs labus rezultātus, tiks organizēts atsevišķs dialogs ar ieinteresētajām pusēm (Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Veselības ministrija) par programmas ieviešanas paplašināšanas iespējām, nosakot arī atbildīgo iestādi programmas īstenošanā. Vienlaikus citu valstu pieredze rāda, ka programma netiek ieviesta visās sākumskolās, piemēram, Igaunijā esošā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā plānots iegādāties licenci līdz 200 pedagogiem. Tāpat jānorāda, ka lielākajā daļa valstu “Labas uzvedības spēle” ir ieviesta projektu finansējuma ietvaros un programmas ilgtspēja ir viens no programmas vājajiem posmiem, jo katra valsts atšķirīgi lemj par programmas turpināšanu. Arī Latvijas gadījumā, lai lemtu par programmas tālāko ieviešanu, vispirms ir jāiegūst ticami rezultāti par programmas efektivitāti, kas ir galvenais arguments, lai pieņemtu lēmumu par programmas turpināšanu. Iespējamie finansējuma avoti tālākai programmas īstenošanai var būt šādi:
1) Ja programma uzrāda labus rezultātus, valdības mērogā tiek noteikta atbildīgā iestāde programmas ieviešanai un attiecīgi ir jālemj par līdzekļiem no valsts budžeta šīs programmas pastāvīgai ieviešanai.
2) Turpmākai programmas paplašināšanai var izmantot nākamā Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda finansējumu, bet šādā gadījumā, lai programma atbilstu finansēšanas kritērijiem, var paplašināt mērķa grupu, iekļaujot arī pirmsskolas vecuma bērnus, kā arī īstenot citas “Labas uzvedības spēles” versijas, piemēram, “Good Behaviour Game PAX”, kas ļautu saglabāt esošo pedagogu un treneru tīklu, līdztekus attīstot jaunas ieviešanas metodes, kas var piesaistīt un motivēt programmā iesaistīties jaunus pedagogus un trenerus / mentorus.
Programmas ieviešana pēc pilotprojekta beigām ir atkarīga no pilotprojekta rezultātiem. Ja programma neuzrāda efektivitāti Latvijā, tad programmas ieviešana visās sākumskolās būtu nelietderīga.
Finanšu avoti tālākai programmas ieviešanai, tiks noteikti pēc gala izvērtējuma, kurā iekļauta arī informācija par to, kā programma funkcionē un cik lielas izmaksas būtu nepieciešamas pilnai programmas ieviešanai vai vismaz daļējai uzturēšanai.

Atbalstāmā darbība “Apmācību organizēšana atkarību izraisošu vielu lietošanas profilaksē iesaistītajiem speciālistiem” ietver šādas attiecināmo izmaksu pozīcijas –   
• klātienes apmācību organizēšanas izmaksas;
• materiālu tulkošanas izmaksas;
• izmaksas par horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” darbību īstenošanu, tai skaitā ekspertu konsultāciju, pandusu un pacēlāju nomas, indukcijas cilpu nomas, zīmju valodas tulka, Braila raksta drukas, reāllaika transkripcijas, subtitru nodrošināšanas pakalpojumu izmaksas un citas horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" darbību īstenošanai nepieciešamās izmaksas, ja tās ir nepieciešamas vides un informācijas piekļūstamības nodrošināšanai.

Šis pasākuma virziens notiek paralēli un nesaistīti ar “Labas uzvedības spēles” pilotprojekta ieviešanu. Lai gan pasākuma mērķis pamatā saistīts ar pierādījumos balstītas profilakses popularizēšanu, jānorāda, ka standarti ir teorētiski un grūti uztverami bez praktiskiem piemēriem, tādēļ profesionāļu apmācības plānots īstenot pēc Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra izstrādātas Eiropas profilakses programmas (EUPC)¹⁴ apmācību modeļa, kas ir praktiskāka un vieglāk uztverama mācību programma. Apmācību programma ietver gan praktiskus piemērus par pierādījumos balstītu profilaksi, gan sadaļu par iepriekš minētājiem kvalitātes standartiem (EDPQS).

EUPC apmācības tiek organizētas trīs līmeņos:
1) 1. līmenis. Divu dienu pamatkurss, kas ietver tēmas par pierādījumos balstītas profilakses pamatprincipiem, kā arī pierādījumos balstītām pieejām dažādās vidēs: skola, ģimene, preventīvas vides veidošana, mediju kampaņas, programmu izvērtēšana un monitorings. Neatņemama programmas sastāvdaļa ir arī Eiropas profilakses standartu apgūšana (EDPQS). Programma plānota, visiem, kas darba ietvaros saskaras ar atkarību izraisošo vielu lietošanas profilakses jautājumiem profilakses plānošanas, ieviešanas, lēmumu pieņemšanas un lēmumu pieņēmēju viedokļu ietekmēšanas līmenī. Pamatkursa noslēgumā semināra dalībnieki saņem sertifikātu, ko var izmantot, lai secīgi turpinātu apgūt arī EUPC 2. un 3. līmeni. Turklāt programma var kalpot kā pamatzināšanu kurss speciālistiem, kuri strādā ar atkarību izraisošo vielu lietošanas profilakses jautājumiem, jo tajā vienkopus pieejama plaša informācija par pierādījumos balstītām atkarību profilakses aktivitātēm. Piemēram, kursu var piedāvāt visiem jaunajiem speciālistiem, kuri uzsākuši strādāt ar atkarību profilakses jautājumiem. Šādas mācības pašvaldību speciālistiem iepriekš 2021. gadā ir organizējusi Iekšlietu ministrija (apmācīti 15 speciālisti), bet 2022. gadā Slimību profilakses un kontroles centrs (apmācīts 21 speciālists). 
2) 2. līmenis. Pēc divu dienu pamatkursa apgūšanas, dalībniekiem tiek rekomendēts iziet arī padziļināto kursu, kas ilgst kopumā aptuveni 3 mēnešus un ietver vebinārus, ieteiktās literatūras izpēti un mājasdarbus. Šajā kursā visas tēmas tiek skatītas padziļināti, un tas ir paredzēts tiem, kas plāno un īsteno profilakses aktivitātes. Padziļinātā EUPC kursa apguvi nodrošina Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs tiešsaistē.
3) 3. līmenis. Pēc pamatkursa un padziļinātā kursa apgūšanas dalībniekiem ir izvēles iespējas kļūt par EUPC treneri. Par treneri var kļūt tikai tie dalībnieki, kas piedalās Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības organizētās treneru apmācībās.
Šeit svarīgi norādīt, ka pasākuma ietvaros tiks īstenotas tikai pamatapmācības (1. līmenis), kuru dalībnieki pēc sekmīgu pamatapmācību apguves ārpus 4.1.2.4. pasākuma varēs apgūt 2. un 3. līmeņa programmu Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra organizētajās apmācībās, kas notiks angļu valodā.

Apmācības var vadīt tikai sertificēti treneri, kuri ir izgājuši visus apmācību līmeņus un parakstījuši interešu deklarāciju ar Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru. MK noteikumu projekta izstrādes brīdī Latvijā ir četri šādi treneri.¹⁵ Apmācību kurss vairāk piemērots speciālistiem, kuri lemj par to, kādas profilakses aktivitātes ir jāīsteno, un tiem, kuri plāno profilakses aktivitātes, kā arī viedokļu līderiem.

Šo apmācību mērķa grupa ir:
• valsts pārvaldes un pašvaldību speciālisti, kuri darbā strādā ar atkarību izraisošo vielu lietošanas profilaksi;
• valsts policijas un pašvaldību policijas darbinieki, kuri strādā ar prevencijas jautājumiem;
• nevalstisko organizāciju pārstāvji, kuri  strādā ar atkarību izraisošo vielu lietošanas profilaksi;
• pētnieki un universitāšu akadēmiskais personāls, kuri pēta un pasniedz jautājumus par atkarību izraisošo vielu lietošanas profilaksi.

EUPC pamatkursa viena grupa nav lielāka par 25 dalībniekiem, tādēļ visa perioda ietvarā plānots sasniegt vismaz 100 speciālistus dažādos Latvijas reģionos, no dažādām institūcijām un nevalstiskajām organizācijām.

Atbalstāmā darbība “Pētījumu veikšana par atkarību izraisošo vielu lietošanas profilakses aktivitātēm Latvijā un profilakses standartu izmantošanu” ietver visas ar pētījumu īstenošanu un informācijas izplatīšanu par pētījumiem saistītās izmaksas.

Pasākuma ietvaros ir plānots īstenot divus profilakses aktivitāšu kartējuma (mapping) pētījumus. Pētījumiem ir divi mērķi. Pirmkārt, pētījuma rezultāti tiks izmantoti definētā rādītāja r.4.1.2.b mērīšanai. Otrkārt, pētījums tiks izmantots kā pamats, lai saprastu situāciju Latvijā, kas attiecīgi sniegs datus turpmākai stratēģiskai atkarību izraisošo vielu lietošanas profilakses aktivitāšu plānošanai. Pētījumā plānots izmantot kvantitatīvās un kvalitatīvas pētījuma metodes, kur pirmajā posmā tiks apzinātās, kādas profilakses aktivitātes Latvijā tiek īstenotas dažādās vidēs un dažādām mērķa grupām. Pēc šī posma tiks veikta aktivitāšu analīze, izmantojot Eiropas profilakses kvalitātes standartus (EDPQS), lai noteiktu, cik lielā mērā šādi standarti tiek izmantoti. Tādējādi tiks noskaidrota situācija pirms projekta aktivitāšu īstenošanas uzsākšanas. Tad tiks ieviesta labas uzvedības spēle un organizētas speciālistu apmācības. Pēc šo aktivitāšu īstenošanas  pētījums tiks veikts atkārtoti.


Atbalstāmās darbības “Komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšana” ietvaros ir attiecināmas komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas izmaksas atbilstoši regulas 2021/1060 47. pantam un 50. pantam un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.

4.1.2.4. pasākuma investīcijām nav ietekmes uz horizontālajiem principiem:
“Klimatdrošināšana”; “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu”. Savukārt uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” ir netieša ietekme, attiecīgi projektu iesniegumu atlasē vērtējot kritēriju vai projektā paredzētas darbības, kas veicina horizontālā principa ”Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” īstenošanu. Projektā ir jābūt: vismaz trīs vispārīgām darbībām, vismaz trīs specifiskām darbībām un jānosaka vismaz viens horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” atbilstības rādītājs: konsultatīva rakstura pasākumu skaits par dzimumu līdztiesības, personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju, vecuma nediskriminācijas, etniskās u.c. piederības un pamattiesību jautājumiem, tostarp par  tiesiskajiem un praktiskajiem aspektiem , kas attiecīgi noteikts noteikumu projektā.

⁷ Eiropas profilakses programma. Rokasgrāmata lēmumu pieņēmējiem, viedokļu līderiem un politikas veidotājiem par atkarību izraisošo vielu lietošanas uz pierādījumiem balstītu profilaksi. - 40.lp.
⁸ European drug prevention quality standards- Eiropas narkotiku lietošanas profilakses kvalitātes standarti: https://www.spkc.gov.lv/lv/eiropas-narkomanijas-profilakses-kvalitates-standarti-edpqs/edpqs_rokasgramata1.pdf
⁹ Pasaules veselības organizācija
¹⁰ United Nations Office on Drugs and Crime- Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības birojs
¹¹ https://www.emcdda.europa.eu/best-practice/xchange/good-behaviour-game_enTele
¹² https://www.emcdda.europa.eu/best-practice/xchange/good-behaviour-game_en
¹³ Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2021. mācību gada  sākumā Latvijas sākumskolās mācības uzsāka 8789 skolēni.
¹⁴ The European Prevention Curriculum Eiropas profilakses programma. Rokasgrāmata lēmumu pieņēmējiem, viedokļu līderiem un politikas veidotājiem par atkarību izraisošo vielu lietošanas uz pierādījumiem balstītu profilaksi.
¹⁵ https://www.emcdda.europa.eu/best-practice/european-prevention-curriculum-eupc/list-of-trainers_en