23-TA-1472: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Interešu pārstāvības reģistra un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Interešu pārstāvības atklātības likuma 3. panta ceturtās daļas 5. punkts, 4. panta septītā daļa.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Interešu pārstāvības reģistra un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmas noteikumi” (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāts, lai noteiktu:
- interešu pārstāvības jomas;
- citas interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmā (turpmāk – Deklarēšanas sistēma) publicējamās ziņas, kā arī šo ziņu publicēšanas apjomu;
- kārtību, kādā publiskās varas pārstāvim tiek nodrošināta piekļuve Deklarēšanas sistēmai.
- interešu pārstāvības jomas;
- citas interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmā (turpmāk – Deklarēšanas sistēma) publicējamās ziņas, kā arī šo ziņu publicēšanas apjomu;
- kārtību, kādā publiskās varas pārstāvim tiek nodrošināta piekļuve Deklarēšanas sistēmai.
Spēkā stāšanās termiņš
01.09.2025.
Pamatojums
Interešu pārstāvības atklātības likuma pārejas noteikumu 2. punkts.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Latvijas Republikā pašlaik nav ieviests reģistrs vai citādā veidā sistematizētas informācijas avots, kurā pieejamas ziņas par interešu pārstāvjiem un to pārstāvamajām interesēm, kā arī par interešu pārstāvības gadījumiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2023. gada 1. janvārī stājās spēkā Interešu pārstāvības atklātības likums. Tā pārejas noteikumu 2. punkts paredz, ka Ministru kabinetam līdz 2023. gada 1. septembrim ir jāizstrādā noteikumi, kas noteiks, kā praktiski darbosies un tiks nodrošināta atklāta interešu pārstāvība, proti, jānosaka reģistrā ierakstāmās interešu pārstāvības jomas, kā arī citas interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmā publicējamās ziņas, to publicēšanas apjoms un kārtība, kādā publiskās varas pārstāvim tiek nodrošināta piekļuve sistēmai.
Risinājuma apraksts
Ievērojot minēto, ir izstrādāts noteikumu projekts un tā pielikums, ar kuru paredzēts noteikt:
- interešu pārstāvības jomas;
- citas Deklarēšanas sistēmā publicējamās ziņas, kā arī šo ziņu publicēšanas apjomu;
- kārtību, kādā publiskās varas pārstāvim tiek nodrošināta piekļuve Deklarēšanas sistēmai.
Ņemot vērā sabiedrības līdzdalības procesā izskanējušās bažas un aicinājumu apdomāt kontroles mehānismu, lai fiziskai personai nebūtu iespējams pašai reģistrēties kā kādas organizācijas vai uzņēmuma pārstāvim, novēršot risku, ka fiziska persona, nesaskaņojot ar organizāciju vai uzņēmumu, reģistrējas kā organizācijas vai uzņēmuma interešu pārstāvis, lai gan nav bijis šāds deleģējums, skaidrojam, ka Interešu pārstāvības atklātības likuma 3. panta otrā daļa uzliek pienākumu reģistrēties interešu pārstāvim, kas attiecīgi ir juridiskā persona, personālsabiedrība vai fiziskā persona. Pēdējās gadījumā tā ir interešu pārstāvība, ko fiziskā persona īsteno tieši un nepastarpināti, tamdēļ tā reģistrējas pati. Līdz ar to izteiktās bažas jau šobrīd ir novērstas ar spēkā esošo Interešu pārstāvības atklātības likuma regulējumu.
Interešu pārstāvības jomas nepieciešams norādīt, lai analizētu, kādās jomās tiek veikta interešu pārstāvība. Interešu pārstāvības jomas ir uzskaitītas noteikumu projekta pielikumā. Jomu uzskaitījums veidots uz Tiesību aktu portāla (TAP) politikas jomu klasifikācijas[1] pamata, taču arī ņemtas vērā likumdošanas jomas Saeimā un pašvaldību lēmumu specifika. Noteikumu projekta sabiedriskās apspriešanas laikā pausti vairāki viedokļi par interešu pārstāvības jomām, norādot uz to, ka iespējamo jomu spektrs ir pārāk plašs un tādēļ varētu radīt lielu administratīvo slogu. Ņemot vērā minēto, jomu saraksts ir pārveidots un konsolidēts lielās jomās ar apakštēmām, kuras ietvertas skaidrojošos nolūkos. Tāpat jāņem vērā, ka dotais uzskaitījums nav izsmeļošs un var ietvert arī citas galvenajai jomai atbilstošas apakštēmas. Nav paredzēta iespēja atzīmēt jomas, kuras sarakstā nav iekļautas, jo pret to bija iebildumi Noteikumu projekta izstrādes procesā. Interešu pārstāvji, kuru ikdienas darbs ir interešu pārstāvība dažādās jomās un nozarēs atzīmē galvenās no tām, proti, tās jomas un nozares, kurās tie interešu pārstāvību veic visbiežāk. Jāņem vērā, ka arī par katru interešu pārstāvības aktivitāti Deklarēšanas sistēmā jānorāda interešu pārstāvības joma saskaņā ar noteikumu 10.3. punktu. Līdz ar to vispusīgi dati par interešu pārstāvības jomām būs pieejami gan griezumā reģistrētie interešu pārstāvji, gan par faktiskajiem interešu pārstāvības gadījumiem.
Ņemot vērā, ka Interešu pārstāvības atklātības likuma 4. panta otrajā daļā nepilnīgi ir noteiktas ziņas, ko publiskās varas pārstāvis publicē Deklarēšanas sistēmā, noteikumu projekts paredz, ka papildus minētajā normā uzskaitītajām publicējamajām ziņām Deklarēšanas sistēmā publicējamas ziņas par grupu, kuras intereses interešu pārstāvis pārstāv, kā arī par interešu pārstāvi, kas nav reģistrēts interešu pārstāvības reģistrā (turpmāk - Pārstāvības reģistrs), pamatojoties uz to, ka tā īstenotā interešu pārstāvība uz ieraksta izdarīšanas brīdi neatbilst Interešu pārstāvības atklātības likuma 3. panta otrajā daļā minētajai sistemātiskas interešu pārstāvības definīcijai. Par šādu interešu pārstāvi publicējamas visas tās pašas ziņas, kas uzskaitītas Interešu pārstāvības atklātības likuma 3. panta ceturtajā daļā, izņemot minētā panta 4. punktā noteikto. Šīs ziņas nepieciešams uzskaitīt, lai būtu iespējams noteikt, ar kuru brīdi interešu pārstāvim iestājas pienākumus reģistrēties Pārstāvības reģistrā. Ziņas par grupu, kuras intereses interešu pārstāvis pārstāv, publicējamas gadījumos, ja nav iespējams identificēt konkrētu privātpersonu, kuras labā tiek veikta interešu pārstāvība, kā tas izriet no Interešu pārstāvības atklātības likuma 3. panta ceturtās daļas 6. punkta. Tādā gadījumā publicējamas ziņas par plašāku subjektu loku jeb grupu, kuras labā tiek veikta interešu pārstāvība. Ziņas par grupu norādāmas, cik vien precīzi un sašaurināti iespējams. Grupu definē interešu pārstāvis, un publiskās varas pārstāvis ziņas par to ieraksta Deklarēšanas sistēmā. Vienlaikus paredzēts, ka gadījumos, kad tas ir iespējams, publiskās varas pārstāvim ir tiesības norādīt gan privātpersonu, kuras labā tiek veikta interešu pārstāvība, gan grupu, kuras intereses pārstāv interešu pārstāvis.
Noteikumos sīkāk skaidrots, kādu informāciju publiskās varas pārstāvis Deklarēšanas sistēmā publicē par interešu pārstāvības aktivitātes, piemēram, sarunas vai sanāksmes, dalībniekiem (tai skaitā atsevišķi norāda publiskās varas pārstāvjus, kas ir uzrunāti, un interešu pārstāvjus, kas veic konkrēto aktivitāti) un par apspriežamo jautājumu (norāda, kādu publisko lēmumu interešu pārstāvis cenšas ietekmēt, kā arī pievieno saites uz publisko lēmumu un papildu informācija no interešu pārstāvja). Minētais veido saturiski nozīmīgāko informāciju Deklarēšanas sistēmā. Publiskās varas pārstāvis ziņas Deklarēšanas sistēmā ievada tā, lai viņa publicētā informācija būtu viegli uztverama, informācija par notikušās aktivitātes dalībniekiem un publisko lēmumu, kuru tiecas ietekmēt, būtu viegli uztverama un viennozīmīgi saprotama.
Jāvērš uzmanība, ka Interešu pārstāvības atklātības likums ļoti vispārīgi definē, kas ir “publisks lēmums”. Arī Interešu pārstāvības atklātības likuma 4. pants, ar ko regulēta Deklarēšanas sistēma nepiedāvā nekādu norādāmās informācijas sašaurināšanu. Taču Interešu pārstāvības atklātības likuma 1. panta 1. punktā ietvertais skaidrojums ir ārkārtīgi plašs, proti, tas vērsts arī uz publiska lēmuma ierosināšanu. Līdz ar to, sistēmiski lasot Interešu pārstāvības atklātības likuma regulējumu, nav jābūt zināmam konkrētam lēmumam. Savukārt noteikumos ir paredzēts ziņas par publisko lēmumu, ko ir nolūks ietekmēt, norādīt brīvā formā.
Vienlaikus jāuzsver, ka Interešu pārstāvības atklātības likuma 4. pantā paredzēts pienākums, publicējot ziņas par notikušām tikšanās reizēm, publicēt tai skaitā saziņas formu. Jāuzsver, ka likumā šīs formas nav uzskaitītas, un likumdevējs nav deleģējis Ministru kabinetam tiesības tās noteikt. Taču Interešu pārstāvības atklātības likuma 1. panta 1. punktā ir definēta interešu pārstāvība, norādot uz jebkādu privātpersonas tiešu vai netiešu saziņu. Tādējādi, publicējot ziņas par notikušām tikšanās reizēm, ir jāņem vērā Interešu pārstāvības atklātības likuma 1. panta 1. punkta definīcija.
Noteikumos paredzēts, ka Deklarēšanas sistēmā publicē arī institūciju, kas minētās ziņas ir publicējusi, norādot tās nosaukumu un reģistrācijas numuru. Tas nepieciešams, lai skaidri būtu definēts, ka visas ziņas publicē konkrēta institūcija. Uzņēmumu reģistrs nodrošina platformu, kurā publiskās varas pārstāvis ziņas publicē, nepārbaudot to saturu un atbilstību. Uzņēmumu reģistrs neveiks publiskās varas pārstāvja deklarēto ziņu satura un atbilstības pārbaudi, jo Uzņēmumu reģistram nav pilnvaru (nedz arī praktisku iespēju) veikt šādu ziņu pārbaudi, līdz ar to par publicēto ziņu patiesumu ir atbildīga institūcija, kas šīs ziņas ir publicējusi.
Papildus noteikts, ka Deklarēšanas sistēmā atzīmē, kurš publiskās varas pārstāvis vai publiskās personas institūcijas pārstāvis ir veicis ierakstu, norādot tā vārdu, uzvārdu un ieņemamo amatu.
Papildus jāuzsver, ka saskaņā ar Interešu pārstāvības atklātības likuma 4. panta sesto daļu interešu pārstāvis ir tiesīgs iesniegt publiskās varas pārstāvim sūdzību par publiskās varas pārstāvja pēdējo 12 mēnešu laikā publicētajām ziņām sistēmā, ciktāl tās attiecas uz konkrēto interešu pārstāvi un ir kļūdainas vai nepilnīgas. Tādējādi likumdevējs ir izraudzījies pieeju, kur ziņas tiek publicētas, potenciālas viedokļu, izpratnes vai faktu novirzes pēc tam risinot individuāli sūdzību ceļā. Šāds mehānisms potenciāli var izrādīties neefektīvs un smagnējs visām iesaistītajām pusēm. Tamdēļ jāuzsver, ka jau pašlaik, piemēram, valsts pārvaldei ir saistošs Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta piektajā daļā nostiprinātais labas pārvaldības princips, kas arī bez Interešu pārstāvības atklātības likuma un tā pakārtotajiem normatīvajiem aktiem nodrošina valsts pārvaldes tiesības ziņas par notikušām tikšanās reizēm vispirms saskaņot ar iesaistītajiem dalībniekiem.
Lai mazinātu slogu un sniegtu vispārīgu priekšstatu par interešu pārstāvja atkārtoti sniegtiem viedokļiem tajā pašā jautājumā un noteiktā laika periodā, noteikumos paredzēts, ka var veidot vienu ierakstu par noteiktā laika periodā, proti divu nedēļu periodā, notikušām interešu pārstāvības aktivitātēm. Divu nedēļu periods izvēlēts, ņemot vērā Interešu pārstāvības atklātības likuma 4. panta pirmajā daļā noteikto, ka ziņas par interešu pārstāvības aktivitātēm publicē publiskās varas pārstāvji Deklarēšanas sistēmā ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc interešu pārstāvības aktivitātes. Līdz ar to, ja interešu pārstāvis konkrētajā divu nedēļu periodā īstenojis vairākas saturiski līdzīgas interešu pārstāvības aktivitātes, publiskās varas pārstāvis Deklarēšanas sistēmā publicē ziņas par šīm aktivitātēm, veidojot tikai vienu ierakstu.
Pieņemot Interešu pārstāvības atklātības likumu, likumdevējs ir paredzējis Pārstāvības reģistrā publicēto ziņu publisku pieejamību, taču nav specificējis veidu, līdz ar to ar noteikumos precizēts, kuras no Pārstāvības reģistrā publicējamām ziņām ir Pārstāvības reģistra publiskā daļa un kuras – nepubliskā daļa.
Jāuzsver, ka Interešu pārstāvības atklātības likuma 4. panta sestā daļa paredz interešu pārstāvim tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmā Administratīvā procesa likuma kārtībā. Vienlaikus likumā nav paredzēta rīcība (pienākumi vai tiesības), ja jau deklarētās ziņas atzītas par kļūdainām vai nepilnīgām. Tādējādi likumā ir identificēts tā robs, bez kura aizpildīšanas Deklarēšanas sistēmā deklarētās ziņas kopumā nebūs uzticamas, tādējādi nesasniedzot likumdevēja noteiktos interešu pārstāvības atklātības mērķus. Atbilstoši Noteikumu projekta 16. punktam publiskās varas pārstāvim būs pienākums veikt jaunu ierakstu, novēršot nepilnības. Jāuzsver, ka iepriekš deklarētās ziņas paredzēts anulēt, vienlaikus tās saglabājot Deklarēšanas sistēmā un papildinot ar norādi par anulēšanas faktu, tādējādi nodrošinot pilnīgu informācijas caurskatāmību.
Ņemot vērā personas datu aizsardzības prasības, kā arī Noteikumu projekta saskaņošanas laikā saņemtos iebildumus, noteikumos risināts jautājums par personas koda publicitāti. Interešu pārstāvības atklātības likuma 3. panta ceturtās daļas 1. un 2. punkts paredz, ka personas kods ir viena no Pārstāvības reģistrā ierakstāmajām ziņām. Savukārt gadījumā, ja personas koda nav, paredzēts, ka Pārstāvības reģistrā ieraksta dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi. Noteikumos paredzēts, ka ziņas par fiziskās personas personas kodu, bet, ja tāda nav, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi – iekļauj Pārstāvības reģistra nepubliskajā daļā.
Identisks risinājums izstrādāts arī attiecībā uz Deklarēšanas sistēmā iekļaujamajām ziņām. Proti, Noteikumu projekta 13. punkts paredz, ka par interešu pārstāvi, kas nav ierakstīts Pārstāvības reģistrā, pamatojoties uz to, ka tā īstenotā interešu pārstāvība uz ziņu publicēšanas brīdi neatbilst Interešu pārstāvības atklātības likuma 3. panta otrajā daļā minētajai sistemātiskas interešu pārstāvības definīcijai, Deklarēšanas sistēmā publicē visas tās pašas ziņas, kas uzskaitītas Interešu pārstāvības atklātības likuma 3. panta ceturtajā daļā, izņemot minētā panta 4. punktā noteikto. Savukārt Noteikumu projekta 14. punkts noteic, ka ziņas par fiziskās personas personas kodu, bet, ja tāda nav, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi – iekļauj Deklarēšanas sistēmas nepubliskajā daļā. Tādējādi salāgots pieejamās informācijas apjoms, neveicot lieku fiziskās personas datu apstrādi.
Gadījumā, ja persona pārstāv vairākus interešu pārstāvjus, personai tiek piešķirts tikai viens unikālais identifikācijas numurs, un tas netiek dublēts, neatkarīgi no tā, kādā lomā persona darbojas. Piemēram, var būt situācija, kad persona A pārstāv gan interešu pārstāvi B, gan interešu pārstāvi C. Pārstāvības reģistrā pieteikumu jāiesniedz interešu pārstāvim. Proti, šajā situācijā interešu pārstāvis B iesniegs savu pieteikumu, norādot A kā savu pārstāvi. Veicot reģistrāciju, personai A tiks piešķirts unikālais identifikācijas numurs. Kad interešu pārstāvis C iesniegs savu pieteikumu, persona A tiks reģistrēta arī kā C pārstāvis, personai A netiks piešķirts jauns identifikācijas numurs. Arī gadījumā, ja persona A vēlēsies reģistrēties pats kā interešu pārstāvis, viņam saglabāsies tas pats sākotnēji piešķirtais unikālais identifikācijas numurs.
[1] Politikas jomu klasifikācija. Pieejams: https://data.gov.lv/dati/eng/dataset/tap-politikas-jomas
- interešu pārstāvības jomas;
- citas Deklarēšanas sistēmā publicējamās ziņas, kā arī šo ziņu publicēšanas apjomu;
- kārtību, kādā publiskās varas pārstāvim tiek nodrošināta piekļuve Deklarēšanas sistēmai.
Ņemot vērā sabiedrības līdzdalības procesā izskanējušās bažas un aicinājumu apdomāt kontroles mehānismu, lai fiziskai personai nebūtu iespējams pašai reģistrēties kā kādas organizācijas vai uzņēmuma pārstāvim, novēršot risku, ka fiziska persona, nesaskaņojot ar organizāciju vai uzņēmumu, reģistrējas kā organizācijas vai uzņēmuma interešu pārstāvis, lai gan nav bijis šāds deleģējums, skaidrojam, ka Interešu pārstāvības atklātības likuma 3. panta otrā daļa uzliek pienākumu reģistrēties interešu pārstāvim, kas attiecīgi ir juridiskā persona, personālsabiedrība vai fiziskā persona. Pēdējās gadījumā tā ir interešu pārstāvība, ko fiziskā persona īsteno tieši un nepastarpināti, tamdēļ tā reģistrējas pati. Līdz ar to izteiktās bažas jau šobrīd ir novērstas ar spēkā esošo Interešu pārstāvības atklātības likuma regulējumu.
Interešu pārstāvības jomas nepieciešams norādīt, lai analizētu, kādās jomās tiek veikta interešu pārstāvība. Interešu pārstāvības jomas ir uzskaitītas noteikumu projekta pielikumā. Jomu uzskaitījums veidots uz Tiesību aktu portāla (TAP) politikas jomu klasifikācijas[1] pamata, taču arī ņemtas vērā likumdošanas jomas Saeimā un pašvaldību lēmumu specifika. Noteikumu projekta sabiedriskās apspriešanas laikā pausti vairāki viedokļi par interešu pārstāvības jomām, norādot uz to, ka iespējamo jomu spektrs ir pārāk plašs un tādēļ varētu radīt lielu administratīvo slogu. Ņemot vērā minēto, jomu saraksts ir pārveidots un konsolidēts lielās jomās ar apakštēmām, kuras ietvertas skaidrojošos nolūkos. Tāpat jāņem vērā, ka dotais uzskaitījums nav izsmeļošs un var ietvert arī citas galvenajai jomai atbilstošas apakštēmas. Nav paredzēta iespēja atzīmēt jomas, kuras sarakstā nav iekļautas, jo pret to bija iebildumi Noteikumu projekta izstrādes procesā. Interešu pārstāvji, kuru ikdienas darbs ir interešu pārstāvība dažādās jomās un nozarēs atzīmē galvenās no tām, proti, tās jomas un nozares, kurās tie interešu pārstāvību veic visbiežāk. Jāņem vērā, ka arī par katru interešu pārstāvības aktivitāti Deklarēšanas sistēmā jānorāda interešu pārstāvības joma saskaņā ar noteikumu 10.3. punktu. Līdz ar to vispusīgi dati par interešu pārstāvības jomām būs pieejami gan griezumā reģistrētie interešu pārstāvji, gan par faktiskajiem interešu pārstāvības gadījumiem.
Ņemot vērā, ka Interešu pārstāvības atklātības likuma 4. panta otrajā daļā nepilnīgi ir noteiktas ziņas, ko publiskās varas pārstāvis publicē Deklarēšanas sistēmā, noteikumu projekts paredz, ka papildus minētajā normā uzskaitītajām publicējamajām ziņām Deklarēšanas sistēmā publicējamas ziņas par grupu, kuras intereses interešu pārstāvis pārstāv, kā arī par interešu pārstāvi, kas nav reģistrēts interešu pārstāvības reģistrā (turpmāk - Pārstāvības reģistrs), pamatojoties uz to, ka tā īstenotā interešu pārstāvība uz ieraksta izdarīšanas brīdi neatbilst Interešu pārstāvības atklātības likuma 3. panta otrajā daļā minētajai sistemātiskas interešu pārstāvības definīcijai. Par šādu interešu pārstāvi publicējamas visas tās pašas ziņas, kas uzskaitītas Interešu pārstāvības atklātības likuma 3. panta ceturtajā daļā, izņemot minētā panta 4. punktā noteikto. Šīs ziņas nepieciešams uzskaitīt, lai būtu iespējams noteikt, ar kuru brīdi interešu pārstāvim iestājas pienākumus reģistrēties Pārstāvības reģistrā. Ziņas par grupu, kuras intereses interešu pārstāvis pārstāv, publicējamas gadījumos, ja nav iespējams identificēt konkrētu privātpersonu, kuras labā tiek veikta interešu pārstāvība, kā tas izriet no Interešu pārstāvības atklātības likuma 3. panta ceturtās daļas 6. punkta. Tādā gadījumā publicējamas ziņas par plašāku subjektu loku jeb grupu, kuras labā tiek veikta interešu pārstāvība. Ziņas par grupu norādāmas, cik vien precīzi un sašaurināti iespējams. Grupu definē interešu pārstāvis, un publiskās varas pārstāvis ziņas par to ieraksta Deklarēšanas sistēmā. Vienlaikus paredzēts, ka gadījumos, kad tas ir iespējams, publiskās varas pārstāvim ir tiesības norādīt gan privātpersonu, kuras labā tiek veikta interešu pārstāvība, gan grupu, kuras intereses pārstāv interešu pārstāvis.
Noteikumos sīkāk skaidrots, kādu informāciju publiskās varas pārstāvis Deklarēšanas sistēmā publicē par interešu pārstāvības aktivitātes, piemēram, sarunas vai sanāksmes, dalībniekiem (tai skaitā atsevišķi norāda publiskās varas pārstāvjus, kas ir uzrunāti, un interešu pārstāvjus, kas veic konkrēto aktivitāti) un par apspriežamo jautājumu (norāda, kādu publisko lēmumu interešu pārstāvis cenšas ietekmēt, kā arī pievieno saites uz publisko lēmumu un papildu informācija no interešu pārstāvja). Minētais veido saturiski nozīmīgāko informāciju Deklarēšanas sistēmā. Publiskās varas pārstāvis ziņas Deklarēšanas sistēmā ievada tā, lai viņa publicētā informācija būtu viegli uztverama, informācija par notikušās aktivitātes dalībniekiem un publisko lēmumu, kuru tiecas ietekmēt, būtu viegli uztverama un viennozīmīgi saprotama.
Jāvērš uzmanība, ka Interešu pārstāvības atklātības likums ļoti vispārīgi definē, kas ir “publisks lēmums”. Arī Interešu pārstāvības atklātības likuma 4. pants, ar ko regulēta Deklarēšanas sistēma nepiedāvā nekādu norādāmās informācijas sašaurināšanu. Taču Interešu pārstāvības atklātības likuma 1. panta 1. punktā ietvertais skaidrojums ir ārkārtīgi plašs, proti, tas vērsts arī uz publiska lēmuma ierosināšanu. Līdz ar to, sistēmiski lasot Interešu pārstāvības atklātības likuma regulējumu, nav jābūt zināmam konkrētam lēmumam. Savukārt noteikumos ir paredzēts ziņas par publisko lēmumu, ko ir nolūks ietekmēt, norādīt brīvā formā.
Vienlaikus jāuzsver, ka Interešu pārstāvības atklātības likuma 4. pantā paredzēts pienākums, publicējot ziņas par notikušām tikšanās reizēm, publicēt tai skaitā saziņas formu. Jāuzsver, ka likumā šīs formas nav uzskaitītas, un likumdevējs nav deleģējis Ministru kabinetam tiesības tās noteikt. Taču Interešu pārstāvības atklātības likuma 1. panta 1. punktā ir definēta interešu pārstāvība, norādot uz jebkādu privātpersonas tiešu vai netiešu saziņu. Tādējādi, publicējot ziņas par notikušām tikšanās reizēm, ir jāņem vērā Interešu pārstāvības atklātības likuma 1. panta 1. punkta definīcija.
Noteikumos paredzēts, ka Deklarēšanas sistēmā publicē arī institūciju, kas minētās ziņas ir publicējusi, norādot tās nosaukumu un reģistrācijas numuru. Tas nepieciešams, lai skaidri būtu definēts, ka visas ziņas publicē konkrēta institūcija. Uzņēmumu reģistrs nodrošina platformu, kurā publiskās varas pārstāvis ziņas publicē, nepārbaudot to saturu un atbilstību. Uzņēmumu reģistrs neveiks publiskās varas pārstāvja deklarēto ziņu satura un atbilstības pārbaudi, jo Uzņēmumu reģistram nav pilnvaru (nedz arī praktisku iespēju) veikt šādu ziņu pārbaudi, līdz ar to par publicēto ziņu patiesumu ir atbildīga institūcija, kas šīs ziņas ir publicējusi.
Papildus noteikts, ka Deklarēšanas sistēmā atzīmē, kurš publiskās varas pārstāvis vai publiskās personas institūcijas pārstāvis ir veicis ierakstu, norādot tā vārdu, uzvārdu un ieņemamo amatu.
Papildus jāuzsver, ka saskaņā ar Interešu pārstāvības atklātības likuma 4. panta sesto daļu interešu pārstāvis ir tiesīgs iesniegt publiskās varas pārstāvim sūdzību par publiskās varas pārstāvja pēdējo 12 mēnešu laikā publicētajām ziņām sistēmā, ciktāl tās attiecas uz konkrēto interešu pārstāvi un ir kļūdainas vai nepilnīgas. Tādējādi likumdevējs ir izraudzījies pieeju, kur ziņas tiek publicētas, potenciālas viedokļu, izpratnes vai faktu novirzes pēc tam risinot individuāli sūdzību ceļā. Šāds mehānisms potenciāli var izrādīties neefektīvs un smagnējs visām iesaistītajām pusēm. Tamdēļ jāuzsver, ka jau pašlaik, piemēram, valsts pārvaldei ir saistošs Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta piektajā daļā nostiprinātais labas pārvaldības princips, kas arī bez Interešu pārstāvības atklātības likuma un tā pakārtotajiem normatīvajiem aktiem nodrošina valsts pārvaldes tiesības ziņas par notikušām tikšanās reizēm vispirms saskaņot ar iesaistītajiem dalībniekiem.
Lai mazinātu slogu un sniegtu vispārīgu priekšstatu par interešu pārstāvja atkārtoti sniegtiem viedokļiem tajā pašā jautājumā un noteiktā laika periodā, noteikumos paredzēts, ka var veidot vienu ierakstu par noteiktā laika periodā, proti divu nedēļu periodā, notikušām interešu pārstāvības aktivitātēm. Divu nedēļu periods izvēlēts, ņemot vērā Interešu pārstāvības atklātības likuma 4. panta pirmajā daļā noteikto, ka ziņas par interešu pārstāvības aktivitātēm publicē publiskās varas pārstāvji Deklarēšanas sistēmā ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc interešu pārstāvības aktivitātes. Līdz ar to, ja interešu pārstāvis konkrētajā divu nedēļu periodā īstenojis vairākas saturiski līdzīgas interešu pārstāvības aktivitātes, publiskās varas pārstāvis Deklarēšanas sistēmā publicē ziņas par šīm aktivitātēm, veidojot tikai vienu ierakstu.
Pieņemot Interešu pārstāvības atklātības likumu, likumdevējs ir paredzējis Pārstāvības reģistrā publicēto ziņu publisku pieejamību, taču nav specificējis veidu, līdz ar to ar noteikumos precizēts, kuras no Pārstāvības reģistrā publicējamām ziņām ir Pārstāvības reģistra publiskā daļa un kuras – nepubliskā daļa.
Jāuzsver, ka Interešu pārstāvības atklātības likuma 4. panta sestā daļa paredz interešu pārstāvim tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmā Administratīvā procesa likuma kārtībā. Vienlaikus likumā nav paredzēta rīcība (pienākumi vai tiesības), ja jau deklarētās ziņas atzītas par kļūdainām vai nepilnīgām. Tādējādi likumā ir identificēts tā robs, bez kura aizpildīšanas Deklarēšanas sistēmā deklarētās ziņas kopumā nebūs uzticamas, tādējādi nesasniedzot likumdevēja noteiktos interešu pārstāvības atklātības mērķus. Atbilstoši Noteikumu projekta 16. punktam publiskās varas pārstāvim būs pienākums veikt jaunu ierakstu, novēršot nepilnības. Jāuzsver, ka iepriekš deklarētās ziņas paredzēts anulēt, vienlaikus tās saglabājot Deklarēšanas sistēmā un papildinot ar norādi par anulēšanas faktu, tādējādi nodrošinot pilnīgu informācijas caurskatāmību.
Ņemot vērā personas datu aizsardzības prasības, kā arī Noteikumu projekta saskaņošanas laikā saņemtos iebildumus, noteikumos risināts jautājums par personas koda publicitāti. Interešu pārstāvības atklātības likuma 3. panta ceturtās daļas 1. un 2. punkts paredz, ka personas kods ir viena no Pārstāvības reģistrā ierakstāmajām ziņām. Savukārt gadījumā, ja personas koda nav, paredzēts, ka Pārstāvības reģistrā ieraksta dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi. Noteikumos paredzēts, ka ziņas par fiziskās personas personas kodu, bet, ja tāda nav, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi – iekļauj Pārstāvības reģistra nepubliskajā daļā.
Identisks risinājums izstrādāts arī attiecībā uz Deklarēšanas sistēmā iekļaujamajām ziņām. Proti, Noteikumu projekta 13. punkts paredz, ka par interešu pārstāvi, kas nav ierakstīts Pārstāvības reģistrā, pamatojoties uz to, ka tā īstenotā interešu pārstāvība uz ziņu publicēšanas brīdi neatbilst Interešu pārstāvības atklātības likuma 3. panta otrajā daļā minētajai sistemātiskas interešu pārstāvības definīcijai, Deklarēšanas sistēmā publicē visas tās pašas ziņas, kas uzskaitītas Interešu pārstāvības atklātības likuma 3. panta ceturtajā daļā, izņemot minētā panta 4. punktā noteikto. Savukārt Noteikumu projekta 14. punkts noteic, ka ziņas par fiziskās personas personas kodu, bet, ja tāda nav, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi – iekļauj Deklarēšanas sistēmas nepubliskajā daļā. Tādējādi salāgots pieejamās informācijas apjoms, neveicot lieku fiziskās personas datu apstrādi.
Gadījumā, ja persona pārstāv vairākus interešu pārstāvjus, personai tiek piešķirts tikai viens unikālais identifikācijas numurs, un tas netiek dublēts, neatkarīgi no tā, kādā lomā persona darbojas. Piemēram, var būt situācija, kad persona A pārstāv gan interešu pārstāvi B, gan interešu pārstāvi C. Pārstāvības reģistrā pieteikumu jāiesniedz interešu pārstāvim. Proti, šajā situācijā interešu pārstāvis B iesniegs savu pieteikumu, norādot A kā savu pārstāvi. Veicot reģistrāciju, personai A tiks piešķirts unikālais identifikācijas numurs. Kad interešu pārstāvis C iesniegs savu pieteikumu, persona A tiks reģistrēta arī kā C pārstāvis, personai A netiks piešķirts jauns identifikācijas numurs. Arī gadījumā, ja persona A vēlēsies reģistrēties pats kā interešu pārstāvis, viņam saglabāsies tas pats sākotnēji piešķirtais unikālais identifikācijas numurs.
[1] Politikas jomu klasifikācija. Pieejams: https://data.gov.lv/dati/eng/dataset/tap-politikas-jomas
Problēmas apraksts
Interešu pārstāvības atklātības likums regulē ziņu glabāšanas jautājumus attiecībā uz Pārstāvības reģistru, proti, likuma 3. panta astotā daļa noteic, ka reģistrā ierakstītās ziņas par interešu pārstāvi tiek glabātas 10 gadus pēc šā pārstāvja izslēgšanas no reģistra. Savukārt attiecībā uz Deklarēšanas sistēmu ziņu glabāšanas termiņš nav noregulēts, līdz ar to šis regulējums iekļauts noteikumu projektā.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz, ka Pārstāvības reģistrā ierakstītās ziņas par interešu pārstāvi ir publiski pieejamas bez maksas un tās ir pieejamas līdz interešu pārstāvja izslēgšanai no reģistra.
Deklarēšanas sistēmā ierakstītās ziņas ir publiski pieejamas un tiek glabātas 10 gadus pēc aktivitāšu publicēšanas. Minētais termiņš izvēlēts analoģiski termiņam, kāds noteikts attiecībā uz Pārstāvības reģistrā ierakstāmo ziņu glabāšanu.
Deklarēšanas sistēmā ierakstītās ziņas ir publiski pieejamas un tiek glabātas 10 gadus pēc aktivitāšu publicēšanas. Minētais termiņš izvēlēts analoģiski termiņam, kāds noteikts attiecībā uz Pārstāvības reģistrā ierakstāmo ziņu glabāšanu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Ir jauna Eiropas Savienības iniciatīva, kas, iespējams, ietekmēs interešu pārstāvības atklātības regulējumu, proti, Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko izveido saskaņotas prasības iekšējā tirgū attiecībā uz trešo valstu vārdā veiktas interešu pārstāvības pārredzamību un groza Direktīvu (ES) 2019/1937.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- fiziskās personas, kuru intereses tiks pārstāvētas
- interešu pārstāvji - fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Noteikumi attiecas uz interešu pārstāvjiem. Saskaņā ar Interešu pārstāvības atklātības likuma 1. panta 2. punktu interešu pārstāvis ir privātpersona (proti, fiziska vai juridiska persona), kas veic interešu pārstāvību par atlīdzību vai bez tās, neatkarīgi no juridiskā statusa vai reģistrācijas. Interešu pārstāvjiem turpmāk būs pienākums reģistrēties Pārstāvības reģistrā pēc trešās interešu pārstāvības reizes.
Noteikumi attiecas arī uz tām fiziskajām personām, kuru labā tiks veikta interešu pārstāvība, jo tās arī ir norādāmas Pārstāvības reģistrā un Deklarēšanas sistēmā.
Noteikumi attiecas arī uz tām fiziskajām personām, kuru labā tiks veikta interešu pārstāvība, jo tās arī ir norādāmas Pārstāvības reģistrā un Deklarēšanas sistēmā.
Juridiskās personas
- juridiskās personas, kuru intereses tiks pārstāvētas
- interešu pārstāvji - privāto tiesību juridiskās personas vai šādu personu apvienības
- publiskās varas pārstāvji
Ietekmes apraksts
Saskaņā ar Interešu pārstāvības atklātības likuma 1. panta 2. punktu interešu pārstāvis ir privātpersona (proti, fiziska vai juridiska persona), kas veic interešu pārstāvību par atlīdzību vai bez tās, neatkarīgi no juridiskā statusa vai reģistrācijas. Līdz ar to interešu pārstāvis var būt ne tikai fiziska persona, bet arī privāto tiesību juridiskās personas vai šādu personu apvienības, tai skaitā nevalstiskās organizācijas. Arī šiem subjektiem būs pienākums reģistrēties Pārstāvības reģistrā.
Noteikumi attiecas arī uz tām juridiskajām personām, kuru labā tiks veikta interešu pārstāvība, jo tās arī ir norādāmas Pārstāvības reģistrā un Deklarēšanas sistēmā.
Noteikumi attiecas arī uz publiskās varas pārstāvjiem. Saskaņā ar minētā likuma 1. panta 3. punktu publiskās varas pārstāvis ir publiska persona, tās institūcija, amatpersona vai darbinieks, kā arī privātpersona attiecībā uz tai deleģēto pārvaldes uzdevumu. Publiskās varas pārstāvis ir arī Saeimas deputāts, pašvaldības domes deputāts un publiskas personas nolīgts ārštata padomnieks (piemēram, Ministru kabineta locekļa ārštata konsultatīvais darbinieks). Publiskās varas pārstāvjiem turpmāk būs pienākums Deklarēšanas sistēmā publicēt ziņas par interešu pārstāvības aktivitātēm, kurās tie bijuši iesaistīti.
Noteikumi attiecas arī uz tām juridiskajām personām, kuru labā tiks veikta interešu pārstāvība, jo tās arī ir norādāmas Pārstāvības reģistrā un Deklarēšanas sistēmā.
Noteikumi attiecas arī uz publiskās varas pārstāvjiem. Saskaņā ar minētā likuma 1. panta 3. punktu publiskās varas pārstāvis ir publiska persona, tās institūcija, amatpersona vai darbinieks, kā arī privātpersona attiecībā uz tai deleģēto pārvaldes uzdevumu. Publiskās varas pārstāvis ir arī Saeimas deputāts, pašvaldības domes deputāts un publiskas personas nolīgts ārštata padomnieks (piemēram, Ministru kabineta locekļa ārštata konsultatīvais darbinieks). Publiskās varas pārstāvjiem turpmāk būs pienākums Deklarēšanas sistēmā publicēt ziņas par interešu pārstāvības aktivitātēm, kurās tie bijuši iesaistīti.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Fiziskās personas
Kopā (fiziskās personas)
19,16
fiziskās personas, kuru intereses tiks pārstāvētas
neietekmē
Personām pašām nav jāveic nekādas darbības noteikumu ietvaros.
interešu pārstāvji - fiziskās personas
palielinās
Vērtības nozīme:
9,58
euro
2,00
stundas
1
interešu pārstāvis
1
pēc nepieciešamības
19,16
Stundas samaksas likme rēķināta, dalot mēneša vidējo bruto darba samaksu privātajā sektorā 2023. gadā (1533 euro) ar 160 (4 nedēļas x 40 stundas nedēļā), rezultātā iegūstot stundas samaksas likmi 9,58 euro. Dati ņemti no Oficiālās statistikas portāla (skat. https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/darbs/alga/preses-relizes/20752-darba-samaksas-parmainas-2023-gada-4-ceturksni-un?themeCode=DS).
Paredzams, ka elektroniskā pieteikuma aizpildīšana reģistrējoties Pārstāvības reģistrā varētu aizņemt 2 stundas laika.
Nav iespējams prognozēt, cik interešu pārstāvji varētu reģistrēties Pārstāvības reģistrā. Aprēķins veikts, izmaksas rēķinot vienam subjektam.
Interešu pārstāvis reģistrāciju Pārstāvības reģistrā veiks pēc nepieciešamības. Nav iespējams prognozēt, cik bieži tas būs, taču aprēķins veikts, paredzot, ka katrs interešu pārstāvis Pārstāvības reģistrā reģistrēsies vismaz vienu reizi.
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
23,85
juridiskās personas, kuru intereses tiks pārstāvētas
neietekmē
Personām pašām nav jāveic nekādas darbības noteikumu ietvaros.
interešu pārstāvji - privāto tiesību juridiskās personas vai šādu personu apvienības
palielinās
Vērtības nozīme:
9,58
euro
2,00
stundas
1
interešu pārstāvis
1
pēc nepieciešamības
19,16
Stundas samaksas likme rēķināta, dalot mēneša vidējo bruto darba samaksu privātajā sektorā 2023. gadā (1533 euro) ar 160 (4 nedēļas x 40 stundas nedēļā), rezultātā iegūstot stundas samaksas likmi 9,58 euro. Dati ņemti no Oficiālās statistikas portāla (skat. https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/darbs/alga/preses-relizes/20752-darba-samaksas-parmainas-2023-gada-4-ceturksni-un?themeCode=DS).
Paredzams, ka elektroniskā pieteikuma aizpildīšana reģistrējoties Pārstāvības reģistrā varētu aizņemt 2 stundas laika.
Nav iespējams prognozēt, cik interešu pārstāvji varētu reģistrēties Pārstāvības reģistrā. Aprēķins veikts, izmaksas rēķinot vienam subjektam.
Interešu pārstāvis reģistrāciju Pārstāvības reģistrā veiks pēc nepieciešamības. Nav iespējams prognozēt, cik bieži tas būs, taču aprēķins veikts, paredzot, ka katrs interešu pārstāvis Pārstāvības reģistrā reģistrēsies vismaz vienu reizi.
publiskās varas pārstāvji
palielinās
Vērtības nozīme:
9,38
euro
0,50
stundas
1
publiskās varas pārstāvis
1
reize gadā
4,69
Stundas samaksas likme rēķināta, dalot mēneša vidējo bruto darba samaksu vispārējās valdības sektorā 2023. gadā (1502 euro) ar 160 (4 nedēļas x 40 stundas nedēļā), rezultātā iegūstot stundas samaksas likmi 9,38 euro. Dati ņemti no Oficiālās statistikas portāla (skat. https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/darbs/alga/preses-relizes/20752-darba-samaksas-parmainas-2023-gada-4-ceturksni-un?themeCode=DS).
Paredzams, ka ziņu deklarēšana Deklarēšanas sistēmā varētu aizņemt 0,5 stundas laika.
Nav iespējams prognozēt, cik liels skaits publiskās varas pārstāvju varētu tikt pakļauti interešu pārstāvības aktivitātēm. Aprēķins veikts, izmaksas rēķinot vienam subjektam.
Nav iespējams prognozēt, cik bieži publiskās varas pārstāvji varētu tikt pakļauti interešu pārstāvības aktivitātēm. Aprēķins veikts, pieņemot, ka tas varētu būt vismaz vienu reizi gadā.
Kopā
43,01
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
487 013
0
215 955
0
70 277
70 277
2.1. valsts pamatbudžets
0
487 013
0
215 955
0
70 277
70 277
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-487 013
0
-215 955
0
-70 277
-70 277
3.1. valsts pamatbudžets
0
-487 013
0
-215 955
0
-70 277
-70 277
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
487 013
0
215 955
0
70 277
70 277
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
487 013
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Noteikumu projekta normu izpildei Tieslietu ministrijai (Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram) nepieciešams finansējums:
1. 2024. gadā 487 013 euro apmērā:
Kapitālie izdevumi EKK 5000 - 7318 cilvēkstundas x 66,55 euro/ cilvēkstundā, 487 013 euro, lai izveidotu Interešu pārstāvības atklātības reģistrāciju un ar interešu pārstāvniecību saistīto aktivitāšu deklarēšanas sistēmu.
2. 2025. gadā 215 955 euro apmērā:
Kapitālie izdevumi EKK 5000 – 3245 cilvēkstundas x 66,55 euro/ cilvēkstundā, 215 955 euro, lai nodrošinātu Interešu pārstāvības atklātības informācijas datu publicēšanu un pieejamību.
3. 2026. gadā un turpmāk 70 277 euro apmērā:
Kapitālie izdevumi EKK 5000 – 1056 cilvēkstundas x 66,55 euro/ cilvēkstundā, 70 277 euro, lai veiktu pielāgojumus UR IS, nodrošinot Interešu pārstāvības atklātības aktivitātes reģistrācijas procesu un atspoguļošanas rīkus.
1. 2024. gadā 487 013 euro apmērā:
Kapitālie izdevumi EKK 5000 - 7318 cilvēkstundas x 66,55 euro/ cilvēkstundā, 487 013 euro, lai izveidotu Interešu pārstāvības atklātības reģistrāciju un ar interešu pārstāvniecību saistīto aktivitāšu deklarēšanas sistēmu.
2. 2025. gadā 215 955 euro apmērā:
Kapitālie izdevumi EKK 5000 – 3245 cilvēkstundas x 66,55 euro/ cilvēkstundā, 215 955 euro, lai nodrošinātu Interešu pārstāvības atklātības informācijas datu publicēšanu un pieejamību.
3. 2026. gadā un turpmāk 70 277 euro apmērā:
Kapitālie izdevumi EKK 5000 – 1056 cilvēkstundas x 66,55 euro/ cilvēkstundā, 70 277 euro, lai veiktu pielāgojumus UR IS, nodrošinot Interešu pārstāvības atklātības aktivitātes reģistrācijas procesu un atspoguļošanas rīkus.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Nav
Cita informācija
Nepieciešamais finansējums 487 013 euro apmērā Tieslietu ministrijai 2024. gadā ir pārdalīts no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 01.00.00 “Apropriācijas rezerve”.
Nepieciešamais finansējums 2025. gadā 215 955 euro apmērā, 2026. gadā un turpmāk 70 277 euro apmērā tiks nodrošināts Tieslietu ministrijai piešķirtā budžeta ietvaros.
Nepieciešamais finansējums 2025. gadā 215 955 euro apmērā, 2026. gadā un turpmāk 70 277 euro apmērā tiks nodrošināts Tieslietu ministrijai piešķirtā budžeta ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Likums “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”
Pamatojums un apraksts
Likums “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” regulē jautājumus par ziņu publisko pieejamību, atteikumu reģistrēt iesniegto pieteikumu.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.2. Cita informācija
Likumdevējs Interešu pārstāvības atklātības likumā nav piešķīris Ministru kabinetam deleģējumu noteikt valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību, līdz ar to šobrīd Noteikumu projektā šis jautājums nav noregulēts.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Likums un noteikumi atbilst OECD Padomes 18.02.2010. rekomendācijai par lobēšanas atklātības un godprātības principiem, https://legalinstruments.oecd.org/en/instruments/OECD-LEGAL-0379.
Latvijai kā OECD dalībvalstij šī rekomendācija ir jāievēro, kā arī jāsniedz dati par lobēšanu OECD salīdzinošiem pētījumiem un publiskajai datu bāzei, kas 2023. gadā ir izstrādē (OECD Public Integrity Indicators, https://oecd-public-integrity-indicators.org).
Latvijai kā OECD dalībvalstij šī rekomendācija ir jāievēro, kā arī jāsniedz dati par lobēšanu OECD salīdzinošiem pētījumiem un publiskajai datu bāzei, kas 2023. gadā ir izstrādē (OECD Public Integrity Indicators, https://oecd-public-integrity-indicators.org).
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs, Tieslietu ministrija, Valsts kancelejaNevalstiskās organizācijas
-Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/b9dde37d-d325-46f1-bbd9-f3b4c5c2bf9c
Veids
Darba grupa/domnīca
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
2023. gada 27. aprīlī tika organizēta darbnīca “Interešu pārstāvības atklātības likuma piemērošana – ko un kā ietvert sistēmās?” ar mērķi nodrošināt iesaistīto pušu gaidām un vajadzībām atbilstoša normatīvā un tehniskā risinājuma izstrādi, kas sniedz atbildes uz pašlaik identificētajiem neskaidrajiem jautājumiem. Darbnīcā piedalījās Sabiedrība par atklātību – Delna, Providus, Latvijas Pašvaldību savienība, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Žurnāls "Jurista Vārds", Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Finanšu nozares asociācija, Zvērinātu advokātu birojs "Vilgerts", partiju apvienība "Apvienotais saraksts", Frakcija "Jaunā Vienotība", Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs, Valsts kanceleja, Izglītības un zinātnes ministrija, Ekonomikas ministrija, Tieslietu ministrija. Balstoties uz diskusijas rezultātiem izstrādāts noteikumu projekts.
Lai informētu sabiedrību un nodrošinātu iespēju izteikt viedokļus, noteikumu projekts kopā ar sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu tika ievietots TAP publiskai apspriešanai no 2023. gada 30. novembra līdz 2023. gada 14. decembrim. Kopumā tika saņemti vairāki priekšlikumi un komentāri no sabiedriskās politikas centra “PROVIDUS”, biedrības “Latvijas Jaunatnes padome”, biedrības “Latvijas Pilsoniskā alianse”, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, biedrības "Sabiedrība par atklātību - Delna" un biedrības “Latvijas Apdrošinātāju asociācija”.
Kopumā sabiedrības līdzdalības pasākumos ir pausts atbalsts noteikumu projektam, tomēr par atsevišķiem jautājumiem ir notikušas visai plašas diskusijas. Publiskās apspriešanas laikā saņemtie priekšlikumi tika izvērtēti un attiecīgi papildināts vai precizēts noteikumu projekts un tā anotācija.
Lai informētu sabiedrību un nodrošinātu iespēju izteikt viedokļus, noteikumu projekts kopā ar sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu tika ievietots TAP publiskai apspriešanai no 2023. gada 30. novembra līdz 2023. gada 14. decembrim. Kopumā tika saņemti vairāki priekšlikumi un komentāri no sabiedriskās politikas centra “PROVIDUS”, biedrības “Latvijas Jaunatnes padome”, biedrības “Latvijas Pilsoniskā alianse”, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, biedrības "Sabiedrība par atklātību - Delna" un biedrības “Latvijas Apdrošinātāju asociācija”.
Kopumā sabiedrības līdzdalības pasākumos ir pausts atbalsts noteikumu projektam, tomēr par atsevišķiem jautājumiem ir notikušas visai plašas diskusijas. Publiskās apspriešanas laikā saņemtie priekšlikumi tika izvērtēti un attiecīgi papildināts vai precizēts noteikumu projekts un tā anotācija.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Noteikumu projekts ietekmē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra funkcijas, proti, paredz pienākumu izstrādāt un vest Pārstāvības reģistru un Deklarēšanas sistēmu. Tādējādi Noteikumu projekts paredz paplašināt Uzņēmumu reģistra funkcijas, nosakot gan viena jauna reģistra, proti, Pārstāvības reģistra, vešanu, gan arī jaunas – Deklarēšanas sistēmas – uzturēšanu, kas ir jauna pēc būtības. Proti, šāda veida – kā Deklarēšanas sistēma - sistēmas uzturēšana līdz šim nav bijusi Uzņēmumu reģistra funkcija.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums nav nosakāms, jo ir katras institūcijas izšķiršanās jautājums.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts paredz izstrādāt Pārstāvības reģistru un Deklarēšanas sistēmu, kas būs pieejami publiskai lietošanai bez maksas.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts paredz izstrādāt Pārstāvības reģistru un Deklarēšanas sistēmu, kas tiks veidoti kā savā starpā saistīti valsts informācijas sistēmas moduļi. Gan Pārstāvības reģistrs, gan Deklarēšanas sistēma būs Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas sastāvdaļa. Proti, minētie ietilps Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas kopējā ekovidē, jauna sistēma netiks radīta. Informācijas sistēmas pārzinis ir Uzņēmumu reģistrs. Vienlaikus plānots izmantot Vienoto pieteikšanās moduli (VPM), lai nodrošinātu piekļuvi Deklarēšanas sistēmai. Proti, personas, kas vēlēsies piekļūt Deklarēšanas sistēmai, sevi identificēs caur Vienoto pieteikšanās moduli. Pēc Pārstāvības reģistra darbības uzsākšanas, plānots iekļauties kopējā IKT infrastruktūrā, Pārstāvības reģistrā esošās ziņas izplatot arī caur Datu izplatīšanas un pārvaldības platformu (DAGR), vienlaikus saglabājot arī jau esošos Uzņēmuma reģistra datu izplatīšanas kanālus.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pārstāvības reģistrs un Deklarēšanas sistēma būs publiski pieejami ikvienam Latvijas iedzīvotājam.
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts detalizētāk regulē interešu pārstāvību, kas ir viena no politiskās līdzdalības formām un ir uzskatāma par būtisku modernās demokrātijas sastāvdaļu. Tiks veicināta atklātība par pilsoniskās sabiedrības pārstāvju un organizāciju veikto interešu pārstāvības darbu, stiprinot izpratni par aktīvas pilsoniskās sabiedrības lomu demokrātiskā sabiedrībā.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts paredz interešu pārstāvības atklātības nolūkos identificēt interešu pārstāvi, publiskās varas pārstāvi un privātpersonu, kuras labā tiek veikta interešu pārstāvība, šādā veidā iegūstot interešu pārstāvja un publiskās varas pārstāvja identificējošos datus.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Diasporas pārstāvji un diasporas organizācijas var veikt interešu pārstāvību likuma un noteikumu ietvaros.
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
Lai veiksmīgi ieviestu Interešu pārstāvības atklātības likumu un šos Ministru kabineta noteikumus Latvijā, Pārstāvības reģistra un Deklarēšanas sistēmas izstrādes gaitā svarīgi apgūt citu valstu pieredzi, kur šādi reģistri vai līdzīgas iniciatīvas jau ir realizētas, piemēram, Īrija, Kanāda, Igaunija, Francija.
Pielikumi