Anotācija (ex-ante)

23-TA-527: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts

Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem”” (turpmāk - projekts) pēc savas iniciatīvas saskaņā ar Izglītības likuma 14. panta 19. punktu un Vispārējās izglītības likuma 4. panta 11., 11.1 un 13.punktu un 30.panta septīto daļu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts

Noteikt Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumu Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem" (turpmāk - noteikumi Nr. 747) 11. pielikuma "Pamatizglītības programmas paraugs" 2. variantu, lai skolēni, kuri ir nepilngadīgā patvēruma meklētāji, bēgļi vai personas ar alternatīvo statusu, neprotot latviešu valodu, varētu integrēties Latvijas izglītības sistēmā.

Spēkā stāšanās termiņš
01.09.2023.
Pamatojums
Noteikts spēkā stāšanās datums, lai izglītības iestādes varētu uzsākt īstenot 11. pielikuma "Pamatizglītības programmas paraugs" 2. variantu ar 2023. gada 1. septembri. 

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija

Pašreiz, atbilstoši noteikumu Nr. 747 regulējumam, skolēniem, kas atbilst nepilngadīgā patvēruma meklētāju statusam, kuri iekļauti izglītības iestādē, t.sk. Ukrainas civilliedzīvotājiem, ir jāapgūst tāda paša satura un apjoma pamatizglītības programma, kādu apgūst skolēni, kuriem latviešu valoda ir dzimtā valoda. Vērtējums ir jāiegūst visos mācību priekšmetos atbilstoši skolas licencētajai izglītības programmai un individuālajam plānam un viņiem tiek sniegts specifisks atbalsts latviešu valodas apguvei (individuālie plāni, konsultācijas, pēcstundu nodarbības), atsevišķos gadījumos izveidota speciāla klase jauniebraucēju bērniem, kurā kopā mācās skolēni no 2. līdz 8.klasei. Ir skolas, kurās ir pieejami pedagogu palīgi, tiek piesaistīti vai brīvprātīgi darbojas skolotāji vai speciālisti (piem., psihologs), piemēram no Ukrainas, kas būtiski palīdz risināt situāciju ar jauniebraucēju iesaisti izglītības iestādē. Skolas mācību procesā ļauj izmantot vai nodrošina tulkošanas iespēju ierīcēs, lai skolēni veiksmīgāk sekotu līdzi mācību procesam, taču to grūti realizēt 1.-3.klasē, ņemot vērā šī vecumposma vajadzības. Mācot latviešu valodu, tiek izmantoti Latviešu valodas aģentūras veidotie materiāli.

Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts

Analizējot pieredzi par nepilngadīgo patvēruma meklētāju, t.sk. Ukrainas civiliedzīvotāju, integrēšanos Latvijas izglītības sistēmā, ir redzami vairāki izaicinājumi – daudzos gadījumos nav iepriekšējās izglītības dokumentu, kas ļauj izglītības iestādei saprast skolēnu zināšanas, prasmes un mācīšanās pieredzi; skolēni, kas iesaistījušies interešu izglītībā vai kādā citā nodarbē, nevar salāgot laiku, lai vēl apmeklētu ārpusstundu nodarbības latviešu valodas apguvei; eksakto priekšmetu apguve pamatizglītības posmos no 4. līdz 6. klasei un no 7. līdz 9. klasei ir nepilnvērtīga valodas barjeras dēļ.  Dažādu mācību priekšmetu pedagogiem ir arvien pieaugoši izaicinājumi - ne tikai sekmīgi vadīt mācību procesu klasē, bet arī papildu gatavot mācību materiālus skolēniem lingvistiskās barjeras pārvarēšanai, ņemot vērā faktu, ka pieejamie pedagogu palīgi nav mācību priekšmetu skolotāji. Tagadējā pieeja neļauj skolēnam koncentrēties uz latviešu valodas apguvi pietiekamā apjomā. Šobrīd nav noteikts, kāds valsts valodas apguves līmenis jāsasniedz skolēnam, lai apgūtu mācību priekšmetus valsts valodā katrā no vecumposmiem.

Risinājuma apraksts

Projekts paredz noteikumu Nr. 747 11. pielikuma "Pamatizglītības programmas paraugs" īstenošanas 2. variantu, kuru varēs izmantot izglītības iestādes, lai skolēniem, kas iepriekšējo izglītību ieguvuši citā valstī un, kas atbilst nepilngadīgā patvēruma meklētāju statusam, bēgļa vai personai ar alternatīvo statusu,  piedāvātu pielāgotu mācību priekšmetu un stundu plānu. Izvērtējot skolēna zināšanas un pamatprasmes latviešu valodā un citos mācību priekšmetos, izglītības iestādes direktors pieņem lēmumu par skolēnam nepieciešamo atbalstu un skolēnu, kas atbilst nepilngadīgā patvēruma meklētāju statusam, bēgļa vai personai ar alternatīvo statusu,  iekļauj viņa vecumam atbilstošā klasē. Normatīvais regulējums paredz trīs iespējamos atbalsta modeļus.
Pirmais modelis paredz prioritizētu latviešu valodas apguvi grupā vai individuāli un nosakot mācību priekšmetu stundu skaitu individuālai izglītības programmas apguvei, prognozējot, ka skolēns varēs apgūt visus plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus, kas noteikti standartā, beidzot 3., 6. un 9. klasi. Šo modeli ieteicams pielietot izglītības posmā no 1. līdz 3. klasei, pakāpeniski izlīdzinot stundu skaitu, lai varētu sasniegt skolēnam plānotos sasniedzamos rezultātus, kas noteikti valsts pamatizglītības standartā.
Otrais modelis paredz pielāgotu stundu plānu, intensīvai latviešu valodas apguvei grupā vai individuāli un mācību priekšmetu apguvei, kuros izglītības posma noslēgumā noteikti valsts pārbaudes darbi, nosakot iespēju neapgūt atsevišķus mācību priekšmetus veltot vairāk uzmanības tiem mācību priekšmetiem, kuros izglītības posma noslēgumā paredzēti valsts pārbaudes darbi, piemēram, latviešu valoda, matemātika, svešvaloda, pārliecinoties, ka atsevišķos mācību priekšmetos, piemēram, mūzikā, vizuālajā mākslā, plānotie sasniedzamie rezultāti jau ir sasniegti noteiktā līmenī skolēna iepriekšējā izglītības pieredzē. Šo modeli iespējams piedāvāt skolēniem, kurus iekļauj 8. vai 9. klasē.
Trešais modelis paredz prioritāri nodrošināt intensīvu latviešu valodas apguvi individuāli vai grupā. Šādu atbalsta pasākumu īsteno ne ilgāk kā vienu mācību gadu, obligāti nosakot arī citus mācību priekšmetus, kuru apguvi neietekmē skolēna latviešu valodas prasmju līmenis, lai skolēns pēc iespējas vairāk uzturētos latviešu valodas vidē un socializētos, piedaloties mācību stundās kopā ar saviem vienaudžiem. Mācību gada nobeigumā pedagogi kopā ar atbalsta personālu novērtē skolēna latviešu valodas  apguves līmeni un sniedz rekomendācijas par turpmāko izglītības procesu. Atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumiem Nr. 11 "Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē" 25.punkta nosacījumiem skolēns tiek pārcelts nākamajā klasē. Tomēr, ja mācīšanās rezultāti nav atbilstoši, tad saskaņā ar minēto noteikumu 36. punktu, izdarot attiecīgu ierakstu liecībā un izglītojamo mācību sasniegumu kopsavilkuma žurnālā, izglītojamo vispārējās pamatizglītības programmā 1.–8. klasē ar vadītāja rīkojumu ir tiesības atstāt uz otru mācību gadu tajā pašā klasē vienu reizi. Vispārējās pamatizglītības programmas otrā varianta apguves laikā skolēni ārpus stundu slodzes var apmeklēt interešu izglītības programmas, ko iestāde piedāvā skolēniem, veicinot socializāciju ar vienaudžiem un atbalstot latviešu valodas lietošanas prasmju apguvi. Svarīgi arī programmas īstenošanas laikā nodrošināt atbalsta personālu (sociālo pedagogu, skolas psihologu u.c.), lai laicīgi pamanītu ģimenes sociālā rakstura problēmas, palielinātu motivāciju mācīties un mazinātu psiholoģiskās traumas. Labās prakses piemēru analīze rāda, ka skolēnu mācību grupu izveidošana ļauj optimizēt pedagogu resursu un ieguldīto darbu, uzkrāt, apkopot pieredzi un uzlabot pedagoģisko praksi.

Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Analizēta citu valstu pieredze, piemēram, Zviedrijas un Vācijas pieredzes, lai iebraucējiem, kuriem nav valsts valodas zināšanas, nodrošinātu iekļaušanu izglītības sistēmā.2023. gada 29. -30. martā notika OECD valstu forums “Education for Inclusive Societies. 10th Policy Forum and 5th Meeting of Country Representatives” , kurā tika diskutēts par dažādu Eiropas valstu pieredzi patvērumu meklētēju, t.sk. Ukraiņu, skolēnu iekļaušanā izglītības sistēmā un sabiedrībā kopumā.

2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Skolēni, skolēnu vecāki, kas atbilst patvēruma meklētāju statusam
Ietekmes apraksts
Tiks nodrošināta pakāpeniska iespēja integrēties Latvijas izglītības sistēmā tiem, kuri neprot latviešu valodu, lai dotu laiku, sniegtu atbalstu latviešu valodas apguvē un emocionālās barjeras pārvarēšanā.
Juridiskās personas
  • Izglītības iestādes, pašvaldības
Ietekmes apraksts
Jānodrošina iespēja īstenot pamatizglītības programmas parauga 2. variantu. Tiks sniegts atbalsts pašvaldībām un izglītības iestādēm, kurām jāuzņem skolēni, kuriem nepieciešama šī procesa īstenošana.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-

4.1.1. Ministru kabineta 2016. gada 26. jūlija noteikumi Nr. 488 "Kārtība, kādā nepilngadīgam patvēruma meklētājam nodrošina izglītības ieguves iespējas".

Pamatojums un apraksts
Jānosaka, ka izglītības iestāde izvērtē nepieciešamību nepilngadīgam patvēruma meklētājam nodrošināt izglītības apguvi, atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam izglītības programmas paraugam, nodrošinot skolēnam, kurš atbilst nepilngadīgā patvēruma meklētāja statusam, neprotot latviešu valodu integrējas Latvijas izglītības sistēmā, vispusīgu attīstību un vērtīborientāciju, un sniegt papildus atbalstu latviešu valodas apguvē, lai skolēns gribētu un varētu turpināt vispārējo izglītību vai apgūt profesiju, iesaistīties sabiedrības dzīvē un veidoties par laimīgu un atbildīgu personību.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija

4.1.2. Ministru kabineta 2022. gada 8. februāra noteikumi Nr. 111 "Attālināto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtība".

Pamatojums un apraksts
Jānosaka iespēja 1. un 2. klases izglītojamiem organizēt mācības daļēji attālināti, lai arī šajos vecuma posmos nodrošinātu elastīgu pieeju šo noteikumu 11. pielikuma 2.varianta īstenošanai. 
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Izglītības kvalitātes valsts dienests, Izglītības un zinātnes ministrija, Valsts izglītības satura centrs
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Tiks apkopoti un publicēti pēc publiskās apspriešanas beigām.

6.4. Cita informācija

2023. gada 13. martā notika diskusija starp Valsts izglītības satura centra pārstāvjiem un Latviešu valodas aģentūras kolēģiem, lai apspriestu jautājumu par nepilngadīgu patvēruma meklētāju latviešu valodas uzlabošanas un novērtēšanas mehānismiem, ko paredz projekta galvenā ideja. 
2023. gada 23. martā notika Valsts izglītības satura centra rīkota diskusija, lai uzzinātu pedagogu, skolu administrāciju un pašvaldību atbildīgo iestāžu pārstāvju viedokļus, idejas un ieteikumus plānotajai vispārējās pamatizglītības programmas varianta izveidi. 
2023. gada 17. aprīlī notika Izglītības un zinātnes ministrijas rīkota diskusija starp Valsts izglītības satura centra, Izglītības kvalitātes valsts dienesta un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvjiem.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Izglītības kvalitātes valsts dienests
  • Valsts izglītības satura centrs
  • Izglītības un zinātnes ministrija
  • Izglītības iestādes, pašvaldības

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Izglītības kvalitātes valsts dienests
neietekmē
Valsts izglītības satura centrs
neietekmē
Izglītības un zinātnes ministrija
neietekmē
Izglītības iestādes, pašvaldības
neietekmē
Kopā
0,00

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Sabiedrības grupa
Vai ietekmē?
Izmaksas par vienību - euro
Vienību skaits
Atbilstības izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Izglītības kvalitātes valsts dienests
Valsts izglītības satura centrs
Izglītības un zinātnes ministrija
Izglītības iestādes, pašvaldības
Kopā
0,00

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Projekts nodrošinās iespēju skolēniem, kas atbilst patvēruma meklētāju statusam, integrēties Latvijas izglītības sistēmā, saņemt atbalstu latviešu valodas apguvē un emocionālās barjeras pārvarēšanā.

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk