1.1. Pamatojums
Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem”” (turpmāk - projekts) pēc savas iniciatīvas saskaņā ar Izglītības likuma 14. panta 19. punktu un Vispārējās izglītības likuma 4. panta 11., 11.1 un 13.punktu un 30.panta septīto daļu.
1.2. Mērķis
Noteikt Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumu Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem" (turpmāk - noteikumi Nr. 747) 11. pielikuma "Pamatizglītības programmas paraugs" 2. variantu, lai skolēni, kuri ir nepilngadīgā patvēruma meklētāji, bēgļi vai personas ar alternatīvo statusu, neprotot latviešu valodu, varētu integrēties Latvijas izglītības sistēmā.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreiz, atbilstoši noteikumu Nr. 747 regulējumam, skolēniem, kas atbilst nepilngadīgā patvēruma meklētāju statusam, kuri iekļauti izglītības iestādē, t.sk. Ukrainas civilliedzīvotājiem, ir jāapgūst tāda paša satura un apjoma pamatizglītības programma, kādu apgūst skolēni, kuriem latviešu valoda ir dzimtā valoda. Vērtējums ir jāiegūst visos mācību priekšmetos atbilstoši skolas licencētajai izglītības programmai un individuālajam plānam un viņiem tiek sniegts specifisks atbalsts latviešu valodas apguvei (individuālie plāni, konsultācijas, pēcstundu nodarbības), atsevišķos gadījumos izveidota speciāla klase jauniebraucēju bērniem, kurā kopā mācās skolēni no 2. līdz 8.klasei. Ir skolas, kurās ir pieejami pedagogu palīgi, tiek piesaistīti vai brīvprātīgi darbojas skolotāji vai speciālisti (piem., psihologs), piemēram no Ukrainas, kas būtiski palīdz risināt situāciju ar jauniebraucēju iesaisti izglītības iestādē. Skolas mācību procesā ļauj izmantot vai nodrošina tulkošanas iespēju ierīcēs, lai skolēni veiksmīgāk sekotu līdzi mācību procesam, taču to grūti realizēt 1.-3.klasē, ņemot vērā šī vecumposma vajadzības. Mācot latviešu valodu, tiek izmantoti Latviešu valodas aģentūras veidotie materiāli.
Analizējot pieredzi par nepilngadīgo patvēruma meklētāju, t.sk. Ukrainas civiliedzīvotāju, integrēšanos Latvijas izglītības sistēmā, ir redzami vairāki izaicinājumi – daudzos gadījumos nav iepriekšējās izglītības dokumentu, kas ļauj izglītības iestādei saprast skolēnu zināšanas, prasmes un mācīšanās pieredzi; skolēni, kas iesaistījušies interešu izglītībā vai kādā citā nodarbē, nevar salāgot laiku, lai vēl apmeklētu ārpusstundu nodarbības latviešu valodas apguvei; eksakto priekšmetu apguve pamatizglītības posmos no 4. līdz 6. klasei un no 7. līdz 9. klasei ir nepilnvērtīga valodas barjeras dēļ. Dažādu mācību priekšmetu pedagogiem ir arvien pieaugoši izaicinājumi - ne tikai sekmīgi vadīt mācību procesu klasē, bet arī papildu gatavot mācību materiālus skolēniem lingvistiskās barjeras pārvarēšanai, ņemot vērā faktu, ka pieejamie pedagogu palīgi nav mācību priekšmetu skolotāji. Tagadējā pieeja neļauj skolēnam koncentrēties uz latviešu valodas apguvi pietiekamā apjomā. Šobrīd nav noteikts, kāds valsts valodas apguves līmenis jāsasniedz skolēnam, lai apgūtu mācību priekšmetus valsts valodā katrā no vecumposmiem.
Projekts paredz noteikumu Nr. 747 11. pielikuma "Pamatizglītības programmas paraugs" īstenošanas 2. variantu, kuru varēs izmantot izglītības iestādes, lai skolēniem, kas iepriekšējo izglītību ieguvuši citā valstī un, kas atbilst nepilngadīgā patvēruma meklētāju statusam, bēgļa vai personai ar alternatīvo statusu, piedāvātu pielāgotu mācību priekšmetu un stundu plānu. Izvērtējot skolēna zināšanas un pamatprasmes latviešu valodā un citos mācību priekšmetos, izglītības iestādes direktors pieņem lēmumu par skolēnam nepieciešamo atbalstu un skolēnu, kas atbilst nepilngadīgā patvēruma meklētāju statusam, bēgļa vai personai ar alternatīvo statusu, iekļauj viņa vecumam atbilstošā klasē. Normatīvais regulējums paredz trīs iespējamos atbalsta modeļus.
Pirmais modelis paredz prioritizētu latviešu valodas apguvi grupā vai individuāli un nosakot mācību priekšmetu stundu skaitu individuālai izglītības programmas apguvei, prognozējot, ka skolēns varēs apgūt visus plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus, kas noteikti standartā, beidzot 3., 6. un 9. klasi. Šo modeli ieteicams pielietot izglītības posmā no 1. līdz 3. klasei, pakāpeniski izlīdzinot stundu skaitu, lai varētu sasniegt skolēnam plānotos sasniedzamos rezultātus, kas noteikti valsts pamatizglītības standartā.
Otrais modelis paredz pielāgotu stundu plānu, intensīvai latviešu valodas apguvei grupā vai individuāli un mācību priekšmetu apguvei, kuros izglītības posma noslēgumā noteikti valsts pārbaudes darbi, nosakot iespēju neapgūt atsevišķus mācību priekšmetus veltot vairāk uzmanības tiem mācību priekšmetiem, kuros izglītības posma noslēgumā paredzēti valsts pārbaudes darbi, piemēram, latviešu valoda, matemātika, svešvaloda, pārliecinoties, ka atsevišķos mācību priekšmetos, piemēram, mūzikā, vizuālajā mākslā, plānotie sasniedzamie rezultāti jau ir sasniegti noteiktā līmenī skolēna iepriekšējā izglītības pieredzē. Šo modeli iespējams piedāvāt skolēniem, kurus iekļauj 8. vai 9. klasē.
Trešais modelis paredz prioritāri nodrošināt intensīvu latviešu valodas apguvi individuāli vai grupā. Šādu atbalsta pasākumu īsteno ne ilgāk kā vienu mācību gadu, obligāti nosakot arī citus mācību priekšmetus, kuru apguvi neietekmē skolēna latviešu valodas prasmju līmenis, lai skolēns pēc iespējas vairāk uzturētos latviešu valodas vidē un socializētos, piedaloties mācību stundās kopā ar saviem vienaudžiem. Mācību gada nobeigumā pedagogi kopā ar atbalsta personālu novērtē skolēna latviešu valodas apguves līmeni un sniedz rekomendācijas par turpmāko izglītības procesu. Atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumiem Nr. 11 "Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē" 25.punkta nosacījumiem skolēns tiek pārcelts nākamajā klasē. Tomēr, ja mācīšanās rezultāti nav atbilstoši, tad saskaņā ar minēto noteikumu 36. punktu, izdarot attiecīgu ierakstu liecībā un izglītojamo mācību sasniegumu kopsavilkuma žurnālā, izglītojamo vispārējās pamatizglītības programmā 1.–8. klasē ar vadītāja rīkojumu ir tiesības atstāt uz otru mācību gadu tajā pašā klasē vienu reizi. Vispārējās pamatizglītības programmas otrā varianta apguves laikā skolēni ārpus stundu slodzes var apmeklēt interešu izglītības programmas, ko iestāde piedāvā skolēniem, veicinot socializāciju ar vienaudžiem un atbalstot latviešu valodas lietošanas prasmju apguvi. Svarīgi arī programmas īstenošanas laikā nodrošināt atbalsta personālu (sociālo pedagogu, skolas psihologu u.c.), lai laicīgi pamanītu ģimenes sociālā rakstura problēmas, palielinātu motivāciju mācīties un mazinātu psiholoģiskās traumas. Labās prakses piemēru analīze rāda, ka skolēnu mācību grupu izveidošana ļauj optimizēt pedagogu resursu un ieguldīto darbu, uzkrāt, apkopot pieredzi un uzlabot pedagoģisko praksi.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
1.6. Cita informācija
Analizēta citu valstu pieredze, piemēram, Zviedrijas un Vācijas pieredzes, lai iebraucējiem, kuriem nav valsts valodas zināšanas, nodrošinātu iekļaušanu izglītības sistēmā.2023. gada 29. -30. martā notika OECD valstu forums “Education for Inclusive Societies. 10th Policy Forum and 5th Meeting of Country Representatives” , kurā tika diskutēts par dažādu Eiropas valstu pieredzi patvērumu meklētēju, t.sk. Ukraiņu, skolēnu iekļaušanā izglītības sistēmā un sabiedrībā kopumā.
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
- Skolēni, skolēnu vecāki, kas atbilst patvēruma meklētāju statusam
- Izglītības iestādes, pašvaldības
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2016. gada 26. jūlija noteikumi Nr. 488 "Kārtība, kādā nepilngadīgam patvēruma meklētājam nodrošina izglītības ieguves iespējas".
4.1.2. Ministru kabineta 2022. gada 8. februāra noteikumi Nr. 111 "Attālināto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtība".
4.2. Cita informācija
5.3. Cita informācija
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
6.4. Cita informācija
2023. gada 23. martā notika Valsts izglītības satura centra rīkota diskusija, lai uzzinātu pedagogu, skolu administrāciju un pašvaldību atbildīgo iestāžu pārstāvju viedokļus, idejas un ieteikumus plānotajai vispārējās pamatizglītības programmas varianta izveidi.
2023. gada 17. aprīlī notika Izglītības un zinātnes ministrijas rīkota diskusija starp Valsts izglītības satura centra, Izglītības kvalitātes valsts dienesta un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvjiem.
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
- Izglītības kvalitātes valsts dienests
- Valsts izglītības satura centrs
- Izglītības un zinātnes ministrija
- Izglītības iestādes, pašvaldības