24-TA-1155: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Veselības ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes – Nacionālā veselības dienesta – reorganizāciju" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
1. Ministru kabineta 2024.gada 23.aprīļa rīkojums Nr.321 "Par konceptuālo ziņojumu "Par veselības nozares Digitālo kompetenču centra izveidi" (turpmāk - Rīkojums Nr.321) nosaka, ka, pamatojoties uz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 4. panta pirmo daļu un 7. pantu un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmās daļas 2. punktu, atbalstīta konceptuālajā ziņojumā "Par veselības nozares Digitālo kompetenču centra izveidi" ietvertā C1 modeļa turpmāka izstrāde un Veselības ministrija (turpmāk – VM) noteikta par atbildīgo institūciju konceptuālā ziņojuma īstenošanā.
2. Ministru kabineta 2024.gada 23.aprīļa protokollēmuma (prot. Nr.17., 46.par.) 4.p. nosaka uzdevumu Veselības ministrijai sagatavot un iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā tiesību aktu projektus, kas saistīti ar Nacionālā veselības dienesta reorganizāciju un valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu veselības nozares Digitālo kompetenču centram: 4.1. Ministru kabineta rīkojuma projektu par Nacionālā veselības dienesta reorganizāciju (tai skaitā Digitālo kompetenču centram pārdalāmo finansējumu), informāciju par indikatīvo finansējumu sadalījumā pa gadiem amata vietām, kas pārdalāmas no Veselības ministrijas padotības iestādēm, informāciju par iespējamo veselības nozares Digitālo kompetenču centra izveides ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci sadalījumā pa gadiem, informāciju par to, kad plānota Digitālo kompetenču centra darbības uzsākšana, un informāciju par ieteicamo telpu lielumu, noslodzi un atrašanās vietu.
2. Ministru kabineta 2024.gada 23.aprīļa protokollēmuma (prot. Nr.17., 46.par.) 4.p. nosaka uzdevumu Veselības ministrijai sagatavot un iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā tiesību aktu projektus, kas saistīti ar Nacionālā veselības dienesta reorganizāciju un valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu veselības nozares Digitālo kompetenču centram: 4.1. Ministru kabineta rīkojuma projektu par Nacionālā veselības dienesta reorganizāciju (tai skaitā Digitālo kompetenču centram pārdalāmo finansējumu), informāciju par indikatīvo finansējumu sadalījumā pa gadiem amata vietām, kas pārdalāmas no Veselības ministrijas padotības iestādēm, informāciju par iespējamo veselības nozares Digitālo kompetenču centra izveides ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci sadalījumā pa gadiem, informāciju par to, kad plānota Digitālo kompetenču centra darbības uzsākšana, un informāciju par ieteicamo telpu lielumu, noslodzi un atrašanās vietu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Pieņemt MK rīkojumu par VM padotības iestādes Nacionālais veselības dienesta reorganizāciju-funkcijas-īstenot e-veselības politiku-un saistīto uzdevumu nodošanu SIA"Latvijas Digitālās veselības centrs"(turpmāk-Centrs), lai nodrošinātu Sabiedrības veselības politikas pamatnostādņu 2021–2027.g. mērķu sasniegšanu, veselības nozares digitālo attīstību, pilnveidotu VM resora vienotu digitālo pārvaldību, pakalpojumus, novērstu problēmas un nodrošinātu kapacitāti resora digitālo projektu pārvaldībai, īstenošanai, uzkrātu kapacitāti attīstībai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1. Rīkojums Nr.321 nosaka, ka, pamatojoties uz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 4. panta pirmo daļu un 7. pantu un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmās daļas 2. punktu, atbalstīta konceptuālajā ziņojumā "Par veselības nozares Digitālo kompetenču centra izveidi" ietvertā C1 modeļa turpmāka izstrāde un Veselības ministrija noteikta par atbildīgo institūciju konceptuālā ziņojuma īstenošanā.
VM uzdots ne vēlāk kā četru mēnešu laikā veikt kapitālsabiedrības – sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Lielstraupes pils" – nosaukuma un statūtu maiņu, nosakot, ka:
1. kapitālsabiedrības jaunais darbības veids ir veselības nozares digitālo risinājumu pārvaldība, izstrāde, ieviešana un uzturēšana;
2. kapitālsabiedrības darbības vispārējais stratēģiskais mērķis ir attīstīt un efektīvi pārvaldīt veselības nozares digitalizāciju, veicinot iesaistīto pušu sadarbību un radot sabiedrībai nozīmīgus un nepieciešamus digitālās veselības pakalpojumus, kā arī nodrošināt veselības aprūpes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras pilnveidi un veicināt digitālo tehnoloģiju plašāku izmantošanu veselības aprūpē.
2. Ministru kabineta 2024.gada 23.aprīļa protokollēmuma (prot. Nr.17, 46.par.) 4.p. nosaka uzdevumu VM sagatavot un iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā tiesību aktu projektus, kas saistīti ar Nacionālā veselības dienesta (turpmāk - NVD) reorganizāciju un valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu veselības nozares Digitālo kompetenču centram: 4.1. Ministru kabineta rīkojuma projektu par Nacionālā veselības dienesta reorganizāciju (tai skaitā Digitālo kompetenču centram pārdalāmo finansējumu), informāciju par indikatīvo finansējumu sadalījumā pa gadiem amata vietām, kas pārdalāmas no Veselības ministrijas padotības iestādēm, informāciju par iespējamo veselības nozares Digitālo kompetenču centra izveides ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci sadalījumā pa gadiem, informāciju par to, kad plānota Digitālo kompetenču centra darbības uzsākšana, un informāciju par ieteicamo telpu lielumu, noslodzi un atrašanās vietu.
VM uzdots ne vēlāk kā četru mēnešu laikā veikt kapitālsabiedrības – sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Lielstraupes pils" – nosaukuma un statūtu maiņu, nosakot, ka:
1. kapitālsabiedrības jaunais darbības veids ir veselības nozares digitālo risinājumu pārvaldība, izstrāde, ieviešana un uzturēšana;
2. kapitālsabiedrības darbības vispārējais stratēģiskais mērķis ir attīstīt un efektīvi pārvaldīt veselības nozares digitalizāciju, veicinot iesaistīto pušu sadarbību un radot sabiedrībai nozīmīgus un nepieciešamus digitālās veselības pakalpojumus, kā arī nodrošināt veselības aprūpes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras pilnveidi un veicināt digitālo tehnoloģiju plašāku izmantošanu veselības aprūpē.
2. Ministru kabineta 2024.gada 23.aprīļa protokollēmuma (prot. Nr.17, 46.par.) 4.p. nosaka uzdevumu VM sagatavot un iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā tiesību aktu projektus, kas saistīti ar Nacionālā veselības dienesta (turpmāk - NVD) reorganizāciju un valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu veselības nozares Digitālo kompetenču centram: 4.1. Ministru kabineta rīkojuma projektu par Nacionālā veselības dienesta reorganizāciju (tai skaitā Digitālo kompetenču centram pārdalāmo finansējumu), informāciju par indikatīvo finansējumu sadalījumā pa gadiem amata vietām, kas pārdalāmas no Veselības ministrijas padotības iestādēm, informāciju par iespējamo veselības nozares Digitālo kompetenču centra izveides ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci sadalījumā pa gadiem, informāciju par to, kad plānota Digitālo kompetenču centra darbības uzsākšana, un informāciju par ieteicamo telpu lielumu, noslodzi un atrašanās vietu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15. panta trešā daļas 3.p. nosaka, ka tiešās pārvaldes iestādi reorganizē: 3) nododot pārvaldes uzdevuma izpildi privātpersonai, — rezultātā sadalāmā iestāde turpina pastāvēt;
Nacionālais veselības dienests veic valsts pārvaldes funkciju - īstenot e-veselības politiku - un ar tās nodrošināšanu saistītus valsts pārvaldes uzdevumus (turpmāk - pārvaldes uzdevums).
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas definīciju e-veselība ir izmaksu efektīva un droša informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana veselības un ar veselību saistītajās jomās, ieskaitot veselības aprūpes pakalpojumus, veselības uzraudzību, veselības literatūru un veselības izglītību, zināšanas un pētniecību. Tādējādi, funkcija "Īstenot e-veselības politiku" ietver ļoti plašu uzdevumu loku un faktiski nozīmē digitālās veselības politikas īstenošanu, veselības nozares digitalizācijas veicināšanu. Ņemot vērā ar rīkojumu Nr.321 apstiprināto Centra stratēģisko mērķi - attīstīt un efektīvi pārvaldīt veselības nozares digitalizāciju, veicinot iesaistīto pušu sadarbību un radot sabiedrībai nozīmīgus un nepieciešamus digitālās veselības pakalpojumus, kā arī nodrošināt veseliības aprūpes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras pilnveidi un veicināt digitālo tehnoloģiju plašāku izmantošanu veselības aprūpē - NVD funkcija - īstenot e-veselības politiku nododama Centram.
NVD funkcijas - īstenot e-veselības politiku - un ar šīs funkcijas izpildi saistīto pārvaldes uzdevumu nodošana (deleģēšana) Centram, ir NVD reorganizācija, kas veicama ar Ministru kabineta rīkojumu. Atbilstoši rīkojumā Nr.321 noteiktajam Centrs tiek veidots kā valsts kapitālsabiedrība, kurā 100% kapitāldaļu pieder valstij, un kapitāldaļu turētājs ir VM.
Valsts pārvaldes iekārta likuma 15. panta piektā daļa nosaka, ka "deleģējot valsts pārvaldes iestādes uzdevumus kapitālsabiedrībai, kuras visas kapitāla daļas (akcijas) pieder vienai vai vairākām publiskām personām, attiecīgā kapitālsabiedrība ir iestādes tiesību, saistību un mantas pārņēmēja (tai skaitā tiesību un pienākumu, kas izriet no spēkā esošajām darba tiesiskajām attiecībām, ja vien lēmumā par reorganizāciju vai likvidāciju nav noteikts citādi)."
Veselības ministrija saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15. panta pirmo daļu reorganizāciju veic, ievērojot valsts pārvaldes principus, veicot funkciju izvērtējumu, funkciju un pakalpojumu izmaksu salīdzinājumu un izvērtējot ietekmi uz iestādes saistībām.
Funkcijas nodošana Centram atbilst rīkojumā Nr.321 noteiktajam Centra stratēģiskajam mērķim un nepieciešama, lai nodrošinātu veselības nozares digitālo attīstību, pilnveidotu VM resora vienotu digitālo pārvaldību un pakalpojumus, novērstu identificētās problēmas veselības nozares digitalizācijas jomā, nodrošinātu pietiekamu kapacitāti VM resora digitālo projektu pārvaldībai un īstenošanai un ilgtermiņā uzkrātu kapacitāti un zināšanas jomas attīstībai, veselības nozares digitālās transformācijas veicināšanai un IKT risinājumu jeb digitālo risinājumu attīstīšanai un digitālās veselības pārvaldības kapacitātes stiprināšanai Latvijā.
Funkcijas nodošana Centram paredz padarīt efektīvāku funkcijas realizāciju, kā arī iedzīvināt plašāku IT risinājumu ieviešanu un pārvaldīšanu saistībā ar Digitālās veselības stratēģijas līdz 2029.gadam ieviešanu.Tiek veicināta specializēta kompetences Centra attīstība.
2023.gada augustā Ministru kabinets apstiprināja Digitālās veselības stratēģiju līdz 2029.gadam (turpmāk – Stratēģija), kurā iekļauta detalizēta informācija par esošo situāciju, galvenajiem izaicinājumiem digitālās veselības jomā Latvijā un definēti veselības nozares digitālās transformācijas rīcības virzieni un uzdevumi, lai nodrošinātu Sabiedrības veselības politikas pamatnostādnēs 2021.–2027.gadam noteikto sabiedrības veselības politikas mērķu sasniegšanu, kā arī Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.–2027.gadam uzdevumu izpildi. No spējas stiprināt VM resora digitālās veselības pārvaldības kapacitāti ir atkarīgs, cik lielā mērā izdosies sasniegt Stratēģijā izvirzītos mērķus.
Kopumā veselības nozares digitālo datu telpas un ar to saistīto informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (turpmāk – IKT) risinājumu veidošanā un uzturēšanā ir iesaistīts liels skaits institūciju un uzņēmumu. Veselības nozares datu telpu veido gan ārstniecības iestāžu radītie pacientu veselības dati, gan aptieku radītie dati par izsniegtajiem medikamentiem, kas tiek apstrādāti ārstniecības iestāžu un aptieku informācijas sistēmās un daļa nodota arī e-veselības sistēmai. Tāpat veselības nozares datu telpā ir veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanai, statistikas nodrošināšanai, uzraudzības un kontroles nodrošināšanai nepieciešamie dati, ko rada ārstniecības iestādes, aptiekas, izglītības un sertifikācijas institūcijas un veselības resora iestādes, un kas tiek uzkrāti veselības nozares valsts informācijas sistēmās. Kopā septiņu VM padotības iestāžu pārziņā ir deviņpadsmit valsts informācijas sistēmas un septiņi reģistri.
Līdz ar IKT resursu sadrumstalotību, ir sadrumstalota un nevienmērīga esošā VM resora IKT cilvēkresursu kapacitāte, kas tādējādi tiek izmantota neefektīvi, nodrošinot līdzīgas pamata funkcijas dažādās institūcijās. Tai skaitā ir sadrumstalota pārvaldības funkcijas, kas arī ir viens no cēloņiem nevienmērīgai digitālajai transformācijai resorā. Vienlaikus decentralizētā pieeja, kāda šobrīd ir VM resora IKT resursu pārvaldībā, novedusi pie tā, ka trūkst resursu attīstībai, ekosistēmas veidošanai un koordinēšanai, projektu īstenošanai, sistēmiskas digitālās transformācijas plānošanai un vadībai. Organizatorisko resursu trūkuma dēļ vāji attīstīta lietotāju iesaiste jaunu digitālo risinājumu izstrādē.
Lai nodrošinātu veselības nozares digitālo attīstību, pilnveidotu VM resora vienotu digitālo pārvaldību un pakalpojumus, novērstu identificētās problēmas veselības nozares digitalizācijas jomā, nodrošinātu pietiekamu kapacitāti resora digitālo projektu pārvaldībai un īstenošanai un ilgtermiņā uzkrātu kapacitāti un zināšanas jomas attīstībai, nepieciešams izveidot veselības nozares digitālo kompetenču Centru, koncentrējot resora IKT kompetences un resursus vienā institūcijā un tādējādi kopumā stiprinot VM resora digitalizācijas kapacitāti un nodrošinot stratēģisku nozares resursu pārvaldību. Sākotnēji, veidojot centralizētu datu pārvaldības institūciju, ir nepieciešami papildus resursi, kas ilgtermiņā veidos resursu ekonomiju un mazinās attīstības procesu sadrumstalotību starp resora iestādēm.
Centram nododama funkcija - īstenot e-veselības politiku- un
un šādi pārvaldes uzdevumi (kas līdz šim ir NVD kompetencē):
1. ir pārzinis un veido, uztur, papildina valsts informācijas sistēmu “Vienotā veselības nozares elektroniskā informācijas sistēma” (e-veselības sistēma); (pārziņa pienākumus nosaka ārējie normatīvie akti, t.sk. Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR), Ministru kabineta 2014.gada 11.marta noteikumi Nr.134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" (turpmāk - Noteikumi Nr.134).
2. kompetences ietvaros nodrošina e-pakalpojumus ārstniecības iestādēm un iedzīvotājiem; piemēram sistēmas lietotāju atbalsta dienestu, piekļuvi informācijas resursam atbilstoši Ministru kabineta noteikumos noteiktajam, tiesību deliģējumus personām u.c.
3. atbilstoši kompetencei sadarbojas ar citu valstu iestādēm un starptautiskajām organizācijām un pārstāv valsts intereses starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās, piedalās starptautiskajos sadarbības projektos un citos starptautiskajos pasākumos, kā arī nodrošina informācijas apmaiņu jomā, kas saistīta ar pamattdarbību.
4. nodrošina nacionālā e-veselības kontaktpunkta darbību un funkciju īstenošanu; kas nodrošina datu pārrobežu apmaiņu starp e-veselības sistēmu un pacienta piederības valsts veselības datu informācijas sistēmām (Noteikumi Nr.134).
5. atbilstoši kompetencei organizē un koordinē datu apmaiņu starp veselības nozares informācijas sistēmām, kā arī ar nacionālā e-veselības kontaktpunkta starpniecību nodrošina datu pārrobežu apmaiņu. Slēdz sadarbības līgumus ar IT risinājumu izstrādātajiem par pakalpojumu sniedzēju, valsts iestāžu informācijas sistēmu integrāciju ar e-veselību, nodrošina datu pārrobežu apmaiņu, kā arī nodrošinās Nacionālā veselības dienesta informācijas sistēmu informācijas komunikāciju tehnoloģiju infrastruktūras darbību (piemēram, šādām NVD informācijas sistēmām - veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas norēķinu sistēmai "Vadības informācijas sistēma", kompensējamo zāļu reģistrācijas un uzskaites informācijas sistēmai, veselības nozares elektronisko starptautiskās sadarbības informācijas sistēmai (SSIS), nacionālās aplikācijas aizstājēja NVD RINA (Reference Implementation of National Application); veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzei).
Nacionālais veselības dienests veic valsts pārvaldes funkciju - īstenot e-veselības politiku - un ar tās nodrošināšanu saistītus valsts pārvaldes uzdevumus (turpmāk - pārvaldes uzdevums).
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas definīciju e-veselība ir izmaksu efektīva un droša informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana veselības un ar veselību saistītajās jomās, ieskaitot veselības aprūpes pakalpojumus, veselības uzraudzību, veselības literatūru un veselības izglītību, zināšanas un pētniecību. Tādējādi, funkcija "Īstenot e-veselības politiku" ietver ļoti plašu uzdevumu loku un faktiski nozīmē digitālās veselības politikas īstenošanu, veselības nozares digitalizācijas veicināšanu. Ņemot vērā ar rīkojumu Nr.321 apstiprināto Centra stratēģisko mērķi - attīstīt un efektīvi pārvaldīt veselības nozares digitalizāciju, veicinot iesaistīto pušu sadarbību un radot sabiedrībai nozīmīgus un nepieciešamus digitālās veselības pakalpojumus, kā arī nodrošināt veseliības aprūpes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras pilnveidi un veicināt digitālo tehnoloģiju plašāku izmantošanu veselības aprūpē - NVD funkcija - īstenot e-veselības politiku nododama Centram.
NVD funkcijas - īstenot e-veselības politiku - un ar šīs funkcijas izpildi saistīto pārvaldes uzdevumu nodošana (deleģēšana) Centram, ir NVD reorganizācija, kas veicama ar Ministru kabineta rīkojumu. Atbilstoši rīkojumā Nr.321 noteiktajam Centrs tiek veidots kā valsts kapitālsabiedrība, kurā 100% kapitāldaļu pieder valstij, un kapitāldaļu turētājs ir VM.
Valsts pārvaldes iekārta likuma 15. panta piektā daļa nosaka, ka "deleģējot valsts pārvaldes iestādes uzdevumus kapitālsabiedrībai, kuras visas kapitāla daļas (akcijas) pieder vienai vai vairākām publiskām personām, attiecīgā kapitālsabiedrība ir iestādes tiesību, saistību un mantas pārņēmēja (tai skaitā tiesību un pienākumu, kas izriet no spēkā esošajām darba tiesiskajām attiecībām, ja vien lēmumā par reorganizāciju vai likvidāciju nav noteikts citādi)."
Veselības ministrija saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15. panta pirmo daļu reorganizāciju veic, ievērojot valsts pārvaldes principus, veicot funkciju izvērtējumu, funkciju un pakalpojumu izmaksu salīdzinājumu un izvērtējot ietekmi uz iestādes saistībām.
Funkcijas nodošana Centram atbilst rīkojumā Nr.321 noteiktajam Centra stratēģiskajam mērķim un nepieciešama, lai nodrošinātu veselības nozares digitālo attīstību, pilnveidotu VM resora vienotu digitālo pārvaldību un pakalpojumus, novērstu identificētās problēmas veselības nozares digitalizācijas jomā, nodrošinātu pietiekamu kapacitāti VM resora digitālo projektu pārvaldībai un īstenošanai un ilgtermiņā uzkrātu kapacitāti un zināšanas jomas attīstībai, veselības nozares digitālās transformācijas veicināšanai un IKT risinājumu jeb digitālo risinājumu attīstīšanai un digitālās veselības pārvaldības kapacitātes stiprināšanai Latvijā.
Funkcijas nodošana Centram paredz padarīt efektīvāku funkcijas realizāciju, kā arī iedzīvināt plašāku IT risinājumu ieviešanu un pārvaldīšanu saistībā ar Digitālās veselības stratēģijas līdz 2029.gadam ieviešanu.Tiek veicināta specializēta kompetences Centra attīstība.
2023.gada augustā Ministru kabinets apstiprināja Digitālās veselības stratēģiju līdz 2029.gadam (turpmāk – Stratēģija), kurā iekļauta detalizēta informācija par esošo situāciju, galvenajiem izaicinājumiem digitālās veselības jomā Latvijā un definēti veselības nozares digitālās transformācijas rīcības virzieni un uzdevumi, lai nodrošinātu Sabiedrības veselības politikas pamatnostādnēs 2021.–2027.gadam noteikto sabiedrības veselības politikas mērķu sasniegšanu, kā arī Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.–2027.gadam uzdevumu izpildi. No spējas stiprināt VM resora digitālās veselības pārvaldības kapacitāti ir atkarīgs, cik lielā mērā izdosies sasniegt Stratēģijā izvirzītos mērķus.
Kopumā veselības nozares digitālo datu telpas un ar to saistīto informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (turpmāk – IKT) risinājumu veidošanā un uzturēšanā ir iesaistīts liels skaits institūciju un uzņēmumu. Veselības nozares datu telpu veido gan ārstniecības iestāžu radītie pacientu veselības dati, gan aptieku radītie dati par izsniegtajiem medikamentiem, kas tiek apstrādāti ārstniecības iestāžu un aptieku informācijas sistēmās un daļa nodota arī e-veselības sistēmai. Tāpat veselības nozares datu telpā ir veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanai, statistikas nodrošināšanai, uzraudzības un kontroles nodrošināšanai nepieciešamie dati, ko rada ārstniecības iestādes, aptiekas, izglītības un sertifikācijas institūcijas un veselības resora iestādes, un kas tiek uzkrāti veselības nozares valsts informācijas sistēmās. Kopā septiņu VM padotības iestāžu pārziņā ir deviņpadsmit valsts informācijas sistēmas un septiņi reģistri.
Līdz ar IKT resursu sadrumstalotību, ir sadrumstalota un nevienmērīga esošā VM resora IKT cilvēkresursu kapacitāte, kas tādējādi tiek izmantota neefektīvi, nodrošinot līdzīgas pamata funkcijas dažādās institūcijās. Tai skaitā ir sadrumstalota pārvaldības funkcijas, kas arī ir viens no cēloņiem nevienmērīgai digitālajai transformācijai resorā. Vienlaikus decentralizētā pieeja, kāda šobrīd ir VM resora IKT resursu pārvaldībā, novedusi pie tā, ka trūkst resursu attīstībai, ekosistēmas veidošanai un koordinēšanai, projektu īstenošanai, sistēmiskas digitālās transformācijas plānošanai un vadībai. Organizatorisko resursu trūkuma dēļ vāji attīstīta lietotāju iesaiste jaunu digitālo risinājumu izstrādē.
Lai nodrošinātu veselības nozares digitālo attīstību, pilnveidotu VM resora vienotu digitālo pārvaldību un pakalpojumus, novērstu identificētās problēmas veselības nozares digitalizācijas jomā, nodrošinātu pietiekamu kapacitāti resora digitālo projektu pārvaldībai un īstenošanai un ilgtermiņā uzkrātu kapacitāti un zināšanas jomas attīstībai, nepieciešams izveidot veselības nozares digitālo kompetenču Centru, koncentrējot resora IKT kompetences un resursus vienā institūcijā un tādējādi kopumā stiprinot VM resora digitalizācijas kapacitāti un nodrošinot stratēģisku nozares resursu pārvaldību. Sākotnēji, veidojot centralizētu datu pārvaldības institūciju, ir nepieciešami papildus resursi, kas ilgtermiņā veidos resursu ekonomiju un mazinās attīstības procesu sadrumstalotību starp resora iestādēm.
Centram nododama funkcija - īstenot e-veselības politiku- un
un šādi pārvaldes uzdevumi (kas līdz šim ir NVD kompetencē):
1. ir pārzinis un veido, uztur, papildina valsts informācijas sistēmu “Vienotā veselības nozares elektroniskā informācijas sistēma” (e-veselības sistēma); (pārziņa pienākumus nosaka ārējie normatīvie akti, t.sk. Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR), Ministru kabineta 2014.gada 11.marta noteikumi Nr.134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" (turpmāk - Noteikumi Nr.134).
2. kompetences ietvaros nodrošina e-pakalpojumus ārstniecības iestādēm un iedzīvotājiem; piemēram sistēmas lietotāju atbalsta dienestu, piekļuvi informācijas resursam atbilstoši Ministru kabineta noteikumos noteiktajam, tiesību deliģējumus personām u.c.
3. atbilstoši kompetencei sadarbojas ar citu valstu iestādēm un starptautiskajām organizācijām un pārstāv valsts intereses starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās, piedalās starptautiskajos sadarbības projektos un citos starptautiskajos pasākumos, kā arī nodrošina informācijas apmaiņu jomā, kas saistīta ar pamattdarbību.
4. nodrošina nacionālā e-veselības kontaktpunkta darbību un funkciju īstenošanu; kas nodrošina datu pārrobežu apmaiņu starp e-veselības sistēmu un pacienta piederības valsts veselības datu informācijas sistēmām (Noteikumi Nr.134).
5. atbilstoši kompetencei organizē un koordinē datu apmaiņu starp veselības nozares informācijas sistēmām, kā arī ar nacionālā e-veselības kontaktpunkta starpniecību nodrošina datu pārrobežu apmaiņu. Slēdz sadarbības līgumus ar IT risinājumu izstrādātajiem par pakalpojumu sniedzēju, valsts iestāžu informācijas sistēmu integrāciju ar e-veselību, nodrošina datu pārrobežu apmaiņu, kā arī nodrošinās Nacionālā veselības dienesta informācijas sistēmu informācijas komunikāciju tehnoloģiju infrastruktūras darbību (piemēram, šādām NVD informācijas sistēmām - veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas norēķinu sistēmai "Vadības informācijas sistēma", kompensējamo zāļu reģistrācijas un uzskaites informācijas sistēmai, veselības nozares elektronisko starptautiskās sadarbības informācijas sistēmai (SSIS), nacionālās aplikācijas aizstājēja NVD RINA (Reference Implementation of National Application); veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzei).
Risinājuma apraksts
Rīkojuma projekts nosaka, ka NVD tiek reorganizēts ar 2025.gada 1.janvāri, nododot NVD funkciju - īstenot e-veselības politiku - un ar to saistītos pārvaldes uzdevumus Centram.
Centram tiek nodota funkcija -īstenot e-veselības politiku- un
un šādi pārvaldes uzdevumi (kas līdz šim ir NVD kompetencē):
1. ir pārzinis un veido, uztur, papildina valsts informācijas sistēmu “Vienotā veselības nozares elektroniskā informācijas sistēma” (e-veselības sistēma);
2. kompetences ietvaros nodrošina e-pakalpojumus ārstniecības iestādēm un iedzīvotājiem;
3. atbilstoši kompetencei sadarbojas ar citu valstu iestādēm un starptautiskajām organizācijām un pārstāv valsts intereses starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās, piedalās starptautiskajos sadarbības projektos un citos starptautiskajos pasākumos, kā arī nodrošina informācijas apmaiņu jomā, kas saistīta ar Centra darbību, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 41.panta trešajā daļā noteiktos ierobežojumus;
4. nodrošina nacionālā e-veselības kontaktpunkta darbību un funkciju īstenošanu;
5. atbilstoši kompetencei organizē un koordinē datu apmaiņu starp veselības nozares informācijas sistēmām, kā arī ar nacionālā e-veselības kontaktpunkta starpniecību nodrošina datu pārrobežu apmaiņu.
Centrs arī nodrošinās: 1) E-veselības lietotāju (iedzīvotāju un speciālistu) atbalsta dienesta funkcijas; 2) Nacionālā veselības dienesta informācijas sistēmu informācijas komunikāciju tehnoloģiju infrastruktūras darbību; 3) izstrādās, uzturēs aktuālu un pārvaldīs digitālās veselības pakalpojumu attīstības projektu portfeli; 4) izstrādās un uzturēs aktuālu SPKC, NVD, VADC, VTMEC, VI un NMPD pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu arhitektūru un attīstības principus, slēgs līgumus ar NVD (2.posmā - SPKC, NVD, VADC, VTMEC, VI, ZVA, LAB, NMPD un Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejs) par to pārziņā esošo informācijas sistēmu uzturēšanu un attīstību; 5) izstrādās procedūru veselības datu pieejamības nodrošināšanai nepieciešamo kvalitātes standartu un klasifikatoru izstrādes, ieviešanas, adaptēšanas, uzturēšanas, aktualizācijas un pieejamības kārtības nodrošināšanai un nodrošinās tās īstenošanu; 6) gatavos projektu pieteikumus un piedalīsies kopīgajos ES dalībvalstu projektos digitālās veselības jomā Eiropas veselības datu telpas ietvaros; 7) organizēs iepirkumus.
Informācija par to, kad plānota digitālo kompetenču Centra darbības uzsākšana un informāciju par ieteicamo telpu lielumu, noslodzi un atrašanās vietu (atbilstoši Ministru kabineta 2024.gada 23.aprīļa protokollēmums (prot. Nr. 17., 46.par.) 4.1.p.):Centrs nodotās funkcijas un uzdevumu realizāciju uzsāks ar 2025.gada 1.janvāri.
Savukārt, Centrs ar 2024.gada 1.augustu uzsāk darbību saskaņā ar Ministru kabineta 2024.gada 23. aprīļa rīkojuma Nr.321 "Par konceptuālo ziņojumu "Par veselības nozares Digitālo kompetenču centra izveidi"” 3.2.app. noteikto kapitālsabiedrības darbības vispārējo stratēģisko mērķi - attīstīt un efektīvi pārvaldīt veselības nozares digitalizāciju, veicinot iesaistīto pušu sadarbību un radot sabiedrībai nozīmīgus un nepieciešamus digitālās veselības pakalpojumus, kā arī nodrošināt veselības aprūpes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras pilnveidi un veicināt digitālo tehnoloģiju plašāku izmantošanu veselības aprūpē. Centra darbība uzsākšana nepieciešama, lai veiktu sagatavošanās darbus reorganizācijas rezultātā pārņemamās funkcijas un uzdevumu sekmīgai uzsākšanai.
Pēc šā rīkojuma pieņemšanas darbam Centra valdē Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma noteiktajā kārtībā tiks izsludināts publisks konkurss uz valdes locekļa amatu. Centra darbības pirmajā posmā viens no pirmajiem Centra valdes uzdevumiem būs arī pieņemt lēmumu par Centra atrašanās vietu, telpu lielumu un noslodzi, ņemot vērā Centra darbinieku skaitu, veicamos uzdevumus, klātienes un attālinātā darba īpatsvaru, nepieļaujot Centra materiāli tehniskā nodrošinājuma nesaimniecisku izmantošanu un nelietderīgu kapitālsabiedrības finanšu līdzekļu izlietošanu.
Informāciju par indikatīvo finansējumu sadalījumā pa gadiem amata vietām, kas pārdalāmas no Veselības ministrijas padotības iestādēm (atbilstoši Ministru kabineta 2024.gada 23.aprīļa protokollēmums (prot. Nr. 17., 46.par.) 4.1.p.):
Centra izveide un tā cilvēkresursu piesaiste noritēs pakāpeniski, atbilstoši Centra darba apjomam, projektu, uzdevumu, finansējuma pieaugumam. Viens no Centram deleģējamiem uzdevumiem ir organizēt un koordinēt datu apmaiņu starp veselības nozares informācijas sistēmām. Šā uzdevuma īstenošanu Centrs realizēs pakāpeniski. No 2025.gada Centrs īstenos E-veselības sistēmas pārziņa funkcijas; pēc tam pakāpeniski līdz 2027. gadam (ieskaitot) plānots reorganizēt pārējo VM resora pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu un datubāžu iestāžu tehnisko uzturēšanu, VM padotības iestādēm slēdzot līgumus ar Centru par to pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu un datubāžu tehnisko uzturēšanu un koordinētas attīstības nodrošināšanu. Lai nodrošinātu kvalitatīvu sadarbību ar Centru, tai skaitā līgumu slēgšanu ar Centru par to pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu un datubāžu tehnisko uzturēšanu un koordinētas attīstības nodrošināšanu, jānosaka, kādas kompetences un resursi jāsaglabā VM resora iestādēs, un attiecīgi kāds būtu likvidējamo amata vietu skaits VM padotības iestādēs, un secīgi jāsagatavo VM resora iestāžu (Veselības inspekcija, Slimību profilakses un kontroles centrs, Zāļu valsts aģentūra, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs, Valsts asinsdonoru centrs, Latvijas Antidopinga birojs, Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejs, Nacionālais veselības dienests) IKT jomas reorganizācijas plāns. Pamatojoties uz minēto VM līdz 2025.gada decembrim sagatavos VM resora iestāžu IKT jomas reorganizācijas plānu, iekļaujot tajā arī informāciju par likvidējamo amata vietu skaitu VM padotības iestādēs un indikatīvo finansējumu sadalījumā pa gadiem, kas pārdalāms Centram, un iesniegs to izskatīšanai MK.
Centram tiek nodota funkcija -īstenot e-veselības politiku- un
un šādi pārvaldes uzdevumi (kas līdz šim ir NVD kompetencē):
1. ir pārzinis un veido, uztur, papildina valsts informācijas sistēmu “Vienotā veselības nozares elektroniskā informācijas sistēma” (e-veselības sistēma);
2. kompetences ietvaros nodrošina e-pakalpojumus ārstniecības iestādēm un iedzīvotājiem;
3. atbilstoši kompetencei sadarbojas ar citu valstu iestādēm un starptautiskajām organizācijām un pārstāv valsts intereses starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās, piedalās starptautiskajos sadarbības projektos un citos starptautiskajos pasākumos, kā arī nodrošina informācijas apmaiņu jomā, kas saistīta ar Centra darbību, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 41.panta trešajā daļā noteiktos ierobežojumus;
4. nodrošina nacionālā e-veselības kontaktpunkta darbību un funkciju īstenošanu;
5. atbilstoši kompetencei organizē un koordinē datu apmaiņu starp veselības nozares informācijas sistēmām, kā arī ar nacionālā e-veselības kontaktpunkta starpniecību nodrošina datu pārrobežu apmaiņu.
Centrs arī nodrošinās: 1) E-veselības lietotāju (iedzīvotāju un speciālistu) atbalsta dienesta funkcijas; 2) Nacionālā veselības dienesta informācijas sistēmu informācijas komunikāciju tehnoloģiju infrastruktūras darbību; 3) izstrādās, uzturēs aktuālu un pārvaldīs digitālās veselības pakalpojumu attīstības projektu portfeli; 4) izstrādās un uzturēs aktuālu SPKC, NVD, VADC, VTMEC, VI un NMPD pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu arhitektūru un attīstības principus, slēgs līgumus ar NVD (2.posmā - SPKC, NVD, VADC, VTMEC, VI, ZVA, LAB, NMPD un Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejs) par to pārziņā esošo informācijas sistēmu uzturēšanu un attīstību; 5) izstrādās procedūru veselības datu pieejamības nodrošināšanai nepieciešamo kvalitātes standartu un klasifikatoru izstrādes, ieviešanas, adaptēšanas, uzturēšanas, aktualizācijas un pieejamības kārtības nodrošināšanai un nodrošinās tās īstenošanu; 6) gatavos projektu pieteikumus un piedalīsies kopīgajos ES dalībvalstu projektos digitālās veselības jomā Eiropas veselības datu telpas ietvaros; 7) organizēs iepirkumus.
Informācija par to, kad plānota digitālo kompetenču Centra darbības uzsākšana un informāciju par ieteicamo telpu lielumu, noslodzi un atrašanās vietu (atbilstoši Ministru kabineta 2024.gada 23.aprīļa protokollēmums (prot. Nr. 17., 46.par.) 4.1.p.):Centrs nodotās funkcijas un uzdevumu realizāciju uzsāks ar 2025.gada 1.janvāri.
Savukārt, Centrs ar 2024.gada 1.augustu uzsāk darbību saskaņā ar Ministru kabineta 2024.gada 23. aprīļa rīkojuma Nr.321 "Par konceptuālo ziņojumu "Par veselības nozares Digitālo kompetenču centra izveidi"” 3.2.app. noteikto kapitālsabiedrības darbības vispārējo stratēģisko mērķi - attīstīt un efektīvi pārvaldīt veselības nozares digitalizāciju, veicinot iesaistīto pušu sadarbību un radot sabiedrībai nozīmīgus un nepieciešamus digitālās veselības pakalpojumus, kā arī nodrošināt veselības aprūpes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras pilnveidi un veicināt digitālo tehnoloģiju plašāku izmantošanu veselības aprūpē. Centra darbība uzsākšana nepieciešama, lai veiktu sagatavošanās darbus reorganizācijas rezultātā pārņemamās funkcijas un uzdevumu sekmīgai uzsākšanai.
Pēc šā rīkojuma pieņemšanas darbam Centra valdē Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma noteiktajā kārtībā tiks izsludināts publisks konkurss uz valdes locekļa amatu. Centra darbības pirmajā posmā viens no pirmajiem Centra valdes uzdevumiem būs arī pieņemt lēmumu par Centra atrašanās vietu, telpu lielumu un noslodzi, ņemot vērā Centra darbinieku skaitu, veicamos uzdevumus, klātienes un attālinātā darba īpatsvaru, nepieļaujot Centra materiāli tehniskā nodrošinājuma nesaimniecisku izmantošanu un nelietderīgu kapitālsabiedrības finanšu līdzekļu izlietošanu.
Informāciju par indikatīvo finansējumu sadalījumā pa gadiem amata vietām, kas pārdalāmas no Veselības ministrijas padotības iestādēm (atbilstoši Ministru kabineta 2024.gada 23.aprīļa protokollēmums (prot. Nr. 17., 46.par.) 4.1.p.):
Centra izveide un tā cilvēkresursu piesaiste noritēs pakāpeniski, atbilstoši Centra darba apjomam, projektu, uzdevumu, finansējuma pieaugumam. Viens no Centram deleģējamiem uzdevumiem ir organizēt un koordinēt datu apmaiņu starp veselības nozares informācijas sistēmām. Šā uzdevuma īstenošanu Centrs realizēs pakāpeniski. No 2025.gada Centrs īstenos E-veselības sistēmas pārziņa funkcijas; pēc tam pakāpeniski līdz 2027. gadam (ieskaitot) plānots reorganizēt pārējo VM resora pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu un datubāžu iestāžu tehnisko uzturēšanu, VM padotības iestādēm slēdzot līgumus ar Centru par to pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu un datubāžu tehnisko uzturēšanu un koordinētas attīstības nodrošināšanu. Lai nodrošinātu kvalitatīvu sadarbību ar Centru, tai skaitā līgumu slēgšanu ar Centru par to pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu un datubāžu tehnisko uzturēšanu un koordinētas attīstības nodrošināšanu, jānosaka, kādas kompetences un resursi jāsaglabā VM resora iestādēs, un attiecīgi kāds būtu likvidējamo amata vietu skaits VM padotības iestādēs, un secīgi jāsagatavo VM resora iestāžu (Veselības inspekcija, Slimību profilakses un kontroles centrs, Zāļu valsts aģentūra, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs, Valsts asinsdonoru centrs, Latvijas Antidopinga birojs, Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejs, Nacionālais veselības dienests) IKT jomas reorganizācijas plāns. Pamatojoties uz minēto VM līdz 2025.gada decembrim sagatavos VM resora iestāžu IKT jomas reorganizācijas plānu, iekļaujot tajā arī informāciju par likvidējamo amata vietu skaitu VM padotības iestādēs un indikatīvo finansējumu sadalījumā pa gadiem, kas pārdalāms Centram, un iesniegs to izskatīšanai MK.
Problēmas apraksts
2. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15.panta piektā daļa nosaka, ka (5) Deleģējot valsts pārvaldes iestādes uzdevumus kapitālsabiedrībai, kuras visas kapitāla daļas (akcijas) pieder vienai vai vairākām publiskām personām, attiecīgā kapitālsabiedrība ir iestādes tiesību, saistību un mantas pārņēmēja (tai skaitā tiesību un pienākumu, kas izriet no spēkā esošajām darba tiesiskajām attiecībām, ja vien lēmumā par reorganizāciju vai likvidāciju nav noteikts citādi).
Centra izveidei valsts kapitālsabiedrības formā VM identificēja kapitālsabiedrību SIA "Lielstraupes pils" (iepriekš VSIA "Straupes narkoloģiskā slimnīca", reģistrācijas numurs 40003342456), kurā VM ir valsts kapitāla daļu turētāja. Tās līdzšinējie uzdevumi jau ir nodoti citām ārstniecības iestādēm, tāpēc tā ir izmantojama Centra izveidei, veicot tās nosaukuma maiņu un statūtu grozījumus.
Rīkojumā Nr.321 noteikts uzdevums: 3. Veselības ministrijai ne vēlāk kā četru mēnešu laikā veikt kapitālsabiedrības – sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Lielstraupes pils" – nosaukuma un statūtu maiņu, nosakot, ka:
3.1. kapitālsabiedrības jaunais darbības veids ir veselības nozares digitālo risinājumu pārvaldība, izstrāde, ieviešana un uzturēšana;
3.2. kapitālsabiedrības darbības vispārējais stratēģiskais mērķis ir attīstīt un efektīvi pārvaldīt veselības nozares digitalizāciju, veicinot iesaistīto pušu sadarbību un radot sabiedrībai nozīmīgus un nepieciešamus digitālās veselības pakalpojumus, kā arī nodrošināt veselības aprūpes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras pilnveidi un veicināt digitālo tehnoloģiju plašāku izmantošanu veselības aprūpē.
Kapitāla daļu turētāja pārstāvis 2024.gada 6. jūnijā sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Lielstraupes pils" ārkārtas dalībnieku sapulcē pieņēma lēmumu par sabiedrības nosaukuma maiņu - sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Digitālās veselības centrs" (turpmāk arī - Centrs). Nosaukuma maiņa reģistrēta Uzņēmumu reģistrā 03.07.2024.
Ir veikta Centra statūtu aktualizācija, lai kapitālsabiedrības darbība tiktu reglamentēta atbilstoši Rīkojumā Nr.321 noteiktajam, iekļaujot tajos jaunus komercdarbības veidus.
Centra izveidei valsts kapitālsabiedrības formā VM identificēja kapitālsabiedrību SIA "Lielstraupes pils" (iepriekš VSIA "Straupes narkoloģiskā slimnīca", reģistrācijas numurs 40003342456), kurā VM ir valsts kapitāla daļu turētāja. Tās līdzšinējie uzdevumi jau ir nodoti citām ārstniecības iestādēm, tāpēc tā ir izmantojama Centra izveidei, veicot tās nosaukuma maiņu un statūtu grozījumus.
Rīkojumā Nr.321 noteikts uzdevums: 3. Veselības ministrijai ne vēlāk kā četru mēnešu laikā veikt kapitālsabiedrības – sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Lielstraupes pils" – nosaukuma un statūtu maiņu, nosakot, ka:
3.1. kapitālsabiedrības jaunais darbības veids ir veselības nozares digitālo risinājumu pārvaldība, izstrāde, ieviešana un uzturēšana;
3.2. kapitālsabiedrības darbības vispārējais stratēģiskais mērķis ir attīstīt un efektīvi pārvaldīt veselības nozares digitalizāciju, veicinot iesaistīto pušu sadarbību un radot sabiedrībai nozīmīgus un nepieciešamus digitālās veselības pakalpojumus, kā arī nodrošināt veselības aprūpes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras pilnveidi un veicināt digitālo tehnoloģiju plašāku izmantošanu veselības aprūpē.
Kapitāla daļu turētāja pārstāvis 2024.gada 6. jūnijā sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Lielstraupes pils" ārkārtas dalībnieku sapulcē pieņēma lēmumu par sabiedrības nosaukuma maiņu - sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Digitālās veselības centrs" (turpmāk arī - Centrs). Nosaukuma maiņa reģistrēta Uzņēmumu reģistrā 03.07.2024.
Ir veikta Centra statūtu aktualizācija, lai kapitālsabiedrības darbība tiktu reglamentēta atbilstoši Rīkojumā Nr.321 noteiktajam, iekļaujot tajos jaunus komercdarbības veidus.
Risinājuma apraksts
Rīkojums nosaka, ka Centrs ar 2025.gada 1.janvāri ir Nacionālā veselības dienesta tiesību, saistību, finanšu līdzekļu, mantas un lietvedības pārņēmējs attiecībā uz rīkojuma projektā minēto funkciju un pārvaldes uzdevumiem.
Protokollēmuma 8.p. nosaka, ka Centrs ar 2024.gada 1.augustu uzsāk darbību saskaņā ar kapitālsabiedrībai noteikto darbības vispārējo stratēģisko mērķi - attīstīt un efektīvi pārvaldīt veselības nozares digitalizāciju, veicinot iesaistīto pušu sadarbību un radot sabiedrībai nozīmīgus un nepieciešamus digitālās veselības pakalpojumus, kā arī nodrošināt veselības aprūpes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras pilnveidi un veicināt digitālo tehnoloģiju plašāku izmantošanu veselības aprūpē.
Protokollēmuma 8.p. nosaka, ka Centrs ar 2024.gada 1.augustu uzsāk darbību saskaņā ar kapitālsabiedrībai noteikto darbības vispārējo stratēģisko mērķi - attīstīt un efektīvi pārvaldīt veselības nozares digitalizāciju, veicinot iesaistīto pušu sadarbību un radot sabiedrībai nozīmīgus un nepieciešamus digitālās veselības pakalpojumus, kā arī nodrošināt veselības aprūpes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras pilnveidi un veicināt digitālo tehnoloģiju plašāku izmantošanu veselības aprūpē.
Problēmas apraksts
3.Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15.panta piektā daļa nosaka, ka, deleģējot valsts pārvaldes iestādes uzdevumus kapitālsabiedrībai, kuras visas kapitāla daļas (akcijas) pieder vienai vai vairākām publiskām personām, attiecīgā kapitālsabiedrība ir iestādes tiesību, saistību un mantas pārņēmēja (tai skaitā tiesību un pienākumu, kas izriet no spēkā esošajām darba tiesiskajām attiecībām, ja vien lēmumā par reorganizāciju vai likvidāciju nav noteikts citādi).
Publiskas personas mantas nodošanas (atsavināšanas) kārtību kapitālsabiedrībai nosaka Publiskas personas mantas atsavināšanas likums.
Reorganizācijas procesa nodrošināšanai nepieciešams veselības ministram izveidot reorganizācijas komisiju, un uzdot komisijai veikt Nacionālā veselības dienesta materiālo un finanšu līdzekļu inventarizāciju, noteikt mantas vērtību un saistību apjomu, kā arī nodrošināt Nacionālā veselības dienesta finanšu līdzekļu, mantas, saistību un lietvedības nodošanu Centram saskaņā ar šā rīkojuma 2. punktu - nododamās funkcijas apjomā.
Publiskas personas mantas nodošanas (atsavināšanas) kārtību kapitālsabiedrībai nosaka Publiskas personas mantas atsavināšanas likums.
Reorganizācijas procesa nodrošināšanai nepieciešams veselības ministram izveidot reorganizācijas komisiju, un uzdot komisijai veikt Nacionālā veselības dienesta materiālo un finanšu līdzekļu inventarizāciju, noteikt mantas vērtību un saistību apjomu, kā arī nodrošināt Nacionālā veselības dienesta finanšu līdzekļu, mantas, saistību un lietvedības nodošanu Centram saskaņā ar šā rīkojuma 2. punktu - nododamās funkcijas apjomā.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz, ka Centrs ir Nacionālā veselības dienesta tiesību, saistību un mantas pārņēmēja saskaņā ar šā rīkojuma 2. punktu.
Projekts paredz veselības ministram desmit darba dienu laikā no šā rīkojuma spēkā stāšanās dienas izveidot reorganizācijas komisiju (turpmāk – Komisija) šā rīkojuma 1.punktā minētās valsts pārvaldes iestādes reorganizācijai; Komisijai veikt Nacionālā veselības dienesta materiālo un finanšu līdzekļu inventarizāciju, noteikt mantas vērtību un saistību apjomu, kā arī nodrošināt Nacionālā veselības dienesta finanšu līdzekļu, mantas, saistību un lietvedības nodošanu Centram saskaņā ar šā rīkojuma 2. punktu.
Reorganizācijas procesā tiks veikta kapitālsabiedrībai nododamās mantas apzināšana, novērtēšana. Mantas sastāvā nav nekustamais īpašums.
Reorganizācijas procesā tiks vērtēts, kādu mantu iespējams ieguldīt kapitālsabiedrības pamatkapitālā, un par mantas, kura netiks ieguldīta - nodošanu kapitālsabiedrībai citā veidā. Kapitālsabiedrībai manta tiks nodota, ievērojot normatīvajos aktos noteikto par mantas nodošanu kapitālsabiedrībai. Ņemot vērā, ka Centrs nav jaundibināma kapitālsabiedrība, bet ir esoša kapitālsabiedrība (kas mainījusi nosaukumu un statūtus), tad lēmumu par mantas ieguldīšanu pamatkapitālā saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 40.panta pirmā daļā noteikto pieņems šā likuma 6.pantā noteiktā institūcija (amatpersona) - veselības ministrs.
Projekts paredz veselības ministram desmit darba dienu laikā no šā rīkojuma spēkā stāšanās dienas izveidot reorganizācijas komisiju (turpmāk – Komisija) šā rīkojuma 1.punktā minētās valsts pārvaldes iestādes reorganizācijai; Komisijai veikt Nacionālā veselības dienesta materiālo un finanšu līdzekļu inventarizāciju, noteikt mantas vērtību un saistību apjomu, kā arī nodrošināt Nacionālā veselības dienesta finanšu līdzekļu, mantas, saistību un lietvedības nodošanu Centram saskaņā ar šā rīkojuma 2. punktu.
Reorganizācijas procesā tiks veikta kapitālsabiedrībai nododamās mantas apzināšana, novērtēšana. Mantas sastāvā nav nekustamais īpašums.
Reorganizācijas procesā tiks vērtēts, kādu mantu iespējams ieguldīt kapitālsabiedrības pamatkapitālā, un par mantas, kura netiks ieguldīta - nodošanu kapitālsabiedrībai citā veidā. Kapitālsabiedrībai manta tiks nodota, ievērojot normatīvajos aktos noteikto par mantas nodošanu kapitālsabiedrībai. Ņemot vērā, ka Centrs nav jaundibināma kapitālsabiedrība, bet ir esoša kapitālsabiedrība (kas mainījusi nosaukumu un statūtus), tad lēmumu par mantas ieguldīšanu pamatkapitālā saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 40.panta pirmā daļā noteikto pieņems šā likuma 6.pantā noteiktā institūcija (amatpersona) - veselības ministrs.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Konceptuālais ziņojums "Par veselības nozares Digitālo kompetenču centra izveidi" (Ministru kabineta 2024.gada 23.aprīļa rīkojums Nr.321 "Par konceptuālo ziņojumu "Par veselības nozares Digitālo kompetenču centra izveidi") izvērtē alternatīvos risinājumus (darbības modeļus):
1. Modelis A: NVD struktūrvienība – struktūrvienību kopums, kas izveidots kā digitālās veselības nodaļa vai birojs;
2. Modelis B: jauna dienesta/aģentūras izveidošana – VM padotības iestāde, kas izveidota VM pārvaldes un organizatoriskajā struktūrā;
3. Modelis C: (C1)Valsts kapitālsabiedrība, kurā VM ir vienīgā kapitāla daļu turētāja vai (C2) kurā VM ir vismaz 51% kapitāla daļu turētāja un pārējās kapitāla daļas sadalītas starp klīniskās universitātes slimnīcām (turpmāk – KUS). Valsts kapitālsabiedrībai ir visas īpašumtiesības un pilnvarojums pārvaldībai un atbildībai par digitālās veselības stratēģijas īstenošanu un vienotas veselības nozares ekosistēmas izveidi un attīstību, nodrošinot mūsdienīgus un ES ietvaros konkurētspējīgus digitālās transformācijas risinājumus.
4. Modelis D: ārpakalpojuma sniedzējs. Apskatot dažādus iespējamos risinājumus, tika identificēta arī iespēja veselības nozares digitālās transformācijas pārvaldības uzdevumu nodot ārpakalpojumā (publiskā iepirkuma kārtībā) trešajai pusei ar iepriekšēju veiksmīgu IKT risinājumu ieviešanas pieredzi. Izskatot Modeli D, tika secināts, ka tas konceptuāli ir neiespējams,
Ministru kabinets ar rīkojumu Nr.321 (1.p.) pamatojoties uz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 4. panta pirmo daļu un 7. pantu un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmās daļas 2. punktu, atbalstīja konceptuālajā ziņojumā "Par veselības nozares Digitālo kompetenču centra izveidi" ietvertā C1 modeļa turpmāku izstrādi un noteica Veselības ministriju par atbildīgo institūciju konceptuālā ziņojuma īstenošanā.
1. Modelis A: NVD struktūrvienība – struktūrvienību kopums, kas izveidots kā digitālās veselības nodaļa vai birojs;
2. Modelis B: jauna dienesta/aģentūras izveidošana – VM padotības iestāde, kas izveidota VM pārvaldes un organizatoriskajā struktūrā;
3. Modelis C: (C1)Valsts kapitālsabiedrība, kurā VM ir vienīgā kapitāla daļu turētāja vai (C2) kurā VM ir vismaz 51% kapitāla daļu turētāja un pārējās kapitāla daļas sadalītas starp klīniskās universitātes slimnīcām (turpmāk – KUS). Valsts kapitālsabiedrībai ir visas īpašumtiesības un pilnvarojums pārvaldībai un atbildībai par digitālās veselības stratēģijas īstenošanu un vienotas veselības nozares ekosistēmas izveidi un attīstību, nodrošinot mūsdienīgus un ES ietvaros konkurētspējīgus digitālās transformācijas risinājumus.
4. Modelis D: ārpakalpojuma sniedzējs. Apskatot dažādus iespējamos risinājumus, tika identificēta arī iespēja veselības nozares digitālās transformācijas pārvaldības uzdevumu nodot ārpakalpojumā (publiskā iepirkuma kārtībā) trešajai pusei ar iepriekšēju veiksmīgu IKT risinājumu ieviešanas pieredzi. Izskatot Modeli D, tika secināts, ka tas konceptuāli ir neiespējams,
Ministru kabinets ar rīkojumu Nr.321 (1.p.) pamatojoties uz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 4. panta pirmo daļu un 7. pantu un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmās daļas 2. punktu, atbalstīja konceptuālajā ziņojumā "Par veselības nozares Digitālo kompetenču centra izveidi" ietvertā C1 modeļa turpmāku izstrādi un noteica Veselības ministriju par atbildīgo institūciju konceptuālā ziņojuma īstenošanā.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Konceptuālajā ziņojumā "Par veselības nozares Digitālo kompetenču centra izveidi" (Ministru kabineta 2024.gada 23.aprīļa rīkojums Nr.321 "Par konceptuālo ziņojumu "Par veselības nozares Digitālo kompetenču centra izveidi") iekļauts izvērtējums par prasību un izmaksu samērīgumu pret ieguvumiem, vērtējot iespējamos risinājumus (darbības modeļus) (finanšu aprēķini ietverti konceptuālā ziņojuma 1.pielikumā):
1. Modelis A: NVD struktūrvienība – struktūrvienību kopums, kas izveidots kā digitālās veselības nodaļa vai birojs;
2. Modelis B: jauna dienesta/aģentūras izveidošana – VM padotības iestāde, kas izveidota VM pārvaldes un organizatoriskajā struktūrā;
3. Modelis C: (C1)Valsts kapitālsabiedrība, kurā VM ir vienīgā kapitāla daļu turētāja vai (C2) kurā VM ir vismaz 51% kapitāla daļu turētāja un pārējās kapitāla daļas sadalītas starp klīniskās universitātes slimnīcām . Valsts kapitālsabiedrībai ir visas īpašumtiesības un pilnvarojums pārvaldībai un atbildībai par digitālās veselības stratēģijas īstenošanu un vienotas veselības nozares ekosistēmas izveidi un attīstību, nodrošinot mūsdienīgus un ES ietvaros konkurētspējīgus digitālās transformācijas risinājumus.
4. Modelis D: ārpakalpojuma sniedzējs. Apskatot dažādus iespējamos risinājumus, tika identificēta arī iespēja veselības nozares digitālās transformācijas pārvaldības uzdevumu nodot ārpakalpojumā (publiskā iepirkuma kārtībā) trešajai pusei ar iepriekšēju veiksmīgu IKT risinājumu ieviešanas pieredzi. Izskatot Modeli D, tika secināts, ka tas konceptuāli ir neiespējams.
Ministru kabinets ar rīkojumu Nr.321 (1.p.), pamatojoties uz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 4. panta pirmo daļu un 7. pantu un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmās daļas 2. punktu, atbalstīja konceptuālajā ziņojumā "Par veselības nozares Digitālo kompetenču centra izveidi" ietvertā C1 modeļa turpmāku izstrādi un noteica Veselības ministriju par atbildīgo institūciju konceptuālā ziņojuma īstenošanā.
1. Modelis A: NVD struktūrvienība – struktūrvienību kopums, kas izveidots kā digitālās veselības nodaļa vai birojs;
2. Modelis B: jauna dienesta/aģentūras izveidošana – VM padotības iestāde, kas izveidota VM pārvaldes un organizatoriskajā struktūrā;
3. Modelis C: (C1)Valsts kapitālsabiedrība, kurā VM ir vienīgā kapitāla daļu turētāja vai (C2) kurā VM ir vismaz 51% kapitāla daļu turētāja un pārējās kapitāla daļas sadalītas starp klīniskās universitātes slimnīcām . Valsts kapitālsabiedrībai ir visas īpašumtiesības un pilnvarojums pārvaldībai un atbildībai par digitālās veselības stratēģijas īstenošanu un vienotas veselības nozares ekosistēmas izveidi un attīstību, nodrošinot mūsdienīgus un ES ietvaros konkurētspējīgus digitālās transformācijas risinājumus.
4. Modelis D: ārpakalpojuma sniedzējs. Apskatot dažādus iespējamos risinājumus, tika identificēta arī iespēja veselības nozares digitālās transformācijas pārvaldības uzdevumu nodot ārpakalpojumā (publiskā iepirkuma kārtībā) trešajai pusei ar iepriekšēju veiksmīgu IKT risinājumu ieviešanas pieredzi. Izskatot Modeli D, tika secināts, ka tas konceptuāli ir neiespējams.
Ministru kabinets ar rīkojumu Nr.321 (1.p.), pamatojoties uz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 4. panta pirmo daļu un 7. pantu un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmās daļas 2. punktu, atbalstīja konceptuālajā ziņojumā "Par veselības nozares Digitālo kompetenču centra izveidi" ietvertā C1 modeļa turpmāku izstrādi un noteica Veselības ministriju par atbildīgo institūciju konceptuālā ziņojuma īstenošanā.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Veselības nozares digitalizācijas kontekstā pārvaldības stiprināšanas jautājums ir kritiski svarīgs, un to virza to kā prioritāti.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- NVD darbinieki
Ietekmes apraksts
NVD darbiniekiem, kas nodrošina funkcijas izpildi, tiek piedāvāts turpināt darbu kapitālsabiedrībā ar 2025.gada 1.janvāri
Juridiskās personas
- Nacionālais veselības dienests
Ietekmes apraksts
NVD funkcija un no tās izrietošie valsts pārvaldes izdevumi tiek nodoti kapitālsabiedrībai
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
3 991 061
0
3 991 061
0
3 991 061
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
3 991 061
0
3 991 061
0
3 991 061
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
3 991 061
0
3 991 061
2 943 180
3 991 061
2 992 201
2 992 201
2.1. valsts pamatbudžets
3 991 061
0
3 991 061
2 943 180
3 991 061
2 992 201
2 992 201
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-2 943 180
0
-2 992 201
-2 992 201
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-2 943 180
0
-2 992 201
-2 992 201
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
2 943 180
0
2 992 201
2 992 201
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
MK rīkojuma projekts paredz, ka pēc NVD reorganizācijas Centrs no NVD pārņems valsts funkciju - īstenot e-veselības politiku un ar to saistītos valsts pārvaldes uzdevumus (kas līdz šim ir NVD kompetencē):
1. ir pārzinis un veido, uztur, papildina valsts informācijas sistēmu “Vienotā veselības nozares elektroniskā informācijas sistēma” (e-veselības sistēma); lai īstenotu šo uzdevumu, Centrs arī nodrošinās E-veselības lietotāju (iedzīvotāju un speciālistu) atbalsta dienesta funkcijas;
2. kompetences ietvaros nodrošina e-pakalpojumus ārstniecības iestādēm un iedzīvotājiem;
3. atbilstoši kompetencei sadarbojas ar citu valstu iestādēm un starptautiskajām organizācijām un pārstāv valsts intereses starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās, piedalās starptautiskajos sadarbības projektos un citos starptautiskajos pasākumos.
4. nodrošina nacionālā e-veselības kontaktpunkta darbību un funkciju īstenošanu;
5. atbilstoši kompetencei organizē un koordinē datu apmaiņu starp veselības nozares informācijas sistēmām, kā arī ar nacionālā e-veselības kontaktpunkta starpniecību nodrošina datu pārrobežu apmaiņu.
NVD augstāk uzskaitītājām funkcijām 2024.gadam un turpmākiem gadiem bāzē ir paredzēts finansējums 3 991 061 euro apmērā ik gadu, no tiem 774 324 euro apmērā atlīdzībai (EKK1000), 2 517 463 euro apmērā precēm un pakalpojumiem (EKK2000) un pamatkapitāla veidošanai 699 274 euro apmērā (EKK5000).
Pārņemot valsts funkciju no NVD un lai Centrs varētu nodrošināt valsts deleģēta funkcija īstenošanu un pārvaldes uzdevumu īstenošanu, Centram nepieciešams finansējums 2025.gadā veido 6 934 241 euro apmērā, savukārt 2026.gadā un turpmāk ik gadu veido 6 983 262 euro apmērā.
Tā kā NVD slēgs līgumu ar Centru, par veicamajiem uzdevumiem e-veselības politikas īstenošanai, tai skaitā augstāk uzskaitīto pārvaldes uzdevumu īstenošanai, nepieciešams veikt līdzekļu pārplānošanu NVD budžeta apakšprogrammas 45.01.00 "Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana” ietvaros starp budžetu izdevumu klasifikāciju kodiem atbilstoši ekonomiskajai būtībai. 2025.gadā un turpmāk ik gadu samazināt izdevumus atlīdzībai 774 324 euro apmērā (EKK 1000) un pamatkapitāla veidošanai 699 274 euro apmērā (EKK 5000) un palielināt izdevumus precēm un pakalpojumiem 1 473 598 euro apmērā (EKK 2000).
Papildus nepieciešams veikt līdzekļu pārdali 2025.gadam 2 943 180 euro apmērā un 2026.gadam un turpmāk ik gadu 2 992 201 euro apmērā no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 20.00.00 programmas "Veselības aprūpes pasākumu īstenošana" uz apakšprogrammu 45.01.00 "Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana” pārdali 2025.gadam 2 943 180 euro apmērā un 2026.gadam un turpmāk ik gadu 2 992 201 euro palielinot dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un palielinot izdevumus precēm un pakalpojumiem (EKK 2000).
Detalizētu informācijas sadalījumu ar finansējumu pa esošajiem un pa jaunajiem pakalpojuma veidiem skatīties anotācijas 1.pielikumā.
Tā kā MK rīkojuma projektā paredzētajai reorganizācijai ir ietekme 2025.gadam un turpmākajiem gadiem, Veselības ministrija iesniegs Finanšu ministrijai priekšlikumus par valsts pamatbudžeta budžeta bāzes izdevumu 2025.-2028. gadam palielināšanu veselības nozares pasākumu īstenošanai, paredzot finansējuma pārdali 2025.gadā 2 943 180 euro apmērā un 2026.gadā un turpmāk ik gadu 2 992 201 euro apmērā no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 20.00.00 "Veselības aprūpes pasākumu īstenošana".
Plānots, ka Centrs savu darbību reorganizācijas rezultātā nododamo funkciju un uzdevumu sekmīgai pārņemšanai ar 2025.gada 1.janvāri, uzsāks 2024.gada 1.augustā, kur nepieciešams papildu finansējums 317 463 euro apmērā, lai nodrošinātu atbilstošas telpas un tā cilvēkresursu piesaisti atbilstoši Centra darba apjomam, projektiem un uzdevumiem. Detalizēti aprēķini 2024.gadam ir atspoguļoti VM sagatavotajā MK rīkojuma projektā "“Par apropriācijas pārdali no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 20.00.00 "Veselības aprūpes pasākumu īstenošana" un "Par apropriācijas palielināšanu Veselības ministrijai"" (TA-1369). Minētais MK rīkojuma projekts atrodas saskaņošanas procesā.
1. ir pārzinis un veido, uztur, papildina valsts informācijas sistēmu “Vienotā veselības nozares elektroniskā informācijas sistēma” (e-veselības sistēma); lai īstenotu šo uzdevumu, Centrs arī nodrošinās E-veselības lietotāju (iedzīvotāju un speciālistu) atbalsta dienesta funkcijas;
2. kompetences ietvaros nodrošina e-pakalpojumus ārstniecības iestādēm un iedzīvotājiem;
3. atbilstoši kompetencei sadarbojas ar citu valstu iestādēm un starptautiskajām organizācijām un pārstāv valsts intereses starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās, piedalās starptautiskajos sadarbības projektos un citos starptautiskajos pasākumos.
4. nodrošina nacionālā e-veselības kontaktpunkta darbību un funkciju īstenošanu;
5. atbilstoši kompetencei organizē un koordinē datu apmaiņu starp veselības nozares informācijas sistēmām, kā arī ar nacionālā e-veselības kontaktpunkta starpniecību nodrošina datu pārrobežu apmaiņu.
NVD augstāk uzskaitītājām funkcijām 2024.gadam un turpmākiem gadiem bāzē ir paredzēts finansējums 3 991 061 euro apmērā ik gadu, no tiem 774 324 euro apmērā atlīdzībai (EKK1000), 2 517 463 euro apmērā precēm un pakalpojumiem (EKK2000) un pamatkapitāla veidošanai 699 274 euro apmērā (EKK5000).
Pārņemot valsts funkciju no NVD un lai Centrs varētu nodrošināt valsts deleģēta funkcija īstenošanu un pārvaldes uzdevumu īstenošanu, Centram nepieciešams finansējums 2025.gadā veido 6 934 241 euro apmērā, savukārt 2026.gadā un turpmāk ik gadu veido 6 983 262 euro apmērā.
Tā kā NVD slēgs līgumu ar Centru, par veicamajiem uzdevumiem e-veselības politikas īstenošanai, tai skaitā augstāk uzskaitīto pārvaldes uzdevumu īstenošanai, nepieciešams veikt līdzekļu pārplānošanu NVD budžeta apakšprogrammas 45.01.00 "Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana” ietvaros starp budžetu izdevumu klasifikāciju kodiem atbilstoši ekonomiskajai būtībai. 2025.gadā un turpmāk ik gadu samazināt izdevumus atlīdzībai 774 324 euro apmērā (EKK 1000) un pamatkapitāla veidošanai 699 274 euro apmērā (EKK 5000) un palielināt izdevumus precēm un pakalpojumiem 1 473 598 euro apmērā (EKK 2000).
Papildus nepieciešams veikt līdzekļu pārdali 2025.gadam 2 943 180 euro apmērā un 2026.gadam un turpmāk ik gadu 2 992 201 euro apmērā no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 20.00.00 programmas "Veselības aprūpes pasākumu īstenošana" uz apakšprogrammu 45.01.00 "Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana” pārdali 2025.gadam 2 943 180 euro apmērā un 2026.gadam un turpmāk ik gadu 2 992 201 euro palielinot dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un palielinot izdevumus precēm un pakalpojumiem (EKK 2000).
Detalizētu informācijas sadalījumu ar finansējumu pa esošajiem un pa jaunajiem pakalpojuma veidiem skatīties anotācijas 1.pielikumā.
Tā kā MK rīkojuma projektā paredzētajai reorganizācijai ir ietekme 2025.gadam un turpmākajiem gadiem, Veselības ministrija iesniegs Finanšu ministrijai priekšlikumus par valsts pamatbudžeta budžeta bāzes izdevumu 2025.-2028. gadam palielināšanu veselības nozares pasākumu īstenošanai, paredzot finansējuma pārdali 2025.gadā 2 943 180 euro apmērā un 2026.gadā un turpmāk ik gadu 2 992 201 euro apmērā no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 20.00.00 "Veselības aprūpes pasākumu īstenošana".
Plānots, ka Centrs savu darbību reorganizācijas rezultātā nododamo funkciju un uzdevumu sekmīgai pārņemšanai ar 2025.gada 1.janvāri, uzsāks 2024.gada 1.augustā, kur nepieciešams papildu finansējums 317 463 euro apmērā, lai nodrošinātu atbilstošas telpas un tā cilvēkresursu piesaisti atbilstoši Centra darba apjomam, projektiem un uzdevumiem. Detalizēti aprēķini 2024.gadam ir atspoguļoti VM sagatavotajā MK rīkojuma projektā "“Par apropriācijas pārdali no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 20.00.00 "Veselības aprūpes pasākumu īstenošana" un "Par apropriācijas palielināšanu Veselības ministrijai"" (TA-1369). Minētais MK rīkojuma projekts atrodas saskaņošanas procesā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Skatīt 6.punktu
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
NVD reorganizācijas rezultātā ar 2025.gada 1.janvāri tiks samazinātas 15 amata vietas, tādējādi samazinot kopējo amata vietu skaitu veselības nozarē.
Cita informācija
Finansējums Centram tiks novirzīts slēdzot līgumus starp Veselības ministriju, Nacionālo veselības dienestu un Centru par e-veselības politikas īstenošanu un pakalpojumu sniedzējiem un iedzīvotājiem nepieciešamo pakalpojumu ieviešanu/ nodrošināšanu.
Saistībā ar reorganizāciju tiek prognozēti iespējamie izdevumi. Gadījumā, ja NVD ierēdņi un darbinieki atsakās darba tiesisko attiecību turpināšanas ar Centru, kā rezultātā izmaksājams atlaišanas pabalsts saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu. Aprēķins veikts pieņemot, ka darbiniekam tiktu izmaksāta kompensācija 2 algu apmērā un aprēķināti 2 varianti, ja darba attiecības neturpina 20% vai 30% darbinieki. Variants ir atkarīgs no darbinieku skaita, kas neturpinās darba tiesiskās attiecības ar Centru (skatīt anotācijas 2.pielikumu). Atlaišanas pabalstu izmaksu NVD nodrošinās piešķirto līdzekļu ietvaros.
Atbilstoši institucionālo sektoru klasifikācijai, SIA “Lielstraupes pils” ir vispārējās valdības sektoram pieklasificēta kapitālsabiedrība. Ņemot vērā kapitālsabiedrības SIA "Lielstraupes pils" (pēc jaunā nosaukuma - SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs") pārvaldes uzdevumu maiņu, Centrālā statistikas pārvalde, regulārā kārtībā, atjaunos informāciju par kapitālsabiedrību un tās funkcijām, izvērtējot arī kapitālsabiedrības institucionālo klasifikāciju. Taču, kamēr nav pieņemts lēmums par institucionālā sektora maiņu, tikmēr kapitālsabiedrība ir uzskatāma par piederīgu vispārējās vadības sektoram un ar savu saimniecisko darbību ietekmēs vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.
Saistībā ar reorganizāciju tiek prognozēti iespējamie izdevumi. Gadījumā, ja NVD ierēdņi un darbinieki atsakās darba tiesisko attiecību turpināšanas ar Centru, kā rezultātā izmaksājams atlaišanas pabalsts saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu. Aprēķins veikts pieņemot, ka darbiniekam tiktu izmaksāta kompensācija 2 algu apmērā un aprēķināti 2 varianti, ja darba attiecības neturpina 20% vai 30% darbinieki. Variants ir atkarīgs no darbinieku skaita, kas neturpinās darba tiesiskās attiecības ar Centru (skatīt anotācijas 2.pielikumu). Atlaišanas pabalstu izmaksu NVD nodrošinās piešķirto līdzekļu ietvaros.
Atbilstoši institucionālo sektoru klasifikācijai, SIA “Lielstraupes pils” ir vispārējās valdības sektoram pieklasificēta kapitālsabiedrība. Ņemot vērā kapitālsabiedrības SIA "Lielstraupes pils" (pēc jaunā nosaukuma - SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs") pārvaldes uzdevumu maiņu, Centrālā statistikas pārvalde, regulārā kārtībā, atjaunos informāciju par kapitālsabiedrību un tās funkcijām, izvērtējot arī kapitālsabiedrības institucionālo klasifikāciju. Taču, kamēr nav pieņemts lēmums par institucionālā sektora maiņu, tikmēr kapitālsabiedrība ir uzskatāma par piederīgu vispārējās vadības sektoram un ar savu saimniecisko darbību ietekmēs vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 1. novembra noteikumos Nr.850 "Nacionālā veselības dienesta nolikums""
Pamatojums un apraksts
svītrojama nolikuma 3.22.app. ietvertā valsts pārvaldes funkcija - īstenot e-veselības politiku
un ar to saistītie saistīto valsts pārvaldes uzdevumi.
un ar to saistītie saistīto valsts pārvaldes uzdevumi.
Atbildīgā institūcija
Veselības ministrija
4.1.2. Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 11. marta noteikumos Nr.134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu"
Pamatojums un apraksts
tiek svītrota Nacionālā veselības dienesta kompetence saistībā ar funkciju -īstenot e-veselības politiku. Tiek noteikts, ka Centrs ir vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas pārzinis.
Atbildīgā institūcija
Veselības ministrija
4.1.3. Par apropriācijas pārdali no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 20.00.00 “Veselības aprūpes neatliekamo pasākumu īstenošana 2024. gadā” un “Par apropriācijas palielināšanu Veselības ministrijai”” (24-TA-1369).
Pamatojums un apraksts
MK rīkojuma projekts paredz piešķirt finansējumu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Digitālās veselības centrs", lai nodrošinātu tās darbību Nacionālā veselības dienesta reorganizācijas rezultātā nododamo funkciju un uzdevumu sekmīgai pārņemšanai ar 2025.gada 1.janvāri. (tiks virzīti kopā vienlaicīgi ar MK rīkojuma projektu TA-1155)
Atbildīgā institūcija
Veselības ministrija
4.1.4. Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 13.aprīļa noteikumu Nr.286
"Veselības ministrijas nolikums" .
Pamatojums un apraksts
Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 13.aprīļa noteikumu Nr.286
"Veselības ministrijas nolikums" V nodaļā, lai grozītu 25.17.app. kapitālsabiedrības nosaukumu (tiks virzīti kopā vienlaicīgi ar citiem būtiskiem grozījumiem)
"Veselības ministrijas nolikums" V nodaļā, lai grozītu 25.17.app. kapitālsabiedrības nosaukumu (tiks virzīti kopā vienlaicīgi ar citiem būtiskiem grozījumiem)
Atbildīgā institūcija
Veselības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nemaina esošo regulējumu un neparedz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Ministru kabineta 2024.gada 23.aprīļa rīkojums Nr.321 "Par konceptuālo ziņojumu "Par veselības nozares Digitālo kompetenču centra izveidi" (turpmāk - Rīkojums Nr.321) nosaka, ka, pamatojoties uz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 4. panta pirmo daļu un 7. pantu un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmās daļas 2. punktu, atbalstīta konceptuālajā ziņojumā "Par veselības nozares Digitālo kompetenču centra izveidi" ietvertā C1 modeļa turpmāka izstrāde un Veselības ministrija noteikta par atbildīgo institūciju konceptuālā ziņojuma īstenošanā.
2. Ministru kabineta 2024.gada 23.aprīļa protokollēmums (prot. Nr.17., 46.par.) 4.p. nosaka uzdevumu Veselības ministrijai sagatavot un iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā tiesību aktu projektus, kas saistīti ar Nacionālā veselības dienesta reorganizāciju un valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu veselības nozares Digitālo kompetenču centram: 4.1. Ministru kabineta rīkojuma projektu par Nacionālā veselības dienesta reorganizāciju[.].
Ministru kabineta 2024.gada 23.aprīļa rīkojums Nr.321 "Par konceptuālo ziņojumu "Par veselības nozares Digitālo kompetenču centra izveidi" (turpmāk - Rīkojums Nr.321) nosaka, ka, pamatojoties uz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 4. panta pirmo daļu un 7. pantu un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmās daļas 2. punktu, atbalstīta konceptuālajā ziņojumā "Par veselības nozares Digitālo kompetenču centra izveidi" ietvertā C1 modeļa turpmāka izstrāde un Veselības ministrija noteikta par atbildīgo institūciju konceptuālā ziņojuma īstenošanā.
2. Ministru kabineta 2024.gada 23.aprīļa protokollēmums (prot. Nr.17., 46.par.) 4.p. nosaka uzdevumu Veselības ministrijai sagatavot un iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā tiesību aktu projektus, kas saistīti ar Nacionālā veselības dienesta reorganizāciju un valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu veselības nozares Digitālo kompetenču centram: 4.1. Ministru kabineta rīkojuma projektu par Nacionālā veselības dienesta reorganizāciju[.].
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Nacionālais veselības dienests
- Veselības ministrija
- kapitālsabiedrība (Centrs)
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Jā
NVD funkcija -īstenot e-veselības politiku- tiks nodota kapitālsabiedrībai
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
NVD funkcija -īstenot e-veselības politiku- tiks nodota kapitālsabiedrībai, kā rezultātā samazināsies NVD kompetencē esošo funkciju skaits
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
2023.gada augustā Ministru kabinets apstiprināja Digitālās veselības stratēģiju līdz 2029.gadam (23-TA-824) (Stratēģija), kurā iekļauta detalizēta informācija par esošo situāciju, galvenajiem izaicinājumiem digitālās veselības jomā Latvijā un nodefinēti veselības nozares digitālās transformācijas rīcības virzieni un uzdevumi, lai nodrošinātu Sabiedrības veselības politikas pamatnostādnēs 2021.–2027.gadam noteikto sabiedrības veselības politikas mērķu sasniegšanu, kā arī Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.–2027.gadam uzdevumu izpildi. No spējas stiprināt Veselības ministrijas resora digitālās veselības pārvaldības kapacitāti ir atkarīgs, cik lielā mērā izdosies sasniegt Stratēģijā izvirzītos mērķus.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Nododot kapitālsabiedrībai e-veselības politikas ieviešanas funkciju un ar to saistītos valsts pārvaldes uzdevumus, tai skaitā koncentrējot VM resora IKT pārvaldību šajā kapitālsabiedrībā, tiks nodrošināta labāka VM resora digitālo pakalpojumu kvalitāte un efektīvāka to pārvaldība.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Nododot kapitālsabiedrībai e-veselības politikas ieviešanas funkciju un, tai skaitā koncentrējot VM resora IKT pārvaldību šajā kapitālsabiedrībā, tiks stiprināta VM resora digitalizācijas kapacitāte.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
2023.gada augustā Ministru kabinets apstiprināja Digitālās veselības stratēģiju līdz 2029.gadam (23-TA-824) (Stratēģija), kurā iekļauta detalizēta informācija par esošo situāciju, galvenajiem izaicinājumiem digitālās veselības jomā Latvijā un nodefinēti veselības nozares digitālās transformācijas rīcības virzieni un uzdevumi, lai nodrošinātu Sabiedrības veselības politikas pamatnostādnēs 2021.–2027.gadam noteikto sabiedrības veselības politikas mērķu sasniegšanu, kā arī Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.–2027.gadam uzdevumu izpildi. No spējas stiprināt VM resora digitālās veselības pārvaldības kapacitāti ir atkarīgs, cik lielā mērā izdosies sasniegt Stratēģijā izvirzītos mērķus. Stratēģija paredz sasniegt šādus rezultātus:
1. Pakalpojumu digitalizācijas līmenis būtiski samazinājis “papīra” medicīnisko dokumentu apriti.
2. Digitālie risinājumi palīdz pacientiem ērti piedalīties savas veselības aprūpē.
3. Ārstniecībā un profilaksē plaši tiek izmantoti attālinātie risinājumi un citas digitālās tehnoloģijas – pakalpojumi ir pieejamāki, kvalitatīvāki, efektīvāki un ērtāki un palīdz ārstiem un citiem veselības aprūpes speciālistiem sadarboties visā “pacienta ceļā” un sniegt augstas kvalitātes pakalpojumus.
4. Ievērojami pieaugusi veselības nozares speciālistu izpratne par digitālās veselības risinājumiem.
5. Veselības nozares pārvaldība ir datos balstīta.
6. Veselības nozares digitālo risinājumu attīstīšanai un uzturēšanai nodrošināts pietiekams valsts budžeta finansējums un cilvēkresursu kapacitāte.
Nododot kapitālsabiedrībai e-veselības politikas ieviešanas funkciju un, tai skaitā koncentrējot VM resora IKT kompetences un resursus šajā kapitālsabiedrībā, tiks stiprināta VM resora digitalizācijas kapacitāte un Stratēģijas mērķu sasniegšana.
1. Pakalpojumu digitalizācijas līmenis būtiski samazinājis “papīra” medicīnisko dokumentu apriti.
2. Digitālie risinājumi palīdz pacientiem ērti piedalīties savas veselības aprūpē.
3. Ārstniecībā un profilaksē plaši tiek izmantoti attālinātie risinājumi un citas digitālās tehnoloģijas – pakalpojumi ir pieejamāki, kvalitatīvāki, efektīvāki un ērtāki un palīdz ārstiem un citiem veselības aprūpes speciālistiem sadarboties visā “pacienta ceļā” un sniegt augstas kvalitātes pakalpojumus.
4. Ievērojami pieaugusi veselības nozares speciālistu izpratne par digitālās veselības risinājumiem.
5. Veselības nozares pārvaldība ir datos balstīta.
6. Veselības nozares digitālo risinājumu attīstīšanai un uzturēšanai nodrošināts pietiekams valsts budžeta finansējums un cilvēkresursu kapacitāte.
Nododot kapitālsabiedrībai e-veselības politikas ieviešanas funkciju un, tai skaitā koncentrējot VM resora IKT kompetences un resursus šajā kapitālsabiedrībā, tiks stiprināta VM resora digitalizācijas kapacitāte un Stratēģijas mērķu sasniegšana.
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Nododot kapitālsabiedrībai e-veselības politikas ieviešanas funkciju un, tai skaitā koncentrējot VM resora IKT kompetences un resursus šajā kapitālsabiedrībā, tiks stiprināta VM resora digitalizācijas kapacitāte un veselības nozares digitālo pakalpojumu attīstīšana, un attiecīgi veicināta Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam rādītāja "Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI)" sasniegšana.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
2023.gada augustā Ministru kabinets apstiprināja Digitālās veselības stratēģiju līdz 2029.gadam (23-TA-824) (Stratēģija), kurā iekļauta detalizēta informācija par esošo situāciju, galvenajiem izaicinājumiem digitālās veselības jomā Latvijā un nodefinēti veselības nozares digitālās transformācijas rīcības virzieni un uzdevumi, lai nodrošinātu Sabiedrības veselības politikas pamatnostādnēs 2021.–2027.gadam noteikto sabiedrības veselības politikas mērķu sasniegšanu, kā arī Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.–2027.gadam uzdevumu izpildi. No spējas stiprināt Veselības ministrijas resora digitālās veselības pārvaldības kapacitāti ir atkarīgs, cik lielā mērā izdosies sasniegt Stratēģijā izvirzītos mērķus.
Nododot kapitālsabiedrībai e-veselības politikas ieviešanas funkciju un, tai skaitā koncentrējot VM resora IKT kompetences un resursus šajā kapitālsabiedrībā, tiks stiprināta VM resora digitalizācijas kapacitāte un veselības nozares digitālā attīstība, kā rezultātā tiks sekmēta veselības aprūpes pakalpojumu efektivitāte.
Nododot kapitālsabiedrībai e-veselības politikas ieviešanas funkciju un, tai skaitā koncentrējot VM resora IKT kompetences un resursus šajā kapitālsabiedrībā, tiks stiprināta VM resora digitalizācijas kapacitāte un veselības nozares digitālā attīstība, kā rezultātā tiks sekmēta veselības aprūpes pakalpojumu efektivitāte.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Datu aizsardzība tiks nodrošināta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ar rīkojumu netiek veiktas izmaiņas datu struktūrā un apstrādē.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi