23-TA-430: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumos Nr. 969 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumos Nr.969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” (turpmāk – noteikumu projekts) ir izstrādāts, lai sekmētu Jaunsardzes centram Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā noteiktā uzdevuma kvalitatīvu izpildi – radīt iespēju bērnam un jaunietim gūt viņa vecumam atbilstošas zināšanas, prasmes un iemaņas valsts aizsardzībā, apgūstot valsts aizsardzības mācību. Saskaņā ar Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likuma 6.panta otrās daļas 1.punktu, valsts aizsardzības mācību priekšmetu ir tiesīgs īstenot jaunsargu instruktors, kurš ir ieguvis vai iegūst augstāko izglītību un pedagoga profesionālo kvalifikāciju. Jaunsardzes centrā jaunsargu instruktoru amatos ir iecelti gan profesionālā dienesta karavīri, gan civilpersonas ar kurām nodibinātas darba tiesiskās attiecības.
Jaunsardzes centram līdz 2024./2025. mācību gadam, kad valsts aizsardzības mācība kļūs par obligātu mācību priekšmetu vidējās izglītības iestādēs, ir papildus jārekrutē vairāk nekā 100 jaunsargu instruktoru. Patlaban tikai daļai jaunsargu instruktoriem ir augstākā izglītība, bet pārējie ir uzsākuši vai uzsāks studijas augstskolās. Tāpat arī Jaunsardzes centra darbinieki, kuri nav iecelti jaunsargu instruktoru amatos, ir uzsākuši studijas augstskolās ar mērķi iegūt augstāko izglītību un nākotnē pildīt jaunsargu instruktora amata pienākumus. Saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 16.oktobra noteikumiem Nr.632 “Kārtība, kādā Jaunsardzes centra darbiniekam un uz Jaunsardzes centru pārvietotam profesionālā dienesta karavīram kompensē mācību izdevumus, un šo izdevumu kompensēšanas un atmaksāšanas nosacījumi” Jaunsardzes centra darbiniekam kompensē mācību izdevumus, arī reģistrācijas maksu, ja darbinieks pēc iestādes iniciatīvas, nepārtraucot vai daļēji pārtraucot amata pienākumu izpildi, sekmīgi mācās valsts akreditētā augstākās izglītības iestādē, lai iegūtu jaunsargu interešu izglītības programmas vai valsts aizsardzības mācības priekšmeta īstenošanai, plānošanai, metodikas izstrādāšanai vai kontrolei nepieciešamo pedagoga kvalifikāciju. Tādējādi iepriekš minētās izglītības iegūšana ir nozīmīga un nepieciešama Jaunsardzes centra darbiniekiem.
Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumu Nr.969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” ( turpmāk tekstā – MK noteikumi Nr.969.) 2.2.apakšpunktā paredzēts izņēmums attiecībā uz mācību komandējuma piešķiršanu karavīram, kurš, pamatojoties uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 28.panta pirmo daļu, tiek nosūtīts uz izglītības iestādi dienesta pienākumu izpildei nepieciešamās izglītības iegūšanai. Tādējādi, MK noteikumos Nr.969 nav paredzēta iespēja sūtīt mācību komandējumos Jaunsardzes centra darbiniekus, kuri nav profesionālā dienesta karavīri. Līdz ar to noteikumu projektā ir nepieciešams iekļaut normas, kas ļautu nosūtīt mācību komandējumos Jaunsardzes centra civilos darbiniekus, kuriem saskaņā ar Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumu augstākā izglītība un pedagoga profesionālā kvalifikācija ir obligāta prasība, kā arī darbiniekiem, kuriem nepieciešama augstākā izglītība, lai iegūtu jaunsargu interešu izglītības programmas vai valsts aizsardzības mācības priekšmeta īstenošanai, plānošanai, metodikas izstrādāšanai vai kontrolei nepieciešamo pedagoga kvalifikāciju. Jāpiebilst, ka valsts aizsardzības mācības ieviešana ir paredzēta līdz 2024.gadam kā obligāts mācību priekšmets visās Latvijas vidusskolās. Proti, Ministru kabineta 2019. gada 7. maija rīkojums Nr.210 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” 163.1.punkts. Ministru kabinets paredz turpināt konsekventu valsts aizsardzības mācības ieviešanu izglītības sistēmā.
2022.gada 21.aprīļa likuma “Grozījumi Militārā dienesta likumā”, kas stājās spēkā 2022.gada 17.maijā (turpmāk - Grozījumi Militārā dienesta likumā), 10.pantā paredzēts aizsardzības nozares darbinieku klasifikāciju papildināt ar jaunu darbinieku veidu. Proti, likums papildināts ar jaunu tiesību normu (60.¹ pants), kurā paredzēts, ka turpmāk civilpersonas, kas uz darba līguma pamata pilda aizsardzības ministra noteiktos militāro darbinieku amatus Nacionālajos bruņotajos spēkos un Aizsardzības ministrijas padotībā esošajās iestādēs ir uzskatāmas par militārajiem darbiniekiem. Tā kā militārie darbinieki apgūst militāro darbinieku pamatapmācību, kuras ietvaros iegūtās prasmes un zināšanas uzturēs regulārās aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā rīkotās mācībās, militārie darbinieki tiks ieskaitīti rezerves karavīru sastāvā arī pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas. Tādējādi, lai nodrošinātu tiesību normu vienveidīgu piemērošanu, MK noteikumus Nr.969 nepieciešams precizēt, paredzot, ka arī militārais darbinieks var doties komandējuma braucienā.
Noteikumu Nr.969 31.3.1apakšpunktā paredzēts, ka izņēmuma kārtā, papildu piemaksu pie dienas naudas var noteikt darbiniekiem (amatpersonām), kas ieņem minētajā normā uzskaitītos amatus un dodas komandējumā uz ārvalstīm. Respektīvi, ņemot vērā specifiskos komandējuma apstākļus, iespēju saņemt papildu piemaksu pie dienas naudas līdz 20 procentiem, būtu nepieciešams noteikt arī karavīriem, zemessargiem, Nacionālo bruņoto spēku civilajiem darbiniekiem, militārajiem darbiniekiem, kā arī Aizsardzības ministrijas un tās padotībā esošajās iestādēs nodarbinātajiem, kas piedalās lauku taktiskajās mācībās ārpus Latvijas.
Jaunsardzes centram līdz 2024./2025. mācību gadam, kad valsts aizsardzības mācība kļūs par obligātu mācību priekšmetu vidējās izglītības iestādēs, ir papildus jārekrutē vairāk nekā 100 jaunsargu instruktoru. Patlaban tikai daļai jaunsargu instruktoriem ir augstākā izglītība, bet pārējie ir uzsākuši vai uzsāks studijas augstskolās. Tāpat arī Jaunsardzes centra darbinieki, kuri nav iecelti jaunsargu instruktoru amatos, ir uzsākuši studijas augstskolās ar mērķi iegūt augstāko izglītību un nākotnē pildīt jaunsargu instruktora amata pienākumus. Saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 16.oktobra noteikumiem Nr.632 “Kārtība, kādā Jaunsardzes centra darbiniekam un uz Jaunsardzes centru pārvietotam profesionālā dienesta karavīram kompensē mācību izdevumus, un šo izdevumu kompensēšanas un atmaksāšanas nosacījumi” Jaunsardzes centra darbiniekam kompensē mācību izdevumus, arī reģistrācijas maksu, ja darbinieks pēc iestādes iniciatīvas, nepārtraucot vai daļēji pārtraucot amata pienākumu izpildi, sekmīgi mācās valsts akreditētā augstākās izglītības iestādē, lai iegūtu jaunsargu interešu izglītības programmas vai valsts aizsardzības mācības priekšmeta īstenošanai, plānošanai, metodikas izstrādāšanai vai kontrolei nepieciešamo pedagoga kvalifikāciju. Tādējādi iepriekš minētās izglītības iegūšana ir nozīmīga un nepieciešama Jaunsardzes centra darbiniekiem.
Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumu Nr.969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” ( turpmāk tekstā – MK noteikumi Nr.969.) 2.2.apakšpunktā paredzēts izņēmums attiecībā uz mācību komandējuma piešķiršanu karavīram, kurš, pamatojoties uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 28.panta pirmo daļu, tiek nosūtīts uz izglītības iestādi dienesta pienākumu izpildei nepieciešamās izglītības iegūšanai. Tādējādi, MK noteikumos Nr.969 nav paredzēta iespēja sūtīt mācību komandējumos Jaunsardzes centra darbiniekus, kuri nav profesionālā dienesta karavīri. Līdz ar to noteikumu projektā ir nepieciešams iekļaut normas, kas ļautu nosūtīt mācību komandējumos Jaunsardzes centra civilos darbiniekus, kuriem saskaņā ar Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumu augstākā izglītība un pedagoga profesionālā kvalifikācija ir obligāta prasība, kā arī darbiniekiem, kuriem nepieciešama augstākā izglītība, lai iegūtu jaunsargu interešu izglītības programmas vai valsts aizsardzības mācības priekšmeta īstenošanai, plānošanai, metodikas izstrādāšanai vai kontrolei nepieciešamo pedagoga kvalifikāciju. Jāpiebilst, ka valsts aizsardzības mācības ieviešana ir paredzēta līdz 2024.gadam kā obligāts mācību priekšmets visās Latvijas vidusskolās. Proti, Ministru kabineta 2019. gada 7. maija rīkojums Nr.210 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” 163.1.punkts. Ministru kabinets paredz turpināt konsekventu valsts aizsardzības mācības ieviešanu izglītības sistēmā.
2022.gada 21.aprīļa likuma “Grozījumi Militārā dienesta likumā”, kas stājās spēkā 2022.gada 17.maijā (turpmāk - Grozījumi Militārā dienesta likumā), 10.pantā paredzēts aizsardzības nozares darbinieku klasifikāciju papildināt ar jaunu darbinieku veidu. Proti, likums papildināts ar jaunu tiesību normu (60.¹ pants), kurā paredzēts, ka turpmāk civilpersonas, kas uz darba līguma pamata pilda aizsardzības ministra noteiktos militāro darbinieku amatus Nacionālajos bruņotajos spēkos un Aizsardzības ministrijas padotībā esošajās iestādēs ir uzskatāmas par militārajiem darbiniekiem. Tā kā militārie darbinieki apgūst militāro darbinieku pamatapmācību, kuras ietvaros iegūtās prasmes un zināšanas uzturēs regulārās aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā rīkotās mācībās, militārie darbinieki tiks ieskaitīti rezerves karavīru sastāvā arī pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas. Tādējādi, lai nodrošinātu tiesību normu vienveidīgu piemērošanu, MK noteikumus Nr.969 nepieciešams precizēt, paredzot, ka arī militārais darbinieks var doties komandējuma braucienā.
Noteikumu Nr.969 31.3.1apakšpunktā paredzēts, ka izņēmuma kārtā, papildu piemaksu pie dienas naudas var noteikt darbiniekiem (amatpersonām), kas ieņem minētajā normā uzskaitītos amatus un dodas komandējumā uz ārvalstīm. Respektīvi, ņemot vērā specifiskos komandējuma apstākļus, iespēju saņemt papildu piemaksu pie dienas naudas līdz 20 procentiem, būtu nepieciešams noteikt arī karavīriem, zemessargiem, Nacionālo bruņoto spēku civilajiem darbiniekiem, militārajiem darbiniekiem, kā arī Aizsardzības ministrijas un tās padotībā esošajās iestādēs nodarbinātajiem, kas piedalās lauku taktiskajās mācībās ārpus Latvijas.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Paredzēt, ka arī “militārais darbinieks” ir iekļauts MK noteikumu Nr.969 tvērumā, kā arī noteikt tiesisko pamatojumu tam, ka tiek atļauts nosūtīt mācību komandējumos Jaunsardzes centra civilos darbiniekus, kuriem saskaņā ar Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumu augstākā izglītība un pedagoga profesionālā kvalifikācija ir obligāta prasība.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Jaunsardzes centra darbiniekiem, ar kuriem ir nodibinātas darba tiesiskās attiecības, bet nav iegūta augstākā izglītība, katru piektdienu (no septembra līdz jūnijam) ir jāpiedalās klātienes studijās Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, uz kuru viņi dodas no dažādiem Latvijas novadiem. Lielā daļā gadījumu sabiedriskā transporta pakalpojumu izmantošana ir apgrūtināta, jo, lai savlaicīgi uzsāktu studijas Rīgā, ir jāierodas iepriekšējā dienā. Ņemot vērā, ka MK noteikumi Nr.969 neparedz šādos gadījumos formēt iekšzemes komandējumus, tad minētajiem Jaunsardzes centra darbiniekiem ir jāsedz šie izdevumi no viņu personīgajiem līdzekļiem, kas ir ļoti liels finansiāls slogs un daudzi Jaunsardzes centra darbinieki nav spējīgi šos izdevumus segt. Daļa no Jaunsardzes centra darbinieku ir izvēlējušies studēt Daugavpils universitātē, kur studijas ir organizētas klātienes sesiju veidā, taču arī tur ir zināmi izaicinājumi, kur mācību atvaļinājumu (apmaksātu) limits ir 10 darba dienas gadā, kas nosedz tikai nelielu daļu no sesijās pavadītā laika, bet par pārējo posmu ir jāizmanto atvaļinājums bez darba algas saglabāšanas vai arī ikgadējais atvaļinājums, ja ir šāda iespēja. Arī šajā gadījumā Jaunsardzes centra darbiniekiem ir jāsedz no personīgajiem līdzekļiem gan transporta izdevumi, gan arī naktsmītnes izdevumi, ja tādi ir nepieciešami.
Daļa jaunsargu instruktoru ir pārvietoti uz Jaunsardzes centru dienestam kā profesionālā dienesta karavīri un MK noteikumu Nr.969 2.2.apakšpunkts paredz izņēmumu karavīriem, kurus var sūtīt mācību komandējumā, taču tas rada atšķirīgu pieeju attiecībā uz jaunsargu instruktoriem, ar kuriem ir nodibinātas darba tiesiskās attiecības un kurus nevar sūtīt mācību komandējumā izglītības iegūšanai. Vienlaikus ir jānorāda, ka regulējumam būs jāstājas spēkā kopā ar regulējumu, kas noteiks Jaunsardzes centra darbinieku mācību komandējumu izdevumu iekļaušanu piedzenamos mācību izdevumos.
2. Spēkā esošo MK noteikumu Nr.969 2. punktā ir noteikts subjektu loks, uz kuriem šie noteikumi ir attiecināmi, t.i., darbinieki, ierēdņi, karavīri, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, valsts drošības iestādes amatpersonas un citas fiziskās personas, kura nav darba attiecībās ar institūciju, kas sūta to komandējumā, un kura savu darbu nepilda savas saimnieciskās darbības ietvaros (ja personas komandējums ir saistīts ar tādu mērķu sasniegšanu un uzdevumu veikšanu, kuri paredzēti attiecīgās institūcijas statūtos (nolikumā). Savukārt saskaņā šo noteikumu 8.1. apakšpunktu iepriekšminētajām personām par komandējuma laiku atlīdzina dienas naudu, lai kompensētu papildu izdevumus, kas rodas komandējuma laikā (piemēram, par ēdināšanu, dažādiem pakalpojumiem). Līdz ar to MK noteikumu Nr.969 noteiktajam subjektu lokam dienas nauda tiek kompensēta pēc vienotiem kritērijiem, jo nav paredzēti attiecināmības izņēmumi, tajā pašā laikā, piemēram, karavīri (un nākotnē arī militārie darbinieki) nevar atrasties identiskās salīdzināmās attiecībās ar citām komandējamo personu grupām, jo gan dienesta pienākumu izpildes faktiskie, gan tiesiskie apstākļi ir atšķirīgi šādu iemeslu dēļ:
1) dienesta pienākumu izpildes ilgums ārvalstu komandējuma laikā, piemēram, militārajās mācībās ir 24/7, tas atkarīgs no dienesta nepieciešamības. Tajā pašā laikā citām komandējamo personu grupām tiek noteikts normālais vai summētais darba laiks, kas ir limitēts, un pārsvarā darba pienākumi tiek veikti 8 stundas dienā, attiecīgi pārējo diennakts laiku komandētās personas izmanto personiskajām vajadzībām (piemēram, atpūtai), nevis turpina dienesta pienākumu izpildi;
2) dienesta pienākumu izpildes laiks, kas pārsniedz 8 stundas dienā, karavīriem (nākotnē arī militārajiem darbiniekiem) netiek uzskatīts kā virsstundas, attiecīgi arī apmaksa par virsstundām netiek veikta, savukārt citām komandēto personu grupām, kuras kā nodarbinātās personas tiek komandētas ārvalstu komandējumā, tiek nodrošināta virsstundu uzskaite un apmaksa. Karavīriem netiek paaugstinātā apmērā apmaksāta arī dienesta pienākumu izpilde svētku dienās vai nakts stundās;
3) paaugstināta fiziska slodze dienesta pienākumu izpildes laikā ārvalstu komandējuma ietvaros identificējama galvenokārt karavīriem, jo dienesta pienākumi tiek pildīti paaugstinātas fiziskās slodzes apstākļos, tajā skaitā ar papildu ekipējumu utt., kas rada papildu apgrūtinājumu karavīriem, salīdzinot ar citām komandēto personu grupām, kurām pārsvarā darba pienākumu izpilde tiek nodrošināta bez papildu fiziskās slodzes un citāda veida fiziskās piepūles;
4) paaugstināta psihoemocionālā slodze (nogurums) ārvalstu komandējumu laikā pārsvarā skar karavīrus, jo limitēts laiks atpūtai (tajā skaitā miegam), koncentrēšanās uzdevumu veikšanai, ilgstošas dienesta pienākumu izpildes stundas pēc kārtas rada papildu psihoemocionālo slodzi un noguruma fonu, ko nevar salīdzināt ar citu komandējamo personu grupu darba pienākumu apstākļiem, kuru ietvaros ir nodrošināta atbilstoša atpūta starp darba pienākumu izpildes periodiem (katru dienu 8 h);
5) apgrūtinoši apkārtējās vides apstākļi, kuros tiek veikti dienesta pienākumi skar galvenokārt karavīrus, jo dienesta pienākumi bieži tiek pildīti tieši lauka apstākļos (mežu apvidū, poligonos) ar ierobežotu komfortu, kas pēc būtības nav salīdzināms ar citu komandēto personu darba pienākumu izpildes vietu un atpūtas laika pavadīšanas vietu apstākļiem, t.i., pārsvarā darba pienākumu tiek pildīti infrastruktūras objektos ar atbilstoša līmeņa komfortu, arī izmitināšana tiek nodrošināta atbilstošās naktsmītnēs (piemēram, viesnīcās), nevis lauka apstākļos.
Ja dienesta pienākumu izpilde notiek stundu izteiksmē neierobežotā laikā (var būt arī diennakts izpilde), tad ēdināšanas vajadzību nodrošināšanas apjoms, tāpat kā enerģijas patēriņš pieaug, un to nevar salīdzināt ar tādu darba pienākumu izpildi, kura tiek veikta 8 stundas dienā. Arī zemāka līmeņa komforta apstākļi (piemēram, dienesta pienākumu izpilde lauka apstākļos) prasa papildu ieguldījumus atbilstošas dienesta pienākumu izpildes kvalitātes nodrošināšanā, piemēram, kaujas formas tērps jāmazgā biežāk nekā citu komandēto personu ikdienas apģērbs, kas tiek valkāts, piemēram, birojā. Arī ikdienas higiēnas nodrošināšana lauka apstākļos prasa papildu resursu ieguldījumu, jo papildu higiēnas priekšmetu iegāde nav nepieciešama citām komandēto personu grupām, kurām personīgās higiēnas prasības iespējams nodrošināt, piemēram, sanitāri higiēniskajās telpās viesnīcās.
3.Attiecībā uz militārajiem darbiniekiem, kuru tiesiskais statuss tika noteikts 2022. gada 17. maijā, veicot grozījumus Militārajā dienesta likumā, ir nepieciešams noteikt, ka arī tiem piešķirtās komandējuma dienas naudas apmēru samazina par piešķirtās uzturdevas vai tās kompensācijas apmēru. Proti, šāda nepieciešamība pastāv, lai neveidotos situācija, ka militārajam darbiniekam tiek izmaksāta 100% atlīdzība par vienu un to pašu mērķi – par ēdināšanu, par kuru jau ir izmaksāta uzturdevas kompensācija.
Daļa jaunsargu instruktoru ir pārvietoti uz Jaunsardzes centru dienestam kā profesionālā dienesta karavīri un MK noteikumu Nr.969 2.2.apakšpunkts paredz izņēmumu karavīriem, kurus var sūtīt mācību komandējumā, taču tas rada atšķirīgu pieeju attiecībā uz jaunsargu instruktoriem, ar kuriem ir nodibinātas darba tiesiskās attiecības un kurus nevar sūtīt mācību komandējumā izglītības iegūšanai. Vienlaikus ir jānorāda, ka regulējumam būs jāstājas spēkā kopā ar regulējumu, kas noteiks Jaunsardzes centra darbinieku mācību komandējumu izdevumu iekļaušanu piedzenamos mācību izdevumos.
2. Spēkā esošo MK noteikumu Nr.969 2. punktā ir noteikts subjektu loks, uz kuriem šie noteikumi ir attiecināmi, t.i., darbinieki, ierēdņi, karavīri, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, valsts drošības iestādes amatpersonas un citas fiziskās personas, kura nav darba attiecībās ar institūciju, kas sūta to komandējumā, un kura savu darbu nepilda savas saimnieciskās darbības ietvaros (ja personas komandējums ir saistīts ar tādu mērķu sasniegšanu un uzdevumu veikšanu, kuri paredzēti attiecīgās institūcijas statūtos (nolikumā). Savukārt saskaņā šo noteikumu 8.1. apakšpunktu iepriekšminētajām personām par komandējuma laiku atlīdzina dienas naudu, lai kompensētu papildu izdevumus, kas rodas komandējuma laikā (piemēram, par ēdināšanu, dažādiem pakalpojumiem). Līdz ar to MK noteikumu Nr.969 noteiktajam subjektu lokam dienas nauda tiek kompensēta pēc vienotiem kritērijiem, jo nav paredzēti attiecināmības izņēmumi, tajā pašā laikā, piemēram, karavīri (un nākotnē arī militārie darbinieki) nevar atrasties identiskās salīdzināmās attiecībās ar citām komandējamo personu grupām, jo gan dienesta pienākumu izpildes faktiskie, gan tiesiskie apstākļi ir atšķirīgi šādu iemeslu dēļ:
1) dienesta pienākumu izpildes ilgums ārvalstu komandējuma laikā, piemēram, militārajās mācībās ir 24/7, tas atkarīgs no dienesta nepieciešamības. Tajā pašā laikā citām komandējamo personu grupām tiek noteikts normālais vai summētais darba laiks, kas ir limitēts, un pārsvarā darba pienākumi tiek veikti 8 stundas dienā, attiecīgi pārējo diennakts laiku komandētās personas izmanto personiskajām vajadzībām (piemēram, atpūtai), nevis turpina dienesta pienākumu izpildi;
2) dienesta pienākumu izpildes laiks, kas pārsniedz 8 stundas dienā, karavīriem (nākotnē arī militārajiem darbiniekiem) netiek uzskatīts kā virsstundas, attiecīgi arī apmaksa par virsstundām netiek veikta, savukārt citām komandēto personu grupām, kuras kā nodarbinātās personas tiek komandētas ārvalstu komandējumā, tiek nodrošināta virsstundu uzskaite un apmaksa. Karavīriem netiek paaugstinātā apmērā apmaksāta arī dienesta pienākumu izpilde svētku dienās vai nakts stundās;
3) paaugstināta fiziska slodze dienesta pienākumu izpildes laikā ārvalstu komandējuma ietvaros identificējama galvenokārt karavīriem, jo dienesta pienākumi tiek pildīti paaugstinātas fiziskās slodzes apstākļos, tajā skaitā ar papildu ekipējumu utt., kas rada papildu apgrūtinājumu karavīriem, salīdzinot ar citām komandēto personu grupām, kurām pārsvarā darba pienākumu izpilde tiek nodrošināta bez papildu fiziskās slodzes un citāda veida fiziskās piepūles;
4) paaugstināta psihoemocionālā slodze (nogurums) ārvalstu komandējumu laikā pārsvarā skar karavīrus, jo limitēts laiks atpūtai (tajā skaitā miegam), koncentrēšanās uzdevumu veikšanai, ilgstošas dienesta pienākumu izpildes stundas pēc kārtas rada papildu psihoemocionālo slodzi un noguruma fonu, ko nevar salīdzināt ar citu komandējamo personu grupu darba pienākumu apstākļiem, kuru ietvaros ir nodrošināta atbilstoša atpūta starp darba pienākumu izpildes periodiem (katru dienu 8 h);
5) apgrūtinoši apkārtējās vides apstākļi, kuros tiek veikti dienesta pienākumi skar galvenokārt karavīrus, jo dienesta pienākumi bieži tiek pildīti tieši lauka apstākļos (mežu apvidū, poligonos) ar ierobežotu komfortu, kas pēc būtības nav salīdzināms ar citu komandēto personu darba pienākumu izpildes vietu un atpūtas laika pavadīšanas vietu apstākļiem, t.i., pārsvarā darba pienākumu tiek pildīti infrastruktūras objektos ar atbilstoša līmeņa komfortu, arī izmitināšana tiek nodrošināta atbilstošās naktsmītnēs (piemēram, viesnīcās), nevis lauka apstākļos.
Ja dienesta pienākumu izpilde notiek stundu izteiksmē neierobežotā laikā (var būt arī diennakts izpilde), tad ēdināšanas vajadzību nodrošināšanas apjoms, tāpat kā enerģijas patēriņš pieaug, un to nevar salīdzināt ar tādu darba pienākumu izpildi, kura tiek veikta 8 stundas dienā. Arī zemāka līmeņa komforta apstākļi (piemēram, dienesta pienākumu izpilde lauka apstākļos) prasa papildu ieguldījumus atbilstošas dienesta pienākumu izpildes kvalitātes nodrošināšanā, piemēram, kaujas formas tērps jāmazgā biežāk nekā citu komandēto personu ikdienas apģērbs, kas tiek valkāts, piemēram, birojā. Arī ikdienas higiēnas nodrošināšana lauka apstākļos prasa papildu resursu ieguldījumu, jo papildu higiēnas priekšmetu iegāde nav nepieciešama citām komandēto personu grupām, kurām personīgās higiēnas prasības iespējams nodrošināt, piemēram, sanitāri higiēniskajās telpās viesnīcās.
3.Attiecībā uz militārajiem darbiniekiem, kuru tiesiskais statuss tika noteikts 2022. gada 17. maijā, veicot grozījumus Militārajā dienesta likumā, ir nepieciešams noteikt, ka arī tiem piešķirtās komandējuma dienas naudas apmēru samazina par piešķirtās uzturdevas vai tās kompensācijas apmēru. Proti, šāda nepieciešamība pastāv, lai neveidotos situācija, ka militārajam darbiniekam tiek izmaksāta 100% atlīdzība par vienu un to pašu mērķi – par ēdināšanu, par kuru jau ir izmaksāta uzturdevas kompensācija.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
MK noteikumu Nr.969 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi" 2.2.apakšpunkts neparedz iespēju sūtīt mācību komandējumos Jaunsardzes centra darbiniekus, kuri nav profesionālā dienesta karavīri. Jaunsardzes centrā jaunsargu instruktoru amatos ir iecelti gan profesionālā dienesta karavīri, gan civilpersonas, ar kurām nodibinātas darba tiesiskās attiecības. Tāpat arī Jaunsardzes centra darbinieki, kuri nav iecelti jaunsargu instruktoru amatos, ir uzsākuši studijas augstskolās ar mērķi iegūt augstāko izglītību un nākotnē pildīt jaunsargu instruktora amata pienākumus, kā arī darbinieki, kuriem nepieciešama augstākā izglītība, lai iegūtu jaunsargu interešu izglītības programmas vai valsts aizsardzības mācības priekšmeta īstenošanai, plānošanai, metodikas izstrādāšanai vai kontrolei nepieciešamo pedagoga kvalifikāciju.
Tas rada atšķirīgu pieeju attiecībā uz jaunsargu instruktoriem, ar kuriem ir nodibinātas darba tiesiskās attiecības un kurus nevar sūtīt mācību komandējumā izglītības iegūšanai.
Karavīriem, zemessargiem, Nacionālo bruņoto spēku civilajiem un militārajiem darbiniekiem, Aizsardzības ministrijā un tās padotībā esošajās iestādēs nodarbinātajiem, kas piedalās taktiskajās mācībās, apmācībā, dienesta vai darba pienākumu izpildē lauka apstākļos ārpus Latvijas nav tiesiska pamata izmaksāt papildu piemaksu līdz 20% pie dienas naudas. Piemēram, Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva visi pārstāvji nav uzskatāmi par augstām amatpersonām, tomēr ņemot vērā militārā dienesta specifiku, kas ietver dienesta izpildi stundu izteiksmē neierobežotā laikā (var būt arī diennakts izpilde), kā arī dienesta uzdevumu izpildes specifika var ietvert paaugstinātu fizisku slodzi, tādējādi radot papildus kaloriju uzņemšanas nepieciešamību, un daudzās nepārtrauktās darbības stundās, aktīvu un mērķtiecīgu darbību rezultātā formas tērpa izmantošanas pastiprinātu noslodzi, jo īpaši zem un virs apģērba pievienoto speciālā ekipējuma elementu, ierīču un bruņojuma izmantošanas rezultātā rodas nepieciešamība ieguldīt papildus finanšu līdzekļus formas tērpa sakārtošanai pieņemamā izskatā. NBS ieskatā, iespēja noteikt papildu piemaksu pie dienas naudas Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvam, kas dodas komandējumā uz ārvalstīm, ir pamatota, ievērojot militārā dienesta uzdevumu izpildes specifikas radītos papildu izdevumus.
2022. gada 17. maijā stājās spēkā grozījumi Militārā dienesta likumā, kas paredz, ka turpmāk militāro vienību civilpersonas ir ne tikai civilie darbinieki, bet arī militārie darbinieki. Militārā dienesta likuma 60.1 panta astotā daļa nosaka, ka militārajiem darbiniekiem ir tiesības saņemt karavīra uzturdevu. Lai noteiktu līdzvērtīgu tiesisko regulējumu gan karavīriem, gan militārajiem darbiniekiem nepieciešams veikt grozījumu MK noteikumos Nr.969., nosakot līdzvērtīgus uzturdevas piešķiršanas, saglabāšanas vai nesaglabāšanas nosacījumus.
Tas rada atšķirīgu pieeju attiecībā uz jaunsargu instruktoriem, ar kuriem ir nodibinātas darba tiesiskās attiecības un kurus nevar sūtīt mācību komandējumā izglītības iegūšanai.
Karavīriem, zemessargiem, Nacionālo bruņoto spēku civilajiem un militārajiem darbiniekiem, Aizsardzības ministrijā un tās padotībā esošajās iestādēs nodarbinātajiem, kas piedalās taktiskajās mācībās, apmācībā, dienesta vai darba pienākumu izpildē lauka apstākļos ārpus Latvijas nav tiesiska pamata izmaksāt papildu piemaksu līdz 20% pie dienas naudas. Piemēram, Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva visi pārstāvji nav uzskatāmi par augstām amatpersonām, tomēr ņemot vērā militārā dienesta specifiku, kas ietver dienesta izpildi stundu izteiksmē neierobežotā laikā (var būt arī diennakts izpilde), kā arī dienesta uzdevumu izpildes specifika var ietvert paaugstinātu fizisku slodzi, tādējādi radot papildus kaloriju uzņemšanas nepieciešamību, un daudzās nepārtrauktās darbības stundās, aktīvu un mērķtiecīgu darbību rezultātā formas tērpa izmantošanas pastiprinātu noslodzi, jo īpaši zem un virs apģērba pievienoto speciālā ekipējuma elementu, ierīču un bruņojuma izmantošanas rezultātā rodas nepieciešamība ieguldīt papildus finanšu līdzekļus formas tērpa sakārtošanai pieņemamā izskatā. NBS ieskatā, iespēja noteikt papildu piemaksu pie dienas naudas Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvam, kas dodas komandējumā uz ārvalstīm, ir pamatota, ievērojot militārā dienesta uzdevumu izpildes specifikas radītos papildu izdevumus.
2022. gada 17. maijā stājās spēkā grozījumi Militārā dienesta likumā, kas paredz, ka turpmāk militāro vienību civilpersonas ir ne tikai civilie darbinieki, bet arī militārie darbinieki. Militārā dienesta likuma 60.1 panta astotā daļa nosaka, ka militārajiem darbiniekiem ir tiesības saņemt karavīra uzturdevu. Lai noteiktu līdzvērtīgu tiesisko regulējumu gan karavīriem, gan militārajiem darbiniekiem nepieciešams veikt grozījumu MK noteikumos Nr.969., nosakot līdzvērtīgus uzturdevas piešķiršanas, saglabāšanas vai nesaglabāšanas nosacījumus.
Risinājuma apraksts
Veikt grozījumus un papildināt MK noteikumu Nr.969 2.punktu ar vārdu “militārais darbinieks”, tādējādi paredzot, ka arī “militārais darbinieks” ir iekļauts šajā 2.punkta uzskaitījumā, kas var doties darba devēja apmaksātā komandējuma braucienā.
Veikt grozījumus un paredzēt izņēmumu MK noteikumu Nr.969 2.2.apakšpunktā un atļaut nosūtīt mācību komandējumos Jaunsardzes centra civilos darbiniekus, kuri nosūtīti uz izglītības iestādi darba pienākumu izpildei nepieciešamās augstākās izglītības iegūšanai.
Veikt grozījumus un paredzēt izņēmumu MK noteikumu Nr.969 31.3. apakšpunktā, kas noteiktu papildu piemaksu līdz 20% pie dienas naudas karavīriem, zemessargiem, Nacionālo bruņoto spēku civilajiem un militārajiem darbiniekiem, Aizsardzības ministrijā un tās padotībā esošajās iestādēs nodarbinātajiem, kas piedalās taktiskajās mācībās, apmācībā, dienesta vai darba pienākumu izpildē lauka apstākļos ārpus Latvijas.
Veikt grozījumus un paredzēt MK noteikumu Nr.969 40.punktā, ka ne tikai karavīram piešķirtās komandējuma dienas naudas apmēru samazina par piešķirtās uzturdevas vai tās kompensācijas apmēru, bet arī militārajiem darbiniekam. Tas ir nepieciešams, lai neveidotos situācija, ka militārajam darbiniekam tiek izmaksāta 100% atlīdzība par vienu un to pašu mērķi – par ēdināšanu, par kuru jau ir izmaksāta uzturdevas kompensācija.
Veikt grozījumus un papildināt MK noteikumus Nr.969 ar 48.punktu, nosakot, ka grozījumu 2.2. apakšpunktā, kas paredz Jaunsardzes centra darbinieku nosūtīšanu mācību komandējumos uz izglītības iestādi darba pienākumu izpildei nepieciešamās augstākās izglītības iegūšanai, piemēros no 2023. gada 1. septembra. Regulējums nepieciešams, lai nodrošinātu šī MK noteikumu projekta vienlaicīgu spēkā stāšanos ar Ministru kabineta noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 16.oktobra noteikumos Nr.632 "Kārtība, kādā Jaunsardzes centra darbiniekam un uz Jaunsardzes centru pārvietotajam profesionālā dienesta karavīram kompensē mācību izdevumus, un šo izdevumu kompensēšanas un atmaksas nosacījumi" .
Veikt grozījumus un paredzēt izņēmumu MK noteikumu Nr.969 2.2.apakšpunktā un atļaut nosūtīt mācību komandējumos Jaunsardzes centra civilos darbiniekus, kuri nosūtīti uz izglītības iestādi darba pienākumu izpildei nepieciešamās augstākās izglītības iegūšanai.
Veikt grozījumus un paredzēt izņēmumu MK noteikumu Nr.969 31.3. apakšpunktā, kas noteiktu papildu piemaksu līdz 20% pie dienas naudas karavīriem, zemessargiem, Nacionālo bruņoto spēku civilajiem un militārajiem darbiniekiem, Aizsardzības ministrijā un tās padotībā esošajās iestādēs nodarbinātajiem, kas piedalās taktiskajās mācībās, apmācībā, dienesta vai darba pienākumu izpildē lauka apstākļos ārpus Latvijas.
Veikt grozījumus un paredzēt MK noteikumu Nr.969 40.punktā, ka ne tikai karavīram piešķirtās komandējuma dienas naudas apmēru samazina par piešķirtās uzturdevas vai tās kompensācijas apmēru, bet arī militārajiem darbiniekam. Tas ir nepieciešams, lai neveidotos situācija, ka militārajam darbiniekam tiek izmaksāta 100% atlīdzība par vienu un to pašu mērķi – par ēdināšanu, par kuru jau ir izmaksāta uzturdevas kompensācija.
Veikt grozījumus un papildināt MK noteikumus Nr.969 ar 48.punktu, nosakot, ka grozījumu 2.2. apakšpunktā, kas paredz Jaunsardzes centra darbinieku nosūtīšanu mācību komandējumos uz izglītības iestādi darba pienākumu izpildei nepieciešamās augstākās izglītības iegūšanai, piemēros no 2023. gada 1. septembra. Regulējums nepieciešams, lai nodrošinātu šī MK noteikumu projekta vienlaicīgu spēkā stāšanos ar Ministru kabineta noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 16.oktobra noteikumos Nr.632 "Kārtība, kādā Jaunsardzes centra darbiniekam un uz Jaunsardzes centru pārvietotajam profesionālā dienesta karavīram kompensē mācību izdevumus, un šo izdevumu kompensēšanas un atmaksas nosacījumi" .
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Vērtēta iespēja vienoties ar mācību iestādi par citu mācību formātu, piemēram, attālināto, kas ļautu samazināt komandējuma izdevumus, uzsvaru liekot uz šajā ģeopolitiskajā situācijā valsts aizsardzībai būtiskā uzdevuma īstenošanas nepieciešamību, taču secināts, ka lielu daļu mācību satura nav iespējams apgūt attālinātā formātā, jo ir nepieciešama praktisku uzdevumu izpilde mācībspēku uzraudzībā. Latvijas augstākās izglītības iestādes nepiedāvā augstākās izglītības iegūšanu tikai attālinātā veidā.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
MK noteikumu projekta īstenošana tiks nodrošināta 1)attiecībā par Jaunsardzes centra darbinieku nosūtīšanu mācību komandējumos uz izglītības iestādi darba pienākumu izpildei nepieciešamās augstākās izglītības iegūšanai Jaunsardzes centram piešķirtā budžeta ietvaros no programmas 34.00.00 “Jaunsardzes centrs”; 2) attiecībā uz militārajiem darbiniekiem AM (Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūrai) piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros no budžeta apakšprogrammas 22.12.00 “Nacionālo bruņoto spēku uzturēšana”, programmas 28.00.00 “Ģeodēzija un kartogrāfija”, nepieciešamības gadījumā, veicot apropriācijas pārdali starp programmām un apakšprogrammām un ekonomiskās klasifikācijas kodiem.
Finansējums tiks nodrošināts Jaunsardzes centram piešķirtā budžeta ietvaros atbilstoši Jaunsardzes centra prioritāri īstenojamiem pasākumiem, lai nodrošinātu ar Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra noteikumu Nr. 1419 “Jaunsardzes centra nolikums” 2. punktu noteikto Centra darbības mērķi veicināt Latvijas jaunatnes iesaisti visaptverošā valsts aizsardzībā un izpratni par to un Centra funkciju izpildi.
Noteikumu projekta īstenošana tiks nodrošināta ar iekšēju Centram piešķirtā finansējuma pārdali atbilstoši Centra prioritātēm, vienlaikus ar Centram piešķirto finansējumu nodrošinot visu Centra nolikumā noteikto funkciju un uzdevumu izpildi.
Finansējums tiks nodrošināts Jaunsardzes centram piešķirtā budžeta ietvaros atbilstoši Jaunsardzes centra prioritāri īstenojamiem pasākumiem, lai nodrošinātu ar Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra noteikumu Nr. 1419 “Jaunsardzes centra nolikums” 2. punktu noteikto Centra darbības mērķi veicināt Latvijas jaunatnes iesaisti visaptverošā valsts aizsardzībā un izpratni par to un Centra funkciju izpildi.
Noteikumu projekta īstenošana tiks nodrošināta ar iekšēju Centram piešķirtā finansējuma pārdali atbilstoši Centra prioritātēm, vienlaikus ar Centram piešķirto finansējumu nodrošinot visu Centra nolikumā noteikto funkciju un uzdevumu izpildi.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- studenti
- skolēni
- pirmsskolas vecuma bērni
- diaspora
- personas ar invaliditāti
- Jaunsardzes centra personāls (jaunsargu instruktori vai civilie darbinieki, ar kuriem nodibinātas darba tiesiskās attiecības)
Ietekmes apraksts
Samazina izdevumus, kas ir jāsedz no personiskajiem līdzekļiem. Motivē civilos darbiniekus turpināt darba tiesiskās attiecības ar Jaunsardzes centru un iegūt augstāko pedagoģisko izglītību, kas sniedz darbiniekiem plašākas iespējas/pieejamību iegūt jaunsargu interešu izglītības programmas vai valsts aizsardzības mācības priekšmeta īstenošanai, plānošanai, metodikas izstrādāšanai vai kontrolei nepieciešamo pedagoga kvalifikāciju. Liela daļa Jaunsardzes centra darbinieku, gadījumā, ja par personīgajiem līdzekļiem būs jāsedz ceļa izdevumi, iespējams pārtrauks darba tiesiskās attiecības ar Jaunsardzes centru vai arī neuzsāks tās.
Juridiskās personas (piemēram, nevalstiskās organizācijas, mikrouzņēmumi, jaunuzņēmumi, mazie uzņēmumi, vidējie uzņēmumi, lielie uzņēmumi, visi uzņēmumi)
Jaunsardzes centrs, AM nozares iestādes.
Juridiskās personas (piemēram, nevalstiskās organizācijas, mikrouzņēmumi, jaunuzņēmumi, mazie uzņēmumi, vidējie uzņēmumi, lielie uzņēmumi, visi uzņēmumi)
Jaunsardzes centrs, AM nozares iestādes.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2018. gada 16. oktobra noteikumiem Nr.632 (turpmāk tekstā – MK noteikumi Nr.632). “Kārtība, kādā Jaunsardzes centra darbiniekam un uz Jaunsardzes centru pārvietotam profesionālā dienesta karavīram kompensē mācību izdevumus, un šo izdevumu kompensēšanas un atmaksāšanas nosacījumi”.
Pamatojums un apraksts
MK noteikumi Nr.632 nosaka, ka Jaunsardzes centra darbiniekam kompensē mācību izdevumus, arī reģistrācijas maksu, ja darbinieks pēc iestādes iniciatīvas, nepārtraucot vai daļēji pārtraucot amata pienākumu izpildi, sekmīgi mācās valsts akreditētā augstākās izglītības iestādē, lai iegūtu jaunsargu interešu izglītības programmas vai valsts aizsardzības mācības priekšmeta īstenošanai, plānošanai, metodikas izstrādāšanai vai kontrolei nepieciešamo pedagoga kvalifikāciju. Tādejādi iepriekš minētās izglītības iegūšana ir nozīmīga un nepieciešama Jaunsardzes centra darbiniekiem.
Atbildīgā institūcija
Aizsardzības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Aizsardzības ministrija, Jaunsardzes centrs, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi