26-TA-2351: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par nacionālo sankciju noteikšanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts izstrādāts pamatojoties uz Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma (turpmāk - Likums) 11. panta trešajā daļā iekļauto deleģējumu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekta "Par nacionālo sankciju noteikšanu" (turpmāk – Projekts) mērķis ir noteikt finanšu un ieceļošanas ierobežojumus pret Mihailu Fridmanu, kurš ir saistīts ar Krievijas Federācijas militāro agresiju pret Ukrainu, un tādējādi novērstu kaitējumu Latvijas Republikas ārpolitikas interesēm un nacionālajai drošībaia.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
-
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Likuma 11. panta pirmajā daļā noteikts, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes (turpmāk – ANO DP) rezolūcijās noteiktās sankcijas un Eiropas Savienības (turpmāk arī ES) regulās noteiktās sankcijas ir saistošas un tieši piemērojamas Latvijas Republikā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Krievijas Federācijas militāro agresiju pret Ukrainu, Latvijas ārpolitikas intereses un mērķus, kā arī ANO Statūtus, ANO Ģenerālās asamblejas 2022. gada 2. marta rezolūciju "Agresija pret Ukrainu", Saeimas paziņojumus un lēmumus par Ukrainu un Krieviju, jo īpaši 2022. gada 8. decembra paziņojumu "Par Krievijas starptautiskajiem noziegumiem Ukrainā un vainīgo saukšanu pie atbildības", 2022. gada 11. augusta paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militāriem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai", 2025. gada 20. februāra paziņojumu "Apliecinot solidaritāti ar ukraiņu tautu tās varonīgajā cīņā par savas valsts pastāvēšanu, godinot karā kritušos un paužot atbalstu Ukrainai līdz tās uzvarai", kā arī 2026. gada 19. februāra paziņojumu "Par atbalstu Ukrainai, pieminot tās pretošanos Krievijas bruņotajai agresijai", kur cita starpā izteikts atbalsts stingrākai un plašākai sankciju noteikšanai pret Krieviju, Latvijas sankciju politika primāri tiek īstenota ar ANO DP rezolūciju un ES regulu tiešu piemērošanu.
Vienlaikus Likuma 11. panta trešā daļa paredz iespēju Ministru kabinetam izdot noteikumus par nacionālo sankciju noteikšanu, ja tiek konstatēts kāds no Likuma 3. pantā minētajiem pamatiem.
2025. gada 13. septembrī spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi Nr. 547 "Noteikumi par Latvijas Republikas nacionālo sankciju noteikšanu pret subjektiem, kas saistīti ar Krievijas Federācijas militāro agresiju pret Ukrainu" (turpmāk – MK noteikumi), ar ko tika izveidots nacionālo sankciju režīms attiecībā uz subjektiem, kas saistīti ar Krievijas Federācijas militāro agresiju pret Ukrainu. Ar Ministru kabineta noteikumiem noteiktās sankcijas tiek attiecinātas uz konkrētiem subjektiem ar Ministru kabineta rīkojumu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Krievijas Federācijas militāro agresiju pret Ukrainu, Latvijas ārpolitikas intereses un mērķus, kā arī ANO Statūtus, ANO Ģenerālās asamblejas 2022. gada 2. marta rezolūciju "Agresija pret Ukrainu", Saeimas paziņojumus un lēmumus par Ukrainu un Krieviju, jo īpaši 2022. gada 8. decembra paziņojumu "Par Krievijas starptautiskajiem noziegumiem Ukrainā un vainīgo saukšanu pie atbildības", 2022. gada 11. augusta paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militāriem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai", 2025. gada 20. februāra paziņojumu "Apliecinot solidaritāti ar ukraiņu tautu tās varonīgajā cīņā par savas valsts pastāvēšanu, godinot karā kritušos un paužot atbalstu Ukrainai līdz tās uzvarai", kā arī 2026. gada 19. februāra paziņojumu "Par atbalstu Ukrainai, pieminot tās pretošanos Krievijas bruņotajai agresijai", kur cita starpā izteikts atbalsts stingrākai un plašākai sankciju noteikšanai pret Krieviju, Latvijas sankciju politika primāri tiek īstenota ar ANO DP rezolūciju un ES regulu tiešu piemērošanu.
Vienlaikus Likuma 11. panta trešā daļa paredz iespēju Ministru kabinetam izdot noteikumus par nacionālo sankciju noteikšanu, ja tiek konstatēts kāds no Likuma 3. pantā minētajiem pamatiem.
2025. gada 13. septembrī spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi Nr. 547 "Noteikumi par Latvijas Republikas nacionālo sankciju noteikšanu pret subjektiem, kas saistīti ar Krievijas Federācijas militāro agresiju pret Ukrainu" (turpmāk – MK noteikumi), ar ko tika izveidots nacionālo sankciju režīms attiecībā uz subjektiem, kas saistīti ar Krievijas Federācijas militāro agresiju pret Ukrainu. Ar Ministru kabineta noteikumiem noteiktās sankcijas tiek attiecinātas uz konkrētiem subjektiem ar Ministru kabineta rīkojumu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2026. gada 22. septembrī ar Eiropas Savienības Padomes Lēmumu tika grozīts Eiropas Savienības Padomes Lēmums 2014/145/KĀDP (2014. gada 17. marts) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība darbība, kā rezultātā tika pagarinātas ES noteiktās sankcijas pret subjektiem, kuri saistīti ar Krievijas Federācijas militāro agresiju pret Ukrainu. Vienlaikus pret vairākiem subjektiem noteiktās ES sankcijas atsevišķu ES dalībvalstu politiski motivētu apsvērumu dēļ netika pagarinātas un tiem tika atceltas ES noteiktās sankcijas, kas ir pretrunā Latvijas ārpolitikas interesēm – veicināt miera panākšanu, kā arī novērst starptautiskos noziegumus un cilvēktiesību pārkāpumus ārpus Latvijas teritorijas, un valsts drošības iestāžu vērtējumā var radīt tiešus draudus Latvijas nacionālajai drošībai. Šo personu skaitā ietilpst arī Mihails Fridmans. Minētajai personai Latvijā, pamatojoties uz ES noteiktajām sankcijām, ir iesaldēti līdzekļi un saimnieciskie resursi, kuru atbrīvošana var kaitēt Latvijas Republikas nacionālajai drošībai. Arī turpmāka Latvijas finanšu sistēmas izmantošana vai kādas citas šīs personas darbības Latvijas jurisdikcijā nav pieļaujama. Tādēļ, turpinoties Krievijas agresijai pret Ukrainu, ir nepieciešams uzturēt Latvijas Republikas sankciju politikas efektivitāti un noteikt nacionālās sankcijas pret subjektiem, kas tieši vai netieši ir iesaistīti vai ir bijuši iesaistīti Krievijas Federācijas militāras agresijas pret Ukrainu atbalstīšanā un rada vai var radīt kaitējumu Latvijas Republikas nacionālajai drošībai. Latvijas Republikai ir būtiski ierobežot ekonomiskos resursus, kas nonāk Krievijas rīcībā, ar mērķi mazināt tās militāro kapacitāti un veicināt agresijas izbeigšanu Ukrainā, kas atbilst Latvijas Republikas nacionālās drošības interesēm un starptautisko tiesību principiem, atzīstot katras valsts tiesības uz pašaizsardzību pret ārējiem draudiem.
Saskaņā ar Likuma 11. panta trešo daļu un MK noteikumu 2. punktu, izvērtējot Projektā minēto subjektu, ir konstatējama atbilstība vairākiem MK noteikumu 2. punkta apakšpunktos noteiktajiem kritērijiem, lai noteiktu nacionālās sankcijas.
Saskaņā ar Likuma 11. panta trešo daļu un MK noteikumu 2. punktu, izvērtējot Projektā minēto subjektu, ir konstatējama atbilstība vairākiem MK noteikumu 2. punkta apakšpunktos noteiktajiem kritērijiem, lai noteiktu nacionālās sankcijas.
Risinājuma apraksts
MK noteikumu 2. punkts paredz, ka Ministru kabinets var noteikt nacionālās sankcijas pret subjektiem, pret kuriem nav noteikti ne Apvienoto Nāciju Organizācijas, ne Eiropas Savienības ierobežojošie pasākumi. Minētais punkts paredz dažādus kritērijus nacionālo sankciju noteikšanai pret subjektiem, ja tie atbilst vismaz vienam no šiem kritērijiem.
Izvērtējot Projektā minēto subjektu ir konstatējama atbilstība šādiem MK noteikumu 2. punkta apakšpunktiem, kas pamatota ar Projekta pielikumā pievienotajiem pierādījumiem:
2.3. apakšpunkts. Tie materiāli vai finansiāli atbalsta par Krimas aneksiju vai Ukrainas destabilizāciju atbildīgos Krievijas Federācijas lēmumpieņēmējus vai gūst labumu no tiem (4. pierādījums; 5. pierādījums; 6. pierādījums; 7. pierādījums; 10. pierādījums; 14. pierādījums; 15. pierādījums; 17. pierādījums; 21. pierādījums; 22. pierādījums; 23. pierādījums; 25. pierādījums; 26. pierādījums; 27. pierādījums).
2.6. apakšpunkts. Tie ir ietekmīgi uzņēmēji, kas darbojas Krievijas Federācijā, un viņu ģimenes locekļi vai citas fiziskas vai juridiskas personas, kas gūst no viņiem labumu (1. pierādījums; 2. pierādījums; 3. pierādījums; 4. pierādījums; 5. pierādījums; 6. pierādījums; 7. pierādījums; 8. pierādījums; 10. pierādījums; 11. pierādījums; 12. pierādījums; 13. pierādījums; 14. pierādījums; 15. pierādījums; 16. pierādījums; 17. pierādījums; 18. pierādījums; 19. pierādījums; 20. pierādījums; 23. pierādījums; 24. pierādījums; 25. pierādījums; 26. pierādījums; 27. pierādījums).
2.7. apakšpunkts. Tie ir fiziskas vai juridiskas personas, kuras darbojas ekonomikas nozarēs, kas nodrošina svarīgu ienākumu avotu Krievijas Federācijai (2. pierādījums; 4. pierādījums; 5. pierādījums; 6. pierādījums; 7. pierādījums; 9. pierādījums; 14. pierādījums; 15. pierādījums; 16. pierādījums; 17. pierādījums; 18. pierādījums; 21. pierādījums; 25. pierādījums; 26. pierādījums; 27. pierādījums).
Līdz ar to ir secināms, ka Projektā minētais subjekts ir ietekmīgs uzņēmējs, kas darbojas Krievijas Federācijā un tādās ekonomikas nozarēs, kas nodrošina svarīgu ienākumu avotu Krievijas Federācijai, kurus tā izmanto, lai uzturētu agresiju pret Ukrainu. Viņš materiāli vai finansiāli atbalsta par agresiju pret Ukrainu atbildīgos Krievijas Federācijas lēmumpieņēmējus, nodrošina svarīgu ienākumu avotu Krievijas Federācijai. Tādēļ atbilstoši Latvijas ārpolitikas interesēm pret Projektā minēto subjektu būtu nosakāmas Latvijas Republikas nacionālās sankcijas – finanšu ierobežojumi un ieceļošanas ierobežojumi.
Tai pat laikā norādāms, ka atbilstoši MK noteikumos paredzētajiem gadījumiem Projektā minētajam subjektam, pret kuru vērstas sankcijas, ir tiesības lūgt kompetento institūciju atbrīvot iesaldētos finanšu līdzekļus.
Saskaņā ar Likumu Projektā minēto sankciju subjektu saraksts tiek pārskatīts ne retāk kā reizi gadā, lai līdzsvarotu subjektu pamattiesības, rīkojumā iekļauto personu aktualitāti un iespēju subjektu sarakstu atjaunot atbilstoši faktiskajai situācijai.
Vienlaikus Projekts atbilstoši Likumam paredz tiesības personām, pret kurām vērstas sankcijas, pārsūdzēt sankcijas Administratīvajā apgabaltiesā Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.
Izvērtējot Projektā minēto subjektu ir konstatējama atbilstība šādiem MK noteikumu 2. punkta apakšpunktiem, kas pamatota ar Projekta pielikumā pievienotajiem pierādījumiem:
2.3. apakšpunkts. Tie materiāli vai finansiāli atbalsta par Krimas aneksiju vai Ukrainas destabilizāciju atbildīgos Krievijas Federācijas lēmumpieņēmējus vai gūst labumu no tiem (4. pierādījums; 5. pierādījums; 6. pierādījums; 7. pierādījums; 10. pierādījums; 14. pierādījums; 15. pierādījums; 17. pierādījums; 21. pierādījums; 22. pierādījums; 23. pierādījums; 25. pierādījums; 26. pierādījums; 27. pierādījums).
2.6. apakšpunkts. Tie ir ietekmīgi uzņēmēji, kas darbojas Krievijas Federācijā, un viņu ģimenes locekļi vai citas fiziskas vai juridiskas personas, kas gūst no viņiem labumu (1. pierādījums; 2. pierādījums; 3. pierādījums; 4. pierādījums; 5. pierādījums; 6. pierādījums; 7. pierādījums; 8. pierādījums; 10. pierādījums; 11. pierādījums; 12. pierādījums; 13. pierādījums; 14. pierādījums; 15. pierādījums; 16. pierādījums; 17. pierādījums; 18. pierādījums; 19. pierādījums; 20. pierādījums; 23. pierādījums; 24. pierādījums; 25. pierādījums; 26. pierādījums; 27. pierādījums).
2.7. apakšpunkts. Tie ir fiziskas vai juridiskas personas, kuras darbojas ekonomikas nozarēs, kas nodrošina svarīgu ienākumu avotu Krievijas Federācijai (2. pierādījums; 4. pierādījums; 5. pierādījums; 6. pierādījums; 7. pierādījums; 9. pierādījums; 14. pierādījums; 15. pierādījums; 16. pierādījums; 17. pierādījums; 18. pierādījums; 21. pierādījums; 25. pierādījums; 26. pierādījums; 27. pierādījums).
Līdz ar to ir secināms, ka Projektā minētais subjekts ir ietekmīgs uzņēmējs, kas darbojas Krievijas Federācijā un tādās ekonomikas nozarēs, kas nodrošina svarīgu ienākumu avotu Krievijas Federācijai, kurus tā izmanto, lai uzturētu agresiju pret Ukrainu. Viņš materiāli vai finansiāli atbalsta par agresiju pret Ukrainu atbildīgos Krievijas Federācijas lēmumpieņēmējus, nodrošina svarīgu ienākumu avotu Krievijas Federācijai. Tādēļ atbilstoši Latvijas ārpolitikas interesēm pret Projektā minēto subjektu būtu nosakāmas Latvijas Republikas nacionālās sankcijas – finanšu ierobežojumi un ieceļošanas ierobežojumi.
Tai pat laikā norādāms, ka atbilstoši MK noteikumos paredzētajiem gadījumiem Projektā minētajam subjektam, pret kuru vērstas sankcijas, ir tiesības lūgt kompetento institūciju atbrīvot iesaldētos finanšu līdzekļus.
Saskaņā ar Likumu Projektā minēto sankciju subjektu saraksts tiek pārskatīts ne retāk kā reizi gadā, lai līdzsvarotu subjektu pamattiesības, rīkojumā iekļauto personu aktualitāti un iespēju subjektu sarakstu atjaunot atbilstoši faktiskajai situācijai.
Vienlaikus Projekts atbilstoši Likumam paredz tiesības personām, pret kurām vērstas sankcijas, pārsūdzēt sankcijas Administratīvajā apgabaltiesā Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Projekts ietekmēs fizisku personu tiesības un pienākumus, paredzot Ministru kabinetam noteikt papildus ierobežojumus nacionālo sankciju viedā, kas nepieciešami, lai nodrošinātu starptautisko mieru un drošību, kā arī Latvijas ārpolitisko interešu un nacionālās drošības interešu ievērošanu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Projekts ietekmēs juridisku personu tiesības un pienākumus, paredzot Ministru kabinetam noteikt papildus ierobežojumus nacionālo sankciju viedā, kas nepieciešami, lai nodrošinātu starptautisko mieru un drošību, kā arī Latvijas ārpolitisko interešu un nacionālās drošības interešu ievērošanu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Ārlietu ministrija
- Finanšu izlūkošanas dienests
- Latvijas Banka
- Tieslietu ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
