Anotācija (ex-ante)

Ņemot vērā saimnieciskās darbības pieaugoša apmēra tendenci biedrībām un nodibinājumiem, UIN piemērošanas atšķirība starp biedrībām un nodibinājumiem un sabiedrību, abiem nodarbojoties ar saimniecisko darbību, rada komercdarbības atbalsta riskus un nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, ja vien biedrību un nodibinājumu gūtie līdzekļi netiek pārskatāmi novirzīti attiecīgās biedrības vai nodibinājuma statūtos noteikto mērķu nodrošināšanai.

Gadījumā, kad biedrība un nodibinājums veic neierobežotu saimniecisko darbību, tie zināmā mērā ir pielīdzināma komersantam, un pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā. Saimnieciskās darbības (kā pamatdarbības veidam) realizēšanai ir paredzētas komercsabiedrības.
Ņemot vērā minēto, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 2. panta otrās daļas 7. punkts paredz, ka UIN maksā biedrības un nodibinājumi, ja to dibināšanas atklāts vai slēpts mērķis ir peļņas vai kapitāla pieauguma gūšana to biedriem.
Tādējādi, UIN likuma normas, attiecībā uz biedrībām un nodibinājumiem paredz vērtēt, vai to darbība nelīdzinās komercdarbībai, kas uzliek pienākumu reģistrēt šai darbībai atbilstošu sabiedrību, jeb komercsabiedrību un maksāt UIN vispārējā kārtībā.
Neatkarīgi no minētā, biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības veikt saimniecisko darbību, tomēr tai ir jābūt tikai papilddarbībai un tā var būt saistīta ar sava īpašuma uzturēšanu vai izmantošanu, kā arī, lai sasniegtu biedrības vai nodibinājuma mērķus. Biedrības vai nodibinājuma ienākumus drīkst izmantot vienīgi statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai. Peļņu, kas gūta no biedrības vai nodibinājuma veiktās saimnieciskās darbības, nedrīkst sadalīt starp biedrības vai nodibinājuma biedriem.
Tātad, ja par biedrības vai nodibinājuma pamatdarbību ir kļuvusi saimnieciskā darbība, kam ir peļņas gūšanas raksturs, tad šāda biedrība vai nodibinājums tiek likvidēta ar tiesas nolēmumu.

Ņemot vērā paredzēto divpakāpju SLO regulējumu, kur biedrības un nodibinājumi, pēc SLO komisijas izvērtējuma ir tiesīgi saņemt SLO statusu, kas ir kā apliecinājums tam, ka biedrība un nodibinājums atbilst to darbības mērķim, UIN atbrīvojums attieksies tikai uz šo izvērtēto biedrību un nodibinājumu saimnieciskās darbības līdzekļiem.   
Tādējādi sākot ar 2025. gada 1. janvāri, ja  biedrības un nodibinājumi veiks saimniecisko darbību, tie tiks uzskatīti par UIN maksātājiem vispārējā kārtībā, nevērtējot vai to darbības mērķis pamatā ir peļņas gūšana, jeb komercdarbības raksturs, kuru pēc būtības biedrībām un nodibinājumiem ir aizliegts veikt. Ar Likumprojektu tiek skaidri noteikts, kādos gadījumos biedrības un nodibinājumi, kas veic saimniecisko darbību, maksā UIN un kādos nemaksā. Savukārt, ja biedrība vai nodibinājums neveic saimniecisko darbību, tam  nav ar UIN apliekamu objektu, tādējādi tas nav UIN maksātāja (UIN likuma 2. panta otrās daļas 7. punkts)..
Atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 439 ''Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu'' 56. punktam, ja biedrība vai nodibinājums veic arī saimniecisko darbību, tam ir jānodrošina atsevišķa saimnieciskās darbības ieņēmumu uzskaite un ar šiem ieņēmumiem saistīto saimniecisko darbību izdevumu uzskaite.
Biedrības un nodibinājumi nemaksā UIN par ienākumiem, kuri tiek novirzīti saimnieciskās darbības nodrošināšanai.
Biedrība vai nodibinājums, kuram ir piešķirts SLO statuss (neatkarīgi vai pirmās vai otrās pakāpes SLO), saimnieciskās darbības rezultātā gūtos ienākumus var novirzīt  statūtos noteikto sabiedriskā labuma mērķu realizēšanai, neveidojot ar UIN apliekamu objektu (UIN likuma 8. panta piecpadsmitā daļa). Savukārt, ja biedrība un nodibinājums, kuram ir piešķirts SLO statuss, saimnieciskās darbības rezultātā gūtos ienākumus novirza izdevumiem, kas nav attiecināmi  uz SLO statūtos noteikto sabiedriskā labuma mērķu realizēšanu vai neizmanto biedrības vai nodibinājuma saimnieciskās darbības nodrošināšanai, ir jāņem vērā arī UIN likuma 8. pantā noteiktie ierobežojumi.
Biedrības vai nodibinājuma, kas nav ieguvis SLO statusu, ieņēmumi, kas gūti saimnieciskās darbības rezultātā un novirzīti citiem mērķiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, neatkarīgi no saimnieciskās darbības raksturs, veido ar UIN apliekamu objektu arī tad, ja šie ieņēmumi novirzīti biedrības un nodibinājuma mērķiem.

Svarīgi norādīt, ka atbilstoši SLO likumā noteiktajam, biedrība un nodibinājums, kas veic saimniecisko darbību, un kuram atņemts SLO statuss, 30 dienu laikā pēc statusa atņemšanas veic UIN aprēķinu un iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā labotas nodokļa deklarācijas par pārskata gadiem, skaitot no pārskata gada, kurā pārkāpums tika konstatēts, aprēķināto UIN par izdevumiem, kas tika veikti no saimnieciskajā darbībā gūtajiem līdzekļiem un tika izlietoti izdevumiem, kas nav saistīti ar saimnieciskās darbības nodrošināšanu un attiecīgi iemaksā budžetā atbilstoši likumā “Par nodokļiem un nodevām” aprēķināto nokavējuma naudu.

Grozījumi SLO likumā (22 - TA - 3618) paredz divu pakāpju SLO, lai līdzsvarotu valsts sniegtās priekšrocības ar attiecīgajām uzraudzības funkcijām, tādējādi samērojot valsts noteikto priekšrocību izmantošanas apjomu ar atbilstīgu atskaitīšanās un uzraudzības sistēmu. Ņemot vērā, ka grozījumi SLO likumā (22 - TA - 3618) nosaka stingrākas uzraudzības prasības otrās pakāpes SLO, tad Likumprojektā paredzēti grozījumi UIN likuma 12. pantā, nosakot, ka tajā paredzētos atvieglojumus ziedotājiem varēs piemērot par ziedojumiem, kas veikti otrās pakāpes SLO. Vienlaikus, tā kā ar grozījumiem SLO likumā (22 - TA - 3618)  tiek paplašināta ziedojumu definīcija, kas paredz, ka par ziedojumu ir uzskatāms arī sniegtais pakalpojums, Likumprojekts paredz precizēt UIN likuma 12. panta piektajā daļā iekļauto ziedojuma definīciju. Vienlaicīgi, ziedojuma definīcija tiek salāgota ar grozījumiem SLO likumā (22 - TA - 3618), kurā tiek noteikts, ka ziedojums ir finanšu līdzekļi, pakalpojumi un ķermeniskas lietas - kustamas vai nekustamas (piemēram, zemes gabali, ēkas, transportlīdzekļi, mēbeles u.c.). Tātad par ziedojumu nav uzskatāmas bezķermeniskas lietas (piemēram, nekustamā īpašuma lietošanas tiesības, kustamas mantas lietošanas tiesības, kā arī nemateriālie ieguldījumi). Jāņem vērā, ka UIN tiek piemērots sadalītajai peļņai, kas nozīmē, ka UIN atvieglojumi tiek piemēroti izdevumos iekļautajai ziedojuma vērtībai, t.i., UIN  atvieglojumu nepiemēro negūtajai peļņai.