25-TA-1382: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 30. augusta noteikumos Nr. 662 "Akcīzes preču aprites kārtība"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 30.augusta noteikumos Nr. 662 "Akcīzes preču aprites kārtība"" (turpmāk – Ministru kabineta noteikumu projekts) izstrādāts atbilstoši 2025 .gada 15. maijā pieņemtajam likumam "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"", kas stājās spēkā 2025. gada 2. jūnijā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts izstrādāts, lai precizētu to personu loku, kuras atbilstoši 2025. gada 15. maijā pieņemtajam likumam "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"", tiesīgas veikt saimniecisko darbību ar akcīzes precēm, kā arī lai novērstu šo noteikumu piemērošanā konstatētās problēmas.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1. Šobrīd Ministru kabineta noteikumi Nr.662 "Akcīzes preču aprites kārtība" (turpmāk – MK noteikumi Nr.662) noteic, ka komercdarbību ar akcīzes precēm darbības vietā drīkst veikt komersants, kurš ir saņēmis attiecīgu Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) izsniegtu speciālo atļauju (licenci), izņemot noteikumos minētos gadījumus. Papildus MK noteikumu Nr. 662 195.punktā noteikts, ka noteikumos minētais regulējums attiecas arī uz uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas veic uzņēmējdarbību akcīzes preču aprites jomā, un fiziskām personām, kas ir saimnieciskās darbības veicējas un kam ir tiesības ar atvieglotiem nosacījumiem saņemt speciālo atļauju (licenci) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai (mazo alkoholisko dzērienu darītavu darbībai).
2. Tiesiskais regulējums noteic, ka tikai akcīzes preču noliktavā ir atļauta naftas produktu sajaukšana (arī sajaukšana ar citām vielām) un jebkuras citas ar naftas produktiem veiktās darbības, kuru rezultātā tie maina savas ekspluatācijas, fizikālās vai ķīmiskās īpašības un kuru rezultātā iegūtais produkts ir ar nodokli apliekams objekts.
3.Šobrīd MK noteikumu Nr. 662 35. punktā noteikti kritēriji, kuriem izpildoties, VID var neizsniegt vai nepārreģistrēt speciālo atļauju (licenci), proti:
3.1. MK noteikumu Nr. 662 35.3. apakšpunkts noteic, ka VID var neizsniegt vai nepārreģistrēt speciālo atļauju (licenci), ja komersants iesniedzis iesniegumu speciālās atļaujas (licences) pārreģistrēšanai sakarā ar tāda darbības veida vai akcīzes preču veida deklarēšanu, kurš gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas dienas ir anulēts, jo komersants 12 mēnešus pēc kārtas nav veicis attiecīgo darbības veidu vai nav veicis darbības ar attiecīgo akcīzes preču veidu;
3.2. atbilstoši 35.9. apakšpunktam VID var neizsniegt vai nepārreģistrēt speciālo atļauju (licenci), ja komersantam ir akcīzes nodokļa parāds, izņemot gadījumus, ja attiecīgo maksājumu termiņi nodokļus reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pagarināti un maksājumi noteiktajos termiņos tiek veikti;
3.3. MK noteikumu Nr. 662 35.10. apakšpunktā VID ir noteikta izvēles brīvība speciālās atļaujas (licences) izsniegšanai un pārreģistrēšanai gadījumos, ja komersants pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma nav iesniedzis visu MK noteikumos Nr. 662 noteikto iesniegumā norādāmo informāciju vai nav iesniedzis visus iesniegumam pievienojamos dokumentus;
3.4. šī brīža MK noteikumu Nr. 662 35.14. apakšpunkta redakcijā noteikts, ka VID var neizsniegt vai nepārreģistrēt speciālo atļauju (licenci), ja gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas nodokļu maksātājs ir izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) maksātāju reģistra par pārkāpumu, kas saistīts ar nodokļa deklarācijas neiesniegšanu termiņā vai nepatiesas informācijas sniegšanu nodokļa deklarācijā, vai pēc Valsts ieņēmumu dienesta rakstiska pieprasījuma nodokļa aprēķinu pārbaudei nepieciešamo dokumentu nesniegšanu;
3.5. šobrīd MK noteikumi Nr. 662 35.15. apakšpunkts noteic, ka VID var neizsniegt vai nepārreģistrēt speciālo atļauju (licenci), ja gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu, bija apturēta nodokļu maksātāja saimnieciskā darbība;
3.6. MK noteikumu Nr. 662 35.17. apakšpunktā noteiktais specialās atļaujas (licences) neizsniegšanas vai nepārreģistrēšanas kritērijs ir - komersanta amatpersona ir vai divu gadu laikā pirms iesnieguma iesniegšanas ir bijusi iekļauta riska personu sarakstā.
4. Komerclikuma 334. panta pirmā daļa nosaka, ka komercsabiedrību var reorganizēt apvienošanas, sadalīšanas vai pārveidošanas ceļā. Komerclikuma 335. panta pirmā daļa nosaka, ka sabiedrību apvienošana var notikt kā pievienošana vai saplūšana. Atbilstoši Komerclikuma 335. panta otrajai daļai pievienošana ir process, kurā viena vai vairākas sabiedrības (pievienojamās sabiedrības) nodod visu savu mantu citai jau pastāvošai sabiedrībai. Komerclikuma 335. panta piektā daļa nosaka, ka apvienošanas gadījumā pievienojamās sabiedrības tiesības un saistības pāriet iegūstošajai sabiedrībai.
5. MK noteikumi Nr. 662 nosaka pienākumu komersantiem, kas ražo, pārstrādā, apstrādā, fasē vai ieved nodošanai patēriņam Latvijas Republikā vīnu, katru gadu līdz 15. augustam iesniegt pārskatus par vīna apriti un vīna krājumiem.
6.Šobrīd MK noteikumu Nr. 662 84. punkts noteic, ka lietotājiem, kas iegādājas nefasēto degvielu vairumtirdzniecībā izmantošanai savām vajadzībām, to atļauts uzglabāt tikai Valsts ieņēmumu dienestā deklarētās, normatīvo aktu prasībām atbilstošās stacionārās tvertnēs vai spiedieniekārtu kompleksa tvertnēs, ja akcīzes preču apriti reglamentējošajos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.
7. Šobrīd MK noteikumi Nr. 662 paredz, ja noliktavā paredzēta degvielas ražošana, sajaukšana, pārstrāde, apstrāde vai fasēšana (izņemot gāzes fasēšanu, kas nav paredzēta dzirksteļaizdedzes iekšdedzes dzinēju darbināšanai), par katru ražojamās, sajaucamās, pārstrādājamās, apstrādājamās vai fasējamās produkcijas veidu komersantiem papildus iesniegumam speciālās atļaujas (licences) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai, iesniegt informāciju par tehnoloģisko procesu, saskaņā ar kuru komersants būs tiesīgs ražot, sajaukt, apstrādāt, pārstrādāt vai fasēt degvielu.
8. Ar likumu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” likuma "Par akcīzes nodokli" 17. panta pirmās daļas 2. punkts ir izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka no akcīzes nodokļa atbrīvo tabakas izstrādājumus, kurus apstiprināts noliktavas turētājs izmanto tabakas izstrādājumu kvalitātes noteikšanai vai citu tabakas izstrādājumu ražošanai, kas nav akcīzes preces Latvijas Republikā.
9. Atbilstoši MK noteikumu Nr. 662 121.1 punktam, atļauts realizēt alkoholiskos dzērienus (alu, vīnu un raudzētos dzērienus) izlejamā veidā promnešanai patērētāja iepakojumā, ja licencē (alus mazumtirdzniecībai un alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai) deklarētajā darbībās vietā ir atļauta to realizācija promnešanai, kā arī norādīts, ka šie nosacījumi neattiecas uz alus, vīna un raudzēto dzērienu realizāciju tīmekļvietnē un mobilajā lietotnē.
10. MK noteikumu Nr.662 15., 62.5 un 100. punktā ir atsauce uz Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu.
2. Tiesiskais regulējums noteic, ka tikai akcīzes preču noliktavā ir atļauta naftas produktu sajaukšana (arī sajaukšana ar citām vielām) un jebkuras citas ar naftas produktiem veiktās darbības, kuru rezultātā tie maina savas ekspluatācijas, fizikālās vai ķīmiskās īpašības un kuru rezultātā iegūtais produkts ir ar nodokli apliekams objekts.
3.Šobrīd MK noteikumu Nr. 662 35. punktā noteikti kritēriji, kuriem izpildoties, VID var neizsniegt vai nepārreģistrēt speciālo atļauju (licenci), proti:
3.1. MK noteikumu Nr. 662 35.3. apakšpunkts noteic, ka VID var neizsniegt vai nepārreģistrēt speciālo atļauju (licenci), ja komersants iesniedzis iesniegumu speciālās atļaujas (licences) pārreģistrēšanai sakarā ar tāda darbības veida vai akcīzes preču veida deklarēšanu, kurš gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas dienas ir anulēts, jo komersants 12 mēnešus pēc kārtas nav veicis attiecīgo darbības veidu vai nav veicis darbības ar attiecīgo akcīzes preču veidu;
3.2. atbilstoši 35.9. apakšpunktam VID var neizsniegt vai nepārreģistrēt speciālo atļauju (licenci), ja komersantam ir akcīzes nodokļa parāds, izņemot gadījumus, ja attiecīgo maksājumu termiņi nodokļus reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pagarināti un maksājumi noteiktajos termiņos tiek veikti;
3.3. MK noteikumu Nr. 662 35.10. apakšpunktā VID ir noteikta izvēles brīvība speciālās atļaujas (licences) izsniegšanai un pārreģistrēšanai gadījumos, ja komersants pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma nav iesniedzis visu MK noteikumos Nr. 662 noteikto iesniegumā norādāmo informāciju vai nav iesniedzis visus iesniegumam pievienojamos dokumentus;
3.4. šī brīža MK noteikumu Nr. 662 35.14. apakšpunkta redakcijā noteikts, ka VID var neizsniegt vai nepārreģistrēt speciālo atļauju (licenci), ja gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas nodokļu maksātājs ir izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) maksātāju reģistra par pārkāpumu, kas saistīts ar nodokļa deklarācijas neiesniegšanu termiņā vai nepatiesas informācijas sniegšanu nodokļa deklarācijā, vai pēc Valsts ieņēmumu dienesta rakstiska pieprasījuma nodokļa aprēķinu pārbaudei nepieciešamo dokumentu nesniegšanu;
3.5. šobrīd MK noteikumi Nr. 662 35.15. apakšpunkts noteic, ka VID var neizsniegt vai nepārreģistrēt speciālo atļauju (licenci), ja gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu, bija apturēta nodokļu maksātāja saimnieciskā darbība;
3.6. MK noteikumu Nr. 662 35.17. apakšpunktā noteiktais specialās atļaujas (licences) neizsniegšanas vai nepārreģistrēšanas kritērijs ir - komersanta amatpersona ir vai divu gadu laikā pirms iesnieguma iesniegšanas ir bijusi iekļauta riska personu sarakstā.
4. Komerclikuma 334. panta pirmā daļa nosaka, ka komercsabiedrību var reorganizēt apvienošanas, sadalīšanas vai pārveidošanas ceļā. Komerclikuma 335. panta pirmā daļa nosaka, ka sabiedrību apvienošana var notikt kā pievienošana vai saplūšana. Atbilstoši Komerclikuma 335. panta otrajai daļai pievienošana ir process, kurā viena vai vairākas sabiedrības (pievienojamās sabiedrības) nodod visu savu mantu citai jau pastāvošai sabiedrībai. Komerclikuma 335. panta piektā daļa nosaka, ka apvienošanas gadījumā pievienojamās sabiedrības tiesības un saistības pāriet iegūstošajai sabiedrībai.
5. MK noteikumi Nr. 662 nosaka pienākumu komersantiem, kas ražo, pārstrādā, apstrādā, fasē vai ieved nodošanai patēriņam Latvijas Republikā vīnu, katru gadu līdz 15. augustam iesniegt pārskatus par vīna apriti un vīna krājumiem.
6.Šobrīd MK noteikumu Nr. 662 84. punkts noteic, ka lietotājiem, kas iegādājas nefasēto degvielu vairumtirdzniecībā izmantošanai savām vajadzībām, to atļauts uzglabāt tikai Valsts ieņēmumu dienestā deklarētās, normatīvo aktu prasībām atbilstošās stacionārās tvertnēs vai spiedieniekārtu kompleksa tvertnēs, ja akcīzes preču apriti reglamentējošajos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.
7. Šobrīd MK noteikumi Nr. 662 paredz, ja noliktavā paredzēta degvielas ražošana, sajaukšana, pārstrāde, apstrāde vai fasēšana (izņemot gāzes fasēšanu, kas nav paredzēta dzirksteļaizdedzes iekšdedzes dzinēju darbināšanai), par katru ražojamās, sajaucamās, pārstrādājamās, apstrādājamās vai fasējamās produkcijas veidu komersantiem papildus iesniegumam speciālās atļaujas (licences) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai, iesniegt informāciju par tehnoloģisko procesu, saskaņā ar kuru komersants būs tiesīgs ražot, sajaukt, apstrādāt, pārstrādāt vai fasēt degvielu.
8. Ar likumu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” likuma "Par akcīzes nodokli" 17. panta pirmās daļas 2. punkts ir izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka no akcīzes nodokļa atbrīvo tabakas izstrādājumus, kurus apstiprināts noliktavas turētājs izmanto tabakas izstrādājumu kvalitātes noteikšanai vai citu tabakas izstrādājumu ražošanai, kas nav akcīzes preces Latvijas Republikā.
9. Atbilstoši MK noteikumu Nr. 662 121.1 punktam, atļauts realizēt alkoholiskos dzērienus (alu, vīnu un raudzētos dzērienus) izlejamā veidā promnešanai patērētāja iepakojumā, ja licencē (alus mazumtirdzniecībai un alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai) deklarētajā darbībās vietā ir atļauta to realizācija promnešanai, kā arī norādīts, ka šie nosacījumi neattiecas uz alus, vīna un raudzēto dzērienu realizāciju tīmekļvietnē un mobilajā lietotnē.
10. MK noteikumu Nr.662 15., 62.5 un 100. punktā ir atsauce uz Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. No minētā secināms, ka darbības ar akcīzes precēm ir tiesīgs veikt komersants, uzņēmējsabiedrība vai fiziskā persona (tikai darbībai kā mazā alkoholisko dzērienu darītava). Līdz ar to ar noteikumiem tiek ierobežots to personu loks, kuras ir tiesīgas veikt likumā noteiktās darbības ar akcīzes precēm, neskatoties uz to, ka tās var izpildīt prasības speciālās atļaujas (licences) saņemšanai. Tā, piemēram, biedrības nav komersanti, bet tām Biedrību un nodibinājumu likumā ir noteiktas tiesības papilddarbības veidā veikt saimniecisko darbību, kas saistīta ar sava īpašuma uzturēšanu vai izmantošanu.
Saeima 2025.gada 15. maijā pieņēma likumu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"", ar kuru izdarīti grozījumi likuma “Par akcīzes nodokli” 2. panta sestajā un 6.1 daļā, nosakot, ka speciāla atļauja (licence) ir nepieciešama attiecīgai saimnieciskai darbībai ar akcīzes precēm, kā arī likuma 18. pantā, vārdu “komersants” aizstājot ar vārdiem "persona, kura veic saimniecisko darbību” attiecīgajā locījumā.
Saeima 2025.gada 15. maijā pieņēma likumu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"", ar kuru izdarīti grozījumi likuma “Par akcīzes nodokli” 2. panta sestajā un 6.1 daļā, nosakot, ka speciāla atļauja (licence) ir nepieciešama attiecīgai saimnieciskai darbībai ar akcīzes precēm, kā arī likuma 18. pantā, vārdu “komersants” aizstājot ar vārdiem "persona, kura veic saimniecisko darbību” attiecīgajā locījumā.
Risinājuma apraksts
1. Atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likumam biedrībai un nodibinājumam ir tiesības papilddarbības veidā veikt saimniecisko darbību, kas saistīta ar sava īpašuma uzturēšanu vai izmantošanu, kā arī veikt citu saimniecisko darbību, lai sasniegtu biedrības un nodibinājuma mērķus. Lai būtu aptverts visu to personu loks, kuras ir tiesīgas veikt darbības ar akcīzes precēm, noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumu Nr.662 I. nodaļu “Vispārīgie jautājumi” ar 10.1 punktu nosakot, ka MK noteikumos Nr.662 minētais regulējums, kāds noteikts komersantiem, attiecas arī uz biedrībām un nodibinājumiem. Tāpat 10.1 punktā iekļauts šobrīd spēkā esošais 195.punkts, jo šis punkts pēc būtības attiecas uz vispārīgajiem šo noteikumu jautājumiem, nevis uz šo noteikumu pārejas regulējumu.
Problēmas apraksts
2.Gadījumos, kad naftas produkti tiek sajaukti akcīzes preču noliktavā, tālāk iekrauti kuģī un, iekraušanas laikā tiek pārbaudīta naftas produktu kvalitāte, ja ir nepieciešama papildu produktu pievienošana, naftas produkti ir jāpārsūknē atpakaļ akcīzes preču noliktavā, kur var tikt veikta naftas produktu sajaukšana. Tāpat gadījumos, ja piestātnē ir pietauvojies kuģis, kura bunkurā esošajiem naftas produktiem ir jāpievieno kāda sastāvdaļa, lai sasniegtu vēlamo komerciālo specifikāciju, ir jāveic kuģī esošo naftas produktu izkraušana akcīzes preču noliktavā, sastāvdaļas pievienošana un atkārtota iekraušana atpakaļ kuģī. Ievērojot minēto, lai veicinātu Latvijas komersantu konkurētspēju, ir nepieciešams noteikt gadījumus, kuros par akcīzes preču noliktavas daļu var uzskatīt kuģi.
Risinājuma apraksts
2. Noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumus Nr. 662 ar 90.1 punktu nosakot, ka par akcīzes preču noliktavu tiek uzskatīts kuģis, kas ir fiziski savienots ar akcīzes preču noliktavas infrastruktūru. Kuģis tiks uzskatīts par akcīzes preču noliktavu, ja izpildīsies visi trīs nosacījumi, proti, kuģis tiks pietauvots jūras piestātnē, kas norādīta komersanta speciālajā atļaujā (licencē) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai, tiks savienots ar šī komersanta akcīzes preču noliktavas infrastruktūru un Valsts ieņēmumu dienestam būs paziņots par naftas produktu sajaukšanu uz kuģa. Turklāt kuģis par akcīzes preču noliktavu tiks uzskatīts tikai tādā gadījumā, ja visa kuģa krava ar elektronisko administratīvo dokumentu tiek nosūtīta apstiprinātam noliktavas turētājam, ar kura akcīzes preču noliktavas infrastruktūru savienosies kuģis. Ievērojot, ka kuģis kļūst par akcīzes preču noliktavas daļu, komersantam ir jānodrošina kuģī esošo akcīzes preču uzskaite un jāievēro visi citi nosacījumi, kādi ir noteikti apstiprinātam noliktavas turētājam.
Lai nodrošinātu naftas produktu sajaukšanas procesa uz kuģa izsekojamību un kontroli, noteikumu projekts paredz izteikt jaunā redakcijā MK noteikumu Nr.662 88.3, 85., 105. punktu un papildināt noteikumus ar 100. 2 punktu.
Lai nodrošinātu naftas produktu sajaukšanas procesa uz kuģa izsekojamību un kontroli, noteikumu projekts paredz izteikt jaunā redakcijā MK noteikumu Nr.662 88.3, 85., 105. punktu un papildināt noteikumus ar 100. 2 punktu.
Problēmas apraksts
3.
3.1. Praksē var pastāvēt situācija, kad mainīgās komercdarbības vides apstākļos komersants sākotnēji ir ieplānojis veikt kādu darbību ar akcīzes precēm vai arī iepriekš to ir veicis, bet dažādu apstākļu dēļ (piemēram, sadarbības partneru maiņa, izmaiņas ģeopolitiskajā situācijā) nav uzsācis darbību veikšanu vai arī neveic to 12 mēnešus pēc kārtas, bet plāno uzsākt darbības veikšanu vai atjaunot darbību.
3.2. Savukārt MK noteikumu Nr.662 35.19. apakšpunkts noteic, ka Valsts ieņēmumu dienests var neizsniegt vai nepārreģistrēt speciālo atļauju (licenci), ja nodokļu maksātājam ir VID administrēto nodokļu (nodevu) parāds (izņemot gadījumu, ja attiecīgo maksājumu termiņi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pagarināti vai ja pieņemts lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi un persona iepriekš minētās nodokļu parāda saistības pilda), kura kopsumma pārsniedz 150 euro. Tā kā akcīzes nodoklis ir viens no VID administrētajiem nodokļiem un visi VID administrētie nodokļi tiek ieskaitīti vienotajā kontā, nav nepieciešams akcīzes nodokļa parāda esamību izdalīt kā atsevišķu kritēriju speciālās atļaujas (licences) neizsniegšanai vai nepārreģistrēšanai.
3.3. Ja komersants nav izpildījis visas MK noteikumos Nr.662 noteiktās prasības speciālās atļaujas (licences) saņemšanai, VID nav pamata izsniegt speciālo atļauju (licenci). Ievērojot minēto, kā arī tiesiskās noteiktības labad, jāprecizē MK noteikumi Nr.662, nosakot noteikumos noteiktās informācijas vai dokumentu nesniegšanu kā vienu no obligātajiem pamatiem speciālās atļaujas (licences) neizsniegšanai vai nepārreģistrācijai.
3.4. Ja nodokļu maksātājs novērš pārkāpumu, kas bija par pamatu izslēgšanai no VID PVN maksātāju reģistra, to atkārtoti reģistrē PVN maksātāju reģistrā, bet, ja izslēgšana no PVN reģistra un atkārtota reģistrēšana PVN reģistrā notiek gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas, atbilstoši šī brīža tiesiskajam regulējumam, VID var neizsniegt vai nepārreģistrēt speciālo atļauju (licenci).
3.5. Ja nodokļu maksātāja saimnieciskā darbība ir apturēta, nodokļu maksātājs nav tiesīgs veikt saimniecisko darbību tai skaitā darbību ar akcīzes precēm. Ja nodokļu maksātāja saimnieciskā darbība ir atjaunota, tātad pārkāpums, kas bija par pamatu saimnieciskās darbības apturēšanai, ir novērts un nav pamata nodokļu maksātājam neizsniegt vai nepārreģistrēt speciālo atļauju (licenci). Ievērojot minēto, jāprecizē MK noteikumi Nr.662.
3.6. Ja persona ir izslēgta no riska personu saraksta, tātad tā vairs neatbilst riska personas kritējiem, tāpēc nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr.662 35.17. apakšpunktā ietverto kritēriju.
3.1. Praksē var pastāvēt situācija, kad mainīgās komercdarbības vides apstākļos komersants sākotnēji ir ieplānojis veikt kādu darbību ar akcīzes precēm vai arī iepriekš to ir veicis, bet dažādu apstākļu dēļ (piemēram, sadarbības partneru maiņa, izmaiņas ģeopolitiskajā situācijā) nav uzsācis darbību veikšanu vai arī neveic to 12 mēnešus pēc kārtas, bet plāno uzsākt darbības veikšanu vai atjaunot darbību.
3.2. Savukārt MK noteikumu Nr.662 35.19. apakšpunkts noteic, ka Valsts ieņēmumu dienests var neizsniegt vai nepārreģistrēt speciālo atļauju (licenci), ja nodokļu maksātājam ir VID administrēto nodokļu (nodevu) parāds (izņemot gadījumu, ja attiecīgo maksājumu termiņi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pagarināti vai ja pieņemts lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi un persona iepriekš minētās nodokļu parāda saistības pilda), kura kopsumma pārsniedz 150 euro. Tā kā akcīzes nodoklis ir viens no VID administrētajiem nodokļiem un visi VID administrētie nodokļi tiek ieskaitīti vienotajā kontā, nav nepieciešams akcīzes nodokļa parāda esamību izdalīt kā atsevišķu kritēriju speciālās atļaujas (licences) neizsniegšanai vai nepārreģistrēšanai.
3.3. Ja komersants nav izpildījis visas MK noteikumos Nr.662 noteiktās prasības speciālās atļaujas (licences) saņemšanai, VID nav pamata izsniegt speciālo atļauju (licenci). Ievērojot minēto, kā arī tiesiskās noteiktības labad, jāprecizē MK noteikumi Nr.662, nosakot noteikumos noteiktās informācijas vai dokumentu nesniegšanu kā vienu no obligātajiem pamatiem speciālās atļaujas (licences) neizsniegšanai vai nepārreģistrācijai.
3.4. Ja nodokļu maksātājs novērš pārkāpumu, kas bija par pamatu izslēgšanai no VID PVN maksātāju reģistra, to atkārtoti reģistrē PVN maksātāju reģistrā, bet, ja izslēgšana no PVN reģistra un atkārtota reģistrēšana PVN reģistrā notiek gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas, atbilstoši šī brīža tiesiskajam regulējumam, VID var neizsniegt vai nepārreģistrēt speciālo atļauju (licenci).
3.5. Ja nodokļu maksātāja saimnieciskā darbība ir apturēta, nodokļu maksātājs nav tiesīgs veikt saimniecisko darbību tai skaitā darbību ar akcīzes precēm. Ja nodokļu maksātāja saimnieciskā darbība ir atjaunota, tātad pārkāpums, kas bija par pamatu saimnieciskās darbības apturēšanai, ir novērts un nav pamata nodokļu maksātājam neizsniegt vai nepārreģistrēt speciālo atļauju (licenci). Ievērojot minēto, jāprecizē MK noteikumi Nr.662.
3.6. Ja persona ir izslēgta no riska personu saraksta, tātad tā vairs neatbilst riska personas kritējiem, tāpēc nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr.662 35.17. apakšpunktā ietverto kritēriju.
Risinājuma apraksts
3.
3.1. Lai neliegtu iespēju komersantiem veikt darbības ar akcīzes precēm, gadījumā, kad iepriekš kādu apstākļu dēļ tie darbības ar akcīzes precēm atbilstoši izsniegtajai speciālajai atļaujai (licencei) nav uzsākuši vai 12 mēnešu laikā nav veikuši, noteikumu projekts paredz svītrot MK noteikumu Nr.662 35.3. apakšpunktu.
3.2.Noteikumu projekts paredz svītrot MK noteikumu Nr.662 35.9. apakšpunktu.
3.3. Noteikumu projekts paredz svītrot MK noteikumu Nr.662 35.10.apakšpunktu un attiecīgi papildināt MK noteikumus Nr.662 ar 36.13. apakšpunktu, nosakot, ka VID neizsniedz speciālo atļauju (licenci) darbībai ar akcīzes precēm, ja pēc VID pieprasījuma nav iesniegta visa noteikumos noteiktā iesniegumā norādāmā informācija vai nav iesniegti visi iesniegumam pievienojamie dokumenti.
3.4. Lai tiem nodokļu maksātājiem, kuri gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas bija izslēgti no VID PVN maksātāju reģistra, novērsuši pārkāpumu un ir atkārtoti reģistrēti VID PVN reģistrā, dotu iespēju saņemt vai pārreģistrēt speciālo atļauju (licenci), noteikumu projekts paredz precizēt MK noteikumu Nr.662 35.14. apakšpunkta redakciju.
3.5. Noteikumu projekts paredz izslēgt MK noteikumus Nr.662 35.15. apakšpunktu un papildināt MK noteikumus Nr.662 ar 36.14. apakšpunktu, nosakot, ka VID neizsniedz vai nepārreģistrē speciālo atļauju (licenci), ja, pamatojoties uz VID lēmumu, ir apturēta nodokļu maksātāja saimnieciskā darbība.
3.6. Noteikumu projekts paredz izteikt jaunā redakcijā 35.17. apakšpunktu, nosakot, ka VID var neizsniegt vai nepārreģistrēt speciālo atļauju (licenci), ja komersanta amatpersona ir iekļauta riska personu sarakstā.
3.1. Lai neliegtu iespēju komersantiem veikt darbības ar akcīzes precēm, gadījumā, kad iepriekš kādu apstākļu dēļ tie darbības ar akcīzes precēm atbilstoši izsniegtajai speciālajai atļaujai (licencei) nav uzsākuši vai 12 mēnešu laikā nav veikuši, noteikumu projekts paredz svītrot MK noteikumu Nr.662 35.3. apakšpunktu.
3.2.Noteikumu projekts paredz svītrot MK noteikumu Nr.662 35.9. apakšpunktu.
3.3. Noteikumu projekts paredz svītrot MK noteikumu Nr.662 35.10.apakšpunktu un attiecīgi papildināt MK noteikumus Nr.662 ar 36.13. apakšpunktu, nosakot, ka VID neizsniedz speciālo atļauju (licenci) darbībai ar akcīzes precēm, ja pēc VID pieprasījuma nav iesniegta visa noteikumos noteiktā iesniegumā norādāmā informācija vai nav iesniegti visi iesniegumam pievienojamie dokumenti.
3.4. Lai tiem nodokļu maksātājiem, kuri gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas bija izslēgti no VID PVN maksātāju reģistra, novērsuši pārkāpumu un ir atkārtoti reģistrēti VID PVN reģistrā, dotu iespēju saņemt vai pārreģistrēt speciālo atļauju (licenci), noteikumu projekts paredz precizēt MK noteikumu Nr.662 35.14. apakšpunkta redakciju.
3.5. Noteikumu projekts paredz izslēgt MK noteikumus Nr.662 35.15. apakšpunktu un papildināt MK noteikumus Nr.662 ar 36.14. apakšpunktu, nosakot, ka VID neizsniedz vai nepārreģistrē speciālo atļauju (licenci), ja, pamatojoties uz VID lēmumu, ir apturēta nodokļu maksātāja saimnieciskā darbība.
3.6. Noteikumu projekts paredz izteikt jaunā redakcijā 35.17. apakšpunktu, nosakot, ka VID var neizsniegt vai nepārreģistrēt speciālo atļauju (licenci), ja komersanta amatpersona ir iekļauta riska personu sarakstā.
Problēmas apraksts
4. Tātad, sabiedrību apvienošanās rezultātā, ja sabiedrība, kurai izsniegta speciālā atļauja (licence) ir pievienojamā sabiedrība, tai piešķirtās tiesības (tai skaitā tiesības veikt komercdarbību ar akcīzes precēm atbilstoši izsniegtajām speciālajām atļaujām (licencēm)) pāriet iegūstošajai sabiedrībai. Tā kā sabiedrību apvienošanās rezultātā pievienojamā sabiedrība vairs nepastāvēs, iesniegumu pievienojamās sabiedrības speciālo atļauju (licenču) pārreģistrācijai jāiesniedz iegūstošai sabiedrībai.
Risinājuma apraksts
4. Noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumus Nr.662 ar 40.2 punktu, nosakot, ka sabiedrību apvienošanās rezultātā iegūstošai sabiedrībai jāiesniedz iesniegums pievienojamai sabiedrībai izsniegto speciālo atļauju (licenču) pārreģistrācijai.
Problēmas apraksts
5. Informācijas apkopošana vīna pārskatos noteiktajā sadalījumā (kvalitatīvie vīni, galda vīni, pārējie vīni, no tiem baltie, no tiem dzirkstošie, ražoti ES dalībvalstīs, ražoti valstīs, kuras nav ES dalībvalstis u.t.t.) nodokļu maksātājiem uzliek papildu administratīvo slogu un resursu patēriņu. 2017. gada 11. decembra Komisijas Deleģētajā regulā ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu, vīna dārzu reģistru, pavaddokumentiem un sertifikāciju, preču ievešanas un izvešanas reģistru, obligātajām deklarācijām, paziņojumiem un paziņotās informācijas publicēšanu, bet Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 – attiecībā uz pārbaudēm un sodiem, kā arī groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 555/2008, (EK) Nr. 606/2009 un (EK) Nr. 607/2009 un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 436/2009 un Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/560 nav noteikts pienākums dalībvalstīm sniegt informāciju par kārtējā vīna gada vīna krājumu atlikumiem un iepriekšējā vīna gada vīna apriti. Līdz ar to nav nepieciešams nodokļu maksātājiem Valsts ieņēmumu dienestam sniegt šādu informāciju.
Risinājuma apraksts
5. Lai mazinātu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem, noteikumu projekts paredz svītrot MK noteikumu Nr.662 182.1 punktu, atsakoties no prasības nodokļu maksātājiem, kas ražo, pārstrādā, apstrādā, fasē vai ieved nodošanai patēriņam Latvijas Republikā vīnu, katru gadu iesniegt pārskatu par vīna apriti kārtējā vīna gadā un pārskatu par vīna krājumiem katra gada 31. jūlijā.
Problēmas apraksts
6. Praksē degvielas uzglabāšanas vietās ir novietotas arī pārvietojamas tvertnes un lietotāji degvielu uzglabā ne tikai stacionārās, bet arī pārvietojamās tvertnēs, kuras ir reģistrētas Valsts ieņēmumu dienestā.
Risinājuma apraksts
6. Lai normatīvais regulējums atbilstu faktiskajai situācijai, noteikumu projekts paredz izteikt jaunā redakcijā MK noteikumu Nr. 662 84. punktu.
Problēmas apraksts
7. Atbilstoši MK noteikumu Nr. 662 103. punktam, apstiprināts noliktavas turētājs, ražojot, sajaucot, apstrādājot, pārstrādājot vai fasējot akcīzes preces (izņemot gāzes fasēšanu, kas nav paredzēta dzirksteļaizdedzes iekšdedzes dzinēju darbināšanai, kā arī degvielas ražošanu, izmantojot plūsmas metodi), sastāda aktu, nodrošinot minēto procesu izsekojamību. Sastādītajā aktā ir norādāms gan procesam patērēto izejvielu daudzums un Kombinētās nomenklatūras kods, gan arī galaprodukta daudzums un Kombinētās nomenklatūras kods.
Risinājuma apraksts
7. Lai mazinātu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem, noteikumu projekts paredz svītrot MK noteikumu Nr. 662 19.1 5. apakšpunktu, 20., 40.1 un 99.punktu, atsakoties no prasības apstiprinātiem noliktavas turētājiem, kas ražo, sajauc, apstrādā, pārstrādā vai fasē degvielu, iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par tehnoloģisko procesu.
Problēmas apraksts
8. Saskaņā ar likuma “Par akcīzes nodokli” 1. pantā noteikto akcīzes preču noliktava ir vieta, kur apstiprināts noliktavas turētājs ražo, pārstrādā, uzglabā, ieved, saņem, nosūta vai veic citas darbības ar akcīzes precēm, piemērojot atlikto akcīzes nodokļa maksāšanu. Līdz ar to, lai komersants iegūtu tiesības veikt darbības ar tabakas izstrādājumiem (tai skaitā no tabakas izstrādājumiem ražot preces, kas nav akcīzes preces Latvijas Republikā), tam ir nepieciešams, saskaņā ar MK noteikumos Nr. 662 noteikto, saņemt speciālo atļauju (licenci) apstiprinātā noliktavas turētāja darbībai, tātad uz šiem komersantiem attiecināmi arī īpašie nosacījumi par iesniedzamo informāciju un dokumentiem speciālās atļaujas (licences) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai ar tabakas izstrādājumiem saņemšanai.
MK noteikumu Nr. 662 81.punkts nosaka pienākumu komersantam vienas dienas laikā, bet ne vēlāk kā līdz attiecīgo akcīzes preču realizācijas uzsākšanai vai citu darbību uzsākšanai ar akcīzes precēm, reģistrēt saņemtās un izsniegtās akcīzes preces preču reģistrācijas žurnālā, preču uzskaites kartītēs vai datorprogrammā, kas atbilst normatīvajos aktos par grāmatvedības kārtošanu noteiktajām prasībām. Šīs tiesību normas mērķis ir nodrošināt akcīzes preču uzskaiti speciālajā atļaujā (licencē) norādītajā vietā. Turklāt atbilstoši MK noteikumu Nr.662 6.punktam komersantam ir jānodrošina akcīzes preču daudzuma atbilstība MK noteikumu Nr. 662 81.punktā minētajā uzskaitē reģistrētajam daudzumam un atbilstoši MK noteikumu Nr. 662 3. punktam, iespēja Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotajiem ierēdņiem kontrolēt akcīzes preču apriti un ar to saistīto dokumentāro un datorizēto informāciju komersanta deklarētajās komercdarbības vietās.
Lai būtu izsekojams akcīzes preču (tabakas izstrādājumu) patēriņš tādu preču, kas nav akcīzes preces Latvijas Republikā, ražošanai, nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr. 662 19. 111. apakšpunkta un 103. punkta redakciju.
MK noteikumu Nr. 662 81.punkts nosaka pienākumu komersantam vienas dienas laikā, bet ne vēlāk kā līdz attiecīgo akcīzes preču realizācijas uzsākšanai vai citu darbību uzsākšanai ar akcīzes precēm, reģistrēt saņemtās un izsniegtās akcīzes preces preču reģistrācijas žurnālā, preču uzskaites kartītēs vai datorprogrammā, kas atbilst normatīvajos aktos par grāmatvedības kārtošanu noteiktajām prasībām. Šīs tiesību normas mērķis ir nodrošināt akcīzes preču uzskaiti speciālajā atļaujā (licencē) norādītajā vietā. Turklāt atbilstoši MK noteikumu Nr.662 6.punktam komersantam ir jānodrošina akcīzes preču daudzuma atbilstība MK noteikumu Nr. 662 81.punktā minētajā uzskaitē reģistrētajam daudzumam un atbilstoši MK noteikumu Nr. 662 3. punktam, iespēja Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotajiem ierēdņiem kontrolēt akcīzes preču apriti un ar to saistīto dokumentāro un datorizēto informāciju komersanta deklarētajās komercdarbības vietās.
Lai būtu izsekojams akcīzes preču (tabakas izstrādājumu) patēriņš tādu preču, kas nav akcīzes preces Latvijas Republikā, ražošanai, nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr. 662 19. 111. apakšpunkta un 103. punkta redakciju.
Risinājuma apraksts
8. MK noteikumu projekts paredz precizēt MK noteikumu Nr.662 19. 111. apakšpunktu un 103. punkta ievaddaļu, paredzot, ka nosacījumi par papildus sniedzamo informāciju un dokumentiem speciālās atļaujas (licences) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai ar tabakas izstrādājumiem saņemšanai un ražošanas akta sastādīšanu attiecas arī uz gadījumiem, kad no izejvielām (tabakas izstrādājumiem) tiek ražotas preces, kas nav akcīzes preces Latvijas Republikā.
Problēmas apraksts
9. Lai būtu nepārprotami skaidrs, ka nosacījums par jebkuru alkoholisko dzērienu realizāciju izlejamā veidā promnešanai neattiecas uz mazumtirdzniecību ar distances līgumu tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē, nepieciešams precizēt Ministru kabineta noteikumu 121.1 punkta redakciju.
Risinājuma apraksts
9. Noteikumu projekts paredz precizēt MK noteikumu Nr.662 121.1 punktu, nosakot, ka alkoholisko dzērienu realizācija izlejamā veidā promnešanai nav atļauta tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē.
Problēmas apraksts
10. Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra noteikumu Nr.7 “Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas noteikumi” sistēmas nosaukums ir "Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēma".
Risinājuma apraksts
10. Noteikumu projekts paredz precizēt MK noteikumu Nr.662 15., 62.5 un 100. punktus, norādot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas nosaukumu atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra noteikumiem Nr. 7 “Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas noteikumi”.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Alternatīvu risinājumu nav
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Nav papildu prasības un nav papildu izmaksas
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Akcīzes preču apritē iesaistītās juridiskās personas. Mazināts administratīvais slogs tiem komersantiem, kuri sniedza vīna aprites un vīna krājumu pārskatus.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/8f52ba66-fad3-45af-b563-dfd8653c2563
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības līdzdalības rezultāta saņemti iebildumi no Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (turpmāk- LDTA). LDTA uzskata, ka ierosinātais 90.¹ punkts par kuģa atzīšanu par akcīzes preču noliktavu ir neskaidrs un rada būtiskus praktiskus un uzraudzības riskus. Iebilst pret piedāvāto redakciju, aicina sniegt papildu informāciju un organizēt padziļinātu diskusiju par regulējuma būtību un praktisko īstenošanu. Piemēram, LDTA nav skaidrs, kad kuģis kļūst par akcīzes noliktavu (piestāšanas, paziņošanas vai savienošanas brīdī); vai par akcīzes noliktavā esošu uzskatāma visa kuģa krava vai tikai tā daļa, kas paredzēta sajaukšanai; kā tiks nodrošināta kontrole un uzraudzība, ņemot vērā, ka kuģis ir transporta līdzeklis, nevis pastāvīga noliktava. Kuģa izmantošana kā noliktavas forma rada neskaidrības par atbildību, drošību un nodokļu kontroli, īpaši gadījumos, kad uz kuģa ir dalītas kravas vairākiem saņēmējiem. LDTA uzskata, ka šis risinājums nav pietiekami pamatots un nepieciešama padziļināta diskusija, lai izvērtētu šādas pieejas nepieciešamību, riskus un kontroles iespējas.
2025.gada 21.novembrī notika tikšanās ar Latvijas Degvielas Tirgotāju asociāciju, sniegtas atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem. LDTA iebildums ņemts vērā un, lai būtu nepārprotami skaidrs, kurā brīdi kuģis kļūst par akcīzes preču noliktavu, kā arī nosacījumi, pie kuriem kuģis kļūst par akcīzes preču noliktavu, precizēta anotācija, norādot, ka kuģis tiks uzskatīts par akcīzes preču noliktavu, ja izpildīsies visi trīs nosacījumi, proti, kuģis tiks pietauvots jūras piestātnē, kas norādīta komersanta speciālajā atļaujā (licencē) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai, tiks savienots ar šī komersanta akcīzes preču noliktavas infrastruktūru un Valsts ieņēmumu dienestam būs paziņots par naftas produktu sajaukšanu uz kuģa. Turklāt kuģis par akcīzes preču noliktavu tiks uzskatīts tikai tādā gadījumā, ja visa kuģa krava ar elektronisko administratīvo dokumentu tiek nosūtīta apstiprinātam noliktavas turētājam, ar kura akcīzes preču noliktavas infrastruktūru savienosies kuģis. Ievērojot, ka kuģis kļūst par akcīzes preču noliktavas daļu, komersantam ir jānodrošina kuģī esošo akcīzes preču uzskaite un jāievēro visi citi nosacījumi, kādi ir noteikti apstiprinātam noliktavas turētājam.
Sabiedrības līdzdalības rezultātā saņemts priekšlikums no SIA “Vitol Terminal Latvia” : Pienākot kuģim ar nafta produktiem kontrolējošo dienestu informēšana divas darba dienas pirms pienākšanas visos gadījumos var nebūt iespējama objektīvu apstākļu dēļ, jo gadījumos, ja kuģis nāk no kaimiņvalstīm vai saskaņā ar Jūras tiesībām kuģi esošais produkts tiek nopirkts kustības laikā un novirzīts uz Latvijas ostu tad informēt divas darba dienas pirms kuģa pienākšanas kontrolējošos dienestus nav iespējams. Tāpēc SIA “Vitol Terminal Latvia” piedāvā šādu 100.2 punkta redakciju:
“100.2 Komersants, kurš degvielu sajauc atbilstoši šo noteikumu 90.1 punktam, divas darbdienas pirms, bet, ja objektīvu iemeslu dēļ šo termiņu ievērot nav iespējams, tad parastajā darba laikā vismaz četras stundas pirms katra degvielas sajaukšanas procesa uzsākšanas elektroniski, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu, informē Valsts ieņēmumu dienestu par darbības uzsākšanas datumu, laiku vietu, kuģa identifikācijas informāciju (kuģa nosaukumu un identifikācijas numuru) un paredzamo galaprodukta apjomu, kombinētās nomenklatūras kodu un paredzamo darbības pabeigšanas datumu un laiku."
Ārpus TAP, pēc sabiedrības līdzdalības termiņa beigām, saņemts Biedrības “Latvijas Stividorkompāniju asociācija” (turpmāk – LSA) priekšlikums. LSA jau sākotnēji vērš uzmanību uz nosacījumu, kas daļai tās biedru nebūs izpildāms. Tāpēc lūdz pārskatīt un grozīt minētā noteikumu projekta 23. punktu atbilstoši tās priekšlikumam: “Papildināt ar 100.2 punktu šādā redakcijā: 100.2 Komersants, kurš degvielu sajauc atbilstoši šo noteikumu 90.1 punktam, divas darbdienas pirms, bet, ja objektīvu iemeslu dēļ šo termiņu ievērot nav iespējams, tad vismaz četras stundas pirms katra degvielas sajaukšanas procesa uzsākšanas elektroniski, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu, informē Valsts ieņēmumu dienestu par darbības uzsākšanas datumu, laiku vietu, kuģa identifikācijas informāciju (kuģa nosaukumu un identifikācijas numuru) un paredzamo galaprodukta apjomu, kombinētās nomenklatūras kodu un paredzamo darbības pabeigšanas datumu un laiku." Šāds komentārs no ostas komersantu puses pamatojams ar faktu, ka atsevišķos gadījumos kontrolējošo dienestu informēšana divas darbdienas pirms kuģa pienākšanas var nebūt iespējama objektīvu apstākļu dēļ — piemēram, gadījumos, kad kuģis ienāk no kaimiņvalstīm, vai arī saskaņā ar jūras tiesībām kuģī esošais produkts tiek nopirkts kustības laikā un novirzīts uz Latvijas ostu.
SIA “Vitol Terminal Latvia” un LSA priekšlikumi nav ņemti vērā, jo, ievērojot, ka kuģis uz laiku kļūst par akcīzes preču noliktavu, uz to attiecas visi nosacījumi, kādi noteikti akcīzes preču noliktavai un akcīzes preču noliktavas turētājam jāievēro visi nosacījumi, kādi noteikti akcīzes preču noliktavas turētājam. Ievērojot vienlīdzības principu, apstiprinātam noliktavas turētājam, kura infrastruktūrai pievienotais kuģis kļūst par tā akcīzes preču noliktavu, tāpat kā citiem apstiprinātiem noliktavas turētājiem darbībai ar naftas produktiem, divas darbdienas pirms katra degvielas sajaukšanas procesa uzsākšanas elektroniski, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu, jāinformē Valsts ieņēmumu dienestu.
Viedokļu pārskats publicēts šeit: https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/8f52ba66-fad3-45af-b563-dfd8653c2563
2025.gada 21.novembrī notika tikšanās ar Latvijas Degvielas Tirgotāju asociāciju, sniegtas atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem. LDTA iebildums ņemts vērā un, lai būtu nepārprotami skaidrs, kurā brīdi kuģis kļūst par akcīzes preču noliktavu, kā arī nosacījumi, pie kuriem kuģis kļūst par akcīzes preču noliktavu, precizēta anotācija, norādot, ka kuģis tiks uzskatīts par akcīzes preču noliktavu, ja izpildīsies visi trīs nosacījumi, proti, kuģis tiks pietauvots jūras piestātnē, kas norādīta komersanta speciālajā atļaujā (licencē) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai, tiks savienots ar šī komersanta akcīzes preču noliktavas infrastruktūru un Valsts ieņēmumu dienestam būs paziņots par naftas produktu sajaukšanu uz kuģa. Turklāt kuģis par akcīzes preču noliktavu tiks uzskatīts tikai tādā gadījumā, ja visa kuģa krava ar elektronisko administratīvo dokumentu tiek nosūtīta apstiprinātam noliktavas turētājam, ar kura akcīzes preču noliktavas infrastruktūru savienosies kuģis. Ievērojot, ka kuģis kļūst par akcīzes preču noliktavas daļu, komersantam ir jānodrošina kuģī esošo akcīzes preču uzskaite un jāievēro visi citi nosacījumi, kādi ir noteikti apstiprinātam noliktavas turētājam.
Sabiedrības līdzdalības rezultātā saņemts priekšlikums no SIA “Vitol Terminal Latvia” : Pienākot kuģim ar nafta produktiem kontrolējošo dienestu informēšana divas darba dienas pirms pienākšanas visos gadījumos var nebūt iespējama objektīvu apstākļu dēļ, jo gadījumos, ja kuģis nāk no kaimiņvalstīm vai saskaņā ar Jūras tiesībām kuģi esošais produkts tiek nopirkts kustības laikā un novirzīts uz Latvijas ostu tad informēt divas darba dienas pirms kuģa pienākšanas kontrolējošos dienestus nav iespējams. Tāpēc SIA “Vitol Terminal Latvia” piedāvā šādu 100.2 punkta redakciju:
“100.2 Komersants, kurš degvielu sajauc atbilstoši šo noteikumu 90.1 punktam, divas darbdienas pirms, bet, ja objektīvu iemeslu dēļ šo termiņu ievērot nav iespējams, tad parastajā darba laikā vismaz četras stundas pirms katra degvielas sajaukšanas procesa uzsākšanas elektroniski, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu, informē Valsts ieņēmumu dienestu par darbības uzsākšanas datumu, laiku vietu, kuģa identifikācijas informāciju (kuģa nosaukumu un identifikācijas numuru) un paredzamo galaprodukta apjomu, kombinētās nomenklatūras kodu un paredzamo darbības pabeigšanas datumu un laiku."
Ārpus TAP, pēc sabiedrības līdzdalības termiņa beigām, saņemts Biedrības “Latvijas Stividorkompāniju asociācija” (turpmāk – LSA) priekšlikums. LSA jau sākotnēji vērš uzmanību uz nosacījumu, kas daļai tās biedru nebūs izpildāms. Tāpēc lūdz pārskatīt un grozīt minētā noteikumu projekta 23. punktu atbilstoši tās priekšlikumam: “Papildināt ar 100.2 punktu šādā redakcijā: 100.2 Komersants, kurš degvielu sajauc atbilstoši šo noteikumu 90.1 punktam, divas darbdienas pirms, bet, ja objektīvu iemeslu dēļ šo termiņu ievērot nav iespējams, tad vismaz četras stundas pirms katra degvielas sajaukšanas procesa uzsākšanas elektroniski, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu, informē Valsts ieņēmumu dienestu par darbības uzsākšanas datumu, laiku vietu, kuģa identifikācijas informāciju (kuģa nosaukumu un identifikācijas numuru) un paredzamo galaprodukta apjomu, kombinētās nomenklatūras kodu un paredzamo darbības pabeigšanas datumu un laiku." Šāds komentārs no ostas komersantu puses pamatojams ar faktu, ka atsevišķos gadījumos kontrolējošo dienestu informēšana divas darbdienas pirms kuģa pienākšanas var nebūt iespējama objektīvu apstākļu dēļ — piemēram, gadījumos, kad kuģis ienāk no kaimiņvalstīm, vai arī saskaņā ar jūras tiesībām kuģī esošais produkts tiek nopirkts kustības laikā un novirzīts uz Latvijas ostu.
SIA “Vitol Terminal Latvia” un LSA priekšlikumi nav ņemti vērā, jo, ievērojot, ka kuģis uz laiku kļūst par akcīzes preču noliktavu, uz to attiecas visi nosacījumi, kādi noteikti akcīzes preču noliktavai un akcīzes preču noliktavas turētājam jāievēro visi nosacījumi, kādi noteikti akcīzes preču noliktavas turētājam. Ievērojot vienlīdzības principu, apstiprinātam noliktavas turētājam, kura infrastruktūrai pievienotais kuģis kļūst par tā akcīzes preču noliktavu, tāpat kā citiem apstiprinātiem noliktavas turētājiem darbībai ar naftas produktiem, divas darbdienas pirms katra degvielas sajaukšanas procesa uzsākšanas elektroniski, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu, jāinformē Valsts ieņēmumu dienestu.
Viedokļu pārskats publicēts šeit: https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/8f52ba66-fad3-45af-b563-dfd8653c2563
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts ieņēmumu dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi