Anotācija (ex-ante)

Atbilstoši likumā noteiktajam pilnvarojumam Ministru kabinetam jānosaka prasības suņa, kurš uzbrucis citam dzīvniekam vai cilvēkam, turēšanai laikā, kamēr tiek veikts administratīvā pārkāpuma process par šā likuma 58. pantā minētu pārkāpumu vai kriminālprocess par noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 230.1 pantā, kā arī prasības suņa, kurš uzbrucis citam dzīvniekam vai cilvēkam un kura īpašnieks vai turētājs ir sodīts saskaņā ar šā likuma 58. pantu vai Krimināllikuma 230.1 panta pirmo daļu, turēšanai ārpus tā īpašnieka vai turētāja lietošanā esošās teritorijas visā suņa dzīves laikā.
Likuma pārejas noteikumu 27. punktā ir noteikts, ka par suni, kas atzīts par bīstamu, tā mājas (istabas) dzīvnieka pasē un datubāzē izdarīto ierakstu saglabā suņa dzīves laikā. Savukārt Ministru kabineta 2012. gada 19. jūnija noteikumi Nr. 428 “Kārtība, kādā suni atzīst par bīstamu, un prasības bīstama suņa turēšanai” (turpmāk – noteikumi Nr. 428), kuros noteiktas prasības bīstama suņa turēšanai, ir zaudējuši spēku ar 2026. gada 1. janvāri. Tā kā ieraksts par  suni, kas ir atzīts par bīstamu, tiek saglabāts, tad nepieciešams arī šiem suņiem noteikt to turēšanas prasības. 
 

Suni, kurš uzbrucis citam dzīvniekam vai cilvēkam, kamēr tiek veikts administratīvā pārkāpuma process vai kriminālprocess, ārpus īpašnieka vai turētāja lietošanā esošās teritorijas ved tādā veidā, lai novērstu iespējamu atkārtotu suņa uzbrukuma risku. Suni ved pie pavadas, kas nav garāka par 1,5 m, jo pie īsākas pavadas suni ir vieglāk kontrolēt nekā pie garākas pavadas. Savukārt uzpurnis ar slēgtu purna daļu nepieļauj iespēju iekost cilvēkam vai citam dzīvniekam. Suni pastaigā izved persona, kura ir sasniegusi vismaz 18 gadu vecumu, jo pilngadīga persona spēj objektīvāk izvērtēt attiecīgo situāciju, kas var rasties pastaigas laikā un attiecīgi rīkoties ar suni, lai novērstu tā uzbrukumu. Persona suni pastaigā izved vienu bez citiem suņiem, lai savu uzmanību pastaigas laikā koncentrētu uz vienu dzīvnieku.
Suni, kurš jau ir uzbrucis citam dzīvniekam vai cilvēkam, nav atļauts īslaicīgi atstāt vienu ārpus īpašnieka teritorijas, piemēram pie veikala, lai neradītu potenciālu atkārtotam suņa uzbrukumam.
Ar minēto suni nav atļauts piedalīties izstādēs un pasākumos ar dzīvnieku piedalīšanos. Sunim, lai tas piedalītos izstādēs un pasākumos ar dzīvnieku piedalīšanos, jābūt socializētam un apmācītam, bet, ja suns ir uzbrucis, tad tas nav veikts vai arī paveikts nepietiekami.
Savukārt attiecībā uz suni, kurš uzbrucis citam dzīvniekam vai cilvēkam un kura īpašnieks vai turētājs ir sodīts saskaņā ar likuma 58. pantu vai Krimināllikuma 230.¹ panta pirmo daļu, turpina ievērot jau iepriekš minētās prasības, lai novērstu   atkārtotu suņa uzbrukumu visā suņa dzīves laikā, izņemot prasību attiecībā uz uzpurņa lietošanu un attiecībā uz aizliegumu dalībai izstādēs un pasākumos ar dzīvnieku piedalīšanos.
Likuma 18.⁶ panta septītajā daļā noteikts, ka suņa īpašniekam vai turētājam ir pienākums iziet apmācību dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā un nodrošināt suņa paklausības apmācību, tajā piedaloties personīgi. Pēc apmācībām atkārtotam suņa uzbrukuma riskam ir jāsamazinās, līdz ar to nav samērīgi noteikt visu atlikušo suņa dzīvi to vest pastaigā ar uzpurni un liegt dalību izstādēs un pasākumos ar dzīvnieku piedalīšanos.
Dažkārt veicot administratīvā pārkāpuma procesu, tiek noskaidrots, ka cits suns uzbrukumu ir provocējis, piemēram maza auguma suns ir bijis bez pavadas un ar savu uzvedību provocējis liela auguma suni, un tas sevi aizstāvot ir sakodis mazo suni. Šādos gadījumos prasības suņa izvešanai ārpus īpašnieka vai turētāja lietošanā esošās teritorijas, attiecināmas arī uz provocējušo suni.
Sunim, kas ir atzīts par bīstamu, tiek piemērotas noteikumu projekta 3. punktā paredzētās prasības attiecībā uz suņa atrašanos ārpus tā īpašnieka vai turētāja lietošanā esošās teritorijas. Šīs prasības noteiktas, lai mazinātu iespējamu atkārtota suņa uzbrukuma risku, un tās ir līdzīgas prasībām, kas bija noteiktas noteikumos Nr. 428.
 

Atbilstoši likumā noteiktajam pilnvarojumam, Ministru kabinetam jānosaka kārtība, kādā datubāzē izdara atzīmi par suni, kurš uzbrucis citam dzīvniekam vai cilvēkam un kura īpašnieks vai turētājs ir sodīts saskaņā ar  likuma 58. pantu vai Krimināllikuma 230.¹ pantu.

Institūcija – Pārtikas un veterinārais dienests, Valsts policija vai pašvaldības policija vai pašvaldības administratīvā inspekcija - uzsākot administratīvā pārkāpuma procesu par likuma 58. pantā minēto pārkāpumu trīs darbdienu laikā nodrošina, ka datubāzē pie ieraksta par attiecīgo suni tiek izdarīta atzīme par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un norādīts administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanas datums. Atzīmi nepieciešams izdarīt uzsākot administratīvā pārkāpuma procesu, lai institūcija, kas uzrauga šajā noteikumu projektā noteiktās prasības suņa turēšanai ārpus tā īpašnieka vai turētāja lietošanā esošās teritorijas pēc suņa uzbrukuma, būtu informēta, ka šāds process ir uzsākts.  Savukārt pēc lēmuma pieņemšanas administratīvā pārkāpuma lietā attiecīgā institūcija trīs darbdienu laikā nodrošina, ka datubāzē pie ieraksta par attiecīgo suni tiek reģistrēts lēmuma numurs un spēkā stāšanās datums administratīvā pārkāpuma lietā.
Līdzīgi institūcija, uzsākot kriminālprocesu par Krimināllikuma 230.¹ pantu, par attiecīgo suni un tā īpašnieku vai turētāju trīs darbdienu laikā izdarīs atzīmi datubāzē pie ieraksta par attiecīgo suni par kriminālprocesa uzsākšanu. Savukārt pēc nolēmuma pieņemšanas krimināllietā institūcija par sodīto suņa īpašnieku vai turētāju un tā suni trīs darbdienu laikā nosūta informāciju Lauku atbalsta dienestam (turpmāk – dienests), norādot īpašnieka vai turētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, suņa mikroshēmas numuru un datumu, kad stājies spēkā nolēmums krimināllietā un krimināllietas numuru.   Iepriekš minētie personas dati (vārds, uzvārds un personas kods) ir minimālā nepieciešamā informācija, kas nepieciešama dienestam, lai tas izdarītu atzīmi pie ieraksta par attiecīgo suni.
Trīs darbdienas ir samērīgs termiņš, kādā institūcija var ievadīt datubāzē nepieciešamo informāciju vai to nosūtīt dienestam.
Jau šobrīd saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Pārtikas un veterinārajam dienestam, Valsts policijai un pašvaldībām ir autorizēta pieeja datubāzei, kas jāpaplašina ar iespēju reģistrēt datubāzē iepriekš minēto atzīmi.

Atbilstoši likumā noteiktajam pilnvarojumam, Ministru kabinetam attiecībā uz suni, kurš uzbrucis citam dzīvniekam vai cilvēkam un kura īpašnieks vai turētājs ir sodīts saskaņā ar likuma 58. pantu vai Krimināllikuma 230.¹ panta pirmo daļu, jānosaka:
1) termiņš, kādā izejama suņa paklausības apmācība;
2) prasības personām, kuras ir tiesīgas apmācīt suni un sniegt ieteikumus suņa uzvedības kontrolei,
3) kārtību, kādā datubāzē izdara atzīmi par apmācīto suni un tā īpašnieku vai turētāju, kā arī datubāzē norādāmo informāciju.
 

Pēc lēmuma spēkā stāšanās administratīvā pārkāpuma lietā saskaņā ar likuma 58. pantu vai pēc nolēmuma spēkā stāšanās krimināllietā saskaņā ar Krimināllikuma 230.1 pantu suņa īpašniekam vai turētājam, kura atbildībā atrodas suns, kas uzbrucis citam dzīvniekam vai cilvēkam, ir jāiziet suņa paklausības apmācība, suņa īpašniekam vai turētājam tajā piedaloties personīgi. Ņemot vērā sabiedrības drošības intereses, apmācības jāuzsāk pēc iespējas ātrāk, taču termiņam, kādā izpildāmas noteiktās prasības, jābūt samērīgam, jo tas ietver gan personas, kas var apmācīt suni un kuras izglītība atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām, izvēli, gan pietiekamu laika periodu suņa paklausības apmācības apguvei. Vienlaikus jāņem vērā, ka suņiem var būt atšķirīga iepriekšējā sagatavotība, kā arī tas, ka dažādu šķirņu, vecuma un temperamenta suņiem nepieciešams atšķirīgs apmācību ilgums. Ņemot vērā minēto, noteikumu projektā apmācībām paredzēts 12 mēnešu periods, kas izvērtēts kā samērīgs un pietiekams noteiktā mērķa sasniegšanai.
Suņa, kas uzbrucis citam dzīvniekam vai cilvēkam, paklausības apmācību var īstenot persona, kas ir apguvusi zināšanas par suņa fizioloģiju, zoopsiholoģiju, labturību un apmācību, kā arī zināšanas apmācību aprīkojuma lietošanā. Latvijā to var apgūt jebkurā Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētā izglītības iestādē, kas īsteno kinologu apmācību vai neformālo izglītību kinoloģijā. Prasība, ka izglītības iestādei, jābūt reģistrētai Izglītības iestāžu reģistrā, ir noteikta, lai dienests varētu pārliecināties par izglītības iestādes autentiskumu. Kā arī dienests pamatojoties uz iepriekš minēto izglītības dokumentu, nodrošina autorizētu piekļuvi datubāzei, kas satur plašu informāciju gan par dzīvniekiem, gan to īpašniekiem un turētājiem.
Pēc apmācību apgūšanas persona, kas ir apmācījusi suni, informāciju par apmācībām ievada datubāzē pie ieraksta par attiecīgo suni, norādot  minimālo nepieciešamo informāciju, kas nepieciešama, lai apliecinātu likuma 18.6 panta septītajā daļā noteiktā pienākuma izpildi:
1) apmācību beigu datumu;
2) suņa īpašnieka vai turētāja vārdu, uzvārdu un personas kodu, ar kuru kopā suns ir ticis apmācīts;
3) personas, kura veica apmācību, vārds, uzvārds un personas kods.

Dienests piešķir personai autorizētu piekļuvi datubāzei minētās informācijas ievadīšanai, ja tā iesniedz dokumentu, kas apliecina kinologa izglītības vai neformālās izglītības apguvi kinoloģijā un to izsniegusi Izglītības iestāžu reģistrā reģistrēta izglītības iestāde.
Gadījumā, ja persona, kura ir apmācījusi suni un tā īpašnieku vai turētāju, tehnisku iemeslu dēļ nevar ievadīt informāciju datubāzē, tā nosūta minēto informāciju dienestam.

Atbilstoši likumā noteiktajam pilnvarojumam, Ministru kabinetam attiecībā uz suņa, kurš uzbrucis citam dzīvniekam vai cilvēkam un kura īpašnieks vai turētājs ir sodīts saskaņā ar likuma 58. pantu vai Krimināllikuma 230.¹ panta pirmo daļu, īpašnieka vai turētāja apmācību mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā, jānosaka:
1) apmācības programmas saturs un apjoms, periodiskums un pārbaudījuma norises kārtība;
2) prasības izglītībai un darba pieredzei personām, kas ir tiesīgas apmācīt;
3) kārtību, kādā datubāzē izdara atzīmi par suņa īpašnieka vai turētāja apmācību, kā arī norādāmo informāciju.
 

Pēc lēmuma spēkā stāšanās administratīvā pārkāpuma lietā saskaņā ar likuma 58. pantu vai pēc nolēmuma spēkā stāšanās krimināllietā saskaņā ar Krimināllikuma 230.¹ pantu suņa īpašniekam vai turētājam, kura atbildībā atrodas suns, kas uzbrucis citam dzīvniekam vai cilvēkam, ir pienākums iziet apmācību dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā. Lai nodrošinātu dzīvnieku labturības un aizsardzības prasību ievērošanu un sabiedrības drošību, apmācības ir uzsākamas iespējami drīz pēc pienākuma iestāšanās. Vienlaikus noteiktajam termiņam jābūt pietiekamam, lai persona varētu izvēlēties apmācību pakalpojuma sniedzēju un apgūt nepieciešamās zināšanas, turklāt tas nedrīkst būt nesamērīgi ilgs un radīt nepamatotu administratīvo slogu. Ņemot vērā minēto, noteikumu projektā apmācībām paredzēts 12 mēnešu termiņš.
Apmācību dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā ir tiesīga veikt persona, kurai ir atbilstošas zināšanas dzīvnieku labturības un aizsardzības jautājumos, proti, persona, kura ir ieguvusi augstāko vai vidējo profesionālo izglītību veterinārmedicīnā, kā arī persona, kas nodarbojas ar suņu apmācību.
Apmācību programmā ir ietvertas tēmas, kas ir saistošas katram suņa īpašniekam un turētājam, lai tam būtu pamat zināšanas suņa labturībā, aizsardzībā, fizioloģijā, veselībā, turēšanā, kā arī būtu skaidri dzīvnieka īpašnieka pienākumi un atbildība. Savukārt, lai būtu apliecinājums, ka persona ir apguvusi iepriekš minētās apmācību tēmas, nevis tās tikai noklausījusies, noteikumos ir paredzēta arī vienota pārbaudījuma norises kārtība pēc apmācības. 
Kā apliecinājums, ka apmācības ir izietas, apmācību organizētājs datubāzē pie ieraksta par attiecīgo suni reģistrē apmācību beigu datumu un suņa īpašnieka vai turētāja, kas ir apmācīts, vārdu, uzvārdu un personas kodu. Tā ir minimālā nepieciešamā informācija, lai identificētu attiecīgo personu. Apmācību organizētājam dienests nodrošina autorizētu pieeju datubāzei uz vienu gadu saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 6. februāra noteikumiem Nr. 75 “Reģistrēto dzīvnieku datubāzē esošās informācijas izmantošanas kārtība”. Pieeja datubāzei noteikta uz vienu gadu, lai nodrošinātu regulāru piekļuves tiesību pārskatīšanu, reizi gadā pārliecinoties, ka piekļuve tiek piešķirta tikai tiem lietotājiem un organizācijām, kuriem tā joprojām ir nepieciešama, tādējādi samazinot risku, ka datubāzei piekļūst personas vai organizācijas, kuras vairs aktīvi nenodarbojas ar apmācību organizēšanu. Reģistrējot datubāzē faktu, ka persona ir izgājusi apmācības dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā, tiek nodrošināta vienota un pārskatāma informācijas uzskaite, kas kompetentajai institūcijai ļauj efektīvāk kontrolēt likumā noteikto personas pienākumu izpildi.

Atbilstoši noteikumu projektā noteiktajām prasībām dienestam jānodrošina datubāzes pilnveidošana, tostarp lauki jaunu “notikumu” izveidei. Lai pilnveidotu datubāzi dienesta budžeta ietvaros, nepieciešams paaugstināt dienesta publisko maksas pakalpojumu cenrādī noteikto maksu par mājas (istabas) dzīvnieka reģistrāciju. Šo maksu dzīvnieka īpašnieks sedz vienu reizi, kad praktizējošs veterinārārsts mājas (istabas) dzīvnieks reģistrē datubāzē. “Notikumi” (piemēram, dzīvnieka turēšanas vietas maiņa, īpašnieka maiņa, vakcinācija u.c.) tiek reģistrēti datubāzē bez maksas. Līdz ar to maksai par reģistrāciju ir jāsedz arī datubāzes ieraksta par attiecīgo dzīvnieku uzturēšanas un uzlabojumu ieviešanas izmaksas. Tāpat kā arī noteikumu projektā jāparedz pārejas periods informācijas ievadīšanai datubāzes sadaļās, kas vēl nav izveidotas.

Dienests, veicot nepieciešamos aprēķinus, palielina maksu par mājas (istabas) dzīvnieka reģistrāciju.
Datubāzes pilnveidošanai tiek noteikts pārejas periods līdz 2026. gada 31. decembrim, kura laikā institūcijas un personas, kam jāievada datubāzē noteikumu projekta 4., 6., 13., 18., 22. un 25. punktā minētā informācija, to nosūta dienestam. Savukārt dienests saņemto informāciju ievada datubāzē līdz 2027. gada 15. janvārim. Noteikumu projekta 8., 14. un 26. punktā minēto informāciju, kas saņemta laikposmā no 2026. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim, kamēr nav pieejama attiecīgā datubāzes sadaļa, dienests ievada datubāzē līdz 2027. gada 15. janvārim.