Anotācija (ex-ante)

Šobrīd Covid-19 diagnozi apstiprina ar RNS testu. Bet ņemot vērā to, ka 2022. gada 22. februārī Eiropas komisija ir pieņēmusi grozījumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/953, paredzot to, ka pārslimošanas sertifikātu var izsniegt arī pamatojoties uz antigēnu ātro testu rezultātiem, nepieciešams pielāgot pārslimošanas sertifikātu izsniegšanas kārtību Latvijā.

Pamatojoties uz iepriekš minēto tiek paredzēts, ka no 2022.gada 7.marta pārslimošanas faktu varēs apliecināt arī ar antigēna testu un uz šī testa rezultāta pamata izdot pārslimošanas sertifikātu.

Pasažieru plūsmas pamatfunkcija ir nokļūt no drošības kontroles līdz iekāpšanai gaisa kuģī. Atbilstoši lidostas veiktajiem mērījumiem vidējais pasažiera uzturēšanās laiks termināla sterilajā daļā līdz iekāpšanas paziņošanai gaisa kuģī nepārsniedz 30 min. Tai skaitā jāieskaita arī pārvietošanos lidostas terminālī. Līdz ar to ir salīdzinoši zema drūzmēšanās iespēja tirdzniecības vietās pat pīķa stundās. Savukārt, kustības ierobežošana var radīt pretēju rezultātu, radot nevajadzīgus sašaurinājumus pasažieru plūsmas ceļā.
Kustība pasažieru terminālī regulāri tiek novērota un, konstatējot lielāku pulcēšanos noteiktās vietās, lidostas administrācijas operacionālais personāls var iejaukties un aicināt drošas distances ievērošanu, kā arī uzraudzīt aizsarglīdzekļu atbilstošu lietošanu.
Saskaņā ar RIX sniegto informāciju, pasažieru skaita pieaugums un satiksmes centra biznesa specifika – 2022.gadā, salīdzinājumā ar 2021.gadu plānotais pasažieru skaita pieaugums ir 113% (no 2,35 milj. 2021.g. uz 5 milj. 2022.g.), bet, ņemot vērā ceļošanas ierobežojumu atcelšanu Latvijā un ārvalstīs, pasažieru skaita pieaugums varētu būt vēl straujāks. Balstoties uz aviokompāniju iesniegtajiem lidojumu sarakstiem un sniegto informāciju par aviobiļešu pārdošanas rezultātiem, jau marta mēnesī ir paredzams būtisks pasažieru skaita pieaugums. Ņemot vērā nacionālā pārvadātāja “airBaltic” biznesa modeli un lidostas “Rīga” lidojumu saraksta specifiku, kas vērsta uz lidostas kā satiksmes centra attīstību, kad īsā laika posmā ielido un izlido liels lidojumu skaits, atsevišķās stundās lidostas terminālī uzturas būtiski lielāks pasažieru skaits nekā pārējā laikā.
Lielākās tirdzniecības vietas, kas atrodas aiz Lidostas drošības kontroles, ir veidotas pēc walk through (iziet cauri) koncepta, kurās kādu mirkli uzturas ikviens lidostas pasažieris un pasažieru neielaišana šajā tirdzniecības platībā, jo ir pārsniegts pieļaujamais apmeklētāju skaits, nav iespējama.
· Lidostas termināļa izlidošanas zonā, kurās atrodas tirdzniecības vietas, var iekļūt tikai aviopasažieri, līdz ar to nav iespējama situācija, ka lidostas tirdzniecības vietas tiek apmeklētas tikai, lai pavadītu laiku vai izklaidētos. No pasažiera viedokļa iepirkšanās lidostas tirdzniecības vietās ir sekundāra (vairāk tiek veikti impulsa pirkumi) un tas nav iemesls, kādēļ pasažieris dodas uz lidostu.
· Ņemot vērā nepieciešamo laiku ar lidojumu saistīto procedūru kārtošanai, tai skaitā, reģistrācijai, drošības kontrolei vai pasu kontrolei, Lidostas tirdzniecības vietās pasažieri uzturas salīdzinoši neilgu laiku.
· Lidostas tirdzniecības vietās tiek nodrošināta iespēja iegādāties arī pirmās nepieciešamības preces (bērnu pārtika, higiēnas preces, ūdens, u.c.) un, ņemot vērā salīdzinoši īso laiku līdz lidojumam, pie apmeklētāju skaita ierobežojumiem, pasažieriem var tikt liegta iespēja tās iegādāties, īpaši termināļa daļās, kurās ir ierobežots tirdzniecības vietu skaits un to platība (piemēram, Nešengenas zonā).
· Saskaņā ar ES Direktīvu par koncesijām gan tirdzniecības, gan ēdināšanas pakalpojumi tiek atzīti par tādiem, kas veicina lidostas netraucētu darbību un kurus sagaida no labi organizētas, modernas lidostas.
· Tirdzniecības pakalpojumi ir nozīmīgs lidostas ienākumu avots un spēlē būtisku lomu lidostas finanšu stabilitātes un konkurētspējas nodrošināšanā. Vairums Eiropas lidostās, šobrīd tik stingri ierobežojumi nav ieviesti, tādēļ tos ieviešot lidostā “Rīga”, tiks būtiski samazināta lidostas “Rīga” konkurētspēja reģionā.
· Tirdzniecības pakalpojumu ierobežojumi pasliktinās klientu apmierinātību ar lidostu “Rīga” kopumā un negatīvi ietekmēs lidostas reputāciju.

Projekts paredz noteikt, ka nosacījumi par telpas platību un apmeklētāju skaitu neattiecas uz tirdzniecības vietām VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” termināļos.

Ar 2022.gada 15.februāra grozījumiem Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumos Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" (turpmāk – Noteikumi) tostarp tiek paredzēts, ka no š.g. 1.marta tiek atcelta prasība pēc maksimālā apmeklētāju skaita noteikšanas pakalpojumu sniegšanas vietās, savukārt tirdzniecības vietās līdz š.g. 1.aprīlim vienam apmeklētājam jānodrošina vismaz 15 m2 no tirdzniecībai atvēlētās platības. Vienlaikus ar iepriekš minētajiem grozījumiem netiek pārskatītas prasības attiecībā uz maksimāli pieļaujamā apmeklētāju skaita noteikšanu tirdzniecības centrā un tirgus paviljonā.
Rezultātā ir izveidojusies situācija, ka, lai arī tirdzniecības centrā esošajās pakalpojuma sniegšanas vietās no š.g. 1.marta maksimāli pieļaujamais apmeklētāju skaits vairs netiks noteikts un no 1.aprīļa tas netiks noteikts arī tirdzniecības vietām, vienlaikus saglabājusies ir prasība šādu ierobežojumu saglabāt pašam tirdzniecības centram, kas nav samērīgi un epidemioloģiski pamatoti.
Pretrunīgu situāciju padara fakts, ka, lai aprēķinātu maksimāli pieļaujamo apmeklētāju skaitu tirdzniecības centrā, kopējais apmeklētāju skaits tiek noteikts, summējot katrā atsevišķā telpā vai vietā pieļaujamo apmeklētāju skaitu. Tā kā pakalpojumu sniegšanas vietās maksimālais apmeklētājus skaits no š.g. 1.marta vairs netiks noteikts, tad tirdzniecības centros, kur ir iekārotas arī pakalpojumu sniegšanas vietas, vēl vairāk samazināsies kopējais apmeklētāju skaits, kas vienlaikus var atrasties tirdzniecības centrā (saskaitīts tiks tikai kopējais apmeklētāju skaits, kas var atrasties tirdzniecības vietās), bet no š.g. 1.aprīļa maksimālo apmeklētāju skaitu vispār nebūs iespējams aprēķināt. Papildus minētajam arī vairs nav nozīmes noteikt atbildīgo personu tirdzniecības centros un tirgus paviljonos par epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanu. Bet to nosaka tirdzniecības pakalpojuma sniedzējs vadoties no savas atbildības un vēlmēm nodrošināt pircējiem drošu vidi, kā arī  balstoties no pieejamām rekomendācijām.

Lai novērstu iepriekš minēto situāciju un pēc valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām vēl vairāk neierobežotu tirdzniecības centru un tirgus paviljonu darbību, nepieciešams svītrot Noteikumu 51.punktā ietvertās prasības.

Noteikumi šobrīd nosaka, ka vakcinācijai pret Covid-19 infekciju nepieciešamo vakcīnu uzglabāšanu atbilstoši vakcīnas lietošanas instrukcijā norādītajiem uzglabāšanas nosacījumiem nodrošina zāļu lieltirgotava, ar kuru Nacionālais veselības dienests ir noslēdzis līgumu, vai Valsts asinsdonoru centrs. Vakcīnu un vakcinācijai nepieciešamo piederumu loģistikas pakalpojumus nodrošina zāļu lieltirgotavas, ar kurām Nacionālais veselības dienests ir noslēdzis attiecīgu līgumu.

Lai izvairītos no situācijas, kad nepieciešamības gadījumā nav iespējams nodrošināt lielāku pret Covid-19 infekcijas vakcīnu Biontech-Pfizer Comirnaty daudzuma uzglabāšanu, jo pieejamā zāļu lieltirgotavas un Valsts asinsdonoru centra kapacitāte ir izsmelta, Ministru kabineta noteikumos ir jāparedz iespēja slēgt līgumu par vakcīnu uzglabāšanu ar citiem pakalpojuma sniedzējiem, kas var attiecīgu pakalpojumu nodrošināt.

Esošajā ģeopolitiskajā situācijā Latvijai jāsniedz atbalsts Ukrainas valstspiederīgajiem, kas ir spiesti izceļot no savas valsts. Tādēļ ir maksimāli jāatvieglo šo cilvēku ieceļošana un uzturēšanās Latvijā, mazinot jebkādus ierobežojumus. Tai skaitā jāmazina epidemioloģiskās drošības prasības ieceļošanai Latvijas teritorijā, proti, jāatceļ prasība uzrādīt vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikātu pirms iebraukšanas Latvijas teritorijā, kā arī jāatvieglo iespēja pakalpojumu saņemšanai Ukrainas pilsoņiem bez sertifikāta. 

Ņemot vērā minēto, Noteikumos tiek papildināts 167.punkts, paredzot to, ka Ukrainas pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kas izceļo no Ukrainas (tieši vai netieši) saistībā ar Krievijas Federācijas izraisīto militāro konfliktu tajā,  pirms ieceļošanas Latvijā nav jāuzrāda vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikāts. Ģimenes loceklis ir laulātais, šīs personas laulātā nepilngadīgais bērns, kas ir neprecējies un atrodas abu vai viena laulātā apgādībā vai arī ir adoptēts, kā arī tēvs, māte vai cits pieaugušais, kas saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem ir atbildīgs par šo personu, ja tā ir nepilngadīga un neprecējusies, ar nosacījumu, ka šāda ģimene pastāvējusi jau izcelsmes valstī. Tāpat arī tiek veikts grozījums Noteikumu 29.punktā, paredzot izņēmumu pakalpojumu saņemšanai bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta personām, kam ir Ukrainā izdoti personu apliecinoši dokumenti.

Ņemot vērā citu valstu pieredzi, ir pamats pārskatīt kontaktpersonu noteikšanas kritērijus. Atbilstoši Eiropas Zāļu aģentūras vakcīnu efektivitātes novērtējumam, kā arī Apvienotajā Karalistē, Amerikas Savienotajās valstīs un citās valstīs veikto pētījumu rezultātiem, var uzskatīt, ka pēc Janssen ražotās Covid-19 vakcīnas pietiekama aizsardzība ir līdz 2 mēnešiem, bet pēc pārejām vakcīnām vidēji - līdz 5 mēnešiem. Bet, ja persona saņem balstvakcināciju, tad tiek iegūta pietiekama aizsardzība pret inficēšanos ar SARS-CoV-2 uz ilgāku laiku. Tādēļ šobrīd varam uzskatīt, ka cilvēki, kam nav pagājuši vairāk kā 5 mēneši pēc primārās vakcinācijas ar divu devu vakcīnām vai ne vairāk kā 2 mēneši pēc Janssen vakcīnas vienas devas saņemšanas, vai arī personas, kas saņēmušas balstvakcināciju vai pārslimojušas Covid-19, ir uzskatāmas par pietiekami aizsargātām no inficēšanās ar SARS-CoV-2, tādēļ šīm personām var nepiemērot mājas karantīnu. Tāpat, vadoties no Covid-19 slimības gaitas, varam secināt, ka šobrīd cilvēks, kas ir inficējies ar SARS-CoV-2, ātrāk kļūst neinfekciozs, tādēļ arī kopumā var saīsināt mājas karantīnas laiku līdz 7 dienām.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek veikti grozījumi mājas karantīnas noteikšanas nosacījumos, paredzot, ka mājas karantīnas ievērošanas laiks ir ne vairāk kā 7 dienas. Kā arī tiek noteikts, ka mājas karantīnu var neievērot personas, kam pēc primārās vakcinācijas pagājis ne vairāk kā 150 dienas vai pēc vakcinācijas ar Janssen ražoto vakcīnu ne vairāk kā 60 dienas, vai kurām ir balstvakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.