Anotācija

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7. panta pirmā daļa noteic, ka padotībai ir divas formas – institucionālā un funkcionālā. Institucionālā padotības forma nozīmē, ka augstāka iestāde īsteno padotību pār valsts pārvaldes organizāciju, bet funkcionālā – ka augstāka iestāde īsteno padotību pār valsts pārvaldes funkciju pildīšanu.

Spēkā esošās Fonda likuma redakcijas 3. panta otrajā daļā noteikts, ka Fonda administrācija ir Tieslietu ministrijas pakļautībā esošā iestāde. No normas formulējuma un iestāžu padotības regulējuma secināms, ka tajā runa ir par institucionālās padotības formu.

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7. panta 5.¹ daļā noteikts, ka tiešajā pārvaldē institucionālo padotību īsteno pakļautības formā, ja likumā nav noteikts citādi. Tādējādi pakļautība ir institucionālās padotības "noklusējuma" forma, kas nozīmē, ka no juridiskās tehnikas viedokļa ir nekorekti speciālajā likumā dublēt iestādes institucionālo pakļautību.

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7. panta septītajā daļā noteikts, ka iestādes funkcionālās padotības formu un saturu nosaka normatīvie akti, saskaņā ar kuriem tā veic attiecīgās valsts pārvaldes funkcijas vai uzdevumus. Ne Fonda likumā, ne kādā citā normatīvajā aktā, saskaņā ar kuriem Fonda administrācija pilda tās funkcijas un uzdevumus, nav noteikta Fonda administrācijas funkcionālās padotības forma.

Lai tiesiskais regulējums būtu skaidrs un nepārprotams, Fonda likuma 3. panta otrās daļas otrais teikums izsakāms jaunā redakcijā, paredzot, ka Fonda administrācija Fonda likumā noteikto funkciju izpildē atrodas Tieslietu ministrijas funkcionālā pārraudzībā. Tādējādi ar vienu grozījumu tiks novērsta gan Valsts pārvaldes iekārtas likuma regulējuma dublēšana (institucionālā pakļautība), gan noteikta funkcionālās padotības forma (likumprojekta 1. punkts). Vienlaikus tiek saglabāts regulējums, ka Fonda administrācija ir tiešās pārvaldes iestāde. 

Vispārējās datu aizsardzības regulas (turpmāk – VDAR) 45. apsvērums un 6. panta 3. punkts nosaka, ka, ja datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot oficiālas pilnvaras, apstrādes pamatam vajadzētu būt noteiktam Eiropas Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos.

Personas datu apstrāde valsts informācijas sistēmā ir iejaukšanās fiziskās personas privātajā dzīvē, un šīs tiesības var ierobežot tikai likumā noteiktos gadījumos, ja tas ir samērīgi un nepieciešams leģitīma mērķa sasniegšanai. Fonda administrācija jau šobrīd apstrādā personas datus valsts informācijas sistēmas Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistra ietvaros valsts pārvaldes funkcijas vai deleģēta valsts pārvaldes uzdevuma izpildei, taču spēkā esošajā Fonda likuma redakcijā ietvertais Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistra darbības regulējums ir nepilnīgs.

Tāpat deleģējums, kas izriet no Fonda likuma 4. panta pirmās daļas 3. punkta, 5. panta pirmās daļas 4. punkta, 6. panta trešās daļas un 5.¹ panta trešās daļas, neparedz Ministru kabinetam noteikt Fonda administrāciju par Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistra pārzini, tajā iekļaujamās informācijas apjomu, informācijas apstrādes kārtību un piekļuves nodošanu minētajā reģistrā iekļautajai informācijai. 

Lai nodrošinātu VDAR atbilstošu datu apstrādi valsts informācijas sistēmas Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistra ietvaros, nepieciešams papildināt Fonda likumu ar normu, kura piešķir Fonda administrācijai tiesības Fonda likuma 4. panta pirmās daļas 3. punktā, 5. panta pirmās daļas 4. punktā, 6. panta trešajā daļā un 5.¹ panta trešajā daļā noteikto uzdevumu veikšanai apstrādāt personas datus, kā arī nosaka apstrādājamo datu veidus un to uzglabāšanas vietu.  Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistrs nodrošina deleģēta valsts pārvaldes uzdevuma izpildei nepieciešamās informācijas apriti, atbilstoši Valsts informācijas sistēmu likumā noteiktajam.

Tādējādi nepieciešams piešķirt Ministru kabinetam deleģējumu noteikt Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistra pārzini, iekļaujamās informācijas apjomu, kā arī informācijas apstrādes un piekļuves noteikumus. Proti, Fonda likums papildināms ar vispārīgu normu, bet detalizētāks regulējums (no kā saņemt informāciju, kādā apmērā un tamlīdzīgi) paredzēts Ministru kabineta noteikumos.  Tādējādi, ja Fonda administrācijai būs nepieciešams veikt izmaiņas datu avotos vai datu apjomā, tas būs izdarāms, veicot grozījumus Ministru kabineta noteikumos, nevis veicot izmaiņas Fonda likumā. Turklāt praksē šāda kārtība pastāv jau šobrīd.

Datu ieguvei izmantojamas centralizēto tehnoloģisko pakalpojumu iespējas, piemēram, iegūstot nepieciešamos datus caur Datu izplatīšanas un pārvaldības platformu (DAGR), kur tostarp ir pieejami sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu sistēmas dati par trūcīgām un maznodrošinātām personām. Turklāt, izmantojot DAGR kā datu avotu, ir iespēja izmantot sistēmu VIRSIS, kas ļauj efektīvi iestādei slēgt vienošanos par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumu izmantošanu. Tāpat ir izvērtējami arī citi risinājumi datu ieguvei, iespējami samazinot un neradot papildu administratīvo slogu valsts un pašvaldību iestādēm, piemēram, datu ieguve par parādnieku no SOPA, ja parādnieks ir sociālā dienesta klients. Vienlaikus uzsverams, ka, attiecībā par datu ieguvi, VDAR paredz datu minimizācijas principu, proti, iestāde drīkst ievākt tikai tos datus, kuri ir patiesi nepieciešami un šis princips ir ievērojams, vērtējot Fonda administrācijai nepieciešamo datu apjomu.

Atzīmējams, ka, piemēram, Elektroenerģijas tirgus likuma 33.¹ panta ceturtā daļa noteic, ka Ministru kabinets tostarp noteic kārtību, kādā aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniedzējs un iesaistītās institūcijas nodrošina informācijas apriti, apjomu, kā arī datu apstrādes noteikumus aizsargātā lietotāja datu informācijas sistēmā. Uz minētās normas pamata izdoti Ministru kabineta 2021. gada 1. jūnija noteikumi Nr. 345 "Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma noteikumi". Arī Bērnu tiesību aizsardzības likuma 67.² panta septītā daļa noteic, ka Ministru kabinets nosaka kārtību un apjomu, kādā informācija iesniedzama nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmai un saņemama no tās, kā arī sistēmā iekļautās informācijas apstrādes kārtību. Uz minētās normas pamata izdoti Ministru kabineta 2014. gada 25. marta noteikumi Nr. 157 "Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas noteikumi".

Uzsverams, ka, saņemot iesniegumu par uzturlīdzekļu izmaksu, Fonda administrācijai lēmuma par uzturlīdzekļu izmaksu vai par atteikumu izmaksāt uzturlīdzekļus pieņemšanai nepieciešams apstrādāt un Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistrā iekļaut arī tā vecāka personas datus, kura vietā tiek pieprasīti uzturlīdzekļi no Fonda. Līdz lēmuma par uzturlīdzekļu izmaksu pieņemšanai vai ja tiek pieņemts lēmums par atteikumu izmaksāt uzturlīdzekļus, vecāks nav uzskatāms ne par iesniedzēju, ne par parādnieku Fonda likuma izpratnē. Tāpat Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistrā tiek iekļauti dati par bērnu, kura uzturam tiek pieprasīti uzturlīdzekļi no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, lai pārliecinātos par Fonda likumā noteikto uzturlīdzekļu izmaksas priekšnoteikumu izpildīšanu.

Papildus norādāms, ka ar likumprojektu netiek mainīta kārtība, kādā fiziskām personām tiek izsniegtas ziņas no Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistra par to, ka personai ir parāds Fondam. Informācija par to, ka parādniekam ir parāds Fondam par viņa vietā izmaksātajiem uzturlīdzekļiem, ir pieejama, lai veicinātu vecāku pienākuma pildīšanu — uzturlīdzekļu maksāšanu — un tādējādi nodrošinātu bērnu tiesību aizsardzību, kas ir noteikta Fonda likuma 6. pantā. Savukārt datu apstrādes noteikumi, datu pieejamība un aprite tiek noteikti ar Ministru kabineta noteikumiem. Vienlaikus Fonda likuma pārejas noteikumi papildināmi ar regulējumu, ietverot termiņu, kurā izdodami jauni Ministru kabineta noteikumi, bet spēkā esošie Ministru kabineta 2017. gada 24. janvāra noteikumi Nr. 48 "Noteikumi par Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistru" piemērojami tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar Fonda likumā noteikto regulējumu. 

Fonda administrācija jau šobrīd saņem informāciju no kredītinformācijas birojiem par parādnieka parādsaistībām. Taču kredītinformācijas biroju sniegtajās ziņās ietilpst tikai informācija par parādsaistības fakta esamību. Proti, nav iespējams konstatēt, vai saistība ir par komunālajiem pakalpojumiem, "ātro" kredītu vai ko citu. Tas savukārt apgrūtina datu analīzi un uzraudzību. Tādējādi šobrīd no kredītinformācijas biroju sniegtajām ziņām nav iespējams secināt, vai parādniekam, piemēram, ir radušās grūtības ar komunālo pakalpojumu apmaksu, kas ir pirmās nepieciešamības izdevumi, vai arī parādnieks izmanto "ātro" kredītu pakalpojumus, kuru lietderība un nepieciešamība ir apšaubāma un var liecināt par izvairīšanos no uzturlīdzekļu saistību izpildes.

Lai precīzāk spētu izvērtēt katra parādnieka individuālo situāciju un nodrošināt efektīvāku uzraudzību, Fonda administrācijai nepieciešams paredzēt tiesības saņemt informāciju no kredītinformācijas birojiem ne tikai par parādsaistību faktu, bet arī kreditora nosaukumu un reģistrācijas numuru.

Šobrīd Fonda likuma 15. panta otrā daļa, ka iesniedzējs var noslēgt vienošanos ar Fonda administrāciju par nepamatoti saņemto uzturlīdzekļu atmaksu, savukārt 18. panta otrā daļa noteic, ka parādnieks var noslēgt vienošanos ar Fonda administrāciju par viņa vietā no Fonda izmaksāto uzturlīdzekļu atmaksu. Spēkā esošā kārtība paredz, ka iesniedzējam vai parādniekam ir jāvēršas Fonda administrācijā ar atbilstošu iesniegumu. Ja Fonda administrācija piekrīt slēgt ar iesniedzēju vai parādnieku vienošanos, viņam pa pastu tiek nosūtīti divi neparakstīti vienošanās projekta eksemplāri. Pēc tam iesniedzējs vai parādnieks abus vienošanās projekta eksemplārus paraksta un nosūta Fonda administrācijai. Visbeidzot Fonda administrācija paraksta abus vienošanās projekta eksemplārus un viens no abpusēji parakstītajiem vienošanās projektiem tiek nosūtīts atpakaļ iesniedzējam vai  parādniekam. Ja vienošanās netiek pildīta, Fonda administrācija nosūta vienošanās uzteikumu.

Esošā kārtība ir ļoti apgrūtinoša, turklāt tā patērē gan finansiālos (proti, rodas pasta izdevumi), gan Fonda administrācijas darbinieku laika resursus, kā arī iesniedzējam un parādniekam vienošanās noslēgšana tiek padarīta sarežģītāka. Turklāt praksē nereti iesniedzēji un parādnieki nesagaida Fonda administrācijas nosūtīto vienošanās eksemplāru ar abu pušu parakstiem, bet sāk veikt uzturlīdzekļu un likumisko procentu maksājumus pašu izvēlētā apmērā, neatsūta vienošanās eksemplārus atpakaļ Fonda administrācijai, kā arī rodas arī citi līdzīgi pārpratumi, kuri apgrūtina Fonda administrācijas darbu. Atzīmējams, ka neskatoties uz to, ka vienošanos ir iespējams noslēgt arī elektroniski, liela daļa iesniedzēju un parādnieku šo iespēju neizmanto. Tāpat Fonda likumā nevienā tiesību normā nav skaidri noteikta vienošanās kārtības noslēgšana. 

Lai atvieglotu vienošanās noslēgšanas kārtību, nepieciešams izdarīt grozījumus Fonda likumā, paredzot, ja Fonda administrācija pēc iesniedzēja vai parādnieka iesnieguma par vienošanās par uzturlīdzekļu maksājumu veikšanas kārtību izvērtēšanas piekrīt vienoties, Fonda administrācija nosūta par to apstiprinājumu. Savukārt, ja iesniedzējs vai parādnieks vienošanos par uzturlīdzekļu maksājumu veikšanas kārtību nepilda, Fonda administrācija nosūta vēstuli zvērinātam tiesu izpildītājam par lēmuma nodošanu piespiedu izpildei.

Šādā veidā tiktu samazināts administratīvais slogs iesniedzējam un parādniekam, kā arī samazinātos Fonda administrācijas izdevumi un patērētie cilvēkresursi. Tāpat mazinātos birokrātija un dokumentu aprite, kā arī saīsinātos laiks no iesnieguma par vienošanās noslēgšanu saņemšanas brīža līdz maksājumu kārtības apstiprināšanai. Informācija par kārtību, kādā jāveic maksājumi (līdz kuram datumam, kādas ir sekas, ja maksājums netiek veikts un tml.) tiks iekļauta Fonda administrācijas nosūtītajā apstiprinājumā.

Fonda likums papildināms arī ar 18. panta 1.¹  daļu, kurā noteikta vienošanās noslēgšanas kārtība. Tāpat precizējama Fonda likuma 15. panta trešā daļa, skaidri nosakot kārtību, kādā slēdzama vienošanās par nepamatoti izmaksāto uzturlīdzekļu atmaksu. Atzīmējams, ka vienošanās noslēgšanas kārtība gan par uzturlīdzekļu maksājumu veikšanu, gan par nepamatoti izmaksāto uzturlīdzekļu atmaksu jau šobrīd praksē ir vienāda. 

Norādāms, ka vienošanās par uzturlīdzekļu maksājumu veikšanu pēc būtības ir vienošanās par administratīvā akta izpildes kārtību nevis pienākumu apjomu. Šādas vienošanās sekas ir, ka parādniekam netiek piemēroti vairāki ierobežojumi (piemēram, piespiedu izpilde, transportlīdzekļa vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums un citi). Vienošanās neaizstāj administratīvo aktu, ar kuru noteikts uzturlīdzekļu maksāšanas pienākums vai pienākums atmaksāt nepamatoti saņemtos uzturlīdzekļus no Fonda.