Anotācija (ex-ante)

24-TA-54: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par atļauju Labklājības ministrijai uzņemties valsts budžeta ilgtermiņa saistības, lai nodrošinātu Labklājības ministrijas dalību organizācijā "Eiropas sociālais tīkls"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par atļauju Labklājības ministrijai uzņemties valsts budžeta ilgtermiņa saistības, lai nodrošinātu Labklājības ministrijas dalību organizācijā „Eiropas sociālais tīkls”" (turpmāk - MK rīkojuma projekts) izstrādāts, pamatojoties uz Likuma par budžeta un finanšu vadību 24.panta 3.daļu, lai nodrošinātu, ka Labklājības ministrija var uzņemties valsts budžeta ilgtermiņa saistības dalībai organizācijā „Eiropas sociālais tīkls” (European Social Network - ESN).

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
MK rīkojuma projekta mērķis ir atbalstīt Latvijas dalību organizācijā ESN, atļaujot Labklājības ministrijai (turpmāk – Ministrija) uzņemties valsts budžeta ilgtermiņa saistības, lai veiktu iemaksas par dalību ESN 2024.gadā un turpmāk katru gadu aptuveni 1 330 euro apmērā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde darba, sociālās aizsardzības, bērnu un ģimenes tiesību, kā arī personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un dzimumu līdztiesības jomā.
Ministrijas funkcijas ietver darba, sociālās aizsardzības, bērnu un ģimenes tiesību, kā arī personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un dzimuma līdztiesības politikas izstrādi, kā arī šo politikas jomu organizēšanu un koordinēšanu. 
Lai efektīvi veiktu Ministrijai noteiktās funkcijas, tostarp atbilstoši starptautiskajos līgumos paredzētajām saistībām, ir nepieciešama regulāra iesaiste dažādos starptautiskos, ar nozari saistītos pasākumos un organizācijās, kas nodrošina pieredzes apmaiņu, sniedz informāciju par labās prakses piemēriem, jaunākajām pieejām un metodēm nozarē u.c. saistošo informāciju, lai veicinātu iedzīvotāju labklājību. 
ESN ir sociālo pakalpojumu profesionāļu starptautiska jumta organizācija, kas izveidota, lai veicinātu sniegto sociālo pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes pilnveidi un sociālo pakalpojumu politikas izstrādi savstarpējās mācīšanās procesā.
ESN biedru sastāvā ir 153 dalīborganizācijas no 34 valstīm, kas pārstāv gan publisko sektoru, gan nevalstiskās organizācijas, gan privātās organizācijas, kas plāno, pārvalda un sniedz sociālos pakalpojumus, kā arī organizācijas, kas nodarbojas ar pētniecību vai tiesību aktu izstrādi.
ESN misija ir iedvesmot sociālo pakalpojumu jomas līderus, uzlabot kopienu un iedzīvotāju dzīves kvalitāti. ESN aptver tādas jomas kā sociālie pakalpojumi, atbalsts nelabvēlīgā situācijā esošiem bērniem un ģimenēm, cilvēkiem ar invaliditāti, ilgtermiņa aprūpe u.c.
ESN savu darbību īsteno, izmantojot uz personu centrētu, iekļaujošu sociālo pakalpojumu ieviešanas nepieciešamības aizstāvību politiskajās debatēs Eiropas Savienībā, nodrošinot savstarpējas mācīšanās un pieredzes apmaiņu inovatīvas un pierādījumos balstītas prakses ieviešanā, regulāri organizējot darba grupas, tiešsaistes un klātienes konferences un sanāksmes. ESN kalpo arī kā platforma prakses, politikas un pētījumu sinerģijas stiprināšanai, kā arī iesaistās ES sociālās politikas attīstībā. ESN iesaistās dažādos Eiropas un citu valstu sociālās jomas projektos, kā arī regulāri sniedz tehnisko atbalstu un īsteno padomdevēja lomu dažādām ar nozari saistītām ārējām organizācijām un biedriem.
ESN ir Eiropas Komisijas izveidotās Eiropas Invaliditātes platformas dalīborganizācija. Platformā, kas ir viena no Eiropas Komisijas vadošajām iniciatīvām (angļu.val. flagship initiative) Eiropas Stratēģijas Par personu ar invaliditāti tiesībām ieviešanai, ir pārstāvēta Eiropas Komisija, Eiropas Savienības dalībvalstis, Eiropas līmeņa nevalstiskās organizācijas. ESN regulāri pauž viedokli un piedalās Eiropas Komisijas organizētajās platformas sanāksmēs par dažādiem ar invaliditātes jomas jautājumiem. Tādējādi ESN ir nozīmīgs spēlētājs Eiropas Savienībā invaliditātes un sociālo pakalpojumu jautājumu virzībā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
ESN biedru sastāvā ir tādas nacionāla līmeņa iestādes, kā, Horvātijas darba un pensiju sistēmas, ģimenes un sociālās politikas ministrija, Čehijas darba un sociālo lietu ministrija, Izraēlas darba, sociālo lietu un sociālo pakalpojumu ministrija. Tāpat biedru sastāvā ir nodrošināta pašvaldību pārstāvniecība, kā, piemēram, Viļņas pilsētas domes sociālo pakalpojumu departaments vai Ārhusas (Dānija) pilsētas domes sociālo pakalpojumu departaments. 
Līdz šim no Latvijas dalību ESN ir nodrošinājis Rīgas Domes Labklājības departaments, kurš dalību ESN vērtē pozitīvi. Tomēr Ministrija un līdz ar to Latvija nacionālā līmenī ESN biedru sastāvā līdz šim nav bijusi pārstāvēta.
Risinājuma apraksts
Risinājums paredz atļaut Ministrijai kļūt par ESN dalībnieku un attiecīgi uzņemties valsts budžeta ilgtermiņa saistības, lai veiktu iemaksas par dalību ESN 2024.gadā un turpmāk ik gadu.
Dalība organizācijā Ministrijai sniegs iespēju izmantot citu ESN dalībnieku pieredzi un labās prakses piemērus sociālo pakalpojumu jomā, veicinot inovatīvu un pierādījumos balstītu metožu ieviešanu un izmantošanu, kā arī pārstāvēt Latviju diskusijās par sociālo pakalpojumu jomas attīstības jautājumiem un dalīties ar Latvijas labās prakses piemēriem. Dalība ESN sniegs tiešu ieguldījumu Eiropas Komisijas un Padomes ieteikumu “Par piekļuvi cenas ziņā pieejamai un kvalitatīvai ilgtermiņa aprūpei” ieviešanā un īstenošanā, lai veicinātu, ka pakalpojumi personām ar aprūpes un ilgtermiņa aprūpes vajadzībām ir pieejami, kvalitatīvi un atbilstoši personas vajadzībām, kā arī sniegs ieguldījumu Apvienoto Nāciju organizācijas (turpmāk – ANO) Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām un ANO Bērnu tiesību konvencijas izvirzīto mērķu, principu un atzīto tiesību ieviešanā un īstenošanā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • personas ar invaliditāti
  • Bērni
  • Sociālo pakalpojumu saņēmēji
  • Personu ar invaliditāti tuvinieki un likumiskie pārstāvji
  • Bērnu tuvinieki un likumiskie pārstāvji
  • Sociālo pakalpojumu saņēmēju tuvinieki un likumiskie pārstāvji
Ietekmes apraksts
Dalība ESN var netiešā veidā pozitīvi ietekmēt bērnu, personu ar invaliditāti, sociālo pakalpojumu saņēmēju kopējo situāciju, jo dalība ESN sniegs iespēju iegūt jaunas zināšanas un izmantot citu valstu pieredzi vienlīdzīgu iespēju un tiesību sekmējošu tiesību aktu un nozaru politiku veidošanā. Tāpat dalība ESN arī var netieši veicināt šo personu tuvinieku un viņu likumisko pārstāvju situāciju.
Juridiskās personas
  • Sociālo pakalpojumu sniedzēji
Ietekmes apraksts
Dalība ESN var ietekmēt sociālo pakalpojumu sniedzēju situāciju, jo, izstrādājot un pilnveidojot nozares politiku, tiks izmantotas zināšanas un pieredze, ko sniedz dalība ESN.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
1 330
0
1 330
0
1 330
1 330
2.1. valsts pamatbudžets
0
1 330
0
1 330
0
1 330
1 330
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-1 330
0
-1 330
0
-1 330
-1 330
3.1. valsts pamatbudžets
0
-1 330
0
-1 330
0
-1 330
-1 330
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
1 330
0
1 330
0
1 330
1 330
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
2024.gadam dalības maksa ESN ir 1 330 euro. Dalības maksas apmērs tiek apstiprināts katru gadu, un tas nav fiksēts maksājums. Prognozējams, ka arī turpmākajos gados dalības maksa ERP varētu būt aptuveni 1 330 euro gadā.
2024.gadā un turpmākajos gados ministrija dalības maksu ESN nodrošinās apakšprogrammai 97.01.00 “Labklājības nozares vadība un politikas plānošana” piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, veicot līdzekļu pārstrukturēšanu un prioritēšanu (pārskatot plānotos komandējumu izdevumus).
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Pēc rīkojuma izdošanas, ministrija 2024.gadā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā priekšlikumus iekšējai līdzekļu pārdalei apakšprogrammas 97.01.00 “Labklājības nozares vadība un politikas plānošana” ietvaros starp izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, samazinot izdevumus precēm un pakalpojumiem 1 330 euro apmērā un palielinot izdevumus starptautiskajai sadarbībai.
 Lai nodrošinātu dalības maksu ESN arī turpmākajos gados, ministrija sniegs priekšlikumus Finanšu ministrijā pamatbudžeta bāzes izdevumu precizēšanai 2025., 2026. un 2027. gadam, veicot  apropriācijas pārdali apakšprogrammas 97.01.00 “Labklājības nozares vadība un politikas plānošana” ietvaros starp izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, samazinot izdevumus precēm un pakalpojumiem 1 330 euro apmērā un palielinot izdevumus starptautiskajai sadarbībai.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?
Starptautiskā dokumenta nosaukums
ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām
Apraksts
Dalība ESN veicinās ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, ko Latvija ratificēja 2010.gadā, izvirzīto mērķu un principu īstenošanu, sekmējot tādu pasākumu ieviešanu, kas gan īstermiņā, gan ilgtermiņā sniegs tiešu un pozitīvu ietekmi uz personas ar invaliditāti tiesībām un iespējām. Saskaņā ar konvencijas 4.panta 1.punktu dalībvalstis apņemas nodrošināt un veicināt to, lai visas personas ar invaliditāti varētu pilnībā īstenot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības bez jebkāda veida diskriminācijas invaliditātes dēļ. Saskaņā ar konvencijas 4.panta 2.punktu, katra dalībvalsts attiecībā uz ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, maksimāli izmantojot tai pieejamos resursus, apņemas veikt pasākumus ar mērķi pakāpeniski panākt šo tiesību pilnīgu īstenošanu un, ja nepieciešams, īstenojot starptautisku sadarbību.
Starptautiskā dokumenta nosaukums
ANO Bērnu tiesību konvencija
Apraksts
Dalība ESN veicinās arī ANO Bērnu tiesību konvencijā atzīto tiesību īstenošanu. Latvija Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību konvencijai pievienojās 1992.gada 14.maijā. Saskaņā ar konvencijas 2.panta 1.punktu ir noteikts, ka Dalībvalstis respektē un nodrošina visas šajā konvencijā paredzētās tiesības ikvienam bērnam, uz kuru attiecas to jurisdikcija, bez jebkādas diskriminācijas un neatkarīgi no bērna, viņa vecāku vai aizbildņu rases, ādas krāsas, dzimuma, valodas, reliģiskās piederības, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās, etniskās vai sociālās izcelsmes, mantiskā stāvokļa, veselības traucējumu un dzimšanas apstākļiem vai jebkādiem citiem apstākļiem. Saskaņā ar 3.panta 1.punktu visās darbībās attiecībā uz bērniem neatkarīgi no tā, vai šīs darbības veic valsts iestādes vai privātas iestādes, kas nodarbojas ar sociālās labklājības jautājumiem, tiesas, administratīvās vai likumdevējas iestādes, primārajam apsvērumam jābūt bērna interesēm. Saskaņā ar konvencijas 4.pantu dalībvalstis veic visus attiecīgos likumdošanas, administratīvos un citus pasākumus, lai īstenotu šajā konvencijā atzītās tiesības. Attiecībā uz ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām dalībvalstis šādus pasākumus veic, maksimāli izmantojot to rīcībā esošos resursus un, ja nepieciešams, īstenojot starptautisku sadarbību. Saskaņā ar konvencijas 26.panta 1.punktu dalībvalstis atzīst ikviena bērna tiesības izmantot sociālās drošības sistēmas pabalstus, ieskaitot sociālo apdrošināšanu, un veic nepieciešamos pasākumus, lai pilnīgi īstenotu šīs tiesības saskaņā ar saviem tiesību aktiem. Saskaņā ar konvencijas 27.panta 1.punktu dalībvalstis atzīst ikviena bērna tiesības uz tādu dzīves līmeni, kāds nepieciešams bērna fiziskai, intelektuālai, garīgai, tikumiskai un sociālai attīstībai.

5.3. Cita informācija

Apraksts
Dalība ESN veicinās 07.09.2022. Eiropas Komisijas un Padomes ieteikuma “Par piekļuvi cenas ziņā pieejamai un kvalitatīvai ilgtermiņa aprūpei” (COM (2022) 441) (turpmāk – Padomes ieteikums) minēto ieteikumu ieviešanu un īstenošanu. Padomes ieteikuma izvirzītie priekšlikumi nosaka vispārējos principus, uz kuriem būtu jāvērš uzmanība, lai veicinātu cenu ziņā pieejamu un kvalitatīvu ilgtermiņa aprūpi, neierobežojot Dalībvalstu rīcības brīvību ņemt dalību organizācijās, kas varētu veicināt šo ieteikumu izpildi. Dalība ESN sniegs iespēju izmantot citu ESN dalībnieku pieredzi un labās prakses piemērus sociālo pakalpojumu un sociālās aprūpes jomā, lai veicinātu, ka pakalpojumi personām ar aprūpes un ilgtermiņa aprūpes vajadzībām ir pieejami, kvalitatīvi un atbilstoši personas vajadzībām.

5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei

Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 4.panta 1.punkts nosaka, ka Dalībvalstis apņemas nodrošināt un veicināt to, lai visas personas ar invaliditāti varētu pilnībā īstenot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības bez jebkāda veida diskriminācijas invaliditātes dēļ. Konvencijas 4.panta 2.punkts nosaka, ka attiecībā uz ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām katra dalībvalsts, maksimāli izmantojot tai pieejamos resursus un, ja nepieciešams, starptautiskās sadarbības ietvaros, apņemas veikt pasākumus ar mērķi pakāpeniski panākt šajā Konvencijā minēto tiesību pilnīgu īstenošanu. 
Invaliditātes likums, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums, Labklājības ministrijas pamatnostādnes, Plāns personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai un virkne citu tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu, kas nosaka atbalsta pasākumus cilvēkiem ar invaliditāti, lai veicinātu viņu iespējas īstenot savas tiesības un iespējas saņemt pakalpojumus, iekļauties darba tirgū un sabiedriskajos procesos. Dalība ESN veicinās personām ar invaliditāti paredzēto atbalsta pasākumu pilnveidošanu un attīstību un līdz ar to ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām izvirzīto mērķu, principu un atzīto tiesību ieviešanu un īstenošanu.
Pārņemtas pilnībā
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām nav pretrunā ar jau esošām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām. 
Cita informācija
-
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
ANO Bērnu tiesību konvencija
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
ANO Bērnu tiesības konvencijas 2.panta 1.punkts nosaka, ka Dalībvalstis respektē un nodrošina visas šajā konvencijā paredzētās tiesības ikvienam bērnam, uz kuru attiecas to jurisdikcija, bez jebkādas diskriminācijas un neatkarīgi no bērna, viņa vecāku vai aizbildņu rases, ādas krāsas, dzimuma, valodas, reliģiskās piederības, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās, etniskās vai sociālās izcelsmes, mantiskā stāvokļa, veselības traucējumu un dzimšanas apstākļiem vai jebkādiem citiem apstākļiem. Konvencijas 4.pants nosaka, ka Dalībvalstis veic visus attiecīgos likumdošanas, administratīvos un citus pasākumus, lai īstenotu šajā konvencijā atzītās tiesības. Attiecībā uz ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām dalībvalstis šādus pasākumus veic, maksimāli izmantojot to rīcībā esošos resursus un, ja nepieciešams, īstenojot starptautisku sadarbību.
Bērnu tiesību aizsardzības likums, Labklājības ministrijas pamatnostādnes, Bērnu, jaunatnes un ģimenes pamatnostādnes un virkne citu tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu, kas nosaka tiesību normas un atbalsta pasākumus, lai veicinātu bērnu tiesību aizsardzību un bērnu labāko interešu ievērošanu. Dalība ESN veicinās atbalsta pasākumu pilnveidošanu un attīstību bērnu tiesību aizsardzības jomā un līdz ar to ANO Bērnu tiesību konvencijā izvirzīto mērķu, principu un atzīto tiesību ieviešanu un īstenošanu.
Pārņemtas pilnībā
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
ANO Bērnu tiesību konvencija nav pretrunā ar jau esošām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām. 
Cita informācija
-
Skaidrojums
Rīkojuma projekts attiecas uz valsts pārvaldes iekšēju jautājumu un neskar sabiedrības intereses tādā mērā, lai būtu nepieciešami atsevišķi sabiedrības līdzdalības un komunikācijas pasākumi.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Dalība ESN sniegs iespēju izmantot citu ESN dalībnieku pieredzi un labās prakses piemērus sociālo pakalpojumu jomā, veicinot inovatīvu un pierādījumos balstītu metožu ieviešanu un izmantošanu, kā arī pārstāvēt Latviju diskusijās par sociālo pakalpojumu jomas attīstības jautājumiem un dalīties ar Latvijas labās prakses piemēriem.

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Dalība ESN sniegs iespēju izmantot citu ESN dalībnieku pieredzi un labās prakses piemērus sociālo pakalpojumu jomā, veicinot inovatīvu un pierādījumos balstītu metožu ieviešanu un izmantošanu.

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Dalība ESN sniegs iespēju izmantot citu ESN dalībnieku pieredzi un labās prakses piemērus sociālo pakalpojumu jomā, veicinot inovatīvu un pierādījumos balstītu metožu ieviešanu un izmantošanu, kas citu starpā var ietekmēt arī personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un tiesības atbilstoši ratificētajā ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti uzņemtajām saistībām. 

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Dalība ESN sniegs iespēju izmantot citu ESN dalībnieku pieredzi un labās prakses piemērus sociālo pakalpojumu jomā, veicinot inovatīvu un pierādījumos balstītu metožu ieviešanu un izmantošanu, t.sk. par jautājumiem, kas saistīti ar dzimuma vienlīdzību sociālajā nozarē. 

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Dalība ESN sniegs iespēju izmantot citu ESN dalībnieku pieredzi un labās prakses piemērus sociālo pakalpojumu jomā, veicinot inovatīvu un pierādījumos balstītu metožu ieviešanu un izmantošanu, kas netieši veicinās arī iedzīvotāju veselības stāvokļa saglabāšanu un veselīgu novecošanu. 

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Dalība ESN sniegs iespēju izmantot citu ESN dalībnieku pieredzi un labās prakses piemērus sociālo pakalpojumu jomā, veicinot inovatīvu un pierādījumos balstītu metožu ieviešanu un izmantošanu. 

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Dalība ESN sniegs iespēju izmantot citu ESN dalībnieku pieredzi un labās prakses piemērus sociālo pakalpojumu jomā, veicinot inovatīvu un pierādījumos balstītu metožu ieviešanu un izmantošanu, t.sk. bērniem, un atbilstoši ratificētajā ANO Bērnu tiesību konvencijā uzņemtajām saistībām. 

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi