24-TA-254: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamo īpašumu pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā un otrā daļa, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa, 37. panta pirmās daļas 4.punkts un 44. panta astotās daļas 1. punkts, 45.panta pirmā daļa. Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 5.un 7. punkts.
Nekustamā īpašuma “Mežsētas” - N, Salgales pagastā, Jelgavas novadā, atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta otro daļu ierosina Zemkopības ministrija.
Ņemot vērā tirgus situāciju, valsts nekustamo īpašumu izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi nekustamos īpašumus saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk - VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt valsts nekustamā īpašuma “Priežmalas”, Sakstagala pagastā, Rēzeknes novadā, atsavināšanu.
Nekustamā īpašuma “Mežsētas” - N, Salgales pagastā, Jelgavas novadā, atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta otro daļu ierosina Zemkopības ministrija.
Ņemot vērā tirgus situāciju, valsts nekustamo īpašumu izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi nekustamos īpašumus saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk - VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt valsts nekustamā īpašuma “Priežmalas”, Sakstagala pagastā, Rēzeknes novadā, atsavināšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts paredz, ievērojot Atsavināšanas likumā un Meža likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut VNĪ pārdot divus valsts nekustamos īpašumus, kas nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
I. Izstrādātais rīkojuma projekts paredz atļaut valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" pārdot izsolē, ievērojot Atsavināšanas likuma 45. panta nosacījumus, dzīvokļa īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 5478 900 0036) – neapdzīvojamo telpu Nr. N (telpu grupas kadastra apzīmējums 5478 002 0131 001 004) un kopīpašuma 940/3768 domājamās daļas no dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 5478 002 0131 001), zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 5478 002 0131) 2,1720 ha kopplatībā un būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 5478 002 0131 002 un 5478 002 0131 003) - “Mežsētas” - N, Salgales pagastā, Jelgavas novadā.
Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu “Mežsētas” - N, Salgales pagastā, Jelgavas novadā (turpmāk – Valsts dzīvokļa īpašums) nostiprinātas valstij Zemkopības ministrijas personā Salgales pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000062844 N, lēmuma datums: 28.10.2003.
Valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” ir saņēmusi Zemkopības ministrijas 10.02.2023. vēstuli Nr.8.7-6e/339/2023, kurā ievērojot Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo un otro daļu, Zemkopības ministrija ierosina valsts dzīvokļa īpašuma Mežsētas"-N, Salgales pagastā, Jelgavas novadā, nodošanu atsavināšanai.
Ar Ministru kabineta 2003.gada 20.marta rīkojumu Nr.175 “Par neapdzīvojamo telpu saglabāšanu valsts īpašumā” https://likumi.lv/ta/id/72976-par-neapdzivojamo-telpu-saglabasanu-valsts-ipasuma?&search=on nolemts saglabāt valsts īpašumā rīkojuma pielikumā norādītās neapdzīvojamās telpas (pielikums), tai skaitā 5.punktā norādīto neapdzīvojamo telpu (telpu grupas kadastra apzīmējums 5478 002 0131 001 004)- Jelgavas rajons Sidrabenes pagasts “Mežsētas”, ievērojot likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 74.panta sesto daļu. Valsts dzīvokļa īpašums tika nodots Zemkopības ministrijas padotības iestādes Valsts meža dienesta lietošanā.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Valsts dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpst :
1) neapdzīvojamā telpa (telpu grupas kadastra apzīmējums 5478 002 0131 001 004) 94 m2 kopplatībā, lietošanas veids: “1220 - Biroja telpu grupa”- "Mežsētas" - 4, Salgales pagastā, Jelgavas novadā;
2) kopīpašuma 940/3768 domājamās daļas no būvēm: dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 5478 002 0131 001), kas pilnībā sadalīta trīs dzīvokļu īpašumos (kadastra Nr. 5478 900 0042, 5478 900 0051 un 5478 900 0036); būves – “saimniecības ēka” (būves kadastra apzīmējums 5478 002 0131 002) 338 m2 platībā; un būves – “garāža” (būves kadastra apzīmējums 5478 002 0131 003) ar adresi "Mežsētas", Salgales pagastā, Jelgavas novadā;
3) kopīpašuma 940/3768 domājamās daļas no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 5478 002 0131) 2,1720 ha kopplatībā ar adresi Mežsētas", Salgales pagastā, Jelgavas novadā.
Zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 5478 002 0131) noteikti šādi lietošanas mērķi:
- 0601: individuālo dzīvojamo māju apbūve 0.4920 ha platībā;
- 0101: zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība 1.6800 ha platībā.
Zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: “mežu platība” – 0.0760 ha;
“lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība”-1.4690 ha; “ūdens objektu zeme” -”0.1350 ha; “zemes zem ēkām platība”- 0.4920
Zemes vienībai noteikts apgrūtinājums aizsargjoslas teritorija gar autoceļu 0.4450 ha platībā, kas sakrīt ar zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000062844 atzīmes veidā ierakstīto apgrūtinājumu- valsts autoceļa V – 1092 aizsargjosla, platība 0.445 ha.
Valsts dzīvokļa īpašuma novērtējums kadastrā vērtība uz 01.01.2023. ir 6165 euro.
Jelgavas novada pašvaldības Īpašumu pārvalde ar 24.04.2023. vēstuli Nr. JNPIP/3-18/23/353 informē, ka:
- zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā;
- spēkā esošais Ozolnieku novada teritorijas plānojums 2020, kas ietver saistošos noteikumus Nr.5/2020 “Ozolnieku novada teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi”, - zemes vienībai plānotais izmantošanas veids (zonējums) ir “Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija” (DzM);
- zemes vienībai ir piekļūšana no valsts vietējā autoceļa “V28 Blukas - Emburga” (zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 5478 002 0157).
Starp Valsts meža dienestu 01.10.2007. un fizisku personu noslēgts Valsts nekustamā īpašuma nomas līgums Nr. 2 (ar 01.10.2010., 04.10.2013. 18.08.2016. un 31.07.2019. (Nr. 2019/80/LIG) līguma grozījumiem). Līgums spēkā līdz 30.09.2023., vai līdz brīdim, kad nekustamais īpašums normatīvo aktu noteiktā kārtībā tiks atsavināts.
Ņemot vērā, ka Valsts dzīvokļa īpašuma sastāvā esošās zemes vienības sastāvā ir reģistrēts mežs 0.0760 ha platībā un ievērojot Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 5. punktā noteikto, proti, ka zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu gadījumā privatizējot, kā arī atsavinot valstij piederošu būvi vai tās domājamo daļu kopā ar funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu vai tā domājamo daļu, kura sastāvā ir valsts meža zeme, vai neapbūvētu valstij piederošu zemes gabalu vai tā domājamo daļu, kura sastāvā ir valsts meža zeme, ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai, valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” aicināja Jelgavas novada pašvaldību izvērtēt Valsts dzīvokļa īpašuma sastāvā esošās zemes vienības, kuras sastāvā ir meža zeme, nodalīšanas iespēju. Jelgavas novada pašvaldības Būvvalde ar 11.09.2023. vēstuli Nr. BV/4-12.2/23/131 informē, ka zemes vienības sadale nav iespējama, jo neatbilst normatīvo aktu prasībām.
Pamatojoties uz likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” pārejas noteikumu 30. punktā noteikto, no 2006. gada 1. septembra valsts vai pašvaldības dzīvojamās mājas, to domājamās daļas, ja dzīvojamā māja ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, kā arī dzīvojamās mājās esoši dzīvokļi, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas tiek atsavinātas saskaņā ar Atsavināšanas likumu, izņemot šā likuma pārejas noteikumu 30.¹ punktā paredzētos gadījumus.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 45.panta pirmajai daļai, palīdzības sniegšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” noteiktajos gadījumos valsts dzīvojamo māju, kā arī valstij piederošu dzīvokļa īpašumu piedāvā nodot tās pašvaldības īpašumā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgā valsts dzīvojamā māja vai dzīvokļa īpašums. Ja pašvaldības dome pieņem lēmumu par valsts dzīvojamās mājas vai dzīvokļa īpašuma pārņemšanu pašvaldības īpašumā, to nodod bez atlīdzības pašvaldības īpašumā saskaņā ar šā likuma 42.panta nosacījumiem. Ja mēneša laikā attiecīgā pašvaldības dome nav pieņēmusi lēmumu vai atsakās pārņemt valsts dzīvojamo māju vai dzīvokļa īpašumu savā īpašumā, to atsavina šajā likumā noteiktajā kārtībā. Jelgavas novada pašvaldība ar 28.06.2023. lēmumu Nr. 10 “Par atteikumu pārņemt nekustamo īpašumu (dzīvoklis Mežsētas” – N, Salgales pagasts, Jelgavas novads)” ir lēmusi - atteikt pārņemt pašvaldības īpašumā Valsts dzīvokļa īpašumu, līdz ar to Valsts dzīvokļa īpašums ir atsavināms Atsavināšanas likuma noteiktajā kārtībā.
Atsavināšanas likuma 45.panta trešā daļa nosaka, ka atsavinot valsts vai pašvaldības īpašumā esošu viendzīvokļa māju vai dzīvokļa īpašumu, par kuru lietošanu likumā "Par dzīvojamo telpu īri" noteiktajā kārtībā ir noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, to vispirms rakstveidā piedāvā pirkt īrniekam un viņa ģimenes locekļiem. Konkrētajā gadījumā par dzīvokļa īpašuma sastāvā nav dzīvojamās telpas un tas nav izīrēts likumā "Par dzīvojamo telpu īri" noteiktajā kārtībā, līdz ar to Atsavināšanas likuma 45.panta trešās daļas nosacījumi nav piemērojami.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 12.panta pirmo daļu, atsavinot dzīvokļa īpašumu, pārējiem attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem nav pirmpirkuma un izpirkuma tiesību, izņemot gadījumus, kad dzīvokļu īpašnieku kopība par to pieņēmusi lēmumu šajā likumā noteiktajā kārtībā un zemesgrāmatā izdarīta atzīme par pirmpirkuma tiesību pastāvēšanu.
VNĪ rīcībā nav informācijas, vai dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 5478 002 0131 001) “Mežsētas", Salgales pagastā, Jelgavas novadā, dzīvokļu īpašnieki ir pieņēmuši lēmumu par pirmpirkuma tiesību īstenošanu uz Valsts dzīvokļa īpašumu.
Ne Valsts dzīvokļa īpašuma zemesgrāmatas nodalījumā Nr. Nr. 100000062844 N, ne arī pārējo divu dzīvokļu īpašumu (kadastra Nr. 5478 900 0042 un 5478 900 0051) zemesgrāmatu nodalījumos Nr.100000062844 – 2 un Nr.100000062844- 3 nav atzīmes par pārējo dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku pirmpirkuma tiesību pastāvēšanu uz Valsts dzīvokļu īpašumu.
Valsts dzīvokļa īpašumam noteiktie apgrūtinājumi tiešā veidā nerada papildu ietekmi uz valsts nekustamā īpašuma iespējamo izmantošanu tā atsavināšanas gadījumā, vienlaikus nākamajam nekustamā īpašuma ieguvējam jāņem vērā Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam.
II. Izstrādātais rīkojuma projekts paredz atļaut valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” pārdot par brīvu cenu nekustamo īpašumu “Priežmalas” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 7886 006 0199) – valsts meža zemi (zemes vienības kadastra apzīmējums 7886 006 0199) 1,9000 ha platībā - Sakstagala pagastā, Rēzeknes novadā.
Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu “Priežmalas” Sakstagala pagastā, Rēzeknes novadā, (turpmāk – valsts zemes vienība “Priežmalas”) nostiprinātas valstij Finanšu ministrijas personā Sakstagala pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000148710, lēmuma datums: 21.07.2023. (pamats: Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra 2022. gada 8. decembra lēmums par komercsabiedrības izslēgšanu no komercreģistra Nr.6-12/108846, 2023. gada 26. jūnija valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma akts Nr. 2774R/23 (valstij piekritīgās mantas realizācijai un nodošanai bez maksas).
Valsts zemes vienība “Priežmalas” 26.06.2023. pārņemta Finanšu ministrijas valdījumā un grāmatvedības uzskaitē un valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” pārvaldīšanā ar valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma akta Nr. 2774R/23 (valstij piekritīgās mantas realizācijai un nodošanai bez maksas) (VNĪ Akta Nr. A/2023/3873) akta parakstīšanas dienu.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Valsts zemes vienībai “Priežmalas” noteikts lietošanas mērķis:
“zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir mežsaimniecība”, platība 1.9000 ha; zemes lietošanas veids: “mežs” 1.9000 ha platībā.
Valsts zemes vienībai “Priežmalas” ne zemesgrāmatā, ne NĪVKIS nav noteikti apgrūtinājumi.
Valsts zemes vienība “Priežmalas” nav iznomāta.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 76.pantā noteikto, nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā ir nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības un nekustamā īpašuma sastāvā esošās mežaudzes vērtības summa. Mežaudzes vērtību Kadastra informācijas sistēmā ieraksta, pamatojoties uz Valsts meža dienesta ziņām. Atbilstoši informācijai no NĪVKIS Valsts zemes vienības “Priežmalas” novērtējums kadastrā uz 01.01.2023. ir noteikts 2112 euro, attiecīgi nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošās mežaudzes vērtība ir 1879 euro, zemes vienības kadastrālā vērtība ir 390 euro.
Saskaņā ar Meža likuma 1.panta 29.punktu meža zeme ir zeme, uz kuras ir mežs, zeme zem meža infrastruktūras objektiem, kā arī mežā ietilpstošie pārplūstošie klajumi, purvi, lauces un tam piegulošie purvi. Saskaņā ar Meža likuma 3.panta pirmās daļas 1.punktu šā likuma objekts ir zeme, kas NĪVKIS reģistrēta kā mežs.
Saskaņā ar Meža likuma 44.panta pirmo daļu valsts meža zeme ir meža zeme, kura pieder vai piekrīt valstij, tajā skaitā meža zeme, kura atbilstoši Civillikuma 416.pantam atzīta par bezmantinieku mantu.
Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 7.punkts noteic, ka zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, atsavinot valsts meža zemi, kas atzīta par bezmantinieku, bezīpašnieka, konfiscētu vai atmestu mantu un veido domājamās daļas vai nerobežojas ar valsts īpašumu, vai atrodas pilsētu vai ciemu teritorijā, vai pie tās nav piekļuves, vai ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.
Rēzeknes novada pašvaldība ar 31.08.2023. vēstuli Nr. RNP/2023/4.19/1740 informē, ka:
- saskaņā ar Atsavināšanas likuma 1. panta 11. punktā noteikto, Valsts zemes vienība “Priežmalas” ir uzskatāma par starpgabalu, un ka zemes vienībai nav nodrošināta piekļūšana no valsts vai pašvaldības ceļa, kā arī nav reģistrēti ceļa servitūti, kas nodrošinātu piekļūšanu tai;
- valsts zemes vienība “Priežmalas” neatrodas degradētā teritorijā;
- neviena no Pašvaldību likumā noteiktajām pašvaldības autonomajām funkcijām nav saistāma ar nekustamā īpašuma “Priežmalas” izmantošanu, līdz ar to Rēzeknes novada pašvaldībai nav pamata zemes vienību pārņemt bez atlīdzības tās īpašumā;
- atbilstoši spēkā esošajam Pašvaldības teritorijas plānojumam (01.10.2020. saistošie noteikumi Nr. 69 “Rēzeknes novada teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa”), zemes vienība ietilpst Mežu teritorija (M) funkcionālajā zonā, kas ir zona, ko nosaka, lai nodrošinātu apstākļus mežu ilgtspējīgai attīstībai un mežu galveno funkciju – saimniecisko, ekoloģisko un sociālo funkciju īstenošanai.
Vienlaikus Zemkopības ministrija ar 12.05.2023. vēstuli Nr. 8.7-6e/937/2023 ir sniegusi informāciju Valsts ieņēmumu dienestam, ka ņemot vērā, ka valsts zemes vienībai “Priežmalas” nav nodrošināta piekļuve no valsts vai pašvaldības autoceļa un zemes vienība nerobežojas ar valsts meža zemi, no meža apsaimniekošanas viedokļa zemes vienības pārņemšana Zemkopības ministrijas valdījumā un akciju sabiedrības “Latvijas Valsts meži” pārvaldīšanā valsts funkciju veikšanai nav lietderīga.
Tā kā valsts zemes vienība “Priežmalas” ir uzskatāma par valsts meža zemi, kas atzīta par bezmantinieka mantu un atrodas pilsētas teritorijā, ievērojot Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 7.punktu, tā atsavināšanu var atļaut ar Ministru kabineta rīkojumu. Meža likuma 44.panta piektā daļa paredz, ka šā panta ceturtās daļas 7.punktā minētā zeme atsavināma Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Sagatavotais rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot valsts zemes vienību “Priežmalas” par brīvu cenu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 37. panta pirmās daļas 4. punktu un 44. panta astotās daļas 1. punktu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 1.punktu atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemes īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz īpašumā esošās zemes, vai zemes starpgabalu, kas piegul viņu zemei.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44.panta astotās daļas 1.punktu zemes starpgabalu, kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam), vai zemes starpgabalu, kurš ir nepieciešams, lai nodrošinātu pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam), šajā likumā noteiktajā kārtībā drīkst atsavināt tam zemes īpašniekam vai visiem kopīpašniekiem, kuru zemei piegul attiecīgais zemes starpgabals.
Atbilstoši NĪVKIS datiem, Valsts zemes vienībai “Priežmalas“ piegul četras zemes vienības:
1) zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 7886 006 0067, 7.3000 ha platībā, ietilpstoša nekustamā īpašuma “Dzērvenīte” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 7886 006 0067) Sakstagala pagastā, Rēzeknes novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Sakstagala pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 101 nostiprinātas fiziskai personai;
2) zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 7886 006 0084, 1.9000 ha platība, ietilpstoša nekustamā īpašuma “Voseļu mežs” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 7886 006 0587) Sakstagala pagastā, Rēzeknes novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Sakstagala pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000593744 nostiprinātas sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Cigler";
3) zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 7886 006 0257, 1.4000 ha platībā, ietilpstoša nekustamā īpašuma “Miķeļi” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 7886 006 0251) Sakstagala pagastā, Rēzeknes novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Sakstagala pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 216 nostiprinātas fiziskai personai;
4) zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 7886 006 0681, 3.8000 ha platībā, ietilpstoša nekustamā īpašuma “Kupsiņi -1” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 7886 006 0017) Sakstagala pagastā, Rēzeknes novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Sakstagala pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000502608 nostiprinātas fiziskai personai.
Atsavināšanas likuma 37.panta pirmās daļas 4.punkts nosaka, ka pārdot nekustamo īpašumu šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētajai personai var par brīvu cenu, kas ir vienāda ar nosacīto cenu (8.pants). Atbilstoši Atsavināšanas likuma 37.panta piektajai daļai, ja nekustamo īpašumu pārdod par brīvu cenu šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētajām personām, institūcija, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9.pants), nosūta tām atsavināšanas paziņojumu. Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 37.panta sesto daļu, ja pēc šā panta piektajā daļā minētā atsavināšanas paziņojuma saņemšanas tajā noteiktajā termiņā, kas nedrīkst būt īsāks par vienu mēnesi no atsavināšanas paziņojuma nosūtīšanas dienas, pirkt nekustamo mantu piesakās vairākas personas, kurām ir pirmpirkuma tiesības, rīkojama izsole starp šīm personām.
Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu “Mežsētas” - N, Salgales pagastā, Jelgavas novadā (turpmāk – Valsts dzīvokļa īpašums) nostiprinātas valstij Zemkopības ministrijas personā Salgales pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000062844 N, lēmuma datums: 28.10.2003.
Valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” ir saņēmusi Zemkopības ministrijas 10.02.2023. vēstuli Nr.8.7-6e/339/2023, kurā ievērojot Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo un otro daļu, Zemkopības ministrija ierosina valsts dzīvokļa īpašuma Mežsētas"-N, Salgales pagastā, Jelgavas novadā, nodošanu atsavināšanai.
Ar Ministru kabineta 2003.gada 20.marta rīkojumu Nr.175 “Par neapdzīvojamo telpu saglabāšanu valsts īpašumā” https://likumi.lv/ta/id/72976-par-neapdzivojamo-telpu-saglabasanu-valsts-ipasuma?&search=on nolemts saglabāt valsts īpašumā rīkojuma pielikumā norādītās neapdzīvojamās telpas (pielikums), tai skaitā 5.punktā norādīto neapdzīvojamo telpu (telpu grupas kadastra apzīmējums 5478 002 0131 001 004)- Jelgavas rajons Sidrabenes pagasts “Mežsētas”, ievērojot likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 74.panta sesto daļu. Valsts dzīvokļa īpašums tika nodots Zemkopības ministrijas padotības iestādes Valsts meža dienesta lietošanā.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Valsts dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpst :
1) neapdzīvojamā telpa (telpu grupas kadastra apzīmējums 5478 002 0131 001 004) 94 m2 kopplatībā, lietošanas veids: “1220 - Biroja telpu grupa”- "Mežsētas" - 4, Salgales pagastā, Jelgavas novadā;
2) kopīpašuma 940/3768 domājamās daļas no būvēm: dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 5478 002 0131 001), kas pilnībā sadalīta trīs dzīvokļu īpašumos (kadastra Nr. 5478 900 0042, 5478 900 0051 un 5478 900 0036); būves – “saimniecības ēka” (būves kadastra apzīmējums 5478 002 0131 002) 338 m2 platībā; un būves – “garāža” (būves kadastra apzīmējums 5478 002 0131 003) ar adresi "Mežsētas", Salgales pagastā, Jelgavas novadā;
3) kopīpašuma 940/3768 domājamās daļas no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 5478 002 0131) 2,1720 ha kopplatībā ar adresi Mežsētas", Salgales pagastā, Jelgavas novadā.
Zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 5478 002 0131) noteikti šādi lietošanas mērķi:
- 0601: individuālo dzīvojamo māju apbūve 0.4920 ha platībā;
- 0101: zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība 1.6800 ha platībā.
Zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: “mežu platība” – 0.0760 ha;
“lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība”-1.4690 ha; “ūdens objektu zeme” -”0.1350 ha; “zemes zem ēkām platība”- 0.4920
Zemes vienībai noteikts apgrūtinājums aizsargjoslas teritorija gar autoceļu 0.4450 ha platībā, kas sakrīt ar zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000062844 atzīmes veidā ierakstīto apgrūtinājumu- valsts autoceļa V – 1092 aizsargjosla, platība 0.445 ha.
Valsts dzīvokļa īpašuma novērtējums kadastrā vērtība uz 01.01.2023. ir 6165 euro.
Jelgavas novada pašvaldības Īpašumu pārvalde ar 24.04.2023. vēstuli Nr. JNPIP/3-18/23/353 informē, ka:
- zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā;
- spēkā esošais Ozolnieku novada teritorijas plānojums 2020, kas ietver saistošos noteikumus Nr.5/2020 “Ozolnieku novada teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi”, - zemes vienībai plānotais izmantošanas veids (zonējums) ir “Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija” (DzM);
- zemes vienībai ir piekļūšana no valsts vietējā autoceļa “V28 Blukas - Emburga” (zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 5478 002 0157).
Starp Valsts meža dienestu 01.10.2007. un fizisku personu noslēgts Valsts nekustamā īpašuma nomas līgums Nr. 2 (ar 01.10.2010., 04.10.2013. 18.08.2016. un 31.07.2019. (Nr. 2019/80/LIG) līguma grozījumiem). Līgums spēkā līdz 30.09.2023., vai līdz brīdim, kad nekustamais īpašums normatīvo aktu noteiktā kārtībā tiks atsavināts.
Ņemot vērā, ka Valsts dzīvokļa īpašuma sastāvā esošās zemes vienības sastāvā ir reģistrēts mežs 0.0760 ha platībā un ievērojot Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 5. punktā noteikto, proti, ka zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu gadījumā privatizējot, kā arī atsavinot valstij piederošu būvi vai tās domājamo daļu kopā ar funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu vai tā domājamo daļu, kura sastāvā ir valsts meža zeme, vai neapbūvētu valstij piederošu zemes gabalu vai tā domājamo daļu, kura sastāvā ir valsts meža zeme, ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai, valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” aicināja Jelgavas novada pašvaldību izvērtēt Valsts dzīvokļa īpašuma sastāvā esošās zemes vienības, kuras sastāvā ir meža zeme, nodalīšanas iespēju. Jelgavas novada pašvaldības Būvvalde ar 11.09.2023. vēstuli Nr. BV/4-12.2/23/131 informē, ka zemes vienības sadale nav iespējama, jo neatbilst normatīvo aktu prasībām.
Pamatojoties uz likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” pārejas noteikumu 30. punktā noteikto, no 2006. gada 1. septembra valsts vai pašvaldības dzīvojamās mājas, to domājamās daļas, ja dzīvojamā māja ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, kā arī dzīvojamās mājās esoši dzīvokļi, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas tiek atsavinātas saskaņā ar Atsavināšanas likumu, izņemot šā likuma pārejas noteikumu 30.¹ punktā paredzētos gadījumus.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 45.panta pirmajai daļai, palīdzības sniegšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” noteiktajos gadījumos valsts dzīvojamo māju, kā arī valstij piederošu dzīvokļa īpašumu piedāvā nodot tās pašvaldības īpašumā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgā valsts dzīvojamā māja vai dzīvokļa īpašums. Ja pašvaldības dome pieņem lēmumu par valsts dzīvojamās mājas vai dzīvokļa īpašuma pārņemšanu pašvaldības īpašumā, to nodod bez atlīdzības pašvaldības īpašumā saskaņā ar šā likuma 42.panta nosacījumiem. Ja mēneša laikā attiecīgā pašvaldības dome nav pieņēmusi lēmumu vai atsakās pārņemt valsts dzīvojamo māju vai dzīvokļa īpašumu savā īpašumā, to atsavina šajā likumā noteiktajā kārtībā. Jelgavas novada pašvaldība ar 28.06.2023. lēmumu Nr. 10 “Par atteikumu pārņemt nekustamo īpašumu (dzīvoklis Mežsētas” – N, Salgales pagasts, Jelgavas novads)” ir lēmusi - atteikt pārņemt pašvaldības īpašumā Valsts dzīvokļa īpašumu, līdz ar to Valsts dzīvokļa īpašums ir atsavināms Atsavināšanas likuma noteiktajā kārtībā.
Atsavināšanas likuma 45.panta trešā daļa nosaka, ka atsavinot valsts vai pašvaldības īpašumā esošu viendzīvokļa māju vai dzīvokļa īpašumu, par kuru lietošanu likumā "Par dzīvojamo telpu īri" noteiktajā kārtībā ir noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, to vispirms rakstveidā piedāvā pirkt īrniekam un viņa ģimenes locekļiem. Konkrētajā gadījumā par dzīvokļa īpašuma sastāvā nav dzīvojamās telpas un tas nav izīrēts likumā "Par dzīvojamo telpu īri" noteiktajā kārtībā, līdz ar to Atsavināšanas likuma 45.panta trešās daļas nosacījumi nav piemērojami.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 12.panta pirmo daļu, atsavinot dzīvokļa īpašumu, pārējiem attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem nav pirmpirkuma un izpirkuma tiesību, izņemot gadījumus, kad dzīvokļu īpašnieku kopība par to pieņēmusi lēmumu šajā likumā noteiktajā kārtībā un zemesgrāmatā izdarīta atzīme par pirmpirkuma tiesību pastāvēšanu.
VNĪ rīcībā nav informācijas, vai dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 5478 002 0131 001) “Mežsētas", Salgales pagastā, Jelgavas novadā, dzīvokļu īpašnieki ir pieņēmuši lēmumu par pirmpirkuma tiesību īstenošanu uz Valsts dzīvokļa īpašumu.
Ne Valsts dzīvokļa īpašuma zemesgrāmatas nodalījumā Nr. Nr. 100000062844 N, ne arī pārējo divu dzīvokļu īpašumu (kadastra Nr. 5478 900 0042 un 5478 900 0051) zemesgrāmatu nodalījumos Nr.100000062844 – 2 un Nr.100000062844- 3 nav atzīmes par pārējo dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku pirmpirkuma tiesību pastāvēšanu uz Valsts dzīvokļu īpašumu.
Valsts dzīvokļa īpašumam noteiktie apgrūtinājumi tiešā veidā nerada papildu ietekmi uz valsts nekustamā īpašuma iespējamo izmantošanu tā atsavināšanas gadījumā, vienlaikus nākamajam nekustamā īpašuma ieguvējam jāņem vērā Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam.
II. Izstrādātais rīkojuma projekts paredz atļaut valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” pārdot par brīvu cenu nekustamo īpašumu “Priežmalas” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 7886 006 0199) – valsts meža zemi (zemes vienības kadastra apzīmējums 7886 006 0199) 1,9000 ha platībā - Sakstagala pagastā, Rēzeknes novadā.
Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu “Priežmalas” Sakstagala pagastā, Rēzeknes novadā, (turpmāk – valsts zemes vienība “Priežmalas”) nostiprinātas valstij Finanšu ministrijas personā Sakstagala pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000148710, lēmuma datums: 21.07.2023. (pamats: Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra 2022. gada 8. decembra lēmums par komercsabiedrības izslēgšanu no komercreģistra Nr.6-12/108846, 2023. gada 26. jūnija valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma akts Nr. 2774R/23 (valstij piekritīgās mantas realizācijai un nodošanai bez maksas).
Valsts zemes vienība “Priežmalas” 26.06.2023. pārņemta Finanšu ministrijas valdījumā un grāmatvedības uzskaitē un valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” pārvaldīšanā ar valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma akta Nr. 2774R/23 (valstij piekritīgās mantas realizācijai un nodošanai bez maksas) (VNĪ Akta Nr. A/2023/3873) akta parakstīšanas dienu.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Valsts zemes vienībai “Priežmalas” noteikts lietošanas mērķis:
“zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir mežsaimniecība”, platība 1.9000 ha; zemes lietošanas veids: “mežs” 1.9000 ha platībā.
Valsts zemes vienībai “Priežmalas” ne zemesgrāmatā, ne NĪVKIS nav noteikti apgrūtinājumi.
Valsts zemes vienība “Priežmalas” nav iznomāta.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 76.pantā noteikto, nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā ir nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības un nekustamā īpašuma sastāvā esošās mežaudzes vērtības summa. Mežaudzes vērtību Kadastra informācijas sistēmā ieraksta, pamatojoties uz Valsts meža dienesta ziņām. Atbilstoši informācijai no NĪVKIS Valsts zemes vienības “Priežmalas” novērtējums kadastrā uz 01.01.2023. ir noteikts 2112 euro, attiecīgi nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošās mežaudzes vērtība ir 1879 euro, zemes vienības kadastrālā vērtība ir 390 euro.
Saskaņā ar Meža likuma 1.panta 29.punktu meža zeme ir zeme, uz kuras ir mežs, zeme zem meža infrastruktūras objektiem, kā arī mežā ietilpstošie pārplūstošie klajumi, purvi, lauces un tam piegulošie purvi. Saskaņā ar Meža likuma 3.panta pirmās daļas 1.punktu šā likuma objekts ir zeme, kas NĪVKIS reģistrēta kā mežs.
Saskaņā ar Meža likuma 44.panta pirmo daļu valsts meža zeme ir meža zeme, kura pieder vai piekrīt valstij, tajā skaitā meža zeme, kura atbilstoši Civillikuma 416.pantam atzīta par bezmantinieku mantu.
Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 7.punkts noteic, ka zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, atsavinot valsts meža zemi, kas atzīta par bezmantinieku, bezīpašnieka, konfiscētu vai atmestu mantu un veido domājamās daļas vai nerobežojas ar valsts īpašumu, vai atrodas pilsētu vai ciemu teritorijā, vai pie tās nav piekļuves, vai ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.
Rēzeknes novada pašvaldība ar 31.08.2023. vēstuli Nr. RNP/2023/4.19/1740 informē, ka:
- saskaņā ar Atsavināšanas likuma 1. panta 11. punktā noteikto, Valsts zemes vienība “Priežmalas” ir uzskatāma par starpgabalu, un ka zemes vienībai nav nodrošināta piekļūšana no valsts vai pašvaldības ceļa, kā arī nav reģistrēti ceļa servitūti, kas nodrošinātu piekļūšanu tai;
- valsts zemes vienība “Priežmalas” neatrodas degradētā teritorijā;
- neviena no Pašvaldību likumā noteiktajām pašvaldības autonomajām funkcijām nav saistāma ar nekustamā īpašuma “Priežmalas” izmantošanu, līdz ar to Rēzeknes novada pašvaldībai nav pamata zemes vienību pārņemt bez atlīdzības tās īpašumā;
- atbilstoši spēkā esošajam Pašvaldības teritorijas plānojumam (01.10.2020. saistošie noteikumi Nr. 69 “Rēzeknes novada teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa”), zemes vienība ietilpst Mežu teritorija (M) funkcionālajā zonā, kas ir zona, ko nosaka, lai nodrošinātu apstākļus mežu ilgtspējīgai attīstībai un mežu galveno funkciju – saimniecisko, ekoloģisko un sociālo funkciju īstenošanai.
Vienlaikus Zemkopības ministrija ar 12.05.2023. vēstuli Nr. 8.7-6e/937/2023 ir sniegusi informāciju Valsts ieņēmumu dienestam, ka ņemot vērā, ka valsts zemes vienībai “Priežmalas” nav nodrošināta piekļuve no valsts vai pašvaldības autoceļa un zemes vienība nerobežojas ar valsts meža zemi, no meža apsaimniekošanas viedokļa zemes vienības pārņemšana Zemkopības ministrijas valdījumā un akciju sabiedrības “Latvijas Valsts meži” pārvaldīšanā valsts funkciju veikšanai nav lietderīga.
Tā kā valsts zemes vienība “Priežmalas” ir uzskatāma par valsts meža zemi, kas atzīta par bezmantinieka mantu un atrodas pilsētas teritorijā, ievērojot Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 7.punktu, tā atsavināšanu var atļaut ar Ministru kabineta rīkojumu. Meža likuma 44.panta piektā daļa paredz, ka šā panta ceturtās daļas 7.punktā minētā zeme atsavināma Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Sagatavotais rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot valsts zemes vienību “Priežmalas” par brīvu cenu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 37. panta pirmās daļas 4. punktu un 44. panta astotās daļas 1. punktu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 1.punktu atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemes īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz īpašumā esošās zemes, vai zemes starpgabalu, kas piegul viņu zemei.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44.panta astotās daļas 1.punktu zemes starpgabalu, kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam), vai zemes starpgabalu, kurš ir nepieciešams, lai nodrošinātu pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam), šajā likumā noteiktajā kārtībā drīkst atsavināt tam zemes īpašniekam vai visiem kopīpašniekiem, kuru zemei piegul attiecīgais zemes starpgabals.
Atbilstoši NĪVKIS datiem, Valsts zemes vienībai “Priežmalas“ piegul četras zemes vienības:
1) zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 7886 006 0067, 7.3000 ha platībā, ietilpstoša nekustamā īpašuma “Dzērvenīte” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 7886 006 0067) Sakstagala pagastā, Rēzeknes novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Sakstagala pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 101 nostiprinātas fiziskai personai;
2) zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 7886 006 0084, 1.9000 ha platība, ietilpstoša nekustamā īpašuma “Voseļu mežs” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 7886 006 0587) Sakstagala pagastā, Rēzeknes novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Sakstagala pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000593744 nostiprinātas sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Cigler";
3) zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 7886 006 0257, 1.4000 ha platībā, ietilpstoša nekustamā īpašuma “Miķeļi” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 7886 006 0251) Sakstagala pagastā, Rēzeknes novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Sakstagala pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 216 nostiprinātas fiziskai personai;
4) zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 7886 006 0681, 3.8000 ha platībā, ietilpstoša nekustamā īpašuma “Kupsiņi -1” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 7886 006 0017) Sakstagala pagastā, Rēzeknes novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Sakstagala pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000502608 nostiprinātas fiziskai personai.
Atsavināšanas likuma 37.panta pirmās daļas 4.punkts nosaka, ka pārdot nekustamo īpašumu šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētajai personai var par brīvu cenu, kas ir vienāda ar nosacīto cenu (8.pants). Atbilstoši Atsavināšanas likuma 37.panta piektajai daļai, ja nekustamo īpašumu pārdod par brīvu cenu šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētajām personām, institūcija, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9.pants), nosūta tām atsavināšanas paziņojumu. Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 37.panta sesto daļu, ja pēc šā panta piektajā daļā minētā atsavināšanas paziņojuma saņemšanas tajā noteiktajā termiņā, kas nedrīkst būt īsāks par vienu mēnesi no atsavināšanas paziņojuma nosūtīšanas dienas, pirkt nekustamo mantu piesakās vairākas personas, kurām ir pirmpirkuma tiesības, rīkojama izsole starp šīm personām.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Skatīt sadaļā "Pašreizējā situācija".
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Rīkojuma projektā iekļautā valsts dzīvokļa īpašuma “Mežsētas” - N, Salgales pagastā, Jelgavas novadā, atsavināšanu ierosina Zemkopības ministrija atbilstoši Atsavināšanas likuma 4.panta otrajai daļai, kas noteic, ka publiskas personas mantas atsavināšanu var ierosināt attiecīgās iestādes vadītājs, kā arī cita institūcija (amatpersona), kuras valdījumā vai turējumā atrodas publiskas personas manta.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā iekļautā nekustamā īpašuma – zemes vienības “Priežmalas” tirgus situāciju, izmantošanas iespējas, ka arī to, nav zināmas valsts vajadzības, kuru nodrošināšanai nekustamo īpašumu būtu lietderīgi saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt rīkojuma projektā iekļautā nekustamā īpašuma “Priežmalas”, Sakstagala pagastā, Rēzeknes novadā, atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamos īpašumus dod Ministru kabinets. Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Ievērojot 1.3. sadaļā aprakstīto faktisko un tiesisko situāciju, ir sagatavots attiecīgs rīkojuma projekts, lai saņemtu Ministru kabineta atļauju VNĪ pārdot divus valsts nekustamos īpašumus: izsolē Zemkopības ministrijas valdījumā esošo valstij piederošo dzīvokļa īpašumu “Mežsētas” - N, Salgales pagastā, Jelgavas novadā un par brīvu cenu Finanšu ministrijas valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu “Priežmalas”, Sakstagala pagastā, Rēzeknes novadā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo un otro daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, rīkojuma projektā iekļautā nekustamā īpašum “Priežmalas”, Sakstagala pagastā, Rēzeknes novadā, ieguvējam jāatbilst likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” noteiktajam darījumiem ar zemes īpašumiem. Šī iemesla dēļ nekustamā īpašuma atsavināšanas paziņojumā jāparedz arī šāds nosacījums.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma attiecīgajam valdītājam – Finanšu ministrijai un Zemkopības ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantam izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā.
Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Rīkojuma projektā iekļautā valsts dzīvokļa īpašuma “Mežsētas” - N, Salgales pagastā, Jelgavas novadā, atsavināšanu ierosina Zemkopības ministrija atbilstoši Atsavināšanas likuma 4.panta otrajai daļai, kas noteic, ka publiskas personas mantas atsavināšanu var ierosināt attiecīgās iestādes vadītājs, kā arī cita institūcija (amatpersona), kuras valdījumā vai turējumā atrodas publiskas personas manta.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā iekļautā nekustamā īpašuma – zemes vienības “Priežmalas” tirgus situāciju, izmantošanas iespējas, ka arī to, nav zināmas valsts vajadzības, kuru nodrošināšanai nekustamo īpašumu būtu lietderīgi saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt rīkojuma projektā iekļautā nekustamā īpašuma “Priežmalas”, Sakstagala pagastā, Rēzeknes novadā, atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamos īpašumus dod Ministru kabinets. Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Ievērojot 1.3. sadaļā aprakstīto faktisko un tiesisko situāciju, ir sagatavots attiecīgs rīkojuma projekts, lai saņemtu Ministru kabineta atļauju VNĪ pārdot divus valsts nekustamos īpašumus: izsolē Zemkopības ministrijas valdījumā esošo valstij piederošo dzīvokļa īpašumu “Mežsētas” - N, Salgales pagastā, Jelgavas novadā un par brīvu cenu Finanšu ministrijas valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu “Priežmalas”, Sakstagala pagastā, Rēzeknes novadā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo un otro daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, rīkojuma projektā iekļautā nekustamā īpašum “Priežmalas”, Sakstagala pagastā, Rēzeknes novadā, ieguvējam jāatbilst likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” noteiktajam darījumiem ar zemes īpašumiem. Šī iemesla dēļ nekustamā īpašuma atsavināšanas paziņojumā jāparedz arī šāds nosacījums.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma attiecīgajam valdītājam – Finanšu ministrijai un Zemkopības ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantam izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā.
Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, Rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Attiecībā uz valstij piederošo dzīvokļa īpašumu “Mežsētas” - N, Salgales pagastā, Jelgavas novadā, jebkurš tiesību subjekts - fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu. Attiecībā uz nekustamo īpašumu “Priežmalas” Sakstagala pagastā, Rēzeknes novadā – pirmpirkuma tiesīgās personas - zemes īpašnieki vai visi kopīpašniekiem, kuru zemei piegul attiecīgais valsts zemes starpgabals.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Attiecībā uz valstij piederošo dzīvokļa īpašumu “Mežsētas” - N, Salgales pagastā, Jelgavas novadā, jebkurš tiesību subjekts - juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
Attiecībā uz nekustamo īpašumu “Priežmalas” Sakstagala pagastā, Rēzeknes novadā – pirmpirkuma tiesīgās personas - zemes īpašnieki vai visi kopīpašniekiem, kuru zemei piegul attiecīgais valsts zemes starpgabals.
Attiecībā uz nekustamo īpašumu “Priežmalas” Sakstagala pagastā, Rēzeknes novadā – pirmpirkuma tiesīgās personas - zemes īpašnieki vai visi kopīpašniekiem, kuru zemei piegul attiecīgais valsts zemes starpgabals.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. VNĪ saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu un Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 37.punktu valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas. Ja valsts nekustamais īpašums tiks atsavināts 2024.gadā, tad atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 55.pantu izlietojami VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tajā skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai, vidi degradējošo objektu sakārtošanai un energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Minētie līdzekļi, kas 2024. gadā netiks izlietoti valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 2024.gada 31. decembrim tiks ieskaitīti valsts budžetā.
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt valsts nekustamā īpašuma pārdošanas vērtību, jo valsts nekustamā īpašuma atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no valsts nekustamo īpašumu tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
-
7.5. Cita informācija
Projekta izpildi nodrošinās Finanšu ministrija, valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", Zemkopības ministrija.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot rīkojuma izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu Atsavināšanas likumā VNĪ deleģēto uzdevumu – organizēt valsts mantas atsavināšanas procesu. Paskaidrojošie dokumenti, kas satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi