Anotācija (ex-ante)

Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu 2021. - 2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu. Pasākuma mērķis ir piesaistīt un noturēt ārstniecības personas darbam valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, īpaši stacionāros.

Vispārējā kārtība

Tiesību akta projekts ir izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija regulā (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus (turpmāk – ESF+), Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Regula Nr. 2021/1060) un ES fondu 2021. - 2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un  13. punktu.
Ministru kabineta 2023.gada 15.augusta noteikumi Nr. 460 “Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem veselības aprūpes, veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, uzlabojot veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un izturētspēju" 4.1.2.5. pasākuma “Piesaistīt un noturēt ārstniecības personas darbam valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, īpaši stacionāros” īstenošanas noteikumi"  (turpmāk - MK noteikumi Nr.460) stājušies spēkā 2023. gada 23. augustā.

4.1.2.5. pasākuma “Piesaistīt un noturēt ārstniecības personas darbam valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, īpaši stacionāros” (turpmāk – 4.1.2.5.pasākums) finansējuma saņēmējs Veselības ministrija. Projekta līgums - vienošanas  ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru noslēgts 2023.gada  29. decembrī (turpmāk – vienošanās).

Par cik 4.1.2.5. atbalstāmās darbības vienreizējās kompensācijas ārstniecības personām un  vienreizēju kompensāciju ģimenes ārstam, kurš nodod savu ģimenes ārsta praksi, par specifisko zināšanu, informācijas un pieredzes nodošanu atbilstoši MK noteikumu Nr. 460 sākotnējais redakcijai bija plānots realizēt pamatojoties uz Regulas Nr. 2021/1060 53. panta 1. punkta "b" apakšpunktu un atbildīgās iestādes izstrādāto vienkāršoto izmaksu metodiku, kas bija ieilgusi, kompensāciju pretendentu atlase nebija uzsākta.
Tomēr, lai nodrošinātu ES fondu N+3 mērķu izpildi, kā arī dzīvē ieviestu 2024. gada 21. maija Informatīvajā ziņojumā “Par primārās veselības aprūpes stiprināšanu”[1] (24-TA-922) (https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/44ee00ff-5edc-454e-85de-050003aa0213) (turpmāk – PVA ziņojums) noteiktos mērķus un pasākumus - ģimenes ārstu un papildus darbinieku piesaisti ģimenes ārstu praksēm, orientējoties uz pensijas vecuma ārstu nomaiņu un jauno rezidentu piesaisti, jāņem vērā, ka cilvēkresursu trūkums ģimenes ārstu praksē rada haosu, esošie darbinieki mēģinot veikt pilnvērtīgi visus ģimenes ārstu praksei uzlikt pienākumus, tostarp Covid-19 pandēmijas laikā, psihoemocionāli izdeg. Jauno ģimenes ārstu sagatavošanas process nav viegls, jāņem vērā, ka viens no ģimenes ārsta prakses nodošanas ietekmējošiem faktoriem ir, piemēram, novadā esošo brīvo ģimenes ārsta prakšu vietu skaits, kā arī kāda novadā esošā ģimenes ārsta izrādītā interese apmācīt rezidentu. Šajos gadījumos, rezidentam izejot apmācību un ģimenes medicīnas praksi reģionā ir lielāka motivācija palikt noteiktajā novadā strādāt. Trūkstošo ģimenes ārstu skaits medicīnas nozarē veicina arī vairāku darba vietu esamību, darbu apvienošanu un, tādējādi, ārsta pārslodzi. Bieži vien ģimenes ārsti apgūst papildu specialitātes, no tām visizplatītākā ir arodveselības ārsta un pediatra papildspecialitāte. Cilvēkresursu nepietiekamība ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē PVA nozares attīstību un ir viena no šī brīža lielākajām problēmām nozarē. It īpaši to pierādīja Covid-19 pandēmija, kad ģimenes ārstu prakses nespēja veikt visus uzliktos pienākumus trūkstošo cilvēkresursu dēļ. Kā vieni no būtiskākajiem cilvēkresursu cēloņiem ir sabiedrības, tostarp medicīniskā personāla novecošanās, jauno speciālistu trūkums un nepietiekoša jauno speciālistu, kā arī medicīnas māsu/ārstu palīgu piesaiste, it īpaši lauku reģionos. Lai īstenotu PVA ziņojumā noteikto, ir nekavējoties jāuzsāk pretendentu pieteikumu atlase, un līdz ar to jāveic atsevišķi precizējumi MK noteikumos Nr. 460.  

Šobrīd MK noteikumu Nr. 460 paredz, ka finansējuma saņēmējs (Veselības ministrija) izvērtē kompensācijas pretendentus un ārstniecības iestādes, kas sniedz valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus Latvijā (turpmāk - atbalstāmās iestādes) un, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanu un samaksu atbalstāmajai iestādei ir noslēgts līgums ar Nacionālo veselības dienestu (turpmāk – dienests) par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, tad šo noteikumu 21. punktā minētās vienreizējās kompensācijas piešķiramas saskaņā ar VII nodaļas “Komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumi” nosacījumiem un tās ir uzskatāmas par komercdarbības atbalstu. Taču atbilstoši Regulas Nr. 2021/1060 nosacījumiem, tika secināts, ka ES kohēzijas politikas programmas 2021. - 2027. gadam 4.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem veselības aprūpes, veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, uzlabojot veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un izturētspēju" 4.1.2.5. pasākums ir daudzpakāpju projekts, kā rezultātā Regulas Nr. 2021/1060 2. panta 1. daļas 9. punktā sniegto finansējuma saņēmēja definīciju, kas ir tieši piemērojama, secināms, ka ESF+ daudzpakāpju projekta gadījumā finansējuma saņēmējs, kas 4.1.2.5. pasākuma ietvarā ir Veselības ministrija, var sniegt komercdarbības atbalstu tikai de minimis veidā, proti, nav pieļaujams, ka 4.1.2.5. pasākuma ietvarā finansējuma saņēmējs sniedz atbalstu saskaņā ar citu komercdarbības atbalsta regulējumu, kas nav de minimis.

Ņemot vērā, ka ārstniecības personu piesaiste ir valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana, tad atbalsts piešķirams saskaņā ar nosacījumiem par atlīdzības maksājuma par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kas nepieciešama, lai nodrošinātu valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, ievērojot Komisijas 2012/21/ES lēmums par Līguma par ES darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi noteiktās prasības. Par uzņēmumu jeb saimnieciskās darbības veicēju, kuram uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, uzskatāma, ārstniecības iestāde, kurai ir noslēgts līgums ar dienests par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu Latvijā, tai skaitā zobārstam līgums paredz zobārstniecības pakalpojumu sniegšanu, saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību (turpmāk – atbalstāmā iestāde).
 
Pamatojoties uz iepriekš minēto un atbilstoši Regulas Nr. 2021/1060 nosacījumiem, ir nepieciešams veikt MK noteikumos Nr. 460 grozījumus un iekļaut, ka komercdarbības atbalstu var piešķirt tikai sadarbības iestāde, t.i., Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – sadarbības iestāde).
Finansējuma saņēmējs atbalstāmo iestādi, kurai tiek piešķirts  komercdarbības atbalsts, piesaista projektā kā sadarbības partneri. Līdz ar to veicami starp sadarbības iestādi un finansējuma saņēmēju noslēgtās vienošanās grozījumi, atbalstāmo iestādi piesaistot projektā sadarbības partnera statusā.
Atbilstoši izstrādātajiem MK noteikumu Nr. 460 grozījumiem, atbildīgā iestāde sadarbībā ar sadarbības iestādi ir izvērtējušas ietekmi uz projekta vienošanās grozījumiem un izsecināts, ka atbilstoši Regulas Nr. 2021/1060 65. panta 1. punkta ietvarā (piemēram, ja ietekmē darbības veidu, mērķus vai īstenošanas nosacījumus, tādējādi traucējot tās sākotnējo mērķu sasniegšanu) veicamie grozījumi, piesaistot sadarbības partnerus, nav uzskatāmi par būtiskiem.
Finansējuma saņēmējs atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā slēdz sadarbības līgumus ar sadarbības partneriem, kontrolē to izpildi un novērš dubultā finansējuma riskus. Sadarbības līgumā papildus iekļauj vismaz šādus nosacījumus:
               - komercdarbības atbalsta nosacījumus;
               - šo noteikumu 21.4. apakšpunktā minēto nosacījumu, tai skaitā  dokumentācijas uzraudzības un atskaitīšanās kārtību;
               - pārskatu un citas informācijas iesniegšanas kārtību, termiņus.

Attiecīgi noteikumu projekts precizē VI. sadaļu - Pasākuma projekta īstenošanas un finansējuma saņemšanas nosacījumi, papildinot, ka finansējuma saņēmēja izveidotā Konsultatīvā darba grupa izvērtē finansējuma saņēmēja izvērtējumu un pieņem lēmumus par kompensāciju pretendentu atbilstību:
           a) attiecībā uz kompensācijas pretendentu pieteikumiem, kuriem ir saistošs komercdarbības atbalsts, izvērtē kompensācijas pretendentu un atbalstāmās iestādes atbilstību šo noteikumu 21. punkta nosacījumiem;
           b) attiecībā uz kompensācijas pretendentu pieteikumiem, kuriem nav saistošs komercdarbības atbalsts, t.i., ja kompensācijas pretendents strādā atbalstāmajā iestādē, kura veic deleģēto funkciju vai ir ģimenes ārsts, kurš, sasniedzis pensijas vecumu un savu praksi nodod citam ģimenes ārstam, izvērtē atbilstību šo noteikumu 21. punkta un 26. punkta nosacījumiem un apstiprina kompensācijas piešķiršanu.

Savukārt finansējuma saņēmējs, atbilstoši konsultatīvās darba grupas izvērtējumam:
          a) sagatavo sarakstu un nosūta sadarbības iestādei, kura pieņem lēmumu par komercdarbības atbalsta piešķiršanu un pēc šī lēmuma saņemšanas slēdz kompensācijas līgumus un izmaksā kompensācijas. Papildu kompensācijas līgumā norādot atsauci uz sadarbības iestādes pieņemto lēmumu par komercdarbības atbalsta piešķiršanu un norādot piešķiršanas datumu.
          b) slēdz kompensācijas līgumus un izmaksā kompensācijas.

Attiecīgi noteikts, ka Atbalstāmās iestādes kā sadarbības partnera komercdarbības atbalsta piešķiršanu pārbauda un komercdarbības atbalstu piešķir sadarbības iestāde.
Par komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīdi tiek noteikts sadarbības iestādes lēmuma, par komercdarbības atbalsta piešķiršanu, pieņemšanas datums.

Labākai saprotamībai precizēti punkti par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu līgumu laušanu un situācijas atspoguļojumu uz kompensācijas līgumiem:
           - ja kompensācijas saņēmēja atbalstāmā iestāde izbeidz dienesta līguma darbību vai samazina kompensācijas saņēmēja darba apjomu, kompensācijas saņēmējam ir tiesības turpināt darbu atbalstāmajā specialitātē citā atbalstāmajā iestādē. Katrā individuālā gadījumā lēmumu par atbalstāmās iestādes maiņas pamatotību un atbalstīšanu pieņem konsultatīvā darba grupa, pamatojoties uz sadarbības iestādes lēmumu par  komercdarbības atbalsta piešķiršanu atbalstāmajai iestādei, kurā darbu turpinās kompensācijas saņēmējs;
           - savukārt, ja atbalstāmā iestāde pārtrauc deleģēto funkciju nodrošināšanu, kompensācijas saņēmējam ir tiesības turpināt darbu atbalstāmajā specialitātē citā atbalstāmajā iestādē. Katrā individuālā gadījumā lēmumu par atbalstāmās iestādes maiņas pamatotību un atbalstīšanu pieņem konsultatīvā darba grupa.

Kompensācijas līgumi tiek slēgti uz trim gadiem, līdz ar to kompensācijas saņēmējam un atbalstāmajai iestādei jābūt noslēgtam darba līgumam, lai tas būtu spēkā trīs gadus no kompensācijas līguma noslēgšanas brīža.

Jāņem vērā, ja tiek pieņemts pozitīvs lēmums par darba vietas maiņu, tad jaunajā darba vietā kompensācijas saņēmējām ir jānostrādā laiks no kompensācijas līguma grozījumu stāšanās brīža līdz līguma termiņa beigām, nevis pilni trīs gadi.

Tāpat jāņem vērā, ja kompensācijas līgums tiek lauzts, tad kompensācijas saņēmējām jāatmaksā finansējuma saņēmējam summa, kas ir proporcionāla nenostrādātajām laikam līdz kompensācijas līguma termiņa beigām.

Finansējuma saņēmēja izdoto administratīvais aktu – lēmumu par kompensācijas piešķiršanu vai lēmumu par atteikumu piešķirt kompensāciju, kompensācijas pretendents vai kompensācijas saņēmējs, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 79. panta pirmo un otro daļu, var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, bet, ja rakstveidā izdotajā administratīvajā aktā nav norādes, kur un kādā termiņā to var apstrīdēt, to var izdarīt viena gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

Pilnvarojuma uzlicējam un sadarbības partnerim kā komercdarbības atbalsta saņēmējam ir pienākums dokumentāciju par saņemto atbalstu glabāt 10 gadus no pilnvarojuma termiņa beigām, savukārt sadarbības iestādei ir pienākums dokumentāciju, kas saistīta ar atbalsta piešķiršanu, glabāt 10 gadus no komercdarbības atbalsta piešķiršanas dienas.
         
Ņemot vērā līdz šim identificēto risināmo jautājumu tvērumu attiecībā uz vienības izmaksu standarta likmes metodikas piemērošanu un saskaņošanu nacionālā līmenī, Veselības ministrija kopā ar Vadošo iestādi un Revīzijas iestādi vienojās par faktisko izmaksu piemērošanu kompensācijas likmju aprēķiniem 4.1.2.5. pasākumam. Attiecīgi tiek grozīti punkti par kompensāciju faktisko izmaksu apjomu un aprēķina kārtību, un iepriekš noteiktās vienas vienības izmaksas vietā atbalstāmās darbības ietvaros ir attiecināmas izmaksas par ārstniecības personu piesaistes pasākumiem, un iekļauj vienreizēju kompensāciju deviņu mēnešu algas apmērā atbilstoši ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijai noteiktajai zemākajai algai saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 851 “Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem” nosacījumiem (turpmāk – MK noteikumi Nr. 851), kas ir spēkā uz 2024. gada 1. janvāri.

Atbilstoši MK noteikumu Nr. 851 1. pielikumam, tiek grozīti MK noteikumu Nr. 460 17. punkta apakšpunkti, nosakot, ka kompensācijas ir attiecināmas uz šādām ārstniecības personām:
           - sertificēts ārsts un sertificēts zobārsts;
           - sertificēts fizioterapeits, sertificēts ergoterapeits, sertificēts audiologopēds un sertificēts mākslas terapeits;
          - zobārsta asistents;
          - māsa, sertificēts ārsta palīgs, sertificēta vecmāte;
          - sertificēts zobu higiēnists;
          - māsas palīgs.

Atbilstoši MK noteikumu Nr. 851 2. pielikumam “Ārstniecības personu, transportlīdzekļa vadītāju un medicīnas asistentu zemākā mēnešalga”, un MK noteikumu Nr. 460 17. punkta nosacījumiem, kompensāciju apmēri tiek noteikti šādā apjomā:
 

Atbalstāmās ārstniecības personas	Zemākā mēnešalga, euro	Kompensācijas apmērs, euro
sertificēts ārsts un sertificēts zobārsts	1 813	16 317
sertificēts fizioterapeits, sertificēts ergoterapeits,sertificēts audiologopēds un sertificēts mākslas terapeits;	1 607	14 463
zobārsta asistents	951	8 559
māsa, sertificēts ārsta palīgs, sertificēta vecmāte	1 189	10 701
sertificēts zobu higiēnists	1 056	9 504
māsas palīgs	863	7 767

Ar šiem grozījumiem netiek paplašināts pakalpojumu veids, apjoms un skaits, tāpat arī netiek mainīti deleģēto funkciju nodrošināšanu pakalpojumu sniedzēji – Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Valsts asinsdonoru centrs un Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs, kuru pakalpojumi nav kvalificējami kā komercdarbības atbalsts.
Ņemot vērā, ka bija interpretācijas par kompensācijas pretendenta atbilstību MK noteikumu Nr. 460 21. punktam, tiek precizēti apakšpunkti un attiecīgi citi saistītie punkti. Precīzi nosakot, ka kompensācijas pretendents šo noteikumu spēkā stāšanās dienā nav strādājis atbalstāmajā specialitātē atbalstāmajā iestādē. Kompensācijas pretendenta atbilstību pārbauda uz datumu, kas šo noteikumu stāšanās spēkā datums, proti, 2023. gada 23. augusts.
Tāpat tiek noteikts, ka kompensācijas pretendents ne agrāk kā kopš šo noteikumu 21.2. apakšpunktā minētā atbilstības brīža strādā atbalstāmajā iestādē atbalstāmajā specialitātē valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, un kompensācijas pretendentam ar atbalstāmo iestādi ir noslēgts darba līgums par normālo (tai skaitā saīsināto) darba laiku neatkarīgi no darba laika organizācijas (piemēram, nakts darbs, maiņu darbs vai summētais darba laiks). Darba līgumam ir jābūt vismaz uz trim gadiem no kompensācijas līguma noslēgšanas brīža. Uzsverot, ka nav strādājis atbalstāmajā specialitātē.

Piemēram kompensācijas pretendents – sertificēts ģimenes ārsts ir iesniedzis pieteikumu kompensācijai par darbu ģimenes ārsta praksē 2024. gada 15. augustā, tad viņa atbilstību – ir vai nav strādājis atbalstāmajā specialitātē par sertificētu ģimenes ārstu – vērtē uz 2023. gada 23. augustu. Ja nav strādājis, tad kompensācijas pretendents atbilst prasībām. Gadījumā, ja minētais kompensācijas pretendents 2023. gada 1. oktobrī ir uzsācis darbu atbalstāmajā specialitātē atbalstāmajā iestādē, par ģimenes ārstu ģimenes ārsta praksē, tad joprojām pretendents atbilst nosacījumam.
Uz atbalstu var pretendēt ārsti - rezidenti, kas pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas strādājuši atbalstāmajā iestādē, jo tiem kā rezidentiem nav specialitātes sertifikāts un līdz ar to tie nestrādā specialitātē. Ārsti – rezidenti uz atbalstu var pretendēt arī tad, ja tiem rezidentūras laikā ir noslēgtas vienošanās ar atbalstāmo iestādi par darba attiecībām pēc rezidentūras pabeigšanas, ja šāds atbalsts nav pretrunā ar minēto līgumu. Rezidents, kas nav sertificēts specialitātē, kurā attiecīgajā ārstniecības iestādē valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanai ir konstatēts trūkums, nevar pretendēt uz kompensāciju.

Vienreizēja kompensācija ģimenes ārstiem par prakses nodošanu tiks piešķirta pamatojoties uz dienesta sniegto informāciju par prakses nodošanas un pārņemšanas procesu. Ģimenes ārstam, kurš ir sasniedzis pensijas vecumu un nodos praksi,  tiks izmaksāta kompensācija trīs ārstniecības personas zemākās noteiktās algas apmērā, kas ir spēkā uz 2024. gada 1. janvāri.
Finansējuma saņēmējs pārbauda ģimenes ārsta, kurš vēlas nodot praksi, vai ir spēkā esošs ģimenes ārsta sertifikāts un ir spēka esošs līgums ar dienestu par primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu.

Atbilstoši MK noteikumu Nr. 851 2 pielikumam “Ārstniecības personu, transportlīdzekļa vadītāju un medicīnas asistentu zemākā mēnešalga”, un MK noteikumu Nr. 460 19. punkta nosacījumiem, kompensāciju apmērs tiek noteikti šādā apjomā:
 

Atbalstāmā ārstniecības persona	Zemākā mēnešalga, euro	Kompensācijas apmērs, euro
sertificēts ārsts - ģimenes ārsts, kurš nodod praksi	1 813	5 439

Atbalstāmās darbības - ģimenes ārsta prakses nodošana, ietvaros ir attiecināmas vienreizējās kompensācijas ģimenes ārstiem, tikai kuri nodod praksi, izmaksas par pasākumiem, kuri ir vērsti uz specifisko zināšanu, informācijas un pieredzes nodošanas, nododot ģimenes ārsta praksi.

Līdz šim pārņemšanas process bija trīs mēneši, bet sastopoties ar faktisko pieredzi, secināts, ka process izpildāms viena mēneša laikā. Attiecīgi lai nodrošinātu rīcībpolitikas uzsāktās iniciatīvas un praksē ieviestu primārās veselības aprūpes stiprināšanas ziņojumā noteiktos mērķus - tiek noteikts, ka zināšanu pārņemšanas process sākas brīdī, kad ģimenes ārsts, kurš nodod praksi, iesniedz iesniegumu par kompensācijas piešķiršanu un tas ilgst ne mazāk kā 1 (vienu) mēnesi.

Ģimenes ārsta prakses pārņemšanas periodā ģimenes ārstam, kurš nodod savu ģimenes ārsta praksi, ir spēkā esošs ģimenes ārsta sertifikāts un ir spēka esošs līgums ar dienestu par primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu. Savukārt, ģimenes ārsts, kurš pārņems praksi, var būt gan rezidentūrā esošs, kurš pēc pārņemšanas procesa noslēgs līgumu ar dienestu, gan jau sertificēts ģimenes ārsts – ar spēkā esošu līgumu par primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu ar dienestu vai sertificēts ģimenes ārsts, kurš strādā bez sava pacientu saraksta.

Pārņemšanas procesa sadarbība zināšanu, informācijas un pieredzes nodošana norit ne mazāk kā vienu mēnesi no pieteikuma iesniegšanas brīža Veselības ministrijā. Process var notikt gan rezidentūras procesa ietvaros, gan atsevišķi vienojoties abiem ārstiem par pieņemamo laiku sadarbībai. Pārņemšanas procesa laikā atalgojums jaunajam ārstam netiek maksāts. 

Noslēdzoties kopīgas sadarbības, kas ir ne mazāk kā viena mēnešu periodam specifisko zināšanu, informācijas un pieredzes nodošanā, ģimenes ārstam, kurš pārņem ģimenes ārsta praksi, jābūt noslēgtam  līgumam ar dienestu par valsts apmaksāto primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, un dienests to apliecina. Tikai pēc līguma noslēgšanas un apliecinājuma par specifisko zināšanu, informācijas un pieredzes nodošanu aizpildīšanas tiks uzskatīts, kas ģimenes ārsta prakses pārņemšanas process ir noslēdzies un tikai tad, ģimenes ārstam, kurš nodod praksi, tiek izmaksāta kompensācija.
Ņemot vērā, ka šīs atbalstāmās darbības - ģimenes ārsta prakses nodošana, ietvarā ģimenes ārsts, kurš pārņem ģimenes ārsta praksi, nesaņem vienreizēju kompensāciju par ģimenes ārsta prakses pārņemšanu, tad nav attiecināma prasība par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu trīs gadu periodā un līgums ar dienestu var tikt slēgts uz jebkādu termiņu. Lai dienests slēgtu līgumu par primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu ar ģimenes ārsta praksi, tai ir jābūt reģistrētai Veselības inspekcijas (turpmāk – inspekcija) Ārstniecības iestāžu reģistrā (turpmāk – iestāžu reģistrs). Konsultācijās ar nozares speciālistiem secināts, ka viens no lielākajiem šķēršļiem ārstniecības iestādes reģistrācijai iestāžu reģistrā un tai sekojošai līgumattiecību veidošanai ar dienestu ir ārstniecības iestādes telpu vides pieejamība personām ar funkcionāliem traucējumiem. Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 20. janvāra noteikumu Nr. 60 “Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām” 3.2. apakšpunktu ārstniecības iestādei ir jānodrošina vides pieejamība personām ar funkcionāliem traucējumiem, ko nereti ir grūti nodrošināt,  ņemot vērā kultūrvēsturisko būvju esamību. Lai motivētu jaunos speciālistus iesaistīties valsts apmaksātu primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā un neierobežotu to ar sākotnēju vides pieejamības personām ar funkcionāliem traucējumiem neesamību, panākta vienošanās ar inspekciju par ārstniecības iestāžu reģistrāciju iestāžu reģistrā ar nosacījumu uz laiku līdz diviem gadiem, kuru laikā jānodrošina vides pieejamības nodrošināšana ārstniecības iestādē. Uzsākot valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanu un saņemot atbalstu, ģimenes ārstam, kurš pārņem praksi, laika gaitā būs iespējams nodrošināt esošajās telpās vides pieejamību personām ar funkcionāliem traucējumiem vai atrast jaunas telpas, kuras jau būtu pielāgotas personām ar funkcionāliem traucējumiem.
Pēc provizoriskajiem aprēķiniem, pasākuma ietvarā būs iespējams izmaksāt ~ 50 ģimenes ārstiem vienreizējās kompensācijas par ģimenes ārstu prakšu nodošanu.

Papildus MK noteikumu Nr. 460 grozījumos noteikts, ka Kompensācijas pretendenta un atbalstāmās iestādes atbilstību šo kompensācijas nosacījumiem finansējuma saņēmējs pārbauda uz kompensācijas pieteikuma iesniegšanas brīdi.

MK Noteikumu Nr. 460 grozījumu projekts tiek papildināts ar pastāvīgajām tiesību normām un, lai izvairītos no nevajadzīgām tiesību akta interpretācijām, ka kompensācijas pretendenti - atbalstāmās ārstniecības personas šo noteikumu minēto kompensāciju nevar saņemt, ja ir saņemta kompensācija Eiropas Savienības fondu 2014. - 2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana” 9.2.5. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kas sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas” [2] un 9.2.7. specifiskā atbalsta mērķa “Atbalsts ārstniecības personām, kas nodrošina pacientu ārstēšanu sabiedrības veselības krīžu situāciju novēršanai” [3] ietvarā.
Tāpat šajā sadaļā tiek ietverta norma, kas ir saistoša visiem kompensāciju saņēmējiem, t.i., ja pēc lēmuma par atbalsta piešķiršanu un kompensācijas izmaksāšanu tiek konstatēts, ka izmaksātā kompensācijas summa pārsniedz šo noteikumu 17. un 19. punktā noteikto kompensāciju apmēru, kompensāciju saņēmējiem ir pienākums atmaksāt finansējuma saņēmējam pārmaksāto atbalsta summu.

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.1.2. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem veselības aprūpes, veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, uzlabojot veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un izturētspēju” 4.1.2.5. pasākuma “Piesaistīt un noturēt ārstniecības personas darbam valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, īpaši stacionāros” projekta iesnieguma atlases norisinājās laika periodā no 2023. gada 21. septembra līdz 2023. gada 26. oktobrim, Veselības ministrijas projekta iesniegums Nr. 4.1.2.5/1/23/I/001 “Ārstniecības personu piesaistes un noturēšanas pasākumi” tika apstiprināts 2023. gada 11. decembrī. Savukārt vienošanās par Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanu Nr. 4.1.2.5/1/23/I/001 parakstīta 2023. gada 29. decembrī. Ievērojot to, ka ārstniecības personu atlase vēl nav uzsākta, tad ierosināto grozījumu ietekme uz projektu ir nebūtiska.

Šo noteikumu pretendentu atlase tiks uzsākta līdz ar šo noteikumu spēkā stāšanās brīdi.

[1] https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/44ee00ff-5edc-454e-85de-050003aa0213
[2] https://likumi.lv/ta/id/289588-darbibas-programmas-izaugsme-un-nodarbinatiba-9-2-5-specifiska-atbalsta-merka-uzlabot-pieejamibu-arstniecibas-un-arstniecibas%20
[3] https://likumi.lv/ta/id/319779-darbibas-programmas-izaugsme-un-nodarbinatiba-9-2-7-specifiska-atbalsta-merka-atbalsts-arstniecibas-personam-kas-nodrosina
 

Nē

Nē

Sabiedrības grupām un institūcijām projekta tiesiskais regulējums tieši nemaina tiesības un pienākumus, kā arī veicamās darbības pēc būtības. Finansējuma saņēmējs piesaistīs  ārstniecības iestādes kā sadarbības partnerus, ar kuriem tiks slēgts sadarbības līgums, kā arī, tās, tiks slēgti trīspusējie kompensāciju līgumi starp finansējuma saņēmēju – kompensācijas saņēmēju un ārstniecības iestādi, lai nodrošinātu pilnīgāku līgumu izpildi. Kā sadarbības partneri netiks piesaistītas ārstniecības iestādes, kurām ir noteikts valsts deleģējums, kā arī nododamās ģimenes ārstu prakses prakses.

Nē

Nē

Nē

-