Anotācija (ex-ante)

24-TA-930: Noteikumu projekts (Groza manuāli)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 294 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 261-15 "Ēku iekšējā elektroinstalācija""" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts novērš iespēju veidoties jaunām elektroenerģijas tirgus modeļa lietotāja-apakšlietotāja attiecības un samazina sadzīves elektrotraumu riskus.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
1) Elektroenerģijas tirgus modelī novērst lietotāja-apakšlietotāja attiecību turpmāku veidošanos.
2) Samazināt sadzīves elektrotraumu riskus - elektroenerģijas lietotāju elektroinstalācijā uzstādīt  noplūdstrāvas automātslēdzi.
Spēkā stāšanās termiņš
01.11.2024.
Pamatojums
Pēc projekta spēkā stāšanās prasība attieksies arī uz visiem tiem būvprojektiem, kas pēc būtības izstrādāti un ir gandrīz gatavi iesniegšanai būvvaldē. Iesniegšanas brīdī būvprojektam ir jāatbilst visām būvprojektā noteiktajām tehniskajām prasībām, tātad, tas jāpārtaisa.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Latvijas būvnormatīvā LBN 261-15 "Ēku iekšējā elektroinstalācija" neizslēdz iespēju veidot elektrības tirgus modeļa lietotāja-apakšlietotāja attiecību modeli.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 7. novembra noteikumu Nr. 635 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr. 635) 2.29. apakšpunktu, sistēmas pieslēgums ir sistēmas operatora elektrotīkla daļa, kas ierīkota elektroapgādes nodrošināšanai lietotājam līdz elektroietaišu piederības robežai (t.i. robežai starp sistēmas operatora un lietotāja elektroietaisēm). Saskaņā ar noteikumu Nr. 635 4. un 6. punktu uz šīs pašas elektroietaišu piederības robežas sistēmas operatora uzstāda reģistrētu elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu, kas pieder sistēmas operatoram.
Atbilstoši Enerģētikas likuma 1.panta pirmās daļas 12. punktam, enerģijas lietotājs ir fiziskā vai juridiskā persona, kas no energoapgādes komersantiem pērk un savām vajadzībām patērē konkrētā veida enerģiju vai kurināmo vai lieto to energoapgādē vai cita veida komercdarbībā. Gadījumos, kad projekta attīstītājs ir izvēlējies risinājumu, kur sistēmas pieslēgums ir viens uz visu māju vai pat vairākām mājām, mājsaimniecības lietotājs, iegādājoties vai izīrējot mājokli, šādos projektos nonāk apakšlietotāja lomā, kas saskaņā ar noteikumu Nr. 635 2.1 apakšpunktu ir persona, kas pēc vienošanās ar lietotāju izmanto tā īpašumā vai valdījumā esošus elektrotīklus elektroenerģijas saņemšanai un nepērk elektroenerģiju no tirgotāja vai sistēmas operatora.
Iepriekš minētajā situācijā enerģijas lietotājs ir kopējā nekustamā īpašuma valdītājs (īpašnieks, apsaimniekotājs v.tml.), kurš slēdz elektroenerģijas tirdzniecības līgumu ar elektroenerģijas tirgotāju un sistēmas pakalpojuma līgumu ar sistēmas operatoru. Šādos gadījumos rodas trīs veidu problemātika:
1)       apakšlietotāji nevar brīvi izvēlēties savu elektroenerģijas tirgotāju, kas konceptuāli ir pretrunā ne vien ar Elektroenerģijas tirgus likumu un noteikumiem Nr. 635, bet arī Elektroenerģijas tirgus direktīvu, kura paredz, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jānodrošina, ka visi lietotāji var iegādāties elektroenerģiju no pašu izvēlētā piegādātāja;
2)       apakšlietotāji nepērk elektroenerģiju no elektroenerģijas tirgotāja vai sistēmas operatora, līdz ar to apakšlietotājiem nepastāv sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas tiesiskās attiecības likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” izpratnē, jo ēku īpašnieks vai apsaimniekotājs nav sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, bet apakšlietotāji nav sabiedrisko pakalpojumu lietotāji minētā likuma un Elektroenerģijas tirgus likuma izpratnē. Līdz ar to Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai nav tiesiska pamata izskatīt strīdus starp elektroenerģijas lietotāju un apakšlietotājiem, ja tādi pastāv, kā arī pieņemt minētajiem subjektiem saistošus lēmumus;
3)       apakšlietotāji netiek identificēti kā mājsaimniecības lietotāji sistēmas operatora uzskaitē – sistēmas operators saņem datus tikai par enerģijas lietotāju, kas šādos gadījumos parasti ir juridiska persona (īpašnieks, apsaimniekotājs v.tml.), kā rezultātā apakšlietotāji nevar automātiski kvalificēties valsts atbalsta mehānismiem, kas tiek paredzēti mājsaimniecību lietotājiem.
 
Risinājuma apraksts
Latvijas būvnormatīva LBN 261-15 "Ēku iekšējā elektroinstalācija" ar jaunu 8.2 punktu kā vienu no minimālajām tehniskajām prasībām nosaka, ka dzīvojamās ēkas elektroinstalāciju projektē un ierīko tā, lai katra ēkā esošā elektroenerģijas galalietotāja elektroinstalācija tiek aprīkota ar elektroenerģijas sistēmas operatora elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu vai tiek tieši pieslēgta elektroenerģijas sistēmas operatora elektriskajiem tīkliem bez citu personu īpašumā esošu elektroietaišu izmantošanas.
Problēmas apraksts
Latvijas būvnormatīvā LBN 261-15 "Ēku iekšējā elektroinstalācija" ir noteikti  elektroinstalācijas ierīkojamo aizsardzību pamatprincipi, bet nav noteikta prasība ierīkot aizsardzību pret noplūdstrāvu ēku iekšējā elektroinstalācijā.
Sadzīvē elektrotraumu risks var rasties, piemēram, nejauši pieskaroties atklātām (neizolētām) elektroinstalācijas daļām vai lietojot bojātas elektroiekārtas, bet šo risku potenciāli var mazināt noplūdstrāvas aizsardzības ierīkošana elektroenerģijas lietotāju elektroinstalācijā. Prasība pielietot aizsardzību pret noplūdstrāvu izriet no piemērojamiem standartiem, piemēram, LVS HD 60364-4-41 Zemsprieguma elektroietaises. 4-41. daļa: Drošības līdzekļi. Aizsardzība pret strāvas triecienu (IEC 60364-4-41:2005, modificēts + A1:2017, modificēts),  LVS HD 60364-5-559:2012 Zemsprieguma elektroietaises. 5-559. daļa: Elektroiekārtu izvēle un uzstādīšana. Gaismekļi un apgaismes ietaises (IEC 60364-5-55:2011, modificēts), LVS HD 60364-7-701 Zemsprieguma elektroietaises. 7-701.daļa: Prasības īpašām ietaisēm un vietām. Vietas, kur ir vanna vai duša u.c. Noplūdstrāvas aizsardzība ir relatīvi jauns tehniskais risinājums, kas ir viens no iemesliem tam, ka attiecīgās aizsardzības pielietojums līdz šim nav pietiekamā apmērā nostiprināts nacionālajā normatīvajā regulējumā, tomēr citās Eiropas valstīs (Īrija, Beļģija, Lielbritānija, Norvēģija, Vācija, Nīderlande) šī aizsardzība jau ilgāku laiku ir noteikta kā obligāta prasība vispārīga pielietojuma (general use) elektroinstalācijās un apgaismes ķēdēs, ko izmanto speciālu apmācību neapguvušas personas (ordinary persons). Noplūdstrāvas aizsardzības plašāka pielietošana būtu kā viens no risinājumiem elektrotraumu skaita samazinājumam un elektrodrošības situācijas pilnveidošanai lietotāju elektroietaisēs. Īpaši aktuāla nozīme elektrodrošības pilnveidošanai un būvnormatīva prasību pilnveidei ir laikā, kad pieaug elektroenerģijas lomai cilvēku ikdienā (elektrotransporta attīstība, citu enerģijas veidu aizstāšana, mikroģenerācijas attīstība, vispārēja sadzīves elektrifikācija).

Elektrotraumu statistika Latvijā
Gads Skaits* Letālas**
2022 30 (6) 2 (1)
2021 57 (10) 7 (2)
2020 85 (24) 10
2019 63 (15) 8
2018 53 (14) 7
2017 59 (22) 5
2016 55 (14) 7
*Ārpus iekāvām kopējais skaits, iekavās - bērnu elektrotraumu skaits
** Ārpus iekāvām kopējais skaits, iekavās – pašnāvības

Vienlaikus noplūdstrāvas aizsardzības pielietošana uzskatāma par tehnisko risinājumu ugunsdrošības pilnveidošanai ēkās ar elektroinstalāciju. Elektroinstalācijas izolācijas bojājuma gadījumā pareizi izvēlēta un uzstādīta noplūdstrāvas aizsardzība var konstatēt elektroinstalācijas izolācijas bojājumu un atslēgt elektroapgādi attiecīgajā elektroinstalācijas daļā. Būvnormatīvā paredzēta prasība aprīkot ar noplūdstrāvas aizsardzību arī individuālo dzīvojamo ēku ievadus vai nodrošināt alternatīvu noplūdstrāvas aizsardzības risinājumu, piemēram, neuzstādīt vienu kopēju noplūdstrāvas aparātu uz kopējā ievada (kas nostrādes gadījumā atslēdz visu ēkas instalāciju), bet uzlikt vairākus aizsardzības aparātus uz katras aizejošās grupas (dārgāks, bet elektroapgādes nepārtrauktībai drošāks risinājums). Ar šādu tehnisko pasākumu īstenošanu lietotājs savā elektroietaišu piederības pusē var minimizēt elektroinstalācijas radītos ugunsbīstamības riskus. 2021. gada statistika par ugunsgrēkiem liecina, ka 19.1 % gadījumu kā iespējamais ugunsgrēka izcelšanās iemesls ir noteikts elektroinstalācijas/elektroierīču bojājums. 2022. gada statistika liecina, ka nepareiza elektroierīču lietošana vai īssavienojums ir otrs biežākais ugunsgrēku izcelšanās iemesls dzīvojamā sektorā, izraisot 20. 8% no ugunsgrēkiem dzīvojamā sektorā. Vienlaikus jāņem vērā, ka noplūdstrāvas aizsardzības korektas darbības nodrošināšanai ir jāņem vērā arī pieslēdzamo elektroiekārtu raksturs un jāizvēlas atbilstošas klases noplūdstrāvas aizsardzības ierīces.
Risinājuma apraksts
Būvnormatīva 25.punkts tiek papildināts ar jaunu aizsardzības tipu (noplūdstrāva), kuras ierīkošanai obligātie minimālie nosacījumi noteikti jaunā 28.1, 28.2 un 28.3 punktā. Pamatojoties uz standarta LVS HD 60364-4-41 prasībām būvnormatīvā tiek noteikts, ka noplūdstrāvas aizsardzība būtu ierīkojama vismaz tādu elektroinstalāciju aizsardzībai, ko lieto parastas (speciāli jeb īpaši neapmācītas) personas vispārīgam lietojumam, tas ir, izmanto kontaktligzdas ar nominālo strāvu līdz 32A vai kontaktligzdas ārtelpās izmantojamu elektroiekārtu ar nominālo strāvu līdz 32 A pieslēgšanai, kā arī elektriskās apgaismes ķēdēm mājsaimniecību elektroinstalācijās. Prasība par 30 mA nomināla noplūdstrāvas aizsardzības ierīču izmantošanu neierobežo elektroinstalācijas ierīkotājus veidot selektīvu noplūdstrāvas aizsardzību, izmantojot arī lielāka nomināla (piemēram 300 mA) noplūdstrāvas ierīces saistītajās elektriskajās ķēdēs, nodrošinot 30mA aizsardzību 28.1 punktā minētajās elektroinstalācijas vietās.
Problēmas apraksts
Latvijas būvnormatīva LBN 261-15 "Ēku iekšējā elektroinstalācija" 7. punkts pašlaik dublē:
- Būvniecības likuma 13. pantu;
- Ministru kabineta 2018. gada 20. marta noteikumu Nr. 169 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi" 1. pielikuma 2.2.6. un 2.3.9. punktu;
- Ministru kabineta 2013. gada 8. oktobra noteikumu Nr. 1041 "Noteikumi par obligāti piemērojamo energostandartu, kas nosaka elektroapgādes objektu ekspluatācijas organizatoriskās un tehniskās drošības prasības" 20.2. un 21. punktu.
Risinājuma apraksts
Problēma novērsta ar būvnormatīva 7. punkta dzēšanu.
Problēmas apraksts
Latvijas būvnormatīva LBN 261-15 "Ēku iekšējā elektroinstalācija" 51. punkts:
- dublē standartu piemērošanas regulējumu [Būvniecības likuma 19.2 panta pirmo daļu un Ministru kabineta 2015. gada 9. jūnija noteikumu  Nr. 294 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 261-15 "Ēku iekšējā elektroinstalācija"" 3. punktu);
- nosaka, praksē neesošu un atbilstoši regulējumam neīstenojamu iespēju būvniecības ieceres dokumentācijā it kā noteikt, ka sadales sistēmas operators pieņem elektroinstalācijas ierīkošanas darbus. Sadales sistēmas operators nekādā veidā neiesaistās dzīvojamo ēku elektroinstalāciju pieņemšanā un pārbaudē. Sistēmas operatoram nav saistības ar lietotāja elektroinstalāciju izmaiņām un pārbaudēm [izriet no Ministru kabineta 2023. gada 7. novembra noteikumu Nr. 635 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 2.29. apakšpunkta].
Risinājuma apraksts
Problēma novērsta ar būvnormatīva 51. punkta dzēšanu.
Problēmas apraksts
Latvijas būvnormatīvs LBN 261-15 "Ēku iekšējā elektroinstalācija" nenosaka personu loku, kas ir tiesīgi veikt būvnormatīvā noteikto darbību, kas nav tiešā veidā saistīta ar būvprojekta izstrādi, proti, elektroinstalācijas ierīkošanu un elektrisko mērījumu veikšanu, kas atbilstoši būvnormatīva 53.4. apakšpunktam ir jāveic pirms ēkas pieņemšanas ekspluatācijā. Interpretācija, ka saskaņā ar Būvniecības likuma 13. pantu šī darbības drīkst veikt tikai būvspeciālisti, nav korekta, turklāt prasība, ka mērījumu veicējam jābūt vienlaikus arī būvspeciālistam (projektēšanā, darbu vadībā vai citā jomā) nav uzskatāma par pamatotu, jo šāda pieeja būtiski samazina mērījumu veicēju skaitu, bet attiecīgo darbu veikšanai nav nepieciešamas būvspeciālista zināšanas. Arī Ministru kabineta 2013. gada 8. oktobra noteikumu Nr. 1041 "Noteikumi par obligāti piemērojamo energostandartu, kas nosaka elektroapgādes objektu ekspluatācijas organizatoriskās un tehniskās drošības prasības" 20.2. un 21. punkts šo jomu neregulē. Lai veiktu darbus elektroietaisēs, neatkarīgo no darbu veicēja vai darbu apjoma, ir noteiktas prasības iegūt elektrodrošības grupu, kas apliecina to, ka persona izprot elektrodrošības jautājumus un ir tiesīga organizēt, veikt vai vadīt noteikta apjoma un sarežģītības darbus elektroietaisē. Praksē jau pašlaik elektroinstalācijas praktisko ierīkošanas darbu veic elektromontieri, kas nav būvspeciālisti.
AS "Sadales tīkls", viedokli saskaņojot arī darba grupā ar iesaistītajām pusēm, tajā skaitā Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociāciju (LEEA) un Latvijas elektriķu brālību ir secinājuši, ka būvspeciālista sertifikātu var iegūt projektēšanā, būvdarbu vadīšanā, inženierizpētē un būvekspertīzē, savukārt elektrisko mērījumu veikšana neietilpst nevienā no minētajām jomām. Elektrisko mērījumu veikšana vismaz pagaidām ir nereglamentētā sertifikācijas joma. Praksē personas, kas ir ieguvušas sertifikātu elektrisko mērījumu veikšanai un to praksē arī veic, ļoti iespējams nav būvspeciālisti, jo tie neveic darbības projektēšanā, būvdarbu vadībā, būvekspertīzē. Lai arī nozarē ir izteikta vēlme ari mērījumu veikšanu noteikt kā reglamentēto sertifikācijas jomu (kas būtu loģiski un uzlabotu kontroli), pagaidām tā tas nav.
Risinājuma apraksts
Būvnormatīvs 55. punktā nosaka, ka vadu un kabeļu ierīkošana notiek sertificēta būvspeciālista vadībā. Par vadu un kabeļu ierīkošanu atbild būvspeciālists, kas ieguvis pastāvīgās prakses tiesības būvdarbu vadībā. Tāpat būvnormatīvs nostiprina jau praksē esoši pieeju - prasību, ka elektroinstalācijas praktisko ierīkošanas darbu veic elektromontieri. Tiek novērsta nekorekta normatīvo aktu interpretācija par to, ka šos darbus drīkst veikt tikai būvspeciālisti.

Papildus vēršam uzmanību, ka vadiem un kabeļiem izvirzītās minimālās tehniskās prasības ugunsdrošības jomā ir noteiktas Latvijas būvnormatīva LBN 201-15 "Būvju ugunsdrošība"* 100. punktā un tās nav dublējamas arī šajā būvnormatīvā. Citiem vārdiem sakot, būtu lieki un dublējoši  būvnormatīvā noteikt to, ka elektroinstalāciju veido izmantojot attiecīgai uzstādīšanas vietai atbilstošas ugunsreakcijas klases elektroinstalācijas vadus un kabeļus, jo tas jau izriet no regulējuma LBN 201-15 "Būvju ugunsdrošība"*.
*Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumi Nr. 333 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 "Būvju ugunsdrošība"".
Problēmas apraksts
Būvnormatīva 6. pielikuma 2. tabulā noteiktās prasības nav saskaņotas ar ekspluatācijas jomā noteiktajām prasībām Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumos Nr. 238 "Ugunsdrošības noteikumi". Attiecīgajā jomā vienotās prasības elektroinstalācijas izolācijas pretestības pārbaudēm ir balstītas uz Latvijas standartā LVS HD 60364-6:2016 noteiktajām prasībām. Pašlaik būvnormatīva 6. pielikuma 2. tabula rada neloģisku situāciju - jaunierīkotajām elektroinstalācijām prasības attiecībā uz izolācijas pretestību ir zemākas nekā ekspluatācijā esošām elektroinstalācijām.
Risinājuma apraksts
Būvnormatīva 6. pielikuma 2. tabula nosaka tādas pašas prasības, kādas tiek izvirzītas ekspluatācijā esošām elektroinstalācijām. Būvnormatīva 6. pielikuma 2. tabulā noteiktās jaunās prasības (t.sk. Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumos Nr. 238 "Ugunsdrošības noteikumi" ekspluatācijā noteiktās) ir balstītas standartā LVS HD 60364-6:2016 (tabula 6.1).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Būvniecības ierosinātāji
Ietekmes apraksts
Vairs netiek pieļauts elektroinstalāciju tehniski ierīkot tā, lai elektroenerģijas tirgus modelī veidotos lietotāja-apakšlietotāja attiecības. Jau uzbūvētas ēkas elektroinstalācijas pārbūves gadījumā izriet pienākums novērst tehnisko risinājumu, kura dēļ agrāk izveidojušās lietotāja-apakšlietotāja attiecības.
Jaunas ēkas būvniecības gadījumā, kā arī uzbūvētas ēkas elektroinstalācijas pārbūves gadījumā, noteikts pienākums uzstādīt arī nolūdstrāvas automātslēdzi noteiktās elektroinstalācijas ķēdēs.
Juridiskās personas
  • Būvkomersanti
Ietekmes apraksts
Vairs netiek pieļauts elektroinstalāciju tehniski ierīkot tā, lai elektroenerģijas tirgus modelī veidotos lietotāja-apakšlietotāja attiecības. Jau uzbūvētas ēkas elektroinstalācijas pārbūves gadījumā izriet pienākums novērst tehnisko risinājumu, kura dēļ agrāk izveidojušās lietotāja-apakšlietotāja attiecības.
Jaunas ēkas būvniecības gadījumā, kā arī uzbūvētas ēkas elektroinstalācijas pārbūves gadījumā, noteikts pienākums uzstādīt arī nolūdstrāvas automātslēdzi.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Sabiedrības grupa
Vai ietekmē?
Izmaksas par vienību - euro
Vienību skaits
Atbilstības izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Fiziskās personas
Kopā (fiziskās personas)
3 700 000,00
Būvniecības ierosinātāji
Vērtības nozīme:
370,00
Euro
10 000
gadījumu skaits gadā
3 700 000,00
Kopējās ikgadējās izmaksas atbilstības prasību izpildei aplēstas aptuveni 3,7 milj. EUR gadā, ko segtu elektroinstalāciju īpašnieki ierīkojot vai pārbūvējot savu elektroinstalāciju. Šīs izmaksas ir relatīvi nelielas, salīdzinājumā ar kopējām ēkās un tās elektroinstalācijas ierīkošanas izmaksām, bet šo papildu izmaksu radītie ieguvumi ir nenovērtējami. Izmaksas noteiktas ar formulu A x (B + C), kur A – noplūdes strāvas aizsardzības vienas vidējās izmaksas vienas ēkas elektroinstalācijai aplēšamas aptuveni 400 EUR vērtībā. Vienas aizsargierīces cena ir robežās no 25- 150 EUR, atkarībā no tajā ietvertās funkcionalitātes. Ņemot vērā, ka ēkas elektroinstalācijā būtu vajadzīgas vairākas šādas aizsargierīces ar dažādu funkcionalitāti un parametriem, kas atkarīgas no elektroinstalācijas lieluma un izvēlētā tehniskā risinājuma, kopējās izmaksas aplēšamas plašā diapazonā, bet vidēji vienai privātmājai varētu būt aptuveni 400EUR papildu izmaksas par šādas aizsardzības ierīkošanu. Par izejas pieņēmumiem pieņemts, ka viena 2 polu kombinētā aizsargierīce izmaksā aptuveni 50EUR/gab, bet 4 polu aizsargierīce aptuveni 100 EUR/gab. , kā arī vienai dzīvojamai ēkai varētu būt nepieciešamas aptuveni 6 šādas aizsargierīces. B – mājokļu (dzīvokļu jaunas būvniecības) skaits jaunas dzīvojamās ēkas būvniecības gadījumā. Gada laikā sistēmai tiek pieslēgti 7-10 tūkstoši jauni enerģijas lietotāju pieslēgumi. Aplēsei pieņemts, ka gada laikā aptuveni 5000 šajos objektos tiek veikta arī iekšējās elektroinstalācijas ierīkošana vai pārbūve. B=5000. C – gadījumu (dzīvokļu pārbūves) skaits jau uzbūvētas ēkas sastāvā veiktas jaunas elektroinstalācijas ierīkošanas gadījumi gadā . Šo apjomu nav iespējams precīzi identificēt, bet izmaksu ietekmes aplēses nolūkos pieņemts, ka elektroinstalācijas atjaunošana tiek veikta objektu apjomam, kas ir samērojams ar objektu skaitu, kuros tiek ierīkota jauna elektroinstalācija, t.i. 5000 objekti. C=5000.
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
0,00
Būvkomersanti
Kopā
3 700 000,00
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
-
Nevalstiskās organizācijas
-
Cits
AS "Sadales tīkls", "Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācija", Standartizācijas tehniskā komiteja LVS/STK/51 "Elektroenerģētika", Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācija

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Samazina elektrotraumu risku.

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk