Anotācija

1. Lai gan 2023. gadā vairs netiek veiktas atbrīvotā finansējuma (ERAF, valsts budžeta un valsts budžeta dotācijas pašvaldībām) pārdales starp pašvaldībām 9.3.1.1.pasākuma ietvaros, šī brīža MK noteikumu Nr.871 nosacījums par projekta attiecināmo izmaksu apmēra izmaiņām nepieļauj iespēju pēc 2023. gada 30. aprīļa projektā palielināt 9.3.1.1. pasākuma finansējumu arī tādos gadījumos, ja tas jau ir paredzēts plānošanas reģiona DI plānā līdz 2022.gada 31.decembrim, kad tika veiktas visas 9.3.1.1.pasākuma atbrīvotā finansējuma (gan ar papildu uzraudzības rādītājiem, gan faktisko finansējuma atlikumu) pārdales starp pašvaldībām. 2022. gada septembrī Labklājības ministrija, izpildot MK 2022. gada 8. marta sēdes protokola lēmumu (protokols Nr. 13, 32§, 4. punkts) par 9.3.1.1. pasākuma atbrīvotā finansējuma pārdalēm, vienojās ar Siguldas novada pašvaldību par papildu 9.3.1.1.pasākuma finansējuma 352 000 euro (tai skaitā Eiropas Reģionālā attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējumu 300 000 euro) apmērā piešķiršanu un un papildu 7 pakalpojumu vietu izveidi personām ar garīga rakstura traucējumiem Krimuldas pagastā izveidojamajā dienas aprūpes centrā. Siguldas novada pašvaldībai papildu dienas aprūpes centra pakalpojumu vietu izveidei papildu piešķirtais 9.3.1.1.pasākuma finansējums tika apstiprināts Rīgas plānošanas reģiona DI plānā ar 2022. gada 28. oktobra Sociālo pakalpojumu attīstības padomes  lēmumu Nr.52  par Rīgas plānošanas reģiona DI plāna 2017. – 2020.gadam grozījumu Nr.11 apstiprināšanu. Vienlaikus ar Rīgas plānošanas reģiona DI plāna grozījumu apstiprināšanu Siguldas novada pašvaldībai tika lūgts precizēt kļūdaini norādīto pašvaldībai papildu piešķirtā 9.3.1.1.pasākuma finansējuma apmēru. Diemžēl Siguldas novada pašvaldība dažādu apstākļu un sakritību dēļ precizētu domes lēmumu pieņēma tikai 2023. gada 13. aprīlī, savukārt attiecīgus projekta grozījumus, kas paredz papildu piešķirto 9.3.1.1. pasākuma finansējumu papildu vietu izveidei dienas aprūpes centrā Krimuldas pagastā, Siguldas pašvaldība Kohēzijas politikas vadības informācijas sistēmā (turpmāk – KP VIS) ierosināja tikai 2023. gada 25. maijā, kas pārsniedz MK noteikumu Nr.871 11.¹ punktā noteikto termiņu – 2023. gada 30. aprīlis. Līdz ar to šobrīd ir radusies situācija, kad sadarbības iestāde MK noteikumu Nr. 871 11.¹ punktā noteiktā termiņa dēļ vairs nevar KP VIS apstiprināt Siguldas novada pašvaldības ierosinātos projekta grozījumus, kas saistīti ar pašvaldībai papildu piešķirto 9.3.1.1.pasākuma finansējumu un papildu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveides ieplānošanu projektā. 2023. gada 20. jūlijā Labklājības ministrija saņēma vēstuli no Siguldas novada pašvaldības ar lūgumu ierosināt grozījumus MK noteikumos Nr. 871 un pagarināt termiņu, līdz kuram pašvaldības projektā var palielināt ERAF finansējumu. Pēc Labklājības ministrijas lūguma 2023. gada 27. jūlijā tika saņemta atkārtota Siguldas novada pašvaldības vēstule, kurā pašvaldība apliecināja, ka pabeigs paplašinātā Krimuldas dienas aprūpes centra izbūvi līdz 9.3.1.1. pasākuma īstenošanas termiņa beigām – 2023.gada 31.decembrim, jo projekta ietvaros paredzētie būvdarbi notiek pilnā apjomā, kā arī būvsapulcēs nav identificēti riski, kuri apdraudētu infrastruktūras objekta pabeigšanu (tai skaitā nodošanu ekspluatācijā) līdz būvniecības līguma izpildes termiņa beigām (2023. gada 16. novembris). Tāpat vēstulē Siguldas novada pašvaldība norāda, ka līdz šim Krimuldā nav bijuši pieejami sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi, tai skaitā infrastruktūra, kurā būtu iespējams sniegt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus personām ar garīga rakstura traucējumiem, un tādēļ Krimuldas 9.3.1.1.pasākuma projekts Siguldas novada pašvaldībai ir nozīmīgs un ir iekļauts Siguldas novada attīstības programmas 2021. – 2027. gadam Investīciju plānā. Izvērtējot visu iepriekšminēto, Labklājības ministrija pieņēma lēmumu, ka ir nepieciešams ierosināt termiņa, līdz kuram pašvaldības var palielināt 9.3.1.1.pasākuma projekta kopējo attiecināmo izmaksu (tai skaitā ERAF finansējuma) apmēru, pagarinājumu;

2. Ņemot vērā, ka arvien vairāk pašvaldības noslēdz 9.3.1.1.pasākuma projektu īstenošanu, kuru ietvaros ir izveidojušas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūru, veidojas gadījumi, kad pašvaldības izvēlas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu deleģēt citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem (pamatā tās ir pašvaldības teritorijā darbojošās biedrības un nodibinājumi), vienlaikus pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanai nododot šiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem bezatlīdzības lietošanā pašvaldības 9.3.1.1.pasākuma ietvaros izveidoto sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūru. Šobrīd MK noteikumu Nr.871 50.³ punkts aizliedz šādos gadījumos bezatlīdzības lietošanā nodotajā pakalpojumu infrastruktūrā citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem sniegt MK noteikumu Nr.871 50.10. apakšpunktā minētos maksas sociālos pakalpojumus. Šāds aizliegums savulaik tika iestrādāts, lai sociālo pakalpojumu sniedzēji par publisko finansējumu izveidotajā sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūrā neveiktu saimniecisko darbību un nebūtu jāpiemēro valsts atbalsta tiesiskais regulējums. Vienlaikus Labklājības ministrija arvien biežāk saņem informāciju gan no plānošanas reģioniem, gan atsevišķām pašvaldībām, ka šāds maksas sociālo pakalpojumu sniegšanas aizliegums atsevišķos gadījumos negatīvi ietekmē deinstitucionalizācijas mērķa grupas personas. Piemēram, bērnam ar funkcionāliem traucējumiem pašvaldība var nodrošināt (finansēt) ierobežotu nepieciešamā sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanas reižu skaitu, savukārt šī bērna vecāki ir gatavi apmaksāt bērnam nepieciešamā sociālās rehabilitācijas pakalpojuma papildu sniegšanas reizes, bet tas nav iespējams gadījumos, ja pakalpoja sniedzējs ir biedrība vai nodibinājums, kurš pakalpojumus nodrošina bezatlīdzības lietošanā nodotajā 9.3.1.1.pasākuma infrastruktūrā. Attiecīgi to pašvaldību, kuras izvēlējušās sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu deleģēt citam sociālo pakalpojumu sniedzējam, mērķa grupas personas ir nevienlīdzīgākā situācijā kā mērķa grupas personas, kuru pašvaldības pašas nodrošina sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu un tām ir atļauts sniegt arī MK noteikumu Nr.871 50.10. apakšpunktā minētos maksas sociālos pakalpojumus. Tāpat sabiedrībā balstītu sociālo maksas pakalpojumu sniegšanas aizliegums infrastruktūrā, kas nodota bezatlīdzības lietošanā uz deleģējuma līguma piesaistītam sociālo pakalpojumu sniedzējam, neveicina šīs infrastruktūras saimniecisku un ekonomiski izdevīgu izmantošanu, jo bieži vien pašvaldību ierobežotā finansējuma dēļ pakalpojumus ir iespējams finansēt ierobežotā apmērā un izveidotajai infrastruktūrai ir nepilna noslodze vai atsevišķos gadījumos pat dīkstāve. Līdz ar to ir nepieciešams risinājums, lai līdz 9.3.1.1.pasākuma īstenošanas beigām (2023. gada 31. decembris) un arī 9.3.1.1.pasākuma rezultātu ilgtspējas nodrošināšanas periodā (vismaz piecus gadus pēc 9.3.1.1.pasākuma projekta noslēguma) izveidotajā sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūrā būtu iespējams sniegt sociālos maksas pakalpojumus arī gadījumā, ja pašvaldība izveidoto pakalpojumu infrastruktūru ir nodevusi bezatlīdzības lietošanā citam sociālo pakalpojumu sniedzējam, ar kuru pašvaldībai ir noslēgts deleģējuma līgums par pakalpojumu sniegšanu pašvaldības mērķa grupas personām.

Lai risinātu iepriekšminētās problēmas, MK noteikumu projekts paredz:
1. precizēt MK noteikumu Nr.871 11.1 punktu, nosakot, ka 9.3.1.1.pasākuma ietvaros pašvaldības var palielināt projekta attiecināmā finansējuma apmēru, ja papildu pašvaldības finansējums sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidei nav uzskatāms par neattiecināmajām izmaksām atbilstoši šo noteikumu 28.4. apakšpunktam un 36. punktam. Vienlaikus 9.3.1.1.pasākuma ietvaros pašvaldības var palielināt projekta ERAF finansējuma apmēru līdz 2023. gada 15. oktobrim atbilstoši MK noteikumu Nr.871 10.1 punktā minētajam plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānam. Ierosinātie termiņa grozījumi neietekmēs uzsākto 9.3.1.1.pasākuma projektu īstenošanu un noslēgtos līgumus par projektu īstenošanu. Ierosinātais termiņa pagarinājums, līdz kuram var palielināt ERAF finansējuma apmēru, ir attiecināms tikai uz Siguldas novada pašvaldību, kurai piešķirtais papildu 9.3.1.1.pasākuma (tai skaitā ERAF) finansējums un papildu sasniedzamie uzraudzības rādītāji ir iekļauti Rīgas plānošanas reģiona DI plānā (Siguldas novada pašvaldība ir pēdējā pašvaldība, kuras projektā nav ieplānots ar DI plāna grozījumiem atbilstoši MK 2022. gada 8. marta sēdes protokola lēmumam papildu pārdalītais 9.3.1.1.pasākuma finansējums un uzraudzības rādītāji);
2. precizēt MK noteikumu Nr.871 50.³ punktu, nosakot, ka finansējuma saņēmējam (pašvaldībām) ir aizliegts 9.3.1.1.pasākuma ietvaros izveidoto sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu infrastruktūru pasākuma īstenošanas un projekta rezultātu ilgtspējas nodrošināšanas periodā nodot valdījumā vai lietojumā citam saimnieciskās darbības veicējam, izņemot gadījumu, ja infrastruktūru nodod bezatlīdzības lietošanā sociālo pakalpojumu sniedzējam, ar kuru pašvaldība ir noslēgusi deleģēšanas līgumu par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu mērķa grupas personām un deleģējuma līgumā paredzēts pienākums nodrošināt šo noteikumu 50.10. apakšpunkta un 50.¹ un 50.² punkta nosacījumu izpildi, t.i., deleģējuma līgumā ir paredzēta sabiedrībā balstītu sociālo maksas pakalpojumu sniegšana. Attiecīgi pašvaldībai, slēdzot deleģējuma līgumu ar tās izvēlēto sociālo pakalpojumu sniedzēju, deleģējuma līgumā ir jāparedz, ka sociālo pakalpojumu sniedzējam ir tiesības sniegt arī sabiedrībā balstītus sociālos maksas pakalpojumus, ja pašvaldība ir lēmusi, ka tā saviem iedzīvotājiem (mērķa grupas personām) nodrošinās arī maksas sociālo pakalpojumus (piemēram, samaksu par atsevišķiem pakalpojumiem pilnā apmērā). Sabiedrībā balstītu sociālo maksas pakalpojumu sniegšanas gadījumā mērķa grupas personu apriti un samaksas iekasēšanu pilnībā organizēs pašvaldības sociālais dienests, kurš attiecīgi informēs piesaistīto sociālo pakalpojumu sniedzēju par konkrētā laika periodā mērķa grupas personām sniedzamo pakalpojumu apjomu. Tādējādi sabiedrībā balstītu sociālo maksas pakalpojumu sniegšana bezatlīdzības lietošanā nodotajā infrastruktūrā nav uzskatāma par saimniecisko darbību, jo pašvaldības uz deleģējuma līguma piesaistītais sociālo pakalpojumu sniedzējs izpilda pašvaldības pasūtījumu attiecībā uz sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu (tai skaitā arī maksas) nodrošināšanu attiecīgās pašvaldības mērķa grupas personām. Saimnieciskās darbības veikšana vai jebkādu citu sociālo maksas pakalpojumu sniegšana, kas nav paredzēta MK noteikumos Nr.871 un nav saistīta ar deleģējuma līgumā atrunāto saistību izpildi, bezatlīdzības lietošanā nodotajā infrastruktūrā sociālo pakalpojumu sniedzējam arī turpmāk būs aizliegta. Gadījumā, ja pašvaldība neplāno savām mērķa grupas personām nodrošināt iespēju saņemt  MK noteikumu Nr.871 50.10. apakšpunktā minētos maksas pakalpojumus, deleģējuma līgumā maksas pakalpojumu sniegšana nav jāparedz uz bezatlīdzības lietošanā nodotajā infrastruktūrā sociālo pakalpojumu sniedzējs nodrošina tikai pašvaldības finansētu sociālo pakalpojumu sniegšanu. Minētais nosacījums attieksies arī uz MK noteikumu Nr.871 50.9 apakšpunktā noteikto 9.3.1.1.pasākuma projekta rezultātu ilgtspējas periodu.