Anotācija (ex-ante)

Valstī patlaban notiek pāreja uz valsts pārvaldes pakalpojumu digitalizāciju un vairākas institūcijas jau ir pārgājušas uz iesniegumu iesniegšanu un lēmumu paziņošanu elektroniski, kā arī lielākā daļa iedzīvotāju ir apguvuši prasmes darbam tiešsaistē. Arī dienests ir ieviesis tehniskos risinājumus darbam tiešsaistē. Administratīvā procesa likums, Dokumentu juridiskā spēka likums un Paziņošanas likums elektronisko saziņu paredz tikai kā papildu iespēju, vienlaikus nosakot, ka citāda kārtība var būt noteikta speciālā likumā. Pašlaik klients dienestā iesniegumus iesniedz, izmantojot dažādus to iesniegšanas veidus – rakstveidā (papīra veidā vai kā elektroniski parakstītu dokumentu, iesniedzot to ārpus Meža valsts reģistra), mutiski vai tiešsaistē Meža valsts reģistrā. Saskaņā ar dienesta apkopoto pakalpojumu statistiku 2021. gadā 53,9 % iesniegumu tika saņemti elektroniski. Atsevišķiem pakalpojumiem jau patlaban dienesta komunikācija ar klientu notiek tikai elektroniski, bet, izmantojot dažādus elektroniskās saziņas rīkus - e-pastu,  tiešsaistē Meža valsts reģistrā, labvēlīga administratīvā akta paziņošanu dienesta tīmekļvietnē. Dienests nodrošina dažāda veida pakalpojumus meža apsaimniekošanas un medību jomā, tādēļ informācijas aprites paātrināšanai, monetāro un ar iesnieguma sagatavošanu, parakstīšanu un nosūtīšanu saistīto slogu samazināšanai, kā arī informācijas drošības palielināšanai likumprojektā noteikts, ka iesniegumi strukturētu datu veidā iesniedzami tiešsaistē Meža valsts reģistrā un dienesta izdotie administratīvie akti paziņojami tikai tiešsaistē Meža valsts reģistrā. Šo nosacījumu ieviešanai paredzēts pārejas periods. 
Tāpat, mainot iesniegumu iesniegšanas kārtību, ir ņemts vērā, ka daļai fizisko personu var nebūt datoru vai iemaņu darbā ar to. Tādējādi, lai šādām personām nebūtu vairākkārt jāvēršas dienesta klientu apkalpošanas centrā vai Valsts un pašvaldību vienotajā klientu apkalpošanas centrā, jau sākotnējā posmā līdz ar iesnieguma iesniegšanu tiks nodrošināta personas informēšana par iespēju izvēlēties sev ērtāko normatīvajos aktos noteikto nelabvēlīga administratīvā akta saņemšanas veidu, to strukturētu datu veidā norādot iesniegumā. Lai izpildītu iestādes funkcijas pārejas periodā,  pirms pāriešanas uz pilnībā elektronisku informācijas apriti, kamēr tiek testēti elektroniskie risinājumi, personām tiek saglabātas iespējas vērsties dienestā ar iesniegumu dažādos veidos – gan ar iesniegumu mutvārdos, gan rakstveidā, kā arī paredzēta iespēja iesniegumus strukturētu datu veidā iesniegt tiešsaistē Meža valsts reģistrā. 
Katrai personai Meža valsts reģistrā (lietotāja profilā) būs pieejama visa informācija apkopotā veidā (iesniegumi, lēmumi). Vienlaikus saistībā ar plānotajām izmaiņām iesniegumu iesniegšanas kārtībā ir jāgroza arī dienesta izdoto administratīvo aktu paziņošanas kārtība. Tā kā meža īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem un medniekiem ir noteikti daudzi un dažādi pienākumi, kas ietver aktīvu sadarbību ar dienestu, bet to efektīvi, ātri un droši var izdarīt tikai, izmantojot  elektronisko saziņu, likumprojektā nepieciešams noteikt, ka turpmāk dienesta izdotie administratīvie akti būs pieejami tiešsaistē Meža valsts reģistrā.

Likumprojektā noteikts, ka iesniegumi dienestam piekritīgajos administratīvajos procesos dienestā iesniedzami strukturētu datu veidā Meža valsts reģistrā un dienesta izdotie administratīvie akti tiek paziņoti tiešsaistē Meža valsts reģistrā. Likumprojekts neattieksies uz iesniegumiem Iesniegumu likuma izpratnē. To iesniegumu aprite, kas nav saistīti ar dienesta nodrošinātajiem administratīvajiem procesiem, dienestā notiks Iesniegumu likumā noteiktā kārtībā. 
Likumprojekts atrisinās jautājumu par pastāvīgu un drošu saziņas iespēju izveidi, kas nodrošinātu efektīvu mūsdienām atbilstošu, attālinātu komunikāciju ar visiem meža īpašniekiem, arī ar tiem, kuri ikdienā tiek apzināti, nosūtot vēstuli uz deklarēto adresi vai uz personisko e-pasta adresi. Saziņa tiešsaistē, tostarp ar oficiālās elektroniskās adreses starpniecība, nepārprotami ir efektīvāks veids, kā sasniegt personu, atšķirībā no sasniedzamībai deklarētajā dzīvesvietas adresē, kas ne vienmēr ir tūlītēji zināma, ja tiek nomainīta. Turklāt paredzams būtisks izmaksu un cilvēkresursu sloga samazinājums fizisku vēstuļu sagatavošanai un izsūtīšanai, kā arī telefoniskās saziņas izmantošanai. Likumprojekts paredz noteikt dienesta izdoto administratīvo aktu paziņošanu tiešsaistē kā primāro paziņošanas veidu.
Ir paredzēts pārejas periods, kamēr tiks ieviests regulējums par iesniegumu iesniegšanu strukturētu datu veidā un lēmumu paziņošanu tiešsaistē. Pārejas periodā  persona, iesniedzot iesniegumu, var norādīt arī citu paziņošanas veidu. Nosakot pārejas periodu, ņemts vērā arī tas, ka oficiālo elektronisko adresi kā obligāti lietojamu valsts pārvaldes un privātpersonas saziņā plānots noteikt ar 2027. gada 1. janvāri. Vienlaikus ir ņemts vērā Ministru kabineta 2022. gada 1. februāra sēdes protokola Nr. 5 23.§ 7. punktā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai uzdotais uzdevums sagatavot un līdz 2026. gada 31. decembrim noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu, kas nosaka kritērijus un kārtību, kādā reģistrē tās personas, kuras objektīvu iemeslu dēļ nav aktīvas e-vidē, kā arī kārtību, kādā tiek nodrošināta šo personu apziņošana un informācijas piegāde. Ņemot vērā iepriekšminēto, paredzams, ka ar 2027. gada 1. janvāri valsts pārvaldes un privātpersonu savstarpējā saziņa notiks elektroniski. Tādējādi arī dienesta pāreja uz saziņu tiešsaistē Meža valsts reģistrā uzskatāma par veicinošu pasākumu visas valsts pārejā uz digitālu dokumentu apriti. 
Saeimā 2016. gada 16. jūnijā pieņemts Oficiālās elektroniskās adreses likums, kurš stājas spēkā 2018. gada 1. martā un kura mērķis ir nodrošināt drošu, efektīvu un kvalitatīvu elektronisko saziņu un elektronisko dokumentu apriti starp valsts iestādēm un privātpersonām, to nodrošinot vienotā sistēmā. Oficiālās elektroniskās adreses likums paredz, ka privātpersonai tiek radīta viena elektroniska vide, kurā tā saņem visu viņai pienākošos korespondenci no valsts iestādēm neatkarīgi no tā, kura valsts iestāde un kādā jautājumā vēlas sazināties ar privātpersonu un vai līdz šim šāda saziņa notika, izmantojot citu elektronisko sistēmu. Tādējādi privātpersonai tiek radīta elektroniskā vide, kurā viņa var saņemt visu tai pienākušo korespondenci no valsts iestādēm un tai nav nepieciešams pierakstīties citās valsts informācijas sistēmās, lai pārliecinātos, vai tai nav atsūtīts kāds dokuments.
Saskaņā ar Oficiālās elektroniskās adreses likuma 12. panta otro daļu valsts iestāde var elektroniski sazināties un nosūtīt elektronisko dokumentu, izmantojot atbilstošu valsts informācijas sistēmu un vienlaikus nodrošinot attiecīgās saziņas un dokumenta pieejamību oficiālās elektroniskās adreses kontā. Ievērojot Oficiālās elektroniskās adreses likuma 12. panta otrajā daļā noteikto, likumprojekts paredz noteikt, ka personām, kurām būs aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, dienests informāciju par Meža valsts reģistrā izveidotajiem administratīvajiem aktiem (arī nelabvēlīgiem administratīvajiem aktiem), citiem lēmumiem, dokumentiem un informāciju nosūtīs uz oficiālo elektronisko adresi, vienlaikus no oficiālās elektroniskās adreses konta nodrošinot piekļuvi Meža valsts reģistram un tajā paziņotajiem administratīvajiem aktiem. Paziņošanas likuma 9. panta 1.1 daļā noteikts, ka dokumentu paziņo uz oficiālo elektronisko adresi Oficiālās elektroniskās adreses likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā, ja adresātam ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts. Tādējādi paredzētās izmaiņas interpretējamas kopsakarā ar Paziņošanas likuma 1. pantu, kurā noteikts, ka likuma mērķis ir nodrošināt iestādes un privātpersonas publiski tiesiskajās attiecībās savlaicīgu, kvalitatīvu un privātpersonas tiesībām un likumiskajām interesēm atbilstošu dienesta pieņemto administratīvo aktu paziņošanu adresātam.
Dienesta pāreja uz dokumentu elektronisku apriti, ņemot vērā oficiālās adreses ieviešanu, ir uzskatāma par oficiālās elektroniskās adreses ieviešanu veicinošu darbību. Likumprojekts paredz, ka dienesta izdotie administratīvie akti būs pieejami tikai Meža valsts reģistrā. Ja privātpersona vēlēsies klātienē saņemt informāciju par dienesta izdotu administratīvo aktu, privātpersonai tiks nodrošināta informācija, kas saturēs izdotā administratīvā akta numuru, datumu un derīguma termiņu. Pats administratīvais akts būs pieejams tikai Meža valsts reģistrā.
Likumprojektā paredzēts, ka persona, izmantojot Meža valsts reģistrā izveidotu tiešsaistes pakalpojumu, var pilnvarot citu personu iesniegt iesniegumu un saņemt pakalpojuma rezultātu konkrētā administratīvā procesā. Pilnvaras Meža valsts reģistrā tiek reģistrētas strukturētu datu veidā. Ar šo regulējumu ir paredzēts privātpersonām atvieglot attiecību risināšanu ar valsti meža apsaimniekošanu un izmantošanu saistītos jautājumos, piedāvājot digitālos risinājumus. Dienesta īstenotais administratīvais process pārsvarā skar meža īpašniekus vai medniekus. Pastāv situācijas, kad meža īpašnieki un mednieki mežsaimnieciskajos un medību jautājumos nejūtas pietiekami kompetenti vai citu apsvērumu dēļ vēlas pilnvarot pārstāvi pārstāvēt viņu tiesiskās intereses dienesta kompetencē esošu jautājumu risināšanai. Administratīvā procesa likums kā vienu no pilnvarojuma formām nosaka mutvārdu pilnvarojumu, kurš paredz iespēju, neizmantojot notariālo pilnvarojumu, ātri un vienkārši īstenot fiziskās personas pārstāvniecību konkrētā administratīvajā procesā, iestādē uz vietas pārbaudot personu identitāti un noformējot pilnvarojumu rakstveidā. Piekļuve Meža valsts reģistram privātpersonām tiek nodrošināta, autentificējoties ar portāla latvija.lv autentifikācijas rīkiem, tāpēc ir iespējams identificēt konkrētu personu un dienestam nav pamata apšaubīt konkrētās privātpersonas izteikto vēlmi, lai viņas vietā darbības administratīvajā procesā veic cita persona, kurai arī pirms attiecīgo darbību izpildes Meža valsts reģistrā būs pienākums autentificēties ar portāla latvija.lv autentifikācijas rīkiem. Pilnvarojuma izveidei plānots noteikt konkrētas darbības administratīvajā procesā, kuras meža īpašnieks būs tiesīgs atzīmēt Meža valsts reģistrā, kā arī konkrēti norādīt pārstāvi, kuram būs tiesības rīkoties viņa vietā. Jāuzsver, ka Meža valsts reģistrs personu identificēšanai izmanto Fizisko personu reģistrā reģistrēto informāciju par privātpersonām un ka pilnvarojums tiešsaistē pēc būtības ir līdzīgs mutvārdu pilnvarojumam, tikai šajā gadījumā privātpersonu identitāte netiks pārbaudīta iestādē uz vietas, bet izmantojot autentifikācijas procesu tiešsaistē. Šāda pieeja nenonāk pretrunā ar Administratīvā procesa likuma regulējuma mērķi, bet atvieglo privātpersonas sadarbību ar valsti konkrētā administratīvajā procesā, tai izsakot savu vēlmi piesaistīt pārstāvi ar digitālo tehnoloģiju piedāvāto iespēju palīdzību, kad personas identifikācija nav nepieciešama uz vietas iestādē, tā ietaupot gan privātpersonas, gan valsts pārvaldes resursus. Ar šiem grozījumiem nav plānots atcelt notariālā pilnvarojuma institūtu darbībām meža apsaimniekošanā un izmantošanā, saglabājot Administratīvā procesa likuma 38. pantā doto izvēli privātpersonai. 
Dokumentu juridiskā spēka likuma 4. panta pirmā daļa noteic: lai dokumentam būtu juridisks spēks, tajā iekļauj šādus rekvizītus: 1) dokumenta autoru nosaukums; 2) dokumenta datums; 3) paraksts (izņemot likumā paredzētus gadījumus). Dienesta amatpersonas 2021. gadā Meža valsts reģistrā reģistrējušas 4 423 840 nogabalu izmaiņu kartītes. Par dienesta nodrošinātajiem administratīvajiem procesiem pieņemti 148 178 lēmumi. Lai Meža valsts reģistrā izdarītie ieraksti un pieņemtie lēmumi atbilstu Dokumentu juridiskā spēka likuma 4. panta nosacījumiem, tiem būtu jāsatur rekvizīts "paraksts". Meža valsts reģistra tehniskais risinājums šādu iespēju pašlaik neparedz. Pat ja neņem vērā nepieciešamos tehniskos uzlabojumus, katra ieraksta parakstīšana ar elektronisko parakstu prasītu papildu laika patēriņu, tāpēc Dokumentu juridiskā spēka likuma normā noteiktais izņēmums attiecībā uz rekvizītu "paraksts" ir jāattiecina arī uz dienestā Meža valsts reģistrā tiešsaistē iesniegtiem strukturētiem dokumentiem un dienesta amatpersonu izdarītiem ierakstiem Meža valsts reģistrā. Persona (gan dienesta amatpersona, gan privātpersona) ar portāla Latvija.lv autentifikācijas rīkiem Meža valsts reģistrā nodrošina ierakstu autentiskumu un apstiprina savu identitāti. Tas būtu pielīdzināms tam, ka Meža valsts reģistrā izveidotam ierakstam vai izdotam administratīvajam aktam ir juridisks spēks arī tad, ja tas nesatur rekvizītu "paraksts", t.i., nav parakstīts ar drošu elektronisko parakstu ar laika zīmogu vai elektronisko parakstu. Turklāt strukturēta elektroniskā dokumenta aizpildīšana tiešsaistes režīmā ir identificējama ar sistēmas ierakstu un laiku, kad tas ir izdarīts, kā arī sistēmas piešķirtu unikālu numuru, un šie dati sistēmā tiek saglabāti.  Dokumentu juridiskā spēka likuma 4. panta pirmās daļas izpratnē tas būtu pielīdzināms  amatpersonas parakstam. Šāda pieeja mazina iestādes administratīvo slogu un nav uzskatāma par neierastu praksi.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 17. panta pirmo daļu un otrās daļas 4. punktu dienesta ģenerāldirektors kā iestādes vadītājs organizē un atbild par iestādes funkciju pildīšanu, kā arī vada iestādes administratīvo darbu, ieceļ amatā un atbrīvo no tā amatpersonas. Iestādes vadītājs izveido iestādes struktūru un apstiprina iestādes amatu sarakstu. Minētā informācija tiek publicēta un aktualizēta iestādes tīmekļvietnē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Iestādes amatu sarakstā iekļautās amatpersonas ir atbildīgas par iestādes funkciju un uzdevumu izpildi, tāpēc nav nepieciešams likumā papildus nosaukt konkrētus amatus, kurus ieņemot nodarbinātie atbild par iestādes funkciju izpildi, kā arī dublēt Valsts pārvaldes iekārtas likuma 17. pantā noteikto. Valsts meža dienesta likuma 3. panta otrā un trešā daļa dublē Valsts pārvaldes iekārtas likuma 17. pantu, un tas ir vispārzināms valsts pārvaldes darbības regulējums. Tā kā nedrīkst būt tāda situācija, kad divos normatīvajos aktos tiek regulēts viens un tas pats jautājums, nepieciešams izslēgt Valsts meža dienesta likuma 3. panta otro un trešo daļu.

Likumprojektā precizēts Valsts meža dienesta likuma 3. pants, izslēdzot 3. panta otro un trešo daļu.

Lai konkretizētu dienesta amatpersonām piešķirto rīcības brīvību konkrētās situācijas, kā arī novērstu to, ka Valsts meža dienesta likumā tiek dublētas no Administratīvās atbildības likuma, Administratīvā procesa likuma un nozaru likumiem izrietošas dienesta amatpersonu tiesības, pārskatīts Valsts meža dienesta likuma 7. pants. No Valsts meža dienesta likuma 7. panta izslēgtas dublējošās normas un konkretizēts, uz kuru procesa veidu vai kurām darbībām attiecas 7. pantā minētās tiesības un kādiem priekšnoteikumiem jāpastāv, lai dienesta amatpersonas varētu izmantot 7. pantā paredzēto rīcību, tāpēc ir nepieciešams precizēt 7. panta ievaddaļu, kā arī 7. pantu kopumā. Valsts meža dienesta likums kā dienesta speciālais likums aptver dienesta amatpersonu kompetenci dažādās uzraudzības jomās, kur procesus regulē atsevišķi normatīvie akti – Meža likums, Medību likums, Koksnes regula ar regulējumu gan administratīvajā procesā, gan tiesiskās atbildības piemērošanā, tāpēc Valsts meža dienesta likuma regulējums kalpo par pamatu dažāda veida uzraudzības pasākumu īstenošanai un privātpersonu pārbaudēm, apvienojot dienesta amatpersonu kompetences regulējumu vienā normatīvajā aktā. Turklāt tiesvedības procesos Valsts meža dienesta likuma 7. panta normas daudzkārt ir kalpojušas pilnīgākai izpratnei gan tiesai, gan privātpersonai par to, kāds ir bijis tiesiskais pamats dienesta amatpersonām veikt konkrētas darbības, piemēram, pārbaudīt, vai automašīnas bagāžas nodalījumā nav nelikumīgi nomedīts dzīvnieks.
7. panta 9. punkts noteic, ka tad, ja tiek pārkāptas meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošo normatīvo aktu prasības, dienesta amatpersonām ir tiesības apturēt transportlīdzekļus uz mežsaimniecības un lauksaimniecības uzņēmumu ceļiem, bet transportlīdzekļus, ko izmanto kokmateriālu transportēšanai, – arī uz pašvaldību ceļiem. Amatpersonām, kas aptur transportlīdzekļus, jābūt formas tērpā. Saskaņā ar Meža likuma 5. pantu fiziskām personām valsts un pašvaldības mežā transportlīdzekļus atļauts lietot, pārvietojoties pa ceļiem un dabiskām brauktuvēm. 
Atbilstoši Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 13. panta otrajai daļai dienesta amatpersonas meža zemē veic ugunsdrošības uzraudzību. Saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumu Nr. 238 "Ugunsdrošības noteikumi" 423.6. un 423.7. apakšpunktu meža ugunsnedrošajā laikposmā aizliegts braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purviem ārpus ceļiem, ja tas nav saistīts ar deleģēto funkciju un uzdevumu izpildi, un ekspluatēt mežā un purvos vai uz tos šķērsojošiem ceļiem transportlīdzekļus un citus mehānismus ar bojātu iekšdedzes dzinēja gāzu izplūdes sistēmu. Lai veiktu pārbaudes un novērstu iespējamos pārkāpumus, dienesta amatpersonām ir jāpiešķir tiesības apturēt motorizētus braucošus sauszemes transportlīdzekļus uz ceļiem, kā arī dabiskām brauktuvēm meža zemē. Par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu meža zemē dienests ir tiesīgs piemērot administratīvo atbildību. Pēdējo gadu tendences liecina, ka meža videi palielinās rekreatīvā slodze, attīstās dažādi sporta veidi – bezceļa auto un kvadriciklu izmantošana meža vidē, auto tūrisms, kurā tiek izmantots autotransports. Tāpēc, dienesta amatpersonām uzraudzības laikā mežā konstatējot iespējamo pārkāpumu, ir jābūt tiesībām apturēt motorizētus braucošus sauszemes transportlīdzekļus.  Lai nodrošinātu medības regulējošo normatīvo aktu ievērošanas kontroli un efektīvi uzraudzītu ūdensputnu medības ūdenstilpēs, izmantojot ūdens transportlīdzekli, ir jāpaplašina dienesta amatpersonu tiesības, ietverot ūdens transportlīdzekļu apturēšanu medību laikā.

Likumprojekts paredz precizēt likuma 7. panta ievaddaļu. 
Likumprojekts paredz 7. panta 9. punktu izteikt jaunā redakcijā un noteikt, ka tad, kad pastāv pamatotas aizdomas par iespējamu dienesta kompetencē esoša normatīvā akta pārkāpumu, dienesta amatpersonām ir tiesības apturēt motorizētus braucošus sauszemes transportlīdzekļus mežā uz ceļiem un dabiskām brauktuvēm, kā arī, veicot ūdensputnu medību uzraudzību, apturēt ūdens transportlīdzekļus. Norma par motorizētu braucošu sauszemes transportlīdzekļu un ūdens transportlīdzekļu apturēšanu atbilst Medību likuma 24. panta 9. punkta "k" apakšpunktam, kurā šādu aizliegtu medību līdzekļu, rīku un paņēmienu izmantošana medībās atzīta par nelikumīgām medībām. Tā kā Valsts meža dienests uzrauga Medību likuma ievērošanu, šādas tiesības ir pamatotas ar speciālo likumu. Patlaban šādas tiesības ir noteiktas attiecībā uz mežsaimniecības un lauksaimniecības uzņēmumu ceļiem, kas dabā ne vienmēr ir atšķirami no pašvaldības ceļiem. Lai uzraudzības funkciju nodrošināšanā piesaistītu Valsts policijas amatpersonas, ir jāņem vērā ierobežotie cilvēku resursi iestādēs, un šādi grozījumi ļaus efektīvāk izmantot esošos cilvēkresursus dienestā un novērsīs domstarpības par konkrētās brauktuves statusu. 
Valsts meža dienesta likuma regulējums nav pretrunā ar ceļu satiksmes jomas regulējumu, kurā ir paredzēti tie subjekti, kas ir tiesīgi apturēt transportlīdzekli. Ceļa satiksmi regulējošo normatīvo aktu ievērošanas kontrole neietilpst dienesta kompetencē, tāpēc, apturot transportlīdzekļus, dienesta amatpersonas nepārbaudīs ceļa satiksmes noteikumu ievērošanu. Ceļu satiksmes jomas regulējums nosaka transportlīdzekļa vadītāja pienākumu apturēt transportlīdzekli, ja policijas darbinieks, robežsargs, pašvaldības transporta kontroles dienesta amatpersona vai muitas amatpersona dod norādījumu apturēt transportlīdzekli un tas attiecas uz transportlīdzekļu dalību ceļa satiksmē. Meža apsaimniekošanu un izmantošanu, pārvietošanos mežā, meža ugunsdrošību un medības regulējošie normatīvie akti neregulē transportlīdzekļa dalību ceļa satiksmē, taču transportlīdzekli var izmantot, lai izdarītu  meža apsaimniekošanu un izmantošanu, pārvietošanos mežā, meža ugunsdrošību un medības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu. Tāpēc dienesta amatpersonām ir nepieciešamas pilnvaras apturēt motorizētus braucošus sauszemes transportlīdzekļus meža zemē ar horizontāli vērstu roku, zizli vai skaļruņa palīdzību, vai no Valsts meža dienesta autotransporta ar rokas vai zižļa kustību, kas vērsta uz konkrēto transportlīdzekļa vadītāju. Uzraugot ūdensputnu medības ūdenstilpēs, ūdens transportlīdzekļus aptur ar skaļruņa palīdzību.

Patlaban Valsts meža dienesta likuma 7. panta 10. punkts noteic, ka dienesta amatpersonām ir tiesības izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvo sodu par pārkāpumiem, kuru izskatīšana saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir piekritīga dienestam. Šādas dienesta amatpersonu tiesības noteic Administratīvās atbildības likuma 115. panta pirmās daļas 42. punkts un kompetences regulējums nozaru likumos, tāpēc nepieciešams izslēgt Valsts meža dienesta likuma 7. panta 10. punktu, kas nosaka dienesta amatpersonas tiesības veikt administratīvā pārkāpuma procesu. 

Likumprojekts paredz izslēgt Valsts meža dienesta likuma 7. panta 10. punktu. 

Attīstoties tehnoloģijām, arī dienesta lietošanā atrodas tehniskie līdzekļi, ko var lietot meža apsaimniekošanas un izmantošanas, un medības regulējošo normatīvo aktu prasību ievērošanas uzraudzībā, tā radot iespēju laikus atklāt un novērst iespējamos pārkāpumus. Izmantojot tehniskos līdzekļus, pārkāpumu laikā iegūtos pierādījumus (fotogrāfijas, video materiālus, skaņu ierakstus) ir iespējams fiksēt un nostiprināt, kā arī pievienot lietas materiāliem gadījumos, kad ir uzsākta administratīvā lietvedība vai pēc kriminālpārkāpuma lietas materiāli nodoti izskatīšanā Valsts policijai. Attiecībā uz medību kontroli norādāms, ka līdz šim situācijās, kad medībās, veicot pārbaudi personai ar medību ieroci, dienesta amatpersonām ir radušās aizdomas par to, ka persona ir lietojusi alkoholiskos dzērienus, narkotiskās, psihotropās vai toksiskās vielas, ir jāpiesaista Valsts policijas pārstāvis. Paplašinot dienesta amatpersonu tiesības un nosakot, ka normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var izmantot ekspresdiagnostikas testus narkotisko un psihotropo vielu ietekmes noteikšanai, valsts pārvaldē tiktu efektivizēti uzraudzības procesi – atslogots Valsts policijas amatpersonu darbs un radīti apstākļi dienesta operatīvākai rīcībai un pārkāpuma fiksēšanai. Administratīvās atbildības likuma 21. panta 4. punkts noteic atbildību par administratīvo pārkāpumu pastiprinošos apstākļus, kur citu starpā atbildību pastiprina apstākļi, ja pārkāpums izdarīts alkohola, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē vai reibumā. Likuma 71. pantā otrās daļas 6. punktā dienestam ir noteiktas tiesības aizturēt  personas, lai pārtrauktu pārkāpumu. Minētā likuma 113. panta piektajā daļā ir noteikts, ka kārtību, kādā nosakāma alkohola koncentrācija izelpas gaisā, kā arī alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes vai reibuma konstatēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Konkrēti Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 719 "Kārtība, kādā transportlīdzekļa vadītājam nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpas gaisā un konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi" nav noteikta kārtība attiecībā uz medību uzraudzības procesu.  Ministru kabineta 2014. gada 22. jūlija noteikumu Nr. 421 "Medību noteikumi" 91.12. apakšpunkts noteic, ka medīt ar ieroci aizliegts alkoholisko dzērienu (izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija pārsniedz 0,5 promiles), kā arī narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, tāpēc Valsts meža dienesta likumā būtu jānosaka, ka dienesta amatpersonai medību uzraudzībā, izmantojot ekspresdiagnostikas testu narkotisko un psihotropo vielu ietekmes konstatēšanai un portatīvās alkohola koncentrācijas noteikšanas mērierīces, ir tiesības pārbaudīt, vai personas, pie kurām atrodas medību ierocis, ir lietojušas alkoholiskos dzērienus, narkotiskās, psihotropās, toksiskās vai citas apreibinošās vielas.

Likumprojekts paredz paplašināt dienesta amatpersonām piešķirtās tiesības uzraudzības darba īstenošanā. Nepieciešams solis administratīvās atbildības reformas ieviešanā ir dienesta amatpersonu pilnvaru precizēšana medību pārkāpumu jomā. 2020. gada 1. jūlijā spēkā stājās Administratīvās atbildības likums, kurā amatpersonām paredzētas plašas tiesības gan pierādījumu, tostarp elektronisko pierādījumu, iegūšanā, gan procesuālo piespiedu līdzekļu izmantošanā (Administratīvās atbildības likuma 71. pantā dienestam paredzētas arī tiesības personu administratīvi aizturēt) un izmeklēšanas darbību veikšanā.  
Līdz šim dienests medību pārkāpumu atklāšanā sadarbojās un arī turpmāk plāno sadarboties ar Valsts policijas amatpersonām, tomēr mēdz būt situācijas, kad dienesta amatpersonām pārbaudes nākas veikt bez Valsts policijas līdzdalības, tāpēc ir nepieciešams pilnveidot dienesta amatpersonu tiesības pārkāpumu atklāšanā, lai tās varētu operatīvi un pilnvērtīgi izmantot arī tad, kad medību pārbaudē nepiedalās Valsts policijas pārstāvji. 
Likumprojektā paredzēts 7. pantu papildināt ar 11. punktu, nosakot, ka dienesta amatpersonas, veicot medību uzraudzību, var  pārbaudīt, vai personas, pie kurām atrodas medību ierocis, ir lietojušas alkoholiskos dzērienus, narkotiskās, psihotropās, toksiskās vai citas apreibinošās vielas, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izmantojot ekspresdiagnostikas testu narkotisko un psihotropo vielu ietekmes konstatēšanai, portatīvās alkohola koncentrācijas noteikšanas mērierīces, vai nogādāt šīs personas pārbaudes izdarīšanai ārstniecības iestādē, ja persona atsakās no pārbaudes un ir nepieciešams atzinums, lai konstatētu pārkāpuma faktu vai objektīvi izskatītu pārkāpuma lietu. 
Likumprojektā paredzētajā Valsts meža dienesta likuma 7. panta 12. punktā dienesta amatpersonām paredzētas tiesības pārbaužu laikā reģistrēt personas identifikācijai nepieciešamos datus un skaņu ierakstus, kā arī fotografēt un filmēt personas. Minētās darbības notiek medības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanas uzraudzībā publiski pieejamās vietās, izmantojot tehniskos līdzekļus, kas pieejami jebkurai personai. Norma reglamentē jau pastāvošas darbības, kurās iegūtā informācija izmantojama pārkāpuma fakta pierādīšanā. Lai nodrošinātu personas datu apstrādes juridisko pamatu, ārējā normatīvajā aktā nepieciešams noteikt personas datu apstrādes vispārējos nosacījumus, kas reglamentēs dienesta īstenotu datu apstrādes likumību, apstrādājamo datu veidus, attiecīgos datu subjektus, vienības, kurām personas dati var tikt izpausti, un mērķi, kādiem tie var tikt izpausti, apstrādes nolūka ierobežojumus, glabāšanas termiņus, un apstrādes darbības un procedūras, tostarp pasākumus, lai nodrošinātu likumīgu un godprātīgu personas datu apstrādi. Tāpat nepieciešams noteikt nosacījumus fotografēšanas, filmēšanas vai skaņu ierakstu izdarīšanas uzsākšanai un izdarīto ierakstu glabāšanas termiņu. Tāpēc likumprojektā paredzēts deleģējums Ministru kabinetam noteikt datu ievākšanas nosacījumus, to reģistrēšanas, glabāšanas un dzēšanas kārtību un piekļuves nosacījumus. 

Patlaban spēkā esošā Valsts meža dienesta likuma 10. panta redakcija būtībā paredz vienu apstrīdēšanas pakāpi vairāk, nekā tas noteikts Administratīvā procesa likumā. Dienesta amatpersonu – mežziņu – izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt un pārsūdzēt virsmežzinim, kas ir reģionālās struktūrvienības vadītājs. Dienesta iekšējie normatīvie akti noteic, ka adresātam nelabvēlīgie administratīvie akti ir jāsaskaņo ar reģionālās struktūrvienības speciālistu un vecāko inspektoru juridiskajos jautājumos. Pēc pārsūdzības virsmežzinim lietu izskatīšanā piedalās tie paši speciālisti, kas piedalījās dokumentu saskaņošanā, pieņemot sākotnējo lēmumu. Lai mazinātu administratīvo slogu privātpersonām, paredzēts, ka zemākā līmeņa amatpersonu pieņemtos administratīvos aktus var apstrīdēt ģenerāldirektoram, bet ģenerāldirektora pieņemtie lēmumi pārsūdzami tiesā. 
Līdz ar paredzētajiem grozījumiem pārsūdzēšanas kārtībā lēmumi administratīvo pārkāpumu lietās atbildīs Administratīvās atbildības likumā noteiktajai pārsūdzēšanas kārtībai. Tāpat pārsūdzēšanas kārtība tiek norādīta katrā konkrētajā amatpersonas (iestādes) lēmumā. 
Dienestam ir sazarota struktūra, un ne vienmēr lēmuma pieņēmējam hierarhiski augstāka amatpersona būs tiesīga pieņemt lēmumu par apstrīdēto vai pārsūdzēto lēmumu, tāpēc, pārejot uz divu līmeņu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību iestādē, ir nepieciešams konkretizēt "augstāku amatpersonu", kurai apstrīdami vai pārsūdzami dienesta amatpersonu pieņemtie lēmumi vai faktiskā rīcība. Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta otrās daļas 6. punktam, amatpersona, kurai privātpersona var apstrīdēt administratīvo aktu vai faktisko rīcību, nosakāma tiešās pārvaldes iestādes nolikumā. Patlaban Ministru kabineta 2013. gada 30. jūlija noteikumu Nr. 449 "Valsts meža dienesta nolikums" 12.¹ punktā ir noteikta trīspakāpju pārsūdzības kārtība attiecībā uz lēmumiem administratīvo pārkāpumu lietā.  Dienests ir paredzējis, ka visos gadījumos gan administratīvie akti, gan lēmumi administratīvo pārkāpumu lietās būs jāapstrīd vai jāpārsūdz dienesta ģenerāldirektoram, bet tas neatbilst Ministru kabineta 2013. gada 30. jūlija noteikumu Nr. 449 "Valsts meža dienesta nolikums" 12.¹ punktā noteiktajam, tāpēc, papildus grozījumiem Valsts meža dienesta likumā ir nepieciešams izdarīt arī grozījumus Ministru kabineta 2013. gada 30. jūlija noteikumos Nr. 449 "Valsts meža dienesta nolikums".  
Savukārt, lai izvairītos no Administratīvā procesa likuma un Administratīvās atbildības likuma dublēšanas, ir jāizslēdz Valsts meža dienesta likuma 10. pants. 
Patlaban normatīvajos aktos, kas regulē konkrētus dienestam piekritīgus administratīvos procesus, ir noteikta dažāda dienesta lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība, piemēram, ka Dienesta lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt Valsts meža dienesta likuma 10. pantā noteiktajā kārtībā, apliecinājumu var apstrīdēt  virsmežniecības virsmežzinim, bet dienesta lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likumu Valsts meža dienesta likumā noteiktajā kārtībā. Šāds regulējums dublē Administratīvās atbildības likuma un Administratīvā procesa likuma regulējumu. Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 3.2. apakšpunkts paredz, ka normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu. 
Tā kā apstrīdēšanas vai pārsūdzības kārtība ir norādāma amatpersonas (iestādes) lēmumā, Valsts meža dienesta likuma 10. panta izslēgšana nemazinās privātpersonas informētību par dienesta lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas iespējām.

Likumprojektā paredzēts izslēgt likuma 10. pantu.

Valsts meža dienesta likuma 13. panta otrajā daļā ir noteikts, ka dienesta amatpersonas, pildot dienesta pienākumus, nēsā dienesta formas tērpu vai atšķirības zīmi. Dienesta amatpersonas nav nodrošinātas ar dienesta formas tērpiem, jo dienests par lietderīgu un ekonomiski pamatotāku risinājumu ir atzinis dienesta amatpersonu nodrošināšanu ar ikdienas darba tērpu. Tā lietošana un aprite ir noteikta ar dienesta ģenerāldirektora izdotu iekšējo normatīvo aktu, tāpēc no 13. panta izslēdzama prasība par dienesta formas tērpa nēsāšanu, vienlaikus  paturot prasību lietot atšķirības zīmi, lai dienesta amatpersonas būtu atpazīstamas pienākumu izpildē. Atšķirības zīmes lietošana dienesta pienākumu izpildē palīdz atšķirt dienesta amatpersonas no citu valsts uzraudzības institūciju amatpersonām.  
Likumā ir nepieciešams noteikt deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus, kuros tiktu  noteikts dienesta amatpersonām pienākumu izpildē lietojamais atšķirības zīmes  apraksts, lietošanas un aprites kārtība, kas patlaban nav noteikta un privātpersonām nav zināma.

Likumprojektā paredzēts, ka dienesta amatpersonas, pildot dienesta pienākumus, nēsā atšķirības zīmi. Atšķirības zīmju paraugu un nēsāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.