Anotācija (ex-ante)

Jauno dotācijas modeli no 2022. gada ir plānots veidot ar sistemātisku un VPVKAC tīkla ietvaros aptverošu iespēju veikt pakalpojumu efektivitātes mērījumus, kur regulāri par sniegtajiem pakalpojumiem dati tiek ievadīti reālā laikā pakalpojuma pārvaldības sistēmā un ikdienas gaitā tiek uzkrāta pakalpojumu sniegšana katrā no VPVKAC. Jaunajam pakalpojumu dotācijas modelim ir jābūt sasaistītam ar pakalpojumu sniegšanas gadījumiem un faktiski sniegto pakalpojumu pašizmaksām, taču veidojot modeli, nedrīkst ignorēt faktu, ka pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai ir noteikts izmaksu apjoms, kas visdrīzāk būs nemainīgs vai lineāri mainīgs individuālā VPVKAC ietvaros un proporcionāls ar VPVKAC kapacitāti.
Proti, VPVKAC tīkla kopējai attīstībai nepieciešams mainīt esošo dotācijas izmaksu aprēķināšanas modeli, kas paredz nākotnē ikgadējo dotāciju izmaksu aprēķināt VPVKAC pēc sniegto pakalpojumu un apkalpoto kontaktu skaita, kas netiešā veidā veicinātu VPVKAC veidot tā, lai sniegto pakalpojumu un konsultāciju skaits augtu (piemēram, rūpīgāk izvēlēties atrašanās vietu, optimizēt esošās vietas u.c.). Papildus būtu nepieciešams dotācijas izmaksu aprēķināšanā vērtēt arī pakalpojumu un konsultāciju sniegšanas kvalitāti.

Ar jauno dotācijas piešķiršanas modeli tiek atrisināts jautājums par pastāvīgas kārtības noteikšanu apropriācijas izmantošanai VPVKAC tīkla izveidei, uzturēšanai un publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidei, lai tas nebūtu jārisina ikgadēji ar deleģējuma iekļaušanu kārtējā gada valsts budžeta likumā.
Saskaņā ar MK noteikumu projekta 19. punktu ministrija ik gadu izstrādā dotācijas sadalījumu, un to apstiprina ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra (turpmāk – ministrs) rīkojumu. Atbilstoši MK noteikumu projekta 2. punktam, lai piešķirtu valsts budžeta dotāciju vienas pieturas aģentūras principu ieviešanai pakalpojumu sniegšanā, ministrija veic pašvaldību atlasi. Lai sniegtu priekšlikumus ministrijai par dotācijas līdzekļu atlikuma izmantošanu un VPVKAC darbības nodrošināšanas mainīgās daļas samazinājumu, ministrija izveido komisiju (turpmāk – komisija). Ņemot vērā, ka VPVKAC darbojas novadu pašvaldībās un ir veidoti izmantojot pašvaldību infrastruktūru, kā arī to, ka dotācijas tiek novirzītas pašvaldībām, komisijas personālsastāvā tiek iekļauti ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Reģionālo attīstības centru apvienības un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Citu ministriju dalība komisijā nav nepieciešama.
Papildus tam MK noteikumu projekta 5. punkts paredz, ka ministrija centralizēti nodrošina VPVKAC atpazīstamības pasākumus, VPVKAC darbinieku apmācību organizēšanu un sabiedriskās domas pētījuma veikšanu, šim mērķim paredzot finansējumu no budžeta programmas ietvaros piešķirtās dotācijas. 
Saskaņā ar MK noteikumu projekta 21. punktu dotācijas atlikumu ministram ir tiesības novirzīt jaunu VPVKAC izveidei un uzturēšanai apdzīvotās vietās, kā arī publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidošanai, tajā skaitā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstībai VPVKAC tīklā.
Lai saņemtu dotāciju VPVKAC izveidei, pašvaldības ministrijas noteiktā termiņā iesniedz MK noteikumu projekta 6. punktā minētos dokumentus. Ņemot vērā, ka pašvaldības var vairākas reizes gadā iesniegt pieteikumus VPVKAC izveidei, netiek paredzēts konkrēts termiņš dokumentu iesniegšanai.
Pie valsts budžeta dotācijas atlikuma novirzīšanas jaunu klientu apkalpošanas centru izveidei un uzturēšanai apdzīvotās vietās, kā arī pakalpojumu sistēmas pilnveidei, tajā skaitā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstībai VPVKAC tīklā, komisija ņem vērā šo noteikumu 8. punktā minētos kritērijus. Komisijas tiesības pieprasīt papildu informāciju no pašvaldības, kura atbilstoši MK noteikumu projekta 6. punktam iesniegusi dokumentus dotācijas saņemšanai, un noteikt papildu informācijas iesniegšanas termiņu ir noteiktas MK noteikumu projekta 7. punktā.
Pašvaldību iesniegtos pieteikumus par dotācijas piešķiršanu VPVKAC izveidošanai, uzturēšanai un publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidei, tai skaitā pakalpojumu vadības sistēmas pilnveidei, izvērtē ministrija atbilstoši ministrijas noteiktajai kārtībai, un ministrs izdod rīkojumu saskaņā ar MK noteikumu projekta 19. punktu.
MK noteikumu projektā noteikts, ka dotācijas apmērs, kas piešķirams VPVKAC, sastāv no izveides daļas, kā arī darbības nodrošināšanas fiksētās un mainīgās daļas.
VPVKAC izveides daļa ir fiksēta summa, ko pašvaldībai piešķir par katra VPVKAC izveidi savā administratīvajā teritorijā. Tā ir vienreizēja dotācija, kuras apmērs VPVKAC izveidei nepārsniedz 70 % no kopējiem VPVKAC izveides izdevumiem, bet ne vairāk kā 7 200 euro apmērā. Summas lielums noteikts, ņemot vērā telpu pielāgošanas izmaksas (bez kapitālremontu izmaksām) un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju resursu izmaksas. Izveides daļas attiecināmie izdevumi ir noteikti MK noteikumu projekta 24. punktā.
VPVKAC darbības nodrošināšanas fiksētā daļa ir summa, ko ik gadu pašvaldībai piešķir 1 200 euro apmērā par katra VPVKAC darbību savā administratīvajā teritorijā. Ja vienotais klientu apkalpošanas centrs darbību uzsāk pēc tekošā gada 1. janvāra, darbības nodrošināšanas fiksēto daļu piešķir proporcionāli konkrētā vienotā klientu apkalpošanas centra nostrādāto mēnešu skaitam.
MK noteikumu projektā noteikts, ka papildus darbības nodrošināšanas fiksētajai daļai VPVKAC tiek piešķirta arī darbības nodrošināšanas mainīgā daļa, kas tiek aprēķināta, šo noteikumu 17. punktā minētajā ministra rīkojumā noteikto finansējuma apmēru reizinot ar katras pašvaldības visu VPVKAC iepriekšējā kalendārajā gadā sniegto pakalpojumu skaitu, kas reģistrēts pakalpojumu vadības sistēmā, un ņemot vērā klientu apkalpošanas un pakalpojumu sniegšanas prasības, kas noteiktas citos normatīvajos aktos publisko pakalpojumu jomā.
Darbības nodrošināšanas mainīgo daļu par tiem VPVKAC, kuri ir izveidoti iepriekšējā kalendārajā gadā un darbību uzsāk tekošajā kalendārajā gadā, pašvaldībai piešķir, ņemot vērā vidējo pakalpojumu sniegšanas skaitu, kas reģistrēti pakalpojumu vadības sistēmā iepriekšējā kalendārajā gadā. Ja darbība uzsākta pēc tekošā gada 1. janvāra, dotācijas mainīgo daļu piešķir proporcionāli konkrētā VPVKAC nostrādāto mēnešu skaitam.
Darbības nodrošināšanas fiksēto un mainīgo daļu var izmantot gan darbinieku samaksai, gan VPVKAC uzturēšanai. Dotācijas daļa, ko pašvaldība izmanto VPVKAC uzturēšanai, nepārsniedz 50 % no kopējiem VPVKAC uzturēšanas izdevumiem.
Ik gadu ar ministra rīkojumu tiek noteikts finansējuma apmērs par vienu VPVKAC sniegto pakalpojumu, kas reģistrēti pakalpojumu vadības sistēmā, atbilstoši pieejamās dotācijas apjomam. Ņemot vērā, ka pieejamās dotācijas, apjoms ir ierobežots un var mainīties nākamajos gados, tiek paredzēts, ka ministram ir tiesības pārdalīt finansējuma apmēru.
MK noteikumu projektā noteikti uzturēšanas attiecināmie izdevumi, sadalot netiešās izmaksas VPVKAC:
1) kancelejas preces, biroja piederumi un biroja aprīkojums;
2) komunālie maksājumi un telpu uzturēšana (tai skaitā iestādes koplietošanas telpu un koplietošanas resursu izmantošanas izdevumu proporcionāla segšana);
3)  sakaru, interneta, informācijas tehnoloģiju uzturēšana un pasta pakalpojumi.
VPVKAC uzturēšanas faktisko izdevumu pārskatu ik gadu pašvaldības iesniedz, izmantojot ePārskatu līdz 8. janvārim, norādot gan dotācijas izlietojumu, gan pašvaldību līdzfinansējumu.
Pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 54. panta piekto daļu un 61. pantu, Valsts reģionālās attīstības aģentūras un Ventspils valstspilsētas domes 2015. gada 17. augustā noslēgto Vienošanos par grozījumiem 2013. gada 17. decembra Vienošanās Nr. 13-2/13/155 par pašvaldību informācijas tehnoloģiju kompetences centra uzturēšanu un izmaiņu veikšanu pašvaldības informācijas sistēmā, kas paredz veikt izmaiņas Pašvaldības informācijas sistēmā Valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru datu apmaiņai caur Valsts informācijas sistēmu savietotāju ar valsts pārvaldes institūcijām sociālo pakalpojumu saņemšanai un pieprasīšanai un Ministru kabineta 2017. gada 4. jūlija noteikumu Nr. 401 “Noteikumi par valsts pārvaldes vienoto klientu apkalpošanas centru veidiem, sniegto pakalpojumu apjomu un pakalpojumu sniegšanas kārtību” 17.1., 17.2., 17.5., 17.13., 20.8., 20.9. un 20.15. apakšpunktu, ministrija ikgadēji slēdz līgumu ar Ventspils valstspilsētas domi, kuras pārraudzībā ir pašvaldības izveidotā pastarpināta pārvaldes iestāde “Ventspils Digitālais centrs” (turpmāk - VDC). VDC nodrošina VPVKAC informācijas sistēmas www.pakalpojumucentri.lv darbību. Lai uzturētu VPVKAC darbībai nepieciešamo pakalpojumu vadības sistēmu, šī pakalpojuma nodrošināšanai Ventspils valstspilsētas domei ik gadu tiek piešķirta dotācija 65 000  euro apmērā par informācijas un komunikācijas tīkla nodrošināšanu starp pašvaldībām un valsts iestādēm, izmantojot drošo kanālu publiskās pārvaldes dokumentu pārvaldības sistēmu integrācijas vidi. VDC 2015. gadā izveidoja un turpina nodrošināt VPVKAC pakalpojumu vadības sistēmu. Šobrīd VDC ir vienīgā iestāde, kas spēj šo pakalpojumu vadības sistēmu uzturēt un nodrošināt.
Lai nodrošinātu vienveidīgu pieprasītāko valsts pakalpojumu sniegšanu pašvaldībās, Lauku atbalsts dienests, Nodarbinātības valsts aģentūra, Uzņēmumu reģistrs, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra un Valsts zemes dienests ir izstrādājuši pieprasītu, relatīvi vienkāršu un nedalāmu pakalpojumu, kuriem ir administratīva pakalpojuma pazīmes, grozu - minimālo pakalpojumu grozu, kura sniegšana tiek piedāvāta novadu nozīmes pašvaldību centros. VPVKAC tīkla attīstības gaitā pakalpojumu klāsts tika papildināts arī ar Lauksaimniecības datu centra, Valsts darba inspekcijas pakalpojumiem. VPVKAC Uzraudzības padome 2019. gada 24. maijā pieņēma lēmumu par VPVKAC pakalpojumu grozā pieejamo pakalpojumu klāsta papildināšanu ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas pakalpojumiem, bet 2019. gada 2. oktobrī - ar Būvniecības un valsts kontroles biroja, Sociālās integrācijas valsts aģentūras pakalpojumiem un viena jauna Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pakalpojuma iekļaušanu VPVKAC sniegto pakalpojumu klāstā. 2021. gadā VPVKAC pakalpojumu grozā pieejamo pakalpojumu klāsts vēl papildināts ar Nacionālā veselības dienesta pakalpojumu “Sadarbspējīga COVID-19 vakcinācijas, testēšanas vai pārslimošanas sertifikāta saņemšana”, kā arī sadarbspējīga COVID-19 vakcinācijas, testēšanas vai pārslimošanas sertifikāta pieprasīšanu klienta vārdā un izsniegšanu papīra formā, kā arī atbalstu šo pakalpojumu elektroniskā lietošanā.
Pašvaldībām piešķirtā ikgadējā dotācija izmantojama VPVKAC izveidei un uzturēšanai laika periodā no 1. janvāra līdz 31. decembrim. Pašvaldības, piesakoties vienoto klientu apkalpošanas centru izveidei, apliecina, ka pašvaldības no saviem budžeta līdzekļiem finanšu vai kapitālieguldījumu veidā segs ne mazāk kā 30 % no kopējiem valsts un pašvaldības vienotā klientu apkalpošanas centra izveides izdevumiem un ne mazāk kā 50 % no kopējiem valsts un pašvaldības vienotā klientu apkalpošanas centra uzturēšanas izdevumiem. Pašvaldības ePārskatos izdevumus norāda detalizētā sadalījumā atbilstoši ekonomisko kategoriju klasifikācijas kodiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par budžetu izdevumu klasifikāciju ekonomiskajām kategorijām. ePārskatos pašvaldības norāda arī savu līdzfinansējumu atbilstoši MK noteikumu projekta 2. un 3. pielikumam. Ministrija pārbauda ePārskatu atbilstību piešķirtās dotācijas izlietojumam, tai skaitā izlietoto līdzfinansējumu, un apstiprina pārskatus. Ministrija ik gadu izlases kārtībā uz vietas pārbauda pašvaldībām piešķirto dotāciju izlietojumu. Dotāciju, kas nav izlietota vai nav izlietota atbilstoši paredzētajam mērķim, pašvaldība pēc MK noteikumu projekta 2. un 3. pielikumā noteiktā pārskata apstiprināšanas ePārskatos 10 darbdienu laikā atmaksā ministrijai, maksājuma rīkojumā norādot izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodu: “7245” un saņēmēja pusē – ieņēmumu klasifikācijas kodu: “19560” ePārskati.