Anotācija

Rail Baltica projekta tvērums
Ministru kabinets 2024. gada 10. decembrī konceptuāli atbalstīja Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā. Ministru kabineta sēdes protokollēmuma (prot. Nr.52, 102. §) 3.1. apakšpunkts paredz Satiksmes ministrijai kopīgi ar RB Rail AS un EDzL nodrošināt, ka turpmāka Rail Baltica projekta īstenošana notiek atbilstoši šajā protokollēmumā ietvertajam Rail Baltica 1. kārtas ieviešanas scenārijam, tostarp īstenojot nepieciešamos grozījumus esošajā Rail Baltica projektā, kā arī veicot nepieciešamos līgumu grozījumus. Vienlaikus Satiksmes ministrijai ir uzdots sagatavot un satiksmes ministram iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā Rail Baltica projekta īstenošanas likumprojektu.
TEN-T regula un Īstenošanas lēmums paredz Rail Baltica projekta pirmās kārtas ieviešanu līdz 2030. gada 31. decembrim.
Ministru kabineta lēmumā un Īstenošanas lēmumā par Rail Baltica projekta pirmās kārtas tvērumu vairs nav iekļauts Rail Baltica trases savienojums ar Rīgu.

Ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 468 ""Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica" ir ne vien noteikta Rail Baltica projekta nacionālo interešu objekta teritorija, bet arī noteikts, ka informācija par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica un ar tās izveidi saistīto būvju funkcionēšanai nepieciešamo teritoriju tiek iekļauta un aktualizēta Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas (turpmāk - TAPIS) tīmekļvietnē www.tapis.gov.lv. TAPIS portāls ir publiski pieejams ikvienam sabiedrības loceklim, līdz ar ko jebkurš nekustamā īpašuma īpašnieks var pārliecināties, vai tam piederošo nekustamo īpašumu šķērso Rail Baltica projektētā dzelzceļa infrastruktūra.

Likumprojekts precizē likuma 1. pantā noteikto likuma mērķi, nosakot, ka pirmajā posmā, atbilstoši TEN-T regulas noteiktajam un Īstenošanas lēmumā paredzētajam laika grafikam, nepieciešams nodrošināt funkcionālu Eiropas sliežu platuma pārrobežu dzelzceļa infrastruktūras Latvijas posma savienojumu ar Igaunijas Republiku un Lietuvas Republiku, bet otrajā posmā nodrošināt atlikušā Rail Baltica projekta tvēruma Latvijas teritorijā īstenošanu. Ņemot vērā Ministru kabineta pieņemtos lēmumus, Rail Baltica projekta īstenošana notiks atbilstoši pieejamam finansējumam.
Likumprojekts precizē likuma 1. pantu, papildinot normu, ka Rail Baltica projekta teritorija ir nacionālo interešu objekta teritorija, kura attēlota TAPIS.

Rail Baltica projekta militārie mērķi
Rail Baltica projekta mērķis ir Eiropas Savienības vienotajā dzelzceļa sistēmā integrētas, ilgtspējīgas, mūsdienīgas un multimodālas dzelzceļa infrastruktūras un ar to saistīto būvju attīstība Baltijas jūras reģionā, veidojot Latviju par vienu no reģiona nozīmīgākajiem transporta mezgliem un loģistikas uzņēmējdarbības attīstības centriem, vienlaikus veicinot militāro mobilitāti un stiprinot Eiropas militārās aizsardzības spējas. Jauns, starptautisks un ar nozīmīgiem loģistikas mezgliem, kā arī industriālas, reģionālas un stratēģiskas nozīmes objektiem savienots dzelzceļa koridors veicinās Latvijas ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, stiprinot konkurētspēju, ilgtspējīgas sociālās tirgus ekonomikas attīstību, kā arī kravu un iedzīvotāju mobilitāti.

Rail Baltica projekta lomas Latvijas un reģiona valstu militāras mobilitātes stiprināšanai, ka arī integrācijas valsts aizsardzības plānošanā likumprojekts paredz noteikt, ka  Rail Baltica projekta dzelzceļa infrastruktūra nodrošina duālo pielietojamību – gan civilo pārvadājumu nodrošināšanai, gan militārpersonu un militāro kravu pārvadājumus.
Sākotnēji Rail Baltica projekts tika projektēts kā civilās nozīmes projekts pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai, vēlāk tas pārmodelēts par duāla pielietojumu dzelzceļu. Rail Baltica ir 2025. gada 17. marta Eiropas Savienības Ārlietu ministru padomē apstiprināto Eiropas Savienības prioritāro militārās mobilitātes koridoru neatņemams elements. Būtiski atzīmēt, ka šie koridori izstrādāti Eiropas Savienības un NATO sadarbībā ar dalībvalstu, tostarp, Latvijas, transporta un aizsardzības sektoru pārstāvjiem un attiecībā uz transporta jomu ir pirmais šāds kopdarbs abu starpvalstu organizāciju vēsturē.
Jau 2018. gadā Rail Baltica projekta tehniskie parametri tika būtiski pielāgoti Ziemeļatlantijas līguma organizācijas militārajām vajadzībām (palielināta slodze uz asīm, mainīts uzbēruma platums u.c.). Rail Baltica projekta potenciāls ir vērtējams kā nozīmīga daļa no reģionālās militārās mobilitātes struktūras, kas spēj ātri un lielos apjomos apgādāt Baltijas reģiona valstis ar militārām iekārtām un personālu, būtiski uzlabojot piegāžu ķēdes un tādējādi stiprinot gan Latvijas, gan kaimiņvalstu, gan visas Eiropas Savienības  drošību. Militāra apdraudējuma gadījumā Rail Baltica dzelzceļa savienojums ievērojami uzlabo iespējas sabiedroto spēkiem nokļūt Baltijas valstīs, izmantojot dzelzceļu kā vienu no efektīvākiem kravu pārvadāšanas veidiem, kas savu pievienoto stratēģisko vērtību ir būtiski uzrādījis arī Ukrainas karā, tostarp, ņemot vērā, ka Ukrainas gaisa telpa joprojām ir slēgta.

Rail Baltica projekta finansējums
Ņemot vērā Rail Baltica projekta ietvaros īstenojamo aktivitāšu raksturu (tostarp pašvaldībām nododamo aktīvu izbūvi), likumā nepieciešams noteikt, ka Rail Baltica projektu iespējams finansēt ne tikai no Eiropas Savienības finanšu instrumentiem un valsts budžeta, bet arī no citiem finansēšanas avotiem, tostarp, finanšu institūciju aizdevumiem, pašvaldību budžeta līdzekļiem, privātiem finansēšanas avotiem, ziedojumiem un dāvinājumiem.

Likumprojekts paredz papildināt likumu ar jauno pantu, nosakot, ka Baltica projekta īstenošanu finansē no Eiropas Savienības politiku instrumentiem un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības instrumentiem, valsts budžeta līdzekļiem, kā arī no citiem finansēšanas avotiem.
Citi finanšu avoti var tikt izmantoti Rail Baltica projekta finansēšanai, ja tie nerada negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci vai negatīvā ietekme tiek kompensēta un finansējums tiek nodrošināts, ievērojot Fiskālās disciplīnas likuma un Eiropas Savienības fiskālo noteikumu nosacījumus.
Rail Baltica projekta īstenošanai paredzētos līdzekļus aizliegts izlietot citiem mērķiem.

Kompetences jautājumi
Nacionāla un Eiropas Savienības līmeņa auditu ietvaros[1] ir secināts, ka Latvijā līdz šim nav tikusi īstenota pietiekami efektīva Rail Baltica projekta pārvaldība, kas tādējādi negatīvi ietekmējusi Rail Baltica projekta savlaicīgu ieviešanu pieejamā finansējuma un laika ietvarā. Ievērojot minēto, Satiksmes ministrija ir uzsākusi reformu īstenošanu attiecībā uz, tai skaitā Rail Baltica projekta institucionālo ietvaru. Nolūkā nostiprināt visu Rail Baltica projektā iesaistīto pušu atbildību sadalījumu, likumā nosakāms institūciju kompetenču sadalījums.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 7. jūlija Regulas (ES) Nr. 2021/1153, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un atceļ Regulas (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014, izpratnē Rail Baltica projekta atbalsta saņēmēja Latvijā ir Satiksmes ministrija. Igaunijā tā ir Igaunijas Republikas Klimata ministrija un Lietuvā - Lietuvas Republikas Transporta un sakaru ministrija. Centrālais projekta koordinators ir RB Rail AS, savukārt Rail Baltica projekta nacionālais ieviesējs Latvijā ir EDzL, kas ir valstij piederoša kapitālsabiedrība.

Ņemot vērā, ka Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras izbūve ir būtisks un apjomīgs projekts, kura ietvaros ir nepieciešams īstenot dažādas darbības un procesus, nepieciešams noteikt, ka Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras izbūvi organizē un nodrošina institūcijas ar atbilstošu pieredzi un kompetenci.

Jāņem vērā, ka Satiksmes ministrija ar EDZL ir noslēgusi deleģēšanas līgumu, bet ar RB Rail AS – pilnvarojuma līgumu, deleģējot abām komercsabiedrībām dažādus pienākumus Rail Baltica projekta īstenošanā. Piemēram, EDZL ir uzticēts veikt Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo nekustamo īpašumu atsavināšanas un būvdarbu veikšanas aktivitāti, bet RB Rail AS - dzelzceļa līnijas projektēšanu un citas aktivitātes. Tādējādi uzskatāms, ka abas minētās komercsabiedrības ir Satiksmes ministrijas pilnvarotās personas Likumprojekta izpratnē.

Līdz šim ne vien Latvijas, bet arī Baltijas reģiona vēsturē nav ticis īstenots mēroga un sarežģītības ziņā līdzvērtīgs transporta infrastruktūras projekts. Tā komplicētā ieviešanas struktūra un apstāklis, ka tas ir pirmais šāda mēroga projekts, no tā īstenošanā iesaistītajām institūcijām prasa operatīvu, precīzu un savstarpēji koordinētu rīcību atbilstoši katras iestādes kompetencei.

Finanšu ministrijas 2023. gada 31. augusta audita ziņojumā Nr. SA/CEF/2023/14 (turpmāk – Audita ziņojums) tika identificētas vairākas nozīmīgas problēmas Rail Baltica projekta ieviešanā Latvijā. Audita ziņojumā tika identificēti būtiski termiņu ievērošanas riski finansējuma apguvei, problēmas ar papildus nepieciešamo finansējumu virs sākotnēji plānotā, ilgtermiņa finanšu plāna trūkums, projekta stratēģiskās vadības trūkums Satiksmes ministrijā, projektā pieaugošā tvēruma problēmas, priekšfinansējuma modeļa trūkums, interešu konflikti projekta pārvaldībā, kā arī nepietiekama projekta risku vadība.

Izvērtējot ar projekta realizāciju saistītos jautājumus un izaicinājumus, tostarp būtisko projektam nepieciešamo kapitālinvestīciju apjomu un līdzšinējās ilgtermiņa problēmas projekta institucionālajā pārvaldībā, Satiksmes ministrijā ir uzsākta virkne institucionālo reformu konstatēto nepilnību novēršanai, kā arī jaunu projekta pārvaldības mehānismu izveidei, tādējādi apturot turpmāku konstatēto problēmu ietekmi uz projektu. Satiksmes ministrijas ieskatā ar Ministru prezidenta 2024. gada 23. februāra rīkojumu Nr. 2024/1.2.1.-64 „Par Rail Baltica projekta īstenošanas tematisko komiteju” jaunizveidotā Tematiskā komiteja stiprinās starpnozaru jautājumu koordināciju Ministru kabinetā, kā vienu no prioritāriem jautājumiem nosakot[2] Rail Baltica projekta finansēšanas un priekšfinansēšanas modeli un tā ietekmi uz valsts budžetu, kā arī turpmāka finansējuma no ES daudzgadu budžeta pēc 2027. gada un citiem finanšu instrumentiem piesaisti.
Veicot institucionālās reformas Satiksmes ministrijā, tiks ieviests centralizēts projekta pārvaldības modelis, kurš paredz stiprināt Satiksmes ministrijas funkcijas un iesaisti Rail Baltica projekta stratēģisko un finanšu jautājumu plānošanā, īstenošanā un uzraudzībā, kā arī projekta risku vadībā un iesaistīto pušu (Satiksmes ministrija, RB Rail AS un EDzL) sadarbības koordinācijā. 

Institucionālās reformas ietvaros nepieciešams stiprināt projekta ieviesējinstitūciju kompetenci, kā arī likumā definēt Ministru kabineta kompetenci Rail Baltica projekta ietvaros. Proti, likumprojekts paredz, ka Ministru kabinets ir kompetentā institūcija, kas apstiprina Rail Baltica projekta tvērumu un tā iespējamās izmaiņas. Vienlaikus, jāņem vērā, ka Likuma par budžetu un finanšu vadību 46. panta ceturtā daļa noteic, ka saistības, kuras no budžeta finansētu institūciju un pašvaldību vadītāji uzņēmušies attiecībā uz budžeta līdzekļiem bez asignējuma, pārsniedzot piešķirto asignējumu vai pilnvaras plānotajām saistībām nākotnē, nav uzskatāmas par valsts un pašvaldību saistībām.

Ņemot vērā projektā sasniegto progresu, strauji pieaug ar dzelzceļa būvniecību un nākotnes ekspluatāciju saistītu jautājumu apjoms, kuru risināšanai normatīvie akti paredz dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja kompetenci. Latvijā atbilstoši Dzelzceļa likumam attiecībā uz Rail Baltica infrastruktūru nav noteikts pastāvīgs Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, tādēļ atbilstoši Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 59. punktam līdz pastāvīgā Rail Baltica infrastruktūras pārvaldītāja noteikšanai tiesību aktos noteiktās funkcijas veic EDZL. Neraugoties uz minēto, Rail Baltica projekta ieviešanas likumā līdz šim nav tikuši noteikti principi Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldībai, kas tiešā veidā var ietekmēt šī brīža infrastruktūras pārvaldītāja kompetencē esošo lēmumu pieņemšanu, īpaši jautājumos, kas skar Rail Baltica sinerģiju ar esošo dzelzceļa tīklu.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas “Par “Rail Baltica” projekta parlamentārās kontroles nodrošināšanu, lai apzinātu projekta īstenošanā pieļautās kļūdas, vienlaikus panākot, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu, lai lēmumi tiktu pieņemti caurredzami un savlaicīgi, kā arī ievērojot Latvijas valsts un visas sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu” 6. priekšlikums paredz nodrošināt daudz lielāku Saeimas iesaisti Rail Baltica projekta īstenošanā, pieņemot grozījumus Rail Baltica projekta īstenošanas likumā, kas paredz precīzās iesaistīto ministriju funkcijas, kā arī Ministru prezidenta, satiksmes ministra, finanšu ministra, ekonomikas ministra, tieslietu ministra un citu ministru pilnvaras un atbildību, likumā īpaši nosakot projekta īstenošanā iesaistīto ministriju funkcijas, uzdevumus un atbildību, ietverot arī pienākumu Satiksmes ministrijai regulāri atskaitīties Saeimai par projekta gaitu.

[1] Revīzijas ziņojums „Vai Latvijā tiek īstenota efektīva Rail Baltica projekta pārvaldība?”, Valsts kontrole, 2020. Pieejams:https://www.lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile//uploads/reviziju-zinojumi/2018/2.4.1-15_2018/Revizijas_zinojums_Rail%20Baltica_20200107v2.pdf; revīzijas ziņojums „Vai esošais iepirkumu pārvaldības un līgumslēgšanas modelis spēj nodrošināt ekonomisku un efektīvu Rail Baltica projekta ieviešanu?”, 2019. Pieejams: https://www.lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile//uploads/reviziju-zinojumi/2019/2.4.1-40_2019/Apvienota%CC%84s%20revi%CC%84zijas%20zin%CC%A7ojums%20latvies%CC%8Cu%20valoda%CC%84%20gala%20versija.pdf; ES transporta infrastruktūra: lai savlaicīgi nodrošinātu tīkla ietekmi, megaprojekti jāīsteno ātrāk. Eiropas Revīzijas palāta, 2020. Pieejams: https://www.eca.europa.eu/lv/publications/SR20_10; Valsts kontroles 2024.gada 12.jūnija izpētes ziņojums “Rail Baltica Latvijas posma tvēruma izmaiņu pieņemšanas gaita”. Pieejams: https://lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/rail-baltica-projekta-situacijas-izpete
[2] Ministru prezidenta 2024. gada 23. februāra rīkojums Nr. 2024/1.2.1.-64 „Par Rail Baltica projekta īstenošanas tematisko komiteju”.

Lai nodrošinātu efektīvu un operatīvu ar Rail Baltica projekta īstenošanu saistīto jautājumu risināšanu, nekavējot projekta savlaicīgu pabeigšanu procesu, kā arī lai pārraudzītu un vienoti koordinētu projekta īstenošanas gaitu, likumprojektā ir uzskaitītas institūcijas, kuru kompetencē ir Rail Baltica projekta īstenošana, nosakot katras institūcijas kompetences robežas un to savstarpējās sadarbības kārtību.

Pirmkārt, likumprojekts paredz Ministru kabineta kompetenci lemt par Rail Baltica projekta tvērumu, īstenošanas termiņiem un izmaiņām projekta ieviešanas struktūrā (tiktāl, ciktāl to pieļauj noslēgtie starpvaldību līgumi). Ņemot vērā Rail Baltica projekta starpdisciplināro raksturu un apstākli, ka tā ieviešana skar arī citu ministriju kompetenci, likumprojektā paredzēts, ka Ministru kabinets veic projekta starpnozaru politisko uzraudzību un pieņem Rail Baltica projekta Latvijas posmam stratēģiski nozīmīgus lēmumus vai lēmumus, kas skar Latvijas Republikas nacionālās intereses Rail Baltica projektā. Šobrīd darbu turpina Ministru kabineta ar Rail Baltica projekta īstenošanu saistīto starpnozaru jautājumu risināšanas Tematiskā komiteja, kuras pienākumi ir noteikti Ministru prezidenta 2024. gada 23. februāra rīkojumā Nr. 2024/1.2.1.-64 „Par Rail Baltica projekta īstenošanas tematisko komiteju”. Jāpiebilst, ka papildus šajā likumprojektā noteiktajai kompetencei Ministru kabinets pilda arī citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, piemēram, pieņem lēmumus attiecībā uz Rail Baltica projekta ieviešanai nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu un aizņemšanos. 

Otrkārt, likumprojekts definē projekta ieviesējinstitūciju kompetenci, kas cita starpā nostiprināta gan deleģēšanas līguma un pilnvaras formā, gan starptautiskajos līgumos, starpresoru līgumos un pasūtītāju un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju savstarpējos līgumos. Likumprojekts paredz, ka Satiksmes ministrija veido transporta nozares politiku Rail Baltica projekta ieviešanai, koordinē un pārrauga Rail Baltica projekta ieviešanu, lai nodrošinātu stabilu dzelzceļa transporta nozares attīstību un tās mērķu sasniegšanu, tostarp nodrošinot tās kompetencē esošo Latvijas starptautisko saistību izpildi. Satiksmes ministrija atbilstoši tās nolikumam organizē un koordinē Rail Baltica projekta īstenošanu līdz projekta realizācijai un nodošanai ekspluatācijā un, noslēdzot deleģēšanas līgumu ar EDZL un pilnvarojot RB Rail AS, deleģē tām organizēt un nodrošināt infrastruktūras objekta izveidi.

Papildus, ievērojot vienu no institucionālās reformas mērķiem – pilnveidot un veicināt starpinstitucionālo sadarbību – likumā noteikts pienākums Satiksmes ministrijai vismaz vienu reizi gadā informēt Saeimu un divas reizes gadā – Ministru kabinetu – par projekta ieviešanas progresu. Būtiski piebilst, ka Satiksmes ministrija arī līdz šim ir regulāri informējusi Ministru kabinetu un Saeimu par aktuālajiem projekta jautājumiem dažādu pieejamo diskusiju formātu ietvaros.

Likumprojektā ir arī paredzēts nodrošināt iesaistīto ministriju funkcijas, kā arī Ministru prezidenta, satiksmes ministra, finanšu ministra, ekonomikas ministra, tieslietu ministra un citu ministru pilnvaras un atbildību.

Nepieciešamība paplašināt Rail Baltica projekta īstenošanā iesaistīto institūciju lokā tika vērtētā Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas “Par “Rail Baltica” projekta parlamentārās kontroles nodrošināšanu, lai apzinātu projekta īstenošanā pieļautās kļūdas, vienlaikus panākot, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu, lai lēmumi tiktu pieņemti caurredzami un savlaicīgi, kā arī ievērojot Latvijas valsts un visas sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu” ietvaros. 2024. gada Parlamentāras komisijas Galaziņojumā norādīts uz nepietiekamo citu ministriju iesaisti Rail Baltica projekta īstenošanā.

Ņemot vērā projektā sasniegto progresu, strauji pieaug ar dzelzceļa būvniecību un nākotnes ekspluatāciju saistītu jautājumu apjoms, kuru risināšanai nepieciešamas kompetences un politikas jomās pārsniedz Satiksmes ministrijas kompetenci. Lai nodrošinātu Rail Baltica projekta īstenošanas sinerģiju jautājumos, un ievērot Rail Baltica projekta realizācijas termiņus nepieciešams lielāks atbalsts un proaktīvā rīcība no citām ministrijām, kuru kompetence skar Rail Baltica projekta realizācijas jautājumus – teritorijas plānošanu, vides aizsardzību, valsts aizsardzību, būvniecību, finansējuma piesaisti un starptautisko saistību izpildi un sadarbību.

Lai nodrošinātu efektīvu un operatīvu ar Rail Baltica projekta īstenošanu saistīto jautājumu risināšanu, nekavējot projekta savlaicīgu pabeigšanu procesu, kā arī lai pārraudzītu un vienoti koordinētu projekta īstenošanas gaitu, likumprojekta II nodaļā uzskaitītas institūcijas, kuru kompetencē ir Rail Baltica projekta īstenošana, nosakot katras institūcijas kompetences robežas un to savstarpējās sadarbības kārtību.

Rail Baltica projekta ieviešanai būtiska loma ir:
- Klimata un enerģētikas ministrijai kā vadošai valsts pārvaldes iestādei klimata politikas un enerģētikas politikas jomā.
Projektētie un būvētie Rail Baltica infrastruktūras objekti kalpos sabiedrības vajadzībām laikā, kad klimata pārmaiņas kļūst par īpaši nozīmīgu aspektu, tāpēc arī  vides jautājumi un klimata risku pārvaldība ir svarīgi Rail Baltica projektā ietvaros.  Rail Baltica veiktais visaptverošais klimata pārmaiņu ietekmes pētījums novērtē, kā klimata pārmaiņas ietekmē Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras darbību un tehnisko uzturēšanu visa dzīves cikla laikā un identificēti dzelzceļa infrastruktūras elementi, kas visvairāk pakļauti klimata pārmaiņu ietekmei, kā arī sagatavoti pielāgošanas un novēršanas pasākumi, kas tiks integrēti dzelzceļa līnijas būvprojektā un ieviesti būvniecības laikā. Ņemot vērā Rail Baltica projekta lomu un ietekmi klimata pārmaiņu kontekstā un vides ilgtspējas risinājumus, nepieciešama Klimata un enerģētikas ministrijas iesaiste Rail Baltica projekta realizācijā, tai skaitā finanšu instrumentu piesaisti klimata un enerģētikas projektiem.

- Ekonomikas ministrijai kā vadošai iestādei būvniecības politikas jomā.
Ekonomikas ministrija iesaiste ir nepieciešama, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu normatīvā regulējuma izstrādei un pielāgošanai un jaunu risinājumu meklēšanai sekmīgākai projekta īstenošanai, lai nodrošinātu, ka Rail Baltica projekts tiek īstenots plānotajā termiņā, nezaudējot Eiropas Savienības politisko un finansiālo atbalstu.
Rail Baltica projekts ir projekts, kura apjoms un sarežģītība pārsniedz līdz šim Latvijā realizētus projektus. Īstenošanas gaitā projekta ieviesējiem nākas saskarties ar to, ka būvniecības normatīvos aktos ietvertais regulējums nav piemērots kādu situāciju risinājumam, normatīvos aktos nav vispār ietverts nepieciešamais regulējums un iesaistītās puses nezina, kā rīkoties, utt. Tas rada projekta ieviešanas kavējumus un ievērojami sadārdzina projektu. Līdz ar to Satiksmes ministrija sagaidītu no Ekonomikas ministrijas operatīvu un proaktīvu iesaisti būvniecības normatīvā regulējuma izstrādē un virzībā, kā arī iesaisti ar ieteikumiem situāciju risinājumos, ja grozījumus normatīvajos aktos nav iespējams veikt nekavējoties, bet situācijas risinājums ir nepieciešams bez kavēšanās.

- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai kā vadošai valsts pārvaldes iestādei dabas aizsardzības, reģionālās attīstības,  pašvaldību attīstības un pārraudzības un teritorijas attīstības plānošanas un zemes pārvaldības jomās. Likumprojektā minētais atbalsts ir domāts kā konsultatīva atbalsta sniegšana un informēšana par ministrijas kompetences jautājumiem.

- Ņemot vērā to, ka Tieslietu ministrija izstrādā, organizē un koordinē politiku tiesu sistēmas un nekustamā īpašuma valsts kadastra uzturēšanas jomā, likumprojekts paredz Tieslietu ministrijai kompetenci sniegt konsultatīvu atbalstu esošās kompetences ietvaros jautājumos, kas saistīti ar Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo nekustamā īpašuma objektu reģistrācijas procesu.

- Ārlietu ministrijai kā vadošai valsts pārvaldes iestādei ārlietu nozarē. Ārlietu ministrijai paredzēts nodrošināt atbalstu starptautisko līgumu slēgšanai Rail Baltica projekta īstenošanai saskaņā ar likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”, Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumos Nr. 606 “Ministru kabineta kārtības rullis”, kā arī Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumos Nr.237 “Ārlietu ministrijas nolikums” noteikto.

- Aizsardzības ministrijai kā vadošai valsts pārvaldes iestādei valsts aizsardzības nozarē.
Finanšu ministrijai kā vadošai valsts pārvaldes iestādei finanšu nozarē, kas ietver valsts un pašvaldību budžeta, īstermiņa un ilgtermiņa finanšu politikas, Eiropas Savienības Kohēzijas politikas, Atveseļošanas un noturības mehānisma un citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu koordinācijas un izmantošanas vadības politikas, nacionālās (Eiropas Savienības dalībvalsts) komercdarbības atbalsta kontroles politikas jomās.

No iesaistītajām ministrijām tiek sagaidīts atbalsts to kompetences jomā atbilstoši Likumprojektā noteiktajam, piemēram, Aizsardzības ministrija nodrošina atbalstu valsts aizsardzības un militārās mobilitātes jautājumu koordinēšanā Rail Baltica projekta īstenošanai, Ekonomikas ministrija sniedz operatīvu un proaktīvu iesaisti būvniecības normatīvā regulējuma izstrādē un virzībā, kā arī ieteikumus situāciju risinājumos, ja grozījumus normatīvajos aktos nav iespējams veikt nekavējoties.

Rail Baltica projekta infrastruktūras piederība un pārvaldība

Likumā līdz šim nav tikuši noteikti Rail Baltica projekta infrastruktūras pārvaldības priekšnosacījumi.
Ievērojot Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 59. un 63. punktu, EDzL veic Dzelzceļa likuma 15. panta 1.¹, 2.² un sestajā daļā un 17. panta pirmajā daļā minētās publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja kompetencē esošās darbības Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras būvniecībai un ekspluatācijai, kā arī pārejas periodā Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkciju veicējam nepiemēro Dzelzceļa likuma 9., 10., 10.¹ un 10.² pantā noteikto. 

Ministru kabinets 2023. gada 19. decembrī, izskatot Satiksmes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par Rail Baltica projekta pamattrases būvniecības iepirkumu", ir uzdevis Satiksmes ministrijai iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Rail Baltica projekta īstenošanas likumā, kuros paredzēt skaidrus Rail Baltica projekta pārvaldības un uzraudzības mehānismus (prot. Nr. 62, 110. §, 6.punkts).

PricewaterhouseCoopers SIA (turpmāk – PWC) 2023. gada 28. martā sagatavoja ziņojumu ar tiesību aktu analīzi attiecībā uz būvniecības projektu uzskaiti grāmatvedībā, izvērtējot gadījumus, kad būvniecības projekta laikā tiek skarts trešās personas īpašums, kas netiek atsavināts, un gadījumus, kad īpašums tiek atsavināts un atzīts Satiksmes ministrijas aktīvu sastāvā.
Ziņojumā norādīts, ka Rail Baltica projekta būvniecības laikā Satiksmes ministrija skar trešās personas īpašumu, to sabojājot un vēlāk atjaunojot tā sākotnējā stāvoklī, Satiksmes ministrija neiegūst kontroli pār aktīvu nevienā no būvniecības procesa posmiem, šos īpašumus nevar atzīt par pamatlīdzekļiem un uzskaitīt Satiksmes ministrijas aktīvu sastāvā. Rail Baltica projekta ietvaros ministrijas finansētos būvdarbus, kas tiek veikti citas budžeta iestādes vai tās padotības iestādes, vai valsts vai pašvaldības īpašumos, fiziskas vai juridiskas personas īpašumos vai arī citu ministriju kapitālsabiedrību īpašumos (AS, VSIA, SIA) uzskaitē esošajiem pamatlīdzekļiem, uz būvdarbu veikšanas brīdi ir pienākums uzskaitīt nepabeigtās būvniecības sastāvā.
Grāmatojumi nemainās neatkarīgi no darījuma juridiskās formas, ar kādu kustamie vai nekustamie īpašumi tikuši nodoti Satiksmes ministrijas lietošanā no citas budžeta iestādes, tās padotības iestādes, fiziskas vai juridiskas personas – uz patapinājuma līguma, nomas līguma, pieņemšanas-nodošanas akta vai cita juridiskā dokumenta pamata.
Neraugoties uz to, ka no grāmatvedības jautājumu aspekta situācija ir noregulēta, aktuāls paliek jautājums, vai un uz kāda tiesiskā pamata veiktos ieguldījumus ir tiesiski pieļaujams nodot nekustamā īpašuma, kurā ieguldījumi veikti, īpašniekam.
Publiskas personas mantas atsavināšanas likums nosaka publiskas personas mantas atsavināšanas kārtību, taču likuma regulējums uz konkrētajiem apstākļiem nav attiecināms, kaut arī šajā likumā noteiktajā kārtībā atsavināma arī publiskas personas manta, kas nodota iestādes vai kapitālsabiedrības valdījumā vai turējumā.
Jēdziens “valdījums” apzīmē faktisku stāvokli, kas atbilst īpašumam kā tiesiskam stāvoklim. Valdītājs ir tāda persona, kuras faktiskā varā (corpus) atrodas lieta un kurai ir griba rīkoties ar lietu līdzīgi īpašniekam (animus domini). Ar jēdzienu “turējums” tiek apzīmēta faktiska vara pār lietu. Turējums (detentio alieno nomine) sastāv tikai no viena elementa – faktiskās varas pār lietu (corpus), jo turētājs (detentor) faktiski tur lietu savā varā (naturaliter tenet), skaidri apzinādamies, ka šīs lietas īpašnieks ir cita persona. Tādējādi lietas turētājs tur lietu tās īpašnieka vārdā (turētājs ir īpašnieka vietnieks valdījumā), savukārt lietas juridiskais valdījums ir tās īpašniekam. Līdz ar to patapinājuma ņēmējs, nomnieks u.tml. nav lietas valdītājs, bet gan ir turētājs, jo viņam nav gribas rīkoties ar lietu līdzīgi īpašniekam un viņš ir tikai īpašnieka vietnieks valdījumā.
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma regulējums, kas paredz, ka var tikt atsavināta publiskas personas manta, kas nodota iestādes valdījumā vai turējumā, pēc būtības ir attiecināms uz situācijām, kad publiskai personai piederoša manta ir nodota ilgtermiņa valdījumā vai turējumā kādai iestādei vai kapitālsabiedrībai. Proti, šie gadījumi nav attiecināmi uz situācijām, kad iestāde, piemēram, uz nomas vai patapinājuma līguma pamata īslaicīgi pieņem turējumā trešajai personai piederošu nekustamo īpašumu un finansē tajā veiktos būvdarbus.

Vienlaikus ir jāņem vērā Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas likums, kura mērķis ir panākt, lai publiskas personas finanšu līdzekļi un manta tiktu izmantota likumīgi un atbilstoši iedzīvotāju interesēm, novērst to izšķērdēšanu un nelietderīgu izmantošanu, kā arī ierobežot valsts amatpersonu korupciju. Likuma 2. panta pirmā daļa noteic, ka publiska persona rīkojas ar saviem finanšu līdzekļiem un mantu likumīgi, tas ir, jebkura rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu atbilst ārējos normatīvajos aktos paredzētajiem mērķiem, kā arī normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.
Rail Baltica projekta īstenošana ir saistīta ar iedzīvotāju interesēm, un par projekta īstenošanu ir lēmušas kompetentās valsts institūcijas. Taču, kā izriet no iepriekš minētā, lai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem būtu tiesiska, ārējos normatīvajos aktos ir jābūt noteiktam mērķim un noteiktai kārtībai, kādā konkrētajā gadījumā Satiksmes ministrija kā tiešās pārvaldes iestāde var bez atlīdzības veikt ieguldījumus – būvdarbus – trešo personu nekustamajos īpašumos un nodot šo nekustamo īpašumu ar tajā veiktajiem ieguldījumiem atpakaļ trešajai personai.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, PWC rekomendē konsultēties ar Tieslietu ministriju par iespējamu nepieciešamību veikt grozījumus normatīvajos aktos, kas paredzētu izņēmumu no vispārējās kārtības, kā arī preventīvi veikt pārrunas ar Valsts kontroli, lai vadītu riskus, kas saistīti ar publiskas personas līdzekļu lietderīgu izmantošanu, jo sevišķi attiecībā uz privātpersonām piederošiem nekustamajiem īpašumiem.
Ņemot vērā situācijas izņēmuma raksturu, iespējamie grozījumi varētu būt ietverami Rail Baltica projekta īstenošanas likumā.

Valsts kontroles revīzijas Nr. 2.4.1-21/2023 “Par Satiksmes ministrijas 2023. gada pārskata sagatavošanas pareizību” ziņojumā Satiksmes ministrijai ir sniegt ieteikums -
lai novērstu iespējamus riskus budžeta līdzekļu nelikumīgai un nelietderīgai izmantošanai , Satiksmes ministrijai veikt nepieciešamās darbības tiesiskā ietvara definēšanai, kas nosaka kārtību Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros pieļaujamo ieguldījumu veikšanai citām personām piederošos īpašumos, kad tie tiek pārbūvēti un aizstāti bez atlīdzības.

Atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 24. panta pirmajai daļai gadījumos, kad to pieprasa nekustamā īpašuma īpašnieks, institūcija ir tiesīga par saviem līdzekļiem būvēt inženierbūves un inženierkomunikācijas vai arī izmaksāt kompensāciju, kas nepieciešama to zaudējumu un neērtību novēršanai, kuras bijušajam īpašniekam vai citām personām var rasties saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu. Vienlaikus Dzelzceļa likuma 15.panta 2.² daļa paredz, ja atvasinātai publiskai personai, valsts kapitālsabiedrībai, publiskas personas kontrolētai kapitālsabiedrībai vai kapitālsabiedrībai, kas ir autoostas īpašnieks, piederošais nekustamais īpašums ir nepieciešams valstij piederošas valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras būvniecībai un ekspluatācijai, attiecībā uz šo nekustamo īpašumu var noteikt lietošanas tiesību aprobežojumu, noslēdzot rakstveida līgumu, kurā puses cita starpā vienojas par kārtību, kādā tiek kompensēti ar būvju un inženierkomunikāciju pārbūvi, nojaukšanu vai pārcelšanu saistītie izdevumi.  Līdz ar to normatīvajos aktos likumdevējs ir paredzējis vismaz divus gadījumus, kad Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros pārbūvētās un jaunradītās būves tiek būvētas, lai atlīdzinātu ar Rail Baltica projekta īstenošanu radītos zaudējumus un neērtības, kas nekustamā īpašuma īpašniekam radušās šī projekta īstenošanas procesā un rezultātā, un šajos gadījumos īpašuma tiesības uz tiem nostiprināmas attiecīgo nekustamo īpašumu īpašniekiem, nevis valstij.
Rail Baltica projekta ietvaros izbūvētās būves, kas tiek izbūvētas nojaukto būvju vietā, ieraksta zemesgrāmatā uz nekustamo īpašumu īpašnieku, kas bija nojaukto būvju īpašnieki, vārda. Atbilstoši būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem būvatļaujā kā būvniecības ieceres ierosinātājs tiek norādīta EDzL, uz kuru attiecas visas būvniecības jomas normatīvajos aktos noteiktās būvniecības ierosinātāja tiesības un pienākumi. Taču atbilstoši likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 17. panta 3. punktu ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatā, pamatojoties uz noteiktā kārtībā apstiprinātu aktu par ēkas (būves) pieņemšanu ekspluatācijā un minētajā aktā par būves pieņemšanu ekspluatācijā netiek norādīts topošās būves patiesais īpašnieks, bet tikai un vienīgi būvniecības ierosinātājs. Līdz ar to apstāklis, ka, pamatojoties uz atsavināšanas līgumu vai līgumu par lietošanas tiesību aprobežojumu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras būvniecībai un ekspluatācijai, puses vienojušās, ka EDzL ir tiesīga veikt būvdarbus attiecīgā nekustamā īpašnieka nekustamajā īpašumā, izbūvējot no jauna nojaukto vietā vai pārbūvējot ar Rail Baltica projekta risinājumiem skartās būves, lai kompensētu zaudējumus un neērtības, kas nekustamā īpašuma īpašniekam radušās šī projekta īstenošanas procesā un rezultātā, nenozīmē, ka EDzL vai valsts ir ieguvusi tiesības reģistrēt minētās būves zemesgrāmatā kā patstāvīgus īpašuma objektus.

Ministru kabineta 2025. gada 10. jūnija sēdes protokollēmumā (prot. Nr. 23, 53. §) uzdots Satiksmes ministrijai sadarbībā ar LDz organizēt Rail Baltica projekta Latvijā ieviešanas visaptverošu un padziļinātu projekta vadības, finanšu, ekonomisko, tehnoloģisko un juridisko izvērtējumu, kurā ietvert rekomendācijas turpmākai projekta īstenošanai. Satiksmes ministrijai šī uzdevuma izpildei nodrošināt RB Rail AS un EDzL sadarbību ar izvērtējuma veicēju un LDz. Pēc padziļinātās izpētes rezultātu saņemšanas Satiksmes ministrijai atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 5. un 9. pantam sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumu par valsts tiešās izšķirošās ietekmes un līdzdalības izbeigšanu EDzL, ieguldot EDzL kapitāla daļas LDz pamatkapitālā un tādējādi valstij iegūstot netiešu izšķirošo ietekmi un LDz iegūstot tiešu izšķirošu ietekmi un līdzdalību EDzL. Pēc Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas par EDzL kapitāldaļu ieguldīšanu LDz pamatkapitālā sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu "Grozījumi Dzelzceļa likumā", kurā noteikt, ka LDz veic Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkcijas, un paredzēt kārtību Rail Baltica projekta ietvaros būvētās dzelzceļa infrastruktūras nodošanai valdījumā LDz kā šīs infrastruktūras pārvaldītājam, nemainot dzelzceļa infrastruktūras īpašnieku.
Ņemot vērā minēto Ministru kabineta lēmumu, Rail Baltica infrastruktūras pārvaldītāju pēc attiecīga izvērtējumā veikšanas noteiks Dzelzceļa likumā.

Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldības modelis integrē Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru (1435 mm) un nodrošina tās sinerģiju ar Latvijas Republikas 1520 milimetru sliežu ceļa platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru, attīstot vienu dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju.

Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldības modelis ir neatkarīgs no pārvadātajiem, un pēc iespējas nodrošina vienotu ar pārējām Baltijas valstīm pieeju Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai visās Baltijas valstīs.  
Lai nodrošinātu Rail Baltica dzelzceļa efektīvu ekspluatāciju, kopīgi ar attiecīgajām Igaunijas un Lietuvas institūcijām norit darbs, lai izveidotu modeli, kurā trīs infrastruktūras pārvaldītāji realizē kopīgas dzelzceļa infrastruktūras ekspluatācijas funkcijas.

Atbilstoši 2017. gadā noslēgtajam Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumam par Rail Baltica dzelzceļa savienojuma izveidi (parakstīts Tallinā 2017. gada 31. janvārī) 7. panta pirmā daļa noteic, ka dzelzceļa infrastruktūras daļa pieder tai puses pārstāvētajai valstij, kuras teritorijā atrodas projekta attiecīgā infrastruktūras daļa un ar to saistītā zeme. Dzelzceļa likuma 15. panta pirmā daļa paredz, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums, izņemot šā panta 1.¹ daļā minēto gadījumu. Šo valsts zemi nevar pārdot, dāvināt vai citādi atsavināt. 
Likumprojekts paredz nostiprināt, ka Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros izbūvētā Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūra un ar to saistītās būves pieder Latvijas valstij Satiksmes ministrijas personā.
Likumprojekta 1.³ panta pirmās daļas mērķis ir vien noteikt vispārīgu principu un sasniedzamo mērķi saistībā ar Rail Baltica infrastruktūras un ar to saistīto būvju piederību (ka šīs būves kā valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra pieder valstij un attiecīgi zemesgrāmatā tās ierakstāmas uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā). Šī norma nav vērtējama kā speciālā norma, piemēram, iepretim Civillikuma 968. pantam, kurā noteikts ēku un zemes vienotības princips, attiecīgi norma nevar tikt interpretēta tādējādi, ka tā ir pamats jaunu dalīto īpašumu veidošanai.

Ņemot vērā PWC secinājumus, Valsts kontroles ieteikumu, kā arī Finanšu ministrijas atzinumā par likumprojekta "Rail Baltica projekta īstenošanas likums" (24-TA-2092) norādīto, ka "... ja ir nepieciešams noregulēt jautājumu/ noteikt kārtību attiecībā uz ieguldījumu veikšanu trešās personas nekustamajā īpašumā, attiecīgi būtu, piemēram, pēc līdzības ar Atsavināšanas likuma 24. panta pirmo daļu, veidot normu, kas pieļauj/ atļauj institūcijai par saviem līdzekļiem pārbūvēt, nojaukt, atjaunot citas personas nekustamo īpašumu", likumprojektā iekļautas normas par nekustamā īpašuma piederību gadījumos, kad par Rail Baltica projekta līdzekļiem citam nekustamā īpašuma īpašniekam tiek izbūvētas būves, inženierbūves vai inženierkomunikācijas, ka arī gadījumos, kad Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešams pārbūvēt, pārvietot, atjaunot vai nojaukt citam īpašniekam piederošās inženierbūves un inženierkomunikācijas, lai lai nodrošinātu skarto objektu līdzvērtīgo un funkcionālo stāvokli un/vai apjomu, drīkst veikt ieguldījumus citas personas nekustamajā īpašumā. Vienlaikus būtu norādāms, ka gadījumā, ja ieguldījums tiks veikts īpašumā, kurā tiek veikta saimnieciskās darbība, tiks ievēroti arī nosacījumi, kurus attiecībā uz publiskā finansējuma piešķiršanu saimnieciskās darbības veicējiem izvirza Komercdarbības atbalsta kontroles likums, tādējādi izslēdzot komercdarbības atbalsta sniegšanas risku.

Likumprojekts paredz, ka Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldības modelis integrē Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru (1435 mm)  un nodrošina tās savstarpēju saderību ar 1520 milimetru sliežu ceļa platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru, attīstot vienu dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju, kā arī to, ka tas nav atkarīgs no pārvadātājiem, un pēc iespējas nodrošina vienotu ar pārējām Baltijas valstīm pieeju Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai visās Baltijas valstīs.

Publiskā apspriešana
Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra ir nacionālo interešu objekts atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumam Nr. 468 "Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica". Atbilstoši šim rīkojumam informācija par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica un ar tās izveidi saistīto būvju funkcionēšanai nepieciešamo teritoriju tiek iekļauta un aktualizēta TAPIS tīmekļvietnē www.tapis.gov.lv. Publiskas apspriešanas laikā sabiedrībai ir iespēja izteikt viedokli par paredzēto būvniecības ieceri, lai pašvaldība nepieciešamības gadījumā varētu izvirzīt papildu nosacījumus, kurus ietvert būvatļaujā. Šādi papildu nosacījumi var kavēt un apgrūtināt būvniecības realizāciju.

Likumprojekts paredz, ka attiecībā uz Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras un ar to saistītās infrastruktūras būvniecību netiek rīkota publiskā apspriešana.

Nacionālo interešu objekta teritorijas izmantošanas nosacījumu un tajā ietverto ierobežojumu nekustamā īpašuma izmantošanai termiņš
Saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 5. panta sesto daļu tehniskās publiskās infrastruktūras attīstības un būvniecības vajadzībām nepieciešamās teritorijas un šā panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos paredzētos teritorijas izmantošanas nosacījumus paredz uz laiku līdz septiņiem gadiem ar iespēju termiņu pagarināt, kopā nepārsniedzot 14 gadus, vai līdz uzsāktās tehniskās publiskās infrastruktūras būvniecības pabeigšanai. Lai nerastos šaubas, ka Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras būvniecība ir sākusies visā plānotā apjomā un nevienā posmā netiks grozīti teritorijas izmantošanas nosacījumi un tajā ietvertie ierobežojumi pēc septiņiem vai 14 gadiem, tas ir, kamēr nav pabeigta būvniecība, jānosaka, ka, ja ir saņemta vismaz viena būvatļauja Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras būvniecībai, būvniecība attiecībā uz šo tehnisko publisko infrastruktūru ir uzsākta.

Likumprojekts paredz, ja ir saņemta vismaz viena būvatļauja Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras būvniecībai, būvniecība attiecībā uz visu Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru ir uzsākta un teritorijas izmantošanas nosacījumi Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras attīstībai nepieciešamajām teritorijām ir spēkā līdz visas Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras būvniecības pabeigšanai.

Vides procedūru veikšana 
Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras būvniecībai kopumā 2016. gadā tika veikts pilns ietekmes uz vidi novērtējums (turpmāk - IVN), kas tika akceptēts ar Ministru kabineta 2016. gada 24.augusta rīkojumu Nr. 467 “Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu”. Par sagatavoto ziņojumu tika saņemts Vides pārraudzības valsts biroja (turpmāk - Birojs) 2016. gada 3. maija atzinums Nr. 5 par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecības IVN ziņojumu, kurā norādīts , ka atbilstoši IVN principiem IVN tika veikts pēc iespējas agrākā plānošanas stadijā, aplūkojot paredzēto darbību pēc būtības – skartās teritorijas, sagaidāmos ietekmju veidus, to būtiskumu un risinājumus ietekmes mazināšanai. Vienlaikus uzsvērts, ka nevar atstāt bez vērības projekta mērogu un iespējamo pakārtoto darbību kopumu, daudzveidīgos apstākļus un nosacījumus, no kuriem nākotnē varētu būt atkarīga darbību iespējamība un realizācija. Atzinumā norādīts, ka līdz ar to visi būvniecības projekta tehniskie risinājumi šajā plānošanas stadijā vēl nav pilnībā zināmi un tie var tikt precizēti tālākā projekta attīstības gaitā.  Birojs, izdodot atzinumu, norādīja, ka dzelzceļa līnijas un saistītās infrastruktūras parametri ziņojumā (un attiecīgi atzinumā Nr. 5) ir norādīti, vadoties no principiālajiem tipveida risinājumiem, un skaitliskās vērtības aprēķinātas tik tālu, cik to pieļauj tā laika izpētes stadija, tās ir galvenokārt indikatīvas un var tikt precizētas turpmākās inženiertehnoloģiskās izpētes un projektēšanas stadijā.
Līdz šim veikti vairāki ietekmes sākotnējie izvērtējumi lokālām izmaiņām Rail Baltica trases novietojumā, būvniecības risinājumiem, u.c. vides procedūras. Tostarp 2023. gadā tika veikta IVN procedūra Rail Baltica būvniecībai DS2 posmā (Vangaži–Salaspils–Misa) no DPS1 apakšsekcijas piketāžas 11+782 līdz DPS2 apakšsekcijas piketāžai 3+459 Salaspils un Ropažu novada teritorijā (izmaiņām Rail Baltica trases posma risinājumā – Ministru kabineta 2024.gada 28. marta rīkojums Nr. 220 “Par jaunbūvējamās Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecības darbības akceptēšanu DTD2 posmā (Vangaži–Salaspils–Misa) Salaspils un Ropažu novada teritorijā”). Lai neaizkavētu projektēšanas aktivitāti, likumā paredzams, ka tā var tikt turpināta vienlaikus ar vides nozares normatīvajos aktos paredzētajām procedūrām.

Ievērojot minētos apsvērumus un projekta tehnisko sarežģītību, veidojas normatīvajos aktos skaidri nenoregulēta situācija, ka jau pēc projektēšanas uzsākšanas rodas nepieciešamība precizēt infrastruktūras risinājumus un attiecīgi atbilstoši tehnisko risinājumu precizējumiem veikt papildu vides procedūras. Piedāvātie Likuma grozījumi ļauj turpināt uzsāktos projektēšanas darbus, nekavējot projekta izpildes termiņus, tiesiskās noteiktības un sabiedrības interešu ievērošanai normā vienlaikus paredzot, ka papildus vides procedūras tiek pabeigtas un tajā virzītie nosacījumi tiek izpildīti līdz projektēšanas darbu pabeigšanai.