22-TA-1414: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Apraksts
Ar Ministru kabineta 2019.gada 8.oktobra sēdes protokollēmuma (Prot. Nr. 46, 1.§) 2.punktu Ekonomikas ministrijai uzdots sadarbībā ar Finanšu ministriju un Tieslietu ministriju līdz 2020.gada 1.janvārim sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē tiesību akta projektu par grozījumiem Publisko personu mantas atsavināšanas likumā (turpmāk - Atsavināšanas likumā), lai publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanā iegūtos līdzekļus novirzītu atsavināšanu veicošu institūciju valsts nekustamo īpašumu un valstij piekritīgo nekustamo īpašumu uzturēšanas izdevumu segšanai.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta "Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā" (turpmāk - Likumprojekts) mērķis ir nodrošināt finansējumu valstij piederošo nekustamo īpašumu uzturēšanu, pārvaldīšanu atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām, kā arī kopumā uzlabot valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un atsavināšanas procesu, padarot to efektīvāku. Likumprojekta pieņemšana nodrošinās rīcību ar valstij piederošo īpašumu, ievērojot krietna un rūpīga saimnieka principu.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2023.
Pamatojums
Stājas spēkā ar nākamā saimnieciskā gada sākumu, ievērojot valsts budžeta ciklu.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Grozījumi 4.panta ceturtajā daļā:
Praksē konstatēti gadījumi, kad valsts nekustamais īpašums sastāv no būves (būvēm) un zemes vienības, uz kuras vēl arī atrodas citām personām piederošas būves, kas ierakstītas dažādos zemesgrāmatas nodalījumos. Šobrīd spēkā esošais regulējums liedz pārdot būvju īpašniekiem šādu valsts nekustamo īpašumu, ja zemes vienības sadale ir iespējama, bet nav lietderīga (ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma normas ir grūti pamatot publisko resursu tēriņus zemes sadalei).
Piemēram, valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) pārvaldīšanā atrodas valsts nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 080 2141) Slokas ielā 144, Rīgā. Minētais nekustamais īpašums sastāv no zemes vienības 1272 m2 platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 080 2141) un divām būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 0100 080 2141 005 un 0100 080 2141 007). Valsts nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība 2019.gada 1.janvārī bija 43 110 euro (no tās: zemes vienībai - 35 285 euro; būvei ar kadastra apzīmējumu 0100 080 21441 005 – 2563 euro, būvei ar kadastra apzīmējumu 0100 0802141 007 – 5262 euro). Uz valsts zemes vienības vēl arī atrodas fiziskai personai piederoša būve (būves kadastra apzīmējums 0100 080 2141 001) un citai fiziskai personai piederoša būve (būves kadastra apzīmējums 0100 080 2141 008), minēto būvju īpašnieki ierosinājuši valsts nekustamā īpašuma Slokas ielā 144, Rīgā, atsavināšanu.
VNĪ izvērtēja valsts nekustamā īpašuma sadales iespējas, lai nodalītu privātpersonām piederošo būvju uzturēšanai nepieciešamas zemes vienības. Tā kā projektēto zemes vienību robeža šķērso būves, sadales īstenošanai nepieciešams veikt valstij piederošo būvju atjaunošanu un pārbūvi, lai nodrošinātu būvju ar kadastra apzīmējumiem 0100 080 2l4l 005 un 0100 080 2l4l 007 funkcionālo, konstruktīvo un inženiertehnisko patstāvību. Tika konstatēts, ka attiecīgās būvniecības izmaksas ir ļoti augstas un krietni pārsniedz iespējamos atsavināšanas procesā iegūstamos līdzekļus, līdz ar to secināts, ka nekustamā īpašuma sadales īstenošana ir nelietderīga. Turklāt konkrētajā situācijā Rīgas pilsētas būvvalde ir norādījusi, ka būvniecības iecerē nav atrisināta piekļuve saskaņā ar Rīgas domes 2005.gada 20.decembra saistošo noteikumu Nr.34 “Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” 49.punktu, līdz ar to būtu risināms jautājums par ceļa servitūtu nodibināšanu vai jāsaņem saskaņojumi ar šķērsoto zemesgabalu īpašniekiem.
Tādējādi konkrētajā gadījumā faktiskie apstākļi neatbilst Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4. panta ceturtās daļas 9. punkta tiesiskajam sastāvam, proti, nevar uzskatīt, ka šajā gadījumā "zemesgabala sadale nav pieļaujama atbilstoši normatīvo aktu noteikumiem par vispārīgo teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi", jo zemesgabala sadale ir iespējama, tikai tā prasa ievērojamus naudas līdzekļu ieguldījumus.
Praksē konstatēts arī, ka valsts nekustamais īpašums sastāv no būves (būvēm) un zemes vienības, uz kuras vēl arī atrodas citām personām piederošas būves, kas ierakstītas dažādos zemesgrāmatas nodalījumos. Zemes vienības sadale ir iespējama. Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā nav ietverta norma, kas noteiktu, kādās daļās būvju īpašnieki tiesīgi iegūt publiskas personas nekustamo īpašumu.
Papildus skaidrojams, ka, ņemot vērā Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas būtību, tiesu praksi un tiesisko regulējumu, tad arī 4. panta ceturtās daļas 9.punkta tvērums attiecas tikai uz tādiem gadījumiem, kas aptver likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (Spēkā stāšanās likums) 14. panta pirmās daļas 1.-4. punkta gadījumus un Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 22. panta ietvaros veidotās tiesiskās attiecības (kur dalītā nekustamā īpašuma attiecības nav izveidojušās brīvprātīgi).
Grozījumi 5.pantā:
Kriminālprocesa likuma 634.1 panta piektās daļas 3.punktā ir noteikts, ka izpildu dokumentu daļā par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju nosūta Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk - VID), ja lēmums par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju pieņemts šā likuma 59.nodaļā noteiktajā kārtībā un kriminālprocesā cietušais nav pieteicis kaitējuma kompensāciju vai vienīgais cietušajam nodarītā kaitējuma kompensācijas pieteicējs ir valsts.
Ja konfiscētā manta ir dzīvokļa īpašums vai dzīvojamā māja (to domājamās daļas), Valsts ieņēmumu dienests šo nekustamo īpašumu piedāvā pašvaldībām un ja pašvaldības atsakās tos pārņemt, nodod SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” (turpmāk – Possessor) valdījumā tālākai atsavināšanai Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (turpmāk – Atsavināšanas likums) noteiktajā kārtībā.
Ņemot vērā, ka salīdzinoši nesen darbu ir uzsākusi un šobrīd intensīvi strādā Ekonomisko lietu tiesa, tad šādu nekustamo īpašumu skaits dinamiski pieaug. Tikai šogad - 2022.gadā - vien Possessor valdījumā ir nodoti jau 15 konfiscēti īpašumi. Valsts interesēs būtu šādus konfiscētos īpašumus, kas nav vajadzīgi valsts funkciju veikšanai, realizēt pēc iespējas raitāk, jo nekustamo īpašumu uzturēšana prasa naudas līdzekļus un dažkārt uzturēšanas izdevumi ir ievērojami (tie noteikti būtiski pārsniedz vidējo bezmantinieku, bezsaimnieka mantas uzturēšanas vidējo vērtību), piemēram, dzīvokļi ekskluzīvos projektos.
Grozījumi 11.pantā un 37.pantā:
VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (turpmāk - VNĪ) ir veikusi valsts nekustamo īpašumu izsolē pieteikušos pretendentu aptauju, lai apkopotu statistiku par veidu, kādā klients ir ieguvis informāciju par organizēto publiskas personas mantas izsoli. No 70 saņemtajām atbildēm tikai 4 klienti ir atbildējuši, ka informāciju par izsoli ir ieguvuši no reģionālā laikraksta. Savukārt lielākā daļa (52 klienti) informāciju ir ieguvuši, izmantojot dažādas interneta vietnes, no tiem 42 klienti informāciju par izsoli ir ieguvuši institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu, mājaslapā internetā www.vni.lv.
Grozījumi 31.pantā:
Finanšu ministrija ir saņēmusi informāciju par problēmu, ar kuru saskaras publiskas personas kustamās mantas izsoļu praksē. Atbilstoši Latvijas Bankas sniegtajai informācijai tās praksē vairākkārt ir bijuši gadījumi, kad kustamās mantas izsoles uzvarētājs atsakās maksāt nosolīto cenu un slēgt līgumu par mantas iegādi, skaidrojot, ka manta vairs nav nepieciešama. Visticamāk, šādos gadījumos solīšanai tiek izmantots izsoles aģents, kurš automātiskais pārsola iepriekšējo solījumu. Tikai pēc izsoles beigām izsoles uzvarētājs redz nosolīto cenu un lemj par attiekšanos no mantas iegādes.
Grozījumi 42.panta (25) daļā:
Šobrīd Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42.panta (25) daļa paredz, ka publiskas personas nekustamo īpašumu, kas nodots bez atlīdzības funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai, ir tiesības izmantot papildinošu saimniecisku darbību veikšanai tikai tiktāl, ciktāl šī saimnieciskā darbība ir nepieciešama un saistīta ar funkcijas vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanu, kā arī ievērojot nosacījumus, kas izriet no Eiropas Savienības aktiem komercdarbības atbalsta kontroles jomā. Tādējādi šobrīd šādā nekustamajā īpašumā ir pieļaujams veikt līdz 20 % no kopējās gada jaudas papildinošas saimnieciskās darbības īstenošanai.
Papildinoša saimnieciskā darbība ir tāda saimnieciskā darbība, kas tiek veikta nesaimnieciskai darbībai paredzētajā infrastruktūrā un kas tieši ir saistīta ar infrastruktūras ekspluatāciju un ir nepieciešama vai nesaraujami saistīta ar infrastruktūras galveno nesaimniecisko izmantojumu, kā arī, ja saimnieciskajai darbībai patērē tos pašus resursus kā pamata nesaimnieciskajai darbībai, piemēram, tos pašus materiālus, iekārtas, darbaspēku vai pamatkapitālu” (piemēram, kad pētniecības organizācija dažkārt izīrē savas iekārtas un laboratorijas ražošanas nozaru partneriem, vai skolas telpas izīrē citiem izglītības pasākumiem (kursiem))
Grozījumi 44.panta ceturtajā daļā
Ievērojot iepriekš minēto Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas būtību, ka 4. panta ceturtās daļas 9.punkta tvērums attiecas tikai uz tādiem gadījumiem, kas aptver likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (Spēkā stāšanās likums) 14. panta pirmās daļas 1.-4. punkta gadījumus un Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 22. panta ietvaros veidotās tiesiskās attiecības (kur dalītā nekustamā īpašuma attiecības nav izveidojušās brīvprātīgi), tiesiskās skaidrības nodrošināšanai nepieciešams precizēt arī šīs tiesību normas tvērumu.
Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtajā daļā ir uzskaitīts tas personu loks, kas var ierosināt valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu, paredzot šādas tiesības arī zemesgrāmatā ierakstītas būves īpašniekam. Savukārt Atsavināšanas likuma 44.panta ceturtajā daļā paredzēts, ka publiskai personai piederošu zemesgabalu, uz kura atrodas citai personai (kopīpašniekiem) piederošas ēkas (būves), var pārdot tikai zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašniekam (visiem kopīpašniekiem proporcionāli viņu kopīpašuma daļām). Līdz ar to Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 3. un 4. punktā vispārīgi ir minēts patstāvīgu būvju īpašnieks, nenošķirot piespiedu un brīvprātīgā īpašuma gadījumus.
Piespiedu dalītais īpašums un brīvprātīgs dalītais īpašums ir divi dažādi dalītā īpašuma veidi. Pirmais tika izveidots vēsturisko notikumu rezultātā un ir pastāvīgs līdz īpašumu apvienošanai vienotā īpašumā. Lai to panāktu un tiktu realizēts Civillikumā nostiprinātais ēkas un zeme vienotības princips, tiesiskajā regulējumā ir paredzēti risinājumi (piemēram, viens no veidiem, kā šādu apvienošanu veicināt, ir Atsavināšanas likumā paredzētās tiesības ēkas īpašniekam ierosināt zemes atsavināšanu par labu sev un aizliegums publiskai personai atsavināt šādā īpašumā esošu zemi).
Savukārt brīvprātīgs dalītais īpašums nav zemes reformas un privatizācijas procesu rezultātā radīts pastāvīgs stāvoklis (kā vēsturisko notikumu rezultātā veidotie dalītie īpašumi). Brīvprātīgs dalītais īpašums ir ar skaidru tiesisko ietvaru un termiņu, pēc kura tas beidzas, kas visiem iesaistītajiem ir zināms un ir radīts ar to pašu gribu. Proti, uz nomas pamata uzceltas būves patstāvība ir ar nosacījumu (nomas līgumu spēkā esamību) aprobežota, tādēļ nav nepieciešams tiesiskajā regulējumā risinājums, lai ēku un zemi apvienotu vienotā īpašumā. Brīvprātīgs dalītais īpašums izbeidzas pats, tiklīdz izbeidzas nomas līgums, uz kā pamata tas ir izveidots. Pēc būtības noma ar tiesībām celt būves kā patstāvīgus īpašuma objektus Latvijā tika izmantota tādām funkcijām, kādas citās valstīs pilda apbūves tiesības vai mantojamās nomas institūti. Visi savā būtībā ir paredzēti gadījumiem, kur zemes izmantošana ir nepieciešama tikai uz noteiktu laiku vai arī zemes atsavināšana būvju cēlējam nav iespējama. Proti, to nodibināšana nenotiek ar mērķi iegūt īpašumā zemi, bet būves tiek celtas, pusēm apzinoties, ka labumu no tām varēs gūt tikai, kamēr spēkā ir attiecīgā tiesība.
Attiecībā uz dalīto īpašumu likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" (turpmāk - Spēkā stāšanās likums) 14.panta otrā daļa nosaka pirmpirkuma tiesību esamību dalītā īpašumā esošu objektu īpašniekiem. Minētā tiesību norma paredz pirmpirkuma tiesību esamību gan zemes īpašniekam, gan ēkas īpašniekam. Tāpat arī tā paredz šo tiesību esamību gan piespiedu dalītā īpašuma (Spēkā stāšanās likuma 14. panta pirmās daļas 1.-4. punkts), gan brīvprātīga dalītā īpašuma gadījumos (14. panta pirmās daļas 5. punkts). Tātad dalītā īpašuma gadījumā abām tajā iesaistītajām pusēm ir pirmpirkuma tiesības, ja tiek atsavināts kāds no dalītā īpašumā esošiem objektiem.
Lai novērstu dažādu interpretāciju, piemērojot tiesību normas, paredzēts veikt precizējumu Atsavināšanas likuma 44.panta ceturtajā daļā, to papildinot ar jaunu teikumu, ka nosacījums publiskai personai piederošu zemesgabalu, uz kura atrodas citai personai (kopīpašniekiem) piederošas ēkas (būves), var pārdot tikai zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašniekam (visiem kopīpašniekiem proporcionāli viņu kopīpašuma daļām) neattiecas uz tādiem zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašniekiem, kuriem paredzētas tiesības celt uz iznomātās zemes ēkas (būves) kā patstāvīgus īpašuma objektus.
Grozījumi 44.panta piektajā daļā
Atbilstoši 2021. gada 30. septembra grozījumiem likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" (turpmāk - Grozījumi CL Spēkā stāšanās likumā) līdz šim pastāvošās piespiedu nomas attiecības, kad būves īpašniekam bija pienākums uz likuma pamata maksāt zemes īpašniekam nomas maksu par zemes lietošanu, tiek pārveidotas par likumiskajām zemes lietošanas tiesībām par maksu, paredzot vienotu regulējumu visiem dalītā īpašuma gadījumiem, neatkarīgi no tā izveidošanās tiesiskā pamata.
Ievērojot minēto, 44. panta piektajā daļā lietoto terminoloģiju būtu nepieciešams izteikt atbilstoši Grozījumi CL Spēkā stāšanās likumam.
Grozījumi 47.pantā:
Valstij tāpat kā jebkuram citam nekustamā īpašuma īpašniekam ir pienākums uzturēt tai piederošo nekustamo īpašumu pienācīgā kārtībā, nepieļaujot citu personu tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu, drošības vai veselības apdraudējumu, ko var radīt neapmierinošs nekustamā īpašuma tehniskais stāvoklis, pilnīgi vai daļēji sagruvušas, bīstamas vai vidi degradējošas būves.
Saskaņā ar Būvniecības likuma 9. pantu ir noteiktas šādas būves ekspluatācijas prasības:
1) mehāniskā stiprība un stabilitāte;
2) ugunsdrošība;
3) vides aizsardzība un higiēna, tai skaitā nekaitīgums;
4) lietošanas drošība un vides pieejamība;
5) akustika (aizsardzība pret trokšņiem);
6) energoefektivitāte;
7) ilgtspējīga dabas resursu izmantošana.
Atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Būvnoteikumi) 158. punktam būve ir jāsakārto, jāveic tās konservācija vai jānojauc (atkarībā no konkrētiem apstākļiem), ja tās stāvoklis neatbilst Būvniecības likuma 9. pantā noteiktajām būtiskajām prasībām attiecībā uz būves lietošanas drošību, mehānisko stiprību un stabilitāti vai būves fasādes un citu ārējo konstrukciju tehniskais stāvoklis vai ārējais izskats neatbilst pilsētvides ainavas vai ainaviski vērtīgās teritorijas prasībām (būve ir vidi degradējoša vai bojā ainavu), kuras ir noteiktas pašvaldības saistošajos noteikumos par namu un to teritoriju un būvju uzturēšanu.
Ministru kabineta 2011.gada 6.decembra noteikumu Nr.934 “Noteikumi par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas principiem un kārtību, kā arī kārtību, kādā apkopojama informācija par valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un valsts iestāžu lietotajiem nekustamajiem īpašumiem” (turpmāk – MK noteikumi Nr.934) 3.2.punktā kā viens no valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas principiem ir noteikts - valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas procesā veicināt valsts nekustamā īpašuma uzlabošanu, tajā skaitā apkārtējās vides kvalitātes saglabāšanu un paaugstināšanu atbilstoši finanšu resursiem, savukārt šo noteikumu 4. punktā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas darbības ir valsts nekustamā īpašuma apsaimniekošana (4.1. apakšpunkts) un būves uzlabošanas darbu (remontdarbi un būvdarbi) plānošana, kā arī nepieciešamo darbību organizēšana un kontrole (4.4. apakšpunkts).
Atbilstoši MK noteikumu Nr.934 7. punktā noteiktajam, ja būves ir atzītas par ekspluatācijai nederīgām un paredzētas nojaukšanai, valdītāja pienākums ir līdz nojaukšanas brīdim veikt nepieciešamos pasākumus, lai nepieļautu apdraudējuma iestāšanos, kā arī nodrošināt zemes vienības sakopšanu pēc nojaukšanas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.
Valstij piederošie un piekrītošiem nekustamie īpašumi lielākoties tiek nodoti Finanšu ministrijas valdījumā un VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) pārvaldīšanā, izņemot normatīvajos aktos noteiktos atsevišķus nekustamā īpašuma veidus (dabas aizsardzības teritorijas, valsts meži, satiksmes infrastruktūra, dzīvojamās mājas). VNĪ ir pienākums pārņemt, pārvaldīt un uzturēt noteiktos nekustamos īpašumus, kamēr vien tie tiek izmantoti valsts funkciju veikšanai vai līdz to atsavināšanai.
VNĪ ir jāpārņem valstij piekrītošie bezīpašnieka vai bezmantinieku nekustamie īpašumi, kas bieži vien ir ar degradējošu būvju pazīmēm vai faktiski grausti. Šo valsts īpašumu pārvaldīšana nenes pietiekamus ienākumus, lai nodrošinātu to sakārtošanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem nosacījumiem.
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2013.gada 26.novembra noteikumiem Nr. 1354 “Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” 32.4.punktam Possessor līdz pārdošanai pārņem valdījumā valstij piekrītošo bezīpašnieka vai bezmantinieka mantu - valstij piekritīgās dzīvojamās mājas, valstij piederošās kopīpašuma daļas valsts un kādas citas personas kopīpašumā esošajās viendzīvokļa dzīvojamās mājās, dzīvokļu īpašumos un dzīvokļu īpašumus. Tāpat atbilstoši likumam “Par valsts un dzīvojamo māju privatizācijai” un Atsavināšanas likumam Possessor līdz dzīvojamās mājas vai dzīvokļa īpašuma pārdošanai pārvalda tos.
Dzīvojamo māju pārvaldīšana ir sarežģīts, atbildīgs un diezgan specifisks pakalpojums, kas ietver sevī ļoti plašu un daudzpusīgu veicamo darbu klāstu. Turklāt Possessor valdījumā bieži nonāk īpašumi, kurus īpašnieks vai tās iepriekšējais valdītājs nav pienācīgi apsaimniekojuši. Šādi nekustamie īpašumi nereti atrodas sliktā tehniskā stāvoklī, to sastāvā ir būves, kas ir pilnīgi vai daļēji sagruvušas vai tādā tehniskajā stāvoklī, ka ir bīstamas vai bojā ainavu, t.i., vidi degradējošas būves jeb grausti. Jāpiemin, ka daļa no šīm būvēm ir valstij piekrītošā bezīpašnieka vai bezmantinieka manta. Valsts nevar atteikties no sev piekrītošās bezīpašnieka vai bezmantinieka mantas un nepieciešams nodrošināt nekustamā īpašuma pārņemšanu un pārvaldīšanu neatkarīgi no tā stāvokļa.
Civillikuma 1084.pants nosaka, ka katram būves īpašniekam, lai aizsargātu sabiedrisko drošību, jātur sava būve tādā stāvoklī, ka no tās nevar rasties kaitējums ne kaimiņiem, ne garāmgājējiem, ne arī tās lietotājiem.
Ja par būvi, no kuras draud briesmas, pastāv īpašuma tiesības strīds, tad šo briesmu novēršanai nepieciešamie soļi tūliņ un vēl pirms prāvas beigām jāsper tam, kas šo būvi tajā brīdī valda, ar tiesību vēlāk prasīt izdevumu atlīdzību.
Ja būves īpašnieks vai valdītājs, pretēji attiecīgās varas pieprasījumam, nenovērš draudošās briesmas, tad attiecīgai iestādei, raugoties pēc apstākļiem, būve jāsaved kārtībā vai arī pavisam jānojauc uz īpašnieka rēķinu.
Saskaņā ar Būvniecības likuma 21. panta devīto daļu, ja būve ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi vai nonākusi tādā tehniskajā stāvoklī, ka ir bīstama vai bojā ainavu, šīs būves īpašniekam atbilstoši pašvaldības lēmumam tā jāsakārto vai jānojauc.
Būvnoteikumu 159. punktā paredzēts, ka pašvaldība nosaka būves īpašniekam pienākumu sakārtot būvi, veikt būves konservāciju vai nojaukt būvi tādā apjomā, lai tā neradītu bīstamību, ja būve ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi vai nonākusi tādā tehniskajā stāvoklī, ka kļuvusi bīstama; un/vai sakārtot būvi, lai tā atbilstu pilsētvides ainavas vai ainaviski vērtīgās teritorijas prasībām, ja būve bojā ainavu.
Rīcībai ar vidi degradējošajām būvēm ir jāatbilst arī Būvnoteikumu 160. punkta prasībām, kas paredz, ka visas darbības, kas ir saistītas ar būves sakārtošanu vai konservāciju, kurai piešķirts valsts vai vietējas nozīmes kultūras pieminekļa statuss, ir jāveic, ievērojot kultūras pieminekļu aizsardzības jomas normatīvo aktu prasības, kā arī minētās darbības pirms tam jāsaskaņo ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi; bet kurai ir piešķirts vietējās nozīmes kultūras pieminekļa statuss, ir jāveic, ievērojot kultūras pieminekļu aizsardzības jomas normatīvo aktu prasības, kā arī minētās darbības pirms tam jāsaskaņo ar attiecīgo kompetento pašvaldības institūciju vai amatpersonu, ja Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ir deleģējusi pašvaldībai pārvaldes uzdevumus, kas attiecas uz vietējās nozīmes nekustamo kultūras pieminekļu aizsardzību un izmantošanu.
Atbilstoši VAS "Valsts nekustamie īpašumi" budžetā iekļautajai prognozei par no valsts nekustamo īpašumu atsavināšanas VAS "Valsts nekustamie īpašumi" iegūstamajiem finanšu līdzekļiem pieciem gadiem secināms, ka VAS "Valsts nekustamie īpašumi"gūstamie ieņēmumi no valsts nekustamo īpašumu atsavināšanas turpmākajos gados samazināsies, kas izskaidrojams ar šādiem objektīviem iemesliem:
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"nekustamā īpašuma portfelī esošo vērtīgo, bet valsts funkciju veikšanai nevajadzīgo, nekustamo īpašumu skaita samazināšanās,
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pārņem no publiskas personas institūcijām nekustamos īpašumus, kas nav nepieciešami to funkciju īstenošanai, tie pārsvarā ir sliktā tehniskā stāvoklī, līdz ar to tos nav iespējams pārdot par augstu cenu vai pārdot vispār, neieguldot finanšu līdzekļus to sakārtošanai,
- Apbūvēto zemesgabalu pārdošanas apjomi pārsniedz klāt pienākošo zemesgabalu skaitu, taču šādi zemesgabali tiek pārdoti uz tiem esošo būvju īpašniekiem attiecīgo domājamo daļu apmērā, kuru vērtība ir salīdzinoši neliela.
Praksē konstatēti gadījumi, kad valsts nekustamais īpašums sastāv no būves (būvēm) un zemes vienības, uz kuras vēl arī atrodas citām personām piederošas būves, kas ierakstītas dažādos zemesgrāmatas nodalījumos. Šobrīd spēkā esošais regulējums liedz pārdot būvju īpašniekiem šādu valsts nekustamo īpašumu, ja zemes vienības sadale ir iespējama, bet nav lietderīga (ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma normas ir grūti pamatot publisko resursu tēriņus zemes sadalei).
Piemēram, valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) pārvaldīšanā atrodas valsts nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 080 2141) Slokas ielā 144, Rīgā. Minētais nekustamais īpašums sastāv no zemes vienības 1272 m2 platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 080 2141) un divām būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 0100 080 2141 005 un 0100 080 2141 007). Valsts nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība 2019.gada 1.janvārī bija 43 110 euro (no tās: zemes vienībai - 35 285 euro; būvei ar kadastra apzīmējumu 0100 080 21441 005 – 2563 euro, būvei ar kadastra apzīmējumu 0100 0802141 007 – 5262 euro). Uz valsts zemes vienības vēl arī atrodas fiziskai personai piederoša būve (būves kadastra apzīmējums 0100 080 2141 001) un citai fiziskai personai piederoša būve (būves kadastra apzīmējums 0100 080 2141 008), minēto būvju īpašnieki ierosinājuši valsts nekustamā īpašuma Slokas ielā 144, Rīgā, atsavināšanu.
VNĪ izvērtēja valsts nekustamā īpašuma sadales iespējas, lai nodalītu privātpersonām piederošo būvju uzturēšanai nepieciešamas zemes vienības. Tā kā projektēto zemes vienību robeža šķērso būves, sadales īstenošanai nepieciešams veikt valstij piederošo būvju atjaunošanu un pārbūvi, lai nodrošinātu būvju ar kadastra apzīmējumiem 0100 080 2l4l 005 un 0100 080 2l4l 007 funkcionālo, konstruktīvo un inženiertehnisko patstāvību. Tika konstatēts, ka attiecīgās būvniecības izmaksas ir ļoti augstas un krietni pārsniedz iespējamos atsavināšanas procesā iegūstamos līdzekļus, līdz ar to secināts, ka nekustamā īpašuma sadales īstenošana ir nelietderīga. Turklāt konkrētajā situācijā Rīgas pilsētas būvvalde ir norādījusi, ka būvniecības iecerē nav atrisināta piekļuve saskaņā ar Rīgas domes 2005.gada 20.decembra saistošo noteikumu Nr.34 “Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” 49.punktu, līdz ar to būtu risināms jautājums par ceļa servitūtu nodibināšanu vai jāsaņem saskaņojumi ar šķērsoto zemesgabalu īpašniekiem.
Tādējādi konkrētajā gadījumā faktiskie apstākļi neatbilst Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4. panta ceturtās daļas 9. punkta tiesiskajam sastāvam, proti, nevar uzskatīt, ka šajā gadījumā "zemesgabala sadale nav pieļaujama atbilstoši normatīvo aktu noteikumiem par vispārīgo teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi", jo zemesgabala sadale ir iespējama, tikai tā prasa ievērojamus naudas līdzekļu ieguldījumus.
Praksē konstatēts arī, ka valsts nekustamais īpašums sastāv no būves (būvēm) un zemes vienības, uz kuras vēl arī atrodas citām personām piederošas būves, kas ierakstītas dažādos zemesgrāmatas nodalījumos. Zemes vienības sadale ir iespējama. Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā nav ietverta norma, kas noteiktu, kādās daļās būvju īpašnieki tiesīgi iegūt publiskas personas nekustamo īpašumu.
Papildus skaidrojams, ka, ņemot vērā Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas būtību, tiesu praksi un tiesisko regulējumu, tad arī 4. panta ceturtās daļas 9.punkta tvērums attiecas tikai uz tādiem gadījumiem, kas aptver likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (Spēkā stāšanās likums) 14. panta pirmās daļas 1.-4. punkta gadījumus un Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 22. panta ietvaros veidotās tiesiskās attiecības (kur dalītā nekustamā īpašuma attiecības nav izveidojušās brīvprātīgi).
Grozījumi 5.pantā:
Kriminālprocesa likuma 634.1 panta piektās daļas 3.punktā ir noteikts, ka izpildu dokumentu daļā par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju nosūta Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk - VID), ja lēmums par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju pieņemts šā likuma 59.nodaļā noteiktajā kārtībā un kriminālprocesā cietušais nav pieteicis kaitējuma kompensāciju vai vienīgais cietušajam nodarītā kaitējuma kompensācijas pieteicējs ir valsts.
Ja konfiscētā manta ir dzīvokļa īpašums vai dzīvojamā māja (to domājamās daļas), Valsts ieņēmumu dienests šo nekustamo īpašumu piedāvā pašvaldībām un ja pašvaldības atsakās tos pārņemt, nodod SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” (turpmāk – Possessor) valdījumā tālākai atsavināšanai Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (turpmāk – Atsavināšanas likums) noteiktajā kārtībā.
Ņemot vērā, ka salīdzinoši nesen darbu ir uzsākusi un šobrīd intensīvi strādā Ekonomisko lietu tiesa, tad šādu nekustamo īpašumu skaits dinamiski pieaug. Tikai šogad - 2022.gadā - vien Possessor valdījumā ir nodoti jau 15 konfiscēti īpašumi. Valsts interesēs būtu šādus konfiscētos īpašumus, kas nav vajadzīgi valsts funkciju veikšanai, realizēt pēc iespējas raitāk, jo nekustamo īpašumu uzturēšana prasa naudas līdzekļus un dažkārt uzturēšanas izdevumi ir ievērojami (tie noteikti būtiski pārsniedz vidējo bezmantinieku, bezsaimnieka mantas uzturēšanas vidējo vērtību), piemēram, dzīvokļi ekskluzīvos projektos.
Grozījumi 11.pantā un 37.pantā:
VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (turpmāk - VNĪ) ir veikusi valsts nekustamo īpašumu izsolē pieteikušos pretendentu aptauju, lai apkopotu statistiku par veidu, kādā klients ir ieguvis informāciju par organizēto publiskas personas mantas izsoli. No 70 saņemtajām atbildēm tikai 4 klienti ir atbildējuši, ka informāciju par izsoli ir ieguvuši no reģionālā laikraksta. Savukārt lielākā daļa (52 klienti) informāciju ir ieguvuši, izmantojot dažādas interneta vietnes, no tiem 42 klienti informāciju par izsoli ir ieguvuši institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu, mājaslapā internetā www.vni.lv.
Grozījumi 31.pantā:
Finanšu ministrija ir saņēmusi informāciju par problēmu, ar kuru saskaras publiskas personas kustamās mantas izsoļu praksē. Atbilstoši Latvijas Bankas sniegtajai informācijai tās praksē vairākkārt ir bijuši gadījumi, kad kustamās mantas izsoles uzvarētājs atsakās maksāt nosolīto cenu un slēgt līgumu par mantas iegādi, skaidrojot, ka manta vairs nav nepieciešama. Visticamāk, šādos gadījumos solīšanai tiek izmantots izsoles aģents, kurš automātiskais pārsola iepriekšējo solījumu. Tikai pēc izsoles beigām izsoles uzvarētājs redz nosolīto cenu un lemj par attiekšanos no mantas iegādes.
Grozījumi 42.panta (25) daļā:
Šobrīd Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42.panta (25) daļa paredz, ka publiskas personas nekustamo īpašumu, kas nodots bez atlīdzības funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai, ir tiesības izmantot papildinošu saimniecisku darbību veikšanai tikai tiktāl, ciktāl šī saimnieciskā darbība ir nepieciešama un saistīta ar funkcijas vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanu, kā arī ievērojot nosacījumus, kas izriet no Eiropas Savienības aktiem komercdarbības atbalsta kontroles jomā. Tādējādi šobrīd šādā nekustamajā īpašumā ir pieļaujams veikt līdz 20 % no kopējās gada jaudas papildinošas saimnieciskās darbības īstenošanai.
Papildinoša saimnieciskā darbība ir tāda saimnieciskā darbība, kas tiek veikta nesaimnieciskai darbībai paredzētajā infrastruktūrā un kas tieši ir saistīta ar infrastruktūras ekspluatāciju un ir nepieciešama vai nesaraujami saistīta ar infrastruktūras galveno nesaimniecisko izmantojumu, kā arī, ja saimnieciskajai darbībai patērē tos pašus resursus kā pamata nesaimnieciskajai darbībai, piemēram, tos pašus materiālus, iekārtas, darbaspēku vai pamatkapitālu” (piemēram, kad pētniecības organizācija dažkārt izīrē savas iekārtas un laboratorijas ražošanas nozaru partneriem, vai skolas telpas izīrē citiem izglītības pasākumiem (kursiem))
Grozījumi 44.panta ceturtajā daļā
Ievērojot iepriekš minēto Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas būtību, ka 4. panta ceturtās daļas 9.punkta tvērums attiecas tikai uz tādiem gadījumiem, kas aptver likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (Spēkā stāšanās likums) 14. panta pirmās daļas 1.-4. punkta gadījumus un Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 22. panta ietvaros veidotās tiesiskās attiecības (kur dalītā nekustamā īpašuma attiecības nav izveidojušās brīvprātīgi), tiesiskās skaidrības nodrošināšanai nepieciešams precizēt arī šīs tiesību normas tvērumu.
Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtajā daļā ir uzskaitīts tas personu loks, kas var ierosināt valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu, paredzot šādas tiesības arī zemesgrāmatā ierakstītas būves īpašniekam. Savukārt Atsavināšanas likuma 44.panta ceturtajā daļā paredzēts, ka publiskai personai piederošu zemesgabalu, uz kura atrodas citai personai (kopīpašniekiem) piederošas ēkas (būves), var pārdot tikai zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašniekam (visiem kopīpašniekiem proporcionāli viņu kopīpašuma daļām). Līdz ar to Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 3. un 4. punktā vispārīgi ir minēts patstāvīgu būvju īpašnieks, nenošķirot piespiedu un brīvprātīgā īpašuma gadījumus.
Piespiedu dalītais īpašums un brīvprātīgs dalītais īpašums ir divi dažādi dalītā īpašuma veidi. Pirmais tika izveidots vēsturisko notikumu rezultātā un ir pastāvīgs līdz īpašumu apvienošanai vienotā īpašumā. Lai to panāktu un tiktu realizēts Civillikumā nostiprinātais ēkas un zeme vienotības princips, tiesiskajā regulējumā ir paredzēti risinājumi (piemēram, viens no veidiem, kā šādu apvienošanu veicināt, ir Atsavināšanas likumā paredzētās tiesības ēkas īpašniekam ierosināt zemes atsavināšanu par labu sev un aizliegums publiskai personai atsavināt šādā īpašumā esošu zemi).
Savukārt brīvprātīgs dalītais īpašums nav zemes reformas un privatizācijas procesu rezultātā radīts pastāvīgs stāvoklis (kā vēsturisko notikumu rezultātā veidotie dalītie īpašumi). Brīvprātīgs dalītais īpašums ir ar skaidru tiesisko ietvaru un termiņu, pēc kura tas beidzas, kas visiem iesaistītajiem ir zināms un ir radīts ar to pašu gribu. Proti, uz nomas pamata uzceltas būves patstāvība ir ar nosacījumu (nomas līgumu spēkā esamību) aprobežota, tādēļ nav nepieciešams tiesiskajā regulējumā risinājums, lai ēku un zemi apvienotu vienotā īpašumā. Brīvprātīgs dalītais īpašums izbeidzas pats, tiklīdz izbeidzas nomas līgums, uz kā pamata tas ir izveidots. Pēc būtības noma ar tiesībām celt būves kā patstāvīgus īpašuma objektus Latvijā tika izmantota tādām funkcijām, kādas citās valstīs pilda apbūves tiesības vai mantojamās nomas institūti. Visi savā būtībā ir paredzēti gadījumiem, kur zemes izmantošana ir nepieciešama tikai uz noteiktu laiku vai arī zemes atsavināšana būvju cēlējam nav iespējama. Proti, to nodibināšana nenotiek ar mērķi iegūt īpašumā zemi, bet būves tiek celtas, pusēm apzinoties, ka labumu no tām varēs gūt tikai, kamēr spēkā ir attiecīgā tiesība.
Attiecībā uz dalīto īpašumu likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" (turpmāk - Spēkā stāšanās likums) 14.panta otrā daļa nosaka pirmpirkuma tiesību esamību dalītā īpašumā esošu objektu īpašniekiem. Minētā tiesību norma paredz pirmpirkuma tiesību esamību gan zemes īpašniekam, gan ēkas īpašniekam. Tāpat arī tā paredz šo tiesību esamību gan piespiedu dalītā īpašuma (Spēkā stāšanās likuma 14. panta pirmās daļas 1.-4. punkts), gan brīvprātīga dalītā īpašuma gadījumos (14. panta pirmās daļas 5. punkts). Tātad dalītā īpašuma gadījumā abām tajā iesaistītajām pusēm ir pirmpirkuma tiesības, ja tiek atsavināts kāds no dalītā īpašumā esošiem objektiem.
Lai novērstu dažādu interpretāciju, piemērojot tiesību normas, paredzēts veikt precizējumu Atsavināšanas likuma 44.panta ceturtajā daļā, to papildinot ar jaunu teikumu, ka nosacījums publiskai personai piederošu zemesgabalu, uz kura atrodas citai personai (kopīpašniekiem) piederošas ēkas (būves), var pārdot tikai zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašniekam (visiem kopīpašniekiem proporcionāli viņu kopīpašuma daļām) neattiecas uz tādiem zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašniekiem, kuriem paredzētas tiesības celt uz iznomātās zemes ēkas (būves) kā patstāvīgus īpašuma objektus.
Grozījumi 44.panta piektajā daļā
Atbilstoši 2021. gada 30. septembra grozījumiem likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" (turpmāk - Grozījumi CL Spēkā stāšanās likumā) līdz šim pastāvošās piespiedu nomas attiecības, kad būves īpašniekam bija pienākums uz likuma pamata maksāt zemes īpašniekam nomas maksu par zemes lietošanu, tiek pārveidotas par likumiskajām zemes lietošanas tiesībām par maksu, paredzot vienotu regulējumu visiem dalītā īpašuma gadījumiem, neatkarīgi no tā izveidošanās tiesiskā pamata.
Ievērojot minēto, 44. panta piektajā daļā lietoto terminoloģiju būtu nepieciešams izteikt atbilstoši Grozījumi CL Spēkā stāšanās likumam.
Grozījumi 47.pantā:
Valstij tāpat kā jebkuram citam nekustamā īpašuma īpašniekam ir pienākums uzturēt tai piederošo nekustamo īpašumu pienācīgā kārtībā, nepieļaujot citu personu tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu, drošības vai veselības apdraudējumu, ko var radīt neapmierinošs nekustamā īpašuma tehniskais stāvoklis, pilnīgi vai daļēji sagruvušas, bīstamas vai vidi degradējošas būves.
Saskaņā ar Būvniecības likuma 9. pantu ir noteiktas šādas būves ekspluatācijas prasības:
1) mehāniskā stiprība un stabilitāte;
2) ugunsdrošība;
3) vides aizsardzība un higiēna, tai skaitā nekaitīgums;
4) lietošanas drošība un vides pieejamība;
5) akustika (aizsardzība pret trokšņiem);
6) energoefektivitāte;
7) ilgtspējīga dabas resursu izmantošana.
Atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Būvnoteikumi) 158. punktam būve ir jāsakārto, jāveic tās konservācija vai jānojauc (atkarībā no konkrētiem apstākļiem), ja tās stāvoklis neatbilst Būvniecības likuma 9. pantā noteiktajām būtiskajām prasībām attiecībā uz būves lietošanas drošību, mehānisko stiprību un stabilitāti vai būves fasādes un citu ārējo konstrukciju tehniskais stāvoklis vai ārējais izskats neatbilst pilsētvides ainavas vai ainaviski vērtīgās teritorijas prasībām (būve ir vidi degradējoša vai bojā ainavu), kuras ir noteiktas pašvaldības saistošajos noteikumos par namu un to teritoriju un būvju uzturēšanu.
Ministru kabineta 2011.gada 6.decembra noteikumu Nr.934 “Noteikumi par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas principiem un kārtību, kā arī kārtību, kādā apkopojama informācija par valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un valsts iestāžu lietotajiem nekustamajiem īpašumiem” (turpmāk – MK noteikumi Nr.934) 3.2.punktā kā viens no valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas principiem ir noteikts - valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas procesā veicināt valsts nekustamā īpašuma uzlabošanu, tajā skaitā apkārtējās vides kvalitātes saglabāšanu un paaugstināšanu atbilstoši finanšu resursiem, savukārt šo noteikumu 4. punktā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas darbības ir valsts nekustamā īpašuma apsaimniekošana (4.1. apakšpunkts) un būves uzlabošanas darbu (remontdarbi un būvdarbi) plānošana, kā arī nepieciešamo darbību organizēšana un kontrole (4.4. apakšpunkts).
Atbilstoši MK noteikumu Nr.934 7. punktā noteiktajam, ja būves ir atzītas par ekspluatācijai nederīgām un paredzētas nojaukšanai, valdītāja pienākums ir līdz nojaukšanas brīdim veikt nepieciešamos pasākumus, lai nepieļautu apdraudējuma iestāšanos, kā arī nodrošināt zemes vienības sakopšanu pēc nojaukšanas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.
Valstij piederošie un piekrītošiem nekustamie īpašumi lielākoties tiek nodoti Finanšu ministrijas valdījumā un VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) pārvaldīšanā, izņemot normatīvajos aktos noteiktos atsevišķus nekustamā īpašuma veidus (dabas aizsardzības teritorijas, valsts meži, satiksmes infrastruktūra, dzīvojamās mājas). VNĪ ir pienākums pārņemt, pārvaldīt un uzturēt noteiktos nekustamos īpašumus, kamēr vien tie tiek izmantoti valsts funkciju veikšanai vai līdz to atsavināšanai.
VNĪ ir jāpārņem valstij piekrītošie bezīpašnieka vai bezmantinieku nekustamie īpašumi, kas bieži vien ir ar degradējošu būvju pazīmēm vai faktiski grausti. Šo valsts īpašumu pārvaldīšana nenes pietiekamus ienākumus, lai nodrošinātu to sakārtošanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem nosacījumiem.
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2013.gada 26.novembra noteikumiem Nr. 1354 “Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” 32.4.punktam Possessor līdz pārdošanai pārņem valdījumā valstij piekrītošo bezīpašnieka vai bezmantinieka mantu - valstij piekritīgās dzīvojamās mājas, valstij piederošās kopīpašuma daļas valsts un kādas citas personas kopīpašumā esošajās viendzīvokļa dzīvojamās mājās, dzīvokļu īpašumos un dzīvokļu īpašumus. Tāpat atbilstoši likumam “Par valsts un dzīvojamo māju privatizācijai” un Atsavināšanas likumam Possessor līdz dzīvojamās mājas vai dzīvokļa īpašuma pārdošanai pārvalda tos.
Dzīvojamo māju pārvaldīšana ir sarežģīts, atbildīgs un diezgan specifisks pakalpojums, kas ietver sevī ļoti plašu un daudzpusīgu veicamo darbu klāstu. Turklāt Possessor valdījumā bieži nonāk īpašumi, kurus īpašnieks vai tās iepriekšējais valdītājs nav pienācīgi apsaimniekojuši. Šādi nekustamie īpašumi nereti atrodas sliktā tehniskā stāvoklī, to sastāvā ir būves, kas ir pilnīgi vai daļēji sagruvušas vai tādā tehniskajā stāvoklī, ka ir bīstamas vai bojā ainavu, t.i., vidi degradējošas būves jeb grausti. Jāpiemin, ka daļa no šīm būvēm ir valstij piekrītošā bezīpašnieka vai bezmantinieka manta. Valsts nevar atteikties no sev piekrītošās bezīpašnieka vai bezmantinieka mantas un nepieciešams nodrošināt nekustamā īpašuma pārņemšanu un pārvaldīšanu neatkarīgi no tā stāvokļa.
Civillikuma 1084.pants nosaka, ka katram būves īpašniekam, lai aizsargātu sabiedrisko drošību, jātur sava būve tādā stāvoklī, ka no tās nevar rasties kaitējums ne kaimiņiem, ne garāmgājējiem, ne arī tās lietotājiem.
Ja par būvi, no kuras draud briesmas, pastāv īpašuma tiesības strīds, tad šo briesmu novēršanai nepieciešamie soļi tūliņ un vēl pirms prāvas beigām jāsper tam, kas šo būvi tajā brīdī valda, ar tiesību vēlāk prasīt izdevumu atlīdzību.
Ja būves īpašnieks vai valdītājs, pretēji attiecīgās varas pieprasījumam, nenovērš draudošās briesmas, tad attiecīgai iestādei, raugoties pēc apstākļiem, būve jāsaved kārtībā vai arī pavisam jānojauc uz īpašnieka rēķinu.
Saskaņā ar Būvniecības likuma 21. panta devīto daļu, ja būve ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi vai nonākusi tādā tehniskajā stāvoklī, ka ir bīstama vai bojā ainavu, šīs būves īpašniekam atbilstoši pašvaldības lēmumam tā jāsakārto vai jānojauc.
Būvnoteikumu 159. punktā paredzēts, ka pašvaldība nosaka būves īpašniekam pienākumu sakārtot būvi, veikt būves konservāciju vai nojaukt būvi tādā apjomā, lai tā neradītu bīstamību, ja būve ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi vai nonākusi tādā tehniskajā stāvoklī, ka kļuvusi bīstama; un/vai sakārtot būvi, lai tā atbilstu pilsētvides ainavas vai ainaviski vērtīgās teritorijas prasībām, ja būve bojā ainavu.
Rīcībai ar vidi degradējošajām būvēm ir jāatbilst arī Būvnoteikumu 160. punkta prasībām, kas paredz, ka visas darbības, kas ir saistītas ar būves sakārtošanu vai konservāciju, kurai piešķirts valsts vai vietējas nozīmes kultūras pieminekļa statuss, ir jāveic, ievērojot kultūras pieminekļu aizsardzības jomas normatīvo aktu prasības, kā arī minētās darbības pirms tam jāsaskaņo ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi; bet kurai ir piešķirts vietējās nozīmes kultūras pieminekļa statuss, ir jāveic, ievērojot kultūras pieminekļu aizsardzības jomas normatīvo aktu prasības, kā arī minētās darbības pirms tam jāsaskaņo ar attiecīgo kompetento pašvaldības institūciju vai amatpersonu, ja Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ir deleģējusi pašvaldībai pārvaldes uzdevumus, kas attiecas uz vietējās nozīmes nekustamo kultūras pieminekļu aizsardzību un izmantošanu.
Atbilstoši VAS "Valsts nekustamie īpašumi" budžetā iekļautajai prognozei par no valsts nekustamo īpašumu atsavināšanas VAS "Valsts nekustamie īpašumi" iegūstamajiem finanšu līdzekļiem pieciem gadiem secināms, ka VAS "Valsts nekustamie īpašumi"gūstamie ieņēmumi no valsts nekustamo īpašumu atsavināšanas turpmākajos gados samazināsies, kas izskaidrojams ar šādiem objektīviem iemesliem:
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"nekustamā īpašuma portfelī esošo vērtīgo, bet valsts funkciju veikšanai nevajadzīgo, nekustamo īpašumu skaita samazināšanās,
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pārņem no publiskas personas institūcijām nekustamos īpašumus, kas nav nepieciešami to funkciju īstenošanai, tie pārsvarā ir sliktā tehniskā stāvoklī, līdz ar to tos nav iespējams pārdot par augstu cenu vai pārdot vispār, neieguldot finanšu līdzekļus to sakārtošanai,
- Apbūvēto zemesgabalu pārdošanas apjomi pārsniedz klāt pienākošo zemesgabalu skaitu, taču šādi zemesgabali tiek pārdoti uz tiem esošo būvju īpašniekiem attiecīgo domājamo daļu apmērā, kuru vērtība ir salīdzinoši neliela.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Grozījumi 4.panta ceturtajā daļā:
Pašreizējais Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4. panta ceturtās daļas 9. punkta tiesiskais sastāvs paredz izņēmumus tikai gadījumos, kad "zemesgabala sadale nav pieļaujama atbilstoši normatīvo aktu noteikumiem par vispārīgo teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi", bet ne gadījumos, kad zemesgabala sadale ir iespējama, tikai tā prasa ievērojamus un nesamērīgus naudas līdzekļu ieguldījumus (atsavināšanas izdevumi un īpašuma vērtība neatsver ieguldījumus). Tāpat būtiski likumā paredzēt, ka nekustamā īpašuma atsavināšanu tiesīgi ierosināt visi patstāvīgu ēku (būvju) īpašumu īpašnieki kopā atbilstoši notariāli apliecinātai vienošanās par to, kādā domājamās daļās katrs īpašnieks iegūst nekustamo īpašumu.
Grozījumi 5.pantā:
Atsavināšanas likuma 5.pantā ir uzskaitīti gadījumi, kad par valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu nav nepieciešama Ministru kabineta atļauja (Ministri kabineta rīkojums, kura saskaņošana ir laikietilpīgs process, kas palielina īpašuma uzturēšanas izdevumus un samazina potenciālo ieguvumu no īpašuma pārņemšanas) - bezīpašnieka, bezmantinieku un privatizācijai nodotā, kā arī cita manta, kas praksē galvenokārt tiek atsavināta. Tomēr šajā uzskaitījumā nav iekļauta konfiscētā manta, lai gan pēc būtības konfiscēto nekustamo īpašumu pārņemšana un realizācija ir salīdzinošo līdzīga ar bezmantinieku, bezīpašnieka mantas pārņemšanas procesu, VID uzskaitē ņemto mantu nodod normatīvajos aktos noteiktajai institūcijai, kas, ja vien nav noteikti šādas mantas atsavināšanas ierobežojumu (piemēram, meža zeme) un neviena publiska iestāde nepaziņo par mantas nepieciešamību savu funkciju veikšanai, to virza uz atsavināšanu.
Grozījumi 11.pantā un 37.pantā:
Publiskas personas mantas atsavināšanu veicošajai institūcijai būtisku izdevumu daļu veido publikāciju izdevumi oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā. Piemēram, VNĪ laika periodā no 2019.gada 1.janvāra līdz 2019.gada 9.septembrim ir nosūtījusi 92 vēstules reģionālajiem laikrakstiem par izsoļu sludinājumu publicēšanu, kopā samaksājot 12 456,92 euro. Vienas publikācijas vidējās izmaksas ir aptuveni 130 euro.
Grozījumi 31.pantā:
Šobrīd spēkā esošais Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma regulējums neparedz iespēju kustamo mantu nodot izsoles dalībniekam, kurš nosolījis nākamo augstāko cenu. Šāda iespēja paredzēta tikai attiecībā uz nekustamo īpašumu saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 31.panta otro un trešo daļu. Ņemot vērā, ka publiska personai izsoļu organizēšana (t.sk.maksa par Tiesu administrācijas pārziņā esošās Elektronisko izsoļu vietnes izmantošanu), gadījumos, kad izsoles uzvarētājs atsakās slēgt līgumu par mantas iegādi, zaudējumi rodas gan publiskai personai, gan izsoles dalībniekiem un publiskai personai jārīko atkārtota mantas izsole.
Grozījumi 42.panta (25) daļā:
Publiskas personas nekustamajā īpašumā, kas nodots citai publiskai personai atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42.pantam, var tikt veikta ne tikai papildinoša saimnieciskā darbība, bet arī sniegti papildpakalpojumi, saglabājot nekustamā īpašuma izmantošanas nesaimniecisko raksturu.
Papildpakalpojumi ir tāda saimnieciska darbība, kas tiek īstenota nesaimnieciskai darbībai paredzētajā ēkā un kura parasti neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, jo šie pakalpojumi diez vai piesaistītu citu dalībvalstu klientus un to finansēšana diez vai izraisītu būtisku ietekmi uz pārrobežu ieguldījumiem vai uzņēmējdarbību (Sk. Komisijas paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) 207.punktu) (piemēram, kafejnīcas vai ēdnīcas darbība skolās, pirmsskolas izglītības iestādēs vai administrācijas ēkās, restorāni, veikali, maksas stāvvietas).
Tādējādi gan veicot papildpakalpojumus, gan veicot papildinošu saimniecisku darbību, nekustamā īpašuma izmantošanai ir nesaimniecisks raksturs.
Grozījumi 44.panta ceturtajā daļā
Nepieciešams precizēt tiesību normas tvērumu, lai nodalītu piespiedu dalītā īpašuma gadījumus no brīvprātīga dalītā īpašuma gadījumiem un dotu tiesību normas piemērotājam skaidru tiesisko pamatu piemērot vispārējo nekustamā īpašuma atsavināšanas kārtību brīvprātīgu dalītā īpašuma attiecību gadījumā.
Grozījumi 44.panta piektajā daļā:
Nepieciešams likuma 44.panta piektajā daļā lietoto terminoloģiju grozīt atbilstoši Grozījumiem CL Spēkā stāšanās likumam. Proti,
jāaizstāj termins "zemes nomas tiesības" ar terminu "likumiskās zemes lietošanas tiesības" un "pienākums zemes īpašniekam maksāt nomas maksu par to" jāaizstāj ar "pienākumu ēku (būvju) īpašniekam maksāt likumiskās zemes lietošanas maksu".
Grozījumi 47.pantā
Būvju nojaukšana prasa ievērojamus finanšu līdzekļus. Tomēr ne visas vidi degradējošās būves (graustus) ir pieļaujams nojaukt, kā arī ir būves, kuru sakārtošanai (atjaunošanai) ir izvirzītas īpašas prasības.
Būvju konservēšana vai sakārtošana (atjaunošana) prasa vēl lielākus finanšu ieguldījumus. Tā kā ne Possessor, ne VNĪ uzdoto valsts funkciju izpildes ietvaros nav paredzēti finansējuma avoti šīs problēmas risināšanai, turklāt katru gadu tās pārņem jaunus valstij piekrītošus nekustamos īpašumus, kas bieži vien ir sliktā tehniskā stāvoklī, valstij piederošo vidi degradējošo būvju (graustu) savešana kārtībā norisinās lēnu, jo pietrūkst finansējuma.
Vienlaicīgi atbilstoši Atsavināšanas likuma 9. panta pirmajai un 1.3 daļai tieši šīs valsts kapitālsabiedrības – VNĪ un Possessor organizē valstij piederošo īpašumu pārdošanu un atbilstoši Atsavināšanas likuma 47. panta pašreizējai redakcijai ieskaita valsts budžetā pārdošanas rezultātā iegūtos līdzekļus, sedzot tikai pārdošanas izdevumus. VNĪ veic visa veida valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu, bet Possessor veic tās valdījumā esošo privatizācijai nodoto nekustamo īpašumu, kuru privatizācija ir izbeigts un vai privatizācijas tiesības nav izmantotas likumā noteiktajā termiņā, kā arī valstij piekrītošo bezmantinieku vai bezīpašnieku dzīvojamo māju (to domājamo daļu) vai dzīvokļu pārdošanu.
Saņemot ienākumus no nekustamo īpašumu pārdošanas valsts neparedz pienācīgu finansējumu sev piederošo īpašumu uzturēšanai, pieļaujot īpašuma vērtības samazināšanos, spēkā esošo normatīvo aktu par nekustamā īpašuma uzturēšanu neizpildi, kā arī dažkārt pat valsts pilsoņu, iedzīvotāju un viesu drošības apdraudējumu.
Attiecībā uz 2022.gadu pagaidu risinājums ir ietverts likuma “Par valsts budžetu 2022. gadam” (turpmāk – Budžeta likums) 40. panta septītajā daļā, kas nosaka, ja Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā valsts nekustamo īpašumu atsavina VNĪ vai Possessor, tā valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas izlieto tās pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tajā skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai un vidi degradējošo objektu sakārtošanai. Minētos līdzekļus, kas 2022. gadā nav izlietoti valsts īpašumā un valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 2022. gada 31. decembrim ieskaita valsts budžetā. VNĪ un Possessor ir tiesības atsavināšanas izdevumu segšanai paredzētos valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus izlietot arī tās pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai un šajā daļā noteikto pārvaldīšanas darbību, kas tiek segtas no valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem, priekšfinansēšanai.
Dotais risinājums nodrošina stabilu un plānojamu finansējumu valstij piederošo degradējošo būvju sakārtošanai, kas ļauj saprātīgi pieņemt, ka valstij piederošā nekustamā īpašuma sakārtošanas problēmas beidzot iespējams pienācīgi risināt. Tomēr, ņemot vērā VNĪ un Possessor pārvaldīšanā esošo graustu skaitu, kā arī rēķinoties ar realitāti, ka katru gadu valstij piekrīt un valsts īpašumā tiek pārņemti nekustamie īpašumi ar vidi degradējošām būvēm, var tikpat saprātīgi secināt, ka dotā problēma nevar tikt atrisināta viena gada laikā, turklāt tā gadu no gada atkārtosies, pārņemot valstij piekrītošos nekustamos īpašumus (bezīpašnieku, bezmantinieka manta, kā arī mantas, t.sk. noziedzīgi iegūtas, konfiskācijas rezultātā valstij piekrītošais nekustamais īpašums).
Tādēļ nepieciešams regulējums, kas nosaka pastāvīgu kārtību un paredz VNĪ un Possessor ilgtermiņa finansējuma avotus vidi degradējošo būvju (graustu) problēmas risināšanā, nodrošinot valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu kā krietnam un rūpīgam saimniekam un saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, vienlaicīgi samazinot līdz minimumam varbūtējo nepieciešamību nākotnē pēc līdzekļu piešķīruma no valsts budžeta, lai risinātu šo problēmu jau iespējamā krīzes situācijā.
Normas mērķis ir rast risinājumu to valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas izdevumu segšanai, kuru pārvaldīšanu nodrošina atsavināšanu organizējošās institūcijas (VAS "Valsts nekustamie īpašumi" un SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor”), un kuru pārvaldīšanas laikā ieņēmumi nav gūti vai gūti tādā apmērā, kas nesedz ar to pārvaldīšanu saistītos izdevumus.
Ar grozījumu Atsavināšanas likuma 47.pantā tiks nodrošināts, ka VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas neieskaitīs valsts budžetā, bet gan novirzīs to pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu uzturēšanai, šos līdzekļus atbilstoši uzskaitot grāmatvedības sistēmā.
Pašreizējais Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4. panta ceturtās daļas 9. punkta tiesiskais sastāvs paredz izņēmumus tikai gadījumos, kad "zemesgabala sadale nav pieļaujama atbilstoši normatīvo aktu noteikumiem par vispārīgo teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi", bet ne gadījumos, kad zemesgabala sadale ir iespējama, tikai tā prasa ievērojamus un nesamērīgus naudas līdzekļu ieguldījumus (atsavināšanas izdevumi un īpašuma vērtība neatsver ieguldījumus). Tāpat būtiski likumā paredzēt, ka nekustamā īpašuma atsavināšanu tiesīgi ierosināt visi patstāvīgu ēku (būvju) īpašumu īpašnieki kopā atbilstoši notariāli apliecinātai vienošanās par to, kādā domājamās daļās katrs īpašnieks iegūst nekustamo īpašumu.
Grozījumi 5.pantā:
Atsavināšanas likuma 5.pantā ir uzskaitīti gadījumi, kad par valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu nav nepieciešama Ministru kabineta atļauja (Ministri kabineta rīkojums, kura saskaņošana ir laikietilpīgs process, kas palielina īpašuma uzturēšanas izdevumus un samazina potenciālo ieguvumu no īpašuma pārņemšanas) - bezīpašnieka, bezmantinieku un privatizācijai nodotā, kā arī cita manta, kas praksē galvenokārt tiek atsavināta. Tomēr šajā uzskaitījumā nav iekļauta konfiscētā manta, lai gan pēc būtības konfiscēto nekustamo īpašumu pārņemšana un realizācija ir salīdzinošo līdzīga ar bezmantinieku, bezīpašnieka mantas pārņemšanas procesu, VID uzskaitē ņemto mantu nodod normatīvajos aktos noteiktajai institūcijai, kas, ja vien nav noteikti šādas mantas atsavināšanas ierobežojumu (piemēram, meža zeme) un neviena publiska iestāde nepaziņo par mantas nepieciešamību savu funkciju veikšanai, to virza uz atsavināšanu.
Grozījumi 11.pantā un 37.pantā:
Publiskas personas mantas atsavināšanu veicošajai institūcijai būtisku izdevumu daļu veido publikāciju izdevumi oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā. Piemēram, VNĪ laika periodā no 2019.gada 1.janvāra līdz 2019.gada 9.septembrim ir nosūtījusi 92 vēstules reģionālajiem laikrakstiem par izsoļu sludinājumu publicēšanu, kopā samaksājot 12 456,92 euro. Vienas publikācijas vidējās izmaksas ir aptuveni 130 euro.
Grozījumi 31.pantā:
Šobrīd spēkā esošais Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma regulējums neparedz iespēju kustamo mantu nodot izsoles dalībniekam, kurš nosolījis nākamo augstāko cenu. Šāda iespēja paredzēta tikai attiecībā uz nekustamo īpašumu saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 31.panta otro un trešo daļu. Ņemot vērā, ka publiska personai izsoļu organizēšana (t.sk.maksa par Tiesu administrācijas pārziņā esošās Elektronisko izsoļu vietnes izmantošanu), gadījumos, kad izsoles uzvarētājs atsakās slēgt līgumu par mantas iegādi, zaudējumi rodas gan publiskai personai, gan izsoles dalībniekiem un publiskai personai jārīko atkārtota mantas izsole.
Grozījumi 42.panta (25) daļā:
Publiskas personas nekustamajā īpašumā, kas nodots citai publiskai personai atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42.pantam, var tikt veikta ne tikai papildinoša saimnieciskā darbība, bet arī sniegti papildpakalpojumi, saglabājot nekustamā īpašuma izmantošanas nesaimniecisko raksturu.
Papildpakalpojumi ir tāda saimnieciska darbība, kas tiek īstenota nesaimnieciskai darbībai paredzētajā ēkā un kura parasti neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, jo šie pakalpojumi diez vai piesaistītu citu dalībvalstu klientus un to finansēšana diez vai izraisītu būtisku ietekmi uz pārrobežu ieguldījumiem vai uzņēmējdarbību (Sk. Komisijas paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) 207.punktu) (piemēram, kafejnīcas vai ēdnīcas darbība skolās, pirmsskolas izglītības iestādēs vai administrācijas ēkās, restorāni, veikali, maksas stāvvietas).
Tādējādi gan veicot papildpakalpojumus, gan veicot papildinošu saimniecisku darbību, nekustamā īpašuma izmantošanai ir nesaimniecisks raksturs.
Grozījumi 44.panta ceturtajā daļā
Nepieciešams precizēt tiesību normas tvērumu, lai nodalītu piespiedu dalītā īpašuma gadījumus no brīvprātīga dalītā īpašuma gadījumiem un dotu tiesību normas piemērotājam skaidru tiesisko pamatu piemērot vispārējo nekustamā īpašuma atsavināšanas kārtību brīvprātīgu dalītā īpašuma attiecību gadījumā.
Grozījumi 44.panta piektajā daļā:
Nepieciešams likuma 44.panta piektajā daļā lietoto terminoloģiju grozīt atbilstoši Grozījumiem CL Spēkā stāšanās likumam. Proti,
jāaizstāj termins "zemes nomas tiesības" ar terminu "likumiskās zemes lietošanas tiesības" un "pienākums zemes īpašniekam maksāt nomas maksu par to" jāaizstāj ar "pienākumu ēku (būvju) īpašniekam maksāt likumiskās zemes lietošanas maksu".
Grozījumi 47.pantā
Būvju nojaukšana prasa ievērojamus finanšu līdzekļus. Tomēr ne visas vidi degradējošās būves (graustus) ir pieļaujams nojaukt, kā arī ir būves, kuru sakārtošanai (atjaunošanai) ir izvirzītas īpašas prasības.
Būvju konservēšana vai sakārtošana (atjaunošana) prasa vēl lielākus finanšu ieguldījumus. Tā kā ne Possessor, ne VNĪ uzdoto valsts funkciju izpildes ietvaros nav paredzēti finansējuma avoti šīs problēmas risināšanai, turklāt katru gadu tās pārņem jaunus valstij piekrītošus nekustamos īpašumus, kas bieži vien ir sliktā tehniskā stāvoklī, valstij piederošo vidi degradējošo būvju (graustu) savešana kārtībā norisinās lēnu, jo pietrūkst finansējuma.
Vienlaicīgi atbilstoši Atsavināšanas likuma 9. panta pirmajai un 1.3 daļai tieši šīs valsts kapitālsabiedrības – VNĪ un Possessor organizē valstij piederošo īpašumu pārdošanu un atbilstoši Atsavināšanas likuma 47. panta pašreizējai redakcijai ieskaita valsts budžetā pārdošanas rezultātā iegūtos līdzekļus, sedzot tikai pārdošanas izdevumus. VNĪ veic visa veida valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu, bet Possessor veic tās valdījumā esošo privatizācijai nodoto nekustamo īpašumu, kuru privatizācija ir izbeigts un vai privatizācijas tiesības nav izmantotas likumā noteiktajā termiņā, kā arī valstij piekrītošo bezmantinieku vai bezīpašnieku dzīvojamo māju (to domājamo daļu) vai dzīvokļu pārdošanu.
Saņemot ienākumus no nekustamo īpašumu pārdošanas valsts neparedz pienācīgu finansējumu sev piederošo īpašumu uzturēšanai, pieļaujot īpašuma vērtības samazināšanos, spēkā esošo normatīvo aktu par nekustamā īpašuma uzturēšanu neizpildi, kā arī dažkārt pat valsts pilsoņu, iedzīvotāju un viesu drošības apdraudējumu.
Attiecībā uz 2022.gadu pagaidu risinājums ir ietverts likuma “Par valsts budžetu 2022. gadam” (turpmāk – Budžeta likums) 40. panta septītajā daļā, kas nosaka, ja Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā valsts nekustamo īpašumu atsavina VNĪ vai Possessor, tā valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas izlieto tās pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tajā skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai un vidi degradējošo objektu sakārtošanai. Minētos līdzekļus, kas 2022. gadā nav izlietoti valsts īpašumā un valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 2022. gada 31. decembrim ieskaita valsts budžetā. VNĪ un Possessor ir tiesības atsavināšanas izdevumu segšanai paredzētos valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus izlietot arī tās pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai un šajā daļā noteikto pārvaldīšanas darbību, kas tiek segtas no valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem, priekšfinansēšanai.
Dotais risinājums nodrošina stabilu un plānojamu finansējumu valstij piederošo degradējošo būvju sakārtošanai, kas ļauj saprātīgi pieņemt, ka valstij piederošā nekustamā īpašuma sakārtošanas problēmas beidzot iespējams pienācīgi risināt. Tomēr, ņemot vērā VNĪ un Possessor pārvaldīšanā esošo graustu skaitu, kā arī rēķinoties ar realitāti, ka katru gadu valstij piekrīt un valsts īpašumā tiek pārņemti nekustamie īpašumi ar vidi degradējošām būvēm, var tikpat saprātīgi secināt, ka dotā problēma nevar tikt atrisināta viena gada laikā, turklāt tā gadu no gada atkārtosies, pārņemot valstij piekrītošos nekustamos īpašumus (bezīpašnieku, bezmantinieka manta, kā arī mantas, t.sk. noziedzīgi iegūtas, konfiskācijas rezultātā valstij piekrītošais nekustamais īpašums).
Tādēļ nepieciešams regulējums, kas nosaka pastāvīgu kārtību un paredz VNĪ un Possessor ilgtermiņa finansējuma avotus vidi degradējošo būvju (graustu) problēmas risināšanā, nodrošinot valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu kā krietnam un rūpīgam saimniekam un saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, vienlaicīgi samazinot līdz minimumam varbūtējo nepieciešamību nākotnē pēc līdzekļu piešķīruma no valsts budžeta, lai risinātu šo problēmu jau iespējamā krīzes situācijā.
Normas mērķis ir rast risinājumu to valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas izdevumu segšanai, kuru pārvaldīšanu nodrošina atsavināšanu organizējošās institūcijas (VAS "Valsts nekustamie īpašumi" un SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor”), un kuru pārvaldīšanas laikā ieņēmumi nav gūti vai gūti tādā apmērā, kas nesedz ar to pārvaldīšanu saistītos izdevumus.
Ar grozījumu Atsavināšanas likuma 47.pantā tiks nodrošināts, ka VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas neieskaitīs valsts budžetā, bet gan novirzīs to pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu uzturēšanai, šos līdzekļus atbilstoši uzskaitot grāmatvedības sistēmā.
Risinājuma apraksts
Grozījumi 4.panta ceturtajā daļā:
Ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.pantā publiskai personai noteikto pienākumu lietderīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu, kas cita starpā noteic, ka publiskas personas rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu, nepieciešams veikt Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 9.punkta grozījumu.
Tādējādi tiktu nodrošināta lietderīga rīcība ar publiskas personas nekustamajiem īpašumiem, kuru sastāvā ir zemes vienība un nedzīvojamā ēka (būve) un uz publiskas personas zemes vienības atrodas arī vairākām citām personām piederošas būves (patstāvīgi nekustamie īpašumi).
Likuma 4.panta ceturtās daļas 9.punkta redakcijā noteiktajos gadījumos, vērtējot lietderības apsvērumus, būtu vērtējami prognozējamie ieņēmumi no publiskas personas mantas pārdošanas un plānotie sadales un atsavināšanas izdevumi. Zemes vienības sadale nav lietderīga, ja paredzamais finansiālais ieguvums no zemes atsavināšanas pēc sadales ir mazāks, nekā finanšu resursi, ko nepieciešams iztērēt zemes vienības sadalei, t.i., ja plānotie nekustamā īpašuma sadales, ar sadales īstenošanu saistītie un atsavināšanas izdevumi pārsniedz nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību vai sertificēta tirgus vērtētāja noteikto tirgus vērtību (ja tāda jau noteikta), kā arī ja pārskatāmā nākotnē sadale nav iespējama (piemēram, kā tas ir anotācijā norādītajā gadījumā – uzdevums piekļuvei pie nekustamā īpašuma noslēgt servitūta līgumu ar daudzdzīvokļu dzīvojamas mājas 100 dzīvokļu īpašniekiem, no kuriem vairāki nav atrodami vai ir miruši un mantojuma lieta nav uzsākta; ja zemesgabalu nav iespējams sadalīt, neveicot būves sadali, kam savukārt nepieciešams veikt būvju konstruktīvas izmaiņas, veicot pārbūvi, tā nodrošinot to konstruktīvo un inženiertehnisko patstāvību u.tml.).
Papildus vēršam uzmanību, ka šādu publiskas personas nekustamo īpašumu atsavināšana ir lietderīga kaut vai no tāda aspekta, ka tās rezultātā veidojas iespēja izveidot vienotus nekustamos īpašumus, kuru īpašnieki var pilnvērtīgi izmantot savas īpašuma tiesības bez specifiskiem ierobežojumiem (piemēram, atsevišķas kredītiestādes nefinansē ieguldījumus ēku īpašumos bez zemes, kopīpašumos bez lietošanas kārtības utt.). Gadījumā, ja uz publiskai personai piederošā nekustamā īpašuma, kas sastāv no zemesgabala un nedzīvojamās ēkas (būves), sastāvā esošās zemes atrodas vairāki patstāvīgi ēku (būvju) īpašumi, pēc publiskās personas nekustamā īpašuma atsavināšanas kopīpašnieki tālāk savstarpēji var risināt jautājumu par nekustamā īpašuma sadales iespējām vai nekustamā īpašuma kopīpašuma izbeigšanu atbilstoši Civillikuma normām.
Grozījumi 5.pantā:
Lai nodrošinātu visa veida resursu ekonomiju un operatīvu rīcību ar konfiscēto nekustamo īpašumu, samazinātu šo īpašumu pārņemšanas un uzturēšanas izdevumus, nepieciešams papildināt izdarīt grozījumus likuma 5.pantā izsakot (32)daļu piedāvātajā redakcijā.
Pirms atsavināšanas lēmuma pieņemšanas tiek noskaidrots, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams publiskas personas vai tās iestādes vajadzībām, ievērojot Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumi Nr.109 "Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta" 12.1 punktā noteikto kārtību.
Grozījumi 11.pantā un 37.pantā:
Normas mērķis ir samazināt atsavināšanu veicošās institūcijas nelietderīgu izdevumu apmēru, kas saitīti ar izsoles organizēšanu, dodot iespēju atsavināšanu veicošajai institūcijai izvēlēties attiecīgajai situācijai piemērotāku sabiedrības informēšanas veidu, lai informācija sasniegtu pēc iespējas plašāku pretendentu loku.
Grozījumi 31.pantā:
Izstrādātie grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 31.pantā, paredz noteikt, ka gadījumā, ja kustamās mantas nosolītājs nav samaksājis nosolīto cenu, atsakās slēgt līgumu par kustamās mantas iegādi, kustamo mantu var piedāvāt iegādāties un nodot izsoles dalībniekam, kurš nosolījis nākamo augstāko cenu.
Grozījumi 42.panta (25) daļā:
Nepieciešams nošķirt papildinošu saimniecisko darbību no papildpakalpojumiem un attiecīgi precizēt Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42.panta 2.5 daļu.
Grozījumi 44.panta ceturtajā daļā
Attiecīgi likumprojekts papildināms ar grozījumu Atsavināšanas likuma 44.panta ceturtajā daļā, lai precizētu, ka ierobežojums pārdot tikai zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašniekam (visiem kopīpašniekiem proporcionāli viņu kopīpašuma daļām) attiecināms tikai uz piespiedu dalītā īpašuma gadījumiem. Attiecīgi brīvprātīgu dalīto īpašumu gadījumā īpašumus varētu pārdot izsolē.
Grozījumi 44.panta piektajā daļā:
44.panta piektajā daļā lietotā terminoloģija precizēta atbilstoši Grozījumiem CL Spēkā stāšanās likumam. Grozījumi CL Spēkā stāšanās likuma 42. panta piektā daļa noteic, ja būve ir patstāvīgs īpašuma objekts saskaņā ar šā likuma 14. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktu un zemes īpašnieks ir publiska persona, šā likuma 38., 39., 40. un 41. panta prasības piemēro ar 2024. gada 1. janvāri. Ņemot vērā minēto un to, ka Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 44. pants noteic publiskas personas zemes atsavināšanas kārtību, likumprojekts papildināts arī ar grozījumu Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma Pārejas noteikumos, tos papildinot ar 21. punktu un nosakot. ka grozījums šā likuma 44. panta piektajā daļā stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.
Grozījumi 47.pantā
Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi šo Likumprojektu, kas paredz grozīt Atsavināšanas likuma 47.pantu, papildinot to ar regulējumu, kas ļauj valsts mantas (nekustamā īpašuma) atsavināšanā iegūtos līdzekļus izmantot ne vien atsavināšanas izdevumu, bet arī valsts īpašumā un atsavināšanu veicošās institūcijas pārvaldīšanā esošo būvju sakārtošanas, konservācijas vai nojaukšanas izdevumu segšanai. Vienlaicīgi tiek paredzēts, ka būvju sakārtošanai izlietojamo līdzekļu apmēra noteikšanas kārtība tiks detalizēti noteikta Ministru kabineta noteikumos.
Finanšu līdzekļi tiks izmantoti valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu vai valsts funkciju (nesaimnieciskai darbībai) veikšanai nekustamo īpašumu apsaimniekošanas jomā, nevis ar saimniecisko darbību saistīto izdevumu segšanai.
Tā kā regulējums par būvju sakārtošanas, konservācijas vai nojaukšanas izdevumu segšanu ir attiecināms tikai uz valsts mantas pārdošanu, tad regulējums par atvasinātas publiskas personas mantas atsavināšanā iegūto līdzekļu izlietojumu netiek mainīts un paliek jau spēkā esošais.
Likumprojektā paredzēta grozījumu spēkā stāšanās tikai pēc Budžeta likuma termiņa beigām, lai neradītu normu kolīziju un tiesisko neskaidrību, kas varētu traucēt savlaicīgu Budžeta likuma izpildi pilnā apmērā, t.i. 2023.gada 1.janvāris.
Ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.pantā publiskai personai noteikto pienākumu lietderīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu, kas cita starpā noteic, ka publiskas personas rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu, nepieciešams veikt Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 9.punkta grozījumu.
Tādējādi tiktu nodrošināta lietderīga rīcība ar publiskas personas nekustamajiem īpašumiem, kuru sastāvā ir zemes vienība un nedzīvojamā ēka (būve) un uz publiskas personas zemes vienības atrodas arī vairākām citām personām piederošas būves (patstāvīgi nekustamie īpašumi).
Likuma 4.panta ceturtās daļas 9.punkta redakcijā noteiktajos gadījumos, vērtējot lietderības apsvērumus, būtu vērtējami prognozējamie ieņēmumi no publiskas personas mantas pārdošanas un plānotie sadales un atsavināšanas izdevumi. Zemes vienības sadale nav lietderīga, ja paredzamais finansiālais ieguvums no zemes atsavināšanas pēc sadales ir mazāks, nekā finanšu resursi, ko nepieciešams iztērēt zemes vienības sadalei, t.i., ja plānotie nekustamā īpašuma sadales, ar sadales īstenošanu saistītie un atsavināšanas izdevumi pārsniedz nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību vai sertificēta tirgus vērtētāja noteikto tirgus vērtību (ja tāda jau noteikta), kā arī ja pārskatāmā nākotnē sadale nav iespējama (piemēram, kā tas ir anotācijā norādītajā gadījumā – uzdevums piekļuvei pie nekustamā īpašuma noslēgt servitūta līgumu ar daudzdzīvokļu dzīvojamas mājas 100 dzīvokļu īpašniekiem, no kuriem vairāki nav atrodami vai ir miruši un mantojuma lieta nav uzsākta; ja zemesgabalu nav iespējams sadalīt, neveicot būves sadali, kam savukārt nepieciešams veikt būvju konstruktīvas izmaiņas, veicot pārbūvi, tā nodrošinot to konstruktīvo un inženiertehnisko patstāvību u.tml.).
Papildus vēršam uzmanību, ka šādu publiskas personas nekustamo īpašumu atsavināšana ir lietderīga kaut vai no tāda aspekta, ka tās rezultātā veidojas iespēja izveidot vienotus nekustamos īpašumus, kuru īpašnieki var pilnvērtīgi izmantot savas īpašuma tiesības bez specifiskiem ierobežojumiem (piemēram, atsevišķas kredītiestādes nefinansē ieguldījumus ēku īpašumos bez zemes, kopīpašumos bez lietošanas kārtības utt.). Gadījumā, ja uz publiskai personai piederošā nekustamā īpašuma, kas sastāv no zemesgabala un nedzīvojamās ēkas (būves), sastāvā esošās zemes atrodas vairāki patstāvīgi ēku (būvju) īpašumi, pēc publiskās personas nekustamā īpašuma atsavināšanas kopīpašnieki tālāk savstarpēji var risināt jautājumu par nekustamā īpašuma sadales iespējām vai nekustamā īpašuma kopīpašuma izbeigšanu atbilstoši Civillikuma normām.
Grozījumi 5.pantā:
Lai nodrošinātu visa veida resursu ekonomiju un operatīvu rīcību ar konfiscēto nekustamo īpašumu, samazinātu šo īpašumu pārņemšanas un uzturēšanas izdevumus, nepieciešams papildināt izdarīt grozījumus likuma 5.pantā izsakot (32)daļu piedāvātajā redakcijā.
Pirms atsavināšanas lēmuma pieņemšanas tiek noskaidrots, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams publiskas personas vai tās iestādes vajadzībām, ievērojot Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumi Nr.109 "Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta" 12.1 punktā noteikto kārtību.
Grozījumi 11.pantā un 37.pantā:
Normas mērķis ir samazināt atsavināšanu veicošās institūcijas nelietderīgu izdevumu apmēru, kas saitīti ar izsoles organizēšanu, dodot iespēju atsavināšanu veicošajai institūcijai izvēlēties attiecīgajai situācijai piemērotāku sabiedrības informēšanas veidu, lai informācija sasniegtu pēc iespējas plašāku pretendentu loku.
Grozījumi 31.pantā:
Izstrādātie grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 31.pantā, paredz noteikt, ka gadījumā, ja kustamās mantas nosolītājs nav samaksājis nosolīto cenu, atsakās slēgt līgumu par kustamās mantas iegādi, kustamo mantu var piedāvāt iegādāties un nodot izsoles dalībniekam, kurš nosolījis nākamo augstāko cenu.
Grozījumi 42.panta (25) daļā:
Nepieciešams nošķirt papildinošu saimniecisko darbību no papildpakalpojumiem un attiecīgi precizēt Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42.panta 2.5 daļu.
Grozījumi 44.panta ceturtajā daļā
Attiecīgi likumprojekts papildināms ar grozījumu Atsavināšanas likuma 44.panta ceturtajā daļā, lai precizētu, ka ierobežojums pārdot tikai zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašniekam (visiem kopīpašniekiem proporcionāli viņu kopīpašuma daļām) attiecināms tikai uz piespiedu dalītā īpašuma gadījumiem. Attiecīgi brīvprātīgu dalīto īpašumu gadījumā īpašumus varētu pārdot izsolē.
Grozījumi 44.panta piektajā daļā:
44.panta piektajā daļā lietotā terminoloģija precizēta atbilstoši Grozījumiem CL Spēkā stāšanās likumam. Grozījumi CL Spēkā stāšanās likuma 42. panta piektā daļa noteic, ja būve ir patstāvīgs īpašuma objekts saskaņā ar šā likuma 14. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktu un zemes īpašnieks ir publiska persona, šā likuma 38., 39., 40. un 41. panta prasības piemēro ar 2024. gada 1. janvāri. Ņemot vērā minēto un to, ka Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 44. pants noteic publiskas personas zemes atsavināšanas kārtību, likumprojekts papildināts arī ar grozījumu Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma Pārejas noteikumos, tos papildinot ar 21. punktu un nosakot. ka grozījums šā likuma 44. panta piektajā daļā stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.
Grozījumi 47.pantā
Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi šo Likumprojektu, kas paredz grozīt Atsavināšanas likuma 47.pantu, papildinot to ar regulējumu, kas ļauj valsts mantas (nekustamā īpašuma) atsavināšanā iegūtos līdzekļus izmantot ne vien atsavināšanas izdevumu, bet arī valsts īpašumā un atsavināšanu veicošās institūcijas pārvaldīšanā esošo būvju sakārtošanas, konservācijas vai nojaukšanas izdevumu segšanai. Vienlaicīgi tiek paredzēts, ka būvju sakārtošanai izlietojamo līdzekļu apmēra noteikšanas kārtība tiks detalizēti noteikta Ministru kabineta noteikumos.
Finanšu līdzekļi tiks izmantoti valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu vai valsts funkciju (nesaimnieciskai darbībai) veikšanai nekustamo īpašumu apsaimniekošanas jomā, nevis ar saimniecisko darbību saistīto izdevumu segšanai.
Tā kā regulējums par būvju sakārtošanas, konservācijas vai nojaukšanas izdevumu segšanu ir attiecināms tikai uz valsts mantas pārdošanu, tad regulējums par atvasinātas publiskas personas mantas atsavināšanā iegūto līdzekļu izlietojumu netiek mainīts un paliek jau spēkā esošais.
Likumprojektā paredzēta grozījumu spēkā stāšanās tikai pēc Budžeta likuma termiņa beigām, lai neradītu normu kolīziju un tiesisko neskaidrību, kas varētu traucēt savlaicīgu Budžeta likuma izpildi pilnā apmērā, t.i. 2023.gada 1.janvāris.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Alternatīvais risinājums - ietvert līdzīgu regulējumu katru gadu nākamā gada budžeta likumā nav ilgstpējīgs un prognozējams, tādēļ neveicina ilgtermiņa plānošanu, lai VNĪ un Possessor sistemātiski nodrošinātu valsts nekustamā īpašuma fonda kopējā stāvokļa nepārtrauktu uzlabošanu, tādēļ arī šīs problēmas risināšanai ar Ministru kabineta 2019.gada 8.oktobra sēdes protokollēmuma (Prot. Nr. 46, 1.§) 2.punktu tika uzdots sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē tiesību akta projektu par grozījumiem tieši Atsavināšanas likumā, t.i., pastāvīga regulējuma ieviešanu.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Kopējā ietekme uz tautsaimniecību būtu novērtējama kā pozitīva. Noritēs regulāra darba plānošana un veikšana, veicinot ekonomisko aktivitāti. Tiks sakārtota pilsētvide un apkārtējā ainava. Neatstās iespaidu uz administratīvo slogu.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Valstij piederošo degradēto būvju īpašumu apkārtnē dzīvojošie iedzīvotāji un blakus esošo nekustamo īpašumu īpašnieki.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Valstij piederošo degradēto būvju īpašumu blakus esošo nekustamo īpašumu īpašnieki.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Ietekmi uz budžetu nav iespējams precīzi aprēķināt. Iespējams īstermiņā samazināsies valsts budžetā ieskaitāmo atsavināšanas rezultātā iegūto līdzekļu apmērs. Vienlaicīgi, paredzētais regulējums dos iespēju sakārtot problemātiskos nekustamos īpašumu, tādējādi būtiski samazinot to īpatsvaru valsts nekustamo īpašumu portfelī, kas ilgtermiņā palielinās ienākošo naudas plūsmu par valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un atsavināšanu un tātad arī atskaitījumus valsts budžetā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2011.gada 11.februāra noteikumi Nr. 109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta”
Pamatojums un apraksts
Būs nepieciešami grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 11.februāra noteikumos Nr. 109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta”, papildinot tos ar būvju sakārtošanai, konservācijai vai nojaukšanai izlietojamo līdzekļu apmēra noteikšanas kārtību.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Attiecas uz valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, neskar privātas intereses.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
Likumprojekts nerada ietekmi uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru. Nav plānota jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi