Anotācija

Šobrīd noteikumu 24., 60.,101. un 138.punkta tiesību normas uzliek par pienākumu automātiski pārtraukt iepirkuma procedūru, iestājoties iepriekš aprakstītajam gadījumam, kas ir pretrunā ar EST spriedumā konstatēto. No EST sprieduma izriet, ka pēc būtības par nesamērīgu ir atzīts Noteikumu 24., 60., 101. un 138. punkta pēdējais teikums, kas uzliek par pienākumu pārtraukt iepirkuma procedūru visos gadījumos, kad tiek konstatēts, ka nākamais pretendents ir uzskatāms par vienu tirgus dalībnieku kopā ar sākotnēji izraudzīto pretendentu. Noteikumu 24., 60., 101. un 138. punkta mērķis ir noteikt sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja rīcību, saskaroties ar situācijām, kas var liecināt par pretendentu saskaņotu rīcību, kas vērsta pret konkurenci. Jāņem vērā, ka kopš 2023. gada 1. janvāra atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma (turpmāk - SPSIL) 48.panta otrās daļas 7.punktam ir konstatējams kandidāta vai pretendenta izslēgšanas iemesls, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja rīcībā ir pietiekami pārliecinošas norādes, ka kandidāts vai pretendents ar citiem piegādātājiem noslēdzis uz konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu vērstu vienošanos. Līdz ar to sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja rīcība, ja tam par nākamā pretendenta iesniegtu piedāvājumu rastos pamatotas aizdomas par pret konkurenci vērstu praksi, tieši izriet no SPSIL 48. panta otrās daļas 7.punkta un 49.panta regulējuma. Tādējādi noteikumos nav saglabājams 24., 60., 101. un 138. punkts, jo attiecināms tikai uz situācijām, kad nākamais pretendents ir uzskatāms par vienu tirgus dalībnieku kopā ar sākotnēji izraudzīto pretendentu. Attiecīgi tikai tas apstāklis, ka pretendents ir atteicies slēgt līgumu, bet nākošais pretendents, kurš piedalās iepirkumā un ir viens tirgus dalībnieks ar pretendentu, kurš ir attiecies  parakstīt līgumus, bez citām indikācijām un norādēm, kuras būtu iepirkumu komisijas rīcībā pirms konkursā rezultātu pasludināšanas, pašas par sevi nepierāda, ka  pretendenti iesniegušu piedāvājumu, saskaņojot darbības, un attiecīgi tāpēc būtu automātiski pārtraucams iepirkums. Kā norādīja EST savā spriedumā, pie šāda tiesiskā regulējuma pretendentiem tiek liegta iespējā pierādīt to, ka piedāvājumi ir sagatavoti neatkarīgi vienam no otra, tādējādi nepārkāpjot konkurences tiesības. Savukārt iepriekšminētās SPSIL tiesību normas, kas liek piemērot pretendentam izslēgšanu no iepirkuma konkurences tiesību pārkāpuma dēļ, ir ar plašāku tvērumu un tādējādi regulē arī situācijas, ja nākamais pretendents ir uzskatāms par vienu tirgus dalībnieku kopā ar sākotnēji izraudzīto pretendentu un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam rodas aizdomas par šo pretendentu saskaņotu rīcību, kas vērsta pret konkurenci. Attiecīgi ir secināms, ka iepirkumu komisija jau pirms konkursa rezultātu pasludināšanas būs veikusi tās rīcībā esošās informācijas pārbaudi un nepieciešamības gadījumā piemērojusi SPSIL 48.panta otrās daļas 7. punktā paredzētos tiesiskos rīkus. Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka, svītrojot attiecīgos punktus noteikumos, iepirkumu komisijai būtu piešķirta plaša rīcības brīvība. Vēlreiz ir uzsverams, ka situācijas, kad uzvarējušais pretendents atsakās slēgt līgumu, bet nākošais pretendents, kuram tiek piedāvāts slēgt līgumu, ir viena tirgus dalībnieki, praksē  nav bieži  sastopama situācija. Vienlaikus pastāvot jaunajam SPSIL 48.panta otrās daļas 7.punkta izslēgšanas iemeslam, faktiski tiek izslēgts risks, ka pretendenti, kuri piedalās iepirkumā un ir viens tirgus dalībnieks, savus piedāvājumus ir sagatavojuši, pārkāpjot konkurences tiesības, jo iepirkuma komisijas rīcībā jau sākotnēji ir informācija, ka iepirkumā piedalās par vienu tirgus dalībnieku uzskatāmi pretendenti un tai ir visi tiesiskie instrumenti, lai gūtu pārliecību, vai nepastāv kāds no SPSIL 48. panta otrās daļas 7. punkta apstākļiem, kurus konstatējot, pretendenti tiek izslēgti no turpmākās dalības iepirkumā, nemaz nenonākot līdz līguma slēgšanas stadijai.
Attiecīgi ir nepieciešams noteikumus precizēt atbilstoši EST spriedumam un izslēgt minētās tiesību normas no noteikumiem.  
 
 

Svītrot noteikumos 24., 60., 101. un 138.punktu, kuri ir pretrunā ar samērīguma principu Direktīvas 2014/25/ES 36.panta 1.punkta izpratnē.