24-TA-536: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumos Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ar Ministru kabineta 2023. gada 9. novembra rīkojumu Nr. 2023/1.2.1.-286 “Par Stratēģiskās vadības tematisko komiteju" tika izveidota Stratēģiskās vadības tematiskā komiteja un viens no tās darbības mērķiem bija priekšlikumu par administratīvā sloga mazināšanu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā (vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanā, zemes ierīcībā, būvniecībā, kadastrālajā uzmērīšanā, ietekmes uz vidi novērtēšanā, atmežošanā) sagatavošana. Rezultātā Ekonomikas ministrija (turpmāk – EM) sagatavoja “Informatīvo ziņojumu par rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā” (24-TA-385) [1] (turpmāk – Administratīvā sloga IZ), kurā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai uzdots pārskatīt un pilnveidot Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumus Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” (turpmāk – MKN 240).
Papildus tam, MKN 240 grozījumu nepieciešamību ir identificējusi arī ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2023. gada 30. novembra rīkojumu Nr. 1-2/155 “Par teritorijas attīstības plānošanas sistēmas pilnveides darba grupas izveidi” izveidotā darba grupa (turpmāk – Darba grupa), kurā piedalās valstspilsētu un novadu pašvaldību teritorijas plānošanas speciālisti, plānošanas reģionu, Latvijas Pašvaldību savienības (turpmāk - LPS) un Latvijas Universitātes pārstāvji, kā arī eksperti no Latvijas Teritorijas plānotāju asociācijas un Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas.
Vienlaikus saņemti arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšlikumi valdības rīcības plānam, kurā kā viens no veicamajiem pasākumiem uzņēmējdarbības un investīciju vides uzlabošanai minēta MKN 240 normu pārskatīšana.
Ņemot vērā, ka ir precizēts regulējums arī citos normatīvajos aktos, kas ietekmē MKN 240 (piemēram, Aizsargjoslu likums [2], Ministru kabineta 2002. gada 22. janvāra noteikumi Nr. 34 “Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī” [3]), ir jāveic MKN 240 normu salāgošana ar citiem normatīvajiem aktiem.
[1] https://vktap.mk.gov.lv/tasks/review_circulation_headers/4d2aee39-e548-4215-98a1-3a97a3616664;
[2] 2023. gada 23. novembra likums “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”;
[3] Ministru kabineta 2023. gada 4. aprīļa noteikumi Nr. 163 “Grozījumi Ministru kabineta 2002. gada 22. janvāra noteikumos Nr. 34 “Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī””.
Papildus tam, MKN 240 grozījumu nepieciešamību ir identificējusi arī ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2023. gada 30. novembra rīkojumu Nr. 1-2/155 “Par teritorijas attīstības plānošanas sistēmas pilnveides darba grupas izveidi” izveidotā darba grupa (turpmāk – Darba grupa), kurā piedalās valstspilsētu un novadu pašvaldību teritorijas plānošanas speciālisti, plānošanas reģionu, Latvijas Pašvaldību savienības (turpmāk - LPS) un Latvijas Universitātes pārstāvji, kā arī eksperti no Latvijas Teritorijas plānotāju asociācijas un Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas.
Vienlaikus saņemti arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšlikumi valdības rīcības plānam, kurā kā viens no veicamajiem pasākumiem uzņēmējdarbības un investīciju vides uzlabošanai minēta MKN 240 normu pārskatīšana.
Ņemot vērā, ka ir precizēts regulējums arī citos normatīvajos aktos, kas ietekmē MKN 240 (piemēram, Aizsargjoslu likums [2], Ministru kabineta 2002. gada 22. janvāra noteikumi Nr. 34 “Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī” [3]), ir jāveic MKN 240 normu salāgošana ar citiem normatīvajiem aktiem.
[1] https://vktap.mk.gov.lv/tasks/review_circulation_headers/4d2aee39-e548-4215-98a1-3a97a3616664;
[2] 2023. gada 23. novembra likums “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”;
[3] Ministru kabineta 2023. gada 4. aprīļa noteikumi Nr. 163 “Grozījumi Ministru kabineta 2002. gada 22. janvāra noteikumos Nr. 34 “Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī””.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma Pārejas noteikumu 17. punkts noteic, ka 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētās novadu domes teritorijas plānojumus visai jaunveidotajai novada administratīvajai teritorijai izstrādā līdz 2025. gada 31. decembrim. Lai jauno teritorijas plānojumu izstrādē varētu piemērot MKN 240 grozījumus, pamatojoties uz ieinteresēto pušu sniegtajiem priekšlikumiem, ir noteikti prioritāri risināmie jautājumi, kas iekļauti šajā tiesību akta projektā (turpmāk - Grozījumu projekts).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Projekts ietver MKN 240 grozījumus, kas skar vispārīgos plānošanas jautājumus, regulējumu attiecībā uz funkcionālajām zonām un tajās iekļautajiem teritorijas izmantošanas veidiem, papildinot to uzskaitījumu. Grozījumu projektā iekļauto papildinājumu pamatotība balstās ikdienas praksē.
MKN 240 stājās spēkā 2013. gadā un šo gadu laikā ir mainījusies gan plānošanas prakse, gan pieņemti jauni normatīvie akti un politikas plānošanas dokumenti, gan tautsaimniecībā parādījušās jaunas tehnoloģijas. Aktualizējies jautājums par atjaunīgo energoresursu izmantošanu elektroenerģijas iegūšanai, īpaši meža teritorijās. Papildus tam ir apzināti un risināti problēmjautājumi, kurus iniciējusi Nekustamā Īpašuma attīstītāju alianse (turpmāk - NĪAA).
Grozījumu projekts, kas ietver prioritārā kārtībā veicamos grozījumus un precizējumus sagatavots pamatojoties uz ieinteresēto pušu (pašvaldību, institūciju, ekspertu) iesniegtajiem priekšlikumiem un tas atbalstīts arī Darba grupā. Vienlaikus Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM) kopīgi ar Darba grupu jau ir aktualizējusi priekšlikumus turpmākajā darba procesā izstrādājamiem MKN 240 grozījumiem (piemēram, transporta infrastruktūras plānošana, publiskās ārtelpas un ainavu plānošana), kuru sagatavošanai nepieciešamas padziļinātākas diskusijas gan ar pašvaldībām, gan iesaistītajām institūcijām. Šos priekšlikumus VARAM apzinās, sagatavos un virzīs kā nākamos MKN 240 grozījumus.
MKN 240 stājās spēkā 2013. gadā un šo gadu laikā ir mainījusies gan plānošanas prakse, gan pieņemti jauni normatīvie akti un politikas plānošanas dokumenti, gan tautsaimniecībā parādījušās jaunas tehnoloģijas. Aktualizējies jautājums par atjaunīgo energoresursu izmantošanu elektroenerģijas iegūšanai, īpaši meža teritorijās. Papildus tam ir apzināti un risināti problēmjautājumi, kurus iniciējusi Nekustamā Īpašuma attīstītāju alianse (turpmāk - NĪAA).
Grozījumu projekts, kas ietver prioritārā kārtībā veicamos grozījumus un precizējumus sagatavots pamatojoties uz ieinteresēto pušu (pašvaldību, institūciju, ekspertu) iesniegtajiem priekšlikumiem un tas atbalstīts arī Darba grupā. Vienlaikus Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM) kopīgi ar Darba grupu jau ir aktualizējusi priekšlikumus turpmākajā darba procesā izstrādājamiem MKN 240 grozījumiem (piemēram, transporta infrastruktūras plānošana, publiskās ārtelpas un ainavu plānošana), kuru sagatavošanai nepieciešamas padziļinātākas diskusijas gan ar pašvaldībām, gan iesaistītajām institūcijām. Šos priekšlikumus VARAM apzinās, sagatavos un virzīs kā nākamos MKN 240 grozījumus.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
MKN 240 2.26. apakšpunktā, 98 ., 102 ., 175 ., 177 ., 180 . un 183 .punktā minēts termins "vides pieejamība". Atbilstoši Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas lēmumam, ārējos un iekšējos normatīvajos aktos vārda "pieejamība"vietā jālieto termins “piekļūstamība” (no angļu valodas vārda “accessibility”), uz ko tiesību akta saskaņošanas procesā norādījusi Labklājības ministrija. Piekļūstamas vides lietotāji ir cilvēki ar kustību traucējumiem, kas lieto ratiņkrēslu, kruķus, staiguļus u.c. palīgierīces, cilvēki ar dzirdes traucējumiem, kas lieto dzirdes aparātus, cilvēki ar dažāda veida redzes traucējumiem, ar uztveres un garīgās veselības traucējumiem, kā arī visi cilvēki, tai skaitā vecāki ar maziem bērniem un vecāka gadagājuma cilvēki.
Risinājuma apraksts
Grozījumu projekts paredz aizstāt visā MKN 240 noteikumu tekstā - 2.26. apakšpunktā, 98., 102., 175., 177., 180. un 183. punktā, kur minēts vārdu savienojums "vides pieejamība", vārdu "pieejamība" aizstāt ar vārdu "piekļūstamība" nepieciešamajā locījumā. Papildus Noslēguma jautājumi papildināti ar 246. punktu, kas noteic, ka šajos noteikumos lietotais vides piekļūstamības termins atbilst būvniecības jomas normatīvajā regulējumā lietotajam vides pieejamības terminam.
Problēmas apraksts
Plānošanas praksē pašvaldībās novērots, ka MKN 240 7. punktā noteiktā prasība teritorijās, kurās nav izbūvēta vai izplānota publiskā infrastruktūra, līdz 20 procentiem no plānojamās teritorijas paredzēt kā publiskiem mērķiem lietojamu, lokālplānojumos un detālplānojumos faktiski tiek noteiktas kā ielas un ceļi. Šāda normas piemērošana no teritorijas attīstītāju (uzņēmēju) puses nav atbilstoša sabiedrības un kopienas interesēm. Ilgtermiņā īstenojot šādu plānošanas praksi arvien jaunās apbūves teritorijās pilsētās un ciemos veidojas publiskā ārtelpa, kurā praktiski nav publiski pieejamu parku, skvēru, apstādījumu, sporta laukumu vai rotaļlaukumu. Tam ir nozīme ne tikai no sabiedrības labbūtības viedokļa, tam ir zināma ietekme arī klimata pārmaiņu kontekstā.
Ilgtspējīgas attīstības plānošana ietver ne tikai pilsētas zaļās struktūras uzlabošanu. Tās uzdevumi ir daudz plašāki un tie ir vērsti uz sabalansētu ekonomisko attīstību un sociālo sistēmu, kā arī ietekmi uz vidi un resursu izmantošanu. Līdz ar to, pilsētas ilgtspējīgas attīstības plānošana ir komplekss un daudzpusīgu pasākumu kopums, kas veido veiksmīgas un atbildīgas pilsētas attīstības pamatus, un ekonomisko attīstību ilgtermiņā. Tomēr jāapzinās, ka pāreja uz ilgtspējīgu pilsētu un sabiedrību kopumā ir katras pašvaldības politiska apņemšanās[1], kuru var īstenot, iekļaujot teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos (turpmāk - apbūves noteikumi) nosacījumus publiskiem mērķiem paredzētās teritorijas, tai skaitā publisku apstādījumu, veidošanai un izmantošanai.
Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 15. punkts noteic, ka pašvaldības autonomā funkcija ir noteikt zemes izmantošanu un apbūvi saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu. Ņemot vērā šo pašvaldības ekskluzīvo funkciju, gadījumos, kad plānota jauna būvniecība, sabiedrībai sevišķi svarīga ir publiskās ārtelpas, tai skaitā publiski pieejamu apstādījumu, plānošana, ierīkošana un uzturēšana. Tieši ar pilsētvides, tai skaitā publiskās ārtelpas un apstādījumu plānošanu pašvaldība nodrošina ilgtspējīgas attīstības principa ievērošanu jeb līdzsvaru starp ekonomiskajiem, sociālajiem un dabas vides aspektiem, ieskaitot vides piekļūstamību, daudzveidīgas atpūtas un rekreācijas iespējas. Uzklausot Darba grupā izteiktos pašvaldību priekšlikumus, sagatavots regulējums, kas dos pašvaldībai tiesības jaunas būvniecības gadījumā, ja nepieciešams, izvirzīt prasības apstādījumu veidošanai jau teritorijas attīstības plānošanas dokumentā – teritorijas plānojumā, lokālplānojumā vai detālplānojumā.
[1] Rokasgrāmata “Zaļas pilsētvides plānošana: Informatīvi izglītojošs materiāls pašvaldību attīstības plānotājiem”, 2013. Pieejams: https://estudijas.lbtu.lv/pluginfile.php/129101/mod_resource/content/1/ilgtspejigas_ainavas_planosanas_rokasgramata.pdf
Ilgtspējīgas attīstības plānošana ietver ne tikai pilsētas zaļās struktūras uzlabošanu. Tās uzdevumi ir daudz plašāki un tie ir vērsti uz sabalansētu ekonomisko attīstību un sociālo sistēmu, kā arī ietekmi uz vidi un resursu izmantošanu. Līdz ar to, pilsētas ilgtspējīgas attīstības plānošana ir komplekss un daudzpusīgu pasākumu kopums, kas veido veiksmīgas un atbildīgas pilsētas attīstības pamatus, un ekonomisko attīstību ilgtermiņā. Tomēr jāapzinās, ka pāreja uz ilgtspējīgu pilsētu un sabiedrību kopumā ir katras pašvaldības politiska apņemšanās[1], kuru var īstenot, iekļaujot teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos (turpmāk - apbūves noteikumi) nosacījumus publiskiem mērķiem paredzētās teritorijas, tai skaitā publisku apstādījumu, veidošanai un izmantošanai.
Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 15. punkts noteic, ka pašvaldības autonomā funkcija ir noteikt zemes izmantošanu un apbūvi saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu. Ņemot vērā šo pašvaldības ekskluzīvo funkciju, gadījumos, kad plānota jauna būvniecība, sabiedrībai sevišķi svarīga ir publiskās ārtelpas, tai skaitā publiski pieejamu apstādījumu, plānošana, ierīkošana un uzturēšana. Tieši ar pilsētvides, tai skaitā publiskās ārtelpas un apstādījumu plānošanu pašvaldība nodrošina ilgtspējīgas attīstības principa ievērošanu jeb līdzsvaru starp ekonomiskajiem, sociālajiem un dabas vides aspektiem, ieskaitot vides piekļūstamību, daudzveidīgas atpūtas un rekreācijas iespējas. Uzklausot Darba grupā izteiktos pašvaldību priekšlikumus, sagatavots regulējums, kas dos pašvaldībai tiesības jaunas būvniecības gadījumā, ja nepieciešams, izvirzīt prasības apstādījumu veidošanai jau teritorijas attīstības plānošanas dokumentā – teritorijas plānojumā, lokālplānojumā vai detālplānojumā.
[1] Rokasgrāmata “Zaļas pilsētvides plānošana: Informatīvi izglītojošs materiāls pašvaldību attīstības plānotājiem”, 2013. Pieejams: https://estudijas.lbtu.lv/pluginfile.php/129101/mod_resource/content/1/ilgtspejigas_ainavas_planosanas_rokasgramata.pdf
Risinājuma apraksts
Grozījumu projekts papildina MKN 240 ar 7.1 punktu, kas paredz, ka, plānojot jaunu apbūvi teritorijas plānojumā, lokālplānojumā vai detālplānojumā pašvaldība var izvirzīt nosacījumus publiskiem mērķiem paredzētās teritorijas daļas, kas paredzēta publiskajai ārtelpai vai publiskiem apstādījumiem (kas neietilpst ielu, ceļu un laukumu teritorijās), veidošanai un izmantošanai. Iekļautā norma pamato pašvaldības ekskluzīvo kompetenci teritorijas plānošanā, ar kuru tā var izvirzīt nosacījumus kvalitatīvai publiskai ārtelpai kopējām sabiedrības interesēm. Šāda veida prasības nosakāmas teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos vai detālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumos. Konkrētu nosacījumu, publiski pieejamu apstādījumu veidošanai, izvirzīšana jau teritorijas plānošanas stadijā dos skaidrāku izpratni par būvprojektēšanas apjomu un specifiku arī būvniecības ierosinātājam, jo pašvaldība, attiecībā uz būvniecības ieceri un ar to saistīto apstādījumu veidošanu, var izvirzīt tikai tādas prasības, kas noteiktas teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos vai detālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumos.
Grozījumu projektā iekļautā 7.1 punkta redakcija izdiskutēta ar pašvaldību teritorijas plānošanas speciālistiem un pārstāvjiem no būvvaldēm un atbalstīta Darba grupā.
Grozījumu projekta regulējums atbilst arī EM Administratīvā sloga IZ 7.1.1. pasākuma 2. apakšpunktā dotajam uzdevumam[1].
[1] [..]iekļaut normatīvajos aktos deleģējumu pašvaldībai jaunas būvniecības gadījumos teritorijas plānojumā un lokālplānojumā noteikt prasības publisko apstādījumu platībām konkrētajās teritorijās vai, sasaistot to ar konkrētu izmantošanas veidu. Caur teritorijas plānošanu regulēt apstādījumu teritorijas, detalizējot prasības.
Grozījumu projektā iekļautā 7.1 punkta redakcija izdiskutēta ar pašvaldību teritorijas plānošanas speciālistiem un pārstāvjiem no būvvaldēm un atbalstīta Darba grupā.
Grozījumu projekta regulējums atbilst arī EM Administratīvā sloga IZ 7.1.1. pasākuma 2. apakšpunktā dotajam uzdevumam[1].
[1] [..]iekļaut normatīvajos aktos deleģējumu pašvaldībai jaunas būvniecības gadījumos teritorijas plānojumā un lokālplānojumā noteikt prasības publisko apstādījumu platībām konkrētajās teritorijās vai, sasaistot to ar konkrētu izmantošanas veidu. Caur teritorijas plānošanu regulēt apstādījumu teritorijas, detalizējot prasības.
Problēmas apraksts
Šobrīd MKN 240 15. punkts noteic, ka teritorijas plānojumos, lokālplānojumos un detālplānojumos nosaka funkcionālās zonas. Teritorijas attīstības plānošanas likuma (turpmāk - TAPL) 23. panta otrā daļa noteic, ka funkcionālās zonas nosaka teritorijas plānojumā, savukārt TAPL 24. panta otrā daļa noteic, ka ar lokālplānojumu var grozīt teritorijas plānojumu, ciktāl tas nav pretrunā ilgtspējīgas attīstības stratēģijai. Sekojoši, funkcionālās zonas nosaka teritorijas plānojumā un lokālplānojumā, bet detālplānojumā funkcionālo zonējumu nenosaka, to attēlo atbilstoši teritorijas plānojumam vai lokālplānojumam un atbilstoši TAPL 28. panta pirmajai daļai detalizē un konkretizē teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā noteikto.
Risinājuma apraksts
Grozījumu projekts precizē MKN 240 15. punktu, nosakot, ka teritorijas plānojumos un lokālplānojumos nosaka, bet detālplānojumos – attēlo funkcionālās zonas un detalizē teritorijas izmantošanu šo funkcionālo zonu ietvaros. Papildus precizēta arī MKN 240 144. punkta redakcija, izsakot to skaidrāk - teritorijas plānojuma vai lokālplānojumā "nosaka", savukārt detālplānojumā "paredz" 144. punkta apakšpunktos noteiktos pasākumus un aprobežojumus.
Problēmas apraksts
Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, VARAM ir saskārusies ar situācijām, kad uzņēmējiem un privātpersonām nav skaidrs, kā pašvaldība veido konkrētā funkcionālā zonā atļauto izmantošanu klāstu, jo parasti teritorijas plānojuma apbūves noteikumos noteiktais teritorijas izmantošanas veidu apjoms atšķiras no MKN 240 4.2. līdz 4.13. apakšnodaļās uzskaitītā. Papildus tam, Administratīvā sloga IZ iekļauts uzdevums VARAM - piešķirt pašvaldībai deleģējumu noteikt papildu kritērijus teritorijas izmantošanai, izslēdzot kādas papildizmantošanas vai nosakot papildu nosacījumus (diferencētas prasības).
Risinājuma apraksts
Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 628 “Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem” 32.4. un 37.4. apakšpunktā noteikts, ka teritorijas plānojuma un lokālplānojuma apbūves noteikumos pašvaldība var noteikt arī citas prasības, aprobežojumus un nosacījumus, ņemot vērā teritorijas īpatnības un specifiku. Sekojoši, deleģējums pašvaldībai apbūves noteikumos noteikt papildus prasības ir spēkā esošs.
Tomēr, lai padarītu skaidrāku teritorijas plānošanā jau kopš MKN 240 spēkā stāšanās brīža lietoto pieeju funkcionālā zonā atļauto teritorijas izmantošanas veidu noteikšanai, Grozījumu projekts paredz papildināt MKN 240 ar jaunu 19.1 punktu skaidri nosakot, ka pašvaldība katrā funkcionālajā zonā var samazināt vai sašaurināt atļauto teritorijas izmantošanas veidu uzskaitījumu, to pielāgojot katrai konkrētai teritorijai, bet ne paplašināt. Papildus noteikts, ka pašvaldība nepieciešamības gadījumā var sašaurināt (detalizēt) arī 4. pielikumā minētos teritorijas izmantošanas veidu aprakstus. Piemēram, Ikšķiles novada teritorijas plānojumā noteikta publiskās apbūves teritorijas indeksēta apakšzona (P1) un apbūves noteikumos minēts, ka tā noteikta ar mērķi nodrošināt teritoriju reliģisko organizāciju ēku apbūvei un objektu izvietošanai, paredzot atbilstošu infrastruktūru. Lai mērķtiecīgi sasniegtu konkrētās teritorijas izmantošanas mērķi, samazināts arī atļauto izmantošanu skaits līdz divām - reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011) un labiekārtota ārtelpa (24001). Papildus, atbilstoši teritorijas specifikai, sašaurināts arī izmantošanas veida labiekārtota ārtelpa apraksts.
Arī Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas (turpmāk - TAPIS) funkcionalitāte apbūves noteikumu izstrādei ir izveidota pēc šāda principa un tiek lietota plānošanas dokumentu izstrādei kopš 2015. gada.
Papildus MKN 240 24.1. apakšpunkts redakcionāli papildināts ar atsauci un jauno 19.1 punktu.
Tomēr, lai padarītu skaidrāku teritorijas plānošanā jau kopš MKN 240 spēkā stāšanās brīža lietoto pieeju funkcionālā zonā atļauto teritorijas izmantošanas veidu noteikšanai, Grozījumu projekts paredz papildināt MKN 240 ar jaunu 19.1 punktu skaidri nosakot, ka pašvaldība katrā funkcionālajā zonā var samazināt vai sašaurināt atļauto teritorijas izmantošanas veidu uzskaitījumu, to pielāgojot katrai konkrētai teritorijai, bet ne paplašināt. Papildus noteikts, ka pašvaldība nepieciešamības gadījumā var sašaurināt (detalizēt) arī 4. pielikumā minētos teritorijas izmantošanas veidu aprakstus. Piemēram, Ikšķiles novada teritorijas plānojumā noteikta publiskās apbūves teritorijas indeksēta apakšzona (P1) un apbūves noteikumos minēts, ka tā noteikta ar mērķi nodrošināt teritoriju reliģisko organizāciju ēku apbūvei un objektu izvietošanai, paredzot atbilstošu infrastruktūru. Lai mērķtiecīgi sasniegtu konkrētās teritorijas izmantošanas mērķi, samazināts arī atļauto izmantošanu skaits līdz divām - reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011) un labiekārtota ārtelpa (24001). Papildus, atbilstoši teritorijas specifikai, sašaurināts arī izmantošanas veida labiekārtota ārtelpa apraksts.
Arī Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas (turpmāk - TAPIS) funkcionalitāte apbūves noteikumu izstrādei ir izveidota pēc šāda principa un tiek lietota plānošanas dokumentu izstrādei kopš 2015. gada.
Papildus MKN 240 24.1. apakšpunkts redakcionāli papildināts ar atsauci un jauno 19.1 punktu.
Problēmas apraksts
MKN 240 24.2 punkts noteic deleģējumu pašvaldībai apbūves noteikumos noteikt procentuālo attiecību starp pieļaujamajiem papildizmantošanas veidiem pret galveno izmantošanu, aprēķinu attiecinot uz zemes vienību, apbūves kvartālu vai atbilstošās funkcionālās zonas teritoriāli vienotu daļu. Viens no prakses problēmajautājumiem, kas tika aktualizēts Darba grupā, ir jautājums par gadījumiem, kad viens no funkcionālajā zonā noteiktajiem papildizmantošanas veidiem būtu īstenojams kā vienīgā izmantošana konkrētā zemes vienībā, piemēram, Savrupmāju apbūves teritorijā (DzS), kur tirdzniecības un pakalpojumu objektu apbūve (kods 12002) ir viena no papildizmantošanām, neliela tirdzniecības objekta - veikala būvniecība būtu īstenojama kā vienīgā izmantošana attiecīgajā zemes vienībā. Izveidojot MKN 240 jaunu 24.3 punktu, nepieciešams noteikt deleģējumu pašvaldībai apbūves noteikumos noteikt kritērijus vai nosacījumus, kurus izpildot, noteiktā papildizmantošana īstenojama kā vienīgā izmantošana zemes vienībā.
Risinājuma apraksts
Atsaucoties uz pašvaldību speciālistu izteiktajiem priekšlikumiem, Grozījumu projekts paredz papildināt MKN 240 ar jaunu 24.3 punktu, nosakot, ka pašvaldība var noteikt papildu nosacījumus, kurus izpildot, kāds no papildizmantošanas veidiem var tikt īstenots kā vienīgā izmantošana. Šāds papildu nosacījums var būt, piemēram: būves publiskā apspriešana, ņemot vērā objekta veidu un piekļuves iespējas; nosacījums par detālplānojuma izstrādi; citi pašvaldības izvērtēti nosacījumi, atbilstoši konkrētās teritorijas vai kvartāla specifikai un paredzētajai attīstībai.
Problēmas apraksts
MKN 240 28. punkta mērķis ir noteikt funkcionālās zonas Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) galvenos izmantošanas veidus un kritērijs ir stāvu skaits - līdz trīs virszemes stāviem. MKN 240 2.18. apakšpunktā jau ir noteikts šis kritērijs un dublēts arī MKN 240 27. punktā. lai nedublētu normas MKN 28. punktā vairs nav jānorāda virszemes stāvu skaits.
Risinājuma apraksts
Grozījumu projekts redakcionāli precizē MKN 240 28. punktu, svītrojot vārdus "līdz trijiem stāviem".
Problēmas apraksts
MKN 240 4.5. apakšnodaļa noteic funkcionālās zonas Jauktas centra apbūves teritorija (JC) definīciju un atļautās izmantošanas. Tajā atļauta ar vieglās rūpniecības uzņēmumiem un transporta apkalpojošo infrastruktūru saistīta apbūve, bet praksē ar to saistītā noliktavu apbūve (tirdzniecības un noliktavu ēkas, kas paredzētas materiālu, vielu un citu preču komplektēšanai, iesaiņošanai, pārdošanai, pagaidu uzkrāšanai vai uzglabāšanai vairumā, iepakojumu un videi nekaitīgu atkritumu uzglabāšanai, kā arī loģistikas centrus, termināļus, preču stacijas un līdzīga rakstura būves) nav noteikta kā papildizmantošanas veids. Darba grupas pārstāvji izteica praksē balstītu priekšlikumu papildināt 4.5. apakšnodaļu ar jaunu papildizmantošanas veidu – noliktavu apbūve (kods 14001).
Risinājuma apraksts
Grozījumu projekts papildina funkcionālās zonas Jauktas centra apbūves teritorija (JC) papildizmantošanas veidu uzskaitījumu ar jaunu 35.3. apakšpunktu – noliktavu apbūve (kods 14004). Vienlaicīgi atbilstoši MKN 240 4. pielikumā lietotajai terminoloģijai redakcionāli tiek precizēts 35.1. apakšpunkts un 35.2. apakšpunkts.
Problēmas apraksts
Prakse rāda, ka var būt gadījumi, kad teritorijā, kurā noteikta funkcionālā zona Publiskās apbūves teritorija (P), papildu publiska rakstura apbūvei, kas noteikta kā galvenais izmantošanas veids šajā zonā, kopā ar tūrismu tiek attīstīta piemēram, mājražošana, amatniecība vai neliels uzņēmums, kas ražošanas procesā nerada būtisku piesārņojumu. Lai neliktu šķēršļus šādai uzņēmējdarbībai, Darba grupā izvirzīts priekšlikums 4.6. apakšnodaļā iekļaut papildizmantošanu - vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (kods13001).
Risinājuma apraksts
Grozījumu projekts noteic papildināt 4.6. apakšnodaļu ar jaunu 38.2. apakšpunktu un noteikt funkcionālai zonai Publiskās apbūves teritorija (P) jaunu papildizmantošanas veidu – vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve vienlaicīgi arī redakcionāli precizējot visa 38.punkta izteiksmes veidu.
Problēmas apraksts
Lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru, MKN 240 kā vienu no funkcionālajām zonām noteic – Rūpnieciskās apbūves teritoriju (R) (MKN 240 4.7. apakšnodaļa). Atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 30. augusta noteikumu Nr. 543 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena “Reģionālā politika” 3.1.1.3. investīcijas “Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos” īstenošanas noteikumi” nosacījumiem VARAM 2023. gadā piecām pašvaldībām piešķīra finansējumu tieši industriālo parku un teritoriju attīstīšanai. Kopumā pēdējos gados no VARAM pārziņā esošajiem Eiropas Savienības (turpmāk - ES) fondu līdzekļiem ir pabeigta ap 220 uzņēmējdarbības teritoriju attīstīšana.
Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam ir uzsvērts, ka būtiski ir nodrošināt visu Latvijas reģionu vienlīdzīgu ekonomiskā potenciāla izaugsmi, lai veicinātu jaunu produktu un pakalpojumu attīstību (tai skaitā ēku, inženierkomunikāciju, transporta infrastruktūras attīstību un laukumu sakārtošanu industriālajās teritorijās, energoefektivitātes pasākumi), vienlīdz veicinot pašvaldību ciešāku iesaisti industriālo zonu attīstības veicināšanā. Mērķtiecīgs industriālo zonu atbalsts var sniegt būtisku ieguldījumu ražošanas attīstībā un VARAM kompetences uzdevums ir sekmēt industriālo zonu izveidi. Vienlaicīgi teritorijas plānojums ir dokuments, kas noteic katras pašvaldības administratīvās teritorijas atļauto izmantošanu un šobrīd tajā nav atsauces par industriālajām teritorijām.
Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam ir uzsvērts, ka būtiski ir nodrošināt visu Latvijas reģionu vienlīdzīgu ekonomiskā potenciāla izaugsmi, lai veicinātu jaunu produktu un pakalpojumu attīstību (tai skaitā ēku, inženierkomunikāciju, transporta infrastruktūras attīstību un laukumu sakārtošanu industriālajās teritorijās, energoefektivitātes pasākumi), vienlīdz veicinot pašvaldību ciešāku iesaisti industriālo zonu attīstības veicināšanā. Mērķtiecīgs industriālo zonu atbalsts var sniegt būtisku ieguldījumu ražošanas attīstībā un VARAM kompetences uzdevums ir sekmēt industriālo zonu izveidi. Vienlaicīgi teritorijas plānojums ir dokuments, kas noteic katras pašvaldības administratīvās teritorijas atļauto izmantošanu un šobrīd tajā nav atsauces par industriālajām teritorijām.
Risinājuma apraksts
Apkopojot pieejamo informāciju, secināms, ka industriālais parks/teritorija ir ražošanas, biroju un noliktavu, kā arī tirdzniecības telpu komplekss, kas nodrošināts ar atbilstošu infrastruktūru un inženiertīkliem.
Grozījumu projekts paredz precizēt funkcionālās zonas Rūpnieciskās apbūves teritoriju (R) definīciju, MKN 240 39. punktu papildinot ar atsauci par industriālo teritoriju.
Papildus, atbalstot Darba grupā izteikto priekšlikumu, kā arī ņemot vērā līdzšinējo pieredzi industriālo teritoriju daudzveidīgajā izmantošanā, tai skaitā, veidojot, piemēram, klinšu kāpšanas sienas, funkcionālajā zonā atļauto papildizmantošanu uzskaitījums papildināts ar jaunu MKN 240 41.1.4. apakšpunktu, nosakot teritorijas izmantošanas veidu – sporta būvju apbūve (kods 12005).
Grozījumu projekts paredz precizēt funkcionālās zonas Rūpnieciskās apbūves teritoriju (R) definīciju, MKN 240 39. punktu papildinot ar atsauci par industriālo teritoriju.
Papildus, atbalstot Darba grupā izteikto priekšlikumu, kā arī ņemot vērā līdzšinējo pieredzi industriālo teritoriju daudzveidīgajā izmantošanā, tai skaitā, veidojot, piemēram, klinšu kāpšanas sienas, funkcionālajā zonā atļauto papildizmantošanu uzskaitījums papildināts ar jaunu MKN 240 41.1.4. apakšpunktu, nosakot teritorijas izmantošanas veidu – sporta būvju apbūve (kods 12005).
Problēmas apraksts
Rūpnieciskās apbūves teritorijās (R) viena no noteiktajām galvenajām izmantošanām ir derīgo izrakteņu ieguve (kods 13004), kas atbilstoši aprakstam sevī ietver derīgo izrakteņu ieguves karjeru ierīkošanu un izmantošanu, ieguves rūpniecības uzņēmumus, noliktavas un citu derīgo izrakteņu ieguves darbības nodrošināšanai nepieciešamo apbūvi un infrastruktūru. AS "Latvijas valsts meži" akcentējusi problēmu, ka derīgā izrakteņa - kūdras ieguves laukuma rekultivācijas veids šobrīd nevar būt teritorijas apmežošana, jo atbilstoši MKN 240 regulējumam, funkcionālajā zonā Rūpnieciskās apbūves teritorija (R) nav paredzēts papildizmantošanas veidus mežsaimnieciska izmantošana (kods 21001).
Derīgo izrakteņu, konkrēti, kūdras ieguvējiem jāīsteno derīgo izrakteņu ieguves projektā vai rekultivācijas metā ietvertās prasības un tehniskie risinājumi (rekultivācijas darbi), lai kūdras ieguves vieta tiktu sagatavota plānotajam zemes izmantošanas veidam pēc kūdras ieguves pabeigšanas. Īpaši tas attiecināms uz rekultivācijas veidu apmežošana, kā piemērotāko rekultivācijas veidu kūdras ieguves vietā, kas vairumā gadījumu teritorijas plānojumos noteiktas kā Rūpnieciskās apbūves teritorijas (R).
Kūdrāju tālāka izmantošana mežsaimniecībā pozitīvi vērtējama arī skatoties no ietekmes uz klimatu skatu punkta. Vietās, kur tas iespējams, ieteicama kūdrāju izmantošana mežsaimniecībā, apmežojot teritorijas kur pabeigta kūdras ieguve. Šāda izmantošana samazina CO2 un N2O emisijas, jo kūdras slāņa mineralizēšanās šādās teritorijās notiek lēnāk.
Derīgo izrakteņu, konkrēti, kūdras ieguvējiem jāīsteno derīgo izrakteņu ieguves projektā vai rekultivācijas metā ietvertās prasības un tehniskie risinājumi (rekultivācijas darbi), lai kūdras ieguves vieta tiktu sagatavota plānotajam zemes izmantošanas veidam pēc kūdras ieguves pabeigšanas. Īpaši tas attiecināms uz rekultivācijas veidu apmežošana, kā piemērotāko rekultivācijas veidu kūdras ieguves vietā, kas vairumā gadījumu teritorijas plānojumos noteiktas kā Rūpnieciskās apbūves teritorijas (R).
Kūdrāju tālāka izmantošana mežsaimniecībā pozitīvi vērtējama arī skatoties no ietekmes uz klimatu skatu punkta. Vietās, kur tas iespējams, ieteicama kūdrāju izmantošana mežsaimniecībā, apmežojot teritorijas kur pabeigta kūdras ieguve. Šāda izmantošana samazina CO2 un N2O emisijas, jo kūdras slāņa mineralizēšanās šādās teritorijās notiek lēnāk.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu meža zemju ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī atsaucoties uz AS “Latvijas valsts meži” priekšlikumu, Grozījumu projekts paredz papildināt MKN 240 4.7. apakšnodaļu “Rūpnieciskās apbūves teritorija (R)” ar jaunu 41.2. apakšpunktu, kas noteic, ka viena no atļautajām papildizmantošanām ir mežsaimnieciska izmantošana kā rekultivācijas veids pēc derīgo izrakteņu ieguves. Atsauce par derīgo izrakteņu ieguvi nepieciešama, lai precīzāk definētu un reizē arī ierobežotu mežsaimniecisko izmantošanu kā papildizmantošanas veidu Rūpnieciskās apbūves teritorijās (R), kas pēc satura un mērķa ir teritorijās, kuras plānotas kā intensīvas apbūves teritorijas.
Problēmas apraksts
Viens no Darba grupā izvirzītajiem priekšlikumiem ir papildināt funkcionālās zonas Dabas un apstādījumu teritorija (DA) atļauto papildizmantošanu klāstu ar teritorijas izmantošanas veidu ūdenssaimnieciska izmantošana (kods 23001). Funkcionālā zona Dabas un apstādījumu teritorija (DA) atbilstoši MKN 240 48. punktam ir zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides un līdzīgu funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves. Iekļaujot atļauto izmantošanas veidu klāstā papildus vēl vienu papildizmantošanas veidu, regulējums kļūst elastīgāk piemērojams. Piemēram, ja teritorijas labiekārtošanai ir plānota mākslīgas ūdenstilpes ierīkošana, to var veikt neveicot teritorijas plānojuma grozījumus.
Risinājuma apraksts
Grozījumu projekts papildina MKN 240 ar 50.3. apakšpunktu, nosakot funkcionālajai zonai Dabas un apstādījumu teritorija (DA) atļauto papildizmantošanas veidu - ūdenssaimnieciska izmantošana (kods 23001).
Problēmas apraksts
MKN 240 noteic, ka vēja elektrostaciju un vēja parku izvietošanai funkcionālajā zonā Mežu teritorija (M) teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā jānosaka indeksēta apakšzona. Minētā norma iekļauta MKN 240 ar Ministru kabineta 2020. gada 13. oktobra noteikumiem Nr. 630 “Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumos Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi””. Atbilstoši šo Ministru kabineta noteikumu anotācijā minētajam, norma izveidota pamatojoties uz nepieciešamību efektīvāk attīstīt atjaunojamo energoresursu izmantošanu, nosakot jaunu papildizmantošanas veidu energoapgādes uzņēmumu apbūvei, kur pieļaujama tikai vēja elektrostaciju un vēja parku izvietošana. Nosacījums par funkcionālās zonas Mežu teritorija (M) apakšzonas noteikšanu vēja elektrostaciju un vēja parku izvietošanai, ieviests lai izslēgtu situācijas, kad jebkurā meža teritorijā var ieplānot vēja elektrostaciju izvietošanu.
Latvijas Nacionālā enerģētikas un klimata plānā 2021. – 2030. gadam noteikts, ka Latvija plāno palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru elektroenerģijas ražošanā, palielinot uzstādītās vēja ģeneratoru un saules fotoelementu jaudas.
Lai veicinātu Latvijas virzību uz enerģētisko neatkarību un klimatneitralitāti, 2022. gada 22. jūlijā tika dibināta SIA “Latvijas vēja parki” – AS “Latvenergo” un AS “Latvijas valsts meži” kopuzņēmums, kura uzdevums ir līdz 2030. gadam uzbūvēt lieljaudas vēja parkus ar kopējo jaudu vismaz 800 megavati (MW), vienlaikus samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas, saglabājot dabas daudzveidību un attīstot aprites ekonomiku. Veicot atlasi AS “Latvijas valsts meži” apsaimniekošanā un īpašumā esošām zemes vienībām, noteiktas teritorijas vēja parku attīstībai valsts meža zemēs, radot priekšnosacījumus un iespējas komersantiem iesaistīties vēja parku projektos publiskās zemēs.
Vairumā šobrīd spēkā esošajos teritorijas plānojumos Mežu teritorijā (M) nav izdalītas īpašas apakšzonas vēja elektrostaciju izvietošanai, jo tie stājušies spēkā pirms stājās spēkā regulējums ar šādu prasību.
Teritorijas plānojumu var grozīt izstrādājot teritorijas plānojuma grozījumus vai lokālplānojumu. Atšķirībā no teritorijas plānojuma grozījumiem, lokālplānojuma izstrādi var finansēt tā izstrādes ierosinātājs – uzņēmējs, kurš plāno vēja elektrostaciju vai vēja parka būvniecību.
Pamatojoties uz Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā (TAPIS) esošo informāciju, laika posmā no 2020. gada 13. oktobra (kad stājās spēkā nosacījums par īpašu indeksētu teritoriju noteikšanu), pamatojoties uz MKN 240 53.5. apakšpunktā noteikto prasību, kopumā ir izstrādāti un šobrīd ir spēkā 4 lokālplānojumi. Izstrādes laiks trim no tiem ir aptuveni gads un viens izstrādāts pusotra gada laikā (visi izstrādāti laika posmā no 2022. gada 30. marta līdz 2023. gada 28. decembrim). Visiem ir piemērota stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtēšanas procedūra, kas nozīmē, ka tiem papildus izstrādāts arī Vides pārskats. Atbilstoši plānošanas uzņēmuma, kuram ir pieredze lokālplānojumu vēja parku attīstībai izstrādē, minētajam, viena lokālplānojuma izstrādes izmaksas ir apmēram 20 - 50 tk. euro (vidēji 30 tk. euro viena lokālplānojuma izstrādei). Papildus jāierēķina aptuveni 10 tk. euro stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma izmaksas. Tātad kopā uzņēmējam, kurš ir lokālplānojuma izstrādes ierosinātājs, jārēķinās ar vidēji 40 tk. euro izmaksām viena lokālplānojuma izstrādei un apmēram ar vienu gadu, kamēr dokuments tiek izstrādāts un apstiprināts.
Atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma Pārejas noteikumu 17. punktam, apvienoto novadu pašvaldībām teritorijas plānojumi jāizstrādā līdz 2025. gada 31. decembrim, tai skaitā, nosakot teritorijas vēja parku attīstībai. Īpašas apakšzonas noteikšanai nepieciešams pamatojums – pētījumi, kam savukārt nepieciešami papildu resursi, tostarp laiks un eksperti, un, ņemot vērā ierobežoto termiņu jauno teritorijas plānojumu izstrādei, prasības saglabāšana par apakšzonas noteikšanu ne vien var kavēt teritorijas plānojumu savlaicīgu izstrādi, bet kavēs arī vēja parku attīstības projektu īstenošanu.
Tā kā valsts ir izvirzījusi mērķi nodrošināt enerģētisko neatkarību, enerģētikas politiku pārorientējot uz atjaunīgajiem energoresursiem, kas sevī ietver arī vēja parku attīstību, atsevišķs regulējums vēja parkiem ar jaudu virs 50 MW paredz iespēju neizstrādāt lokālplānojumu, nosakot tiem nacionālo interešu objekta (turpmāk – NIO) statusu atbilstoši Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma (turpmāk – Enerģētiskās drošības likums) 3. panta 1. punktam. Pārējiem vēja parkiem, kas neatbilst Enerģētiskās drošības likuma prasībām vai, kuri tam atbilst, bet tiem nav piešķirts NIO statuss, saglabājas TAPL 24. panta otrās daļas un MKN 240 53.5. apakšpunkta nosacījumi, kuri kopumā pieprasa lokālplānojuma izstrādi, veicot arī ietekmes uz vidi novērtējumu (turpmāk – IVN), ja, atbilstoši normatīvajiem aktiem ietekmes uz vidi novērtējuma jomā, minētajam plānošanas dokumentam iespējama būtiska ietekme uz vidi. Ņemot vērā, ka konkrēto vēja elektrostaciju turbīnu izvietojumu nosaka IVN procesa laikā, nevis lokālplānojuma izstrādes procesa ietvaros, pēc būtības lokālplānojuma izstrāde vēja parku attīstītājiem paildzina vēja parka projekta īstenošanas termiņu un sadārdzina projekta attīstības izmaksas.
Papildus tam jāņem vērā, ka MKN 240 162. punkts noteic, ka teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā var noteikt teritorijas, kurās vēja elektrostaciju būvniecība ir aizliegta. Tas nozīmē, ka, attiecīgi pamatojot, teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā pašvaldība var noteikt arī atsevišķus meža areālus, kuros vēja elektrostaciju būvniecība ir aizliegta.
Turklāt, ja Mežu teritorijā (M) pašvaldība ir noteikusi teritorijas izmantošanas veidu derīgo izrakteņu ieguve (kods 13004), tad visbiežāk teritorijas rekultivācijas rezultātā veidojas mākslīga ūdenstilpe. Lai saskaņotu rekultivācijas projektu, rekultivācijai jāatbilst teritorijas plānojumā noteiktajam, kas nozīmē, ka šajā funkcionālajā zonā kā papildizmantošanu nepieciešams paredzēt arī izmantošanas veidu ūdenssaimnieciska izmantošana (kods 23001).
Latvijas Nacionālā enerģētikas un klimata plānā 2021. – 2030. gadam noteikts, ka Latvija plāno palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru elektroenerģijas ražošanā, palielinot uzstādītās vēja ģeneratoru un saules fotoelementu jaudas.
Lai veicinātu Latvijas virzību uz enerģētisko neatkarību un klimatneitralitāti, 2022. gada 22. jūlijā tika dibināta SIA “Latvijas vēja parki” – AS “Latvenergo” un AS “Latvijas valsts meži” kopuzņēmums, kura uzdevums ir līdz 2030. gadam uzbūvēt lieljaudas vēja parkus ar kopējo jaudu vismaz 800 megavati (MW), vienlaikus samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas, saglabājot dabas daudzveidību un attīstot aprites ekonomiku. Veicot atlasi AS “Latvijas valsts meži” apsaimniekošanā un īpašumā esošām zemes vienībām, noteiktas teritorijas vēja parku attīstībai valsts meža zemēs, radot priekšnosacījumus un iespējas komersantiem iesaistīties vēja parku projektos publiskās zemēs.
Vairumā šobrīd spēkā esošajos teritorijas plānojumos Mežu teritorijā (M) nav izdalītas īpašas apakšzonas vēja elektrostaciju izvietošanai, jo tie stājušies spēkā pirms stājās spēkā regulējums ar šādu prasību.
Teritorijas plānojumu var grozīt izstrādājot teritorijas plānojuma grozījumus vai lokālplānojumu. Atšķirībā no teritorijas plānojuma grozījumiem, lokālplānojuma izstrādi var finansēt tā izstrādes ierosinātājs – uzņēmējs, kurš plāno vēja elektrostaciju vai vēja parka būvniecību.
Pamatojoties uz Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā (TAPIS) esošo informāciju, laika posmā no 2020. gada 13. oktobra (kad stājās spēkā nosacījums par īpašu indeksētu teritoriju noteikšanu), pamatojoties uz MKN 240 53.5. apakšpunktā noteikto prasību, kopumā ir izstrādāti un šobrīd ir spēkā 4 lokālplānojumi. Izstrādes laiks trim no tiem ir aptuveni gads un viens izstrādāts pusotra gada laikā (visi izstrādāti laika posmā no 2022. gada 30. marta līdz 2023. gada 28. decembrim). Visiem ir piemērota stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtēšanas procedūra, kas nozīmē, ka tiem papildus izstrādāts arī Vides pārskats. Atbilstoši plānošanas uzņēmuma, kuram ir pieredze lokālplānojumu vēja parku attīstībai izstrādē, minētajam, viena lokālplānojuma izstrādes izmaksas ir apmēram 20 - 50 tk. euro (vidēji 30 tk. euro viena lokālplānojuma izstrādei). Papildus jāierēķina aptuveni 10 tk. euro stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma izmaksas. Tātad kopā uzņēmējam, kurš ir lokālplānojuma izstrādes ierosinātājs, jārēķinās ar vidēji 40 tk. euro izmaksām viena lokālplānojuma izstrādei un apmēram ar vienu gadu, kamēr dokuments tiek izstrādāts un apstiprināts.
Atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma Pārejas noteikumu 17. punktam, apvienoto novadu pašvaldībām teritorijas plānojumi jāizstrādā līdz 2025. gada 31. decembrim, tai skaitā, nosakot teritorijas vēja parku attīstībai. Īpašas apakšzonas noteikšanai nepieciešams pamatojums – pētījumi, kam savukārt nepieciešami papildu resursi, tostarp laiks un eksperti, un, ņemot vērā ierobežoto termiņu jauno teritorijas plānojumu izstrādei, prasības saglabāšana par apakšzonas noteikšanu ne vien var kavēt teritorijas plānojumu savlaicīgu izstrādi, bet kavēs arī vēja parku attīstības projektu īstenošanu.
Tā kā valsts ir izvirzījusi mērķi nodrošināt enerģētisko neatkarību, enerģētikas politiku pārorientējot uz atjaunīgajiem energoresursiem, kas sevī ietver arī vēja parku attīstību, atsevišķs regulējums vēja parkiem ar jaudu virs 50 MW paredz iespēju neizstrādāt lokālplānojumu, nosakot tiem nacionālo interešu objekta (turpmāk – NIO) statusu atbilstoši Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma (turpmāk – Enerģētiskās drošības likums) 3. panta 1. punktam. Pārējiem vēja parkiem, kas neatbilst Enerģētiskās drošības likuma prasībām vai, kuri tam atbilst, bet tiem nav piešķirts NIO statuss, saglabājas TAPL 24. panta otrās daļas un MKN 240 53.5. apakšpunkta nosacījumi, kuri kopumā pieprasa lokālplānojuma izstrādi, veicot arī ietekmes uz vidi novērtējumu (turpmāk – IVN), ja, atbilstoši normatīvajiem aktiem ietekmes uz vidi novērtējuma jomā, minētajam plānošanas dokumentam iespējama būtiska ietekme uz vidi. Ņemot vērā, ka konkrēto vēja elektrostaciju turbīnu izvietojumu nosaka IVN procesa laikā, nevis lokālplānojuma izstrādes procesa ietvaros, pēc būtības lokālplānojuma izstrāde vēja parku attīstītājiem paildzina vēja parka projekta īstenošanas termiņu un sadārdzina projekta attīstības izmaksas.
Papildus tam jāņem vērā, ka MKN 240 162. punkts noteic, ka teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā var noteikt teritorijas, kurās vēja elektrostaciju būvniecība ir aizliegta. Tas nozīmē, ka, attiecīgi pamatojot, teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā pašvaldība var noteikt arī atsevišķus meža areālus, kuros vēja elektrostaciju būvniecība ir aizliegta.
Turklāt, ja Mežu teritorijā (M) pašvaldība ir noteikusi teritorijas izmantošanas veidu derīgo izrakteņu ieguve (kods 13004), tad visbiežāk teritorijas rekultivācijas rezultātā veidojas mākslīga ūdenstilpe. Lai saskaņotu rekultivācijas projektu, rekultivācijai jāatbilst teritorijas plānojumā noteiktajam, kas nozīmē, ka šajā funkcionālajā zonā kā papildizmantošanu nepieciešams paredzēt arī izmantošanas veidu ūdenssaimnieciska izmantošana (kods 23001).
Risinājuma apraksts
Grozījumu projekts paredz svītrot MKN 240 53.5. apakšpunktā ietverto nosacījumu par indeksētās apakšzonas izveidi vēja elektrostaciju un vēja parku izvietošanai, nosakot, ka inženiertehniskā infrastruktūra (kods14001) un energoapgādes uzņēmumu apbūve (kods14006) ir teritorijas papildizmantošanas veidi vēja elektrostaciju un vēja parku izvietošanai. Jāņem vērā, ka jaunais regulējums neattiecas uz tiem teritorijas plānojumiem, kas ir apstiprināti līdz šī Grozījumu projekta apstiprināšanai Ministru kabinetā.
Šādu priekšlikumu atbalstījusi arī Zemkopības ministrija un Valsts meža dienests. Papildus funkcionālās zonas papildizmantošanu uzskaitījums tiek papildināts ar jaunu MKN 240 53.6. apakšpunktu - ūdenssaimnieciskā izmantošana (kods 23001).
Šādu priekšlikumu atbalstījusi arī Zemkopības ministrija un Valsts meža dienests. Papildus funkcionālās zonas papildizmantošanu uzskaitījums tiek papildināts ar jaunu MKN 240 53.6. apakšpunktu - ūdenssaimnieciskā izmantošana (kods 23001).
Problēmas apraksts
MKN 240 54. punkts noteic funkcionālās zonas Lauksaimniecības teritorija (L) definīciju, kas noteic, ka minētās teritorijas izmantošana galvenokārt vērsta uz lauksaimniecisko izmantošanu un lauksaimniecības zemes kā resursa racionālu izmantošanu. Tomēr praksē arī pilsētu un ciemu teritorijās tiek iekļautas lauksaimniecības teritorijas, nosakot tās kā indeksētas teritorijas ar mazāku jaunveidojamo zemesgabala platību (salīdzinājumā, kā tas ir ārpus pilsētām un ciemiem), tomēr saglabājot tām lauksaimnieciskas izmantošanas raksturu.
Tāpat praksē konstatēti gadījumi, kad teritorijas attīstībai nepieciešams izglītības un zinātnes iestādes izvietot lauksaimniecības teritorijā, piemēram, meteoroloģisko novērojumu staciju vai zinātniskai pētniecībai domātu būvju izvietošanu lauku teritorijā.
Tāpat praksē konstatēti gadījumi, kad teritorijas attīstībai nepieciešams izglītības un zinātnes iestādes izvietot lauksaimniecības teritorijā, piemēram, meteoroloģisko novērojumu staciju vai zinātniskai pētniecībai domātu būvju izvietošanu lauku teritorijā.
Risinājuma apraksts
Redakcionāli precizēts MKN 240 54. punkts, kā arī MKN 240 56. punkts papildināts jaunu 56.4.10. apakšpunktu - izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (kods 12007).
Problēmas apraksts
MKN 240 61. punkts noteic jaunu ciemu veidošanas kritērijus. Darba grupas sanāksmē notika diskusijas par MKN 240 61.3. apakšpunktā uzskaitīto pakalpojumu (pirmsskolas un pamatskolas izglītību, veselības un sociālo aprūpi, ikdienā nepieciešamo pārtikas preču iegādi, kā arī citus pakalpojumus) uzskaitījuma lietderību, ņemot vērā, ka šāds tvērums tiek noteikts katras pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijā, kur ciemi sagrupēti atbilstoši pakalpojumu grozam. Papildus minētajam Satiksmes ministrija un VSIA "Latvijas Valsts ceļi" ir norādījuši uz nepieciešamību noteikt arī hierarhisku pašvaldības ceļu tīklu veidošanu kā vienu no būtiskiem kritērijiem, kā arī pašvaldības ceļu tīkla sasaisti ar valsts autoceļu tīklu.
Risinājuma apraksts
Grozījumu projekts paredz redakcionāli precizēt MKN 240 61. punkta apakšpunktus, 61.1. un 61.1.1 apakšpunktā nosakot kritērijus ceļu tīkla veidošanai, redakcionāli precizēt 61.2. apakšpunktu lietojot būvniecības jomā lietoto terminu "inženiertīkli", kā arī svītrojot 61.3. apakšpunktā uzskaitītos pakalpojumus.
Problēmas apraksts
Kā tauvas josla, tā jūras piekrastes josla un iekšzemes publiskie ūdeņi paredzēti ikviena brīvai lietošanai, un ir publiski pieejami, kā to nosaka Zemes pārvaldības likuma 15. panta septītā daļa un Zvejniecības likuma 1. panta 6. punkts. Šobrīd MKN 240 69. punkts noteic pienākumu teritorijas plānojumā, lokālplānojumā vai detālplānojumā norādīt publiskās peldvietas un atpūtas vietas pie publiskajiem ūdeņiem. Nozares eksperti Darba grupā norādīja, ka, ņemot vērā, ka publiskie ūdeņi ir publiski pieejami, tad prasībai peldvietas norādīt ilgtermiņa attīstības plānošanas dokumentos nav lietderības, jo peldvietu izvietojums var mainīties. Informāciju par tām pašvaldības aktualizē atsevišķi un paziņo iedzīvotājiem neatkarīgi no teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem.
Risinājuma apraksts
Grozījumu projekts paredz svītrot MKN 240 69. punktu.
Problēmas apraksts
2024. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Aizsargjoslu likumā, ar kuriem citustarp papildināta Aizsargjoslu likuma 36. panta piektā daļa, nosakot, ka arī ar lokālplānojumu var paredzēt kājāmgājēju piekļuvi pludmalei. Atbilstoši šī likuma Pārejas noteikumu 28. punktam līdz 2025. gada 31. decembrim pašvaldībām jāizvērtē spēkā esošos teritorijas plānojumus un teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā jānosaka gājēju ceļus pilsētās un ciemos atbilstoši šā likuma 36. panta piektās daļas otrajā teikumā noteiktajam.
Risinājuma apraksts
Grozījumu projekts paredz MKN 240 71. punktu aiz vārdiem “Teritorijas plānojumā” papildināt ar vārdiem “vai lokālplānojumā”.
Problēmas apraksts
MKN 240 74. punkts noteic, ka pašvaldība teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā var noteikt ūdensteču posmus vai ūdenstilpju daļas, kurās ir ierobežota kuģošanas līdzekļu ar iekšdedzes dzinējiem izmantošana. Praksē tikai pāris pašvaldības ir noteikušas šāda veida ierobežojumus. Kā izriet no Ūdens apsaimniekošanas likuma 2. panta, šis likums noteic virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzības un apsaimniekošanas sistēmu, kas cita starpā veicina ilgtspējīgu un racionālu ūdens resursu lietošanu, nodrošinot to ilgtermiņa aizsardzību un iedzīvotāju pietiekamu apgādi ar labas kvalitātes virszemes un pazemes ūdeni, kā arī uzlabo ūdens vides aizsardzību, pakāpeniski samazina arī prioritāro vielu emisiju un noplūdi, kā arī pārtrauc ūdens videi īpaši bīstamu vielu emisiju un noplūdi. Vides kvalitātes mērķu sasniegšanai jāizstrādā ūdensobjekta apsaimniekošanas plāns, kurā ņem vērā konkrētā ūdensobjekta stāvokli un ūdeņu stāvokli pārējos ūdensobjektos, kuri atrodas vienā sateces baseinā. Ūdensobjekta apsaimniekošanas plānā minētos mērķus pārskata ne retāk kā reizi sešos gados, kas ir biežāk kā teritorijas plānojuma “dzīves ilgums”. Jebkādu ierobežojumu noteikšanai teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā jābūt objektīvi pamatotai un izsvērtai, kā arī saistītai ar visa ūdensobjekta apsaimniekošanas mērķiem un uzdevumiem.
Papildus iepriekš minētajam, Pašvaldību likuma 45. pants noteic saistošos noteikumus, par kuru pārkāpšanu var paredzēt administratīvo atbildību, tai skaitā, par pašvaldības īpašumā esošu un publiskā lietošanā nodotu mežu un ūdeņu un pašvaldības īpaši aizsargājamo dabas un vietējo kultūras objektu aizsardzību un uzturēšanu (45. panta pirmās daļas 7. punkts). Sekojoši, nav nepieciešamības noteikt ierobežojumus kuģošanas līdzekļu ar iekšdedzes dzinējiem izmantošanai teritorijas plānojumā, ja tas jānosaka atsevišķos pašvaldības saistošajos noteikumos.
Papildus iepriekš minētajam, Pašvaldību likuma 45. pants noteic saistošos noteikumus, par kuru pārkāpšanu var paredzēt administratīvo atbildību, tai skaitā, par pašvaldības īpašumā esošu un publiskā lietošanā nodotu mežu un ūdeņu un pašvaldības īpaši aizsargājamo dabas un vietējo kultūras objektu aizsardzību un uzturēšanu (45. panta pirmās daļas 7. punkts). Sekojoši, nav nepieciešamības noteikt ierobežojumus kuģošanas līdzekļu ar iekšdedzes dzinējiem izmantošanai teritorijas plānojumā, ja tas jānosaka atsevišķos pašvaldības saistošajos noteikumos.
Risinājuma apraksts
Grozījumu projektā svītrots MKN 240 74. punkts.
Problēmas apraksts
MKN 240 78.1. apakšpunkts noteic, ka detalizētā transporta attīstības plānā norāda esošos un plānotos ceļus un ielas (norādot to kategorijas). Likuma "Par autoceļiem" 2. panta pirmā daļa un 3. panta pirmā daļa noteic, ka visi ceļi pēc būtības ir autoceļi, kas iedalās pēc to nozīmes, savukārt iela atbilstoši minētā likuma 2. panta ceturtajai daļai ir transportlīdzekļu satiksmei paredzēta inženierbūve pilsētas teritorijā. Lai salāgotu MKN 240 78.1. apakšpunkta redakciju ar likuma "Par autoceļiem" un MKN 240 86. punktā noteikto, redakcionāli jāprecizē apakšpunkta redakcija, lietojot termina "ceļš" vietā terminu "autoceļš", kā arī precizējot arī atsauci par autoceļu iedalījumu pēc nozīmes.
Risinājuma apraksts
Grozījumu projekts redakcionāli precizē MKN 240 78.1. apakšpunktu, terminu "ceļš" aizstājot ar terminu "autoceļš", kā arī precizē atsauci uz autoceļu un ielu iedalījumu pēc nozīmes, nevis kategorijas.
Problēmas apraksts
MKN 240 79. punktā noteikts, ka transporta plūsmas shēmu iekļauj lokālplānojuma, detālplānojuma vai būvprojekta sastāvā, kas nozīmē, ka minētā shēma ir lokālplānojuma, detālplānojuma vai būvprojekta sastāvdaļa un vārds "sastāvā" nav nepieciešams. Savukārt MKN 240 90. punkts noteic, ka sarkanās līnijas nosaka teritorijas plānojuma, lokālplānojuma vai detālplānojuma apbūves noteikumos, kas neatbilst Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" 28.3., 34.3. un 44.3. apakšpunktos noteiktajam. Detālplānojumam atšķirībā no teritorijas plānojuma un lokālplānojuma ir teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumi.
Risinājuma apraksts
Grozījumu projekts paredz svītrot MKN 240 79. punktā vārdu "sastāvā" un MKN 240 90. punktā precizēt lietotos terminus atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" 28.3., 34.3. un 44.3. apakšpunktos noteiktajam.
Problēmas apraksts
MKN 240 86. punkts noteic ielu iedalījumu pēc to funkcijas un nozīmes. Spēkā esošajā redakcijā MKN 240 86.1. apakšpunktā minēta tranzīta iela, kā valsts galveno vai reģionālo autoceļu sākums, turpinājums vai beigas ar dominējošu savienošanas funkciju un pakārtotu piekļūšanas funkciju. Ņemot vērā Satiksmes ministrijas ierosinājumu, kā arī to, ka pilsētās un ciemos galvenajai ielai vai ielām nav jāpilda ar tranzīta funkciju, jo tam kalpo apvedceļi, 86.1. apakšpunktā termins "tranzīta iela" aizstājams ar terminu "galvenā iela".
Risinājuma apraksts
MKN 240 86.1. apakšpunkts redakcionāli precizēts terminu "tranzīta iela" aizstājot ar terminu "galvenā iela".
Problēmas apraksts
MKN 240 94. punkts noteic, ka pieslēgumu projektēšanu pie autoceļiem lauku teritorijā. Atbilstoši Ministru kabineta 2008. gada 7. jūlija noteikumiem Nr. 505 "Noteikumi par pašvaldību, komersantu un māju ceļu pievienošanu valsts autoceļiem" termina “pieslēgumi” vietā jālieto termins "ceļu pievienojumi". Lai samazinātu pievienojumus valsts autoceļiem, kas apdraud satiksmes drošību, normatīvajā regulējumā būtu jānosaka, ka primāri nekustamie īpašumi pievienojami pašvaldību autoceļiem un tikai pēc tam jāizvērtē pievienojums valsts autoceļam sākot no zemākas nozīmes valsts autoceļa. Pašvaldību autoceļu iedalījums noteikts Ministru kabineta 2017. gada 27. jūnija noteikumu Nr. 361 “Pašvaldību ceļu un ielu reģistrācijas un uzskaites kārtība” 4. punktā, savukārt valsts autoceļu iedalījums noteikts likuma "Par autoceļiem" 3. panta trešajā daļā.
Risinājuma apraksts
Grozījumu projekts MKN 240 94. punktu izsaka jaunā redakcijā, nosakot kārtību kādā lauku teritorijā plāno pievienojumu pie autoceļiem.
Problēmas apraksts
Būvniecības likuma Pārejas noteikumu 7. punkts noteic, ka termins “rekonstrukcija” turpmāk lietojams kā termins “pārbūve”. MKN 240 97. punktā lietots termins “rekonstrukcija”.
Risinājuma apraksts
Grozījumu projekts precizē MKN 240 97. punkta redakciju atbilstoši Būvniecības likuma Pārejas noteikumu 7. punktam terminu “rekonstrukcija” aizstājot ar terminu “pārbūve”.
Problēmas apraksts
MKN 240 6.5. apakšnodaļa ietver gājēju ceļu jēdzienu deminutīvā (celiņi), kas neatbilst Aizsargjoslu likumā lietotajam jēdzienam “ceļi” (atbilstoši Aizsargjoslu likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2024. gada 1. janvārī).
Risinājuma apraksts
MKN 240 6.5. apakšnodaļas nosaukumā un 102. punktā vārds “celiņi” aizstāts ar vārdu “ceļš” attiecīgajā locījumā.
Problēmas apraksts
MKN 240 6.6. apakšnodaļa “Gājēju pārejas un tuneļi” un 6.7. apakšnodaļa “Sabiedriskā transporta pieturvietas” ietver normas, kas neatbilst teritorijas plānojuma un lokālplānojuma mērogam un pēc būtības ir risināmas būvprojektā. Sabiedriskā transporta pieturvietas ir neatņemama sabiedriskā transporta pakalpojumu sastāvdaļa un šo jomu regulē Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta 2010. gada 13. jūlija noteikumi Nr. 634 “Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas kārtība maršrutu tīklā”.
Savukārt MKN 240 7.7. apakšnodaļas 136. punkts atsaucas uz ugunsdrošības prasībām, ko regulē Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumi Nr. 333 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība””, uz normatīvo aktu prasībām insolācijas jomā, ko regulē Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumi Nr. 693 “Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21” un uz aizsargjoslas regulējošos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, ko regulē Aizsargjoslu likums. Ņemot vērā iepriekš minēto, MKN 240 136. punkts ir svītrojams.
Savukārt MKN 240 7.7. apakšnodaļas 136. punkts atsaucas uz ugunsdrošības prasībām, ko regulē Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumi Nr. 333 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība””, uz normatīvo aktu prasībām insolācijas jomā, ko regulē Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumi Nr. 693 “Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21” un uz aizsargjoslas regulējošos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, ko regulē Aizsargjoslu likums. Ņemot vērā iepriekš minēto, MKN 240 136. punkts ir svītrojams.
Risinājuma apraksts
Grozījumu projekts paredz svītrot MKN 240 6.6. apakšnodaļu “Gājēju pārejas un tuneļi” un 6.7. apakšnodaļu "Sabiedriskā transporta pieturvietas", kā arī svītrot MKN 240 136. punktu.
Problēmas apraksts
Administratīvā sloga IZ 4.4.2. apakšpunktā VARAM uzdots uzdevums pārskatīt MKN 240 ietvertās formulas apbūves rādītāju noteikšanai. Papildus tam saņemts plānošanas praksē balstīts Nekustamo īpašumu attīstītāju alianses priekšlikums par papildus nosacījuma ietveršanu regulējumā, kas, gadījumos, kad daļai zemes vienības noteikts funkcionālais zonējums Dabas un apstādījumu teritorija (DA), ļautu iekļaut šo platību apbūves intensitātes aprēķinā visai zemes vienībai. Šādu priekšlikumu atbalstījusi arī Rīgas valstspilsētas pašvaldība un Latvijas Teritorijas plānotāju asociācija.
Atbilstoši pašvaldības īstenotajai dabas (zaļo) teritoriju saglabāšanas politikai, atsevišķos gadījumos, pēc pašvaldības iniciatīvas un pieprasījuma, zemes vienībā var noteikt vairākas funkcionālās zonas, no kurām viena ir Dabas un apstādījumu teritorija (DA), piemēram, josla gar ielu, gar dzīvojamo apbūvi vai josla gar rūpniecisku teritoriju. No teritorijas plānošanas viedokļa, zemes vienībai var noteikt arī vienu funkcionālo zonu, iekļaujot apstādījumus kā publiskās ārtelpas daļu, konkrētu platību un atrašanās vietu nosakot detālplānojumā vai būvprojektā. Ja konkrētā gadījumā pašvaldība izvirza nosacījumu nemainīgi saglabāt noteiktu teritoriju kā Dabas un apstādījumu teritoriju (DA), ar atbilstošu nekustamā īpašuma lietošanas mērķi, ir jārod kompromiss starp zemes īpašnieka vēlmi attīstīt teritoriju pēc saviem ieskatiem un pašvaldības vēlmi saglabāt noteiktas zaļas teritorijas. Kompromisa regulējumu, kas paredz iekļaut Dabas un apstādījumu teritorijas (DA) teritorijas platību kopējā zemes vienības apbūves intensitātes aprēķinā, tika rosināts iekļaut MKN 240 arī atbilstoši Administratīvā sloga IZ minētajam un 116.1 punkta redakcija atbalstīta 2024. gada 24. aprīļa Darba grupas sanāksmē, kurā piedalījās arī NĪAA pārstāvji.
Atbilstoši pašvaldības īstenotajai dabas (zaļo) teritoriju saglabāšanas politikai, atsevišķos gadījumos, pēc pašvaldības iniciatīvas un pieprasījuma, zemes vienībā var noteikt vairākas funkcionālās zonas, no kurām viena ir Dabas un apstādījumu teritorija (DA), piemēram, josla gar ielu, gar dzīvojamo apbūvi vai josla gar rūpniecisku teritoriju. No teritorijas plānošanas viedokļa, zemes vienībai var noteikt arī vienu funkcionālo zonu, iekļaujot apstādījumus kā publiskās ārtelpas daļu, konkrētu platību un atrašanās vietu nosakot detālplānojumā vai būvprojektā. Ja konkrētā gadījumā pašvaldība izvirza nosacījumu nemainīgi saglabāt noteiktu teritoriju kā Dabas un apstādījumu teritoriju (DA), ar atbilstošu nekustamā īpašuma lietošanas mērķi, ir jārod kompromiss starp zemes īpašnieka vēlmi attīstīt teritoriju pēc saviem ieskatiem un pašvaldības vēlmi saglabāt noteiktas zaļas teritorijas. Kompromisa regulējumu, kas paredz iekļaut Dabas un apstādījumu teritorijas (DA) teritorijas platību kopējā zemes vienības apbūves intensitātes aprēķinā, tika rosināts iekļaut MKN 240 arī atbilstoši Administratīvā sloga IZ minētajam un 116.1 punkta redakcija atbalstīta 2024. gada 24. aprīļa Darba grupas sanāksmē, kurā piedalījās arī NĪAA pārstāvji.
Risinājuma apraksts
Grozījumu projekts paredz papildināt MKN 240 ar jaunu 116.1 punktu, kas būvvaldēm, vai institūcijām, kas pilda būvvaldes funkcijas, dod tiesības, ņemot vērā esošo vai plānoto apbūves struktūru un pašvaldības politiku dabas teritoriju saglabāšanā, lemt par apbūves intensitātes aprēķina piemērošanu un gadījumos, ja daļai zemes vienības noteikts funkcionālais zonējums dabas un apstādījumu teritorija (DA), iekļaut šo teritoriju kopējā apbūves intensitātes aprēķinā visai zemes vienībai.
Problēmas apraksts
MKN 240 7.4. apakšnodaļa noteic regulējumu par būvlaidēm. Plānošanas praksē ir gadījumi, kad vēsturiskās vai esošās apbūves teritorijās faktisku vai tiesisku apstākļu dēļ, projektējot jaunu apbūvi, nav iespējama noteiktās būvlaides ievērošana. Tas attiecas arī uz gadījumiem, ja teritorijā ir esoši inženiertīkli, piemēram, kabeļi, siltumtrase, gāzes vads, u.tml. Kā piemēru var minēt gadījumu, ja apbūvējamo zemesgabalu vietā, kur atbilstoši teritorijas plānojuma apbūves noteikumiem noteikta būvlaide, šķērso esoši pazemes inženiertīkli vai to aizsargjoslas, kā rezultātā uz būvlaides nav iespējams novietot apbūves noteikumos paredzēto galveno būves apjomu. Ja esošo inženiertīklu pārcelšanai no inženiertīklu turētāja ir izvirzītas prasības (saņemti tehniskie noteikumi), kas uzliek būvniecības ierosinātājam nesamērīgu vai nepamatotu finansiālu slogu, vai inženiertīklu turētājs pilnībā nepieļauj komunikāciju pārcelšanu, būtu pieļaujama atkāpe no būvlaides. Tas attiecināms arī uz gadījumiem, ja apbūvējamā zemesgabalā atrodas valsts vai pašvaldības nozīmes infrastruktūras, aizsardzības, dabas, u.c. objekts (piemēram, bāka, armijas mācību bāze, dižkoks u.tml.), kura pārvietošana nav pieļaujama un kura atrašanās vietas dēļ uz būvlaides nav iespējams novietot apbūves noteikumos paredzēto galveno būves apjomu.
Problēmas var būt arī vēsturisko centru teritorijās ja apbūvējamais zemesgabals atrodas esošas blīvas apbūves teritorijā, kur kvartāla (kā minimums) ietvaros visas apkārt esošās būves atrodas uz vēsturiski iedibinātas būvlaides, kas nesakrīt ar apbūves noteikumos noteikto būvlaidi. Šādā gadījumā būtu pieļaujamas atkāpes no noteiktās būvlaides un primāri respektējama vēsturiski iedibinātā situācija, kas diktē pilsētbūvniecisko struktūru un apbūves panorāmu ielu perspektīvēs.
Problēmas var būt arī vēsturisko centru teritorijās ja apbūvējamais zemesgabals atrodas esošas blīvas apbūves teritorijā, kur kvartāla (kā minimums) ietvaros visas apkārt esošās būves atrodas uz vēsturiski iedibinātas būvlaides, kas nesakrīt ar apbūves noteikumos noteikto būvlaidi. Šādā gadījumā būtu pieļaujamas atkāpes no noteiktās būvlaides un primāri respektējama vēsturiski iedibinātā situācija, kas diktē pilsētbūvniecisko struktūru un apbūves panorāmu ielu perspektīvēs.
Risinājuma apraksts
Grozījumu projekts papildina MKN 240 ar jaunu 131.1 punktu, kas noteic, ka būvvalde vai institūcija, kas pilda būvvaldes funkcijas, izvērtējot faktiskos un tiesiskos apstākļus, var saskaņot atkāpes no noteiktās būvlaides. Regulējums ļautu būvvaldēm piemērot elastīgāku pieeju un, ņemot vērā lietderības apsvērumus, saskaņot atkāpes gadījumos, kad tā ir objektīva nepieciešamība.
Problēmas apraksts
MKN 240 132., 133. un 133.1 punkts noteic rīcību - prasības un nosacījumus gadījumiem, ja jaunbūvējamu būvi izvieto tuvāk par 4 metriem no zemes vienības robežas, cita starpā blakus esošās zemes vienības īpašnieka rakstveida saskaņojumu. Praksē ir gadījumi, kad vairākas zemes vienības pieder vienam un tam pašam īpašniekam, ir vēlme būvēt ēku uz visām zemes vienībām nepārkārtojot zemes vienību robežas. Šādos gadījumos būt jāsaņem rakstveida saskaņojums "pašam no sevis". Lai izvairītos no šādiem formāliem gadījumiem, MKN 240 132. punkts būtu precizējams attiecībā uz minēto piemēru. Vienlaicīgi redakcionāli jāprecizē MKN 240 133. punkts skaidri nosakot, ka 133. punkta apakšpunktos nosaukti gadījumi, uz kuriem nav attiecināmas visas 132. punkta prasības. Papildus jāsvītro MKN 240 133.3. apakšpunkts, kas nosaka izņēmumu attiecībā uz gadījumiem, kad būve iecerēta kā pārkare. Ēkas daļas atrašanās pāri blakus zemes vienībā pēc tam, kad ir nodibināta pārkaru būves tiesība nav jāmin 133. punktā, jo tas neattiecās uz saistīto 132. punkta regulējumu. Tas ir Civillikuma jautājums, konkrēti, 1172. panta trešā daļa un 1181. pants (šis servitūts dod tiesību pietaisīt savai ēkai izbūvi vai piebūvi, kas pārkaras pār kaimiņu zemes gabalu). MKN 240 132. punkta mērķis ir regulēt attālumu līdz zemes vienības robežai, nevis pāri tai. MKN 240 133.1 punkts noteic pienākumu 133. punktā minētajos gadījumos pirms būvniecības saņemt rakstisku saskaņojumu no zemes īpašnieka. Vispārīgas normas attiecībā uz īpašumu un īpašnieka tiesībām noteic Civillikums, savukārt Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumi Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" noteic būvniecības procesa kārtību, tai skaitā, būvniecības ierosināšanas kārtību, sekojoši MKN 240 133.1 punkts ir svītrojams.
Risinājuma apraksts
Grozījumu projekts redakcionāli precizē MKN 240 132. punktu, ietverot atsauci par gadījumu, ja blakus esošās zemes vienības pieder vienam un tam pašam īpašniekam, kā arī izsaka MKN 240 133. punktu jaunā redakcijā papildinot to ar apakšpunktiem par inženierbūvēm, žogiem un mūriem, tai pat laikā svītrojot apakšpunktu par gadījumiem, ja būve iecerēta kā pārkare. Vienlaicīgi tiek svītrots arī 133.1 punkts.
Problēmas apraksts
Trokšņa rādītājus un to piemērošanas kārtību noteic Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumi Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība”. MKN 240 147.1 punkts noteic, ka teritorijās, kur jāizstrādā trokšņa stratēģiskās kartes, neplānot jaunus teritorijas izmantošanas veidus, kam būs jānosaka augstāki trokšņa robežlīmeņi. Regulējuma būtība ir noteikt, ka neplāno jaunus izmantošanas veidus, kam būs jānosaka augstāka līmeņa, tas ir – skaitliski zemāki trokšņa robežlīmeņi. Lai turpmāk skaidrāk izteiktu regulējuma jēgu, MKN 240 147.1 punktā vārds "augstāki" aizstājams ar vārdu "zemāki".
Risinājuma apraksts
MKN 240 147.1 punkts redakcionāli precizēts vārdu "augstāki" aizstājot ar vārdu "zemāki".
Problēmas apraksts
MKN 240 8.1. apakšnodaļa “Ūdensapgāde un kanalizācija” precizējama salāgojot normas ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma, Ministru kabineta 2017. gada 27. jūnija noteikumu Nr. 384 “Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu” un Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumu Nr. 327 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 223-15 “Kanalizācijas būves”” regulējumu, kā arī tiesu praksi attiecībā uz centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas būvniecību. Administratīvās apgabaltiesas 2022. gada 20. oktobra spriedums lietā Nr. A420280019 noteic, ka pašvaldībai, kuras funkcija atbilstoši likuma „Par pašvaldībām” 15. panta pirmās daļas 1. punktam ir organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus, tostarp ūdensapgādi un kanalizāciju un atbilstoši Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 6. panta pirmajai daļai organizēt ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu savā administratīvajā teritorijā, ir pienākums izbūvēt centralizētos tīklus tā, lai privātpersonas var pieslēgties tiem, bet laika posmā līdz centralizēto tīklu izbūvei personas var izmantot pagaidu risinājumus. Normatīvajos aktos noteiktais pienākums veidot centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas ir leģitīms pamats privātpersonām noteiktos gadījumos rēķināties ar pienākumu pieslēgties centralizētajai sistēmai. Turklāt, ir jānošķir centralizētās kanalizācijas sistēmas izbūve no pieslēgšanās centralizētajai kanalizācijas sistēmai. Savukārt, kā izriet no šajā spriedumā izklāstītajiem apsvērumiem, centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas izbūve ir pašvaldības pienākums, savukārt pašvaldības iedzīvotāju (zemesgabalu īpašnieku) pienākums var būt izveidot pieslēgumu no sava īpašuma līdz pašvaldības izveidotajai centrālajai kanalizācijas sistēmai.
Atbilstoši Ekonomikas ministrijas norādījumam, MKN 240 151. punktā svītrojams nosacījums par obligātu pieslēgšanos centralizētajai ūdensapgādei un kanalizācijai pēc to tīklu izbūves. Pienākumu pieslēgties ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai regulē normatīvie akti ūdenssaimniecības pakalpojumu jomā, tai skaitā Ministru kabineta 2017.gada 27.jūnija noteikumi Nr. 384 "Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu".
Šobrīd MKN 240 153. punkts noteic, ka teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā jānorāda ūdens ņemšanas vietas ugunsdzēsības vajadzībām. Ņemot vērā administratīvi teritoriālās reformas rezultātā izveidoto jauno novadu teritorijas mērogu, prasība par ūdens ņemšanas vietu norādīšanu nav piemērojama teritorijas plānojumam. Ūdens ņemšanas vietas norādāmas gan lokālplānojumā, gan detālplānojumā, ja detālplānojuma izstrāde pēc lokālplānojuma ir nepieciešama, kā arī detālplānojumā, kas detalizē teritorijas plānojumā noteikto.
Atbilstoši Ekonomikas ministrijas norādījumam, MKN 240 151. punktā svītrojams nosacījums par obligātu pieslēgšanos centralizētajai ūdensapgādei un kanalizācijai pēc to tīklu izbūves. Pienākumu pieslēgties ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai regulē normatīvie akti ūdenssaimniecības pakalpojumu jomā, tai skaitā Ministru kabineta 2017.gada 27.jūnija noteikumi Nr. 384 "Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu".
Šobrīd MKN 240 153. punkts noteic, ka teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā jānorāda ūdens ņemšanas vietas ugunsdzēsības vajadzībām. Ņemot vērā administratīvi teritoriālās reformas rezultātā izveidoto jauno novadu teritorijas mērogu, prasība par ūdens ņemšanas vietu norādīšanu nav piemērojama teritorijas plānojumam. Ūdens ņemšanas vietas norādāmas gan lokālplānojumā, gan detālplānojumā, ja detālplānojuma izstrāde pēc lokālplānojuma ir nepieciešama, kā arī detālplānojumā, kas detalizē teritorijas plānojumā noteikto.
Risinājuma apraksts
Redakcionāli precizēts MKN 240 148. punkts akcentējot, ka minētā punkta nosacījumi piemērojami jaunas apbūves teritorijās, t.i., teritorijās, kuras šobrīd vēl nav apbūvētas. MKN 240 151. punktā svītrots otrais teikums. Labākai izprotamībai redakcionāli precizēti arī MKN 240 150. un 151. punkts, 153. punktā svītrota atsauce uz teritorijas plānojumu.
Problēmas apraksts
Atbilstoši likumam “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” pirms vēja parka projektēšanas attīstītājam ir pienākums veikt IVN vai ietekmes sākotnējo izvērtējumu. Tā laikā tiek noteikts vēja parka iespējami labākais novietojums, lai maksimāli samazinātu potenciālo ietekmi uz vidi. IVN procesa laikā tiek detalizēti veikti arī citu aspektu novērtējumi, piemēram, trokšņu un mirguļošanas modelēšana, ainavas un vizuālās ietekmes modelēšana, bioloģiskās daudzveidības, kultūrvēsturiskās vērtības, gaisa kvalitāte, u.c.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā, ka Grozījumu projekts paredz, ka funkcionālajā zonā Mežu teritorija (M) obligāti nav nosakāma apakšzona vēja elektrostaciju un vēja parku izvietošanai, tā vietā nosakot attiecīgo papildizmantošanas veidu, MKN 240 161. punkts papildināts ar nosacījumu, ka vēja elektrostacijas, kuru jauda ir lielāka par 20 kW, atļauts izvietot atbilstoši IVN nosacījumiem.
Problēmas apraksts
MKN 240 8.5. apakšnodaļa “Atkritumu savākšanas vietas” regulējums pamatā attiecas uz sadzīves atkritumu savākšanas vietām un tas vairs neatbilst mūsdienu prasībām un pieejai atkritumu apsaimniekošanā, kā arī, regulējumā ietvertās normas arvien biežāk nav iespējams piemērot reālajā dzīves situācijā. Piemēram, 170. punkta apakšpunktos ietvertos attālumus visbiežāk nav iespējams ievērot, nepietiekamas zemes platības dēļ (lai izpildītu normu, atkritumu konteineri būtu jānovieto blakus īpašumu teritorijās). Turklāt, stājoties spēkā regulējumam par atkritumu obligātu šķirošanu ieviešot papildu konteinerus šī regulējuma izpildei (pazemes konteinerus ieskaitot), MKN 240 170. punkta apakšpunktos norādītie attālumi vairs ne vien nav sasniedzami, bet arī nav aktuāli.
Pašvaldību likuma 4. panta pirmā daļa noteic pašvaldības autonomās funkcijas un minētā panta 1. punkts cita starpā noteic pašvaldībai funkciju organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds, savukārt minētā panta pirmās daļas 2. punkts noteic pienākumu gādāt par pašvaldības administratīvās teritorijas sanitāro tīrību ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu.
Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumi Nr. 788 “Noteikumi par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām” noteic atkritumu savākšanas un šķirošanas vietu – punktu un laukumu veidus, tai skaitā izveidošanas un ierīkošanas nosacījumus.
Papildus iepriekš minētajam, atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 8. panta pirmajai daļai, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas kārtību, ievērojot atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu un reģionālos plānus, organizē pašvaldība saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem par atkritumu apsaimniekošanu tās administratīvajā teritorijā, tai skaitā, savākšanas laukumiem un tam paredzēto aprīkojumu dažāda veida atkritumu savākšanai.
Papildus iepriekšminētajam Atkritumu apsaimniekošanas likuma 9. panta trešā daļa noteic, ka pašvaldība, ja nepieciešams, atbilstoši attiecīgajam atkritumu apsaimniekošanas reģionālajam plānam organizē sadzīves atkritumu apsaimniekošanas plāna izstrādāšanu savai administratīvajai teritorijai un apstiprina to.
Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka atkritumu apsaimniekošanu pietiekoši skaidri regulē atbilstošās jomas normatīvie akti un papildus normas MKN 240 nav nepieciešamas
Pašvaldību likuma 4. panta pirmā daļa noteic pašvaldības autonomās funkcijas un minētā panta 1. punkts cita starpā noteic pašvaldībai funkciju organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds, savukārt minētā panta pirmās daļas 2. punkts noteic pienākumu gādāt par pašvaldības administratīvās teritorijas sanitāro tīrību ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu.
Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumi Nr. 788 “Noteikumi par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām” noteic atkritumu savākšanas un šķirošanas vietu – punktu un laukumu veidus, tai skaitā izveidošanas un ierīkošanas nosacījumus.
Papildus iepriekš minētajam, atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 8. panta pirmajai daļai, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas kārtību, ievērojot atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu un reģionālos plānus, organizē pašvaldība saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem par atkritumu apsaimniekošanu tās administratīvajā teritorijā, tai skaitā, savākšanas laukumiem un tam paredzēto aprīkojumu dažāda veida atkritumu savākšanai.
Papildus iepriekšminētajam Atkritumu apsaimniekošanas likuma 9. panta trešā daļa noteic, ka pašvaldība, ja nepieciešams, atbilstoši attiecīgajam atkritumu apsaimniekošanas reģionālajam plānam organizē sadzīves atkritumu apsaimniekošanas plāna izstrādāšanu savai administratīvajai teritorijai un apstiprina to.
Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka atkritumu apsaimniekošanu pietiekoši skaidri regulē atbilstošās jomas normatīvie akti un papildus normas MKN 240 nav nepieciešamas
Risinājuma apraksts
Grozījumu projekts paredz svītrot MKN 240 8.5. apakšnodaļu “Atkritumu savākšanas vietas”.
Problēmas apraksts
MKN 240 173. punktā cita starpā noteikts, ka telefona automātu izvietojums nedrīkst traucēt gājēju, bērnu ratiņu, riteņkrēslu lietotāju pārvietošanos pa ietvi. Šobrīd publiski lietojamu telefona automātu uzstādīšana vairs nenotiek, tāpēc atsauce uz tiem ir svītrojama.
Risinājuma apraksts
Grozījumu projekts paredz MKN 240 173. punktā svītrot atsauci par telefona automātiem.
Problēmas apraksts
Šobrīd MKN 240 186. punkts noteic, ka dabas takās ar bīstamu slīpumu vai stāvu krauju, jāparedz margas vai aizsargbarjeras ne mazāk kā 0,9 metru augstumā, tomēr atbilstoši Labklājības ministrijas norādēm, šim augstumam jābūt 1,1 metrs līdzīgi kā tas ar Ministru kabineta 2023. gada 26. septembra noteikumiem Nr. 545 "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumos Nr. 333 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība””” noteikts Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumu Nr. 333 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība”” 132. punktā. Tas atbilst vides piekļūstamības prasībām, nodrošinot ērtu un piekļūstamu vidi cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Tāpat regulējums jāpapildina ar nosacījumu, ka drošības apsvērumu pēc, dabas takām vietās ar bīstamu slīpumu vai krauju jānodrošina margas divos augstumos - 0,7 m un 1,1, m, kas būtu ērti izmantojamas un drošas gan maziem bērniem, gan cilvēkiem ratiņkrēslos, gan cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.
Šobrīd dabas takas ierīko un apsaimnieko gan pašvaldības, gan Dabas aizsardzības pārvalde, gan AS "Latvijas valsts meži". Nosakot pienākumu ierīkot dabas takām margas vai aizsargbarjeras ar atšķirīgu augstumu, tiktu radīts iespējams papildus finansiāls un administratīvs slogs dabas taku uzturētājiem - valsts un pašvaldību budžetiem. Lai neradītu papildus finanšu slogu, MKN 240 Noslēguma jautājumos iekļaujama norma, ka jaunais regulējums attiecināms tikai uz tām dabas takām, kas tiek plānotas un ierīkotas no jauna, kā arī uz tām, kurām tiek veikta pārbūve. Jāmin, ka šobrīd, ierīkojot jaunas vai veicot esošo dabas taku pārbūvi, viens no kritērijiem, kas ņemams vērā, ir vides piekļūstamības prasību ievērošana ar mērķi nodrošināt ērtu piekļuvi objektam visām sabiedrības grupām. Šāds risinājums kā labākais pieņemamais izdiskutēts ar Dabas aizsardzības pārvaldes un AS "Latvijas valsts meži" ekspertiem.
Aprēķināt konkrētas nākotnes izmaksas regulējuma ieviešanai nav iespējams, vienlaicīgi jāatzīmē, ka jau šobrīd veicot jaunu būvniecību, tai skaitā pārbūvi, vides piekļūstamības prasības tiek noteiktas kā viens no kritērijiem finansējuma saņemšanai.
Šobrīd dabas takas ierīko un apsaimnieko gan pašvaldības, gan Dabas aizsardzības pārvalde, gan AS "Latvijas valsts meži". Nosakot pienākumu ierīkot dabas takām margas vai aizsargbarjeras ar atšķirīgu augstumu, tiktu radīts iespējams papildus finansiāls un administratīvs slogs dabas taku uzturētājiem - valsts un pašvaldību budžetiem. Lai neradītu papildus finanšu slogu, MKN 240 Noslēguma jautājumos iekļaujama norma, ka jaunais regulējums attiecināms tikai uz tām dabas takām, kas tiek plānotas un ierīkotas no jauna, kā arī uz tām, kurām tiek veikta pārbūve. Jāmin, ka šobrīd, ierīkojot jaunas vai veicot esošo dabas taku pārbūvi, viens no kritērijiem, kas ņemams vērā, ir vides piekļūstamības prasību ievērošana ar mērķi nodrošināt ērtu piekļuvi objektam visām sabiedrības grupām. Šāds risinājums kā labākais pieņemamais izdiskutēts ar Dabas aizsardzības pārvaldes un AS "Latvijas valsts meži" ekspertiem.
Aprēķināt konkrētas nākotnes izmaksas regulējuma ieviešanai nav iespējams, vienlaicīgi jāatzīmē, ka jau šobrīd veicot jaunu būvniecību, tai skaitā pārbūvi, vides piekļūstamības prasības tiek noteiktas kā viens no kritērijiem finansējuma saņemšanai.
Risinājuma apraksts
MKN 240 186. punktā noteikts vides piekļūstamības prasībām atbilstošs margu augstums - 0,7 m un 1,1, m un aizsargbarjeru augstums - 1,1 metrs, iekļaujot nosacījumu, ka regulējums attiecināms uz dabas takām, kuras ierīko no jauna vai veic esošo dabas taku pārbūvi.
Problēmas apraksts
MKN 240 203., 204. un 205. punktā lietots termins "personas ar īpašām vajadzībām". Kā norādījusi Labklājības ministrija, vides un informācijas risinājumu kontekstā, veidojot piekļūstamu vidi visiem cilvēkiem, termins “personas ar īpašām vajadzībām” vairs nav piemērojams.
Risinājuma apraksts
MKN 240 203., 204. un 205. punktā termins “personas ar īpašām vajadzībām” aizstāts ar norādi par speciālām, 3,5 m platām autostāvvietām, kas pēc būtības paredzētas gan personām ar invaliditāti, gan cilvēkiem ratiņkrēslā, gan personām ar funkcionāliem traucējumiem, gan ģimenēm ar maziem bērniem ar ratiem. MKN 240 regulē šādas speciālās autostāvvietas platumu, savukārt šīs autostāvvietas izmantošanas norādes veidojamas ar speciālām piktogrammām vai ceļa zīmēm.
Problēmas apraksts
MKN 240 234. punkts noteic teritoriju ar īpašiem noteikumiem veidus. Degradēta teritorija Zemes pārvaldības likuma 1. panta pirmās daļas 4. punkta izpratnē ir teritorija ar izpostītu vai bojātu zemes virskārtu vai pamesta apbūves, derīgo izrakteņu ieguves, saimnieciskās vai militārās darbības teritorija. Kritēriji šādu teritoriju noteikšanai ietverti Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumos Nr. 465 “Noteikumi par degradēto teritoriju un augsnes degradācijas novērtēšanu, degradācijas kritērijiem un to klasifikāciju”. Atbilstoši šo noteikumu 5. punktam degradētās teritorijas attiecīgajā administratīvajā teritorijā konstatē un novērtē pašvaldība un minēto noteikumu 1. pielikums nosaka degradēto teritoriju klasifikāciju. Atbilstoši šai klasifikācijai tiek noteikti pieci degradēto teritoriju tipi: degradēta apbūves teritorija, pamesta derīgo izrakteņu ieguves vieta, atkritumu apglabāšanas tam neparedzētās vietās, invazīvo augu izplatības areālus un degradētas neapsaimniekotas teritorijas, kurās nav iespējams uzsākt saimniecisko darbību bez ievērojamiem pasākumiem un ieguldījumiem teritorijas sakārtošanai.
Pašvaldības jau pašlaik veic degradēto teritoriju noteikšanu, lai aprēķinātu paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi, noteiktu atvieglojumus nekustamā īpašuma vai zemes nomai, ieguldītu ES fondu finansējumu degradēto teritoriju rekultivācijai un uzņēmējdarbības veicināšanai.
Pašvaldības jau pašlaik veic degradēto teritoriju noteikšanu, lai aprēķinātu paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi, noteiktu atvieglojumus nekustamā īpašuma vai zemes nomai, ieguldītu ES fondu finansējumu degradēto teritoriju rekultivācijai un uzņēmējdarbības veicināšanai.
Risinājuma apraksts
Grozījumu projekts paredz papildināt MKN 240 234. punktu ar 234.8. apakšpunktu, kas paredz papildināt teritoriju ar īpašiem noteikumiem sarakstu ar vēl vienu teritoriju veidu - degradētām teritorijām. Papildus tam, tiek papildināta Grozījumu projekta 1.1 pielikuma 2. tabula “Teritorijas ar īpašiem noteikumiem attēlošana” ar jaunu 8. punktu nosakot, ka degradētā teritorijas tiek apzīmētas ar TIN8, tām var veidot apakšzonas, kā arī tiek noteikts īpašs ģeotelpiskais kods (ieteicamais noformējums).
Ņemot vērā, ka juridiski augstāka spēka normatīvajā aktā jau noteikti kritēriji degradēto teritoriju klasificēšanai, pašvaldība, nosakot kādu degradēto teritoriju kā teritoriju ar īpašiem noteikumiem, var novērtēt dažādu degradēto teritoriju potenciālu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteikt prasības vai ierobežojumus šo teritoriju izmantošanai, tai skaitā radīt labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbības attīstībai un investīciju, tostarp ES līdzekļu, piesaistei.
Ņemot vērā, ka juridiski augstāka spēka normatīvajā aktā jau noteikti kritēriji degradēto teritoriju klasificēšanai, pašvaldība, nosakot kādu degradēto teritoriju kā teritoriju ar īpašiem noteikumiem, var novērtēt dažādu degradēto teritoriju potenciālu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteikt prasības vai ierobežojumus šo teritoriju izmantošanai, tai skaitā radīt labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbības attīstībai un investīciju, tostarp ES līdzekļu, piesaistei.
Problēmas apraksts
MKN 240 235. punktā minēts termins “rekonstrukcija”. Atbilstoši Būvniecības likuma 1. panta 9. punktam, termina “rekonstrukcija” vietā tiek lietots termins “būves pārbūve”, kas nozīmē būvdarbus, kuru rezultātā ir mainīts būves vai tās daļas apjoms vai pastiprināti nesošie elementi vai konstrukcijas, mainot vai nemainot lietošanas veidu. Papildus MKN 235.punkts noteic, ka nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras izbūvei un rekonstrukcijai paredzētajā teritorijā turpināt atļauto izmantošanu var līdz plānotā infrastruktūras objekta būvprojekta izstrādes uzsākšanai. Praksē nereti infrastruktūras būvprojektu izstrādes var ieilgt un līdz tā īstenošanas uzsākšanai var paiet vairāki gadi. Šī brīža regulējums neļauj turpināt teritorijas izmantošanu neskatoties uz to, ka būvprojekta izstrāde ir ieilgusi.
Risinājuma apraksts
Grozījumu projekts paredz aizstāt MKN 240 235. punktā vārdu “rekonstrukcijai” ar vārdu “pārbūvei” un vārdu “izstrādes” ar vārdu “īstenošanas”. Grozījumu projekts salāgo MKN 240 terminu ar Būvniecības likumā lietot terminoloģiju, kā arī, aizstājot vārdu “izstrādes” ar vārdu “īstenošanas”, ļaus nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras izbūvei un rekonstrukcijai paredzētajā teritorijā turpināt atļauto izmantošanu līdz brīdim, kad tiek uzsākta plānotā infrastruktūras objekta pārbūve vai būvniecības projekta īstenošana.
Problēmas apraksts
Spēkā esošajā MKN 240 1. pielikuma 2. tabulas “Teritorijas ar īpašiem noteikumiem attēlošana” 7. punktā noteikts, ka ar TIN7 tiek apzīmētas nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorijas, bet nav norādīts, ka tām var veidot apakšzonas.
Risinājuma apraksts
Grozījumu projekts aizstāj MKN 240 1. pielikumu ar 1.1 pielikumu un tā 2. tabulas “Teritorijas ar īpašiem noteikumiem attēlošana” 7. punkta iedaļā “Zonu un apakšzonu apzīmējums” papildināts ar atsauci, ka TIN7 var veidot apakšzonas TIN71, TIN72, utt. Arī TAPIS funkcionalitāte ļauj noteikt šādas apakšzonas.
Ņemot vērā, ka Grozījumu projekts noteic jaunu 1.1 pielikumu, tad attiecīgi tiek precizēts arī MKN 240 18.punkts, aizstājot tajā ietverto atsauci uz 1. pielikumu ar atsauci uz 1.1 pielikumu.
Ņemot vērā, ka Grozījumu projekts noteic jaunu 1.1 pielikumu, tad attiecīgi tiek precizēts arī MKN 240 18.punkts, aizstājot tajā ietverto atsauci uz 1. pielikumu ar atsauci uz 1.1 pielikumu.
Problēmas apraksts
MKN 240 3. pielikuma 11. punktā sniegts teritorijas izmantošanas veida rindu māju apbūve (kods 11005) skaidrojums, kas noteic, ka minētais veids ietver dzīvojamo apbūvi, ko veido trīs un vairāk lineāri bloķētas individuālās dzīvojamās mājas. Tomēr rindu māja pēc savas būtības ir īstenojama dažādi. Rindu māja var sastāvēt gan no vairākām individuālām dzīvojamām mājām, gan no rindā bloķētām vairākām divu vai vairāk dzīvokļu ēkām ar atsevišķam ieejām katram dzīvoklim. Arī viena ēka, bez sabloķēšanās ar citām ēkām, var veidot objektu, ko dēvē par rindu māju, jo mājokļi izvietoti rindā ar atsevišķām ieejām un katram dzīvoklim ir sava labiekārtojamā teritorija.
Risinājuma apraksts
Lai salāgotu MKN 240 regulējumu ar Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumiem Nr. 326 “Būvju klasifikācijas noteikumi”, Grozījumu projektā (ņemot vērā, ka MKN 240 pielikumi ir nestrukturēti dati, MKN 240 3. pielikums aizstāts ar 4. pielikumu "Teritorijas izmantošanas veidu klasifikators"), MKN 240 4. pielikuma "Teritorijas izmantošanas veidu klasifikators" 11. punktā ietvertais teritorijas izmantošanas veida rindu māju apbūve (kods 11005) apraksts papildināts, nosakot, ka tā ir apbūve, ko veido arī trīs vai vairāku dzīvokļu mājas ar atsevišķu ieeju katram dzīvoklim, iekļaujot nepieciešamās palīgbūves un labiekārtojumu, papildinot arī, ka apbūvi var veidot arī viena dzīvojamā ēka ar trīs vai vairāk dzīvokļiem ar atsevišķu ieeju katram dzīvoklim. Atbilstoši precizētajai apraksta redakcijai, ēkām jābūt vismaz trīs, bet katrā ēkā dzīvokļu skaits var būt atšķirīgs, taču ikvienā no situācijām katram dzīvoklim ir jābūt atsevišķai ieejai. Tāpat šo apbūvi var veidot viena ēka, kurā ir vismaz trīs rindā izkārtoti dzīvokļi ar atsevišķu ieeju. Ja ēka nav rindā ar citām ēkām un šajā ēkā ir tikai divi dzīvokļi, tad tie neveido "rindu".
Ņemot vērā, ka Grozījumu projekts aizstāj MKN 240 3. pielikumu ar 4. pielikumu, MKN 240 19. punkts un 24.1. apakšpunkts redakcionāli precizēts aizstājot atsauci no 3. pielikuma uz 4. pielikumu. Papildus grozīts MKN 240 239. punkts aizstājot atsauci uz 3. pielikumu ar atsauci, ka teritorijas izmantošanas veidus nosaka saskaņā ar 4. pielikumu.
Ņemot vērā, ka Grozījumu projekts aizstāj MKN 240 3. pielikumu ar 4. pielikumu, MKN 240 19. punkts un 24.1. apakšpunkts redakcionāli precizēts aizstājot atsauci no 3. pielikuma uz 4. pielikumu. Papildus grozīts MKN 240 239. punkts aizstājot atsauci uz 3. pielikumu ar atsauci, ka teritorijas izmantošanas veidus nosaka saskaņā ar 4. pielikumu.
Problēmas apraksts
MKN 240 3. pielikuma 13. punktā noteikts teritorijas atļautās izmantošanas veida smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (kods 13002) apraksts, kas praksē radījis pārpratumus piemērošanā. Šobrīd problemātiskās ražošanas sektora jomas ir tieši metālapstrāde un ķīmiskā rūpniecība.
Kā viens no piemēriem problemātiskam gadījumam minams uzņēmums, kas plānoja nodarboties ar metālapstrādi – metāla izstrādājumu ražošanu no armatūras stieņiem teritorijā, kurā teritorijas plānojums atļauj tikai vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūvi. Neskatoties uz to, ka ražošanas procesā bija paredzēta vienīgi armatūras stieņu locīšana, sagriešana un sametināšana, neveicot metāla kausēšanu, atļaujas izdodošās institūcijas jebkuru metālapstrādes uzņēmumu apbūvi traktēja kā atbilstošu teritorijas izmantošanas veidam smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (kods 13002).
No prakses pieredzes izriet, ka nepieciešams precizēt MKN 240 3. pielikuma 13. punktā noteikto teritorijas atļautās izmantošanas veida smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (kods 13002) aprakstu, papildinot to ar precizējošiem skaidrojumiem.
Kā viens no piemēriem problemātiskam gadījumam minams uzņēmums, kas plānoja nodarboties ar metālapstrādi – metāla izstrādājumu ražošanu no armatūras stieņiem teritorijā, kurā teritorijas plānojums atļauj tikai vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūvi. Neskatoties uz to, ka ražošanas procesā bija paredzēta vienīgi armatūras stieņu locīšana, sagriešana un sametināšana, neveicot metāla kausēšanu, atļaujas izdodošās institūcijas jebkuru metālapstrādes uzņēmumu apbūvi traktēja kā atbilstošu teritorijas izmantošanas veidam smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (kods 13002).
No prakses pieredzes izriet, ka nepieciešams precizēt MKN 240 3. pielikuma 13. punktā noteikto teritorijas atļautās izmantošanas veida smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (kods 13002) aprakstu, papildinot to ar precizējošiem skaidrojumiem.
Risinājuma apraksts
Atsaucoties uz pašvaldību speciālistu iniciatīvu, Darba grupas sanāksmēs (2024. gada 8. februārī, 8. martā, 28. martā, 24. aprīlī un 5. maijā) tika piedāvāts MKN 240 3. pielikumā ietverto izmantošanas veidu vieglā rūpniecība (kods 13001) un smagā rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (kods 13002) sasaistīt ar A, B un C piesārņojošām darbībām atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumiem Nr. 1082 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai”. Grozījumu projekta saskaņošanas gaitā, tika panākta vienošanās par nepieciešamību padziļinātai jautājuma izskatīšanai, ņemot vērā jau uzsāktās aktivitātes nozares normatīvā regulējuma pilnveidošanā.
Tādējādi ar Grozījumu projektu precizēts MKN 240 4. pielikuma 13. punktā noteiktais teritorijas izmantošanas veida apraksts smagā rūpniecība un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (kods 13002) attiecībā uz metālapstrādi smagās rūpniecības kontekstā, papildinot to ar precizējošu skaidrojumu - tā ir metāla apstrāde izmantojot metalurģiskos, ķīmiskos vai elektrolītiskos procesus.
Pēc vides aizsardzības prasību piesārņojuma jomas normatīvajā regulējumā pilnveides, aktualizējams jautājums par teritorijas izmantošanas veidu vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (kods 13001) un smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (kods 13002) aprakstu pārskatīšanu.
Tādējādi ar Grozījumu projektu precizēts MKN 240 4. pielikuma 13. punktā noteiktais teritorijas izmantošanas veida apraksts smagā rūpniecība un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (kods 13002) attiecībā uz metālapstrādi smagās rūpniecības kontekstā, papildinot to ar precizējošu skaidrojumu - tā ir metāla apstrāde izmantojot metalurģiskos, ķīmiskos vai elektrolītiskos procesus.
Pēc vides aizsardzības prasību piesārņojuma jomas normatīvajā regulējumā pilnveides, aktualizējams jautājums par teritorijas izmantošanas veidu vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (kods 13001) un smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (kods 13002) aprakstu pārskatīšanu.
Problēmas apraksts
Darba grupā izvirzīts problēmjautājums, ka MKN 240 3. pielikuma 13. punkta teritorijas izmantošanas veida lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (kods 13003) apraksts ir nepilnīgs un tajā trūkst atsauce par tādiem tipiskiem lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu veidiem kā pārtikas ražošana un kokapstrāde.
Risinājuma apraksts
Grozījumu projekts MKN 240 4. pielikuma 13. punktā precizē teritorijas izmantošanas veida lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (kods 13003) aprakstu papildinot ar atsauci uz pārtikas ražošanu un kokapstrādi. Priekšlikums atbalstīts Darba grupā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Grozījumu projekta publiskās apspriešanas laikā LPS iesniedza iebildumus (Jelgavas novads, Limbažu novads, Augšdaugavas novads, Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Kuldīgas novads, biedrība “Latvijas Lielo pilsētu asociācija”), kur cita starpā, galvenais iebildums bija vērsts pret Grozījumu projekta ietvertajām izmaiņām attiecībā uz teritorijas izmantošanas veidu vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (kods 13001) un smagās rūpniecības un pirmsapstrādes uzņēmumu apbūve (kods 13002) satura izmaiņām, pielīdzinot tos likumā “Par piesārņojumu” un Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1082 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai” noteiktajam.
Ņemot vērā pašvaldību iebildumus, tika nolemts saglabāt spēkā esošo MKN 240 redakciju attiecībā uz visiem punktiem, kas saistīti ar teritorijas izmantošanas veidiem vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (kods 13001) un smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (kods 13002) un to nosacījumiem, jautājumu atkārtoti diskutējot Darba grupā, pieaicinot Klimata un enerģētikas ministrijas ekspertus vides aizsardzības jomā. Atbalstot Valsts vides dienesta priekšlikumu, Grozījumu projektā precizēts teritorijas izmantošanas veida smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (kods 13002) apraksts, kas ļaus precīzāk izprast jēdzienu "metālpastrāde" un "ķīmiskā rūpniecība" skaidrojumu smagās rūpniecības kontekstā.
Ņemot vērā pašvaldību iebildumus, tika nolemts saglabāt spēkā esošo MKN 240 redakciju attiecībā uz visiem punktiem, kas saistīti ar teritorijas izmantošanas veidiem vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (kods 13001) un smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (kods 13002) un to nosacījumiem, jautājumu atkārtoti diskutējot Darba grupā, pieaicinot Klimata un enerģētikas ministrijas ekspertus vides aizsardzības jomā. Atbalstot Valsts vides dienesta priekšlikumu, Grozījumu projektā precizēts teritorijas izmantošanas veida smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (kods 13002) apraksts, kas ļaus precīzāk izprast jēdzienu "metālpastrāde" un "ķīmiskā rūpniecība" skaidrojumu smagās rūpniecības kontekstā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Grozījumu projekts attiecināms uz pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas procesu un pašvaldības administratīvajā teritorijā atļauto teritorijas izmantošanu, tai skaitā personu nekustamo īpašumu izmantošanu.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Pozitīvi ietekmēs attiecīgās pašvaldības teritorijā esošās juridiskās personas, ja to plānotā attīstība skar pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas procesu un pašvaldības administratīvajā teritorijā atļauto teritorijas izmantošanu, tai skaitā juridiskām personām piederošos nekustamo īpašumu izmantošanu. Pozitīva ietekme būs arī juridiskām personām, kas specializējas alternatīvās enerģijas izmantošanā - vēja parku būvniecībā meža teritorijā, kas saistīts ar Grozījumu projektā iekļauto normu, kas turpmāk nenosaka vēja elektrostaciju un vēja parku izvietošanai obligāti noteikt indeksētu funkcionālās zonas Mežu teritorija (M) apakšzonu, kas ļaus turpmāk neizstrādāt lokālplānojumus.
Nozare
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība, Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde, Apstrādes rūpniecība, Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana, Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija, Būvniecība, Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts, Transports un uzglabāšana, Operācijas ar nekustamo īpašumu
Nozaru ietekmes apraksts
Ietekme uz nozarēm ir saistīta ar teritorijas plānojumos un lokālplānojumos noteiktajiem nosacījumiem teritoriju atļautajai izmantošanai un aprobežojumiem.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Ekonomikas ministrija, Valsts vides dienestsNevalstiskās organizācijas
Latvijas Pašvaldību savienība, Biedrība "Latvijas Teritorijas plānotāju asociācija"Cits
"Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse"6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Grozījumu projekta sabiedrības līdzdalība Tiesību aktu projektu publiskajā portālā tika organizēta no 2024. gada 29. aprīļa līdz 2024. gada 13. maijam. Kopumā saņemti iebildumi un priekšlikumi gan no pašvaldībām (iesniedzējs Latvijas Pašvaldību savienība), gan AS "Latvijas valsts meži", biedrības "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome", biedrības "Latvijas Lielo pilsētu asociācija", SIA "Latvijas vēja parki" un SIA "Grupa 93". Iesniegtie viedokļi un pamatojums par viedokļu ņemšanu vērā vai noraidīšanu pievienots Grozījumu projekta pielikumā.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
- Valstspilsētu pašvaldības, novadu pašvaldības
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Grozījumu projekts kopumā labvēlīgi ietekmēs teritoriju attīstību.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Grozījumu projekts paredz ilgtermiņā nodrošināt vides piekļūstamību dabas takām visā to garumā visām sabiedrības grupām, tai skaitā personām ar invaliditāti vai funkcionāliem traucējumiem.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 16. aprīļa sēdes protokollēmumam Nr. 16, 31. §, saistībā ar informatīvo ziņojumu “Par Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Neskrāpē mašīnu – prasi lielāku stāvvietu””, VARAM sadarbībā ar Satiksmes ministriju un EM uzdots pārskatīt normatīvo regulējumu, kas nosaka vispārīgās prasības teritorijas plānošanai, izmantošanai un apbūvei, lai noteiktu skaidru normatīvo aktu un standartu ievērošanu plānošanas dokumentu izstrādē un to īstenošanā.
Vispārīgās prasības teritorijas plānošanai, izmantošanai un apbūvei noteic MKN 240. Autostāvvietu projektēšanu regulē Latvijas valsts standarts LVS 190-7:2002 “Vienlīmeņa autostāvvietu projektēšanas noteikumi”.
Standartizācijas likuma 2. pants noteic, ka standartizācija ir darbību kopums, kuru mērķis ir noteikt vispārīgus un daudzkārt piemērojamus principus esošo vai perspektīvo uzdevumu risināšanai un tādējādi radīt nosacījumus optimālai sakārtotībai noteiktā jomā.
Jautājums par papildus regulējuma noteikšanu MKN 240, kas attiektos uz standartu ievērošanu vispārīgi, ne tikai autostāvvietu projektēšanā, tika skatīts 2024. gada 8. februāra Darba grupas sanāksmē, piedāvājot sekojošu normas redakciju: “Nosakot teritorijas izmantošanu un prasības apbūvei, ņem vērā normatīvo aktu un standartu prasības.”
Pret šāda jauna regulējuma ieviešanu iebilda EM, pamatojot to ar lieka normatīvisma veidošanu. Kā minējusi Satversmes tiesa 1999. gada 9. jūlija spriedumā lietā Nr. 04-03(99), normatīvs akts ir tiesību akts, kas satur tiesību normas abstraktus vispārēji saistošus uzvedības priekšrakstus, kas attiecas uz nenoteiktu personu loku un ir piemērojami vairākkārt. Iekšējos normatīvos aktus publisko tiesību subjekts izdod, lai noteiktu savas vai sev padotas institūcijas iekšējās darbības kārtību vai izskaidrotu kāda ārēja normatīva akta piemērošanas kārtību, un šādi akti ir saistoši tikai pašam izdevējam, tā struktūrvienībām un darbiniekiem. Turpretim ārējie normatīvie akti ir saistoši abstraktam personu lokam, ar tiem tiek regulētas tiesiskās attiecības, piemēram, starp publisko tiesību subjektu no vienas puses un privātpersonu no otras puses vai arī privātpersonu savstarpējās tiesiskās attiecības.
Arī Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumi Nr. 108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” noteic, ka normatīvajā aktā neietver normas, kas ir deklaratīvas vai dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto regulējumu. Kā uzsvērts Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmatā (https://tai.mk.gov.lv/book/1/chapter/81), par deklaratīviem un nevēlamiem atzīstami ne tikai tādi noteikumi, par kuriem jau iepriekš paredzams, ka tos nebūs iespējams īstenot praktisku, ekonomisku, politisku vai citu iemeslu dēļ, bet arī tādi noteikumi, kuriem nav noteikts īstenošanas mehānisms vai kurus vispār nav paredzēts īstenot, jo tie satur tikai apgalvojumu, paziņojumu vai faktu konstatāciju. Šādas normas ir juridiski nevērtīgas, liekas un nepamatoti palielina normatīvā akta apjomu.
Standartizācijas likums noteic, ka standartizācija ir darbību kopums, kuru mērķis ir noteikt vispārīgus un daudzkārt piemērojamus principus esošo vai perspektīvo uzdevumu risināšanai un tādējādi radīt nosacījumus optimālai sakārtotībai noteiktā jomā. Viens no standartizācijas principiem ir brīvprātīga piedalīšanās standartizācijā un brīvprātīga standartu piemērošana. Kā jau tika atzīmēts VARAM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Neskrāpē mašīnu - prasi lielāku stāvvietu””, Latvijas standarts 190 - 7 “Vienlīmeņa autostāvvietu projektēšanas noteikumi”, ir iekļauts Latvijas nacionālo standartu sarakstā, kurus piemēro Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumos Nr. 693 “Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200 - 21” noteikto minimālo tehnisko prasību izpildei.
Atbilstoši Standartizācijas likuma 5. pantam, valsts politiku standartizācijas jomā realizē EM, tāpēc, ņemot vērā Darba grupas diskusiju rezultātu un to, ka tika atbalstīts priekšlikums neiekļaut Grozījumu projektā piedāvāto regulējumu attiecībā uz standartu ievērošanu, VARAM uzskata, ka Ministru kabineta 2024. gada 16. aprīļa sēdes protokollēmuma Nr. 16, 31. § uzdevums ir izpildīts.
Vispārīgās prasības teritorijas plānošanai, izmantošanai un apbūvei noteic MKN 240. Autostāvvietu projektēšanu regulē Latvijas valsts standarts LVS 190-7:2002 “Vienlīmeņa autostāvvietu projektēšanas noteikumi”.
Standartizācijas likuma 2. pants noteic, ka standartizācija ir darbību kopums, kuru mērķis ir noteikt vispārīgus un daudzkārt piemērojamus principus esošo vai perspektīvo uzdevumu risināšanai un tādējādi radīt nosacījumus optimālai sakārtotībai noteiktā jomā.
Jautājums par papildus regulējuma noteikšanu MKN 240, kas attiektos uz standartu ievērošanu vispārīgi, ne tikai autostāvvietu projektēšanā, tika skatīts 2024. gada 8. februāra Darba grupas sanāksmē, piedāvājot sekojošu normas redakciju: “Nosakot teritorijas izmantošanu un prasības apbūvei, ņem vērā normatīvo aktu un standartu prasības.”
Pret šāda jauna regulējuma ieviešanu iebilda EM, pamatojot to ar lieka normatīvisma veidošanu. Kā minējusi Satversmes tiesa 1999. gada 9. jūlija spriedumā lietā Nr. 04-03(99), normatīvs akts ir tiesību akts, kas satur tiesību normas abstraktus vispārēji saistošus uzvedības priekšrakstus, kas attiecas uz nenoteiktu personu loku un ir piemērojami vairākkārt. Iekšējos normatīvos aktus publisko tiesību subjekts izdod, lai noteiktu savas vai sev padotas institūcijas iekšējās darbības kārtību vai izskaidrotu kāda ārēja normatīva akta piemērošanas kārtību, un šādi akti ir saistoši tikai pašam izdevējam, tā struktūrvienībām un darbiniekiem. Turpretim ārējie normatīvie akti ir saistoši abstraktam personu lokam, ar tiem tiek regulētas tiesiskās attiecības, piemēram, starp publisko tiesību subjektu no vienas puses un privātpersonu no otras puses vai arī privātpersonu savstarpējās tiesiskās attiecības.
Arī Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumi Nr. 108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” noteic, ka normatīvajā aktā neietver normas, kas ir deklaratīvas vai dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto regulējumu. Kā uzsvērts Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmatā (https://tai.mk.gov.lv/book/1/chapter/81), par deklaratīviem un nevēlamiem atzīstami ne tikai tādi noteikumi, par kuriem jau iepriekš paredzams, ka tos nebūs iespējams īstenot praktisku, ekonomisku, politisku vai citu iemeslu dēļ, bet arī tādi noteikumi, kuriem nav noteikts īstenošanas mehānisms vai kurus vispār nav paredzēts īstenot, jo tie satur tikai apgalvojumu, paziņojumu vai faktu konstatāciju. Šādas normas ir juridiski nevērtīgas, liekas un nepamatoti palielina normatīvā akta apjomu.
Standartizācijas likums noteic, ka standartizācija ir darbību kopums, kuru mērķis ir noteikt vispārīgus un daudzkārt piemērojamus principus esošo vai perspektīvo uzdevumu risināšanai un tādējādi radīt nosacījumus optimālai sakārtotībai noteiktā jomā. Viens no standartizācijas principiem ir brīvprātīga piedalīšanās standartizācijā un brīvprātīga standartu piemērošana. Kā jau tika atzīmēts VARAM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Neskrāpē mašīnu - prasi lielāku stāvvietu””, Latvijas standarts 190 - 7 “Vienlīmeņa autostāvvietu projektēšanas noteikumi”, ir iekļauts Latvijas nacionālo standartu sarakstā, kurus piemēro Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumos Nr. 693 “Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200 - 21” noteikto minimālo tehnisko prasību izpildei.
Atbilstoši Standartizācijas likuma 5. pantam, valsts politiku standartizācijas jomā realizē EM, tāpēc, ņemot vērā Darba grupas diskusiju rezultātu un to, ka tika atbalstīts priekšlikums neiekļaut Grozījumu projektā piedāvāto regulējumu attiecībā uz standartu ievērošanu, VARAM uzskata, ka Ministru kabineta 2024. gada 16. aprīļa sēdes protokollēmuma Nr. 16, 31. § uzdevums ir izpildīts.
Pielikumi