Anotācija (ex-ante)

MK noteikumus Nr. 131 nepieciešams papildināt ar 4.1.1 apakšpunktu, lai varētu attīstīt militārās ražotnes un tām nebūtu jāizpilda MK noteikumu Nr. 131 prasības, ja ir saņemts Aizsardzības ministrijas atzinums, ka šīs militārās ražotnēs vai glabātavas ir valsts aizsardzībai nozīmīgas un ir nepieciešamas nacionālo interešu aizsardzība.

MK noteikumu Nr. 131 4.1.1 apakšpunkts salāgots ar valsts aizsardzības vai nacionālas drošības interesēm, kā arī ar Ministru prezidentes Evikas Siliņas 2025. gada 11. marta rezolūciju, kas ministrijām nodota ar reģistrācijas Nr. 2025-1.1.1./9-9, ar mērķi veicināt aizsardzības industrijas attīstību Latvijā un kopējo investīciju piesaisti, ir noteikts, ka aizsardzības industrijas projekti ir uzskatāmi par prioritāriem atbilstoši Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likuma tvērumam. Attiecīgi līdz ar minēto rezolūciju Ekonomikas ministrijai, Aizsardzības ministrijai, Klimata un enerģētikas ministrijai un Zemkopības ministrijai ir uzdots pārskatīt to pārziņā esošos normatīvos aktus un sagatavot nepieciešamos grozījumus, paredzot aizsardzības industrijas projektiem “zaļo koridoru” – ar iespēju saņemt prioritārā (paātrinātā) kārtībā valsts pārvaldes pakalpojumus būvniecības, ietekmes uz vidi novērtējuma, teritorijas plānošanas un migrācijas jomās.

MK noteikumus Nr. 131 nepieciešams papildināt ar papildu izņēmumu, kuru attiecināt uz valsts aizsardzībai nozīmīgām militārām ražotnēm vai glabātavām, kuras par tādām atzinusi Aizsardzības ministrija, gadījumos, kad jānodrošina valsts noslēpuma aizsardzība.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 131 anotācijā rakstīto, likumdevējs ir paredzējis, ka šīs normas prasību izpildei komersants piesaistīs ārpakalpojumu: “Noteikumu projekts nosaka, ka izdevumus, kas saistīti ar ekspertu pakalpojumiem (iesnieguma, rūpniecisko avāriju novēršanas programmas, drošības pārskata vai objekta civilās aizsardzības plāna novērtēšana, domino efekta izvērtēšana vai rūpniecisko avāriju izvērtēšana), sedz no komersanta līdzekļiem.”, taču nav paredzēta kārtība vai rīcība komersantam, ja informācija ir klasificēta un informāciju nav iespējams nodot trešajai personai drošības risku dēļ. Tas attiecas uz noteikumos minēto publisko apspriedi, iesniegumu par bīstamajām vielām objektā, drošības pārskatu un objekta civilās aizsardzības plāna izstrādi.

Militārās ražotnes vai glabātavas, kurās atrodas vai tiek lietotas bīstamas ķīmiskās vielas un maisījumi, apjomos, kas noteikti MK noteikumos Nr. 131, un kuriem tiks noteiks izņēmums no šiem noteikumiem, ir augsta riska objekti, kuru drošība saistībā ar rūpniecisko avāriju risku nodrošinās ar citu nozaru normatīvā regulējuma prasībām.

Valsts aizsardzībai nozīmīga militāras ražotnes vai glabātavas ir tādas, kurās komersants radīs produktu, kas nepieciešamas Nacionālo bruņoto spēku operacionālo vajadzību izpildei, ir stratēģiskas nozīmes prece un atbilst būtiskām drošības interesēm Šīs preces ir iekļautas Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Kopējā militāro preču sarakstā vai Latvijas Republikas Nacionālajā stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstā.

Piesakoties valsts aizsardzībai nozīmīga militāras ražotnes statusa saņemšanai militāro projektu īstenošanai, būs nepieciešams saņemt atzinumu no Aizsardzības ministrijas par militārā projekta atbilstību būtiskām drošības interesēm, kas saistītas ar ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma ražošanu.

Lai saņemtu atzinumu, komersantam jāvēršas Aizsardzības ministrijā ar iesniegumu, kuram pievienots apraksts par militārā projekta atbilstību būtiskām drošības interesēm, kas saistītas ar ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma ražošanu (turpmāk – apraksts).
Aprakstā tiek norādīta sekojoša informācija:
1)      Informācija par militārā projekta būtību (kādi produkti tiks ražoti, kāds ir plānotais ražošanas apjoms, jaudas un jebkura cita informācija, kas palīdz izvērtēt produkta pielietojumu, unikalitāti un citus aspektus);
2)      komersanta līdzšinējā pieredze tāda paša vai līdzīga militārā projekta īstenošanā;
3)      saikne ar Latvijas Nacionālo bruņoto spēku ilgtermiņa attīstību (ja attiecināms, norādot informāciju, balstoties uz, piemēram, Nacionālo bruņoto spēku ilgtermiņa attīstības 2025 – 2036 kopsavilkumu, Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģiju 2025 – 2036, vadlīnijām aizsardzības un drošības industrijas iesaistei aizsardzības spēju stiprināšanā);
4)      sadarbība ar Latvijas un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (turpmāk – NATO)/ES valstu bruņotajiem spēkiem (norādot visas līdzšinējās sadarbības, noslēgtos līgumus, dalību iepirkumos, tirgus izpētēs, testos, mācībās u. c. sadarbības formātos);
5)      plānotais noieta tirgus (potenciālie klienti, tirgus segmenti, ģeogrāfiskās teritorijas);
6)      projekta partneri (norādīt visus projekta īstenošanā iesaistītos partnerus – gan tos, ar kuriem jau ir līgumiskas vienošanās, gan tos, ar kuriem vēl notiek sarunas, gan tos, kurus vēl plānots uzrunāt)
7)      projekta finansētāji, investori (norādīt gan tos, ar kuriem jau ir uzņemtas saistības (hard commitment), gan tos, kuri ir pauduši atbalstu iesaistīties pie noteiktiem apstākļiem (soft commitment).

Aizsardzības ministrija izvērtēs aprakstā iekļauto informāciju un, ja nepieciešams, lūgs papildu informāciju, lai sniegtu atzinumu, vai komersanta pieteiktais militārais projekts ir vai nav uzskatāms par atbilstošu būtiskām drošības interesēm, kas saistītas ar ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma ražošanu.

Saskaņā ar Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 5. panta otrā daļu, saņemot stratēģiskas nozīmes preču licenci militārām precēm, kas minētas ES Kopējā militāro preču sarakstā, stratēģiskas nozīmes preču aprites subjektam nepieciešama Aizsardzības ministrijas izsniegta speciālā atļauja (licence) komercdarbībai ar ES Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm. Savukārt Ieroču aprites likuma 73. panta pirmās daļas 1. punktu fiziskai un juridiskai personai ir nepieciešama speciālā atļauja (licence) komercdarbībai ar ES Kopējā militāro preču sarakstā minētājām precēm. Aizsardzības ministrija izsniedz Speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar ES Kopējā militāro preču sarakstā iekļautajām precēm un Militārā ražotāja sertifikātu.

Attiecīgi, lai komersants drīkstētu glabāt ES Kopējā militāro preču sarakstā un Latvijas Republikas Nacionālajā stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstā iekļautās preces, tam ir jāievēro prasības, kuras regulē:
Stratēģiskas nozīmes preču aprites likums;
Ministru kabineta 2012. gada 8. maija noteikumi Nr. 331 “Kārtība, kādā izsniedz speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai ar ES Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm”;
Ministru kabineta 2012. gada 10. janvāra noteikumi Nr. 33 “Kārtība, kādā komersants glabā ES Kopējā militāro preču sarakstā minēto militāro munīciju, militāro pirotehniku, militārās sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 33).
Licences izsniegšanai Aizsardzības ministrija saņem Valsts policijas (turpmāk – VP) atzinumu atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 19. novembra noteikumiem Nr. 536 “Ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu komerciālās aprites kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 536), kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk – VUGD) atzinumu saskaņā MK noteikumiem Nr. 33 un Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumiem Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 238).

ES Kopējā militāro preču saraksta ML grupas un prasības glabātavām:

1) ML1 – ML22 (visas grupas) – glabātava ir atdalīta no citām telpām un ir aprīkota ar signalizāciju. Signalizācija savienota ar centralizēto apsardzes pulti.

2) ML1 – ML22 (visas grupas) – glabātava atbilst MK noteikumiem Nr. 238. Pēc Aizsardzības ministrijas pieprasījuma atzinumu sniedz VUGD.

3) ML1, ML2 (ieroči) – glabātava atbilst MK noteikumiem Nr. 536. Pēc Aizsardzības ministrijas pieprasījuma atzinumu sniedz VP.

4) ML3, ML4, ML8 (munīcija, sprāgstvielas, pirotehnika) – glabātava atbilst MK noteikumiem Nr. 33.

Abus atzinumus sniedz VP un VUGD pēc Aizsardzības ministrijas pieprasījuma.

Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 33 VUGD un VP struktūrvienību speciālists pārbauda munīcijas, pirotehnikas, sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu noliktavas pirms to ekspluatācijas uzsākšanas, saņemot attiecīgu komersanta iesniegumu. Vienlaikus, šīm noliktavām ir jāatbilst dažādām ugunsdrošības papildprasībām un prasībām teritorijai. Par darbībām, kas nav specifiski atrunāts MK noteikumos Nr. 33, var tikt piemēroti citi saistošie normatīvie akti, kas izdoti, pamatojoties uz Ieroču aprites likumu, kā, piemēram, papildus prasības ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu glabāšanai regulē MK noteikumi Nr. 536. Munīcijas glabāšanas un ražošanas prasības nosaka arī virkne standartizācijas vienošanās (eng.: Standardization Agreement; turpmāk – STANAG). STANAG ir NATO valstīm saistošs standartizēšanas dokuments, kurš nosaka NATO dalībvalstīm vienotus standartus. STANAG prasības ievēro arī stratēģisku un militāru preču ražotāji, kuri ražo un pārdod preces NATO dalībvalstīm, jo dalībvalstu bruņotie spēki iepērk tikai preces, kuras atbilst šīm prasībām.

Ievērojot, ka Ķīmisko vielu likuma 4. panta ceturtā daļa nosaka, ka Aizsardzības ministrija uzrauga darbības ar ķīmiskajām vielām vai maisījumiem Nacionālajos bruņotajos spēkos, ir nepieciešams izdarīt grozījumus šajā likumā, lai papildinātu arī ar tāda veida objektiem kā valsts aizsardzībai nozīmīgās militārās ražotnes un  glabātavas, kuras par tādām atzinusi Aizsardzības ministrija, gadījumos, kad jānodrošina valsts noslēpuma aizsardzība. Līdz ar to protokollēmumā ir iekļauts uzdevums Aizsardzības ministrijai izstrādāt un aizsardzības ministram iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Ķīmisko vielu likumā”.