Anotācija (ex-ante)

2023.gada nogalē noslēdzās esošā praktiskās ievirzes pētījumu programma, kas tika īstenota Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.1. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" un 13.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi izglītības un pētniecības nozarē (ERAF)" 13.1.2.1. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētniecība" ietvaros. Lai nodrošinātu tālāku atbalstu praktiskās ievirzes pētījumu īstenošanai ir nepieciešamas 2024.gadā uzsākt 1.1.1.3. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" projektu īstenošanu, lai atbalstītu pētniecību, kas virza Latvijas viedās specializācijas stratēģijas specializācijas jomu attīstību un tautsaimniecības transformāciju par labu produktiem ar augstu pievienoto vērtību un veicina integrāciju globālajās vērtību ķēdēs, kā arī risina sabiedrības izaicinājumus globālo izaicinājumu kontekstā.

1.1.1.3. pasākums ir vērsts uz 2021.–2027.gada plānošanas perioda plānošanas dokumentos noteikto politikas mērķu sasniegšanu. 1.1.1.3. pasākuma mērķis atbilst:
1) NAP2027 prioritātes "Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei" rīcības virzienam “Zinātnes izcilība sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai” un nodrošinās virzību uz mērķi “Zinātnes izcilība sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”, kā arī veicinās NAP2027 indikatoru Nr.133, Nr.134, Nr.135 un Nr.136 mērķa vērtības sasniegšanu [1];
2) ZTAIP2027 2. mērķa „Paaugstināt inovācijas kapacitāti, zināšanu un pētniecības sociālo un ekonomisko vērtību” 2.2. rīcības virziena „Zināšanu un tehnoloģiju pārnese inovācijas attīstīšanai” 2.2.1. uzdevumam „Sekmēt sadarbību un efektīvu zināšanu un tehnoloģiju pārnesi starp augstskolām, zinātniskajiem institūtiem, uzņēmumiem, publisko pārvaldi, cita starpā, nodrošinot pētniecības infrastruktūru pieejamību un koplietošanu nacionālā un starptautiskā mērogā, t.sk. pilotprojektu, "dzīvo laboratoriju" un demonstrācijas projektu īstenošanai”.  Līdz ar to 1.1.1.3. pasākums sekmēs ZTAIP2027 noteiktā 1.politikas rezultāta „Attīstīta pētniecības izcilība, kapacitāte un starptautiskā sadarbība” un 1.rezultatīvā rādītāja „Finansējuma īpatsvars pētniecībai un attīstībai, % no IKP”, 3. rezultatīvā rādītāja "Nodarbināto zinātnisko darbinieku īpatsvars (%) kopējā nodarbināto skaitā (PLE izteiksmē)", 6.1. rezultatīvā rādītāja "Starptautiskās citējamības datubāzēs iekļauto Latvijas zinātnisko publikāciju skaits gadā (SCOPUS)" un 6.2. rezultatīvā rādītāja "Starptautiskās citējamības datubāzēs iekļauto Latvijas zinātnisko publikāciju skaits gadā (Web of Science)"  un  2.politikas rezultāta "Palielināta inovācijas kapacitāte, zināšanu un pētniecības sociālā un ekonomiskā vērtība" 10.rezultatīvā rādītāja "Latvijas pozīcija Eiropas inovāciju rādītājā (EIS)", 11.rezutlatīvā rādītāja "Uzņēmumu finansējums P&A aktivitātēm valsts sektorā un augstākās izglītības sektorā, % no visa valsts un augstākās izglītības P&A finansējuma" un 13.rezutāta rādītāja "Ieguldījumi P&A uz 1 zinātnisko darbinieku PLE izteiksmē, % no vidējā ES-27 rādītāja" mērķa vērtību sasniegšanā.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā īsteno 1.1.1.3. pasākumu, prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partneriem, sasniedzamo mērķi un rādītājus, atbalstāmās darbības, izmaksu attiecināmības nosacījumus, vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus, projekta īstenošanas nosacījumus, kā arī pieejamo finansējuma apmēru.

Noteikumu projektā definēti tajā lietotie termini. Terminu skaidrojumos lietotas atsauces ne tikai uz Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, piemēram, Zinātniskās darbības likumu, bet arī uz Eiropas Savienības (turpmāk - ES) normatīvajiem aktiem, piemēram Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014) un Eiropas Komisijas 2014. gada 21. marta Regulas Nr. 316/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 3. punkta piemērošanu tehnoloģiju nodošanas nolīgumu kategorijām (turpmāk – Komisijas regula Nr. 316/2014). Tāpat skaidrības labad jānorāda, ka ES normatīvajos aktos lietotais termins "pētniecības organizācijas" ir daudz plašāks salīdzinot ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem noteikto "zinātniskās institūcijas" definīciju, kas paredz, ka tās ir institūcijas, kas nodarbojas ar ne tikai ar zinātniskā darbību, piedalīšanās zinātniskās kvalifikācijas iegūšanas un pilnveidošanas procesā, bet ir reģistrētas arī zinātnisko institūciju reģistrā.
Tāpat definējot darbības, kurām nav saimnieciska rakstura, par pamatu tiek ņemts Eiropas Komisijas paziņojuma "Pētniecībai, izstrādei un inovācijai piešķiramā valsts atbalsta nostādnes"(2022/C 414/01) 20.(a) (i) punkts, bet 1.1.1.3. pasākuma ietvaros var īstenot ar saimniecisko darbību nesaistītus projektus, kas ietver pētniecību un pētniecības rezultātu nodošanu zināšanu un tehnoloģiju pārneses veidā.

1.1.1.3. pasākuma mērķis ir atbalstīt praktiskas ievirzes un sadarbības pētījumu īstenošanu, kas virza Latvijas viedās specializācijas stratēģijas (turpmāk - RIS3) specializācijas jomu attīstību, paredzot Latvijas tautsaimniecības inovācijas sistēmas kapacitātes un eksportspējas palielināšanu atbilstoši RIS3 stratēģijai.

1.1.1.3. pasākuma ietvaros tiek atbalstīti pētniecības projekti, kas sniedz ieguldījumu Latvijas viedās specializācijas stratēģijas noteikto tautsaimniecības transformācijas virzienu un izaugsmes prioritāšu īstenošanā un specializācijas jomu attīstībā: zināšanu ietilpīga bioekonomika, biomedicīna, medicīnas tehnoloģija, biofarmācija un biotehnoloģija, viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas, viedā enerģētika un informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.
Tiek atbalstīti arī starpdisciplināri projekti, kas atbilst vismaz vienai no definētajām RIS3 jomām. Starpdisciplinārs pētniecības projekts var ietvert:
1) vairākas no definētajām RIS3  jomām
2) vismaz vienu no definētajām RIS3 jomām un vismaz vienu jomu vai nozari, kas nav noteikta kā RIS3 joma. 

1.1.1.3.pasākuma mērķa grupa ir zinātniskās institūcijas, Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēti saimnieciskās darbības veicēji un zinātniskais personāls.

1.1.1.3. pasākums tiks īstenots atklāta projektu iesniegumu atlases veidā.
Projekta iesniedzēji 1.1.1.3. pasākuma ietvaros var būt zinātniskā institūcijas vai Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēts sīkais (mikro), mazais, vidējais vai lielais saimnieciskās darbības veicēs, kas pētniecības projektu var īstenot sadarbībā ar sadarbības partneriem (citu Latvijā vai ārvalstīs attiecīgajā reģistrā reģistrētu zinātnisko institūciju vai saimnieciskās darbības veicēju).
Šādi sadarbības nosacījumi veicinās Eiropas Savienības stratēģijā Baltijas jūras reģionam (ESSBJR) noteikto mērķu sasniegšanu, paredzot iespēju 1.1.1.3.pasākuma ietvaros īstenot starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālu sadarbību, kas projektu īstenošanai kā sadarbības partnerus piesaistīt ārvalsts zinātniskās institūcijas un saimnieciskās darbības veicējus.

Ņemot vērā, ka finansējums tiek piešķirts atklātā atlasē, lai izvairītos no plašām interpretācijas iespējām un nodrošinātu visām iesaistītajām pusēm viennozīmīgu tiesību normu izpratni par finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera nosacījumiem, noteikumu projekts paredz, ka zinātniskajai institūcijai jābūt reģistrētai zinātnisko institūciju reģistrā (neattiecās uz ārvalstu zinātniskajām institūcijām, kurām jānodrošina savs finansējums), bet saimnieciskās darbības veicējam - Latvijas Republikas Komercreģistrā (neattiecās uz ārvalstu saimnieciskās darbības veicējam, kuriem jānodrošina savs finansējums).

1.1.1.3. pasākuma ietvaros atbalsts tiks sniegts ar saimniecisku darbību nesaistītu un ar saimniecisku darbību saistītu projektu īstenošanai, ievērojot ar valsts atbalstu saistīto normatīvo aktu regulējumu, tai skaitā Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulu (ES) Nr. 651/2014 (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014). Atbalsts ar Komisijas regulu Nr. 651/2014 var tikt sniegts līdz 2027. gada 30. jūnijam, ievērojot Komisijas regulas Nr.  651/2014 58. panta 4. punktā un 59. pantā noteikto.
Ar saimniecisko darbību saistītajiem projektiem atbalstu piešķir ar dienu, kad tiek pieņemts sadarbības iestādes lēmums par atbalsta piešķiršanu. Lēmuma piešķiršanas diena atbilst Komisijas regulas Nr.651/2014 2.panta 28.punktā sniegtajai definīcijai. 

Turpinot iepriekšējā plānošanas perioda pieeju, tiek paredzēti arī dažādu pētniecības kategoriju projekti, piemēram, veikta gan fundamentālā pētniecība, gan rūpnieciskie pētījumi viena projekta ietvaros. Ņemot vērā, ka KP VIS uzstādījumi neparedz iespēju noteikt dažādu intensitāti dažādām budžeta pozīcijām, ar saimniecisku darbību saistīta projektiem tiek veikta vidējās svērtās publiskā finansējuma intensitātes aprēķināšana atbilstoši noteikumu projekta 1.pielikumam. Tas ir, katram projekta partnerim (finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim) atbilstoši viņa saimnieciskās darbības veicēja kategorijai un projekta darbības kategorijai projekta iesniegumā tiks saplānoti attiecīgie izdevumi un tādējādi tiks aprēķināta vidējā intensitāte, kas tiks ierakstīta līgumā un kuru piemēros katram maksājumam, ko CFLA veiks finansējuma saņēmējam. Īstenošanā laikā tiklīdz būs izmaiņas budžetā, kas skar finansējuma sadalījumu partneriem, finansējuma sadalījumu pa kategorijām – finansējuma saņēmējs atkal sniegs jaunu vidējās svērtās intensitātes pārrēķinu un, ja intensitāte mazināsies, ERAF finansējums tiks samazināts, ja palielināsies, finansējums netiks mainīts (t.i. vairāk ERAF kā sākotnēji plānots netiks piešķirts). Līdzīgi notiks noslēdzoties projektam pie noslēguma maksājuma pieprasījuma. CFLA veiks regulāru vidējās svērtās intensitātes uzraudzību un pārrēķinu, tai skaitā nodrošinot, ka finansējuma saņēmējam netiks sniegts lielāks atbalsts kā pienāktos un netiks pārsniegti Komisijas regulā Nr. 651/2014 noteiktie atbalsta intensitāšu ierobežojumi. Līdz ar to vidējās svērtās publiskā finansējuma intensitātes aprēķināšanas pieeja neietekmē valsts atbalsta normu piemērošanu.

1.1.1.3.pasākumam plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 56 760 000 euro, ko veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums – 48 246 000 euro un valsts budžeta finansējums – 8 514 000 euro, tai skaitā 1.1.1.3. pasākuma elastības finansējums  – 6 586 609 euro, ko veido ERAF finansējums 5 598 618 euro un valsts budžeta finansējums – 987 991 euro. 
Ņemot vērā elastības finansējumu 1.1.1.3. pasākuma īstenošanai pieejamo kopējo finansējumu plāno ne vairāk kā 50 173 391 euro apmērā, tai skaitā ERAF finansējumu – 42 647 382 euro, valsts budžeta finansējumu – 7 526 009 euro apmērā, bet kuru atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt palielināt uz 1.1.1.3. pasākumam pieejamo kopējo attiecināmo finansējuma apmēru.
1.1.1.3. pasākuma kopējo attiecināmo finansējumu tai skaitā veido 15 000 000 euro (ERAF finansējums 12 750 000 euro, valsts budžeta finansējums 2 250 000 euro), kas IZM ES fondu pētniecības portfeļa ietvaros tika pārdalīti no 1.1.1.5.pasākuma “Latvijas pilnvērtīga dalība Apvārsnis Eiropa programmā, tajā skaitā nodrošinot kompleksu atbalsta instrumentu klāstu un sasaisti ar RIS3 specializācijas jomu attīstīšanu” (turpmāk - 1.1.1.5. pasākums) 3.kārtas uz 1.1.1.3. pasākuma 1.kārtu. Finansējuma pārdale veikta bez elastības finansējuma daļas, atstājot elastības finansējumu 1.1.1.5. pasākuma 2. kārtā. 
1.1.1.3. pasākumu plānots īstenot vairākās projektu iesniegumu atlases kārtās, paredzot, ka pirmajā projektu iesniegumu atlases kārtā plānotais kopējais attiecināmais publiskais finansējums ir ne vairāk kā 35 000 000 euro, ko veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ne vairāk kā 30 770 000 euro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējums ne vairāk kā 4 230 000 euro apmērā.
1.1.1.3 pasākumā paredzēts, ka pētniecības projektus īsteno 36 mēnešu no projekta uzsākšanas datuma, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 30. septembrim.

1.1.1.3. pasākuma pirmajā projektu iesniegumu atlases kārtā ar saimniecisku darbību nesaistītiem projektiem paredzēts novirzīt 28 200 000 euro, kas ir  daļa no pirmajai projektu iesniegumu atlases kārtai plānotā kopējā finansējuma. Paredzot, ka maksimālā publiskā finansējuma intensitāte būs 91,4 procenti, ko veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 23 970 000 euro jeb 77,7 procenti un valsts budžeta finansējums 4 230 000 euro apmērā jeb tā intensitāte 13,7 procenti.
1.1.1.3. pasākumu otrajā projektu iesniegumu atlases kārtā plānotais kopējais attiecināmais publiskais finansējums ir ne vairāk kā 21 760 000 euro, ko veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ne vairāk kā 17 476 000 euro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējums ne vairāk kā 4 284 000 euro apmērā.
Ņemot vērā elastības finansējumu 1.1.1.3. pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases īstenošanai pieejamo kopējo finansējumu plāno ne vairāk kā 15 173 391 euro apmērā, tai skaitā ERAF finansējumu – 11 877 382 euro, valsts budžeta finansējumu – 3 296 009 euro apmērā, bet kuru atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt palielināt uz 1.1.1.3. pasākuma otrajai projektu iesniegumu atlases kārtai plānoto kopējo attiecināmo finansējuma apmēru.
1.1.1.3. pasākuma otrajā projektu iesniegumu atlases kārtā ar saimniecisku darbību nesaistītiem projektiem paredzēts novirzīt 14 361 600 euro, kas ir  daļa no otrajai projektu iesniegumu atlases kārtai plānotā kopējā finansējuma. Paredzot, ka maksimālā publiskā finansējuma intensitāte būs 91,4 procenti, ko veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 10 077 600 euro jeb 64,1 procenti un valsts budžeta finansējums 4 284 000 euro apmērā jeb tā intensitāte 27,3 procenti.
Ar saimniecisko darbību saistītiem projektiem pieejamā kopējā attiecināmā publiskā finansējuma apmērs pirmajā projektu iesniegumu atlases kārtā ir ne mazāk kā 6 800 000 euro un otrajā projektu iesniegumu atlases kārtā ir ne mazāk kā 7 398 400 euro, ko abās kārtās veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums.

1.1.1.3. pasākuma pirmajā un otrajā projektu iesniegumu atlases kārtā paredzēts, ka viena projekta maksimālais publiskā finansējuma apmērs ir 600 000 euro, bet minimālais finansējuma apmērs ir 30 000 euro. Minētais ierobežojums attiecas uz viena projekta iesnieguma maksimālo publiskā finansējuma apmēru, bet neierobežo potenciālos finansējuma saņēmējus iesniedzamo projektu skaitā, paredzot, ka viens projekta iesniedzējs var iesniegt vairākus gan ar saimniecisko darbību saistītus vai/un ar saimniecisko darbību nesaistītus projektus vienas projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros. 

1.1.1.3. pasākuma ietvaros sasniedzami šādi rādītāji līdz 2029.gada 31.decembrim (rādītāju vērtības ir norādītas abām kārtām kopā):
1) Iznākumu rādītāji:
a) Pētniecības organizācijas, kas piedalās kopīgos pētniecības projektos (RCO 07) - 20, tai skaitā līdz 2024. gada 31. decembrim – 10;
b)Uzņēmumi, kas sadarbojas ar pētniecības organizācijām (RCO 10) - 26, tai skaitā līdz 2024.gada 31.decembrim - 13;
2) Rezultāta rādītājs - publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas (RCR 02) - 16 119 840 euro;
3) nacionālie rādītāji:
a) oriģināli zinātniskie raksti, kas publicēti Web of Science, SCOPUS vai ERIH+ datubāzēs iekļautos žurnālos vai konferenču rakstu krājumos;
b) tehnoloģiju tiesības – patenti;
c) tehnoloģiju tiesības – citi nemateriālie aktīvi;
d) intelektuālā īpašuma licences vai nodošanas līgumi;
f) jauna produkta vai jaunas tehnoloģijas, tai skaitā metodes, prototips;
g) jaunas nekomercializējamas ārstniecības un diagnostikas metodes.

Sadarbības iestāde finansējuma saņēmēja norādīto informāciju par nacionālajiem rādītājiem pieņem zināšanai un tai nav pienākums tos pārbaudīt, atbildību par sniegto informāciju uzņemas finansējuma saņēmējs. Nacionālos rādītājus, rezultāta rādītājus, iznākuma rādītājus, RIS3 rādītājus un horizontālā principa rādītāju finansējuma saņēmējs ievada KP VIS, iesniedzot maksājuma pieprasījumu. Nacionālo rādītāju uzraudzību veic Izglītības un zinātnes ministrija, t.sk. nepieciešamības gadījumā finansējuma saņēmējam pieprasot datus pārbaudei.

Informāciju par nacionālajiem rādītājiem finansējuma saņēmējs uzkrāj projekta dzīves cikla laikā - projekta īstenošanas laikā un pēcuzraudzības periodā (šajā gadījumā pēcuzraudzība ir domāta kā 2 gadu periods pēc projekta beigām, kura laikā FS uzkrāj informāciju par nacionālajiem rādītājiem).

Noteiktos rādītājus paredzēts sasniegt, balstoties uz 1.1.1.3.pasākuma plānoto kopējo attiecināmo finansējumu. Gadījumā, ja elastības finansējums vai tā daļa pēc vidussposma pārskata netiks pieķirta, tad par attiecīgo finansējuma apmēru tiks samazināts paredzētais plānotais finansējums, kā arī tiks attiecīgi samazināti noteiktie rezultāta un iznākuma rādītāji.

Rādītāji RCO 07 un RCO 10 tiks uzskaitīti 1.1.1.3. pasākumā un 1.1.1.9. pasākumā “Pēcdoktorantūras pētījumi”, sadarbības iestādei pa abiem pasākumiem kopā uzskaitot unikālo pētniecības organizāciju un uzņēmumu skaitu.

Ņemot vērā, ka tika veikta 15 milj. euro pārdale no 1.1.1.5. pasākuma uz 1.1.1.3. pasākumu, tika attiecīgi palielināti arī 1.1.1.3. pasākuma rādītāji, kuru aprēķinu ietekmē 1.1.1.3. pasākuma kopējais finansējums. Pie kārtējiem DP grozījumiem tiks precizētas rādītāju vērtības DP un 1.1.1. SAM rādītāju pasē. Finansējuma pārdale neietekmē 1.1.1.5. pasākuma rādītāju vērtības. 

Finansējuma pārdale neatstāj ietekmi uz PO skaitu, kas ir aktīvas un piesaka savus pētījumu projektus ERAF atbalsta saņemšanai (1.1.1. SAM rādītāju pasē skaidrots, ka tiek pieņemts, ka sadarbības pētniecības projektu īstenošanā piedalīsies 20 pētniecības organizācijas, kas ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā īstenoja pētniecības projektus un atbilda Komisijas regulas Nr.651/2014 2.panta 83.punkta pētniecības organizācijas definīcijai), taču papildus finansējums ļaus atbalstīt lielāku projektu skaitu, kā arī sniedz ietekmi uz citiem 1.1.1.3. pasākuma rādītājiem.

1.1.1.3.pasākuma ietvaros Kohēzijas politikas fondu vadības un informācijas sistēmā finansējuma saņēmējam ir jāuzkrāj šādi RIS3 rādītāji katrā no RIS3 jomām sadalījumā pa gala labuma guvēju veidiem:
1) pētniecības un attīstības (turpmāk - P&A) izdevumu apjoms - publiskais finansējums (euro);
2) P&A izdevumu apjoms - privātās investīcijas (euro);
3) fundamentālie pētījumi (P&A izdevumu apjoms, euro);
4) rūpnieciskie (lietišķie) pētījumi (P&A izdevumu apjoms, euro);
5) eksperimentālās izstrādnes (P&A izdevumu apjoms, euro);
6) darba spēka izmaksas (P&A izdevumu apjoms, euro);
7) kapitālizdevumi - ēkas, iekārtas, intelektuālā īpašuma tiesības, datoru programmatūra (P&A izdevumu apjoms, euro);
8) ārējie izdevumi pētniecības darbiem, kas pasūtīti citās iestādēs, uzņēmumos, organizācijās (P&A izdevumu apjoms, euro);
9) jaunradītās tehnoloģijas (skaits);
10) jaunradītie produkti (preces un pakalpojumi, kas nav tehnoloģijas) (skaits);
11) iesaistītais zinātniskais personāls (tai skaitā jaunie zinātnieki, maģistranti, doktoranti un doktora grāda pretendenti) (skaits);
12) iesaistītais zinātniskais personāls (tai skaitā jaunie zinātnieki, maģistranti, doktoranti un doktora grāda pretendenti) (pilnas slodzes ekvivalents);
13) iesaistītais zinātnes tehniskais personāls (tai skaitā jaunie zinātnieki, maģistranti, doktoranti un doktora grāda pretendenti) (skaits);
14) iesaistītais zinātnes tehniskais personāls (tai skaitā jaunie zinātnieki, maģistranti, doktoranti un doktora grāda pretendenti) (pilnas slodzes ekvivalents);
15) publikācijas – Web of Science un SCOPUS (kopā) (tai skaitā sadarbībā ar industriju).

Paredzot, ka 1.1.1.3. pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējs informāciju par sasniegtiem RIS3 rādītājiem iesniedz kopā ar maksājumu pieprasījumu vai 10 darba dienu laikā pēc Atbildīgās iestādes pieprasījuma.

1.1.1.3. pasākuma RIS3 rādītājiem un nacionālajiem rādītājiem ir dažādas funkcijas. RIS3 rādītājus finansējuma saņēmējs uzskaita pēc fakta – vērtības, kas sasniegtas uz konkrēto brīdi. Savukārt nacionālo rādītāju vērtības finansējuma saņēmējs norāda uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi, ko vērtē ārvalstu eksperts, attiecīgi tas ietekmē projektu atlases rezultātu. Tāpat nacionālo rādītāju vērtības tiek ņemtas vērā uzraudzības laikā - projekta īstenošanas vidusposmā un noslēgumā eksperts vērtē sākotnēji plānoto rādītāju vērtību sasniegšanu vai sasniegšanas progresu. Ņemot vērā, ka KPVIS funkcionalitāte nenodrošina nacionālo rādītāju un RIS3 rādītāju sasaisti, rādītāji ir jāievada katram rādītāju veidam (RIS3 un nacionālie rādītāji) atsevišķi.

1.1.1.3.pasākuma ietvaros ir definēti projekta iesniedzēji - zinātniskā institūcijas un Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēts sīkais (mikro), mazais, vidējais vai lielais saimnieciskās darbības veicējs.
Attiecībā ar saimniecisko darbību nesaistītu projektu īstenošanu paredzēts, ka projekta iesniedzējam ir jāatbilst pētniecības organizācijas definīcijai. Šāda prasība attiecībā uz atbilstību pētniecības organizācijas definīcijai nav paredzēta ar saimniecisko darbību saistītu projektu īstenošanā.
1.1.1.3. pasākuma ietvaros paredzēts, ka projekta iesniedzēji var iesniegt projektu iesniegumus gan ar saimniecisko darbību nesaistītu projektu īstenošanai, gan arī ar saimniecisko darbību saistītu projektu īstenošanai, kā arī atrunāti nosacījumi, kas pusēm jāievēro šādu projektu īstenošanas sakarā.
Ar saimniecisku darbību nesaistīta projekta gadījumā publiskā finansējuma intensitāte ir 91,4 %, ko veido valsts budžeta  un ERAF finansējums. Atlikušos 8,6 % līdzfinansējuma nodrošina no finansējuma saņēmējs no savā rīcībā esošiem līdzekļiem, tostarp iespējami ieguldījumi natūrā ne vairāk kā 5% apmērā.

Tāpat definēti 1.1.1.3.pasākuma ietvaros īstenoto pētniecības projektu sasniedzamie projekta rezultāti un to ilgtspējas nosacījumi. Noteikumu projekts paredz, ka 1.1.1.3.pasākuma ietvaros vadības sistēmā tiek uzkrāti projekta rezultāti, finansējuma saņēmējs informāciju un dokumentus, kas apliecina sasniegtos projekta rezultātus iesniedz kopā ar maksājumu pieprasījumu. Attiecībā uz sasniegto projekta rezultātu ilgtspēju paredzēts, ka ilgtspējas nodrošināšanai finansējuma saņēmējs paredz piecu gadu laikā pēc pēdējā maksājuma veikšanas no saviem līdzekļiem vai jauniem piesaistītiem dažādu projektu līdzekļiem nodrošināt tālāku zināšanu un tehnoloģiju pārnesi un projekta ietvaros izstrādāto prototipu virzību uz ieviešanu ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā. Paredzēts, ka pētniecības ietvaros kā rezultāti var būt dažādi oriģināli zinātniskie raksti, tehnoloģiju tiesības, intelektuālā īpašuma licences un līgumi, jauni produkti un tehnoloģijas, kā arī citi rezultāti.
Projekta rezultāts, kas ir jauna produkta vai jaunas tehnoloģijas, tai skaitā metodes, prototips iesniedzams tikai gadījumos, ja to nav paredzēts patentēt.

1.1.1.3.pasākuma ietvaros paredzēts, ka projekta iesniedzējs sagatavo un iesniedz projekta iesniegumu izmantojot KPVIS, kā arī papildus projekta iesniegumam iesniedzamos pielikumus, kas nepieciešami projekta iesniegumu vērtēšanas nodrošināšanai.

1.1.1.3. pasākuma ietvaros plānotas šādas atbalstāmās darbības:
1) tehniski ekonomiskā priekšizpēte fundamentāliem vai rūpnieciskajiem pētījumiem un eksperimentālai izpētei;
2) pētniecība, kas ietver vismaz vienu no šādām pētniecības kategorijām:
a) fundamentālie pētījumi, ja projekta ietvaros tiek īstenoti rūpnieciski pētījumi (kopējais publiskais finansējums fundamentālajiem pētījumiem nepārsniedz 20 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām);
b) rūpnieciskie pētījumi;
c) eksperimentālā izstrāde (kopējais publiskais finansējums eksperimentālajai izstrādei nepārsniedz 20 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām);
3) pētniecības ietvaros no veiktās darbības izrietošo tehnoloģiju tiesību (nemateriālo aktīvu) iegūšana, apstiprināšana un aizstāvēšana (turpmāk – tehnoloģiju tiesību aizsardzība);
4) projekta ietvaros radīto zināšanu izplatīšana mācību, publikāciju vai zināšanu un tehnoloģiju pārneses veidā, tai skaitā sabiedrības iesaiste projekta norisēs un informēšana par projekta rezultātiem, kas nav saistīti ar intelektuālā īpašuma tiesībām.

Lai kontrolētu noteikto pētniecības kategoriju procentuālo ierobežojumu ievērošanu, kā arī, lai gūtu pārliecību vai nav gūti ar projektu un tā rezultātu izmantošanu saistīti ieņēmumi, projekta īstenošanas laikā sadarbības iestāde, veicot projekta pārbaudi projekta īstenošanas vietā vai izskatot noslēguma maksājuma pieprasījumu, pārbaudīs kontu apgrozījuma pārskatus, kā arī tiks pārbaudīts, ka izdevumi jeb kopējais publiskais finansējums konkrētais pētniecības kategorijas izstrādēm nepārsniedz 20 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

Tiešās attiecināmās izmaksas ietver šādas izmaksu pozīcijas:

1) tiešās attiecināmās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar projekta īstenošanu un nepieciešamas rezultātu sasniegšanai, un šī saistība ir skaidri saprotama un pierādāma;
2) netiešās izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus atbalstāmo darbību īstenošanai un rezultātu sasniegšanai.

Ar saimniecisku darbību nesaistītiem projektiem atbilstoši Eiropas parlamenta un padomes Regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, 53.panta 3.punkta c) apakšpunktam tiek piemērota netiešo izmaksu vienotā likme 25 procentu apmērā. Netiešo izmaksu likme pārņemta no pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 28. aprīļa Regulas Nr. 2021/695, ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas Nr. 1290/2013 un Nr. 1291/2013, 35. pantu.
Izvērtējot citu vienkāršoto izmaksu piemērošanas iespējas, secināts, ka tas nav piemērots šī pasākuma nosacījumiem, jo sadarbības iestādei nebūs iespējams pārbaudīt vairākus nosacījumus, kas saistīti ar izmaksu ierobežojumiem (piemēram, fundamentālo pētījumu vai eksperimentālās izstrādes maksimālais pieļaujamais ierobežojums 20%, ieguldījumu natūrā daļu līdz 5%). Tāpat vienkāršotās izmaksas nav iespējams piemērot ar saimniecisko darbību saistīto projektu īstenošanā, jo nav iespējams izsekot publiskā finansējuma intensitātes aprēķinam un uzraudzībai.

1.1.1.3.pasākuma ietvaros paredzēts, ka finansējuma saņēmējam un tā sadarbības partnerim, ja vien tas iespējams, plānotajiem iepirkumiem projektu ietvaros ir jāparedz sociāli atbildīgs un/vai inovatīvs publiskais iepirkums, kā arī jānodrošina to atbilstība normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu procedūru.

1.1.1.3.pasākuma ietvaros ir noteikti arī vispārējie finansēšanas nosacījumi, kas paredz kārību nacionālā finansējuma apmērā noteikšanai, ja tas ir nepieciešamas. Tāpat definēti finansēšanas nosacījumi pētniecībai, kas tai skaitā atrunā nosacījumus ar kādiem ar saimniecisku darbību saistītiem projektiem tiek piemērotas valsts atbalsta regulējumā noteiktās publiskā finansējuma intensitātes:
1) 85 procenti fundamentālo pētījumu veikšanai;
2) tehniski ekonomiskās priekšizpētes un rūpniecisko pētījumu veikšanai:
a) 70 % projekta iesniedzējam un labuma guvējam, kas atbilst sīkā (mikro) vai mazā saimnieciskā darbības veicēja definīcijai;
b) 60 % projekta iesniedzējam un labuma guvējam, kas atbilst vidējā saimnieciskā darbības veicēja definīcijai;
c) 50 % projekta iesniedzējam un labuma guvējam, kas atbilst lielā saimnieciskā darbības veicēja definīcijai;
2) publiskā finansējuma intensitāti tehniski ekonomiskās priekšizpētes un rūpniecisko pētījumu veikšanai var palielināt par 15 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, nepārsniedzot 80 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ja ir izpildīts vismaz viens no Komisijas Regulas Nr. 651/2014 25. panta 6. punkta "b" apakšpunkta nosacījumiem par efektīvu sadarbību;
3) eksperimentālās izstrādes veikšanai:
a) 45 % projekta iesniedzējam un labuma guvējam, kas atbilst sīkā (mikro) vai mazā saimnieciskā darbības veicēja definīcijai;
b) 35 % projekta iesniedzējam un labuma guvējam, kas atbilst vidējā saimnieciskās darbības veicēja definīcijai;
c) 25 % projekta iesniedzējam un labuma guvējam, kas atbilst lielā saimnieciskā darbības veicēja definīcijai;
4) inovācijas atbalsta darbībām – tehnoloģiju tiesību (nemateriālo aktīvu), kas radušās projekta ietvaros veiktās pētniecības rezultātā, iegūšanai, apstiprināšanai un aizstāvēšanai – 50 %.

Noteikumu projekts paredz, ka ja projekts ir ar saimniecisku darbību nesaistīts, labuma guvējs – pētniecības organizācija – projekta īstenošanas periodā un pēc noslēguma maksājuma, veicot tehnoloģiju tiesību komercializāciju, pētniecības organizācija ievēro normatīvos aktus, kas regulē tehnoloģisko tiesību komercializācijas nosacījumus. Uz doto brīdi intelektuālā īpašuma tiesību komercializāciju, atkarībā no to veida, regulē vairāki normatīvie akti, Patentu likums, Autortiesību likums, Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likums, un citi normatīvi, kas ir saistoši finansējuma saņēmējiem. Noteikumu projektā paredzēta vispārēja atsauce uz normatīvajiem aktiem, kas regulē tehnoloģisko tiesību komercializācijas nosacījumus, jo uz doto brīdi noteikt darbs pie grozījumiem Zinātniskās darbības likumā, kurā būs iestrādāti nosacījumi tehnoloģiju tiesību komercializācijai, pie kura strādā Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Finanšu ministrija un Tieslietu ministrija, attiecīgi, paredzot, ka projektu īstenošanas laikā, minētie grozījumi Zinātniskās darbības likumā stāsies spēkā un bez papildus administratīvā sloga (jaunu noteikumu projekta grozījumu veikšanas) būs piemērojami 1.1.1.3. pasākuma ietvaros.

Pirms atbalsta piešķiršanas ar saimniecisko darbību nesaistītam projektam pārbauda tā atbilstību MK noteikumos noteiktajiem kritērijiem ar saimniecisko darbību nesaistītam projektam. Ja projektu paredzēts īstenot ar sadarbības partneri, tiek pārbaudīts, vai projektā aprakstītās darbības un sadarbības līgums atbilst efektīvas sadarbības nosacījumiem.

Lai nodrošinātu pilnvērtīgu un jēgpilnu sadarbības partnera iesaisti, noteikumu projekts paredz nosacījumu, ka katra sadarbības partnera projekta attiecināmo izmaksu daļa veido vismaz 20 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām (izņemot gadījumu, ja sadarbības partneris ir ārvalsts institūcija, kas nav reģistrēta Latvijas zinātnisko institūciju reģistrā, vai nav Latvijas Komercreģistrā reģistrēta juridiska persona). Jāņem vērā, ka finansējums tiek piešķirts atklāta konkursa kārtībā un tai skaitā tiek vērtēta atbilstība nosacījumam, ka katra sadarbības partnera projekta daļas attiecināmās izmaksas veido vismaz 20% no projekta kopējām izmaksām, līdz ar to minētais nosacījums ir saistīts ar pieņemto lēmumu un nosacījuma pārkāpuma gadījumā situācija ir jāvērtē atbilstoši centralizētajām vadlīnijām par attiecināmo un neattiecināmo izmaksu noteikšanu, finanšu korekciju piemērošanu, ziņošanu par Eiropas Savienības fondu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām, neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu, izvērtējot katru gadījumu individuāli.

Noteikumu projekta nobeigumā ir atrunātas projekta atlases un īstenošanas vispārīgie nosacījumi, kas būtiski neatšķiras no 2014.-2020. plānošanas periodā noteiktajiem projekta atlases un īstenošanas vispārīgiem nosacījumiem. Paredzot, ka Sadarbības iestāde projektu iesniegumu atlasē starptautisko zinātnisko ekspertīzi nodrošina sadarbībā ar Latvijas Zinātnes padomi (turpmāk - LZP), paredzot, ka pētniecības pieteikumu zinātnisko kvalitāti vērtēs ārvalstu ekspertu datu bāzē iekļautie eksperti. LZP starptautisko zinātnisko ekspertīžu veikšanai 1.1.1.1.pasākumā “Zinātnes politikas ieviešana, vadība un kapacitātes stiprināšana” tiek paredzēts finansējums indikatīvi 2,89 milj. euro apmērā. Tāpat paredzēts, LZP izstrādās kārtību, kādā projekta iesniegumu izvērtēšanas procesā tiks nodrošināta konfidenciālitātes prasību ievērošana un interešu konflikta prasību ievērošana, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 18.jūlija regulas (ES, Euratom) 2018/1046, par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 61. pantam, identificēti apstākļi, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projektu īstenošanai, noteikti veicamie pasākumi un izstrādāti darbības plāni interešu konflikta preventīvai novēršanai un gadījumiem, kad interešu konflikts ir atklāts, kā arī, īstenojot projektu, paraksta apliecinājumu par interešu konflikta neesamību. Paredzot, ka LZP pārliecinās, ka ārvalstu atlasē iesaistītie LZP darbinieki un ārvalstu eksperts ir iepazinušies ar attiecīgo kārtību un parakstījuši apliecinājumu par interešu konflikta neesamību.

Noteikumu projekts atrunā nosacījumus gadījumiem, kad saimniecisku darbību nesaistīta projekta īstenošanas rezultātā tiek gūti ieņēmumi no projekta ietvaros iegūto zināšanu un tehnoloģiju pārneses un projekts atbilst  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 61. panta 7. punkta "b" apakšpunkta un 65. panta 8. punkta nosacījumiem, labuma guvējs veic projekta izmaksu ieguvumu vai izmaksu efektivitātes analīzi atbilstoši normatīvā akta, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā 1.pielikuma sadaļā “Projekta izmaksu efektivitātes novērtēšana” noteiktajam.

Noteikumu projekts paredz, ka īstenojot projektu finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes nosacījumu ievērošanu atbilstoši Parlamenta un Padomes Regulas 2021/1060 47. pantam un 50. pantam un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā. Projektu finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes nosacījumu ievērošanai izmanto arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas.

Izglītības un zinātnes ministrija izmantojot Komisijas elektroniskās paziņošanas sistēmu, 20 darbdienu laikā no atbalsta pasākuma stāšanās spēkā nosūtu Eiropas Komisijai kopsavilkuma informāciju atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 11. pantā noteiktajam.

1.1.1.3. pasākuma ieviešanā tiks nodrošināta sinerģija un papildināmība, kā arī nepārklāšanās ar Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda 1.1.1.1.pasākuma ietvaros, jo to īstenošana nepārklāsies to īstenošanas laika ietvarā.

Tāpat projekta iesniedzējiem projekta iesniegumā nepieciešams aprakstīt demarkāciju ar Izglītības un zinātnes ministrijas Atveseļošanas fonda atbalsta programmu (5.2.1.1.i. 2.kārta) un Ekonomikas ministrijas Atveseļošanas fonda atbalsta programmām (1.2.1.2.i. 2.pasākums, 2.2.1.3.i. investīcija, 5.1.1.2.i. investīcijas pirmā kārta, 5.1.1.2.i investīcijas otrā kārta un 5.1.1.2.i. investīcijas ceturtā kārta), ņemot vērā, ka pasākuma ietvaros paredzēts atbalsts pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām, kas savu darbību var īstenot sadarbībā ar komersantiem, veicot tehniski ekonomisko priekšizpēti, rūpnieciskos pētījumus un eksperimentālās izstrādes.

1.1.1.3. pasākumam nav ietekmes uz  horizontālajiem principiem „Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu”. 

1.1.1.3.pasākuma ERAF investīcijām piemēroti sekojoši intervences kodi un indikatīvi plānotais ES fonda finansējums:
10. intervences kods "Mazo un vidējo uzņēmumu pētniecības un inovācijas darbības, tostarp tīklošana" - 1.kārtas ietvaros - 7 384 800 euro, 2.kārtas ietvaros - 4 194 240 euro;
11. intervences kods "Lielo uzņēmumu pētniecības un inovācijas darbības, tostarp tīklošana" - 1.kārtas ietvaros - 7 384 800 euro, 2.kārtas ietvaros - 4 194 240 euro;
12. intervences kods "Publisko pētniecības centru, augstākās izglītības un kompetences centru pētniecības un inovācijas darbības, tostarp tīklošana (rūpnieciskā pētniecība, eksperimentālā izstrāde, priekšizpēte)"  - 1.kārtas ietvaros - 7 384 800 euro, 2.kārtas ietvaros - 4 194 240 euro;
28. intervences kods "Tehnoloģiju nodošana un sadarbība starp uzņēmumiem, pētniecības centriem un augstākās izglītības nozari" - 1.kārtas ietvaros - 7 384 800 euro, 2.kārtas ietvaros - 4 194 240 euro;
29. intervences kods "Pētniecības un inovācijas procesi, tehnoloģiju nodošana un sadarbība starp uzņēmumiem, pētniecības centriem un universitātēm, kas pievēršas zemu oglekļa emisiju ekonomikai, noturībai pret klimata pārmaiņām un spējai pielāgoties tām" - 1.kārtas ietvaros - 1 230 800 euro, 2.kārtas ietvaros - 699 040 euro;
atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.–2027. gadam.

[1] Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam Apstiprināts ar 2020. gada 2. jūlija Latvijas Republikas Saeimas lēmumu Nr. 418/Lm13. Pieejams: https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/NAP2027_apstiprin%C4%81ts%20Saeim%C4%81_1.pdf
[2] Iepirkumu uzraudzības biroja sagatavotā informācija par Sociāli atbildīgu publisko iepirkumu pieejama šeit: https://www.iub.gov.lv/lv/socialais-iepirkums.
[3] Iepirkumu uzraudzības biroja sagatavotā informācija par Inovatīvo publisko iepirkumu pieejama šeit: https://www.iub.gov.lv/lv/inovativais-iepirkums?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F.