Anotācija (ex-ante)

21-TA-984: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 20. marta noteikumos Nr. 169 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts, lai uzlabotu būvspeciālistu patstāvīgās prakses uzraudzības procesu, nosakot kompetences pārbaudes iestādēm iespēju precīzāk definēt minimālo patstāvīgās prakses apjomu, kas tiek pārbaudīta būvspeciālistu uzraudzības ietvaros, ieviests jauns lēmums par ilgstoši apturētu būvprakses sertifikāta anulēšanu, precizēts būvspeciālistu uzraudzības maksas apmaksas termiņš, un paredzēta iespēja kompetences pārbaudes iestādām uzraudzības maksas atlikumu izlietot arī būvspeciālistu kompetences paaugstināšanai.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts, lai uzlabotu būvspeciālistu patstāvīgās prakses uzraudzības procesu, nosakot kompetences pārbaudes iestādēm iespēju precīzāk definēt minimālo patstāvīgās prakses apjomu, kas tiek pārbaudīta būvspeciālistu uzraudzības ietvaros, ieviests jauns lēmums par ilgstoši apturētu būvprakses sertifikāta anulēšanu, precizēts būvspeciālistu uzraudzības maksas apmaksas termiņš, un paredzēta iespēja kompetences pārbaudes iestādām uzraudzības maksas atlikumu izlietot arī būvspeciālistu kompetences paaugstināšanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
1. Ekonomikas ministrija 2022.gada 1. ceturksnī ir noslēgusi jaunus deleģēšanas līgumus par būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību ar biedrībām: "Latvijas būvinženieru savienība", "Latvijas arhitektu savienība", "Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība", "Latvijas elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācija", "Latvijas jūrniecības savienība", "Latvijas dzelzceļnieku biedrība", "Latvijas melioratoru biedrība" un "Latvijas elektriķu brālība". Noslēgtie deleģēšanas līgumi nosaka, ka būvspeciālistu uzraudzības periods ir kalendārais gads (iepriekš vairumam kompetences pārbaudes iestāžu tas bija no tekošā gada 1.aprīļa līdz nākošā gada 31. martam).

2. Kompetences pārbaudes iestādes ir norādījušas, ka vairāki būvspeciālisti ir ilgstoši apturējuši savus būvprakses sertifikātus un neplāno tos atjaunot.

3. Vairākām kompetences pārbaudes iestādēm no saņemtās būvspeciālistu uzraudzības maksas ir izveidojušies uzkrājumi, jo pārskata periodā saņemto sūdzību skaits bija mazāks nekā plānotais, atbilstoši Ministru kabineta 2019.gada 5.marta noteikumiem "Būvspeciālistu uzraudzības un kompetences novērtēšanas cenrādis" anotācijā veiktajam aprēķinam. Ņemot vērā, ka  normatīvie akti šobrīd nenosaka kārtību kā kompetences pārbaudes iestādes var rīkoties ar šiem uzkrājumiem, kompetences pārbaudes iestādes šos uzkrājumus izlieto papildus pārbaužu veikšanai vai neparedzētiem izdevumiem, kas var rasties būvspeciālistu uzraudzības procesā.

4. Kompetences pārbaudes iestādes regulāri sniedz priekšlikumus Ministru kabineta 2018.gada 20.marta noteikumu Nr. 169 "Būspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr. 169) grozījumiem, paredzot iespējas kādas noteiktas būvspeciālistu darbības ieskaitīt šo būvspeciālistu patstāvīgajā praksē, kas tiek pārbaudīta atbilstoši Noteikumu Nr. 169 40.1. apakšpunktam. Noteikumu Nr. 169 40.1.apakšpunktā ir noteikts, ka būvspeciālistam kompetences pārbaudes iestādes noteiktajā apjomā ir jāpraktizē vismaz trīs gadi pēdējo piecu gadu laikā, bet kompetences pārbaudes iestādes nav precīzi noteikušas šo apjomu, līdz ar to šobrīd tiek uzskatīs, ka būvspeciālisti var veikt tikai pamata pienākumus, kas atbilst to darbības sfērām (piemēram būvdarbu vadītāji var tikai vadīt būvdarbus).

5. Vienlaikus, lai nodrošinātu labāku skaidrību noteikumu projektā ir precizēta terminoloģija attiecībā uz kompetences novērtēšanu un precizēti patstāvīgās prakses pārbaudes nosacījumi pārbaudei, kura tiek veikta ne retāk kā reizi piecos gados.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Ekonomikas ministrija 2022.gada 1. ceturksnī ir noslēgusi jaunus deleģēšanas līgumus par būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību ar biedrībām: "Latvijas būvinženieru savienība", "Latvijas arhitektu savienība", "Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība", "Latvijas elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācija", "Latvijas jūrniecības savienība", "Latvijas dzelzceļnieku biedrība", "Latvijas melioratoru biedrība" un "Latvijas elektriķu brālība". Noslēgtie deleģēšanas līgumi nosaka, ka būvspeciālistu uzraudzības periods ir kalendārais gads (iepriekš vairumam kompetences pārbaudes iestāžu tas bija no tekošā gada 1.aprīļa līdz nākošā gada 31. martam);
Risinājuma apraksts
Lai izvairītos no situācijas, kad kompetences pārbaudes iestādēm trūkst finansējums būvspeciālistu uzraudzības veikšanai katra gada pirmajā ceturksnī, nepieciešams noteikt būvspeciālistu uzraudzības maksas termiņa apmaksu ātrāk, nevis 1.aprīlī, kā tas šobrīd ir noteikts Noteikumu Nr. 169 44.7. apakšpunktā. Līdz ar to būvspeciālistu uzraudzības maksas apmaksas termiņš tiek noteikts katra gada 1. februāris.
Problēmas apraksts
2. Kompetences pārbaudes iestādes ir norādījušas, ka vairāki būvspeciālisti ir ilgstoši apturējuši savus būvprakses sertifikātus un neplāno to darbību atjaunot.
Risinājuma apraksts
Noteikumos Nr. 169 būvspeciālistiem ir noteikti pienākumi patstāvīgi uzturēt savu kompetenci veicot patstāvīgo praksi un profesionālo pilnveidi atbilstoši kompetences pārbaudes iestādes noteiktajam apjomam. Gadījumā ja būvspeciālisti ilgstoši ir apturējuši būvprakses sertifikātus, tie nevar veikt patstāvīgo praksi un lai būvprakses sertifikāta darbību atjaunotu, būvspeciālistam ir jānokārto kompetences pārbaude atbilstoši Noteikumu Nr. 169 40.1.apakšpunktam. Līdz ar to ir samērīgi anulēt būvprakses sertifikātu būvspeciālistiem, kuriem kompetences pārbaudes iestāde veicot Būvniecības likuma 13.panta 91 daļā noteikto pārbaudi konstatē, ka būvprakses sertifikāts pēc būvspeciālista iniciatīvas pēdējo piecu gadu laikā ir bijis apturēts vairāk kā četrus gadus.
Problēmas apraksts
3. Vairākām kompetences pārbaudes iestādēm no saņemtās būvspeciālistu uzraudzības maksas ir izveidojušies uzkrājumi, jo pārskata periodā saņemto sūdzību skaits bija mazāks nekā plānotais, atbilstoši Ministru kabineta 2019.gada 5.marta noteikumiem "Būvspeciālistu uzraudzības un kompetences novērtēšanas cenrādis" anotācijā veiktajam aprēķinam. Ņemot vērā, ka  normatīvie akti šobrīd nenosaka kārtību kā kompetences pārbaudes iestādes var rīkoties ar šiem uzkrājumiem, kompetences pārbaudes iestādes šos uzkrājumus izlieto papildus pārbaužu veikšanai vai neparedzētiem izdevumiem, kas var rasties būvspeciālistu uzraudzības procesā.
Risinājuma apraksts
Daļu no šiem uzkrājumiem, saskaņojot ar Ekonomikas ministriju, varētu izlietot būvspeciālistu kompetences paaugstināšanas pasākumiem un būvniecības nozares attīstībai, kas kopumā celtu būvniecības nozares darba kvalitāti un produktivitāti. Ekonomikas ministrija deleģēšanas līgumos (deleģēšanas līgumi ir pieejami saitē: https://www.em.gov.lv/lv/buvspecialisti ) ir paredzējusi sekojošus būvspeciālistu kompetences celšanas un būvniecības nozares attīstības pasākumus:

-  Kompetences pārbaudes iestādes (turpmāk - KPI) apkopo informāciju par labo praksi valsts pārvaldes uzdevuma izpildes ietvaros uzraugāmo būvspeciālistu darbības sfērās, kā arī KPI darbības ietvaros iegūto informāciju par labai praksei neatbilstošu profesionālo darbību.

- Kompetences pārbaudes iestādēm ir pienākums piedalīties ar KPI saistīto būvniecības jomas būvinženiera vai saistītu inženierzinātnes profesiju standartu un nozares kvalifikācijas struktūras aktualizēšanā.

- Kompetences pārbaudes iestādes, saskaņojot ar Ekonomikas ministriju, izstrādā nozares standartus, vadlīnijas, darbu veikšanas specifikācijas u.c. dokumentāciju, kas veicina labās prakses ieviešanu būvniecības nozarē.
 
Problēmas apraksts
4. Kompetences pārbaudes iestādes regulāri sniedz priekšlikumus Noteikumi Nr. 169 grozījumiem, paredzot iespējas kādas noteiktas būvspeciālistu darbības ieskaitīt šo būvspeciālistu patstāvīgajā praksē, kas tiek pārbaudīta atbilstoši Noteikumu Nr. 169 40.1. apakšpunktam. Noteikumu Nr. 169 40.1.apakšpunktā ir noteikts, ka būvspeciālistam kompetences pārbaudes iestādes noteiktajā apjomā ir jāpraktizē vismaz trīs gadi pēdējo piecu gadu laikā, bet kompetences pārbaudes iestādes nav precīzi noteikušas šo apjomu, līdz ar to šobrīd tiek uzskatīs, ka būvspeciālisti var veikt tikai pamata pienākumus, kas atbilst to darbības sfērām (piemēram būvdarbu vadītāji var tikai vadīt būvdarbus).
Risinājuma apraksts
Kompetences pārbaudes iestādes ir kompetentas izvērtēt kādas darbības būtu jāieskaita būvspeciālistu patstāvīgajā praksē, līdz ar to, lai izvairītos no visu šo darbību uzskaitīšanas Noteikumos Nr. 169, Noteikumu projekts paredz tiesības kompetences pārbaudes iestādēm šīs darbības definēt savā būvspeciālistu uzraudzības dokumentācijā, kura tiek saskaņota ar Ekonomikas ministriju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Noteikuma projekta mērķi nav iespējams sasniegt ar alternatīviem risinājumiem
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Noteikumu projekts nerada papildus administratīvo slogu

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Skaidrojums
Ekonomikas ministrija katru gadu izvērtē būvspeciālistu kompetences pārbaudes iestāžu darbību, veikto pārbaužu apjomu un finansējuma izlietojuma atbilstību deleģētajam uzdevumam.
Kas veiks ex-post novērtējumu?
Ekonomikas minsitrija
Ietekmes pēcpārbaudes veikšanas termiņš
30.04.2023.
Rezultāti/rādītāji, pēc kā tiek vērtēta tiesību akta (vai kādas tā daļas) mērķa sasniegšana
-

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
-
Nevalstiskās organizācijas
Biedrības "Latvijas būvinženieru savienība", "Latvijas arhitektu savienība", "Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība", "Latvijas elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācija", "Latvijas jūrniecības savienība", "Latvijas dzelzceļnieku biedrība", "Latvijas melioratoru biedrība" un "Latvijas elektriķu brālība"
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Noteikumu projekts tiks precizēts pēc sabiedrības līdzdalības.

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Noteikumu projekts tiks precizēts pēc sabiedrības līdzdalības.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi