21-TA-469: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "“Par nekustamā īpašuma Vidzemes ielā 20, Daugavpilī, valstij piederošās 3/8 domājamās daļas atsavināšanu”
" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā un otrā daļa, 4.panta ceturtās daļas 1. un 7.punkts, 5.panta pirmā daļa, 14.panta nosacījumi.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par nekustamā īpašuma Vidzemes ielā 20, Daugavpilī, valstij piederošās 3/8 domājamās daļas atsavināšanu” (turpmāk – rīkojuma projekts) paredz, ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā ietverto tiesisko regulējumu, kā arī ievērojot 14.panta nosacījumus, atļaut valsts akciju sabiedrībai „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk - VNĪ) pārdot izsolē nekustamā īpašuma valstij piederošās 3/8 domājamās daļas, kas nav nepieciešamas valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē 3/8 domājamās daļas no būvju nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0500 508 2001) septiņām būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 0500 008 2001 001, 0500 008 2001 002, 0500 008 2001 003, 0500 008 2001 006, 0500 008 2001 009, 0500 008 2001 010 un 0500 008 2001 011) - Vidzemes ielā 20, Daugavpilī (turpmāk valstij piederošās 3/8 domājamās daļas no nekustamā īpašuma).
Īpašuma tiesības Daugavpils tiesas Daugavpils pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000323617 uz nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0500 508 2001) nostiprinātas:
3/8 domājamo daļu apmērā Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā, lēmuma datums: 23.08.2021.;
5/8 domājamo daļu apmērā fiziskai personai, lēmuma datums: 19.02.2007.
Zemesgrāmatas I daļas 1.iedaļas ierakstā Nr.1.2. ir atzīme – ēkas saistītas ar zemes gabalu Vidzemes ielā 20, Daugavpilī, zemes gabala platība 685 kvm, kadastra apzīmējums 0500 008 2001.
Nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0500 508 2001) atrodas uz Daugavpils valstspilsētas pašvaldības īpašumā esošas zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0500 008 2001) Vidzemes ielā 20, Daugavpilī, kas ierakstīta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000512013, lēmuma datums: 30.10.2012.
Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk - NĪVKIS) datiem visa nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0500 508 2001) kadastrālā vērtība uz 2021.gada 1.janvāri noteikta 9025 euro, attiecīgi 3/8 domājamām daļām no nekustamā īpašuma atbilst 3384,38 euro.
Nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0500 508 2001) sastāvā reģistrētas septiņas būves (būvju kadastra apzīmējumi (būvju kadastra apzīmējumi 0500 008 2001 001, 0500 008 2001 002, 0500 008 2001 003, 0500 008 2001 006, 0500 008 2001 009, 0500 008 2001 010 un 0500 008 2001 011).
Saskaņā ar NĪVKIS datiem būvei (dzīvojamā māja) (būves kadastra apzīmējums 0500 008 2001 001) noteikts galvenais lietošanas veids divu dzīvokļu mājas. Būves (būves kadastra apzīmējums 0500 008 2001 001) nolietojums – 35%. Būves (būves kadastra apzīmējums 0500 008 2001 001) kopējā platība atbilstoši NĪVKIS datiem ir 86,7 kv.m.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem būvei (šķūnis) (būves kadastra apzīmējums 0500 008 2001 002) noteikts galvenais lietošanas veids citas, iepriekš neklasificētas, ēkas. Būves (būves kadastra apzīmējums 0500 008 2001 002) nolietojums – 50%. Būves (būves kadastra apzīmējums 0500 008 2001 002) kopējā platība atbilstoši NĪVKIS datiem ir 12,8 kv.m.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem būvei (saimniecības ēka) (būves kadastra apzīmējums 0500 008 2001 003) noteikts galvenais lietošanas veids citas, iepriekš neklasificētas, ēkas. Būves (būves kadastra apzīmējums 0500 008 2001 003) nolietojums – 50%. Būves (būves kadastra apzīmējums 0500 008 2001 003) kopējā platība atbilstoši NĪVKIS datiem ir 28,2 kv.m.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem būvei (ateja) (būves kadastra apzīmējums 0500 008 2001 006) noteikts galvenais lietošanas veids citas, iepriekš neklasificētas, ēkas. Būves (būves kadastra apzīmējums 0500 008 2001 006) nolietojums – 45%. Būves (būves kadastra apzīmējums 0500 008 2001 006) kopējā platība atbilstoši NĪVKIS datiem ir 1,0 kv.m.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem būvei (siltumnīca) (būves kadastra apzīmējums 0500 008 2001 009) noteikts galvenais lietošanas veids citas, iepriekš neklasificētas, ēkas. Būves (būves kadastra apzīmējums 0500 008 2001 009) nolietojums – 30%. Būves (būves kadastra apzīmējums 0500 008 2001 009) kopējā platība atbilstoši NĪVKIS datiem ir 25,2 kv.m.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem būvei (šķūnis) (būves kadastra apzīmējums 0500 008 2001 010) noteikts galvenais lietošanas veids citas, iepriekš neklasificētas, ēkas. Būves (būves kadastra apzīmējums 0500 008 2001 010) nolietojums – 50%. Būves (būves kadastra apzīmējums 0500 008 2001 010) kopējā platība atbilstoši NĪVKIS datiem ir 10,8 kv.m.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem būvei (pagrabs) (būves kadastra apzīmējums 0500 008 2001 011) noteikts galvenais lietošanas veids citas, iepriekš neklasificētas, ēkas. Būves (būves kadastra apzīmējums 0500 008 2001 011) nolietojums – 30%. Būves (būves kadastra apzīmējums 0500 008 2001 011) kopējā platība atbilstoši NĪVKIS datiem ir 1,4 kv.m.
Saskaņā ar 2021.gada 13.jūlija ziņojumu Nr.ZIN/7489 apsekojot nekustamo īpašumu dabā konstatēts, ka dzīvojamā māja ir apmierinošā tehniskā stāvoklī, palīgēkas – avārijas stāvoklī. Fiziskais nolietojums pēc vizuālās apsekošanas dabā: dzīvojamai mājai (0500 008 2001 001) - 45%, šķūnim (0500 008 2001 002) - 90%, saimniecības ēkai (0500 008 2001 003) - 70%, atejai (0500 008 2001 006) - 70 %, siltumnīcai (0500 008 2001 009) - 60%, šķūnim (0500 008 2001 010) - 70 %, pagrabam (0500 008 2001 011) - 65%.
Valstij piederošās 3/8 domājamās daļas no nekustamā īpašuma Vidzemes ielā 20, Daugavpilī, nav iznomātas.
3/8 domājamās daļas no nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0500 508 2001) Vidzemes ielā 20, Daugavpilī, pārņemtas Finanšu ministrijas valdījumā (VNĪ pārvaldīšanā) ar Latgales apgabaltiesas iecirkņa Nr.19 zvērinātas tiesu izpildītāja Ingara Osipova 2021.gada 21.janvāra bezmantinieka mantas nodošanas – pieņemšanas aktu Nr.122/2020 izpildu lietā Nr.00023/019/2019-BL, pamatojoties uz Ministru kabineta 2013.gada 2.jūlija noteikumu Nr.364 "Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieka mantu" 14.1.apakšpunktu.
Kreditors (Daugavpils valstspilsētas pašvaldība) saskaņā ar 2020.gada 6.oktobra vēstuli Nr.1.2-6/967 ir informējusi zvērinātu tiesu izpildītāju Ingaru Osipovu, ka atsakās izmantot pirmpirkuma tiesības un paturēt nekustamo īpašumu pašvaldības īpašumā.
Īpašuma tiesības Daugavpils tiesas Daugavpils pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000323617 uz nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0500 508 2001) nostiprinātas:
3/8 domājamo daļu apmērā Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā, lēmuma datums: 23.08.2021.;
5/8 domājamo daļu apmērā fiziskai personai, lēmuma datums: 19.02.2007.
Zemesgrāmatas I daļas 1.iedaļas ierakstā Nr.1.2. ir atzīme – ēkas saistītas ar zemes gabalu Vidzemes ielā 20, Daugavpilī, zemes gabala platība 685 kvm, kadastra apzīmējums 0500 008 2001.
Nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0500 508 2001) atrodas uz Daugavpils valstspilsētas pašvaldības īpašumā esošas zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0500 008 2001) Vidzemes ielā 20, Daugavpilī, kas ierakstīta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000512013, lēmuma datums: 30.10.2012.
Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk - NĪVKIS) datiem visa nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0500 508 2001) kadastrālā vērtība uz 2021.gada 1.janvāri noteikta 9025 euro, attiecīgi 3/8 domājamām daļām no nekustamā īpašuma atbilst 3384,38 euro.
Nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0500 508 2001) sastāvā reģistrētas septiņas būves (būvju kadastra apzīmējumi (būvju kadastra apzīmējumi 0500 008 2001 001, 0500 008 2001 002, 0500 008 2001 003, 0500 008 2001 006, 0500 008 2001 009, 0500 008 2001 010 un 0500 008 2001 011).
Saskaņā ar NĪVKIS datiem būvei (dzīvojamā māja) (būves kadastra apzīmējums 0500 008 2001 001) noteikts galvenais lietošanas veids divu dzīvokļu mājas. Būves (būves kadastra apzīmējums 0500 008 2001 001) nolietojums – 35%. Būves (būves kadastra apzīmējums 0500 008 2001 001) kopējā platība atbilstoši NĪVKIS datiem ir 86,7 kv.m.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem būvei (šķūnis) (būves kadastra apzīmējums 0500 008 2001 002) noteikts galvenais lietošanas veids citas, iepriekš neklasificētas, ēkas. Būves (būves kadastra apzīmējums 0500 008 2001 002) nolietojums – 50%. Būves (būves kadastra apzīmējums 0500 008 2001 002) kopējā platība atbilstoši NĪVKIS datiem ir 12,8 kv.m.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem būvei (saimniecības ēka) (būves kadastra apzīmējums 0500 008 2001 003) noteikts galvenais lietošanas veids citas, iepriekš neklasificētas, ēkas. Būves (būves kadastra apzīmējums 0500 008 2001 003) nolietojums – 50%. Būves (būves kadastra apzīmējums 0500 008 2001 003) kopējā platība atbilstoši NĪVKIS datiem ir 28,2 kv.m.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem būvei (ateja) (būves kadastra apzīmējums 0500 008 2001 006) noteikts galvenais lietošanas veids citas, iepriekš neklasificētas, ēkas. Būves (būves kadastra apzīmējums 0500 008 2001 006) nolietojums – 45%. Būves (būves kadastra apzīmējums 0500 008 2001 006) kopējā platība atbilstoši NĪVKIS datiem ir 1,0 kv.m.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem būvei (siltumnīca) (būves kadastra apzīmējums 0500 008 2001 009) noteikts galvenais lietošanas veids citas, iepriekš neklasificētas, ēkas. Būves (būves kadastra apzīmējums 0500 008 2001 009) nolietojums – 30%. Būves (būves kadastra apzīmējums 0500 008 2001 009) kopējā platība atbilstoši NĪVKIS datiem ir 25,2 kv.m.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem būvei (šķūnis) (būves kadastra apzīmējums 0500 008 2001 010) noteikts galvenais lietošanas veids citas, iepriekš neklasificētas, ēkas. Būves (būves kadastra apzīmējums 0500 008 2001 010) nolietojums – 50%. Būves (būves kadastra apzīmējums 0500 008 2001 010) kopējā platība atbilstoši NĪVKIS datiem ir 10,8 kv.m.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem būvei (pagrabs) (būves kadastra apzīmējums 0500 008 2001 011) noteikts galvenais lietošanas veids citas, iepriekš neklasificētas, ēkas. Būves (būves kadastra apzīmējums 0500 008 2001 011) nolietojums – 30%. Būves (būves kadastra apzīmējums 0500 008 2001 011) kopējā platība atbilstoši NĪVKIS datiem ir 1,4 kv.m.
Saskaņā ar 2021.gada 13.jūlija ziņojumu Nr.ZIN/7489 apsekojot nekustamo īpašumu dabā konstatēts, ka dzīvojamā māja ir apmierinošā tehniskā stāvoklī, palīgēkas – avārijas stāvoklī. Fiziskais nolietojums pēc vizuālās apsekošanas dabā: dzīvojamai mājai (0500 008 2001 001) - 45%, šķūnim (0500 008 2001 002) - 90%, saimniecības ēkai (0500 008 2001 003) - 70%, atejai (0500 008 2001 006) - 70 %, siltumnīcai (0500 008 2001 009) - 60%, šķūnim (0500 008 2001 010) - 70 %, pagrabam (0500 008 2001 011) - 65%.
Valstij piederošās 3/8 domājamās daļas no nekustamā īpašuma Vidzemes ielā 20, Daugavpilī, nav iznomātas.
3/8 domājamās daļas no nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0500 508 2001) Vidzemes ielā 20, Daugavpilī, pārņemtas Finanšu ministrijas valdījumā (VNĪ pārvaldīšanā) ar Latgales apgabaltiesas iecirkņa Nr.19 zvērinātas tiesu izpildītāja Ingara Osipova 2021.gada 21.janvāra bezmantinieka mantas nodošanas – pieņemšanas aktu Nr.122/2020 izpildu lietā Nr.00023/019/2019-BL, pamatojoties uz Ministru kabineta 2013.gada 2.jūlija noteikumu Nr.364 "Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieka mantu" 14.1.apakšpunktu.
Kreditors (Daugavpils valstspilsētas pašvaldība) saskaņā ar 2020.gada 6.oktobra vēstuli Nr.1.2-6/967 ir informējusi zvērinātu tiesu izpildītāju Ingaru Osipovu, ka atsakās izmantot pirmpirkuma tiesības un paturēt nekustamo īpašumu pašvaldības īpašumā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
-
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā nekustamā īpašuma atrašanās vietu un sastāvu, VNĪ nav zināmas valsts pārvaldes iestāžu funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu nepieciešams saglabāt nekustamo īpašumu, un tas nav nepieciešams VNĪ saimnieciskās darbības veikšanai, līdz ar to optimālākais risinājums ir tā virzīšana atsavināšanai.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 45.panta pirmo daļu valsts dzīvojamo māju, kā arī dzīvokļa īpašumu pirms nodošanas atsavināšanai jāpiedāvā nodot tās pašvaldības īpašumā, kuras teritorijā atrodas attiecīgā valsts dzīvojamā māja vai dzīvokļa īpašums. Pašvaldības domei mēneša laikā jāpieņem lēmums par tās pārņemšanu pašvaldības īpašumā vai atteikums to darīt.
Ievērojot minēto, VNĪ 2021.gada 26.augustā nosūtīja Pašvaldībai vēstuli ar lūgumu izskatīt jautājumu par nekustamā īpašuma Vidzemes ielā 20, Daugavpilī, valstij piederošo 3/8 domājamo daļu apmērā pārņemšanu pašvaldības īpašumā un par pieņemto lēmumu informēt VNĪ.
VNĪ saņemta 2021.gada 2.septembra Pašvaldības vēstule Nr.1.2.-6/812, kurā Pašvaldība informēja, ka atsakās pārņemt pašvaldības īpašumā valstij piederošās 3/8 domājamās daļas no būvju nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0500 508 2001) Vidzemes ielā 20, Daugavpilī, jo minētais nekustamais īpašums nav nepieciešams Pašvaldības funkciju izpildei.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 1.punktu atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemes īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz īpašumā esošās zemes.
Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 7.punkts paredz, ka publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt kopīpašnieks, ja viņš vēlas izbeigt kopīpašuma attiecības ar publisku personu.
VNĪ nav saņemts atsavināšanas ierosinājums ne no būvju īpašuma Vidzemes ielā 20, Daugavpilī, kopīpašnieka, ne no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0500 008 2001), uz kura atrodas būvju īpašums, īpašnieka.
Pirmpirkuma tiesības uz 3/8 domājamām daļām no nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0500 508 2001) Vidzemes ielā 20, Daugavpilī, saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 1.punktu ir zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0500 008 2001) īpašniekam-Daugavpils valstspilsētas pašvaldībai un saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 7.punktu būvju nekustamā īpašuma Vidzemes ielā 20, Daugavpilī, 5/8 domājamo daļu kopīpašniekam.
Atsavinot 3/8 domājamās daļas no būvju īpašuma, VNĪ pirmpirkuma tiesības piedāvās gan būves kopīpašniekam, gan zemes īpašniekam, uzaicinot minētās personas mēneša laikā iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 14.pantu. Ja mēneša laikā minētās personas neiesniegs pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegs atteikumu, rīkojama izsole. Šādā gadījumā minētās personas būs tiesīgas iegādāties nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā.
Lai nākamajam nekustamā īpašuma ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par atsavināmā nekustamā īpašuma sastāvu un faktisko stāvokli, valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumos tiks ierakstīts, ka valstij piederošās 3/8 domājamās daļas no nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0500 508 2001) ir kopīpašums, kā arī to, ka pārdodamo valstij piederošo domājamo daļu no nekustamā īpašuma sastāvā esošās būves atrodas uz pašvaldībai piederošās zemes vienības, kas neietilpst pārdodamā objekta sastāvā un ka pircējs neiegūst īpašuma tiesības uz zemi. Papildus izsoles noteikumos tiks norādīts, ka valstij piederošo domājamo daļu nekustamā īpašuma ieguvējs un zemes īpašnieks atradīsies piespiedu dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās. Neatkarīgi no zemes un būves īpašnieku gribas, personai, kas būs būves īpašnieks, būs pienākums maksāt piespiedu zemes nomas maksu zemes īpašniekam. Papildus izsoles noteikumos tiks norādīts, ka nepastāv vienošanās ar otru kopīpašnieku par būvju lietošanas kārtību. Nākamajam nekustamā īpašuma ieguvējam, ja viņš vēlēsies lietot kādu reālu daļu (konkrētas telpas) kopīpašumā, kopīpašuma lietošanas kārtība jānosaka vienojoties ar otru kopīpašnieku vai strīdus gadījumā ceļot atbilstošu prasību tiesā.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajai daļai valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ, izņemot šā panta 1.1, 1.2 un 1.3 daļā minētos gadījumus.
Rīkojuma projekts paredz nekustamo īpašumu valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valstij piederošās domājamās daļas no nekustamā īpašuma 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atsavināšanas likuma 30.pantā ir noteikts, ka izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Rīkojuma projektā minēto valstij piederošo domājamo daļu no nekustamā īpašuma atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta otro daļu ierosina Finanšu ministrija.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 45.panta pirmo daļu valsts dzīvojamo māju, kā arī dzīvokļa īpašumu pirms nodošanas atsavināšanai jāpiedāvā nodot tās pašvaldības īpašumā, kuras teritorijā atrodas attiecīgā valsts dzīvojamā māja vai dzīvokļa īpašums. Pašvaldības domei mēneša laikā jāpieņem lēmums par tās pārņemšanu pašvaldības īpašumā vai atteikums to darīt.
Ievērojot minēto, VNĪ 2021.gada 26.augustā nosūtīja Pašvaldībai vēstuli ar lūgumu izskatīt jautājumu par nekustamā īpašuma Vidzemes ielā 20, Daugavpilī, valstij piederošo 3/8 domājamo daļu apmērā pārņemšanu pašvaldības īpašumā un par pieņemto lēmumu informēt VNĪ.
VNĪ saņemta 2021.gada 2.septembra Pašvaldības vēstule Nr.1.2.-6/812, kurā Pašvaldība informēja, ka atsakās pārņemt pašvaldības īpašumā valstij piederošās 3/8 domājamās daļas no būvju nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0500 508 2001) Vidzemes ielā 20, Daugavpilī, jo minētais nekustamais īpašums nav nepieciešams Pašvaldības funkciju izpildei.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 1.punktu atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemes īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz īpašumā esošās zemes.
Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 7.punkts paredz, ka publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt kopīpašnieks, ja viņš vēlas izbeigt kopīpašuma attiecības ar publisku personu.
VNĪ nav saņemts atsavināšanas ierosinājums ne no būvju īpašuma Vidzemes ielā 20, Daugavpilī, kopīpašnieka, ne no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0500 008 2001), uz kura atrodas būvju īpašums, īpašnieka.
Pirmpirkuma tiesības uz 3/8 domājamām daļām no nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0500 508 2001) Vidzemes ielā 20, Daugavpilī, saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 1.punktu ir zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0500 008 2001) īpašniekam-Daugavpils valstspilsētas pašvaldībai un saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 7.punktu būvju nekustamā īpašuma Vidzemes ielā 20, Daugavpilī, 5/8 domājamo daļu kopīpašniekam.
Atsavinot 3/8 domājamās daļas no būvju īpašuma, VNĪ pirmpirkuma tiesības piedāvās gan būves kopīpašniekam, gan zemes īpašniekam, uzaicinot minētās personas mēneša laikā iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 14.pantu. Ja mēneša laikā minētās personas neiesniegs pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegs atteikumu, rīkojama izsole. Šādā gadījumā minētās personas būs tiesīgas iegādāties nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā.
Lai nākamajam nekustamā īpašuma ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par atsavināmā nekustamā īpašuma sastāvu un faktisko stāvokli, valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumos tiks ierakstīts, ka valstij piederošās 3/8 domājamās daļas no nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0500 508 2001) ir kopīpašums, kā arī to, ka pārdodamo valstij piederošo domājamo daļu no nekustamā īpašuma sastāvā esošās būves atrodas uz pašvaldībai piederošās zemes vienības, kas neietilpst pārdodamā objekta sastāvā un ka pircējs neiegūst īpašuma tiesības uz zemi. Papildus izsoles noteikumos tiks norādīts, ka valstij piederošo domājamo daļu nekustamā īpašuma ieguvējs un zemes īpašnieks atradīsies piespiedu dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās. Neatkarīgi no zemes un būves īpašnieku gribas, personai, kas būs būves īpašnieks, būs pienākums maksāt piespiedu zemes nomas maksu zemes īpašniekam. Papildus izsoles noteikumos tiks norādīts, ka nepastāv vienošanās ar otru kopīpašnieku par būvju lietošanas kārtību. Nākamajam nekustamā īpašuma ieguvējam, ja viņš vēlēsies lietot kādu reālu daļu (konkrētas telpas) kopīpašumā, kopīpašuma lietošanas kārtība jānosaka vienojoties ar otru kopīpašnieku vai strīdus gadījumā ceļot atbilstošu prasību tiesā.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajai daļai valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ, izņemot šā panta 1.1, 1.2 un 1.3 daļā minētos gadījumus.
Rīkojuma projekts paredz nekustamo īpašumu valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valstij piederošās domājamās daļas no nekustamā īpašuma 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atsavināšanas likuma 30.pantā ir noteikts, ka izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Rīkojuma projektā minēto valstij piederošo domājamo daļu no nekustamā īpašuma atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta otro daļu ierosina Finanšu ministrija.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, Rīkojuma projektu ievietojot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Attiecībā par rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma domājamajām daļām – būves kopīpašnieks un arī zemes īpašnieks, ja būvju kopīpašnieks un zemes īpašnieks nerealizēs savas pirmpirkuma tiesības - jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valstij piederošās domājamās daļas no nekustamajiem īpašumiem.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Attiecībā par rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma domājamajām daļām – būves kopīpašnieks un arī zemes īpašnieks, ja būvju kopīpašnieks un zemes īpašnieks nerealizēs savas pirmpirkuma tiesības - jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valstij piederošās domājamās daļas no nekustamajiem īpašumiem.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. VNĪ saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu un Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 37.punktu valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas. Ja valstij piederošās domājamās daļas no nekustamā īpašuma tiks atsavinātas 2021.gadā, tad atsavināšanā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu segšanas saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2021.gadam” 44. panta septīto daļu izlietojami valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tai skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai un vidi degradējošo objektu sakārtošanai. VNĪ ir tiesības atsavināšanas izdevumu segšanai paredzētos valsts nekustamā īpašuma atsavināšanā iegūtos līdzekļus izlietot arī tās pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai un šajā daļā noteikto pārvaldīšanas darbību, kas tiek segtas no valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem, priekšfinansēšanai.
Līdzekļi, kas 2021.gadā netiks izlietoti valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 2021.gada 31.decembrim tiks ieskaitīti valsts budžetā. Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt īpašumu pārdošanas vērtību, jo nekustamo īpašumu atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no nekustamo īpašumu tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "VNĪ"Nevalstiskās organizācijas
-Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” un institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus.
Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- VAS "VNĪ"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi