25-TA-1659: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 5. septembra noteikumos Nr. 512 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.2.1.i. investīcijas "Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem" otrās kārtas "Atbalsta pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti mājokļu vides pieejamības nodrošināšanai" īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 5. septembra noteikumos Nr. 512 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.2.1.i. investīcijas "Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem" otrās kārtas "Atbalsta pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti mājokļu vides pieejamības nodrošināšanai" īstenošanas noteikumi"” (turpmāk – noteikumu projekts) ir Labklājības ministrijas (turpmāk – ministrija) iniciatīva un izstrādāts saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 19.3 panta otro daļu[1].
[1] Likums par budžetu un finanšu vadību https://likumi.lv/ta/id/58057-likums-par-budzetu-un-finansu-vadibu
[1] Likums par budžetu un finanšu vadību https://likumi.lv/ta/id/58057-likums-par-budzetu-un-finansu-vadibu
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikuma projekta mērķis ir precizēt 3.1.2.1.i. investīcijas “Cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem" (turpmāk – 3.1.2.1.i. investīcija) otrajai kārtai "Atbalsta pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti mājokļu vides pieejamības nodrošināšanai" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – otrā kārta) pieejamo Atveseļošanas fonda (turpmāk – AF) un valsts budžeta (turpmāk – VB) finansējumu, samazināt mērķrādītāja vērtību, izslēgt vienu no atskaites punktiem, kā arī papildināt 3.1.2.1.i. investīcijas otro kārtu ar jaunu atbalstāmo darbību un tās īstenošanas nosacījumiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas īstenošanas noteikumi reglamentē Ministru kabineta 2023. gada 5. septembra noteikumi Nr. 512 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.2.1.i. investīcijas "Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem" otrās kārtas "Atbalsta pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti mājokļu vides pieejamības nodrošināšanai" īstenošanas noteikumi"" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 512). Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 512:
1. 7.1.2. punktu līdz 2025. gada 31. martam ir jāsasniedz 116. atskaites punkts par iepirkumu līgumu noslēgšanu personu ar invaliditāti mājokļu vides pieejamības pasākumu nodrošināšanai (turpmāk – 116. atskaites punkts). Savukārt MK noteikumu Nr. 512 8.2. apakšpunktā ir noteikti minētā mērķrādītāja sasniegšanu pamatojušie dokumenti;
2. 7.2. punktu līdz 2026. gada 30. jūnijam ir jāsasniedz mērķrādītājs, kas paredz nodrošināt pieejamību mājokļa videi 259 personām ar invaliditāti. Savukārt 8.3. apakšpunktā ir noteikti minētā mērķrādītāja sasniegšanu pamatojošie dokumenti, 19.1 punkts nosaka, ka ministrija mājokļa pielāgošanu var paredzēt vairāk nekā 259 mērķa grupas personām un 38. punkts paredz, ka 3.1.2.1.i. investīcijas otro kārtu īsteno līdz 2026. gada 30. jūnijam;
3. 10. punktu 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas pieejamais AF finansējums ir 4 812 637 euro. Papildu finansējumu veido valsts budžeta finansējums pievienotās vērtības nodokļa segšanai indikatīvi 1 006 101 euro;
4. 20. punktu 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas ietvaros īsteno šādas atbalstāmās darbības: projekta īstenošanu pamatojošās dokumentācijas izstrāde, mājokļa ārējās un iekšējās vides pielāgošana mērķa grupas personas vajadzībām, tai skaitā būvniecības darbi vides pieejamības nodrošināšanai, kā arī vides pieejamības tehnoloģiju, iekārtu, aprīkojuma un cita materiāltehniskā nodrošinājuma iegāde, piegāde un montāža, būvekspertīze, būvuzraudzība un autoruzraudzība, vides pieejamības konsultācijas, projekta vadība un īstenošana, informācijas un publicitātes prasību nodrošināšana. Savukārt 30. punktā noteikti šo minēto atbalstāmo darbību īstenošanas nosacījumi;
5. 31.2. apakšpunktu, piesaistot projekta atbalstāmo darbību veikšanai nepieciešamo personālu vai īstenojot publiskos iepirkumus, finansējuma saņēmējam ir jānodrošina, ka projekta īstenošanas laikā tiek ievēroti interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas nosacījumi, vismaz paredzot, ka projekta vadībā un īstenošanā iesaistītie darbinieki un iepirkumu līgumu izpildītāji ir informēti par korupcijas un interešu konflikta novēršanas jautājumiem un krāpšanas pazīmēm, parakstījuši apliecinājumus par interešu konflikta neesību un par pienākumu ziņot par konstatētajiem vai iespējamajiem trūkumiem un pārkāpumiem un informēti par iespēju ziņot par pārkāpumiem un par ziņotāju aizsardzību atbilstoši Trauksmes celšanas likumam.
1. 7.1.2. punktu līdz 2025. gada 31. martam ir jāsasniedz 116. atskaites punkts par iepirkumu līgumu noslēgšanu personu ar invaliditāti mājokļu vides pieejamības pasākumu nodrošināšanai (turpmāk – 116. atskaites punkts). Savukārt MK noteikumu Nr. 512 8.2. apakšpunktā ir noteikti minētā mērķrādītāja sasniegšanu pamatojušie dokumenti;
2. 7.2. punktu līdz 2026. gada 30. jūnijam ir jāsasniedz mērķrādītājs, kas paredz nodrošināt pieejamību mājokļa videi 259 personām ar invaliditāti. Savukārt 8.3. apakšpunktā ir noteikti minētā mērķrādītāja sasniegšanu pamatojošie dokumenti, 19.1 punkts nosaka, ka ministrija mājokļa pielāgošanu var paredzēt vairāk nekā 259 mērķa grupas personām un 38. punkts paredz, ka 3.1.2.1.i. investīcijas otro kārtu īsteno līdz 2026. gada 30. jūnijam;
3. 10. punktu 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas pieejamais AF finansējums ir 4 812 637 euro. Papildu finansējumu veido valsts budžeta finansējums pievienotās vērtības nodokļa segšanai indikatīvi 1 006 101 euro;
4. 20. punktu 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas ietvaros īsteno šādas atbalstāmās darbības: projekta īstenošanu pamatojošās dokumentācijas izstrāde, mājokļa ārējās un iekšējās vides pielāgošana mērķa grupas personas vajadzībām, tai skaitā būvniecības darbi vides pieejamības nodrošināšanai, kā arī vides pieejamības tehnoloģiju, iekārtu, aprīkojuma un cita materiāltehniskā nodrošinājuma iegāde, piegāde un montāža, būvekspertīze, būvuzraudzība un autoruzraudzība, vides pieejamības konsultācijas, projekta vadība un īstenošana, informācijas un publicitātes prasību nodrošināšana. Savukārt 30. punktā noteikti šo minēto atbalstāmo darbību īstenošanas nosacījumi;
5. 31.2. apakšpunktu, piesaistot projekta atbalstāmo darbību veikšanai nepieciešamo personālu vai īstenojot publiskos iepirkumus, finansējuma saņēmējam ir jānodrošina, ka projekta īstenošanas laikā tiek ievēroti interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas nosacījumi, vismaz paredzot, ka projekta vadībā un īstenošanā iesaistītie darbinieki un iepirkumu līgumu izpildītāji ir informēti par korupcijas un interešu konflikta novēršanas jautājumiem un krāpšanas pazīmēm, parakstījuši apliecinājumus par interešu konflikta neesību un par pienākumu ziņot par konstatētajiem vai iespējamajiem trūkumiem un pārkāpumiem un informēti par iespēju ziņot par pārkāpumiem un par ziņotāju aizsardzību atbilstoši Trauksmes celšanas likumam.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. EK nolūkā mazināt administratīvo slogu Padomes īstenošanas lēmuma par Latvijas AF plāna apstiprināšanu (turpmāk – Padomes lēmums) grozījumos un AF plāna trešajā papildinājumā (turpmāk - AF plāna grozījumi Nr. 3) ierosināja izslēgt 3.1.2.1.i. otrās kārtas investīcijas 116. atskaites punktu, kas, kā minēts iepriekš, izpildāms līdz 2025. gada 31. martam. Minētās izmaiņas tika ierosinātas, ņemot vērā, ka 117. mērķrādītāja (līdz 2026. gada 30. jūnijam nodrošināta pieejamība mājokļa videi 259 personām ar invaliditāti) sasniegšana sevī ietver 116. atskaites punkta izpildi. Tāpat 116. atskaites punkta izpildi pamatojošās dokumentācijas gatavošana un pārbaude norisinātos 2026. gadā, kad plānots skaitliski lielākais Padomes lēmumā.
Saskaņā ar ministrijas rīcībā esošo operatīvo 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas progresa informāciju 116. atskaites punkts uz š.g. 31. oktobri ir sasniegts par 56 % jeb noslēgti līgumi par mājokļu pielāgošanu 141 personai. Pamatā kavējuma iemesli ir saistīti ar pašvaldību īstenotajiem iepirkumiem. Proti, vairākas pašvaldības saskaras ar būtiskiem apgrūtinājumiem būvniecības iepirkumu procesā, kas saistīti ar to, ka nepiesakās pretendenti vai pretendents nevar izpildīt visas tehniskās specifikācijas prasības un attiecīgi iepirkums beidzas bez rezultāta (tā piemēram, šāda situācija ir radusies Tukuma pašvaldībā (5 personu mājokļi), kas būvniecības/projektēšanas iepirkumu pašvaldība ir izsludinājusi jau 4 reizes, un visi noslēgušies bez rezultāta. Tukuma novada pašvaldība gatavo dokumentāciju, lai izsludinātu iepirkumu piekto reizi. Arī Liepājas pašvaldība (Liepājas Centrālā administrācija) (11 personu mājokļi) ir informējusi, ka, atkārtoti izsludinot iepirkumus, nav iespējams piesaistīt pretendentus projekta īstenošanai. Savukārt Rīgas valstspilsētas pašvaldība (58 personu mājokļi), sludinot būvniecības iepirkumu deviņās daļās, ir saņēmusi piedāvājumus tikai piecām iepirkuma daļām (31 personas mājokļiem), bet pārējām četrām daļām (27 personu mājokļiem) iepirkums izsludināts atkārtoti). Tāpat jāņem vērā ergonomisko mēbeļu, aprīkojuma un pacēlēju iekārtu piegādes, uzstādīšanas, kas ir daļa no šīs personu mājokļu pielāgošanas, laiks, jo ir iekārtas, kuru izgatavošana, piegāde un uzstādīšana aizņem ilgāku laika posmu (4-6 mēneši). Kopskaitā vēl ir 11 pašvaldības, kurām jānoslēdz būvniecības/pielāgošanas iepirkumu līgumi līdz 2025. gada 4. ceturkšņa noslēgumam.
2. Papildus ministrija ir konstatējusi, ka ir risks sasniegt 117. mērķrādītāju plānotajā apmērā. Uz 2026. gada 30. jūniju deviņas mērķa grupas personas ir pārtraukušas dalību attiecīgās pašvaldības projektā dažādu apsvērumu dēļ – mērķa grupas persona tiek ievietota ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā (1 persona Jelgavas valstspilsētā), atsakās no mājokļa pielāgošanas (1 persona Ogres novadā, 1 persona Krāslavas novadā un 1 persona Daugavpils valstspilsētā), nomirst (1 persona Talsu novadā, 2 Bauskas novadā, 1 Saldus novadā), maina dzīvesvietu (1 Liepājas valstspilsētā). Šāda mērķa grupas personu atteikšanās vai mainība galvenokārt saistīta ar specifisko personu ar invaliditāti, kurām ir smagi funkcionālie traucējumi (t.i., I vai II invaliditātes grupa), fiziskās un garīgās veselības stāvokli. Līdz ar to nav iespējams ilgtermiņā paredzēt personas situāciju vai attieksmi mājokļa pielāgošanas rezultātu sasniegšanā. Jāmin, ka jau iepriekš, lai neradītu negatīvas sekas saistībā ar atskaites punktu/mērķrādītāja izpildi, ir vērtēta iespēja dalību pārtraukušās personas aizstāt ar citām. Tomēr pašvaldības ir sniegušas ministrijai informāciju, ka to administratīvajās teritorijās papildu mērķa grupas personu nav vai ka interese no citu iespējamo mērķa grupas personu puses netiek izrādīta. Attiecīgi ierobežotā projektu īstenošanas laika dēļ turpmāka personu aizstāšana vairs nebūs iespējama, jo nosacījumi paredz, ka “jauno” personu atbilstība ir jāizvērtē, tāpat ir nepieciešams laiks, lai ergoterapeits veiktu mājokļa apsekošanu, sagatavotu atzinumu par nepieciešamajiem mājokļa pielāgojumiem, kā arī ir jāveic iepirkums nepieciešamo pielāgojumu nodrošināšanai. Ņemot vērā minēto, ministrija Padomes lēmuma grozījumos un AF plāna grozījumos Nr. 3 ierosināja samazināt 117. mērķrādītāja vērtību no 259 uz 250 un šīs izmaiņas ir apstiprinātas Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes sanāksmē 2025. gada 12. decembrī. Vienlaikus jāatzīmē, ka atbilstoši MK noteikumu Nr. 512 23.1 punktā noteiktajam to mājokļu pielāgojumus, ko nav iespējams pabeigt mērķa grupas dalības projektā pārtraukšanas dēļ, finansē no AF finansējuma, bet neieskaita 117. mērķrādītāja vērtībā. Līdz ar to projektos ir plānojams finansējums arī to mērķa grupas personu mājokļu pielāgošanai, kas pārtrauc dalību projektā. Papildus, lai proaktīvi mazinātu iespējamos riskus sekmīgai 117. mērķrādītāja skaitliskās vērtības izpildei, ministrija jau šobrīd ar iepriekšējiem MK noteikumu Nr. 512 grozījumiem[1] ir veikusi finansējuma pārdali 3.1.2.1.i. investīcijas ietvaros un izveidojusi nelielu mērķa grupas rezervi.
Ņemot vērā iepriekš minētos kavējuma iemeslus 116. atskaites punkta izpildei, pastāvēja arī risks nodrošināt 117. mērķrādītāja izpildi noteiktajā termiņā līdz 2026. gada 30. jūnijam. Lai mazinātu šī riska iestāšanos, ministrija Padomes lēmuma grozījumos un AF plāna grozījumos Nr. 3 iesniedza arī priekšlikumu šī, 117. mērķrādītāja, sasniegšanas termiņa pagarinājumam līdz 2026. gada 31. augustam.
Papildus EK Padomes lēmuma grozījumos un AF plāna grozījumos Nr. 3 ierosināja redakcionāli precizēt 115. atskaites punkta (konkrētas mērķa grupas izvēle mājokļa fiziskās pieejamības uzlabošanai līdz 2024. gada 31. martam) un 117. mērķrādītāja redakciju un tā pamatojošos dokumentus. Visas izmaiņas, kā minēta iepriekš, ir apstiprinātas Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes sanāksmē 2025. gada 12.decembrī.
3. Atbilstoši aktuālajai pieejamai informācijai Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk – KP VIS) 3.1.2.1.i. investīcijas otrajā kārtā ir izveidojies AF finansējuma atlikums 80 828 euro apmērā. To veido gan finansējuma atlikums projektiem noslēdzoties, gan arī projektu līgumiem nepiesaistītais finansējums, jo nav bijis nepieciešams maksimālais viena mājokļa pielāgošanai noteiktais AF finansējums – 18 299 euro. Vienlaikus ir izveidojies VB finansējuma atlikums 58 331 euro, kas paredzēts pievienotās vērtības nodokļa segšanai.
Tāpat AF finansējuma atlikums ir izveidojies arī 3.1.2.1.i. investīcijas pirmajā kārtā un tas veido 298 269 euro.
Saskaņā ar Eiropas Savienības fondu tematiskās komitejas 2025. gada 28. augusta sēdē pieņemto lēmumu, 3.1.2.1.i. investīcijā konstatētie AF finansējuma atlikumi 333 084 euro apmērā (t.sk. no 3.1.2.1.i. investīcijas pirmās kārtas – 259 859 euro, otrās kārtas – 73 225 euro) ir pārdalāmi Ekonomikas ministrijas 3.1.1.7.i. investīcijas “Aizdevumi nekustamā īpašuma attīstītājiem zemas īres maksas mājokļu būvniecībai” īstenošanai.
4. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 512 2. punktu 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas mērķis ir nodrošināt atbalstu mājokļu pielāgošanai personām ar invaliditāti, kurām ir kustību traucējumi, uzlabot nodarbinātības iespējas un pieejamību pakalpojumiem, tādējādi sekmējot dzīves kvalitāti un cilvēktiesību ievērošanu. No atsevišķiem finansējuma saņēmējiem saņemti priekšlikumi labāka 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas mērķa sasniegšanai. Proti, ka pieejamības pakalpojumiem uzlabošanai mērķa grupai ir nepieciešamas investīcijas arī pašvaldību publisko pakalpojumu infrastruktūrā. Piemēram, pašvaldību kultūras, izglītības, sporta un veselības pakalpojumu infrastruktūra daudzviet joprojām nav pielāgota personām ar funkcionāliem traucējumiem vajadzībām, kas ierobežo viņu iespējas pilnvērtīgi izmantot publiskos pakalpojumus, veicināt sociālo iekļaušanos un uzlabot dzīves kvalitāti. Tā kā 3.1.2.1.i. investīcijā un citās labklājības nozares investīcijās dažādu iemeslu dēļ veidojas finanšu atlikumi (pamatā projektos paredzētās darbības tiek īstenotas par mazāku finansējumu), ir iespēja jēgpilni un mērķēti atbalstīt 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas mērķa grupas labāku integrēšanos sabiedrībā un uzlabot viņu dzīves kvalitāti. Piedāvātais risinājums ir atbilstošs Eiropas Savienības fondu tematiskās komitejas 2025. gada 28. augusta sēdē pieņemtajam lēmumam 1) atļaut ministrijām identificētos atlikumus izmantot savas nozares AF projektu īstenošanai; 2) noteikt, ka par AF atlikumu, kas radušies AF investīcijas ietvaros un sasniedz vismaz 1 milj. euro, izmantošanu turpmāk lemt ES fondu tematiskajā ministru komitejā.
5. MK noteikumu Nr. 512 31.2. apakšpunktā noteiktā prasība ievērot konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas nosacījumus ir attiecināma uz finansējuma saņēmēja personālu, ne uz iepirkumu līgumu izpildītājiem (proti, tā saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā nav saistoša). Tādēļ ir nepieciešams redakcionāli precizēt MK noteikumu Nr. 512 31.2. apakšpunktu, salāgojot to ar citos nozares normatīvajos aktos ietvertajām redakcijām.
[1] Apstiprināti ar MK 28.01.2025. noteikumiem Nr. 65, pieejami: https://likumi.lv/ta/id/358269-grozijumi-ministru-kabineta-2023-gada-5-septembra-noteikumos-nr-512-eiropas-savienibas-atveselosanas-un-noturibas-mehanisma-pla...
Saskaņā ar ministrijas rīcībā esošo operatīvo 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas progresa informāciju 116. atskaites punkts uz š.g. 31. oktobri ir sasniegts par 56 % jeb noslēgti līgumi par mājokļu pielāgošanu 141 personai. Pamatā kavējuma iemesli ir saistīti ar pašvaldību īstenotajiem iepirkumiem. Proti, vairākas pašvaldības saskaras ar būtiskiem apgrūtinājumiem būvniecības iepirkumu procesā, kas saistīti ar to, ka nepiesakās pretendenti vai pretendents nevar izpildīt visas tehniskās specifikācijas prasības un attiecīgi iepirkums beidzas bez rezultāta (tā piemēram, šāda situācija ir radusies Tukuma pašvaldībā (5 personu mājokļi), kas būvniecības/projektēšanas iepirkumu pašvaldība ir izsludinājusi jau 4 reizes, un visi noslēgušies bez rezultāta. Tukuma novada pašvaldība gatavo dokumentāciju, lai izsludinātu iepirkumu piekto reizi. Arī Liepājas pašvaldība (Liepājas Centrālā administrācija) (11 personu mājokļi) ir informējusi, ka, atkārtoti izsludinot iepirkumus, nav iespējams piesaistīt pretendentus projekta īstenošanai. Savukārt Rīgas valstspilsētas pašvaldība (58 personu mājokļi), sludinot būvniecības iepirkumu deviņās daļās, ir saņēmusi piedāvājumus tikai piecām iepirkuma daļām (31 personas mājokļiem), bet pārējām četrām daļām (27 personu mājokļiem) iepirkums izsludināts atkārtoti). Tāpat jāņem vērā ergonomisko mēbeļu, aprīkojuma un pacēlēju iekārtu piegādes, uzstādīšanas, kas ir daļa no šīs personu mājokļu pielāgošanas, laiks, jo ir iekārtas, kuru izgatavošana, piegāde un uzstādīšana aizņem ilgāku laika posmu (4-6 mēneši). Kopskaitā vēl ir 11 pašvaldības, kurām jānoslēdz būvniecības/pielāgošanas iepirkumu līgumi līdz 2025. gada 4. ceturkšņa noslēgumam.
2. Papildus ministrija ir konstatējusi, ka ir risks sasniegt 117. mērķrādītāju plānotajā apmērā. Uz 2026. gada 30. jūniju deviņas mērķa grupas personas ir pārtraukušas dalību attiecīgās pašvaldības projektā dažādu apsvērumu dēļ – mērķa grupas persona tiek ievietota ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā (1 persona Jelgavas valstspilsētā), atsakās no mājokļa pielāgošanas (1 persona Ogres novadā, 1 persona Krāslavas novadā un 1 persona Daugavpils valstspilsētā), nomirst (1 persona Talsu novadā, 2 Bauskas novadā, 1 Saldus novadā), maina dzīvesvietu (1 Liepājas valstspilsētā). Šāda mērķa grupas personu atteikšanās vai mainība galvenokārt saistīta ar specifisko personu ar invaliditāti, kurām ir smagi funkcionālie traucējumi (t.i., I vai II invaliditātes grupa), fiziskās un garīgās veselības stāvokli. Līdz ar to nav iespējams ilgtermiņā paredzēt personas situāciju vai attieksmi mājokļa pielāgošanas rezultātu sasniegšanā. Jāmin, ka jau iepriekš, lai neradītu negatīvas sekas saistībā ar atskaites punktu/mērķrādītāja izpildi, ir vērtēta iespēja dalību pārtraukušās personas aizstāt ar citām. Tomēr pašvaldības ir sniegušas ministrijai informāciju, ka to administratīvajās teritorijās papildu mērķa grupas personu nav vai ka interese no citu iespējamo mērķa grupas personu puses netiek izrādīta. Attiecīgi ierobežotā projektu īstenošanas laika dēļ turpmāka personu aizstāšana vairs nebūs iespējama, jo nosacījumi paredz, ka “jauno” personu atbilstība ir jāizvērtē, tāpat ir nepieciešams laiks, lai ergoterapeits veiktu mājokļa apsekošanu, sagatavotu atzinumu par nepieciešamajiem mājokļa pielāgojumiem, kā arī ir jāveic iepirkums nepieciešamo pielāgojumu nodrošināšanai. Ņemot vērā minēto, ministrija Padomes lēmuma grozījumos un AF plāna grozījumos Nr. 3 ierosināja samazināt 117. mērķrādītāja vērtību no 259 uz 250 un šīs izmaiņas ir apstiprinātas Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes sanāksmē 2025. gada 12. decembrī. Vienlaikus jāatzīmē, ka atbilstoši MK noteikumu Nr. 512 23.1 punktā noteiktajam to mājokļu pielāgojumus, ko nav iespējams pabeigt mērķa grupas dalības projektā pārtraukšanas dēļ, finansē no AF finansējuma, bet neieskaita 117. mērķrādītāja vērtībā. Līdz ar to projektos ir plānojams finansējums arī to mērķa grupas personu mājokļu pielāgošanai, kas pārtrauc dalību projektā. Papildus, lai proaktīvi mazinātu iespējamos riskus sekmīgai 117. mērķrādītāja skaitliskās vērtības izpildei, ministrija jau šobrīd ar iepriekšējiem MK noteikumu Nr. 512 grozījumiem[1] ir veikusi finansējuma pārdali 3.1.2.1.i. investīcijas ietvaros un izveidojusi nelielu mērķa grupas rezervi.
Ņemot vērā iepriekš minētos kavējuma iemeslus 116. atskaites punkta izpildei, pastāvēja arī risks nodrošināt 117. mērķrādītāja izpildi noteiktajā termiņā līdz 2026. gada 30. jūnijam. Lai mazinātu šī riska iestāšanos, ministrija Padomes lēmuma grozījumos un AF plāna grozījumos Nr. 3 iesniedza arī priekšlikumu šī, 117. mērķrādītāja, sasniegšanas termiņa pagarinājumam līdz 2026. gada 31. augustam.
Papildus EK Padomes lēmuma grozījumos un AF plāna grozījumos Nr. 3 ierosināja redakcionāli precizēt 115. atskaites punkta (konkrētas mērķa grupas izvēle mājokļa fiziskās pieejamības uzlabošanai līdz 2024. gada 31. martam) un 117. mērķrādītāja redakciju un tā pamatojošos dokumentus. Visas izmaiņas, kā minēta iepriekš, ir apstiprinātas Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes sanāksmē 2025. gada 12.decembrī.
3. Atbilstoši aktuālajai pieejamai informācijai Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk – KP VIS) 3.1.2.1.i. investīcijas otrajā kārtā ir izveidojies AF finansējuma atlikums 80 828 euro apmērā. To veido gan finansējuma atlikums projektiem noslēdzoties, gan arī projektu līgumiem nepiesaistītais finansējums, jo nav bijis nepieciešams maksimālais viena mājokļa pielāgošanai noteiktais AF finansējums – 18 299 euro. Vienlaikus ir izveidojies VB finansējuma atlikums 58 331 euro, kas paredzēts pievienotās vērtības nodokļa segšanai.
Tāpat AF finansējuma atlikums ir izveidojies arī 3.1.2.1.i. investīcijas pirmajā kārtā un tas veido 298 269 euro.
Saskaņā ar Eiropas Savienības fondu tematiskās komitejas 2025. gada 28. augusta sēdē pieņemto lēmumu, 3.1.2.1.i. investīcijā konstatētie AF finansējuma atlikumi 333 084 euro apmērā (t.sk. no 3.1.2.1.i. investīcijas pirmās kārtas – 259 859 euro, otrās kārtas – 73 225 euro) ir pārdalāmi Ekonomikas ministrijas 3.1.1.7.i. investīcijas “Aizdevumi nekustamā īpašuma attīstītājiem zemas īres maksas mājokļu būvniecībai” īstenošanai.
4. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 512 2. punktu 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas mērķis ir nodrošināt atbalstu mājokļu pielāgošanai personām ar invaliditāti, kurām ir kustību traucējumi, uzlabot nodarbinātības iespējas un pieejamību pakalpojumiem, tādējādi sekmējot dzīves kvalitāti un cilvēktiesību ievērošanu. No atsevišķiem finansējuma saņēmējiem saņemti priekšlikumi labāka 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas mērķa sasniegšanai. Proti, ka pieejamības pakalpojumiem uzlabošanai mērķa grupai ir nepieciešamas investīcijas arī pašvaldību publisko pakalpojumu infrastruktūrā. Piemēram, pašvaldību kultūras, izglītības, sporta un veselības pakalpojumu infrastruktūra daudzviet joprojām nav pielāgota personām ar funkcionāliem traucējumiem vajadzībām, kas ierobežo viņu iespējas pilnvērtīgi izmantot publiskos pakalpojumus, veicināt sociālo iekļaušanos un uzlabot dzīves kvalitāti. Tā kā 3.1.2.1.i. investīcijā un citās labklājības nozares investīcijās dažādu iemeslu dēļ veidojas finanšu atlikumi (pamatā projektos paredzētās darbības tiek īstenotas par mazāku finansējumu), ir iespēja jēgpilni un mērķēti atbalstīt 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas mērķa grupas labāku integrēšanos sabiedrībā un uzlabot viņu dzīves kvalitāti. Piedāvātais risinājums ir atbilstošs Eiropas Savienības fondu tematiskās komitejas 2025. gada 28. augusta sēdē pieņemtajam lēmumam 1) atļaut ministrijām identificētos atlikumus izmantot savas nozares AF projektu īstenošanai; 2) noteikt, ka par AF atlikumu, kas radušies AF investīcijas ietvaros un sasniedz vismaz 1 milj. euro, izmantošanu turpmāk lemt ES fondu tematiskajā ministru komitejā.
5. MK noteikumu Nr. 512 31.2. apakšpunktā noteiktā prasība ievērot konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas nosacījumus ir attiecināma uz finansējuma saņēmēja personālu, ne uz iepirkumu līgumu izpildītājiem (proti, tā saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā nav saistoša). Tādēļ ir nepieciešams redakcionāli precizēt MK noteikumu Nr. 512 31.2. apakšpunktu, salāgojot to ar citos nozares normatīvajos aktos ietvertajām redakcijām.
[1] Apstiprināti ar MK 28.01.2025. noteikumiem Nr. 65, pieejami: https://likumi.lv/ta/id/358269-grozijumi-ministru-kabineta-2023-gada-5-septembra-noteikumos-nr-512-eiropas-savienibas-atveselosanas-un-noturibas-mehanisma-pla...
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, noteikumu projekts paredz šādus grozījumus MK noteikumos Nr. 512:
1. svītrot MK noteikumu Nr. 512 7.1.2. apakšpunktu un līdz ar to arī 8.2. apakšpunktu (attiecīgi redakcionāli precizējot visus tos MK noteikumu Nr. 512 punktus un apakšpunktus, kuros ir ietverta atsauce uz šiem abiem apakšpunktiem 1.3., 7.1., 24.3., 26.11., 31.5., 33.3., 34.3., 35.2., 35.4. un 36.1. apakšpunkts);
2. precizēt MK noteikumu Nr. 512 7.1.1. apakšpunktā noteiktā atskaites punkta un 7.2. apakšpunktā minētā mērķrādītāja definīcijas atbilstoši 2025. gada 12. decembrī apstiprinātajiem AF plāna grozījumiem Nr.3 un Padomes lēmuma grozījumiem. Papildus precizēts MK noteikumu Nr. 512 8.3.1. apakšpunkts, to papildinot ar vēl vienu dokumentu, kas pamato 117. mērķrādītāja sasniegšanu. Ja papildus būvdarbiem uz atsevišķa līguma pamata ir noslēgti pakalpojumu vai piegāžu līgumi iekšējās un ārējās vides pieejamības nodrošināšanai, ir jāpievieno arī apliecinājuma par attiecīgā pakalpojuma sniegšanu vai piegādes veikšanu kopija. Par šādu dokumentu var tikt uzskatīts, piemēram, pieņemšanas-nodošanas akts, stingrās uzskaites pavadzīme vai cits dokuments, kas nepārprotami apliecina, ka piegāde ir veikta un/vai pakalpojums ir saņemts (piemēram, pavadzīme par iekārtas, rīku, pacēlāja piegādi). Šāda dokumenta pievienošanu nav uzskatāma par papildu prasību finansējuma saņēmējiem, jo jau šobrīd šādus dokumentus pievieno progresa pārskatiem, ja papildus būvdarbu līgumam ir noslēgti atsevišķi pakalpojumu vai piegāžu līgumi.
Papildus noteikumu projekts paredz pagarināt 117. mērķrādītāja sasniegšanas termiņu līdz 2026. gada 31. augustam, kā arī samazināt atbalstāmo mērķa grupas personu skaitu no 259 uz 250 personām (7.2. apakšpunkts un 19.1 punkts). Lai arī apstiprinātie AF plāna grozījumi Nr. 3 un Padomes lēmuma grozījumi neparedz 117. mērķrādītāja definīcijā pielāgojamo mājokļu skaitu, MK noteikumu Nr. 512 7.2. apakšpunktā ir iekļauta sasniedzamā vērtība, lai saglabātu līdzšinēji MK noteikumos Nr. 512 paredzēto pieeju minētā mērķrādītāja atspoguļošanai. Attiecīgi 117. mērķrādītāja uzskaites kārtība netiek mainīta – par tā sasniegšanu tiek uzskatīta nodrošināta pieejamība mājokļa videi 250 personām ar invaliditāti;
3. precizēt MK noteikumu Nr. 512 10. punktu, samazinot AF finansējuma apmēru par 34 816 euro (tas veidojas samazinājumam 73 225 euro, kas tiek pārdalīts Ekonomikas ministrijas 3.1.1.7.i. investīcijas īstenošanai, summējot papildu finansējumu 38 409 euro, kas tiek pārdalīts no 3.1.2.1.i. investīcijas pirmās kārtas) un VB finansējuma apmēru par 58 331 euro. Attiecīgi 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas pieejamais AF finansējums ir 4 777 821 euro un indikatīvais VB finansējums ir 947 770 euro. Savukārt 3.1.2.1.i. investīcijas pirmās kārtas AF finansējums pēc 720 378 euro pārdales Ekonomikas ministrijas investīciju īstenošanai un 38 409 euro 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas papildu atbalstāmās darbības īstenošanai ir 8 926 213 euro. Ekonomikas ministrija jau ir izstrādājusi un nodevusi saskaņošanai Vienotajā tiesību aktu portālā atbilstošus grozījumus MK 2022. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 459 "Noteikumi par atbalstu dzīvojamo īres māju būvniecībai Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.1.4.i. investīcijas "Finansēšanas fonda izveide zemas īres mājokļu būvniecībai" un 3.1.1.7.i. investīcijas "Aizdevumi nekustamā īpašuma attīstītājiem zemas īres maksas mājokļu būvniecībai" ietvaros" īstenošanas noteikumi" (25-TA-2548) (turpmāk MK noteikumi – Nr. 459). Tajos iekļauta AF finansējuma atlikuma 333 084 euro apmērā pārdale no 3.1.2.1.i. investīcijas (t.sk. no 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas – 73 225 euro) uz 3.1.1.7.i. investīciju (iepriekš no 3.1.2.1.i. investīcijas uz 3.1.1.7.i. investīciju pārdalītais finansējuma atlikums jau ir apstiprināts ar atbilstošiem MK noteikumu Nr. 459 grozījumiem 2025. gada 2. septembra MK sēdē). Par turpmākajiem atlikumiem, kas veidosies labklājības nozares AF plāna investīcijās, t.sk. noslēdzoties 3.1.2.1.i. investīcijas pirmās kārtas projektiem, ministrija vērtēs vajadzību to novirzīt 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas un citu savas pārziņas investīciju projektu īstenošanai, sagatavojot atbilstošus grozījumus attiecīgās investīcijas MK noteikumos. Šobrīd nav iespējams prognozēt precīzu finansējuma atlikuma summu 3.1.2.1.i. investīcijas ietvaros, jo nav noslēgusies visu projektu īstenošana (apstiprināti noslēguma progresa pārskati). Salīdzinot 3.1.2.1.i. investīcijas pirmās kārtas ietvaros noslēgto būvdarbu līgumsummas ar finansējumu saņēmēju iesniegtajos noslēguma progresa pārskatos uzrādīto faktisko finanšu apguvi, secināms, ka vēl veidosies AF finansējuma atlikums indikatīvi 266 249 euro apmērā (KPVIS dati uz 2025. gada 28. novembri). Vienlaikus nav prognozējams, ka AF finansējuma atlikumi 3.1.2.1.i. investīcijā pārsniegs 1 milj. euro (3.1.2.1.i. investīcijas finansiāli ietilpīgāko AF finansējumu atlikumu izmantošana jau ir saskaņota Eiropas Savienības fondu tematiskās komitejas sēdē un novirzīta EM investīcijām);
4. papildināt MK noteikumu Nr. 512 20. punktu ar jaunu atbalstāmo darbību – ēku, kurās sniedz publiskos pakalpojumus, vides pieejamības nodrošināšana (20.7. apakšpunkts). Ar publiskiem pakalpojumiem 3.1.2.1.i. investīcijas otrajā kārtā saprotami pakalpojumi, kas ir paredzēti iedzīvotājiem, uzņēmējiem un to grupām vai sabiedrībai kopumā visplašākajā nozīmē, t.sk. tie, kas paredzēti gan bez maksas, gan par maksu. Šī darbība plānota kā papildinoša darbība mērķa grupas personu mājokļu vides pielāgošanai. Tās ietvaros finansējuma saņēmēji varēs veikt tādus projekta mērķa grupas vajadzībām atbilstošu pašvaldību kultūras, izglītības, sporta un veselības pakalpojumu infrastruktūras vides pieejamības uzlabošanas pasākumus, kas ietver nepieciešamos būvdarbus un ēkai pieguļošās teritorijas labiekārtošanu, būvekspertīzi, būvuzraudzību un autoruzraudzību, kā arī vides pieejamības veicinošo tehnoloģiju, iekārtu, aprīkojuma un cita materiāltehniskā nodrošinājuma iegādi, piegādi un montāžu. Ņemot vērā, ka kultūras, izglītības, sporta un veselības publisko pakalpojumu sniedzēji pašvaldību administratīvajās teritorijās var būt pašvaldības iestādes, pašvaldības kapitālsabiedrības vai pašvaldības kontrolētas kapitālsabiedrības, ir paredzēta iespēja finansējuma saņēmējam veidot projektā partnerību ar šiem publisko pakalpojumu sniedzējiem. Šīs atbalstāmās darbības īstenošana projektos nav obligāta un tā neveido MK noteikumu Nr. 512 7.2. apakšpunktā sasniedzamo mērķrādītāju. Ieguldījumus publisko pakalpojumu infrastruktūrā finansējuma saņēmēji varēs veikt, ja projektā ir paredzēta MK noteikumos Nr. 512 7.2. apakšpunktā minētā mērķrādītāja sasniegšana pilnā apmērā, pēc mērķrādītāja vērtības sasniegšanas projektā ir izveidojušies vai prognozējami AF finansējuma atlikumi vai ministrija ir piešķīrusi papildu AF finansējumu projekta īstenošanai. Jaunās atbalstāmās darbības īstenošanai ministrija informēs finansējuma saņēmējus par iespēju īstenot minēto darbību un aicinās tos ministrijas noteiktajā termiņā iesniegt informāciju, vai 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas projektā plānots īstenot šo jauno, papildinošo atbalstāmo darbību. Ja finansējuma saņēmēji vēlēsies īstenot šo atbalstāmo darbību, tiem būs jāiesniedz ministrijā pieprasījums, kurā jāpamato nepieciešamība nodrošināt ēku, kurās sniedz publiskos pakalpojumus, vides pieejamības uzlabošanu, t. sk. saistībā ar 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas mērķa grupas personu vajadzībām, jāsniedz informācija par MK noteikumu Nr. 512 7.2. apakšpunktā minētā mērķrādītāja sasniegšanu, jādetalizē nepieciešamie vides pielāgojumi ēkai, kurā sniedz publiskos pakalpojumus, jānorāda to veikšanas termiņš un plānotās izmaksas. Tāpat būs jānorāda, vai šo darbu izmaksas plānots segt projektam pieejamā AF finansējuma ietvaros vai arī tam ir nepieciešams papildu AF finansējums. Ministrija izvērtēs finansējuma saņēmēju iesniegtos pieprasījumus un viena mēneša laikā sniegs saskaņojumu vai noraidījumu jaunās atbalstāmās darbības īstenošanai. Ministrija informēs finansējuma saņēmējus par saviem apsvērumiem jaunās atbalstāmās darbības īstenošanas saskaņošanai vai noraidīšanai, kā arī papildu finansējuma piešķiršanai/nepiešķiršanai. Ja būs nepieciešams papildu AF finansējums, ministrija to prioritāri piešķirs tiem finansējuma saņēmējiem, kuru projektos nav izmantots vai nav pieprasīts viss AF finansējums atbilstoši tiem piešķirtajām kvotām pieprasījumu iesniegšanas secībā. Pārējo investīcijā pieejamo AF finansējumu ministrija piešķirs finansējuma saņēmējiem pieprasījumu iesniegšanas secībā. Ja pēc ministrijas saskaņojuma saņemšanas 10 darbdienu laikā kādu iemeslu dēļ finansējuma saņēmējs tomēr atteiksies no jaunās atbalstāmās darbības īstenošanas, ministrija piedāvās jauno atbalstāmo darbību īstenot nākamajam finansējuma saņēmējam (kura pieprasījums ir saskaņojams) atbilstoši pieprasījuma iesniegšanas secībai. Uz šo brīdi 31.10.2025. papildinošajai atbalstāmajai darbībai pieejamais finansējums ir 46 012 euro (t.i., no 3.1.2.1.i. investīcijas pirmās kārtas – 38 409 euro un 7 603 euro otrās kārtas ietvaros). Ja arī uzreiz nebūs iespējams atbalstīt kādu finansējuma saņēmēja pieprasījumu AF finansējuma nepietiekamības dēļ, bet to būs iespējams īstenot vēlāk, kad tiks konstatēti finansējuma atlikumi 3.1.2.1.i. investīcijā, ministrija atsevišķi informēs attiecīgo finansējuma saņēmēju.
Jaunās atbalstāmās darbības īstenošanai finansējuma saņēmēji plānos iepirkuma līguma izmaksas, kas jau ir paredzētas MK noteikumu Nr. 512 21.2. apakšpunktā. Pievienotās vērtības nodokļa izmaksas būs jāsedz finansējuma saņēmējam no sava budžeta.
Tā kā šī jaunā atbalstāmā darbība, kā jau minēts iepriekš, neveidos MK noteikumu Nr. 512 7.2. apakšpunktā sasniedzamo mērķrādītāju, tās īstenošanu projektos varēs paredzēt līdz 2026. gada 15. novembrim (ieskaitot). Izmaksas šīs darbības īstenošanai būs attiecināmas no 2026. gada 1. janvāra. Minētais AF finansējuma izmantošanas termiņš atbilst Eiropas Savienības fondu tematiskās komitejas 2025. gada 28. augusta sēdē lemtajam, ka ar AF mērķu nesaistītos finansējuma atlikumus var izmantot līdz 2026. gada beigām. Savukārt 2026. gada 15. novembris projektu īstenošanai un noslēgumu maksājumu pieprasījumu iesniegšanai noteikts, lai Centrālai finanšu un līgumu aģentūrai būtu laiks (pusotrs mēnesis) noslēguma pārskata izskatīšanai un apstiprināšanai, kā arī noslēguma maksājuma veikšanai. Lai arī projekta darbības paredzēts īstenot līdz 2026. gada 15. novembrim (ieskaitot), MK noteikumu Nr. 512 38. punktā 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas īstenošanas termiņš ir noteikts līdz 2026. gada 31. decembrim. Atbilstoši 2025. gada 23. septembra sanāksmē ar Finanšu ministriju kā koordinējošo iestādi un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru pārrunātajam, investīciju īstenošanas gala termiņš ir tad, kad Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir veikusi noslēguma maksājumus finansējuma saņēmējiem. Šis termiņš nebūs vēlāk kā 2026. gada 31. decembris.
Ņemot vērā MK noteikumu Nr. 512 7.2. apakšpunktā noteiktā mērķrādītāja sasniegšanas termiņa pagarinājumu, kā arī iespēju īstenot ar MK noteikumu Nr. 512 7.2. apakšpunktā noteiktā mērķrādītāja nesaistītu papildu atbalstāmo darbību, noteikumu projekts paredz arī izmaiņas maksājumu veikšanas kārtībā. Ja finansējuma saņēmējs neplānos jaunās atbalstāmās darbības īstenošanu vai arī plānos tās īstenošanu līdz 2026. gada 14. augustam (ieskaitot), tad finansējuma saņēmējam informācija par MK noteikumu Nr. 512 7.2. apakšpunktā noteiktā mērķrādītāja izpildi būs jāiesniedz kopā ar pieprasījumu noslēguma maksājumam. Savukārt, ja finansējuma saņēmējs plānos jaunās atbalstāmās darbības īstenošanu pēc 2026. gada 15. augusta (ieskaitot), tad finansējuma saņēmējam informācija par MK noteikumu Nr. 512 7.2. apakšpunktā noteiktā mērķrādītāja izpildi būs jāiesniedz kopā ar pieprasījumu starpposma maksājumam. Šajā gadījumā pieprasījumā par noslēguma maksājumu būs jāiekļauj tikai informācija par papildu jaunās atbalstāmās darbības īstenošanu.
5. redakcionāli precizēt 31.2. apakšpunktu un papildināt ar 31.2.1 apakšpunktu, paredzot finansējuma saņēmēja pienākumus attiecībā uz interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas nodrošināšanu.
6. papildus noteikumu projekts paredz vienādot MK noteikumu Nr. 512 31.13., 31.14., 31.15., 31.16., 31.17. un 34.2. apakšpunktos ietverto regulu saīsinājumu pierakstu.
1. svītrot MK noteikumu Nr. 512 7.1.2. apakšpunktu un līdz ar to arī 8.2. apakšpunktu (attiecīgi redakcionāli precizējot visus tos MK noteikumu Nr. 512 punktus un apakšpunktus, kuros ir ietverta atsauce uz šiem abiem apakšpunktiem 1.3., 7.1., 24.3., 26.11., 31.5., 33.3., 34.3., 35.2., 35.4. un 36.1. apakšpunkts);
2. precizēt MK noteikumu Nr. 512 7.1.1. apakšpunktā noteiktā atskaites punkta un 7.2. apakšpunktā minētā mērķrādītāja definīcijas atbilstoši 2025. gada 12. decembrī apstiprinātajiem AF plāna grozījumiem Nr.3 un Padomes lēmuma grozījumiem. Papildus precizēts MK noteikumu Nr. 512 8.3.1. apakšpunkts, to papildinot ar vēl vienu dokumentu, kas pamato 117. mērķrādītāja sasniegšanu. Ja papildus būvdarbiem uz atsevišķa līguma pamata ir noslēgti pakalpojumu vai piegāžu līgumi iekšējās un ārējās vides pieejamības nodrošināšanai, ir jāpievieno arī apliecinājuma par attiecīgā pakalpojuma sniegšanu vai piegādes veikšanu kopija. Par šādu dokumentu var tikt uzskatīts, piemēram, pieņemšanas-nodošanas akts, stingrās uzskaites pavadzīme vai cits dokuments, kas nepārprotami apliecina, ka piegāde ir veikta un/vai pakalpojums ir saņemts (piemēram, pavadzīme par iekārtas, rīku, pacēlāja piegādi). Šāda dokumenta pievienošanu nav uzskatāma par papildu prasību finansējuma saņēmējiem, jo jau šobrīd šādus dokumentus pievieno progresa pārskatiem, ja papildus būvdarbu līgumam ir noslēgti atsevišķi pakalpojumu vai piegāžu līgumi.
Papildus noteikumu projekts paredz pagarināt 117. mērķrādītāja sasniegšanas termiņu līdz 2026. gada 31. augustam, kā arī samazināt atbalstāmo mērķa grupas personu skaitu no 259 uz 250 personām (7.2. apakšpunkts un 19.1 punkts). Lai arī apstiprinātie AF plāna grozījumi Nr. 3 un Padomes lēmuma grozījumi neparedz 117. mērķrādītāja definīcijā pielāgojamo mājokļu skaitu, MK noteikumu Nr. 512 7.2. apakšpunktā ir iekļauta sasniedzamā vērtība, lai saglabātu līdzšinēji MK noteikumos Nr. 512 paredzēto pieeju minētā mērķrādītāja atspoguļošanai. Attiecīgi 117. mērķrādītāja uzskaites kārtība netiek mainīta – par tā sasniegšanu tiek uzskatīta nodrošināta pieejamība mājokļa videi 250 personām ar invaliditāti;
3. precizēt MK noteikumu Nr. 512 10. punktu, samazinot AF finansējuma apmēru par 34 816 euro (tas veidojas samazinājumam 73 225 euro, kas tiek pārdalīts Ekonomikas ministrijas 3.1.1.7.i. investīcijas īstenošanai, summējot papildu finansējumu 38 409 euro, kas tiek pārdalīts no 3.1.2.1.i. investīcijas pirmās kārtas) un VB finansējuma apmēru par 58 331 euro. Attiecīgi 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas pieejamais AF finansējums ir 4 777 821 euro un indikatīvais VB finansējums ir 947 770 euro. Savukārt 3.1.2.1.i. investīcijas pirmās kārtas AF finansējums pēc 720 378 euro pārdales Ekonomikas ministrijas investīciju īstenošanai un 38 409 euro 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas papildu atbalstāmās darbības īstenošanai ir 8 926 213 euro. Ekonomikas ministrija jau ir izstrādājusi un nodevusi saskaņošanai Vienotajā tiesību aktu portālā atbilstošus grozījumus MK 2022. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 459 "Noteikumi par atbalstu dzīvojamo īres māju būvniecībai Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.1.4.i. investīcijas "Finansēšanas fonda izveide zemas īres mājokļu būvniecībai" un 3.1.1.7.i. investīcijas "Aizdevumi nekustamā īpašuma attīstītājiem zemas īres maksas mājokļu būvniecībai" ietvaros" īstenošanas noteikumi" (25-TA-2548) (turpmāk MK noteikumi – Nr. 459). Tajos iekļauta AF finansējuma atlikuma 333 084 euro apmērā pārdale no 3.1.2.1.i. investīcijas (t.sk. no 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas – 73 225 euro) uz 3.1.1.7.i. investīciju (iepriekš no 3.1.2.1.i. investīcijas uz 3.1.1.7.i. investīciju pārdalītais finansējuma atlikums jau ir apstiprināts ar atbilstošiem MK noteikumu Nr. 459 grozījumiem 2025. gada 2. septembra MK sēdē). Par turpmākajiem atlikumiem, kas veidosies labklājības nozares AF plāna investīcijās, t.sk. noslēdzoties 3.1.2.1.i. investīcijas pirmās kārtas projektiem, ministrija vērtēs vajadzību to novirzīt 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas un citu savas pārziņas investīciju projektu īstenošanai, sagatavojot atbilstošus grozījumus attiecīgās investīcijas MK noteikumos. Šobrīd nav iespējams prognozēt precīzu finansējuma atlikuma summu 3.1.2.1.i. investīcijas ietvaros, jo nav noslēgusies visu projektu īstenošana (apstiprināti noslēguma progresa pārskati). Salīdzinot 3.1.2.1.i. investīcijas pirmās kārtas ietvaros noslēgto būvdarbu līgumsummas ar finansējumu saņēmēju iesniegtajos noslēguma progresa pārskatos uzrādīto faktisko finanšu apguvi, secināms, ka vēl veidosies AF finansējuma atlikums indikatīvi 266 249 euro apmērā (KPVIS dati uz 2025. gada 28. novembri). Vienlaikus nav prognozējams, ka AF finansējuma atlikumi 3.1.2.1.i. investīcijā pārsniegs 1 milj. euro (3.1.2.1.i. investīcijas finansiāli ietilpīgāko AF finansējumu atlikumu izmantošana jau ir saskaņota Eiropas Savienības fondu tematiskās komitejas sēdē un novirzīta EM investīcijām);
4. papildināt MK noteikumu Nr. 512 20. punktu ar jaunu atbalstāmo darbību – ēku, kurās sniedz publiskos pakalpojumus, vides pieejamības nodrošināšana (20.7. apakšpunkts). Ar publiskiem pakalpojumiem 3.1.2.1.i. investīcijas otrajā kārtā saprotami pakalpojumi, kas ir paredzēti iedzīvotājiem, uzņēmējiem un to grupām vai sabiedrībai kopumā visplašākajā nozīmē, t.sk. tie, kas paredzēti gan bez maksas, gan par maksu. Šī darbība plānota kā papildinoša darbība mērķa grupas personu mājokļu vides pielāgošanai. Tās ietvaros finansējuma saņēmēji varēs veikt tādus projekta mērķa grupas vajadzībām atbilstošu pašvaldību kultūras, izglītības, sporta un veselības pakalpojumu infrastruktūras vides pieejamības uzlabošanas pasākumus, kas ietver nepieciešamos būvdarbus un ēkai pieguļošās teritorijas labiekārtošanu, būvekspertīzi, būvuzraudzību un autoruzraudzību, kā arī vides pieejamības veicinošo tehnoloģiju, iekārtu, aprīkojuma un cita materiāltehniskā nodrošinājuma iegādi, piegādi un montāžu. Ņemot vērā, ka kultūras, izglītības, sporta un veselības publisko pakalpojumu sniedzēji pašvaldību administratīvajās teritorijās var būt pašvaldības iestādes, pašvaldības kapitālsabiedrības vai pašvaldības kontrolētas kapitālsabiedrības, ir paredzēta iespēja finansējuma saņēmējam veidot projektā partnerību ar šiem publisko pakalpojumu sniedzējiem. Šīs atbalstāmās darbības īstenošana projektos nav obligāta un tā neveido MK noteikumu Nr. 512 7.2. apakšpunktā sasniedzamo mērķrādītāju. Ieguldījumus publisko pakalpojumu infrastruktūrā finansējuma saņēmēji varēs veikt, ja projektā ir paredzēta MK noteikumos Nr. 512 7.2. apakšpunktā minētā mērķrādītāja sasniegšana pilnā apmērā, pēc mērķrādītāja vērtības sasniegšanas projektā ir izveidojušies vai prognozējami AF finansējuma atlikumi vai ministrija ir piešķīrusi papildu AF finansējumu projekta īstenošanai. Jaunās atbalstāmās darbības īstenošanai ministrija informēs finansējuma saņēmējus par iespēju īstenot minēto darbību un aicinās tos ministrijas noteiktajā termiņā iesniegt informāciju, vai 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas projektā plānots īstenot šo jauno, papildinošo atbalstāmo darbību. Ja finansējuma saņēmēji vēlēsies īstenot šo atbalstāmo darbību, tiem būs jāiesniedz ministrijā pieprasījums, kurā jāpamato nepieciešamība nodrošināt ēku, kurās sniedz publiskos pakalpojumus, vides pieejamības uzlabošanu, t. sk. saistībā ar 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas mērķa grupas personu vajadzībām, jāsniedz informācija par MK noteikumu Nr. 512 7.2. apakšpunktā minētā mērķrādītāja sasniegšanu, jādetalizē nepieciešamie vides pielāgojumi ēkai, kurā sniedz publiskos pakalpojumus, jānorāda to veikšanas termiņš un plānotās izmaksas. Tāpat būs jānorāda, vai šo darbu izmaksas plānots segt projektam pieejamā AF finansējuma ietvaros vai arī tam ir nepieciešams papildu AF finansējums. Ministrija izvērtēs finansējuma saņēmēju iesniegtos pieprasījumus un viena mēneša laikā sniegs saskaņojumu vai noraidījumu jaunās atbalstāmās darbības īstenošanai. Ministrija informēs finansējuma saņēmējus par saviem apsvērumiem jaunās atbalstāmās darbības īstenošanas saskaņošanai vai noraidīšanai, kā arī papildu finansējuma piešķiršanai/nepiešķiršanai. Ja būs nepieciešams papildu AF finansējums, ministrija to prioritāri piešķirs tiem finansējuma saņēmējiem, kuru projektos nav izmantots vai nav pieprasīts viss AF finansējums atbilstoši tiem piešķirtajām kvotām pieprasījumu iesniegšanas secībā. Pārējo investīcijā pieejamo AF finansējumu ministrija piešķirs finansējuma saņēmējiem pieprasījumu iesniegšanas secībā. Ja pēc ministrijas saskaņojuma saņemšanas 10 darbdienu laikā kādu iemeslu dēļ finansējuma saņēmējs tomēr atteiksies no jaunās atbalstāmās darbības īstenošanas, ministrija piedāvās jauno atbalstāmo darbību īstenot nākamajam finansējuma saņēmējam (kura pieprasījums ir saskaņojams) atbilstoši pieprasījuma iesniegšanas secībai. Uz šo brīdi 31.10.2025. papildinošajai atbalstāmajai darbībai pieejamais finansējums ir 46 012 euro (t.i., no 3.1.2.1.i. investīcijas pirmās kārtas – 38 409 euro un 7 603 euro otrās kārtas ietvaros). Ja arī uzreiz nebūs iespējams atbalstīt kādu finansējuma saņēmēja pieprasījumu AF finansējuma nepietiekamības dēļ, bet to būs iespējams īstenot vēlāk, kad tiks konstatēti finansējuma atlikumi 3.1.2.1.i. investīcijā, ministrija atsevišķi informēs attiecīgo finansējuma saņēmēju.
Jaunās atbalstāmās darbības īstenošanai finansējuma saņēmēji plānos iepirkuma līguma izmaksas, kas jau ir paredzētas MK noteikumu Nr. 512 21.2. apakšpunktā. Pievienotās vērtības nodokļa izmaksas būs jāsedz finansējuma saņēmējam no sava budžeta.
Tā kā šī jaunā atbalstāmā darbība, kā jau minēts iepriekš, neveidos MK noteikumu Nr. 512 7.2. apakšpunktā sasniedzamo mērķrādītāju, tās īstenošanu projektos varēs paredzēt līdz 2026. gada 15. novembrim (ieskaitot). Izmaksas šīs darbības īstenošanai būs attiecināmas no 2026. gada 1. janvāra. Minētais AF finansējuma izmantošanas termiņš atbilst Eiropas Savienības fondu tematiskās komitejas 2025. gada 28. augusta sēdē lemtajam, ka ar AF mērķu nesaistītos finansējuma atlikumus var izmantot līdz 2026. gada beigām. Savukārt 2026. gada 15. novembris projektu īstenošanai un noslēgumu maksājumu pieprasījumu iesniegšanai noteikts, lai Centrālai finanšu un līgumu aģentūrai būtu laiks (pusotrs mēnesis) noslēguma pārskata izskatīšanai un apstiprināšanai, kā arī noslēguma maksājuma veikšanai. Lai arī projekta darbības paredzēts īstenot līdz 2026. gada 15. novembrim (ieskaitot), MK noteikumu Nr. 512 38. punktā 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas īstenošanas termiņš ir noteikts līdz 2026. gada 31. decembrim. Atbilstoši 2025. gada 23. septembra sanāksmē ar Finanšu ministriju kā koordinējošo iestādi un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru pārrunātajam, investīciju īstenošanas gala termiņš ir tad, kad Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir veikusi noslēguma maksājumus finansējuma saņēmējiem. Šis termiņš nebūs vēlāk kā 2026. gada 31. decembris.
Ņemot vērā MK noteikumu Nr. 512 7.2. apakšpunktā noteiktā mērķrādītāja sasniegšanas termiņa pagarinājumu, kā arī iespēju īstenot ar MK noteikumu Nr. 512 7.2. apakšpunktā noteiktā mērķrādītāja nesaistītu papildu atbalstāmo darbību, noteikumu projekts paredz arī izmaiņas maksājumu veikšanas kārtībā. Ja finansējuma saņēmējs neplānos jaunās atbalstāmās darbības īstenošanu vai arī plānos tās īstenošanu līdz 2026. gada 14. augustam (ieskaitot), tad finansējuma saņēmējam informācija par MK noteikumu Nr. 512 7.2. apakšpunktā noteiktā mērķrādītāja izpildi būs jāiesniedz kopā ar pieprasījumu noslēguma maksājumam. Savukārt, ja finansējuma saņēmējs plānos jaunās atbalstāmās darbības īstenošanu pēc 2026. gada 15. augusta (ieskaitot), tad finansējuma saņēmējam informācija par MK noteikumu Nr. 512 7.2. apakšpunktā noteiktā mērķrādītāja izpildi būs jāiesniedz kopā ar pieprasījumu starpposma maksājumam. Šajā gadījumā pieprasījumā par noslēguma maksājumu būs jāiekļauj tikai informācija par papildu jaunās atbalstāmās darbības īstenošanu.
5. redakcionāli precizēt 31.2. apakšpunktu un papildināt ar 31.2.1 apakšpunktu, paredzot finansējuma saņēmēja pienākumus attiecībā uz interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas nodrošināšanu.
6. papildus noteikumu projekts paredz vienādot MK noteikumu Nr. 512 31.13., 31.14., 31.15., 31.16., 31.17. un 34.2. apakšpunktos ietverto regulu saīsinājumu pierakstu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
116. atskaites punkta svītrošana mazinās administratīvo slogu EK un Latvijā AF pārvaldībā iesaistītajām iestādēm. 115. atskaites punkta un 117. mērķrādītāja redakciju precizēšana un 116. atskaites punkta svītrošana finansējuma saņēmējiem papildu administratīvo slogu neradīs, jo to redakcijas precizēs Centrālā finanšu un līgumu aģentūra KP VIS virsprojektu datu līmenī. Ja tas būs nepieciešams, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra veiks arī vienpusējus vienošanās vai līguma grozījumus ar 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas finansējuma saņēmējiem. Savukārt tajos projektos, kur līdzšinēji konstatēti AF finansējuma atlikumi, finansējuma samazināšana balstīta uz projektu līgumu informāciju, attiecīgi ar konkrēto finansējuma saņēmēju uzņemtās finanšu saistības nemainās. Tiem finansējuma saņēmējiem, kuri vēlēsies īstenot jauno atbalstāmo darbību un kuri saņems ministrijas akceptu tās īstenošanai, būs jāveic attiecīgi grozījumi projektā, t.sk. tiem finansējuma saņēmējiem, kas jau ir pabeiguši projekta īstenošanu (saskaņā ar KP VIS datiem, projekta īstenošanu pabeigusi Olaines novada pašvaldība un Jelgavas novada pašvaldība).
3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas ietvaros plānotā jaunā atbalstāmā darbība – ēku, kurās sniedz publiskos pakalpojumus, vides pieejamības nodrošināšana nekvalificējas kā valsts atbalsts, lai gan atsevišķi šajās ēkās sniegtie publiskie pakalpojumi var tikt uzskatīti par finansējuma saņēmēju vai to sadarbības partneru (ja tādi tiks piesaistīti) - saimniecisko darbību. Veicot valsts atbalsta piemērošanas nepieciešamības izvērtējumu jaunās atbalstāmās darbības ietvaros paredzētajai ēku, kurās sniedz publiskos pakalpojumus, vides pieejamības nodrošināšanai saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma (turpmāk – KAKL) 5. pantā noteiktajām raksturojošajām pazīmēm, ministrija secina, ka neizpildās KAKL 5. panta 4. punkta pazīme (skat. izvērtējumu zemāk).
3.1.2.1.i. investīcijas otrajā kārtā mērķa grupa ir personas ar invaliditāti vai kustību traucējumiem un galvenais atbalsts 3.1.2.1.i. investīcijas otrajā kārtā ir viņu mājokļu vides pieejamības uzlabošana. Taču, lai labāk sasniegtu 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas mērķi – uzlabotu arī mērķa grupas nodarbinātības iespējas un pieejamību pakalpojumiem, tādējādi sekmējot dzīves kvalitāti un cilvēktiesību ievērošanu, paredzēts papildu atbalsts finansējuma saņēmējiem ēku, kurās sniedz publiskos pakalpojumus, vides pieejamības uzlabošanai. Lai arī uzlaboto infrastruktūru izmantos arī citas mērķa grupas personas, t.i., tās, kuras nesaņem mājokļu vides uzlabošanas atbalstu 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas ietvaros, ēkas, kuras sniedz publiskos pakalpojumus, pamatā apmeklē konkrētās pašvaldības vai tuvāko pašvaldību iedzīvotāji, t.sk. mērķa grupas personas. Attiecīgi uzskatāms, ka šajā infrastruktūrā sniegtie pakalpojumi tiek nodrošināti ierobežotā lokālā apmērā, neietekmējot konkurenci un tirdzniecību starp ES dalībvalstīm. Arī Eiropas Komisijas 2016. gada 19. jūlija paziņojuma Nr. 2016/C 262/01 “Komisijas paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu” 197. punkta “a” un “c” apakšpunktā ir skaidrojusi, ka sporta un atpūtas infrastruktūra, kā arī slimnīcas un cita veselības aprūpes infrastruktūra, kas vērsta uz vietējiem iedzīvotājiem un diez vai piesaistītu citu dalībvalstu klientus vai ieguldījumus neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm. Attiecīgi atbalsts vides piekļūstamības nodrošināšanai ēkās, kurās sniedz publiskos pakalpojumus, nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu.
3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas ietvaros plānotā jaunā atbalstāmā darbība – ēku, kurās sniedz publiskos pakalpojumus, vides pieejamības nodrošināšana nekvalificējas kā valsts atbalsts, lai gan atsevišķi šajās ēkās sniegtie publiskie pakalpojumi var tikt uzskatīti par finansējuma saņēmēju vai to sadarbības partneru (ja tādi tiks piesaistīti) - saimniecisko darbību. Veicot valsts atbalsta piemērošanas nepieciešamības izvērtējumu jaunās atbalstāmās darbības ietvaros paredzētajai ēku, kurās sniedz publiskos pakalpojumus, vides pieejamības nodrošināšanai saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma (turpmāk – KAKL) 5. pantā noteiktajām raksturojošajām pazīmēm, ministrija secina, ka neizpildās KAKL 5. panta 4. punkta pazīme (skat. izvērtējumu zemāk).
3.1.2.1.i. investīcijas otrajā kārtā mērķa grupa ir personas ar invaliditāti vai kustību traucējumiem un galvenais atbalsts 3.1.2.1.i. investīcijas otrajā kārtā ir viņu mājokļu vides pieejamības uzlabošana. Taču, lai labāk sasniegtu 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas mērķi – uzlabotu arī mērķa grupas nodarbinātības iespējas un pieejamību pakalpojumiem, tādējādi sekmējot dzīves kvalitāti un cilvēktiesību ievērošanu, paredzēts papildu atbalsts finansējuma saņēmējiem ēku, kurās sniedz publiskos pakalpojumus, vides pieejamības uzlabošanai. Lai arī uzlaboto infrastruktūru izmantos arī citas mērķa grupas personas, t.i., tās, kuras nesaņem mājokļu vides uzlabošanas atbalstu 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas ietvaros, ēkas, kuras sniedz publiskos pakalpojumus, pamatā apmeklē konkrētās pašvaldības vai tuvāko pašvaldību iedzīvotāji, t.sk. mērķa grupas personas. Attiecīgi uzskatāms, ka šajā infrastruktūrā sniegtie pakalpojumi tiek nodrošināti ierobežotā lokālā apmērā, neietekmējot konkurenci un tirdzniecību starp ES dalībvalstīm. Arī Eiropas Komisijas 2016. gada 19. jūlija paziņojuma Nr. 2016/C 262/01 “Komisijas paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu” 197. punkta “a” un “c” apakšpunktā ir skaidrojusi, ka sporta un atpūtas infrastruktūra, kā arī slimnīcas un cita veselības aprūpes infrastruktūra, kas vērsta uz vietējiem iedzīvotājiem un diez vai piesaistītu citu dalībvalstu klientus vai ieguldījumus neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm. Attiecīgi atbalsts vides piekļūstamības nodrošināšanai ēkās, kurās sniedz publiskos pakalpojumus, nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
2 735 124
-34 816
1 902 257
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
2 735 124
-34 816
1 902 257
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
3 526 537
-93 147
2 089 572
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
3 525 409
-93 147
2 088 530
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
1 128
0
1 042
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
-791 413
58 331
-187 315
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
-790 285
58 331
-186 273
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
-1 128
0
-1 042
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
58 331
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
58 331
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Atbilstoši MK noteikumu Nr. 512 līdzšinēji spēkā esošajai redakcijai 3.1.2.1.i. investīcijas AF attiecināmais finansējums ir 4 812 637 euro. Papildus finansējumu veido valsts budžeta finansējums pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) segšanai indikatīvi 1 006 101 euro. Tādējādi kopējais 3.1.2.1.i. investīcijai pieejamais finansējums ir 5 818 738 euro.
Noteikumu projekts paredz precizēt 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas attiecināmo AF finansējuma apmēru, attiecīgi plānotais AF finansējums 2024. gadā ir 175 256 euro, 2025.gadā ir 2 700 308 euro, 2026.gadā 1 902 257 euro.
Noteikumu projekts paredz precizēt 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas attiecināmo AF finansējuma apmēru, attiecīgi plānotais AF finansējums 2024. gadā ir 175 256 euro, 2025.gadā ir 2 700 308 euro, 2026.gadā 1 902 257 euro.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas projektu īstenošanas izdevumu prognoze balstīta uz finansējuma saņēmēju KP VIS iesniegto projekta budžeta kopsavilkuma datiem, plānoto maksājumu pieprasījumu iesniegšanas grafiku informāciju, faktisko izdevumu izpildi pēc iesniegtajiem un samaksātajiem progresa pārskatiem, kā arī balstoties uz projektu finansējuma samazinājumiem.
Līdz šim 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas projektu darbību īstenošanai izmantotais finansējums 2024. gadā indikatīvi bija 204 799 euro (t.sk. AF finansējums 175 256 euro un VB finansējums 29 543 euro (PVN izmaksu segšanai).
Vienlaikus turpmākajam projektu īstenošanas periodam, ietverot plānotās finansējuma izmaiņas:
2025. gadā kopējais prognozētais projektu īstenošanas finansējums ir 3 433 390 euro (t.sk. AF finansējums 2 700 308 euro, VB finansējums 731 954 euro (PVN izdevumu segšanai) un papildu pašvaldību finansējums 1128 euro (esošajiem otrās kārtas projektiem).
2026. gadā kopējais prognozētais projektu īstenošanas finansējums ir 2 089 572 euro (t.sk. AF finansējums 1 902 257 euro, VB finansējums 186 273 euro (PVN izmaksu segšanai) un papildu pašvaldību finansējums 1042 euro (esošajiem otrās kārtas projektiem).
MK noteikumu Nr. 512 20.7. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai nepieciešamās PVN izmaksas tiks segtas no pašvaldības budžeta vai privātā finansējuma.
Saskaņā ar noteikumu projektu plānotais 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas kopējais AF finansējums 4 777 821 euro un VB finansējums 947 770 euro (kopā – 5 725 591 euro).
3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas projektu īstenošanai nepieciešamais finansējums tiek plānots Finanšu ministrijas valsts budžeta apakšprogrammā 74.07.00 "Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) finansējums projektu un pasākumu īstenotājiem".
Līdz šim 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas projektu darbību īstenošanai izmantotais finansējums 2024. gadā indikatīvi bija 204 799 euro (t.sk. AF finansējums 175 256 euro un VB finansējums 29 543 euro (PVN izmaksu segšanai).
Vienlaikus turpmākajam projektu īstenošanas periodam, ietverot plānotās finansējuma izmaiņas:
2025. gadā kopējais prognozētais projektu īstenošanas finansējums ir 3 433 390 euro (t.sk. AF finansējums 2 700 308 euro, VB finansējums 731 954 euro (PVN izdevumu segšanai) un papildu pašvaldību finansējums 1128 euro (esošajiem otrās kārtas projektiem).
2026. gadā kopējais prognozētais projektu īstenošanas finansējums ir 2 089 572 euro (t.sk. AF finansējums 1 902 257 euro, VB finansējums 186 273 euro (PVN izmaksu segšanai) un papildu pašvaldību finansējums 1042 euro (esošajiem otrās kārtas projektiem).
MK noteikumu Nr. 512 20.7. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai nepieciešamās PVN izmaksas tiks segtas no pašvaldības budžeta vai privātā finansējuma.
Saskaņā ar noteikumu projektu plānotais 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas kopējais AF finansējums 4 777 821 euro un VB finansējums 947 770 euro (kopā – 5 725 591 euro).
3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas projektu īstenošanai nepieciešamais finansējums tiek plānots Finanšu ministrijas valsts budžeta apakšprogrammā 74.07.00 "Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) finansējums projektu un pasākumu īstenotājiem".
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 20. septembra noteikumos Nr. 582 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virzienu "Reģionālā politika" 3.1.2.1.i. investīcijas "Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem" pirmās kārtas "Valsts un pašvaldību ēku vides pieejamības nodrošināšanas pasākumi" īstenošanas noteikumi" (25-TA-1658)
Pamatojums un apraksts
Noteikumu projekts ir saistīts ar 3.1.2.1.i investīcijas pirmās kārtas finansējuma ietaupījuma pārdali Ekonomikas ministrijas 3.1.1.7.i. investīcijas un 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas īstenošanai. Minēto investīciju īstenošanas noteikumos grozījumi tiks veikti tikai ar citiem būtiskiem grozījumiem.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.1.2. Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 459 "Noteikumi par atbalstu dzīvojamo īres māju būvniecībai Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.1.4.i. investīcijas "Finansēšanas fonda izveide zemas īres mājokļu būvniecībai" un 3.1.1.7.i. investīcijas "Aizdevumi nekustamā īpašuma attīstītājiem zemas īres maksas mājokļu būvniecībai" ietvaros" īstenošanas noteikumi" (25-TA-2548)
Pamatojums un apraksts
Noteikumu projekts ir saistīts ar 3.1.2.1.i investīcijas pirmās kārtas finansējuma ietaupījuma pārdali Ekonomikas ministrijas 3.1.1.7.i. investīcijas un 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas īstenošanai. Minēto investīciju īstenošanas noteikumos grozījumi tiks veikti tikai ar citiem būtiskiem grozījumiem.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
2024/2509
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada 23.septembra Regula (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija)
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada 23.septembra Regula (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
61. pants
29. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
- pašvaldības
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Jaunās atbalstāmās darbības ietvaros tiks nodrošināta ēku, kurās sniedz publiskos kultūras, izglītības, sporta vai veselības pakalpojumus, vides pieejamība. Minētās investīcijas veicinās 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas mērķa grupas iespējas saņemt minētos pakalpojumus, tādējādi sekmējot arī viņu dzīves kvalitāti un cilvēktiesību ievērošanu.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
Noteikumu projekts nemaina investīcijas 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas sākotnēji identificētās horizontālās ietekmes aspektus.
Pielikumi
