Anotācija (ex-ante)

Apgrūtinājumu plānā mērnieks apkopo (fiksē) informāciju par aktuālajiem nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumiem plāna izgatavošanas brīdī. Pašlaik apgrūtinājumu plāna sagatavošana ir mērnieka (komersanta vai saimnieciskās darbības veicēja) sniegts maksas pakalpojums, tā sagatavošana pamatā notiek vienlaikus ar zemes kadastrālās uzmērīšanas darbībām un to rezultātā izgatavojamā zemes robežu plāna sagatavošanu. Minētais nozīmē, ka gadījumā, ja pēc kadastrālās uzmērīšanas zemes vienības robežās rodas jauns apgrūtinājumus izraisošs objekts, tad šāda aktuāla apgrūtinājuma reģistrācija Kadastra informācijas sistēmā notiks tikai tad, ja kadastra subjekts mērniekam būs pasūtījis apgrūtinājumu plāna sagatavošanu vai zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu veikšanu. Ievērojot minēto, secināms, ka pastāvošais apgrūtinājuma plānu sagatavošanas process nenodrošina sabiedrību ar aktuālu informāciju par nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumiem.
Tā kā ar likumu "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā", kas pieņemts Saeimā 2024. gada 30. maijā, tiek izslēgts deleģējums Ministru kabinetam noteikt nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma robežu iezīmēšanu un platības aprēķināšanu zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentos (22. panta 4. punkts) un noteikts, ka apgrūtinājumi tiek reģistrēti no Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā iekļautajiem datiem (44. panta pirmās daļas 1. punkta d. apakšpunkts), ar projektu ir veicami grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 1019.

Ar projektu Ministru kabineta noteikumos Nr. 1019 tiek svītrots regulējums, kas paredz noteikt nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma robežu iezīmēšanu un platības aprēķināšanu zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentos, nodrošinot, ka apgrūtinājumu plāni mērniekiem turpmāk nebūs jāgatavo. Ar projektu tiek svītrotas normas, kas nosaka informācijas pieprasīšanu un iegūšanu nekustamā īpašuma apgrūtinājumu noteikšanai un apgrūtinājumu plānu sagatavošanai. Vienlaikus ar projektu tiek precizēts regulējums kamerālās pārzīmēšanas darbībām, svītrojot apgrūtinājumu attēlošanu, kā arī precizētas veicamās darbības kamerālajā pārzīmēšanā attiecībā no tā, vai ir veikta situācijas aktualizācija, ja aktuālais zemes robežu, situācijas un apgrūtinājumu plāns ir jau kamerāli pārzīmēts. 
Tāpat ir precizēts Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 15. pielikums "Apzīmējumi, kas lietojami kadastrālās uzmērīšanas grafiskajos dokumentos un datnēs", no tā svītrojot punktus, kas attiecas uz apgrūtinājumu attēlošanu.
Ja mērnieks apgrūtinājumu plānu būs sagatavojis pirms projekta spēkā stāšanās, bet iesniedzis datu reģistrācijai vai aktualizācijai kopā ar Dienestam iesniedzamajiem zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem pēc tam, kad projekts būs stājies spēkā, Dienests nepieņems apgrūtinājumu plānu datu reģistrācijai un aktualizācijai - no tā netiks veikta kadastra datu reģistrācija un aktualizācija par attiecīgajā zemes vienībā esošajiem nekustamā īpašuma apgrūtinājumiem.
Papildus norādāms, ka gadījumā, ja servitūts noteikts (nodibināts) zemes reformas laikā ar kompetentās institūciju lēmumu, bet nav reģistrēts Kadastra informācijas sistēmā, tad uz šādu gadījumu attiecināma norma par datu labošanu, un zemes reformas laika dokuments, ar kuru servitūts noteikts, ir pamats datu labošanai un servitūta reģistrācijai Kadastra informācijas sistēmā, ja vien konkrētais dokuments nav atcelts. Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 93. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Valsts zemes dienests, konstatējot kadastra datu neatbilstību dokumentiem vai cita veida ziņām, uz kuru pamata kadastra dati reģistrēti vai aktualizēti, normatīvajos aktos noteiktajā termiņā izlabo kļūdainos kadastra datus.

Atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 889 "Noteikumi par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību" (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi Nr. 889) 12.1. apakšpunktam pieprasījumam kompensācijas aprēķinam līdz ar citiem noteiktajiem dokumentiem pievieno atmežojamās meža zemes izvietojuma plānu, ko izgatavojis mērnieks atbilstoši normatīvajiem aktiem par zemes kadastrālo uzmērīšanu, vai atmežojamās meža zemes skici, kas sagatavota atbilstoši normatīvajiem aktiem par koku ciršanu mežā, ja tiek plānota zemes lietojuma veida maiņa plantācijas mežam vai kompensācija tiek aprēķināta saskaņā ar šo noteikumu 5. punkta nosacījumiem. Līdz ar to Ministru kabineta noteikumu Nr. 889 12.1. apakšpunktā jau ir paredzēta alternatīva mērnieka izgatavotam atmežojamās meža zemes izvietojuma plānam atsevišķās situācijās. Pašlaik atmežošanas process nav sasaistīts ar būvniecības ieceres īstenošanas un Informatīvajā ziņojumā norādītā atmežošanas poligona sagatavošanas procesu un tā pieejamības nodrošināšanu Būvniecības informācijas sistēmā. 

Ar projektu Ministru kabineta noteikumos Nr. 1019 tiek svītrots regulējums, kas paredz atmežojamās meža zemes izvietojuma plāna sagatavošanu, nodrošinot, ka atmežojamās meža zemes izvietojuma plāni mērniekiem turpmāk nebūs jāgatavo. Minētais regulējums stāsies spēkā 2025. gada 1. februārī. Savukārt Ministru kabineta noteikumos Nr. 889 svītrojama prasība pieprasījumam kompensācijas aprēķinam pievienot atmežojamās meža zemes izvietojuma plānu un nosakāmas prasības atmežojamam poligonam, kā arī, ja atmežošana tiek veikta būvniecībai, salāgot pieprasījumam kompensācijas aprēķinam nepieciešamā atmežošanas poligona iesniegšanu un saņemšanu Būvniecības informācijas sistēmā. Minētais risinājums Informatīvā ziņojuma 7.2. apakšpunkta īstenošanai ir saskaņots ar tā izpildē iesaistītajām institūcijām - Ekonomikas ministriju, Zemkopības ministriju un Valsts meža dienestu.

Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 35.1. apakšpunktā saziņas kārtība mērniekam ar ierosinātāju un pierobežnieku noteikta atbilstoši Oficiālās elektroniskās adreses likumā noteiktajam. Saskaņā ar Oficiālās elektroniskās adreses likuma 4. panta otrās daļas 1. punktu šis likums neattiecas uz elektronisko saziņu un elektronisko dokumentu apriti starp privātpersonām. Tā kā mērnieks, veicot zemes kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumus, darbojas privāto tiesību jomā, tad uz mērnieku šobrīd nav attiecināmas Oficiālās elektroniskās adreses likumā noteiktās prasības saziņai ar privātpersonām, un nav iespējams nodrošināt, ka mērnieks saziņai ar ierosinātāju vai pierobežnieku (privātpersonu) izmanto oficiālo elektronisko adresi (turpmāk – E-adrese), lai gan privātpersonai var būt aktivizēts oficiālās elektroniskās E-adreses konts. Tajā pašā laikā no informatīvā ziņojuma "Par oficiālās elektroniskās adreses ieviešanas progresu" (22-TA-3220), kas pieņemts zināšanai Ministru kabineta 2024. gada 19. novembra sēdē (prot. Nr. 49, 59. §) (turpmāk – Ziņojums), 3.1. tabulā ietvertajā oficiālās elektroniskās E-adreses pasākumu plāna aktivitātes 15. punkta izriet, ka E-adreses otrās kārtas tehniskajā risinājumā, tas ir, līdz 2026. gada 31. martam, paredzēta saskarnes izveidošana fiziskām personām un komersantiem. Attiecīgi, tā kā atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 3. punktā noteiktajam mērnieks var veikt zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības kā komersanta nodarbinātā persona, individuālais komersants vai saimnieciskās darbības veicējs, tad no Ziņojumā ietvertā uzdevuma izriet, ka mērniekam, kas strādā pie komersanta vai kā individuālais komersants, būs nodrošināta iespēja saziņai ar fizisku personu izmantot oficiālo elektronisko E-adresi tiklīdz  E-adresē būs izveidota saskarne privātpersonai ar komersantu.

Lai nodrošinātu, ka mērnieks, kā komersants ar privātpersonu sazinās, izmantojot oficiālo elektronisko E-adresi, tiklīdz E-adresē atbilstoši Ziņojumam ir izveidota attiecīga saskarne, tad ar projektu Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 35.1. apakšpunkts tiek vispārināts, nosakot, ka mērnieks primāri saziņai izmanto oficiālo elektronisko E-adresi attiecībā uz tām personām, par kurām  mērniekam ir piekļuve izveidotajām oficiālajām elektroniskajām E-adresēm. Tādējādi, izveidojot E-adresē saskarni privātpersonai ar komersantu, nebūs nepieciešami atsevišķi grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 1019.