1.1. Pamatojums
Projekts paredz precizēt noteikumu pielikumā atsevišķus kontaktpersonu noteikšanas nosacījumus atbilstoši ECDC vadlīnijām.
1.2. Mērķis
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Minētās normas likumā bija iekļautas kā nacionālais regulējums, ņemot vērā Covid-19 un citu reģistrējamo infekcijas slimību apdraudējumu. Savukārt Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Direktīva 2016/681/ES par pasažieru datu reģistra (PDR) datu izmantošanu teroristu nodarījumu un smagu noziegumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem šādu datu izmantošanas mērķi neparedz. Normu izslēgšana saistīta ar Eiropas Savienības Tiesas 2022. gada 21.jūnija spriedumu lietā Nr. C-817/19 Ligue des droits humains, kurā teikts, ka gaisa kuģu pasažieru datu apstrāde ir iespējama tikai iepriekš minētajā direktīvā noteiktajiem mērķiem.
Veselības ministrija piekritusi grozījumiem Likumā, norādot, ka SPKC savu kompetenci un darbības epidemioloģiskās izmeklēšanas un sabiedrības veselības apdraudējuma novēršanas jomā veiks saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likumā noteikto. Epidemioloģiskās drošības likuma 7. pants nosaka SPKC kompetenci, tostarp - veikt epidemioloģisko izmeklēšanu. Savukārt saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likuma 19. panta pirmo daļu izdoti Ministru kabineta 2006. gada 19. septembra noteikumi Nr. 774 “Kontaktpersonu noteikšanas, primārās medicīniskās pārbaudes, laboratoriskās pārbaudes un medicīniskās novērošanas kārtība” (turpmāk - Noteikumi Nr. 774), kura 5. punktā uzskaitītas vietas, kurās tiek apzinātas kontaktpersonas gadījumā, ja saņemts paziņojums par saslimšanu ar infekcijas slimību.
Grozījumi Likumā liegs SPKC iespēju saņemt gaisa kuģu pasažieru reģistra datus, kas nepieciešami kontaktpersonu noteikšanai gadījumā, ja kādam no pasažieriem konstatēta infekcijas slimība.
Pašreiz normatīvie akti nenosaka arī kontaktpersonu noskaidrošanu, ja inficētā persona pārvietojusies cita veida transporta līdzeklī, kas veic starptautiskos pasažieru pārvadājumus, kā arī attiecībā uz vietējā transporta pasažieriem, kuros tiek veikta pasažieru elektroniska reģistrācija, kās ļauj nepieciešamības gadījumā apzināt kontaktpersonas. Šādu datu pieejamība epidemioloģiskās izmeklēšanas vajadzībām ļautu pēc iespējas ātrāk identificēt kontaktpersonas, tādējādi samazinot infekcijas izplatīšanās iespējas.
Tādējādi projekts paredz iespēju noteikumu Nr.774 pielikumā minēto infekciju, kā arī aizdomu par bioloģisko terorismu gadījumā apzināt kontaktpersonas ne tikai 5.1.1.apakšpunktā minētajās uzturēšanās vietās, bet arī jebkāda veida pasažieru transportā (gaisa, sauszemes un ūdens transportā, kas nodrošina starptautiskos, starppilsētu vai vietējos pārvadājumus), ar nosacījumu, ka attiecīgajā transporta līdzeklī tiek veikta pasažieru reģistrācija, kas infekcijas slimības konstatēšanas gadījumā ļauj identificēt konkrētu personu.
Informāciju par pasažieriem būs nepieciešams iegūt tikai gadījumā, ja tiks konstatēts, ka attiecīgajā transporta līdzeklī ir pārvietojusies persona, kas inficējusies ar kādu no noteikumu Nr.774 pielikumā minētajām sabiedrības veselību apdraudošajām infekcijas slimībām. Tā kā iepriekš nav paredzams, kādā transporta līdzeklī pārvietosies inficētā vai saslimusī persona, ir svarīgi radīt iespēju SPKC veikt epidemioloģisko izmeklēšanu dažādos transporta līdzekļos, lai novērstu infekcijas slimības izplatīšanos.
1. Eiropas slimību profilakses un kontroles centra (turpmāk – ECDC) dokumentā “Cilvēku putnu gripas gadījumu izmeklēšanas protokols ES/EEZ” [https://www.ecdc.europa.eu/en/publications-data/avian-influenza-investigation-protocol-human-cases] ir rakstīts: “Pašlaik pieejamā informācija par putnu gripas infekcijas inkubācijas periodu cilvēkiem ir ļoti ierobežota. Pamatojoties uz atsevišķiem pierādījumiem, A(H5N1) inkubācijas periods tiek lēsts līdz septiņām dienām, parasti divas līdz piecas dienas pēc pēdējās zināmās ekspozīcijas. Taču ir ziņots par garākiem inkubācijas periodiem līdz pat 17 dienām. Ņemot vērā šo informāciju un pierādījumu trūkumu par pašlaik cirkulējošo A(H5) vīrusu, kas inficētiem dzīvniekiem arī izpaužas ar aizkavētu klīnisko simptomu parādīšanos, ECDC iesaka konservatīvu pieeju. Tas ietver uzraudzības perioda pagarināšanu līdz 14 dienām, ar minimālo uzraudzības ilgumu 10 dienas un maksimālo – līdz 14 dienām”. Turklāt ECDC iesaka veikt laboratorisko pārbaudi putnu gripas noteikšanai kontaktpersonām ar augstu inficēšanās risku. Pašreiz Noteikumu Nr. 774 pielikuma "Infekcijas slimības un sindromi, kuru gadījumā nosaka kontaktpersonas, veic primārās medicīniskās pārbaudes, laboratoriskās pārbaudes un medicīnisko novērošanu, kā arī pārbaudāmās kontaktpersonas, laboratoriski pārbaudāmais paraugs un tā laboratoriskā pārbaude" (turpmāk - Pielikums) 37. punktā medicīniskās novērošanas ilgums ir noteikts septiņas dienas, bet kontaktpersonu laboratoriskā pārbaude paredzēta tikai saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām. Putnu gripas uzliesmojumi Latvijas mājputnu novietnēs norāda uz šī jautājuma aktualitāti.
2. Pielikumā īpaši iezīmētas bīstamās infekcijas slimības, un viena no tām ir Pielikuma 54. punktā minētās pērtiķu bakas. Bīstamo slimību statuss izriet no Ministru kabineta 1999. gada 5. janvāra noteikumiem Nr. 7 "Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība", taču šajos noteikumos bīstamības statuss pērtiķu bakām ir atcelts (tas nozīmē, ka atcelta nekavējoša ziņošana par konstatētiem gadījumiem, saglabājot rutīnas ziņošanu). Pamatojoties uz minēto, atsauce, kas norāda uz bīstamību, pērtiķu bakām atceļama arī Noteikumos Nr. 774.
2. Pielikuma 54. punktā svītrota atsauce, kas identificē pērtiķu bakas kā bīstamu infekcijas slimību.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
1.6. Cita informācija
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
- Transporta līdzekļu, kas veic pasažieru starptautiskos pārvadājumus, kā arī vietējās satiksmes transporta līdzekļu, kuros tiek veikta elektroniska pasažieru reģistrācija, pasažieri
- Starptautiskie pasažieru pārvadātāji, kā arī vietējie pasažieru pārvadātāji, kas veic pasažieru elektronisku reģistrāciju
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
4.2. Cita informācija
5.3. Cita informācija
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
6.4. Cita informācija
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
- Slimību profilakses un kontroles centrs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
7.5. Cita informācija
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
8.1.5. uz teritoriju attīstību
8.1.6. uz vidi
8.1.7. uz klimatneitralitāti
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
8.1.11. uz veselību
Gadījumos, kad konstatēts, ka inficējusies persona izmantojusi starptautiskā vai vietējā pasažieru transporta pakalpojumus, iespēja apzināt kontaktpersonas palīdz ierobežot infekciju izplatību, pasargājot citus iedzīvotājus.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
8.1.13. uz datu aizsardzību
Datu apstrāde epidemioloģiskās drošības jomā notiek saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likumu (turpmāk - likums). Epidemioloģiskā drošība ir nosacījumu un pasākumu sistēma, kuras mērķis ir mazināt sabiedrības veselības apdraudējumu, tai skaitā tādu, ko izraisa infekcijas slimības. Likuma 3.panta pirmās daļas 5.punkts nosaka, ka epidemioloģiskā drošība ietver kontaktpersonu (cilvēku, kuri ir bijuši tiešā vai netiešā kontaktā ar infekciozu personu vai uzturējušies epidēmijas perēklī un kuriem ir bijusi iespēja inficēties) noteikšanu, uzskaiti, laboratoriskās pārbaudes un medicīnisko novērošanu.
Atbilstoši likuma 7.panta pirmajai daļai epidemioloģisko uzraudzību nodrošina Slimību profilakses un kontroles centrs, vācot, uzkrājot un analizējot datus par cilvēku saslimstību ar infekcijas slimībām, kā arī par kontaktpersonām, veicot epidemioloģisko izmeklēšanu, organizējot kontaktpersonu laboratorisko pārbaudi.
Lai nodrošinātu infekcijas slimību epidemioloģisko uzraudzību un sabiedrības veselības aizsardzību epidemioloģiskās drošības jomā, ir izveidota vienotā digitālā epidemioloģiskā sistēma (turpmāk — EPID sistēma) (likuma 11.1 pants). EPID sistēmas pārzinis ir Slimību profilakses un kontroles centrs, kas normatīvajos aktos noteikto uzdevumu īstenošanai veic datu apstrādi, kā arī organizē un vada EPID sistēmas darbību atbilstoši tai paredzētajiem izmantošanas mērķiem.
EPID sistēma tiek izmantota, lai reģistrētu, uzskaitītu un analizētu infekcijas slimību gadījumus, identificētu infekcijas slimību uzliesmojumus, apzinātu infekcijas slimību izplatīšanās riska faktorus, organizētu uz konkrētiem riskiem vērstus pretepidēmijas pasākumus, ieskaitot kontaktpersonu apzināšanu, informēšanu un medicīnisko novērošanu, kā arī lai nodrošinātu epidemioloģiskās uzraudzības datu operatīvu un retrospektīvu analīzi, informētu sabiedrību par infekcijas slimību izplatību u.c.
Saskaņā ar likuma 11.1 panta ceturto daļu EPID sistēmā tiek iekļauta un apstrādāta šāda informācija par kontaktpersonu:
a) identificējoša informācija, kontaktinformācija, informācija par iespējamiem inficēšanās apstākļiem, informācija par nodarbošanos un/vai darbavietu,
b) kontaktpersonas likumisko pārstāvi identificējoša informācija, kontaktinformācija.
Likuma 13. pants nosaka, ka informācija par personām, kurām ir infekcijas slimība, viņu kontaktpersonām, kā arī par mirušajiem, kuru nāvi izraisījusi infekcijas slimība, izmantojama tikai ārstniecības procesā, epidemioloģiskajā uzraudzībā, profilakses un pretepidēmijas pasākumu organizēšanā un veikšanā tādā apjomā, kāds nepieciešams, lai nepieļautu infekcijas slimības izplatīšanos.
Atbilstoši likuma 13.panta otrajai daļai, kā arī Pacientu tiesību likuma 10.panta piektajai prim daļai Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologi ir tiesīgi apstrādāt infekcijas slimību reģistrēšanai, epidemioloģiskās izmeklēšanas un uzraudzības veikšanai, pretepidēmijas pasākumu organizēšanai nepieciešamo informāciju.
Saskaņā ar likuma 19.panta pirmo daļu izdotie noteikumi Nr.774 jau pašreiz paredz kontaktpersonu apzināšanu izglītības iestādēs, stacionārās ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes iestādēs, bērnu aprūpes iestādēs, bērnu uzraudzības pakalpojumu sniegšanas iestādēs, kā arī darbavietās un citās personu uzturēšanās vietās (tai skaitā ieslodzījuma vietā, īslaicīgās aizturēšanas vietā, aizturēto patvēruma meklētāju izmitināšanas telpās un ārzemnieku izmitināšanas centrā, patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, patversmē, kazarmās, viesnīcā) ārpus pacienta dzīvesvietas. Ņemot vērā, ka arī transporta līdzekļos, kas veic pasažieru pārvadājumus, var notikt inficēšanās, tajā skaitā ar sabiedrības veselībai bīstamām slimībām, ir svarīgi, lai Slimību profilakses un kontroles centram būtu iespējams apstrādāt arī gaisa satiksmes, kā arī sauszemes un ūdens transporta pasažieru datus, lai apzinātu kontaktpersonas un tādējādi ierobežotu sabiedrības veselībai bīstamu infekcijas slimību izplatību.
Lai nodrošinātu ātrāku un efektīvāku epidemioloģisko uzraudzību, Slimību profilakses un kontroles centram ir nepieciešams nodrošināt piekļuvi un apstrādāt fiziskas personas datus arī ar pasažieru pārvadājumiem saistītajās informācijas sistēmās. Šo Slimību profilakses un kontroles centra tiesību īstenošana balstīta ne tikai uz visu iepriekš minēto, bet arī, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (2016.gada 27.aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) nosacījumus, proti, 6.panta 1.punkta c) apakšpunktu (apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu), d) apakšpunktu (apstrāde ir vajadzīga, lai aizsargātu datu subjekta vai citas fiziskas personas vitālas intereses) un e) apakšpunktu (apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras), kā arī īpašas kategorijas datu apstrāde notiks saskaņā ar 9.panta 2.punkta g) apakšpunktu (apstrāde ir vajadzīga būtisku sabiedrības interešu dēļ, pamatojoties uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas ir samērīgas izvirzītajam mērķim, ievēro tiesību uz datu aizsardzību būtību un paredz piemērotus un konkrētus pasākumus datu subjekta pamattiesību un interešu aizsardzībai), h) apakšpunktu (apstrāde ir vajadzīga profilaktiskās vai arodmedicīnas nolūkos, darbinieka darbspējas novērtēšanai, medicīniskas diagnozes, veselības vai sociālās aprūpes vai ārstēšanas vai veselības vai sociālās aprūpes sistēmu un pakalpojumu pārvaldības nodrošināšanas nolūkos, pamatojoties uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem vai saskaņā ar līgumu ar veselības darba profesionāli un ievērojot 3.punktā minētos nosacījumus un garantijas) un i) apakšpunktu (apstrāde ir vajadzīga sabiedrības interešu dēļ sabiedrības veselības jomā, piemēram, aizsardzībai pret nopietniem pārrobežu draudiem veselībai vai augstu kvalitātes un drošības standartu nodrošināšanai, cita starpā zālēm vai medicīniskām ierīcēm, pamatojoties uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas paredz atbilstošus un konkrētus pasākumus datu subjekta tiesību un brīvību, jo īpaši dienesta noslēpuma, aizsardzībai).