Anotācija (ex-ante)

4.2.3.4.pasākumam plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 6 525 000 euro (tai skaitā elastības finansējums 1 029 482 euro), tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 5 546 250 euro (tai skaitā elastības finansējums – 875 060 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums – 978 750 euro (tai skaitā elastības finansējums – 154 422 euro).
Eiropas Sociālā fonda Plus finansējuma intensitāte nav lielāka par 85 procentiem no projekta attiecināmo izmaksu kopsummas.

Sākotnēji projekta iesniedzējs sagatavo projekta iesniegumu par finansējuma daļu, kas neiekļauj 4.2.3.4.pasākumam plānoto elastības finansējumu, atbilstoši plānojot arī projektā sasniedzamos uzraudzības rādītājus. 2025.gadā, izvērtējot projekta īstenošanas progresu un projektā sasniegtos uzraudzības rādītājus līdz 2024.gada 31.decembrim, atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt palielināt projektam plānotajam kopējam attiecināmo finansējumu par elastības finansējuma daļu, t.i., līdz 4.2.3.4.pasākumam plānotajam maksimālajam finansējuma apmēram.

4.2.3.4 pasākumu plānots īstenot vienā projektu iesniegumu atlases kārtā par visu pasākumam pieejamo finansējumu, projektu īstenojot  ne ilgāk kā līdz 2029.gada 31.decembrim.

4.2.3.4. pasākuma ietvaros sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:
1) kopējais iznākuma rādītājs – līdz 2029.gada 31.decembrim NEET situācijā esošo jauniešu skaits, kas saņēmuši atbalstu Eiropas Sociālā fonda Plus finansējuma ietvaros, – 2250 (par finansējuma daļu, kas neietver elastības finansējumu  -  vismaz 1895), tai skaitā līdz 2024.gada 31.decembrim – 450;
2) kopējais rezultāta rādītājs – līdz 2029.gada 31.decembrim NEET situācijā esošo jauniešu skaits, kas iesaistījušies izglītībā (mūžizglītība, formālā izglītība) vai mācību pasākumos (ārpus darba, darbavietā, profesionālā apmācība utt.) Eiropas Sociālā fonda Plus atbalsta ietvaros, – 405 (par finansējuma daļu, kas neietver elastības finansējumu  -  vismaz 340).
4.2.3.4. pasākuma ietvaros tiek noteikts nacionālais projekta līmeņa iznākuma rādītājs – NEET situācijā esošo jauniešu skaits, kas sekmīgi izpildījuši mērķa grupas jaunieša individuālo pasākumu programmu Eiropas Sociālā fonda Plus atbalsta ietvaros - 1575.
Finansējuma saņēmējs noteikumu projekta 5.1.apakšpunktā noteikto kopējo iznākuma rādītāju,  5.2. apakšpunktā noteikto kopējo rezultāta rādītāju un šo noteikumu 6. punktā minēto nacionālo projekta līmeņa iznākuma rādītāju ievada Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā pašvaldību griezumā.

Mērķa grupas jaunieša individuālās pasākumu programmas izpildi apliecina noslēguma ziņojumu par mērķa grupas jaunieša individuālās pasākumu programmas ietekmi uz mērķa grupas jaunieti, ja mērķa grupas jaunietis beidzis dalību projektā.
Sadarbības iestāde neveic noteikumu projekta 6.punktā norādītā nacionālā projekta līmeņa iznākuma rādītāja datu pārbaudes.
Noteikumu projekts nosaka, ka finansējuma saņēmējs  uzkrāj datus par NEET jauniešu statusu izglītībā vai nodarbinātībā vienu, sešus un divpadsmit mēnešus pēc mērķa grupas jaunieša individuālās pasākumu programmas izpildes.


4.2.3.4.pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējam plānotas šādas atbalstāmās darbības:
1) metodoloģiskā atbalsta sniegšana sadarbības partneriem visos projekta īstenošanas posmos;
2) projekta saturiskās kvalitātes nodrošināšana un uzraudzība visos projekta īstenošanas posmos;
3) projekta vadība;
4) informācijas un publicitātes pasākumu īstenošana.

4.2.3.4.pasākuma ietvaros sadarbības partneriem plānotas šādas atbalstāmās darbības:
1) mērķa grupas jauniešu iesaiste projektā;
2) atbalsta pasākumu sniegšana mērķa grupas jauniešiem saskaņā ar mērķa grupas jauniešu individuālajām pasākumu programmām;
3) pēcprogrammas mentoringa sniegšana jauniešiem.

Salīdzinājumā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.—2020.gada plānošanas periodu, NEET jauniešu atbalsta pasākumi Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam ietvaros tiek papildināti ar jaunu atbalstāmo darbību – pēcprogrammas mentorings.
Pēcprogrammas mentorings ir individuālā mentoringa nodrošināšana mērķa grupas jaunietim pēc individuālās pasākumu programmas beigām, uzsākot nodarbinātību vai izglītības ieguvi, lai veicinātu jaunieša adaptāciju izglītības iestādē vai veicinātu jaunieša adaptāciju darba vietā. Šāda papildus atbalstāmā darbība tiks īstenota ar mērķi nostiprināt projektā sasniegtos rezultātus un pēc iespējas izslēgt situācijas, kad jaunietis pēc dalības projektā atkārtoti nonāk NEET situācijā.

Papildus minētajam pēcprogrammas mentoringam, 4.2.3.4.pasākumā 2021.-2027.plānošanas periodā ir paredzēta jauna iniciatīva, kas paredz biedrību un nodibinājumu iesaisti 4.2.3.4.pasākuma īstenošanā. Biedrību un nodibinājumu iesaiste tiek plānota ar mērķi nodrošināt plašāku projekta pārklājumu Latvijas teritorijā, kā arī iespēju robežās rast jaunas, inovatīvas pieejas NEET jauniešu atbalstam. Noteikumu projekts nosaka, ka biedrības un nodibinājumi var tikt iesaistīti 4.2.3.4.pasākuma īstenošanā, finansējuma saņēmējam rīkojot atklātu sadarbības projektu iesniegumu konkursu.

4.2.3.4.pasākumā tiešās attiecināmās izmaksas finansējuma saņēmējam ietver šādas izmaksu pozīcijas:
1) tiešās attiecināmās personāla atlīdzības izmaksas, kas ietver projekta vadības personāla un projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas, izmantojot vienas vienības izmaksu standarta likmju aprēķina un piemērošanas metodiku;
2) pakalpojumu (uzņēmumu līgumu) izmaksas;
3) iekšzemes komandējumu un darba (dienesta) braucienu izmaksas;
4) transporta izmaksas;
5) darba vietas aprīkojuma, tai skaitā biroja mēbeļu un tehnikas, datorprogrammu un licences iegādes vai īres izmaksas, tai skaitā aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas;
6) veselības apdrošināšanas izmaksas finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālam;
7) obligāto veselības pārbaužu un redzes korekcijas līdzekļu kompensācijas izmaksas finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālam, ja tās nav iekļautas iepriekš minētajā veselības apdrošināšanā;
8) informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas;
9) telpu, aprīkojuma un iekārtu īres un nomas izmaksas;
10) kancelejas preču izmaksas.


4.2.3.4.pasākumā tiešās attiecināmās izmaksas sadarbības partnerim ietver šādas izmaksu pozīcijas:
1) izmaksas, kas nepieciešamas mērķa grupas jauniešu iesaistei projektā, izmantojot vienas vienības izmaksu standarta likmju aprēķina un piemērošanas metodiku;
2) izmaksas, kas nepieciešamas atbalsta pasākumu sniegšanai mērķa grupas jauniešiem saskaņā ar mērķa grupas jauniešu individuālajām pasākumu programmām, izmantojot vienas vienības izmaksu standarta likmju aprēķina un piemērošanas metodiku;
3) izmaksas, kas nepieciešamas atbalsta pasākumu sniegšanai mērķa grupas jauniešiem pēc individuālās pasākumu programmas pabeigšanas, nodrošinot individuālo mentoringu pēc individuālās pasākumu programmas beigām uzsākot nodarbinātību vai izglītības ieguvi, lai nostiprinātu sasniegtos rezultātus un nodrošinātu to ilgtspēju, izmantojot vienas vienības izmaksu standarta likmju aprēķina un piemērošanas metodiku.

Noteikumu projekts nosaka, ka 4.2.3.4.pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējam izmaksas metodoloģisko materiālu izstrādei darbam ar mērķa grupas jauniešiem, informatīvo pasākumu organizēšanai sadarbības partneriem par 4.2.3.4.pasākuma īstenošanu, mācību satura izstrādei un aktualizēšanai mācību nodrošināšanai programmu vadītājiem un mērķa grupas jauniešu mentoriem darbam ar mērķa grupas jauniešiem, līdz 10 000 euro  apmērā, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 8 500 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 500 euro, ir attiecināmas pirms vienošanās ar sadarbības iestādi par projekta īstenošanu noslēgšanai un ja tās radušās ne agrāk kā 2023. gada 1.maijā.
Saskaņā ar noteikumu projektam pievieto protokollēmumu līdz vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanai ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru 4.2.3.4. pasākuma īstenošanai nepieciešamo finansējumu attiecināmo izmaksu, kas radušās ne agrāk kā 2023.gada 1.maijā, segšanai Jaunatnes starptautisko programmu aģentūrai kā 4.2.3.4. pasākuma plānotajam finansējuma saņēmējam līdz 10 000 euro apmērā nodrošina no 74. resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.


Noteikumu projekts nosaka, ka sadarbības partnerim izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst noteikumu projektā minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās pēc sadarbības līgumu noslēgšanas, bet ne agrāk kā no vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas dienas.

4.2.3.4.pasākuma Eiropas Sociālā fonda Plus investīcijām piemērots 150. intervences kods 103. "Jauniešu ilgtspējīga integrācija darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītiem jauniešiem, tostarp jauniešiem, kuri pakļauti sociālās atstumtības riskam, un jauniešiem no atstumtām kopienām, arī ar garantijas jauniešiem shēmas īstenošanu” atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.–2027. gadam.

4.2.3.4.pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējs īstenos projektu, kas nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu un 4.2.3.4. pasākuma ietvaros īstenojamās darbības nav kvalificējamas kā saimnieciskā darbība un komercdarbības atbalsta sniegšana nav paredzēta.

Noteikumu projekts nosaka, ka Projekta īstenošanas uzraudzībai Izglītības un zinātnes ministrija  izveido projekta uzraudzības padomi, kurā pieaicina vismaz vienu pārstāvi no atbildīgās iestādes, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Jaunatnes padomes, Labklājības ministrijas un citām organizācijām un institūcijām, ja nepieciešams. Uzraudzības padomes sastāvā novērotāju statusā var tikt iekļauti pārstāvji arī no citām organizācijām un institūcijām, tai skaitā no vadošās iestādes un sadarbības iestādes. Uzraudzības padomes darbību nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāts un apstiprināts nolikums. Pirmo projekta uzraudzības padomes sēdi sasauc ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas.

Noteikumu projekts nosaka, ka finansējuma saņēmējs ne mazāk kā vienu reizi 12 mēnešos projekta uzraudzības padomei iesniedz ziņojumu par projekta īstenošanas progresu, tai skaitā par īstenotajiem mērķa grupas un sadarbības partneru informēšanas pasākumiem, šo noteikumu 5.1., 5.2.apakšpunktā un 6. punktā minēto uzraudzības rādītāju sasniegtajām vērtībām, sniedzot atgriezenisko saiti par dalību projektā no projekta mērķa grupas jauniešiem, sadarbības partneriem un citām iesaistītajām pusēm, par projekta ietvaros sniegtajām atbalsta metodēm un pasākumiem jauniešiem NEET situācijā, par projektā atbalstāmo darbību atbilstību NEET jauniešu vajadzībām, par projektā sniegtā atbalsta ietekmi uz NEET jauniešiem, tai skaitā par sasniegtā rezultāta ilgtspēju un jauniešu skaitu, kas pēc dalības projektā atgriezušies NEET situācijā, un prezentē projekta īstenošanas rezultātus projekta uzraudzības padomē.