Anotācija (ex-ante)

1. Pēc pārejas perioda beigām ar 2024.gada 1.jūliju de minimis atbalstu varēs piešķirt, piemērojot tikai jaunās de minimis atbalsta regulas. Tādējādi ir nepieciešams grozīt tās MK noteikumu Nr.715 normas, kas šobrīd satur atsauces uz iepriekš spēkā esošajām de minimis atbalsta regulām.

2. Ņemot vērā, ka de minimis atbalsta uzskaite Latvijā tiek nodrošināta ar centrālo reģistru, t.i., ar De minimis atbalsta uzskaites sistēmu (turpmāk – Sistēma), atbalsta pretendents faktiski MK noteikumu Nr.715 1.pielikumā ietverto veidlapu sagatavo Sistēmā. Šobrīd Sistēmā aizpildāmā veidlapa ir vizuāli un redakcionāli atšķirīgi noformēta, kā arī sniedz papildu paskaidrojumus atšķirībā no MK noteikumu Nr.715 1.pielikuma veidlapas. Svītrojot MK noteikumu Nr.715 1.pielikumu, tiks nodrošināts, ka vairs nepastāvēs atšķirības starp Sistēmā aizpildāmo veidlapu un MK noteikumu Nr.715 1.pielikumā ietverto veidlapu. Turklāt MK noteikumu Nr.715 1.pielikuma ietvertās veidlapas svītrošana ir vērtējama pozitīvi, jo tādējādi tiks ievērotas Valsts kancelejas rekomendācijas par rīcību ar Ministru kabineta apstiprinātajām veidlapām. Saistībā ar MK noteikumu Nr.715 1.pielikuma svītrošanu ir nepieciešams atbilstoši grozīt arī MK noteikumu Nr.715 nosaukumu. Tādējādi ir veikti arī saistītie grozījumi KAKL 12.panta 5.punktā ietvertajā pilnvarojumā Ministru kabinetam.

1. MK noteikumi Nr.715 satur nacionālā līmenī horizontāli noteiktu procesuālu kārtību, kādā atbalsta pretendenti var pretendēt un atbalsta sniedzēji var izvērtēt un piešķirt de minimis atbalstu. Savukārt jau konkrēti attiecināmie de minimis atbalsta nosacījumi, kas izriet, tai skaitā, no piemērojamajiem de minimis atbalsta regulējumiem, tiek ietverti atbalsta sniedzēju izstrādātajos atbalsta pasākumos.       
Ņemot vērā, ka 2024.gada 30.jūnijā noslēgsies pārejas periods no iepriekš spēkā esošajām de minimis atbalsta regulām uz jaunajām de minimis atbalsta regulām, ar Noteikumu projektu tiek veikti grozījumi attiecīgajās MK noteikumu Nr.715 normās.
Ar 2024.gada 1.jūliju līdz to pārskatīšanai de minimis atbalstu būs iespējams piešķirt ar šādām de minimis atbalsta regulām: Komisijas regula Nr.2023/2831, Komisijas regula Nr.2023/2832, Komisijas 2013. gada 18. decembra Regula (ES) Nr.1408/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (turpmāk - Komisijas regula Nr.1408/2013) un Komisijas  2014.gada 27.jūnija Regula (ES) Nr.717/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē (turpmāk - Komisijas regula Nr.717/2014). Jāņem vērā, ka, lai veiktu korektu datu glabāšanu, kā arī iepriekš piešķirtā de minimis atbalsta uzskaiti un attiecīgi – jaunu de minimis atbalstu piešķiršanu, Sistēma joprojām turpinās uzkrāt informāciju arī par piešķirto de minimis atbalstu saskaņā ar iepriekš spēkā esošajām de minimis atbalsta regulām.
Būtiskākās izmaiņas, kas izriet no jaunajām de minimis atbalsta regulām un kas attiecīgi veicina šādus grozījumus Noteikumu projektā:
- MK noteikumos Nr.715 tiek svītrots termins “ekonomiskā vienība”, jo attiecībā uz de minimis atbalsta piešķiršanu uzņēmumiem, kuri sniedz pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, līdz ar Komisijas regulas Nr.2023/2832 spēkā stāšanos tiek izmantots termins “viens vienots uzņēmums”, tāpat kā visās pārējās de minimis atbalsta regulās;
- ir palielinātas de minimis atbalsta robežvērtības: ar Komisijas regulu Nr.2023/2831 – 300 000 euro (iepriekš – 200 000 euro), savukārt ar Komisijas regulu Nr.2023/2832 – 750 000 euro (iepriekš – 500 000 euro). Vienlaikus ar jaunajām de minimis atbalsta regulām ir mainīts piešķirtā de minimis atbalsta apmēra aprēķināšanas periods, nosakot, ka de minimis atbalsta kopsumma, ko viena dalībvalsts piešķīrusi vienam vienotam uzņēmumam, nevienā trīs gadu periodā nepārsniedz attiecīgo robežvērtību. Komisijas regulas Nr.2023/2831 preambulas 11.apsvērumā un Komisijas regulas Nr.2023/2832 15.apsvērumā ir skaidrots, ka trīs gadu laikposms šīs regulas vajadzībām būtu jāvērtē kā slīdošs periods (piemēram, ja de minimis atbalstu saskaņā ar Komisijas regulu Nr.2023/2831 ir plānots piešķirt 2024.gada 1.jūlijā, tad, lai izvērtētu, vai jaunu de minimis atbalstu drīkst piešķirt, ir jāvērtē 3 gadu periods no 2021.gada 1.jūlija līdz 2024.gada 1.jūlijam). Vienlaikus ir jāņem vērā, ka nav mainīts piešķirtā de minimis atbalsta apmēra aprēķināšanas periods Komisijas regulā Nr.1408/2013 un Komisijas regulā Nr.717/2014, tādējādi, piešķirot de minimis atbalstu ar iepriekš minētajām regulām, joprojām ir jāņem vērā trīs fiskālo gadu periods (t.i., kārtējais un iepriekšējie divi fiskālie gadi).
Attiecīgi ar Noteikumu projektu tiek precizētas MK noteikumu Nr.715 normas, kas satur nosacījumus par de minimis atbalsta robežvērtību pārbaudi (t.sk., atbalsta apvienošanas (kumulācijas) gadījumā), lai nodrošinātu korektu de minimis atbalsta nosacījumu pārbaudi, piešķirot de minimis atbalstu ar jebkuru no četrām de minimis atbalsta regulām;
- neskatoties uz to, ka jaunās de minimis atbalsta regulas paredz dalībvalstij pienākumu reģistrēt informāciju par piešķirto de minimis atbalstu 20 darbdienu laikā pēc tā piešķiršanas (Komisijas regulas Nr.2023/2831 6.panta 2.punkts un Komisijas regulas Nr.2023/2832 6.panta 2.punkts), ar MK noteikumu Nr.715 26.punktu joprojām tiks saglabāta nacionāli noteiktā horizontālā kārtība, paredzot atbalsta sniedzēju pienākumu Sistēmā ievadīt un reģistrēt minētajā punktā noteikto informāciju par piešķirto de minimis atbalstu ne vēlāk kā nākamās darbdienas laikā. Stingrāka kārtība ir saglabājama, lai nodrošinātu, ka Sistēma satur maksimāli aktuālu informāciju par visā valstī piešķirto de minimis atbalstu un gan atbalsta pretendenti, gan atbalsta sniedzēji varētu paļauties uz informācijas pilnīgumu Sistēmā, izvērtējot atbalsta pretendentu atlikumu līdz de minimis atbalsta robežvērtībai viena vienota uzņēmuma līmenī, tādējādi mazinot arī nelikumīga komercdarbības atbalsta piešķiršanas iespējamību.

2. Izvērtējot Valsts kancelejas rekomendācijas par rīcību ar Ministru kabineta apstiprinātajām veidlapām, tika secināts, ka ir lietderīgi svītrot MK noteikumu Nr.715 1.pielikumu, lai novērstu nepieciešamību katrreiz veikt grozījumus MK noteikumos Nr.715, līdzko veidlapā ir jāveic saturiskas izmaiņas (tādējādi mazinot administratīvo slogu un arī izdevumus valsts budžetam, kas saistīti ar normatīvā akta grozījumu izstrādi un pieņemšanu), un lai nodrošinātu MK noteikumu Nr.715 un Sistēmā esošās atbalsta pretendenta veidlapas savstarpējo saskaņotību. Vienlaikus ar Noteikumu projektu MK noteikumu Nr.715 1.pielikuma saturs tiek ietverts MK noteikumu Nr.715 20.punktā, uzskaitot atbalsta pretendenta sniedzamo informāciju atbalsta sniedzējam, kā arī tiek grozīti tie MK noteikumu Nr.715 punkti, kas līdz šim saturēja norādi uz MK noteikumu Nr.715 1.pielikumu. Noteikumu projektā ietvertajā jaunajā MK noteikumu Nr.715 20.6.apakšpunktā (tāpat kā līdz šim – MK noteikumu Nr.715 1.pielikuma 2.3.apakšpunktā) paredzēts atbalsta pretendentu pienākums pirms pieteikuma iesniegšanas atbalsta sniedzējam de minimis atbalsta saņemšanai sistēmā sagatavot un apstiprināt atbalsta pretendenta veidlapu, kurā ir jāiekļauj dati arī par plānoto vai piešķirto citu komercdarbības atbalstu tā paša projekta ietvaros, tai skaitā par tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja ir plānota de minimis atbalsta apvienošana. Tas ir nepieciešams, jo plānotā de minimis atbalsta kumulācijas (apvienošanas) gadījumā atbalsta sniedzēja rīcībā, pieņemot lēmumu par de minimis atbalsta piešķiršanu, ir jābūt pilnīgai informācijai, lai izvērtētu, vai līdz ar šī plānotā de minimis atbalsta piešķiršanu no vienas puses tiktu ievēroti visi de minimis atbalsta piešķiršanas nosacījumi un no otras puses – tiktu ievēroti visi piemērojamie cita komercdarbības atbalsta, ar kuru ir plānots veikt kumulāciju (apvienošanu), nosacījumi. Ar citu komercdarbības atbalstu saprot, tādu komercdarbības atbalstu, kas nav de minimis atbalsts, bet tiek piešķirts, piemēram, saskaņā ar Komisijas 2014.gada 17.jūnija Regulu Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, vai citu ES līmeņa tiesību aktu, uz kuru piemērojams paziņošanas pienākums atbilstoši LESD 108. panta 3. punktam un saņemts Eiropas Komisijas attiecīgs lēmums par komercdarbības atbalsta saderīgumu ar ES iekšējo tirgu. Attiecīgi cita komercdarbības atbalsta piešķiršanai var būt izvirzīti tādi papildu nosacījumi kā, piemēram, noteikta maksimālā atbalsta intensitāte vai maksimālā atbalsta robežvērtība, reģionālā atbalsta gadījumā – noteikta prasība atbalsta saņēmējam nodrošināt finansiālo ieguldījumu vismaz 25% apmērā no attiecināmajām izmaksām, izmantojot pašu līdzekļus vai ārējo finansējumu, par ko nav saņemts nekāds publiskais atbalsts.
Ņemot vērā, ka MK noteikumu Nr.715 nosaukums satur informāciju par uzskaites veidlapu paraugiem, ar Noteikumu projektu tiek grozīts MK noteikumu Nr.715 nosaukums, ievērojot Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 3.1.apakšnodaļas prasības. Vienlaikus tiek grozīts arī MK noteikumu Nr.715 1.punkts, no tā svītrojot informāciju, ka ar MK noteikumiem Nr.715 tiek noteikti veidlapu paraugi. Papildus tiek svītrots arī MK noteikumu Nr.715 47., 48. un 50.punkts, jo tajos ietvertā informācija par atbalsta pretendenta un atbalsta sniedzēja rīcību ir attiecināma uz pagātni un nav vairs aktuāla, kā arī minētie punkti satur atsauci uz MK noteikumu Nr.715 1.pielikumu, kas ar Noteikumu projektu tiek svītrots.

3. Ar Noteikumu projektu papildus tiek veikti atsevišķi tehniski precizējumi, piemēram, tiek aktualizēti MK noteikumu Nr.715 punktos lietotie termini un ietvertās atsauces uz citiem normatīvajiem aktiem, nodrošinot to savstarpējo saskaņotību, kā arī atbilstoši Zemkopības ministrijas praksei tiek precizētas tās tiesības veikt nepieciešamās darbības Sistēmā. Vienlaikus ar Noteikumu projektu tiek aizstāti MK noteikumu Nr.715 26.12. apakšpunktā lietotie vārdi “noslēgtais līgums par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanu” ar vārdiem “pilnvarojuma akts vai akti, pamatojoties uz kuriem komercsabiedrība ir pilnvarota sniegt vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu”. Minētais precizējums ir nepieciešams, ņemot vērā, ka praksē juridiskais ietvars ar kādu komercsabiedrības tiek pilnvarotas sniegt vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus (t.i. sabiedriskos pakalpojumus) ir ne tikai līgumi (piemēram, pakalpojumu līgumi), bet arī tiesību akti, lēmumi u.c. Papildus skaidrākai normas uztveramībai tiek precizēts MK noteikumu Nr.715 28.punkts, tai skaitā MK noteikumu Nr.715 28.2.apakšpunkts, ietverot tajā arī atsauci uz KAKL IV un V nodaļu, kurā ir noteikta procesuālā kārtība nelikumīga (un nesaderīga) komercdarbības atbalsta atgūšanai.