26-TA-383: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma 13. janvāra ielā 15 un Kalēju ielā 68, Rīgā, pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4. panta pirmā daļa, 5. panta pirmā daļa un 9. panta pirmā daļa.
Likuma "Par valsts budžetu 2026.gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" 56. panta pirmā daļa.
Likuma "Par valsts budžetu 2026.gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" 56. panta pirmā daļa.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts paredz, ievērojot Atsavināšanas likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" (turpmāk – VNĪ) pārdot izsolē Zemkopības ministrijas (turpmāk - ZM) valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 003 0086) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 003 0086) 0,0376 ha platībā un būvi (būves kadastra apzīmējums 0100 003 0086 001) – 13. janvāra ielā 15 un Kalēju ielā 68, Rīgā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
ZM valdījumā un Valsts meža dienesta (turpmāk – VMD) pārvaldīšanā atrodas nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 003 0086) 13. janvāra ielā 15 un Kalēju ielā 68, Rīgā (turpmāk – Nekustamais īpašums). Nekustamā īpašuma sastāvā esošā zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 003 0086) 0,0376 ha platībā un būve (būves kadastra apzīmējums 0100 003 0086 001) ir ierakstīta zemesgrāmatā uz valsts vārda ZM personā Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000069414, lēmuma datums 15.12.2015. ZM ir iespēja nodrošināt ZM un VMD izvietošanu vienuviet, pilnvērtīgāk izmantojot ZM rīcībā esošo ēku Republikas laukumā 2, Rīgā (kas arī ierakstīta zemesgrāmatā uz valsts vārda ZM personā). Abu ēku uzturēšana tiek segta no valsts budžeta līdzekļiem. Situācijā, kad ēka Republikas laukumā 2, Rīgā nav pilnībā aizpildīta, nav lietderīgi uzturēt abas ēkas. Valstiski saimnieciskāk ir pilnvērtīgi izmantot vienu ēku – Republikas laukumā 2, Rīgā. VMD personālu ir iespējams izvietot 418,7 m2 Republikas laukumā 2, Rīgā līdzšinējo 1592,9 m2 vietā 13. janvāra ielā 15 un Kalēju ielā 68, Rīgā.
Pēc VMD pārcelšanās uz biroja ēku Republikas laukumā 2, Rīgā tiks atbrīvots VMD pārvaldīšanā esošais Nekustamais īpašums, kas turpmāk nebūs nepieciešams ne ZM, ne tās padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu vajadzībām.
Līdz ar apvienošanos vienā ēkā ZM un tās padotības iestādēm tiek uzlabota darba vide, organizācijas kultūra, iekšējā komunikācija un savstarpējā sadarbība, kā arī paātrināta informācijas aprite, tādējādi ievērojami veicinot darba efektivitāti. Investīcijas ēkas uzlabošanā radīs kopēju labumu valsts pārvaldei, jo ēka galvenokārt tiek izmantota valsts pārvaldes funkciju izpildei un no tās kopējās biroja telpu platības apmēram 66 procentus aizņem ZM un tās padotības iestādes.
VMD ēkas 13. janvāra ielā 15, Rīgā (1592,9 m2) komunālo pakalpojumu izmaksas uz vienu kvadrātmetru mēnesī ir 1,50 eiro, tiešās izmaksas (nomas maksājums/uzturēšanas izmaksas) uz vienu kvadrātmetru mēnesī – 2,87 eiro. Kopā mēnesī – 4,37 eiro/m2 eiro. Kopējās izmaksas gadā veido 83 464 eiro. Savukārt ZM ēkas Republikas laukumā 2, Rīgā (418,7 m2) komunālo pakalpojumu izmaksas uz vienu kvadrātmetru mēnesī ir 3,25 eiro un tiešās izmaksas (nomas maksājums/uzturēšanas izmaksas) uz vienu kvadrātmetru mēnesī – 8,31 eiro. Kopā mēnesī – 11,56 eiro/m2. Tādējādi izmaksas Republikas laukumā 2 gadā veido 58 079 eiro. Īstenojot telpu optimizāciju un izmantojot ZM ēku Republikas laukumā 2, Rīgā, gadā tiktu ieekonomēti 25 385 eiro, nodrošinot budžeta līdzekļu lietderīgu un efektīvu izmantošanu.
Pēc valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" (turpmāk – ZMNĪ) aplēsēm, pārcelšanās izmaksas ir 30 000 eiro (sedz ZM un ZMNĪ). VMD sākotnēji pārceltos uz pagaidu telpām. Pagaidu telpu remonta izmaksas, pēc ZMNĪ aplēsēm, ir 15 000 eiro (sedz ZMNĪ). Savukārt pastāvīgo telpu provizoriskās remonta izmaksas – 600 000 eiro (tiek segtas no VMD administratīvās ēkas atsavināšanā iegūtajiem līdzekļiem), kas būs jāsalāgo ar faktiski pieejamo finansējumu, jo pagaidām nav iespējams noteikt summu, kas tiks iegūta no nekustamā īpašuma atsavināšanas.
Likuma "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" 56. panta pirmā daļa paredz, ka atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus pēc faktisko atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas ieskaita valsts budžetā, savukārt otrā daļa dod tiesības finanšu ministram palielināt ZM budžeta programmā 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" apropriāciju resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, piešķirot papildu līdzekļus valsts nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 010 0144) Republikas laukumā 2, Rīgā sastāvā esošās administratīvās ēkas ar kadastra apzīmējumu 0100 010 0144 001 neatliekamo uzlabojumu nodrošināšanai atbilstoši šā panta pirmajā daļā noteiktajam valsts budžeta ieņēmumos ieskaitīto līdzekļu apmēram, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbadienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.
Jautājumu par apropriācijas palielināšanu ZM virzīs izskatīšanai Ministru kabinetā ar atsevišķu rīkojumu.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Nekustamā īpašuma sastāvā esošās
1) zemes vienības lietošanas mērķis ir 0903 "Valsts un pašvaldību pārvaldes iestāžu apbūve", platība – 0,0376 ha. Zemes lietošanas veids: pārējās zemes;
2) būves (administratīvās ēkas) platība ir 1592,9 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir (1220) "Biroju ēkas", būves tips (12200101) "Biroju ēkas".
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Nekustamajam īpašumam noteiktas šādas kadastrālās vērtības.
1. Fiskālā kadastrālā vērtība 1 344 410 eiro, tai skaitā
1) zemes vienībai – 120 508 eiro (pēc stāvokļa 22.12.2025.);
2) būvei – 1 223 902 eiro (pēc stāvokļa 09.01.2026.).
2. Universālā kadastrālā vērtība 1 716 554 eiro, tai skaitā:
1) zemes vienībai – 225 600 eiro (pēc stāvokļa 01.01.2025.);
2) būvei – 1 490 954eiro(pēc stāvokļa 01.01.2025.).
Zemes vienībai NĪVKIS noteikti šādi apgrūtinājumi:
1) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap ūdensvadu, kas atrodas dziļāk par 2 metriem, platība 0,0049 ha;
2) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pašteces kanalizācijas vadu, platība 0,0024 ha;
3) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju un kabeļu kanalizāciju, platība 0,0003 ha;
4) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap elektronisko sakaru tīklu radiosakaru līniju torni un antenas mastu, platība 0,002 ha;
5) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju, platība 0,0026 ha;
6) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes siltumvadu, siltumapgādes iekārtu un būvi, platība 0,0004 ha;
7) navigācijas tehniskā līdzekļa aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai tālās ietekmes zona, platība 0,0376 ha;
8) valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis, platība 0,0376 ha;
9) valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis, platība 0,0376 ha;
10) kultūras piemineklis, kas atbilstoši UNESCO Konvencijai par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību iekļauts pasaules kultūras un dabas mantojuma objektu sarakstā, platība 0,037 ha.
Nekustamajam īpašumam zemesgrāmatā nostiprinātie apgrūtinājumi:
1) atzīme – VSA "Latvenergo" piederoši kabeļu tīkli un divi ievadi 13 m2;
2) atzīme – zemes gabala teritorijā izbūvētas telekomunikācijas;
3) atzīme – dažādiem resoriem piederoši siltuma tīkli;
4) atzīme – zemes gabala daļa atrodas ielas sarkano līniju robežās 31 m2.
Nekustamais īpašums visā tā sastāvā atrodas valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļa "Vecrīgas arheoloģiskais komplekss" (valsts aizsardzības Nr. 2070 (https://mantojums.lv/cultural-objects/2070)), valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs" (valsts aizsardzības Nr. 7442 (https://mantojums.lv/cultural-objects/7442)) un UNESCO Pasaules kultūras mantojuma vietas "Rīgas vēsturiskais centrs" (aizsardzības Nr. 852) teritorijā.
Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei nav iebildumu pret Nekustamā īpašuma atsavināšanā, bet nākamajam īpašniekam vai lietotājam ir pienākums ievērot Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā un likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" ietvertās prasības.
Ievērojot rīkojuma projektā minētajam Nekustamajam īpašumam noteiktos apgrūtinājumus, šī Nekustamā īpašuma ieguvējam, to izmantojot, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam.
VMD 2019. gada 29. novembrī ir noslēdzis līgumu ar SIA "Latvijas mobilais telefons" par jumta daļas iznomāšanu aparatūras un antenu-fīderu sistēmu uzstādīšanai. Tas ir spēkā līdz 2029. gada 29. novembrim.
Tāpat VMD 2007. gada 22. augustā ir noslēdzis līgumu ar Rīgas pašvaldības policiju par fasādes daļas nomu (2017. gada 17. augustā noslēgts pārjauninājuma līgums, nosakot, ka Rīgas pašvaldības policijas tiesību un saistību pārņēmējs ir Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centrs) videokameras un tās signāla aparatūras, kā arī elektroenerģijas patēriņa kontroles skaitītāja uzstādīšanai. Līgums automātiski tiek pagarināts katru gadu, ja neviena no pusēm nepaziņo par vēlēšanos izbeigt to.
Tā kā noslēgtie nomas līgumi nav ierakstīti zemesgrāmatā, atbilstoši Civillikuma 2126. pantam nomnieki nav ieguvuši lietu tiesību, kas būtu saistoša trešajām personām. Tomēr, ievērojot Civillikuma 2174. pantā noteikto un Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2020. gada 30. marta spriedumu lietā Nr. SKC-20/2020, kurā atzīts, ka nekustamā īpašuma atsavināšana pati par sevi neizbeidz zemesgrāmatā neierakstītu nomas līgumu, jaunajam ieguvējam šāds līgums ir saistošs līdz brīdim, kad tas tiek uzteikts. Vienlaikus jāņem vērā, ka, līgumu izbeidzot priekšlaicīgi, iepriekšējam iznomātājam rodas pienākums atlīdzināt nomniekam radītos zaudējumus.
VMD līgumu ar Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centru, ievērojot līguma nosacījumus, ir tiesības vienpusēji izbeigt, rakstveidā paziņojot par to otrai pusei 30 dienu iepriekš.
Savukārt VMD līgums ar SIA "Latvijas mobilais telefons" paredz: ja ieguvējs izmantos nomas līguma uzteikuma tiesību, tad saskaņā ar līguma nosacījumiem VMD nebūs pienākuma atlīdzināt nomniekam zaudējumus, kas radīsies līguma izbeigšanas dēļ.
Pēc šī rīkojuma pieņemšanas nomnieki tiks informēti par Nekustamā īpašuma atsavināšanas uzsākšanu.
Pēc VMD pārcelšanās uz biroja ēku Republikas laukumā 2, Rīgā tiks atbrīvots VMD pārvaldīšanā esošais Nekustamais īpašums, kas turpmāk nebūs nepieciešams ne ZM, ne tās padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu vajadzībām.
Līdz ar apvienošanos vienā ēkā ZM un tās padotības iestādēm tiek uzlabota darba vide, organizācijas kultūra, iekšējā komunikācija un savstarpējā sadarbība, kā arī paātrināta informācijas aprite, tādējādi ievērojami veicinot darba efektivitāti. Investīcijas ēkas uzlabošanā radīs kopēju labumu valsts pārvaldei, jo ēka galvenokārt tiek izmantota valsts pārvaldes funkciju izpildei un no tās kopējās biroja telpu platības apmēram 66 procentus aizņem ZM un tās padotības iestādes.
VMD ēkas 13. janvāra ielā 15, Rīgā (1592,9 m2) komunālo pakalpojumu izmaksas uz vienu kvadrātmetru mēnesī ir 1,50 eiro, tiešās izmaksas (nomas maksājums/uzturēšanas izmaksas) uz vienu kvadrātmetru mēnesī – 2,87 eiro. Kopā mēnesī – 4,37 eiro/m2 eiro. Kopējās izmaksas gadā veido 83 464 eiro. Savukārt ZM ēkas Republikas laukumā 2, Rīgā (418,7 m2) komunālo pakalpojumu izmaksas uz vienu kvadrātmetru mēnesī ir 3,25 eiro un tiešās izmaksas (nomas maksājums/uzturēšanas izmaksas) uz vienu kvadrātmetru mēnesī – 8,31 eiro. Kopā mēnesī – 11,56 eiro/m2. Tādējādi izmaksas Republikas laukumā 2 gadā veido 58 079 eiro. Īstenojot telpu optimizāciju un izmantojot ZM ēku Republikas laukumā 2, Rīgā, gadā tiktu ieekonomēti 25 385 eiro, nodrošinot budžeta līdzekļu lietderīgu un efektīvu izmantošanu.
Pēc valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" (turpmāk – ZMNĪ) aplēsēm, pārcelšanās izmaksas ir 30 000 eiro (sedz ZM un ZMNĪ). VMD sākotnēji pārceltos uz pagaidu telpām. Pagaidu telpu remonta izmaksas, pēc ZMNĪ aplēsēm, ir 15 000 eiro (sedz ZMNĪ). Savukārt pastāvīgo telpu provizoriskās remonta izmaksas – 600 000 eiro (tiek segtas no VMD administratīvās ēkas atsavināšanā iegūtajiem līdzekļiem), kas būs jāsalāgo ar faktiski pieejamo finansējumu, jo pagaidām nav iespējams noteikt summu, kas tiks iegūta no nekustamā īpašuma atsavināšanas.
Likuma "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" 56. panta pirmā daļa paredz, ka atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus pēc faktisko atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas ieskaita valsts budžetā, savukārt otrā daļa dod tiesības finanšu ministram palielināt ZM budžeta programmā 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" apropriāciju resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, piešķirot papildu līdzekļus valsts nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 010 0144) Republikas laukumā 2, Rīgā sastāvā esošās administratīvās ēkas ar kadastra apzīmējumu 0100 010 0144 001 neatliekamo uzlabojumu nodrošināšanai atbilstoši šā panta pirmajā daļā noteiktajam valsts budžeta ieņēmumos ieskaitīto līdzekļu apmēram, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbadienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.
Jautājumu par apropriācijas palielināšanu ZM virzīs izskatīšanai Ministru kabinetā ar atsevišķu rīkojumu.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Nekustamā īpašuma sastāvā esošās
1) zemes vienības lietošanas mērķis ir 0903 "Valsts un pašvaldību pārvaldes iestāžu apbūve", platība – 0,0376 ha. Zemes lietošanas veids: pārējās zemes;
2) būves (administratīvās ēkas) platība ir 1592,9 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir (1220) "Biroju ēkas", būves tips (12200101) "Biroju ēkas".
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Nekustamajam īpašumam noteiktas šādas kadastrālās vērtības.
1. Fiskālā kadastrālā vērtība 1 344 410 eiro, tai skaitā
1) zemes vienībai – 120 508 eiro (pēc stāvokļa 22.12.2025.);
2) būvei – 1 223 902 eiro (pēc stāvokļa 09.01.2026.).
2. Universālā kadastrālā vērtība 1 716 554 eiro, tai skaitā:
1) zemes vienībai – 225 600 eiro (pēc stāvokļa 01.01.2025.);
2) būvei – 1 490 954eiro(pēc stāvokļa 01.01.2025.).
Zemes vienībai NĪVKIS noteikti šādi apgrūtinājumi:
1) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap ūdensvadu, kas atrodas dziļāk par 2 metriem, platība 0,0049 ha;
2) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pašteces kanalizācijas vadu, platība 0,0024 ha;
3) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju un kabeļu kanalizāciju, platība 0,0003 ha;
4) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap elektronisko sakaru tīklu radiosakaru līniju torni un antenas mastu, platība 0,002 ha;
5) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju, platība 0,0026 ha;
6) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes siltumvadu, siltumapgādes iekārtu un būvi, platība 0,0004 ha;
7) navigācijas tehniskā līdzekļa aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai tālās ietekmes zona, platība 0,0376 ha;
8) valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis, platība 0,0376 ha;
9) valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis, platība 0,0376 ha;
10) kultūras piemineklis, kas atbilstoši UNESCO Konvencijai par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību iekļauts pasaules kultūras un dabas mantojuma objektu sarakstā, platība 0,037 ha.
Nekustamajam īpašumam zemesgrāmatā nostiprinātie apgrūtinājumi:
1) atzīme – VSA "Latvenergo" piederoši kabeļu tīkli un divi ievadi 13 m2;
2) atzīme – zemes gabala teritorijā izbūvētas telekomunikācijas;
3) atzīme – dažādiem resoriem piederoši siltuma tīkli;
4) atzīme – zemes gabala daļa atrodas ielas sarkano līniju robežās 31 m2.
Nekustamais īpašums visā tā sastāvā atrodas valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļa "Vecrīgas arheoloģiskais komplekss" (valsts aizsardzības Nr. 2070 (https://mantojums.lv/cultural-objects/2070)), valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs" (valsts aizsardzības Nr. 7442 (https://mantojums.lv/cultural-objects/7442)) un UNESCO Pasaules kultūras mantojuma vietas "Rīgas vēsturiskais centrs" (aizsardzības Nr. 852) teritorijā.
Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei nav iebildumu pret Nekustamā īpašuma atsavināšanā, bet nākamajam īpašniekam vai lietotājam ir pienākums ievērot Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā un likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" ietvertās prasības.
Ievērojot rīkojuma projektā minētajam Nekustamajam īpašumam noteiktos apgrūtinājumus, šī Nekustamā īpašuma ieguvējam, to izmantojot, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam.
VMD 2019. gada 29. novembrī ir noslēdzis līgumu ar SIA "Latvijas mobilais telefons" par jumta daļas iznomāšanu aparatūras un antenu-fīderu sistēmu uzstādīšanai. Tas ir spēkā līdz 2029. gada 29. novembrim.
Tāpat VMD 2007. gada 22. augustā ir noslēdzis līgumu ar Rīgas pašvaldības policiju par fasādes daļas nomu (2017. gada 17. augustā noslēgts pārjauninājuma līgums, nosakot, ka Rīgas pašvaldības policijas tiesību un saistību pārņēmējs ir Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centrs) videokameras un tās signāla aparatūras, kā arī elektroenerģijas patēriņa kontroles skaitītāja uzstādīšanai. Līgums automātiski tiek pagarināts katru gadu, ja neviena no pusēm nepaziņo par vēlēšanos izbeigt to.
Tā kā noslēgtie nomas līgumi nav ierakstīti zemesgrāmatā, atbilstoši Civillikuma 2126. pantam nomnieki nav ieguvuši lietu tiesību, kas būtu saistoša trešajām personām. Tomēr, ievērojot Civillikuma 2174. pantā noteikto un Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2020. gada 30. marta spriedumu lietā Nr. SKC-20/2020, kurā atzīts, ka nekustamā īpašuma atsavināšana pati par sevi neizbeidz zemesgrāmatā neierakstītu nomas līgumu, jaunajam ieguvējam šāds līgums ir saistošs līdz brīdim, kad tas tiek uzteikts. Vienlaikus jāņem vērā, ka, līgumu izbeidzot priekšlaicīgi, iepriekšējam iznomātājam rodas pienākums atlīdzināt nomniekam radītos zaudējumus.
VMD līgumu ar Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centru, ievērojot līguma nosacījumus, ir tiesības vienpusēji izbeigt, rakstveidā paziņojot par to otrai pusei 30 dienu iepriekš.
Savukārt VMD līgums ar SIA "Latvijas mobilais telefons" paredz: ja ieguvējs izmantos nomas līguma uzteikuma tiesību, tad saskaņā ar līguma nosacījumiem VMD nebūs pienākuma atlīdzināt nomniekam zaudējumus, kas radīsies līguma izbeigšanas dēļ.
Pēc šī rīkojuma pieņemšanas nomnieki tiks informēti par Nekustamā īpašuma atsavināšanas uzsākšanu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Valstij piederošais Nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju izpildei saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4. panta pirmo un otro daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja attiecīgā manta nav nepieciešama attiecīgajai vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. Publiskas personas mantas atsavināšanu ir tiesīgs ierosināt attiecīgās iestādes vadītājs, kā arī cita institūcija (amatpersona), kuras valdījumā vai turējumā atrodas attiecīgā publiskas personas manta.
Ievērojot minētās likuma normas, un to, ka Nekustamais īpašums tiks atbrīvots līdz ar VMD pārcelšanos uz biroja ēku Republikas laukumā 2, Rīgā, un tās turpmāk nebūs nepieciešamas ne ZM, ne tās padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu vajadzībām, ZM ir ierosinājusi rīkojuma projektā iekļautā valsts Nekustamā īpašuma atsavināšanu.
Vienlaikus jāņem vērā, ka patstāvīgo telpu Republikas laukumā 2, Rīgā remonta un pielāgošanas izmaksas paredzēts segt no ieņēmumiem, kas gūti, atsavinot Nekustamo īpašumu. Ievērojot minēto, plānots, ka VMD turpinātu izmantot Nekustamo īpašumu līdz tā pārdošanai. ZM sadarbībā ar VNĪ, ievērojot potenciālo pircēju interesi, ir iespēja nekavējoties organizēt nekustamā īpašuma atbrīvošanu, izpildot Ministru kabineta rīkojumā noteikto pienākumu ZM nodot pircējam Nekustamo īpašumu 30 dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas.
Tā kā ZM jau pašlaik var nodot VMD rīcībā pagaidu telpas Republikas laukumā 2, Rīgā, nepastāv risks, ka nebūs pieejamas atbilstošas telpas VMD darbības nodrošināšanai vai varētu kavēties VMD pārcelšanās uz pagaidu telpām.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5. panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamos īpašumus dod Ministru kabinets. Atsavināšanas likuma 9. panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamo īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, rīkojuma projektā iekļautā nekustamā īpašuma ieguvējam ir jāatbilst likumā "Par zemes Reformu Latvijas Republikas pilsētās" noteiktajiem darījumu subjektiem ar zemes īpašumiem. Šī iemesla dēļ nekustamā īpašuma izsoles noteikumos jāparedz arī šāds nosacījums. Atsavināšanas likuma 12. panta 9. punkts paredz, ka sludinājumā un paziņojumā norāda pārdodamā nekustamā īpašuma turpmākās izmantošanas nosacījumus. Tas nozīmē, ka izsoles sludinājumā un paziņojumā ietverama atsauce uz Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes izdoto kultūras pieminekļa uzturēšanas režīmu un likumu "Par kultūras pieminekļu aizsardzību", kā arī likumu "Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums", lai tiktu ievēroti Nekustamā īpašuma turpmākās izmantošanas nosacījumi.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājai ZM uzdevumu nodot pircējam nekustamo īpašumu 30 dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sagatavojot atbilstošu nodošanas un pieņemšanas aktu. 30 dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu īstenot noteiktas darbības noteiktos termiņos samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30. pantam izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, ir jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā.
Ievērojot šo apstākli, VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Ievērojot minētās likuma normas, un to, ka Nekustamais īpašums tiks atbrīvots līdz ar VMD pārcelšanos uz biroja ēku Republikas laukumā 2, Rīgā, un tās turpmāk nebūs nepieciešamas ne ZM, ne tās padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu vajadzībām, ZM ir ierosinājusi rīkojuma projektā iekļautā valsts Nekustamā īpašuma atsavināšanu.
Vienlaikus jāņem vērā, ka patstāvīgo telpu Republikas laukumā 2, Rīgā remonta un pielāgošanas izmaksas paredzēts segt no ieņēmumiem, kas gūti, atsavinot Nekustamo īpašumu. Ievērojot minēto, plānots, ka VMD turpinātu izmantot Nekustamo īpašumu līdz tā pārdošanai. ZM sadarbībā ar VNĪ, ievērojot potenciālo pircēju interesi, ir iespēja nekavējoties organizēt nekustamā īpašuma atbrīvošanu, izpildot Ministru kabineta rīkojumā noteikto pienākumu ZM nodot pircējam Nekustamo īpašumu 30 dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas.
Tā kā ZM jau pašlaik var nodot VMD rīcībā pagaidu telpas Republikas laukumā 2, Rīgā, nepastāv risks, ka nebūs pieejamas atbilstošas telpas VMD darbības nodrošināšanai vai varētu kavēties VMD pārcelšanās uz pagaidu telpām.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5. panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamos īpašumus dod Ministru kabinets. Atsavināšanas likuma 9. panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamo īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, rīkojuma projektā iekļautā nekustamā īpašuma ieguvējam ir jāatbilst likumā "Par zemes Reformu Latvijas Republikas pilsētās" noteiktajiem darījumu subjektiem ar zemes īpašumiem. Šī iemesla dēļ nekustamā īpašuma izsoles noteikumos jāparedz arī šāds nosacījums. Atsavināšanas likuma 12. panta 9. punkts paredz, ka sludinājumā un paziņojumā norāda pārdodamā nekustamā īpašuma turpmākās izmantošanas nosacījumus. Tas nozīmē, ka izsoles sludinājumā un paziņojumā ietverama atsauce uz Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes izdoto kultūras pieminekļa uzturēšanas režīmu un likumu "Par kultūras pieminekļu aizsardzību", kā arī likumu "Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums", lai tiktu ievēroti Nekustamā īpašuma turpmākās izmantošanas nosacījumi.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājai ZM uzdevumu nodot pircējam nekustamo īpašumu 30 dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sagatavojot atbilstošu nodošanas un pieņemšanas aktu. 30 dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu īstenot noteiktas darbības noteiktos termiņos samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30. pantam izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, ir jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā.
Ievērojot šo apstākli, VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Likuma "Par valsts budžetu 2026.gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" 56. pants noteic, ka VNĪ atsavina valsts nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 003 0086) 13. janvāra ielā 15 un Kalēju ielā 68, Rīgā. No atsavināšanas iegūtie līdzekļi pēc faktisko atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas tiks ieskaitīti valsts budžetā, kā arī minētais pants paredz tiesības palielināt ZM budžeta programmā 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" apropriāciju resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, lai piešķirtu līdzekļus valsts nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 010 0144) Republikas laukumā 2, Rīgā sastāvā esošās administratīvās ēkas ar kadastra apzīmējumu 0100 010 0144 001 neatliekamo uzlabojumu nodrošināšanai atbilstoši valsts budžeta ieņēmumos ieskaitīto līdzekļu apmēram.
Ievērojot minēto, konkrētajā gadījumā nav noskaidrots, vai šis valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams citu publisku personu vai to iestāžu funkciju nodrošināšanai, kā to paredz Ministru kabineta 2011. gada 1. februāra noteikumu Nr. 109 "Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta" 12. punkts.
Ievērojot minēto, konkrētajā gadījumā nav noskaidrots, vai šis valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams citu publisku personu vai to iestāžu funkciju nodrošināšanai, kā to paredz Ministru kabineta 2011. gada 1. februāra noteikumu Nr. 109 "Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta" 12. punkts.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts – fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts – juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildu līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta, un pārcelšanās un pagaidu telpu remonta izmaksas tiek segtas no esošā budžeta līdzekļiem.
Likuma "Par valsts budžetu 2026.gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" 56. pants noteic, ka atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus pēc faktisko atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas ieskaita valsts budžetā, kā arī minētais pants paredz tiesības palielināt ZM budžeta programmā 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" apropriāciju resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, piešķirot papildu līdzekļus valsts nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 010 0144) Republikas laukumā 2, Rīgā sastāvā esošās administratīvās ēkas ar kadastra apzīmējumu 0100 010 0144 001 neatliekamo uzlabojumu nodrošināšanai atbilstoši valsts budžeta ieņēmumos ieskaitīto līdzekļu apmēram. Jautājumu par apropriācijas palielināšanu ZM virzīs izskatīšanai Ministru kabinetā ar atsevišķu rīkojumu, kas arī pēc tam būs jāskaņo ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju.
Patlaban nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt nekustamā īpašuma pārdošanas vērtību, tāpēc ka nekustamā īpašuma atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un būs atkarīga no nekustamā īpašuma tirgus vērtības vērtēšanas dienā.
Likuma "Par valsts budžetu 2026.gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" 56. pants noteic, ka atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus pēc faktisko atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas ieskaita valsts budžetā, kā arī minētais pants paredz tiesības palielināt ZM budžeta programmā 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" apropriāciju resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, piešķirot papildu līdzekļus valsts nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 010 0144) Republikas laukumā 2, Rīgā sastāvā esošās administratīvās ēkas ar kadastra apzīmējumu 0100 010 0144 001 neatliekamo uzlabojumu nodrošināšanai atbilstoši valsts budžeta ieņēmumos ieskaitīto līdzekļu apmēram. Jautājumu par apropriācijas palielināšanu ZM virzīs izskatīšanai Ministru kabinetā ar atsevišķu rīkojumu, kas arī pēc tam būs jāskaņo ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju.
Patlaban nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt nekustamā īpašuma pārdošanas vērtību, tāpēc ka nekustamā īpašuma atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un būs atkarīga no nekustamā īpašuma tirgus vērtības vērtēšanas dienā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, dodot sabiedrības pārstāvjiem iespēju iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Tā kā rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, projekta izstrādē netiek piemērota sabiedrības līdzdalības kārtība. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnes sadaļā "Tiesību aktu projekti".
Tā kā rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, projekta izstrādē netiek piemērota sabiedrības līdzdalības kārtība. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnes sadaļā "Tiesību aktu projekti".
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
- Zemkopības ministrija
- Valsts meža dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi