Anotācija

Spēkā esošajā regulējumā noteikts, ka mazajiem vidējās kapitalizācijas un vidējās kapitalizācijas saimnieciskās darbības veicējiem garantija ir pieejama tikai 1.2.3.4. pasākuma ietvaros. Ņemot vērā, ka atbalsta programmā ir pieejami arī citi publiskie līdzekļi un ERAF finanšu līdzekļu ierobežojums 1.2.3.4. pasākumā nav attiecināms tikai lielo uzņēmumu kategorijai, tad nepieciešams skaidrāk šo nosacījumu atrunāt MK noteikumos Nr. 383, neierobežojot MVU un mazu vidēju un vidēju kapitalizācijas sabiedrību finansējumu arī no publiskajiem finanšu līdzekļiem. 
Tāpat sabiedrības "Altum" praksē ir identificēta nepieciešamība precizēt regulējumu militāro projektu atbalstam drošības un aizsardzības jomā, lai nodrošinātu skaidrāku izpratni par militāru projektu uzraudzības procesu (projekta izvērtēšanu, atzinuma sniegšanu, lēmuma pieņemšanu, uzraudzību un informācijas apmaiņu starp iesaistītajām institūcijām), kā arī par gadījumiem, kuros garantija kvalificējama kā komercdarbības atbalsts un gadījumiem, kuros tā par tādu nav uzskatāma. 
Vienlaikus ir lietderīgi precizēt kritērijus, kas ļautu nepārprotami nošķirt militāro projektu īstenošanai piešķirto finansējuma izmantošanu no komercdarbības veikšanas, tādējādi stiprinot tiesisko skaidrību un mazinot nelikumīga komercdarbības atbalsta riska iespējamību.
Ņemot vērā regulējuma piemērošanas praksi, būtiski precizēt, ka 1.2.3.4. pasākuma ietvaros ERAF finansējums nav izmantojams banku garantijām, kas nav saistītas ar aizdevumiem, pašu kapitāla vai kvazikapitāla ieguldījumiem atbalsta saņēmējiem. Minētais izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 2. panta 17. punkta, 58. panta 2. punkta un 68. panta 1. punkta "b" apakšpunkta, kā arī Finanšu regulas 2. panta 34. punkta. Līdz ar to banku garantijas, ciktāl tās attiecas uz līguma garantijām, izpildes garantijām, faktoringa garantijām vai citiem līdzīgiem garantiju produktiem, nav finansējamas no ERAF finansējuma līdzekļiem 1.2.3.4. pasākuma ietvaros.
Lai nodrošinātu garantiju pieejamību atbilstoši pieprasījumam un programmas īstenošanas nepārtrauktību, nepieciešams aktualizēt programmā pieejamā publiskā finansējuma atmaksu apmēru un finansēšanas avotus.
MK noteikumi Nr. 383 nosaka vispārīgos atbalsta piešķiršanas nosacījumus un attiecināmās izmaksas, tostarp ieguldījumus materiālajos un nemateriālajos aktīvos. Piemērojot MK noteikumu Nr. 383 12.¹ 5. apakšpunktu par nemateriālo aktīvu izmaksu attiecināmību, praksē var rasties atšķirīga izpratne par to, kas var ietekmēt vienota regulējuma piemērošanu un atbilstības izvērtēšanu ES komisijas regulas prasībām. Tādēļ ir lietderīgi minēto tiesisko regulējumu precizēt.

MK Noteikumu projekts paredz:  
Precizēt garantijās pieejamo finansējumu MVU un maziem vidējās kapitalizācijas un vidējās kapitalizācijas saimnieciskās darbības veicējiem.
Pašreizējā MK noteikumu Nr. 383 redakcija ietver normu:  
"4.¹ Mazajiem, vidējiem, mazās vidējas kapitalizācijas un vidējas kapitalizācijas saimnieciskās darbības veicējiem ir pieejama garantija tikai 1.2.3.4. pasākuma ietvaros".  
Lai nerastos juridiskās interpretācijas iespējas par pieejamajiem finansējuma avotiem MVU un maziem vidējas kapitalizācijas un vidējiem kapitalizācijas saimnieciskās darbības veicējiem, MK noteikumu Nr. 383 4.¹ punkts tiek precizēts šādā redakcijā:  
"1.2.3.4. pasākuma ietvaros garantija pieejama sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem, mazajiem vidējās kapitalizācijas un vidējās kapitalizācijas saimnieciskās darbības veicējiem".  
Tādējādi tiek precizēts atbalsta saņēmēju loks un finansējuma pieejamība 1.2.3.4. pasākuma ietvaros. Sīkie (mikro), mazie un vidējie uzņēmumi var saņemt garantijas arī no MK noteikumu projekta 7.punktā paredzētā atmaksu finansējuma, ne tikai no 1.2.3.4. pasākuma resursiem. Lielajiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuri nav vidējās kapitalizācijas sabiedrības, garantijas pieejamas no atmaksātā publiskā finansējuma. Šāds finansējuma avotu sadalījums atbilst MK noteikumu Nr. 383 2025. gada 12. augusta grozījumu anotācijā skaidrotajai pieejai, saskaņā ar kuru 1.2.3.4. pasākuma ERAF finansējums izmantojams MVU un vidējās kapitalizācijas sabiedrību finansēšanai, savukārt atmaksātais publiskais finansējums – arī lielajiem uzņēmumiem.
MK noteikumu projekts nemaina atbalsta intensitāti, kritērijus vai kvalifikācijas prasības, bet precizē  atbalsta saņēmēju loku. 
Precizēt militāru projektu īstenošanas uzraudzības procesu.
MK noteikumu Nr. 383 5.¹ punkts nosaka, ka garantijas, kas šo noteikumu ietvaros tiek piešķirtas militāriem projektiem drošības un  aizsardzības jomā,  par ko saņemts Aizsardzības ministrijas atzinums par militārā projekta atbilstību būtiskām valsts drošības interesēm un projekts paredz tāda militāra produkta ražošanu, kas atbilst Eiropas Savienības Kopējam militāro preču sarakstam, nav kvalificējamas kā komercdarbības atbalsts, un tām nav jāpiemēro šajos noteikumos ietvertie Komisijas regulas Nr. 2023/2831 vai Komisijas regulas  Nr. 651/2014 nosacījumi. Ar būtiskām valsts drošības interesēm saprot intereses, kas saistītas ar tādu militāro projektu īstenošanu, kas veicina Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanu, militārās ražošanas attīstību un stratēģiski nozīmīgu investīciju veikšanu Latvijā. Ņemot vērā, ka atbalsts, kas sniegts militāriem projektiem, kas atbilst būtiskām valsts drošības interesēm, nav komercdarbības atbalsts, tiek precizēta MK noteikumu Nr. 383 redakcija, papildinot attiecīgos punktus ar atsauci uz "būtiskām valsts drošības interesēm".
Militārā projekta atbilstību būtiskām valsts drošības interesēm, izvērtē Aizsardzības ministrija atbilstoši tās kompetencei. Izvērtējumā tiek ņemti vērā tādi aspekti kā projekta būtība un tā nozīme drošības un aizsardzības jomā, komersanta līdzšinējā pieredze līdzīgu projektu īstenošanā, sadarbība ar Latvijas, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības dalībvalstu bruņotajiem spēkiem, kā arī projekta partneri, finansētāji un investori. Ņemot vērā, ka militāro projektu vērtēšana saistīta ar valsts aizsardzības un drošības jautājumiem, attiecīgā vērtēšanas informācija nav publiskojama. Vienlaikus praksē secināts, ka nepieciešams precizēt sadarbības mehānismu starp Aizsardzības ministriju, Ekonomikas ministriju un sabiedrība "Altum", lai nodrošinātu konsekventu militāro projektu izvērtēšanu. 
Šobrīd MK noteikumos Nr. 383 nav noteiktas prasības atbalsta saņēmējiem, kas nodrošinātu, ka militārajiem projektiem piešķirtais finansējums projekta īstenošanas laikā un lietderīgās lietošanas laikā netiek izmantots komercdarbībā. Līdz ar to pastāv risks, ka militārajam projektam piešķirtie resursi var tikt novirzīti arī citai saimnieciskai darbībai un tā rezultātā valsts atbalsts var tikt klasificēts kā nelikumīgs komercdarbības atbalsts. 
Lai nodrošinātu atbilstību Komisijas regulām Nr. 2023/2831 un Nr. 651/2014, kā arī Komisijas paziņojumam par valsts atbalsta jēdzienu (2022/C 262/01), un lai novērstu iepriekš identificētās neskaidrības, veikti precizējumi noteikumu 5. punktā, grozot 5.¹ un 5.⁵ punktus un pievienojot divus jaunus punktus - 5.⁶ un 5.⁷: 
Ar MK noteikumu projektu tiek precizēts MK noteikumu Nr.383 5.¹ punkts, kas precizē, ka garantijas militāra rakstura projektiem nav uzskatāms kā komercdarbības atbalsts, ja ir saņemts Aizsardzības ministrijas atzinums par projekta atbilstību drošības un aizsardzības interesēm. Aizsardzības ministrijas atzinums ir obligāts nosacījums projekta kvalificēšanai kā militāra rakstura projektam. 
Ja militārais projekts paredz produkta ražošanu, tiek noteikts, ka attiecīgajam produktam jāatbilst Eiropas Savienības Kopējam militāro preču sarakstam.
Attiecīgi, ja nav saņemts Aizsardzības ministrijas atzinums par militārā projekta atbilstību būtiskām valsts drošības interesēm vai, ja projekts paredz tāda produkta ražošanu, kas neatbilst Eiropas Savienības Kopējam militāro preču sarakstam, atbalstam piemēro šajos noteikumos ietvertos Komisijas regulas Nr. 2023/2831 vai Komisijas regulas Nr. 651/2014 nosacījumus.
Precizēts MK noteikumu Nr. 383 5.⁴ punkts, svītrojot norādi, ka projekta pieteikumu sabiedrībai "Altum" iesniedz saimnieciskās darbības veicējs, jo pieteikumu iesniedz finansētājs, kā arī svītrojot atkārtoto norādi par Aizsardzības ministrijas atzinuma saņemšanu un iesniegšanu sabiedrībai "Altum".
Minētie precizējumi nemaina jau piešķirtā atbalsta nosacījumus. Militārajiem projektiem, kuriem atbalsts piešķirts pirms MK noteikumu projekta spēkā stāšanās, atkārtota atbilstības izvērtēšana un jauna Aizsardzības ministrijas atzinuma saņemšana nebūs nepieciešama. Līdz šim Aizsardzības ministrijas atzinums ir saņemts par vienu militāro projektu.
Precizēts MK noteikumu Nr.383 5.⁵ punkts, nosakot, ka Aizsardzības ministrija, sabiedrība "Altum" un Ekonomikas ministrija noslēdz savstarpēju vienošanos par militāro projektu izvērtēšanu, lēmumu pieņemšanu un uzraudzību. Ar šo tiek nodrošināts skaidrs tiesiskais pamats datu apmaiņai un institūciju funkciju sadalījumam. 
Papildināti MK noteikumi Nr. 383 ar jaunu punktu 5.⁶, nosakot atbalsta saņēmēja pienākumu pamatot un projekta īstenošanas laikā, kā arī visā projekta ietvaros veikto ieguldījumu lietderīgās lietošanas laikā, nodrošināt, ka militārais projekts netiek izmantots komercdarbībai un finansējums tiek izmantots tikai militārām vajadzībām. Aktīvu lietderīgās lietošanas laiks nosakāms atbilstoši grāmatvedības jomas reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem. Atbalsta saņēmējs 5.⁶ punktā noteikto prasību izpildi pamato ar projekta īstenošanas un grāmatvedības uzskaites dokumentiem, kas apliecina, ka militārā projekta darbības un izmaksas ir nošķirtas no citas saimnieciskās darbības un finansējums tiek izmantots tikai militārā projekta vajadzībām, nepieciešamības gadījumā tos iesniedzot vai uzrādot projekta uzraudzības ietvaros.
MK noteikumu Nr. 383 jaunais 5.⁷ punkts papildina atbalsta saņēmēja pienākumu nodalīt militāro projektu izmaksas un darbības no citām komercdarbībām un paredz atbalsta atmaksu, ja finansētie aktīvi tiek izmantoti ekonomiskai darbībai. Tādējādi tiek ieviests drošības mehānisms nelikumīga komercdarbības atbalsta novēršanai. Ņemot vērā, ka MK noteikumu Nr. 383 5.² punkts jau nosaka pienākumu nošķirt atbalstu, saskaņā ar šo noteikumu 5.¹ punktu, attiecībā uz publisko līdzekļu piešķīrumu un veikt atbalsta uzskaites nodalīšanu, lai cita saimnieciskā darbība negūst labumu no publiskajiem līdzekļiem, kas piešķirti darbībām militārajam projektam, attiecīgi papildinājums nav jauns pienākums un nav uzskatāms par papildus administratīvo slogu.
Noteikt skaidru pienākumu sabiedrībai "Altum" nodrošināt militārā projekta ietvaros izgatavoto vai iegādāto pamatlīdzekļu uzraudzību to lietderīgās lietošanas laikā.
MK noteikumi Nr. 383 papildināti ar punktu 5.⁸, nosakot sabiedrības "Altum" pienākumu un tiesības veikt uzraudzību un pārbaudes militārā projekta ietvaros izgatavoto vai iegādāto pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas laikā, neatkarīgi no projekta ilguma vai pēcuzraudzības termiņa, tādējādi nodrošinot nepārtrauktu atbalsta izmantošanas kontroli.
Precizēt sabiedrībai "Altum" garantiju sniegšanai pieejamos finansējuma avotus un to apmērus.
MK noteikumu projekta 7.2. apakšpunktā finansējuma apmērs samazināts no 7 700 000 euro līdz 1 700 000 euro.
MK noteikumu projekta 7.3. apakšpunkts papildināts ar jaunu finansējuma avotu - darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" 2.2.1.4.1. apakšaktivitātes "Atbalsts aizdevumu veidā komersantu konkurētspējas uzlabošanai" ietvaros atmaksāto publisko finansējumu. Finansējuma apmērs nemainīgs - 935 586 euro.
MK noteikumu projekta 7.5. apakšpunkts papildināts ar jaunu finansējuma avotu - 2.2.1.4.1. apakšaktivitātes ietvaros atmaksāto publisko finansējumu. Finansējuma apmērs samazināts no 1 500 000 euro līdz 500 000 euro.
MK noteikumu projekta 7.11. apakšpunktā pievienota atsauce uz 7.1. apakšpunktā minēto finansējuma avotu, kā arī finansējuma apmērs palielināts no 2 000 000 euro līdz 14 500 000 euro.
MK noteikumu projekts papildināts ar jaunu 7.15. apakšpunktu, paredzot finansējuma avotu - līdz 2 500 000 euro no 7.10. apakšpunktā minētā 2021.–2027. gada plānošanas perioda ERAF atmaksātā publiskā finansējuma.
Kopumā programmas finansējums palielināts par 8 000 000 euro.
Precizēt atbalstāmo finanšu pakalpojumu veidus.
Līdzšinējais regulējums rada interpretācijas iespēju, kuri finanšu pakalpojumi ir atbalstāmi 1.2.3.4. pasākuma ietvaros, tostarp attiecībā uz banku garantijām. Tādejādi praksē var rasties atšķirīga izpratne par regulējuma piemērošanu un tā atbilstību pasākuma mērķim, kā arī ES valsts atbalsta prasībām.  
MK noteikumu projektā 8.¹ punktā tiek norādīts arī 8.5. apakšpunkts, kas nepārprotami nosaka, ka gan faktorings, gan banku garantijas netiek finansēti 1.2.3.4. pasākuma ietvaros. 
Šis precizējums skaidri nosaka finanšu instrumentu veidus, kas neietilpst pasākuma tvērumā, nodrošina atbilstību Eiropas Komisijas sniegtajam skaidrojumam, stiprina tiesisko noteiktību un precizitāti finanšu instrumentu administrēšanā. 
Precizēt normas par nemateriālo aktīvu izmaksu attiecināmību un to ierobežojumu piemērošanu.
Pašreizējā tiesību akta redakcija ir tehniski pilnveidojama attiecībā uz nemateriālo aktīvu izmaksu attiecināmību un to ierobežojumu piemērošanu atbilstoši Komisijas regulas (ES) Nr. 651/2014 prasībām, lai novērstu iespēju, ka norma var tikt dažādi izprasta un tādejādi ietekmēta normas konsekventa un vienveidīga piemērošana praksē. 
Komisijas regula (ES) Nr. 651/2014 2. panta 29. un 30. punktā definē materiālos un nemateriālos aktīvus, savukārt 14. pantā paredz noteikumus par to attiecināmību reģionālā ieguldījuma atbalsta ietvaros. Regula nosaka, ka lieliem uzņēmumiem nemateriālo aktīvu izmaksas drīkst atzīt tikai līdz 50 % no kopējām attiecināmajām izmaksām, savukārt mikro, mazo un vidējo uzņēmumu gadījumā nemateriālie aktīvi ir attiecināmi līdz 100 % (14. panta 8. punkts). 
Vienlaikus noteikumos ir paredzēts, ka garantijas maksimālais apmērs var būt līdz 80 % no aizdevuma pamatsummas. Tā kā normas formulējums par nemateriālo aktīvu izmaksu ierobežojumiem ir ietverts vienā teikumā ar atsauci uz garantiju, pastāv iespēja, ka normas saturs var tikt interpretēts neviennozīmīgi, proti, 50 % ierobežojums var tikt attiecināts uz garantijas apmēru nevis uz attiecināmo izmaksu daļu. Lai gan pēc būtības regulējums ir atbilstošs, šāda redakcija var radīt neskaidrības salīdzinājumā ar regulā noteikto risinājumu, kur skaidri nodalīti atbalsta intensitātes griesti un attiecināmo izmaksu ierobežojumi. 
Attiecīgi MK noteikumu projekta 12.¹ 5. apakšpunkts tiek tehniski precizēts, nosakot atbalsta intensitātes griestus (garantijas maksimālo apmēru) no nemateriālo aktīvu izmaksu attiecināmības ierobežojumiem, kā to paredz regulas 14. panta 8. punkts. T.i., MK noteikumu projektā 12.¹ 5. apakšpunktā tiek svītrota frāze "aizdevums, par kuru sniegta garantija", tādējādi nodrošinot skaidru atšķirību starp atbalsta intensitātes griestiem (garantijas maksimālo apmēru līdz 80 % no aizdevuma pamatsummas) un nemateriālo aktīvu izmaksu attiecināmības ierobežojumiem (50 % lielajiem uzņēmumiem, 100 % mikro, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem), kā to paredz regulas 14. panta 8. punkts. 
Veiktās izmaiņas ir redakcionālas, neskar normas būtību un neievieš jaunu regulējumu, bet uzlabo normas skaidrību un nodrošina konsekventu piemērošanu. 
Precizēt finanšu instrumentu refinansēšanas nosacījumus.
MK Noteikumu Nr. 383 16.11. punkta esošā redakcija paredz izņēmumu tikai gadījumos, kad tiek refinansēts sabiedrības "Altum" iepriekš izsniegtais aizdevums vai pagarināta garantijas darbība. Tomēr 9.2. punkts jau noteic plašāku finansējuma tvērumu, proti, tas pieļauj refinansēt arī jebkādu finanšu instrumentu, tostarp jebkādu ieguldījumu, kas veikts ar sabiedrības "Altum" atbalsta programmas finansējumu vai līdzfinansējumu. 
Tādejādi var rasties atšķirīga tiesiskā regulējuma izpratne - 9.2. punkts pieļauj refinansēt jebkādu finanšu instrumentu, bet 16.11. punkts izņēmumu attiecina tikai uz sabiedrības "Altum" aizdevumu refinansēšanu, tādējādi var rasties situācijas, kurās atbalsta tvērums nav atspoguļots visaptveroši.  
Lai novērstu identificēto pretrunu un nodrošinātu vienotu MK noteikumu Nr. 383 piemērošanu, 16.11. punkts tiek paplašināts un precizēts, papildinot tekstu ar "vai jebkāds finanšu instruments, tostarp jebkāds ieguldījums, kas ticis veikts ar sabiedrības "Altum" atbalsta programmas finansējumu vai līdzfinansējumu". 
Šāds precizējums nodrošina savstarpēju atbilstību 16.11. un 9.2. punktiem, veicina normu konsekventu piemērošanu, kad izņēmumi attiecināmi ne tikai uz aizdevuma refinansēšanu, bet arī uz citiem sabiedrības "Altum" sniegtajiem finanšu instrumentiem, novērš risku, ka atbalsts tiktu piemērots nepilnīgi vai neatbilstoši komercdarbības atbalsta regulējumam. 
Veikt citus tehniskus grozījumus.
MK noteikumu projekta 18.1. apakšpunktā svītrota atsauce uz de minimis atbalstu, lai nodrošinātu, ka attiecīgās prasības ir piemērojamas visiem programmas ietvaros sniegtā atbalsta gadījumiem, tostarp gan de minimis atbalstam, gan atbalstam, kas tiek sniegts saskaņā ar Komisijas Regulu Nr. 651/2014.
Lai uzlabotu subsīdijas ekvivalenta aprēķina metodikas viennozīmīgu piemērošanu praksē, MK noteikumu projektā precizēti šādi punkti: 
20. punkts papildināts, skaidri nosakot, ka aprēķins jāveic atbilstoši konkrētajam atbalsta tiesiskajam pamatam; 
21. punkts precizēts, nosakot konkrētu metodikas piemērošanu lielajiem uzņēmumiem un mazajām vidējās kapitalizācijas un vidējās kapitalizācijas sabiedrībām, tostarp atsaucoties uz Komisijas regulas Nr. 651/2014 5. panta 2. daļas attiecīgajām vienībā; 
45. punktā precizētas atsauces, lai nodrošinātu pilnīgu saskaņotību ar 20. un 21. punkta metodiku garantiju aprēķina gadījumā. 
Papildus ar šo MK noteikumu projektu tiek skaidrots, ka sabiedrībai "Altum" ir pienākums norādīt: 
- ES fondu 2014.–2020. plānošanas periodā plānoto garantiju atmaksu apmēru (euro), kas noteikts programmas izstrādes laikā; 
- faktisko garantiju atmaksu apmēru (euro) uz kārtējā kalendārā gada beigām.  
Precizējums nodrošina tiesību normas caurskatāmu un konsekventu piemērošanu, pamatotu kapitāla atdeves segšanai izmantojamā atmaksātā finansējuma aprēķinu, kā arī atbilstošu uzraudzības un kontroles mehānismu. 

Programmas "Garantijas saimnieciskās darbības veicējiem konkurētspējas uzlabošanai" rādītāju novērtējums ir ietverts tiesību aktu projektā 26-TA-1408.